(1)

Tiesiskais regulējums, kas reglamentē Savienības kohēzijas politiku 2021.–2027. gadam saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, palīdz izpildīt Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, koncentrējot Savienības finansējumu uz videi draudzīgiem (zaļiem) mērķiem. Ar šo regulu īsteno vienu no prioritātēm, kas noteiktas paziņojumā par Eiropas zaļo kursu (“Eiropas zaļais kurss”) (11), un tā ir daļa no Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāna (12), kas nodrošina īpašu finansējumu saskaņā ar Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu kohēzijas politikas kontekstā, lai risinātu ekonomiskās un sociālās izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku, kurā atlikušās siltumnīcefekta gāzu emisijas kompensētas ar līdzvērtīgu absorbciju.

(1)

Tiesiskais regulējums, kas reglamentē Savienības kohēzijas politiku 2021.–2027. gadam saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, palīdz izpildīt Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu , kurā paredzēts temperatūras pieaugumu pasaulē ierobežot zem 1,5  oC, Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un Eiropas sociālo tiesību pīlāru , koncentrējot Savienības finansējumu uz videi draudzīgiem (zaļiem) mērķiem. Ar šo regulu īsteno vienu no prioritātēm, kas noteiktas paziņojumā par Eiropas zaļo kursu (“Eiropas zaļais kurss”) (11), un tā ir daļa no Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāna (12), kas nodrošina īpašu finansējumu saskaņā ar Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu kohēzijas politikas kontekstā, lai risinātu ekonomiskās, sociālās un vidiskās izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku, kurā atlikušās siltumnīcefekta gāzu emisijas kompensētas ar līdzvērtīgu absorbciju , ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi .

(2)

Pāreja uz klimatneitrālu aprites ekonomiku ir viens no svarīgākajiem Savienības politikas mērķiem. 2019. gada 12. decembrī Eiropadome apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem. Lai gan cīņa pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju ilgtermiņā dos labumu visiem un vidējā termiņā nodrošinās iespējas un risināmus jautājumus, ne visi reģioni un dalībvalstis sāk pārkārtošanos no viena izejas punkta, kā arī tiem ir atšķirīgas reaģēšanas spējas. Daži no tiem ir attīstītāki nekā citi, savukārt pārkārtošanās ir saistīta ar plašāku sociālo un ekonomisko ietekmi uz tiem reģioniem, kuri lielā mērā ir atkarīgi no fosilā kurināmā – jo īpaši oglēm, lignīta, kūdras un degslānekļa – vai nozarēm, kurās ir vislielākā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte. Šāda situācija rada ne tikai dažāda ātruma pārkārtošanās risku Savienībā attiecībā uz rīcību klimata politikas jomā, bet arī pieaugošas atšķirības starp reģioniem, kas kaitē sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķiem.

(2)

Pāreja uz klimatneitrālu aprites ekonomiku ir viens no svarīgākajiem Savienības politikas mērķiem. 2019. gada 12. decembrī Eiropadome apstiprināja mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem. Lai gan cīņa pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju ilgtermiņā dos labumu visiem un vidējā termiņā nodrošinās iespējas un risināmus jautājumus, ne visi reģioni un dalībvalstis sāk pārkārtošanos no viena izejas punkta, kā arī tiem ir atšķirīgas reaģēšanas spējas. Daži no tiem ir attīstītāki nekā citi, savukārt pārkārtošanās ir saistīta ar plašāku sociālo, ekonomisko un ar vidi saistīto ietekmi uz tiem reģioniem, kuri lielā mērā ir atkarīgi no fosilā kurināmā — jo īpaši oglēm, lignīta, kūdras , ko izmanto enerģijai, un degslānekļa — vai nozarēm, kurās ir vislielākā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte. Šāda situācija rada ne tikai dažāda ātruma pārkārtošanās risku Savienībā attiecībā uz rīcību klimata politikas jomā, bet arī pieaugošas atšķirības starp reģioniem, jo īpaši tālākajos reģionos, attālos, salu un nelabvēlīgā ģeogrāfiskajā situācijā esošos apgabalos, kā arī apgabalos, kurus skar iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmas, kas kaitē sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķiem.

(3)

Lai pārkārtošanās būtu sekmīga, tai jābūt taisnīgai un visiem sociāli pieņemamai. Tāpēc gan Savienībai, gan dalībvalstīm jau no paša sākuma ir jāņem vērā tās ekonomiskā un sociālā ietekme un jāizmanto visi iespējamie instrumenti, lai mazinātu nelabvēlīgās sekas. Šajā ziņā liela nozīme ir Savienības budžetam.

(3)

Lai pārkārtošanās būtu sekmīga, tai jābūt taisnīgai , iekļaujošai un visiem sociāli pieņemamai. Tāpēc Savienībai, dalībvalstīm un to reģioniem jau no paša sākuma ir jāņem vērā tās ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme un jāizmanto visi iespējamie instrumenti, lai mazinātu nelabvēlīgās sekas. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, šajā ziņā liela nozīme ir Savienības budžetam.

(4)

Kā izklāstīts Eiropas zaļajā kursā un Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānā, Taisnīgas pārkārtošanās mehānismam būtu jāpapildina citas darbības saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Tai būtu jāpalīdz novērst sociālās un ekonomiskās sekas, ko rada pāreja uz Savienības klimatneitralitāti, reģionālā līmenī apvienojot Savienības budžeta izdevumus klimata un sociālajiem mērķiem.

(4)

Kā izklāstīts Eiropas zaļajā kursā un Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānā, Taisnīgas pārkārtošanās mehānismam būtu jāpapildina citas darbības saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Tam būtu jāpalīdz novērst sociālās, ekonomiskās un vidiskās sekas, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmējiem, kurus skar pārkārtošanās process pārejai uz Savienības klimatneitralitāti līdz 2050. gadam , reģionālā līmenī apvienojot Savienības budžeta izdevumus klimata un sociālajiem mērķiem , veicinot ilgtspējīgu ekonomiku, zaļās darbvietas un sabiedrības veselību .

(5)

Ar šo regulu izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), kas ir viens no Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāriem, kuru īsteno saskaņā ar kohēzijas politiku. TPF mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, atbalstot vissmagāk skartās teritorijas un attiecīgos darba ņēmējus. Saskaņā ar TPF konkrēto mērķi TPF atbalstītajām darbībām būtu tieši jāveicina pārkārtošanās ietekmes mazināšana, finansējot vietējās ekonomikas diversifikāciju un modernizāciju un mazinot negatīvo ietekmi uz nodarbinātību. Tas atspoguļots TPF konkrētajā mērķī, kas ir noteikts tajā pašā līmenī un norādīts kopā ar politikas mērķiem Regulas (ES) [jaunā KNR] [4.] pantā.

(5)

Ar šo regulu izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), kas ir viens no Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāriem, kuru īsteno saskaņā ar kohēzijas politiku. TPF mērķis ir mazināt un kompensēt klimatiskās pārkārtošanās negatīvo ietekmi, atbalstot vissmagāk skartās teritorijas un attiecīgos darba ņēmējus , un veicināt līdzsvarotu sociālekonomisko pārkārtošanos, kas cīnās pret nedrošiem sociālajiem apstākļiem un nestabilu uzņēmējdarbības vidi . Saskaņā ar TPF konkrēto mērķi TPF atbalstītajām darbībām būtu tieši jāveicina pārkārtošanās ietekmes mazināšana, finansējot vietējās ekonomikas diversifikāciju un modernizāciju , atjaunojot dabīgos aktīvus un mazinot negatīvo ietekmi uz nodarbinātību un dzīves līmeni . Tas atspoguļots TPF konkrētajā mērķī, kas ir noteikts tajā pašā līmenī un norādīts kopā ar politikas mērķiem Regulas (ES) [jaunā KNR] [4.] pantā.

(6)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, saistībām attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vērienīgākiem Savienības mērķiem, kā ierosināts Eiropas zaļajā kursā, TPF būtu jāsniedz būtisks ieguldījums vispārējos klimata pasākumos. Resursi no TPF pašu finansējuma ir papildu līdzekļi, kas papildina investīcijas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu vispārējo mērķi, proti, dot ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā 25 % apmērā no Savienības budžeta izdevumiem. Šo mērķi palīdzēs pilnībā sasniegt līdzekļi, kas pārvietoti no ERAF un ESF+.

(6)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, saistībām attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vērienīgākiem Savienības mērķiem, kā ierosināts Eiropas zaļajā kursā, TPF būtu jāsniedz būtisks ieguldījums vispārējos klimata un vides pasākumos. Resursi no TPF pašu finansējuma ir papildu līdzekļi, kas papildina investīcijas, kuras vajadzīgas, lai sasniegtu vispārējo mērķi, proti, dot ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā 30 % apmērā no Savienības budžeta izdevumiem. Šo mērķi var palīdzēt pilnībā sasniegt līdzekļi, kas brīvprātīgi pārvietoti no ERAF un ESF+.

(7)

TPF resursiem būtu jāpapildina kohēzijas politikas ietvaros pieejamie resursi.

(7)

TPF resursiem būtu jāpapildina kohēzijas politikas ietvaros pieejamie resursi. TPF izveides dēļ nebūtu jāsamazina vai obligāti jāpārvieto līdzekļi no citiem kohēzijas fondiem.

(8)

Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku ir izaicinājums visām dalībvalstīm. Tas būs īpaši grūti izdarāms dalībvalstīs, kuras lielā mērā paļaujas uz fosilo kurināmo vai siltumnīcefekta gāzu ziņā intensīvām rūpnieciskajām darbībām, kuras pakāpeniski jāizbeidz vai jāpielāgo, lai pārkārtotos uz klimatneitralitāti, un kurām tam trūkst finanšu līdzekļu. Tādēļ TPF būtu jāaptver visas dalībvalstis, bet šī fonda finanšu līdzekļu sadalījumā būtu jāatspoguļo dalībvalstu spēja finansēt vajadzīgās investīcijas, lai spētu pārkārtoties uz klimatneitralitāti.

(8)

Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku ir izaicinājums visām dalībvalstīm. Tas būs īpaši grūti izdarāms dalībvalstīs, kuras lielā mērā paļaujas  — vai līdz šim paļāvās — uz fosilo kurināmo vai siltumnīcefekta gāzu ziņā intensīvām rūpnieciskajām darbībām, kas pakāpeniski jāizbeidz vai jāpielāgo, lai pārkārtotos uz klimatneitralitāti, un kurām tam trūkst finanšu līdzekļu. Tādēļ TPF būtu jāaptver visas dalībvalstis, bet šā fonda finanšu līdzekļu sadalījumam vajadzētu būt vērstam uz visvairāk skartajām teritorijām un atspoguļot dalībvalstu spēju finansēt vajadzīgās investīcijas, lai spētu pārkārtoties uz klimatneitralitāti , īpašu uzmanību pievēršot vismazāk attīstītajiem reģioniem, tālākajiem reģioniem, kalnu reģioniem, salām, mazapdzīvotiem, lauku, attāliem un nelabvēlīgā ģeogrāfiskajā situācijā esošiem reģioniem, kuru mazais iedzīvotāju skaits apgrūtina pārejas uz klimatneitralitāti īstenošanu, un ņemot vērā katras dalībvalsts sākotnējo stāvokli .

(9)

Lai noteiktu atbilstošu TPF finanšu shēmu, Komisijai pēc objektīviem kritērijiem būtu jānosaka pieejamo piešķīrumu sadalījums pa gadiem katrai dalībvalstij atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”.

(9)

Lai noteiktu atbilstošu TPF finanšu shēmu, Komisijai pēc objektīviem kritērijiem būtu jānosaka pieejamo piešķīrumu sadalījums pa gadiem katrai dalībvalstij atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pašvaldībām un pilsētām ir tieša piekļuve TPF resursiem, kas jādara tām pieejami atbilstoši to objektīvajām vajadzībām.

(10)

Šī regula nosaka investīciju veidus, kururiem izdevumus var atbalstīt ar TPF. Visas atbalstītās darbības būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Savienības prioritātes klimata un vides jomā. Investīciju sarakstā būtu jāiekļauj investīcijas, kas atbalsta vietējo ekonomiku un ir ilgtspējīgas ilgtermiņā, ņemot vērā visus zaļā kursa mērķus. Finansētajiem projektiem būtu jāveicina pārkārtošanās uz klimatneitrālu aprites ekonomiku. Sarūkošajās nozarēs, piemēram, energģijas ražošanā, izmantojot ogles, lignītu, kūdru un degslānekli, vai šā cietā fosilā kurināmā ieguves darbībās, atbalsts būtu jāsasaista ar darbības pakāpenisku izbeigšanu un attiecīgu nodarbinātības līmeņa samazinājumu. Attiecībā uz to nozaru pārveidošanu, kurās ir augsts siltumnīcefekta gāzu emisijas līmenis, ar atbalstu būtu jāveicina jaunas darbības, izmantojot jaunas tehnoloģijas, jaunus procesus vai produktus, tādējādi būtiski samazinot emisiju saskaņā ar ES 2030. gada mērķrādītājiem klimata jomā un līdz 2050. gadam sasniedzamo ES klimatneitralitāti (13), vienlaikus saglabājot un uzlabojot nodarbinātību un izvairoties no vides degradācijas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī darbībām, kas veicina inovāciju un pētniecību progresīvu un ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā, kā arī digitalizācijas un savienojamības jomā, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi palīdz mazināt negatīvās sekas, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku, un šādu ekonomiku veicina.

(10)

Šī regula nosaka investīciju veidus, kuru izdevumus var atbalstīt ar TPF. Visas atbalstītās darbības būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Savienības prioritātes un saistības klimata, vides un sociālajā jomā. Investīciju sarakstā būtu jāiekļauj investīcijas, kas atbalsta iedzīvotājus, kopienas un vietējo ekonomiku un ir ilgtspējīgas ilgtermiņā, ņemot vērā visus Eiropas zaļā kursa mērķus un Eiropas sociālo tiesību pīlāru . Finansētajiem projektiem būtu jāveicina pakāpeniska un pilnīga pārkārtošanās uz ilgtspējīgu, klimatneitrālu , nepiesārņojošu aprites ekonomiku. Sarūkošajās nozarēs, piemēram, enerģijas ražošanā, izmantojot ogles, lignītu, kūdru un degslānekli, vai šā cietā fosilā kurināmā ieguves darbībās, atbalsts būtu jāsasaista ar darbības pakāpenisku izbeigšanu un attiecīgu nodarbinātības līmeņa samazinājumu. Attiecībā uz to nozaru pārveidošanu, kurās ir augsts siltumnīcefekta gāzu emisijas līmenis, ar atbalstu būtu jāveicina jaunas darbības, izmantojot jaunas tehnoloģijas, jaunus procesus vai produktus, tādējādi būtiski samazinot emisiju saskaņā ar ES 2030. gada mērķrādītājiem klimata jomā un līdz 2050. gadam sasniedzamo ES klimatneitralitāti (13), vienlaikus saglabājot un uzlabojot kvalificētu nodarbinātību un izvairoties no vides degradācijas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī darbībām, kas veicina inovāciju un pētniecību progresīvu un ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā, kā arī digitalizācijas, savienojamības un viedas un ilgtspējīgas mobilitātes jomā, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi palīdz mazināt negatīvās sekas, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku, un šādu ekonomiku veicina , — ņemot vērā katras dalībvalsts ekonomiskās, sociālās un enerģijas jomas īpatnības . Būtu jāņem vērā arī kultūras, izglītības un kopienas veidošanas nozīme pārejas procesā, atbalstot pasākumus, kas pievēršas kalnrūpniecības mantojumam.

(11)

Lai aizsargātu pret klimata pārmaiņām visneaizsargātākos iedzīvotājus, TPF būtu jāietver arī skarto darba ņēmēju prasmju pilnveide un pārkvalificēšana nolūkā palīdzēt viņiem pielāgoties jaunām nodarbinātības iespējām, kā arī palīdzība darba meklēšanā darba meklētājiem un viņu aktīva iekļaušana darba tirgū.

(11)

Lai aizsargātu klimatiskās pārkārtošanās ziņā visneaizsargātākos iedzīvotājus, TPF būtu jāietver arī skarto darba ņēmēju un darba meklētāju, īpaši sieviešu, prasmju pilnveide, pārkvalificēšana un apmācība nolūkā palīdzēt viņiem pielāgoties jaunām nodarbinātības iespējām un iegūt jaunu kvalifikāciju, kas ir piemērota zaļajai ekonomikai , kā arī palīdzība darba meklēšanā darba meklētājiem un viņu aktīva iekļaušana darba tirgū. Sniedzot TPF atbalsta, būtu jāvadās no galvenā principa — veicināt sociālo kohēziju.

(12)

Lai veicinātu pārkārtošanās skarto teritoriju ekonomikas diversifikāciju, TPF būtu jāsniedz atbalsts ienesīgās investīcijās mazos un vidējos uzņēmumos. Ar ienesīgām investīcijām būtu jāsaprot investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā vai nemateriālos aktīvos, lai ražotu preces un sniegtu pakalpojumus, tādējādi veicinot pamatkapitāla veidošanu un nodarbinātību. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav MVU, ienesīgas investīcijas būtu jāatbalsta tikai tad, ja tās ir vajadzīgas, lai mazinātu pārkārtošanās rezultātā zaudēto darbvietu skaitu, radot vai aizsargājot ievērojamu skaitu darbvietu, un ja tās neizraisa pārvietošanu vai nerodas pārvietošanas rezultātā. Investīcijas esošajos rūpniecības objektos, tostarp tajos, uz kuriem attiecas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, būtu jāatļauj, ja tie veicina pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam un ir ievērojami zemāki par attiecīgajām līmeņatzīmēm, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (14), un ja to rezultātā tiek aizsargāts ievērojams skaits darbvietu. Visas šādas investīcijas būtu pienācīgi jāpamato attiecīgajā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā. Lai aizsargātu iekšējā tirgus un kohēzijas politikas integritāti, atbalstam uzņēmumiem būtu jāatbilst Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kā noteikts LESD 107. un 108. pantā , un jo īpaši atbalsts ienesīgām investīcijām, kuras veic uzņēmumi, kas nav MVU, būtu jāpiešķir tikai uzņēmumiem, kuri atrodas apgabalos, kas noteikti kā atbalstāmi apgabali LESD 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunkta nolūkā .

(12)

Lai veicinātu pārkārtošanās skarto teritoriju ekonomikas diversifikāciju, TPF būtu jāsniedz atbalsts ienesīgām investīcijām mazos un vidējos uzņēmumos. Ar ienesīgām investīcijām būtu jāsaprot investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā vai nemateriālos aktīvos, lai ražotu preces un sniegtu pakalpojumus, tādējādi veicinot pamatkapitāla veidošanu un nodarbinātību. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav MVU, ienesīgas investīcijas būtu jāatbalsta tikai tad, ja tās ir vajadzīgas, lai mazinātu pārkārtošanās rezultātā zaudēto darbvietu skaitu, radot vai aizsargājot ievērojamu skaitu darbvietu, un ja tās neizraisa pārvietošanu vai nerodas pārvietošanas rezultātā. Investīcijas esošajos rūpniecības objektos, tostarp tajos, uz kuriem attiecas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, būtu jāatļauj, ja tās veicina pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam un ir ievērojami zemāki par attiecīgajām līmeņatzīmēm, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (14), un ja to rezultātā tiek radīts un saglabāts ievērojams skaits darbvietu. Visas šādas investīcijas būtu pienācīgi jāpamato attiecīgajā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā , un tām vajadzētu būt ilgtspējīgām un attiecīgā gadījumā atbilst principam “piesārņotājs maksā” un principam “energoefektivitāte pirmajā vietā” . Lai aizsargātu iekšējā tirgus un kohēzijas politikas integritāti, atbalstam uzņēmumiem būtu jāatbilst Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kā noteikts LESD 107. un 108. pantā.

(12a)

TPF atbalsts ienesīgām investīcijām uzņēmumos, kas nav MVU, būtu jāattiecina tikai uz mazāk attīstītiem un pārejas reģioniem, kā izklāstīts Regulas Nr. …/… [jaunā KNR] 102. panta 2. punktā.

(13)

Lai nodrošinātu TPF resursu plānošanas elastību saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, vajadzētu būt iespējai sagatavot atsevišķu TPF programmu vai plānot TPF resursus vienā vai vairākās īpašās prioritātēs programmā, ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) vai Kohēzijas fonds. Saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] 21.a pantu TPF resursi būtu jāpalielina ar papildu finansējumu no ERAF un ESF+. Attiecīgajām summām, kas pārvietotas no ERAF un ESF+, būtu jāatbilst taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos noteikto darbību veidam.

(13)

Lai nodrošinātu TPF resursu plānošanas elastību saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, vajadzētu būt iespējai sagatavot atsevišķu TPF programmu vai plānot TPF resursus vienā vai vairākās īpašās prioritātēs programmā, ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) vai Kohēzijas fonds. Saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] 21.a pantu TPF resursus varētu palielināt brīvprātīgi ar papildu finansējumu no ERAF un ESF+. Attiecīgajām summām, kas pārvietotas no ERAF un ESF+, būtu jāatbilst taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos noteikto darbību veidam.

(14)

TPF atbalstam vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai konkrētajā teritorijā tiek efektīvi īstenots pārkārtošanās process, lai panāktu klimatneitrālu ekonomiku. Šajā sakarā dalībvalstīm sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un ar Komisijas atbalstu būtu jāsagatavo taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, kuros sīki izklāstīts pārkārtošanās process saskaņā ar nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizveido Taisnīgas pārkārtošanās platforma, kas balstītos uz pašreizējo platformu ogļu ieguves reģioniem pārejas posmā, lai dotu iespēju divpusējai un daudzpusējai pieredzes apmaiņai par gūto pieredzi un paraugpraksi visās skartajās nozarēs.

(14)

TPF atbalstam vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai konkrētajā teritorijā tiek efektīvi un izmērāmi īstenots pārkārtošanās process, lai panāktu klimatneitrālu ekonomiku. Šajā sakarā dalībvalstīm sociālajā dialogā un sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar Regulas (ES) …/… [jaunā KNR] 6. pantā paredzēto partnerības principu un ar Komisijas atbalstu būtu jāsagatavo taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, kuros sīki izklāstīts pārkārtošanās process , kas ir saskaņā ar nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un pēc iespējas tos pat pārsniedz . Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizveido Taisnīgas pārkārtošanās platforma, kas balstītos uz pašreizējo platformu ogļu ieguves reģioniem pārejas posmā, lai dotu iespēju divpusējai un daudzpusējai pieredzes apmaiņai par gūto pieredzi un paraugpraksi visās skartajās nozarēs.

(15)

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos būtu jānosaka , kuras teritorijas ir skartas vissmagāk , kurās būtu jākoncentrē TPF atbalsts, un jāapraksta konkrētas darbības, kas jāveic, lai sasniegtu klimatneitrālu ekonomiku, jo īpaši attiecībā uz tādu objektu pārveidošanu vai slēgšanu, kuros izmanto fosilo kurināmo, vai citas darbības ar augstu siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti. Minētajām teritorijām būtu jābūt precīzi noteiktām un jāatbilst NUTS 3. līmeņa reģioniem vai jābūt to daļām. Plānos būtu sīki jāizklāsta minēto teritoriju grūtības un vajadzības un jānosaka nepieciešamo darbību veidi tādā veidā, kas nodrošina pret klimata pārmaiņām noturīgu saimniecisko darbību saskaņotu attīstību, kuras atbilst arī pārejai uz klimatneitralitāti un zaļā kursa mērķiem. TPF finansiāls atbalsts būtu jāsaņem tikai investīcijām, kas atbilst pārkārtošanās plāniem. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem vajadzētu būt daļai no Komisijas apstiprinātajām programmām (kuras atbalsta attiecīgi ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds vai TPF).

(15)

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos būtu jānosaka vissmagāk skartās teritorijas, kur būtu jākoncentrē TPF atbalsts, un jāapraksta konkrētas darbības, kas jāveic, lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus 2030. gadam un līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitrālu ekonomiku, jo īpaši attiecībā uz tādu objektu pārveidošanu vai slēgšanu, kas ir iesaistīti fosilā kurināmā ražošanā vai citās darbībās ar augstu siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti , vienlaikus saglabājot un paplašinot skartajās teritorijās pieejamās nodarbinātības iespējas, lai nepieļautu sociālo atstumtību . Būtu jāņem vērā tādi pastiprinoši faktori kā bezdarba līmenis un iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences. Minētajām teritorijām būtu jābūt precīzi noteiktām un jāatbilst NUTS 3. līmeņa reģioniem vai jābūt to daļām. Plānos būtu sīki jāizklāsta minēto teritoriju grūtības, vajadzības un iespējas un jānosaka nepieciešamo darbību veidi tādā veidā, kas nodrošina pret klimata pārmaiņām noturīgu saimniecisko darbību saskaņotu attīstību, kuras atbilst arī pārejai uz klimatneitralitāti un Eiropas zaļā kursa mērķiem. TPF finansiāls atbalsts būtu jāsaņem tikai investīcijām, kas atbilst pārkārtošanās plāniem. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem vajadzētu būt daļai no Komisijas apstiprinātajām programmām (kuras atbalsta attiecīgi ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds vai TPF).

(19)

Šīs regulas mērķus, proti, atbalstīt teritorijas , kas saskaras ar ekonomiskām un sociālām pārmaiņām pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, nevar pietiekami labi sasniegt, ja dalībvalstis rīkojas atsevišķi. Tam galvenie iemesli ir, no vienas puses, atšķirības starp dažādu teritoriju attīstības līmeņiem un vismazāk attīstīto teritoriju atpalicība, kā arī dalībvalstu un teritoriju finanšu resursu ierobežojumi un, no otras puses, vajadzība pēc saskaņotas īstenošanas sistēmas, kas aptvertu vairākus Savienības fondus saskaņā ar dalīto pārvaldību. Tā kā minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

(19)

Šīs regulas mērķus, proti, atbalstīt iedzīvotājus, ekonomiku un vidi teritorijās , kas saskaras ar ekonomiskām un sociālām pārmaiņām pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, nevar pietiekami labi sasniegt, ja dalībvalstis rīkojas atsevišķi. Tam galvenie iemesli ir, no vienas puses, atšķirības starp dažādu teritoriju attīstības līmeņiem un vismazāk attīstīto teritoriju atpalicība, kā arī dalībvalstu un teritoriju finanšu resursu ierobežojumi un, no otras puses, vajadzība pēc saskaņotas īstenošanas sistēmas, kas aptvertu vairākus Savienības fondus saskaņā ar dalīto pārvaldību un nodrošinātu atbilstību augstiem sociālajiem un vides standartiem un darba ņēmēju iesaistes veicināšanu . Tā kā minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

a)

ienesīgas investīcijas MVU, tostarp jaunuzņēmumos, kas veicina ekonomikas diversifikāciju un pārkārtošanu;

a)

ienesīgas un ilgtspējīgas investīcijas mikrouzņēmumos un MVU, tostarp jaunuzņēmumos un ilgtspējīgā tūrismā , kas veicina darbvietu radīšanu, modernizāciju, ekonomikas diversifikāciju un pārkārtošanu;

b)

investīcijas jaunu uzņēmumu izveidē, tostarp izmantojot uzņēmumu inkubatorus un konsultāciju pakalpojumus;

b)

investīcijas jaunu uzņēmumu izveidē un esošo uzņēmumu attīstīšanā , tostarp izmantojot uzņēmumu inkubatorus un konsultāciju pakalpojumus , kas veicina darbvietu radīšanu ;

ba)

investīcijas sociālajās infrastruktūrās, kas veicina darbvietu radīšanu un ekonomikas diversifikāciju;

c)

investīcijas pētniecības un inovācijas darbībās un progresīvu tehnoloģiju nodošanas veicināšanā;

c)

investīcijas pētniecības un inovācijas darbībās , cita starpā tajās, ko veic universitātes un publiskās pētniecības iestādes, un progresīvu un laišanai tirgū gatavu tehnoloģiju nodošanas veicināšanā;

d)

investīcijas cenu ziņā pieņemamas tīras enerģijas tehnoloģiju un infrastruktūru izstrādē , siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā, energoefektivitātē un atjaunojamos energoresursos;

d)

investīcijas cenu ziņā pieņemamas tīras enerģijas tehnoloģiju un infrastruktūru izvēršanā un tās sistēmās , siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā, energoefektivitātē , enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijās un ilgtspējīgos atjaunojamos energoresursos , ja ar to tiek veicināta darbvietu radīšana un ilgtspējīgas nodarbinātības saglabāšana būtiskā mērogā ;

da)

investīcijas viedā un ilgtspējīgā mobilitātē un videi nekaitīga transporta infrastruktūrā;

db)

investīcijas projektos, kas vērsti pret enerģētisko nabadzību, jo īpaši sociālajos mājokļos, un veicina energoefektivitāti, klimatneitrālu pieeju un mazemisiju centralizēto siltumapgādi visvairāk skartajos reģionos;

e)

investīcijas digitalizācijā un digitālajā savienojamībā;

e)

investīcijas digitalizācijā , digitālajā inovācijā un digitālajā savienojamībā , tostarp digitālajā un precīzajā lauksaimniecībā ;

f)

investīcijas teritoriju atjaunošanā un teritoriju piesārņojuma likvidēšanā, zemes atjaunošanā un pārprofilēšanas projektos;

f)

investīcijas zaļajā infrastruktūrā, kā arī teritoriju atjaunošanā un teritoriju piesārņojuma likvidēšanā, degradētu teritoriju un pārprofilēšanas projektos , ja nevar piemērot principu “piesārņotājs maksā” ;

(g)

investīcijas aprites ekonomikas veicināšanā, tostarp, izmantojot atkritumu rašanās novēršanu, samazināšanu, resursu efektīvu izmantošanu, atkārtotu izmantošanu, remontu un reciklēšanu;

(g)

investīcijas aprites ekonomikas veicināšanā, izmantojot atkritumu rašanās novēršanu, samazināšanu, resursu efektīvu izmantošanu, atkārtotu izmantošanu, remontu un reciklēšanu;

ga)

sociālo un vispārējas nozīmes sabiedrisko pakalpojumu radīšanu un attīstīšanu;

gb)

investīcijas kultūrā, izglītībā un kopienas veidošanā, tostarp materiālā un nemateriālā kalnrūpniecības mantojuma un kopienu centru valorizācijā;

h)

darba ņēmēju prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanu;

h)

darba ņēmēju un darba meklētāju prasmju pilnveidi, pārkvalificēšanu un apmācību ;

i)

palīdzību darba meklēšanā darba meklētājiem;

i)

palīdzību darba meklēšanā darba meklētājiem , atbalstu aktīvām vecumdienām un ienākumu atbalstu laikā, kad darba ņēmēji pāriet citā darbā ;

j)

darba meklētāju aktīvu iekļaušanu;

j)

darba meklētāju , jo īpaši sieviešu, personu ar invaliditāti un neaizsargātu grupu, aktīvu iekļaušanu;

c)

grūtībās nonākušus uzņēmumus, kuru definīcija sniegta Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (16) 2. panta 18. punktā;

c)

grūtībās nonākušus uzņēmumus, kuru definīcija sniegta Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (16) 2. panta 18. punktā, izņemot gadījumos, kad grūtības izriet no enerģētikas pārkārtošanas procesa, vai tad, ja grūtības sākās pēc 2020. gada 15. februāra un izriet no Covid-19 krīzes ;

d)

investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu;

d)

investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, transportēšanu, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu;

e)

investīcijas platjoslas infrastruktūrā teritorijās, kurās ir vismaz divi līdzvērtīgas kategorijas platjoslas tīkli.

e)

investīcijas platjoslas infrastruktūrā teritorijās, kur konkurences apstākļos tirgus patērētājiem sniedz līdzvērtīgus risinājumus;

ea)

investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU, kuras ietver darbvietu un ražošanas procesu pārcelšanu no vienas dalībvalsts uz citu vai uz kādu trešo valsti;

eb)

darbības NUTS 2 reģionā, kur ir ieplānots programmas darbības laikā atvērt jaunas ogļu, lignīta vai degslānekļa raktuves vai kūdras ieguves lauku vai atkārtoti atvērt tādas ogļu, lignīta vai degslānekļa raktuves vai kūdras ieguves lauku, kuru ekspluatācija uz laiku ir pārtraukta.

a)

tās tiek izmantotas kā pārejas tehnoloģija, aizstājot ogles, lignītu, kūdru vai degslānekli;

b)

ietilpst ilgtspējīgas pieejamības robežās vai ir savietojamas ar tīrā ūdeņraža, biogāzes un biometāna izmantošanu;

c)

veicina Savienības vides mērķu sasniegšanu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, paātrinot ogļu, lignīta, kūdras vai degslānekļa pilnīgu izņemšanu no aprites;

d)

ievērojami samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisa piesārņojumu un palielina energoefektivitāti;

e)

palīdz novērst enerģētisko nabadzību;

f)

nekavē atjaunojamo enerģijas avotu attīstību attiecīgajās teritorijās un ir saderīgas un sinerģijā ar atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu nākotnē.

a)

aprakstu par valsts līmeņa pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, tostarp galveno pārkārtošanās pasākumu hronoloģisku pārskatu , kas atbilst nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) visjaunākajai redakcijai;

a)

aprakstu par valsts līmeņa pārkārtošanos uz Savienības 2030. gada mērķu sasniegšanu klimata jomā un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam , tostarp galveno pārkārtošanās pasākumu grafiku , kas atbilst nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) visjaunākajai redakcijai;

b)

pamatojumu teritoriju noteikšanai par teritorijām, kuras vissmagāk skar a) apakšpunktā minētais pārkārtošanās process un kurām saskaņā ar 1. punktu jāsniedz TPF atbalsts;

b)

pamatojumu teritoriju noteikšanai par teritorijām, kuras vissmagāk skar a) apakšpunktā minētais pārkārtošanās process un kurām saskaņā ar 1. punktu jāsniedz TPF atbalsts , ietverot tādus rādītājus kā bezdarba līmenis un iedzīvotāju skaita samazināšanās rādītājs ;

c)

novērtējumu par pārkārtošanās grūtībām, kādas ir vissmagāk skartajās teritorijās, tostarp par sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, nosakot iespējamo skarto darbvietu skaitu un darbvietu zudumu, attīstības vajadzības un mērķus , kas jāsasniedz līdz 2030. gadam saistībā ar tādu darbību, kurās ir augsta siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, pārkārtošanu vai izbeigšanu šajās teritorijās;

c)

ietekmes novērtējumu par pārkārtošanās grūtībām, kādas ir vissmagāk skartajās teritorijās, tostarp par sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, nosakot iespējamo skarto darbvietu skaitu un darbvietu zudumu, iespējamo ietekmi uz valsts ieņēmumiem, attīstības vajadzības un mērķus saistībā ar tādu darbību, kurās ir augsta siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, pārkārtošanu vai izbeigšanu šajās teritorijās , un problēmas saistībā ar enerģētisko nabadzību ;

d)

aprakstu par TPF atbalsta paredzamo devumu, risinot sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, kas rodas, pārkārtojoties uz klimatneitrālu ekonomiku;

d)

aprakstu par TPF atbalsta paredzamo devumu, risinot sociālo, demogrāfisko, ekonomisko , veselības un vidisko ietekmi, kas rodas, pārkārtojoties uz klimatneitrālu ekonomiku;

e)

novērtējumu par tā saskaņotību ar citām valsts, reģionālām vai teritoriālām stratēģijām un plāniem;

e)

attiecīgā gadījumā novērtējumu par tā saskaņotību ar citām valsts, reģionālām vai teritoriālām stratēģijām un plāniem;

h)

ja atbalstu sniedz ienesīgām investīcijām uzņēmumos, kas nav MVU, šādu darbību un uzņēmumu izsmeļošu sarakstu un pamatojumu šāda atbalsta nepieciešamībai, izmantojot plaisas analīzi, kas parāda, ka, ja investīcijas nebūs, paredzamais darbvietu zudums būtu lielāks nekā paredzamo jauno darbvietu skaits;

h)

ja atbalstu sniedz ienesīgām investīcijām uzņēmumos, kas nav MVU, šādu darbību un uzņēmumu indikatīvu sarakstu un pamatojumu šāda atbalsta nepieciešamībai, izmantojot plaisas analīzi, kas parāda, ka, ja investīcijas nebūs, paredzamais darbvietu zudums būtu lielāks nekā paredzamo jauno darbvietu skaits;