1.   Šo regulu piemēro civillietās vai komerclietās, kurās kādas dalībvalsts tiesa saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem pieprasa:

2.   Pieprasījumu neiesniedz, lai iegūtu pierādījumus, kurus nav paredzēts izmantot tiesvedībā, kas jau ir uzsākta vai ir paredzēta.

1.   Regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos pieprasījumus tiesa, kurā ir uzsākta vai paredzēta tiesvedība (“iesniedzēja tiesa”), nosūta tieši kompetentai tiesai citā dalībvalstī (“saņēmēja tiesa”), lai tiktu veikta pierādījumu iegūšana.

2.   Katra dalībvalsts sastāda to tiesu sarakstu, kuras ir kompetentas iegūt pierādījumus saskaņā ar šo regulu. Sarakstā arī norāda minēto tiesu teritoriālo jurisdikciju un – attiecīgā gadījumā – īpašo jurisdikciju.

1.   Katra dalībvalsts izraugās centrālo struktūru, kas ir atbildīga par:

2.   Federālās dalībvalstis, dalībvalstis, kurās piemēro vairākas tiesību sistēmas, un dalībvalstis ar autonomām teritoriālām vienībām var izraudzīties vairāk nekā vienu centrālo struktūru.

3.   Katra dalībvalsts arī izraugās centrālo struktūru, kas minēta šā panta 1. punktā, vai vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kuras būtu atbildīgas par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz pieprasījumiem, kas iesniegti, ievērojot 19. pantu.

1.   Pieprasījumus noformē, izmantojot I pielikumā ietverto A veidlapu vai – attiecīgā gadījumā – L veidlapu. Katrā pieprasījumā ietver šādu informāciju:

2.   Pieprasījumu un visus pievienotos dokumentus atbrīvo no autentificēšanas prasības vai jebkādām līdzvērtīgām formalitātēm.

3.   Dokumentiem, kurus iesniedzēja tiesa uzskata par nepieciešamu pievienot pieprasījuma izpildei, pievieno dokumentu tulkojumu tajā valodā, kurā rakstīts pieprasījums.

1.   Pieprasījumus un paziņojumus, ko iesniedz ievērojot šo regulu, nosūta ar drošas un uzticamas decentralizētas IT sistēmas starpniecību, pienācīgi ievērojot pamattiesības un pamatbrīvības. Minētās decentralizētās IT sistēmas pamatā ir sadarbspējīgs risinājums, piemēram, e-CODEX.

2.   Uz pieprasījumiem un paziņojumiem, kas nosūtīti, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, attiecas kvalificētu uzticamības pakalpojumu izmantošanas vispārējais tiesiskais regulējums, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 910/2014.

3.   Ja pieprasījumos un paziņojumos, kas minēti šā panta 1. punktā, tiek pieprasīti vai ir ietverti zīmogi vai ar roku rakstīti paraksti, to vietā var izmantot Regulā (ES) Nr. 910/2014 definētos kvalificētus elektroniskos zīmogus vai kvalificētus elektroniskos parakstus.

4.   Ja nosūtīšana saskaņā ar 1. punktu nav iespējama decentralizētās IT sistēmas traucējumu vai attiecīgo pierādījumu rakstura dēļ vai izņēmuma apstākļu dēļ, nosūtīšanu veic ar visātrākajiem un vispiemērotākajiem alternatīviem līdzekļiem, ņemot vērā nepieciešamību garantēt uzticamību un drošību.

1.   Septiņu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas kompetentā saņēmēja tiesa nosūta iesniedzējai tiesai apstiprinājumu par saņemšanu, izmantojot I pielikumā ietverto B veidlapu. Ja pieprasījums neatbilst 6. un 7. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, saņēmēja tiesa apstiprinājumā par saņemšanu izdara attiecīgu piezīmi.

2.   Ja saņēmējai tiesai nav jurisdikcijas izpildīt pieprasījumu, kas iesniegts, izmantojot I pielikumā ietverto A veidlapu, un kas atbilst 6. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, minētā tiesa pieprasījumu pārsūta kompetentajai tiesai savā dalībvalstī un, izmantojot I pielikumā ietverto C veidlapu, par to informē iesniedzēju tiesu.

1.   Ja pieprasījumu nevar izpildīt, jo tajā nav ietverta visa vajadzīgā informācija, kas minēta 5. pantā, saņēmēja tiesa bez kavēšanās un vēlākais 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, izmantojot I pielikumā ietverto D veidlapu, par to informē iesniedzēju tiesu un pieprasa iesniedzējai tiesai nosūtīt trūkstošo informāciju, pēc iespējas precīzi norādot trūkstošo informāciju.

2.   Ja pieprasījumu nevar izpildīt, jo tiek lūgta drošības nauda vai avanss saskaņā ar 22. panta 3. punktu, saņēmēja tiesa bez kavēšanās un vēlākais 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas par to informē iesniedzēju tiesu, izmantojot I pielikumā ietverto D veidlapu, un informē iesniedzēju tiesu kā ir iemaksājama drošības nauda vai avanss. Saņēmēja tiesa apstiprina drošības naudas vai avansa saņemšanu bez kavēšanās, vēlākais 10 dienu laikā no brīža, kad saņemta drošības nauda vai avanss, izmantojot I pielikumā ietverto E veidlapu.

1.   Ja saņēmēja tiesa apstiprinājumā par saņemšanu, ievērojot 9. panta 1. punktu, ir norādījusi, ka pieprasījums neatbilst 6. un 7. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, vai, ievērojot 10. pantu, ir informējusi iesniedzēju tiesu, ka pieprasījumu nevar izpildīt, jo tajā nav ietverta visa 5. pantā minētā vajadzīgā informācija, 12. pantā noteiktais termiņš sākas tad, kad saņēmēja tiesa ir saņēmusi pienācīgi aizpildītu pieprasījumu.

2.   Ja saņēmēja tiesa ir lūgusi drošības naudu vai avansu saskaņā ar 22. panta 3. punktu, 12. pantā noteiktais termiņš sākas brīdī, kad ir iemaksāta drošības nauda vai avanss.

1.   Saņēmēja tiesa pieprasījumu izpilda bez kavēšanās un vēlākais 90 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas.

2.   Saņēmēja tiesa pieprasījumu izpilda saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

3.   Iesniedzēja tiesa var, izmantojot I pielikumā ietverto A veidlapu, lūgt izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru, kas paredzēta tās valsts tiesību aktos. Saņēmēja tiesa izpilda pieprasījumu saskaņā ar īpašo procedūru, ja vien tas nebūtu nesaderīgi ar tās valsts tiesību aktiem vai ja saņēmēja tiesa nevar to izdarīt dēļ būtiskām praktiskām grūtībām. Ja saņēmēja tiesa neapmierina lūgumu izpildīt pieprasījumu saskaņā ar īpašu procedūru viena no minēto iemeslu dēļ, tā, izmantojot I pielikumā ietverto H veidlapu, informē iesniedzēju tiesu.

4.   Iesniedzēja tiesa var lūgt saņēmējai tiesai pierādījumu iegūšanā izmantot noteiktas komunikāciju tehnoloģijas, jo īpaši, videokonferenci vai telekonferenci.

Saņēmēja tiesa izmanto saskaņā ar pirmo daļu noteiktās komunikāciju tehnoloģijas, ja vien tas nebūtu nesaderīgi ar tās valsts tiesību aktiem vai ja saņēmēja tiesa nevar to izdarīt dēļ būtiskām praktiskām grūtībām.

Ja saņēmēja tiesa neizmanto noteiktās komunikāciju tehnoloģijas viena no minēto iemeslu dēļ, tā, izmantojot I pielikumā ietverto H veidlapu, informē iesniedzēju tiesu.

Ja iesniedzējā tiesā vai saņēmējā tiesā nav pieejamas pirmajā daļā minētās komunikāciju tehnoloģijas, minētās tiesas, savstarpēji vienojoties, var darīt pieejamas šādas komunikāciju tehnoloģijas.

1.   Ja tas ir paredzēts iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesību aktos, pusēm un to pārstāvjiem, ja tādi ir, ir tiesības būt klāt laikā, kad saņēmēja tiesa iegūst pierādījumus.

2.   Iesniedzēja tiesa, savā pieprasījumā, izmantojot I pielikumā ietverto A veidlapu, informē saņēmēju tiesu, ka puses un to pārstāvji, ja tādi ir, būs klāt un – attiecīgā gadījumā – ka tiek prasīta viņu līdzdalība pierādījumu iegūšanā. Šo informāciju var sniegt arī jebkurā citā piemērotā brīdī.

3.   Ja pierādījumu iegūšanā ir prasīta pušu un to pārstāvju, ja tādi ir, līdzdalība, saņēmēja tiesa saskaņā ar 12. pantu paredz nosacījumus, ar kādiem viņi var piedalīties.

4.   Saņēmēja tiesa, izmantojot I pielikumā ietverto I veidlapu, paziņo pusēm un to pārstāvjiem, ja tādi ir, par laiku, kad, un vietu, kur notiks pierādījumu iegūšana, un – attiecīgā gadījumā – par nosacījumiem, ar kādiem viņi var piedalīties pierādījumu iegūšanā.

5.   Šā panta 1.–4. punkts neskar iespēju saņēmējai tiesai lūgt pusēm un to pārstāvjiem, ja tādi ir, būt klāt vai piedalīties pierādījumu iegūšanā, ja tas ir paredzēts tās dalībvalsts tiesību aktos.

1.   Ja tas ir saderīgi ar iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesību aktiem, iesniedzējas tiesas pārstāvjiem ir tiesības būt klāt pierādījumu iegūšanā, ko veic saņēmēja tiesa.

2.   Šajā pantā jēdziens “pārstāvis” ietver tiesas personālu, ko iesniedzēja tiesa izraudzījusies saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Iesniedzēja tiesa saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem var izraudzīties arī jebkādu citu personu, piemēram, ekspertu.

3.   Iesniedzēja tiesa savā pieprasījumā, izmantojot I pielikumā ietverto A veidlapu, informē saņēmēju tiesu ka tās pārstāvji būs klāt un – attiecīgā gadījumā – ka tiek prasīta viņu līdzdalība pierādījumu iegūšanā. Šo informāciju var sniegt arī jebkurā citā piemērotā brīdī.

4.   Ja pierādījumu iegūšanā ir prasīta iesniedzējas tiesas pārstāvju līdzdalība, saņēmēja tiesa saskaņā ar 12. pantu paredz nosacījumus, ar kādiem tie var piedalīties.

5.   Saņēmēja tiesa, izmantojot I pielikumā ietverto I veidlapu, paziņo iesniedzējai tiesai par laiku, kad, un vietu, kur notiks pierādījumu iegūšana, un – attiecīgā gadījumā – par nosacījumiem, ar kādiem tās pārstāvji var piedalīties pierādījumu iegūšanā.

1.   Pieprasījumu nopratināt personu neizpilda, ja attiecīgā persona atsaucas uz tiesībām atteikties liecināt vai ja viņai ir aizliegums liecināt:

2.   Pieprasījuma izpildi var atteikt tikai pamatojoties uz tādiem iemesliem, kas nav minēti 1. punktā, ja ir attiecināmi viens vai vairāki šādi pamatojumi:

3.   Saņēmēja tiesa neatsaka pieprasījuma izpildi tikai tādēļ, ka saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem lietas priekšmets ir minētās dalībvalsts tiesas ekskluzīvā jurisdikcijā vai ka minētās dalībvalsts tiesību akti nedod tiesības celt prasību par šo priekšmetu.

4.   Ja pieprasījuma izpilde ir atteikta, pamatojoties uz vienu no 2. punktā minētajiem iemesliem, saņēmēja tiesa izmantojot I pielikumā ietverto K veidlapu, par to paziņo iesniedzējai tiesai 60 dienu laikā no brīža, kad saņēmēja tiesa ir saņēmusi pieprasījumu.

1.   Ja tiesa pieprasa iegūt pierādījumus tieši citā dalībvalstī, tā, izmantojot I pielikumā ietverto L veidlapu, iesniedz pieprasījumu minētās dalībvalsts centrālajai struktūrai vai kompetentajai iestādei.

2.   Pierādījumu tieša iegūšana var notikt tikai tad, ja to var veikt brīvprātīgi, nepiemērojot piespiedu līdzekļus.

Ja pierādījumu tiešā iegūšanā ir jāveic personas nopratināšana, iesniedzēja tiesa informē minēto personu, ka pierādījumu iegūšana notiek brīvprātīgi.

3.   Pierādījumu iegūšanu veic tiesas personāla loceklis vai jebkāda cita persona, piemēram, eksperts, kuru izraugās saskaņā ar iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesību aktiem.

4.   30 dienu laikā no pieprasījuma par pierādījumu tiešu iegūšanu saņemšanas tās dalībvalsts, kura saņem pieprasījumu, centrālā struktūra vai kompetentā iestāde, izmantojot I pielikumā ietverto M veidlapu, informē iesniedzēju tiesu par to, vai pieprasījums ir pieņemts, un, ja nepieciešams, informē iesniedzēju tiesu par nosacījumiem, ar kādiem ir veicama pierādījumu tieša iegūšana saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem.

Centrālā struktūra vai kompetentā iestāde var uzticēt savas dalībvalsts tiesai piedalīties pierādījumu tiešā iegūšanā, lai nodrošinātu to, ka šis pants tiek pienācīgi piemērots, un to, ka tiek ievēroti nosacījumi, ar kādiem ir veicama pierādījumu tieša iegūšana.

5.   Ja 30 dienu laikā no apstiprinājuma par pieprasījuma par pierādījumu iegūšanu saņemšanas iesniedzēja tiesa nav saņēmusi informāciju par to, vai pieprasījums ir pieņemts, tā var nosūtīt atgādinājumu tās saņēmējas dalībvalsts centrālajai struktūrai vai kompetentajai iestādei. Ja 15 dienu laikā no apstiprinājuma par atgādinājuma saņemšanas tiesa, kas iesniegusi pieprasījumu, nesaņem atbildi, pieprasījumu par pierādījumu tiešu iegūšanu uzskata par pieņemtu. Tomēr ārkārtas apstākļos, kad centrālā struktūra vai kompetentā iestāde nav varējusi reaģēt uz pieprasījumu termiņā, kas seko atgādinājumam, pierādījumu tiešas iegūšanas atteikuma iemeslus var izņēmuma kārtā vēl izmantot jebkurā laikā pēc minētā termiņa beigām – līdz brīdim, kad tiek faktiski veikta pierādījumu tieša iegūšana.

6.   Dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, centrālā struktūra vai kompetentā iestāde var uzticēt savas dalībvalsts tiesai sniegt praktisku palīdzību pierādījumu tiešā iegūšanā.

7.   Dalībvalsts, kas saņēmusi pieprasījumu, centrālā struktūra vai kompetentā iestāde var atteikt pieteikumu par pierādījumu tiešu iegūšanu tikai tad, ja:

8.   Neskarot nekādus nosacījumus, kas paredzēti saskaņā ar 4. punktu, iesniedzēja tiesa veic pierādījumu tiešu iegūšanu saskaņā ar savas dalībvalsts tiesību aktiem.

1.   Ja pierādījumi jāiegūst, nopratinot personu, kura atrodas citā dalībvalstī, un tiesa pieprasa iegūt pierādījumus tieši – saskaņā ar 19. pantu –, minētā tiesa iegūst pierādījumus, izmantojot videokonferenci vai citas distances komunikācijas tehnoloģijas, ar noteikumu, ka šādas tehnoloģijas ir pieejamas tiesai un ka tiesa uzskata šādas tehnoloģijas izmantošanu par piemērotu konkrētajos lietas apstākļos.

2.   Pieprasījumu par pierādījumu iegūšanu tieši – izmantojot videokonferenci vai citas distances komunikācijas tehnoloģijas –iesniedz, izmantojot I pielikumā ietverto N veidlapu. Iesniedzēja tiesa un tās saņēmējas dalībvalsts centrālā struktūra vai kompetentā iestāde, vai tiesa, kurai uzticēts sniegt praktisku palīdzību pierādījumu tiešā iegūšanā, vienojas par nopratināšanas norises praktisko kārtību.

Pēc lūguma iesniedzējai tiesai tiek sniegta palīdzība, lai atrastu tulku, ja tas ir nepieciešams.

1.   Pieprasījuma par pierādījumu iegūšanu izpilde saskaņā ar 12. pantu nedod tiesības prasīt jebkādu nodokļu vai izmaksu atmaksāšanu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, saņēmēja tiesa var prasīt nodokļu vai izmaksu atmaksu. Ja saņēmēja tiesa to prasa, iesniedzēja tiesa nodrošina, ka bez kavēšanās tiek atmaksātas:

Pušu pienākumu segt šādu samaksu vai izmaksas nosaka iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesību akti.

3.   Ja ir nepieciešams eksperta atzinums, saņēmēja tiesa pirms pieprasījuma par pierādījumu iegūšanu izpildes var lūgt iesniedzējai tiesai atbilstošu drošības naudu vai avansu, lai segtu paredzamās izmaksas par eksperta atzinumu. Visos citos gadījumos drošības nauda vai avanss nevar tikt noteikts kā nosacījums pieprasījuma par pierādījumu iegūšanu izpildei.

Puses maksā drošības naudu vai avansu, ja tas ir paredzēts iesniedzējas tiesas dalībvalsts tiesību aktos.

1.   Komisija izstrādā un regulāri atjaunina rokasgrāmatu, kurā ir ietverta informācija, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar 31. pantu, un spēkā esošie nolīgumi vai vienošanās saskaņā ar 29. panta 3. punktu. Tā dara rokasgrāmatu pieejamu elektroniski, konkrēti – izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, un Eiropas e-tiesiskuma portālā.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā atjaunināt tajā izklāstītās veidlapas vai veikt minētajās veidlapās tehniskas izmaiņas.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 23. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 23. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido decentralizēto IT sistēmu, kuros nosaka:

2.   Īstenošanas aktus, kas minēti šā panta 1. punktā, pieņem ... [15 mēnešu laikā no šīs regulas stāšanās spēkā] saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Komisija ir atbildīga par tādas references īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un turpmāku attīstīšanu, ko dalībvalstis var izvēlēties piemērot kā savu aizmugursistēmu valsts IT sistēmas vietā. References īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un turpmāku attīstīšanu finansē no Savienības vispārējā budžeta.

2.   Komisija bez maksas nodrošina, uztur un atbalsta to programmatūras komponentu īstenošanu, kuri ir piekļuves punktu pamatā.

1.   Katra dalībvalsts sedz izmaksas par to savu piekļuves punktu uzstādīšanu, darbību un uzturēšanu, ar ko savstarpēji savieno valstu IT sistēmas decentralizētās IT sistēmas kontekstā.

2.   Katra dalībvalsts sedz izmaksas par savu valsts IT sistēmu izveidi un pielāgošanu, lai tās būtu sadarbspējīgas ar piekļuves punktiem, un sedz minēto sistēmu administrēšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neskar dalībvalstu tiesības pieteikties Savienības finanšu programmu dotācijām, lai atbalstītu darbības, kas minētas šajos punktos.

1.   Attiecībā uz jautājumiem, kuriem piemēro šo regulu, šī regula ir pārāka pār citiem noteikumiem, kuri ietverti dalībvalstu noslēgtos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai vienošanās, un jo īpaši pār 1954. gada 1. marta Hāgas konvenciju civilprocesa jautājumos un 1970. gada 18. marta Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās – to dalībvalstu attiecībās, kuras ir to līgumslēdzējas puses.

2.   Šī regula neliedz dalībvalstīm uzturēt spēkā vai noslēgt nolīgumus vai vienošanās, lai vēl vairāk atvieglotu pierādījumu iegūšanu, ar noteikumu, ka minētie nolīgumi vai vienošanās ir saderīgi ar šo regulu.

3.   Dalībvalstis Komisijai nosūta:

1.   Jebkāda personas datu apstrāde, ko veic, ievērojot šo regulu, tostarp kompetento iestāžu veikta apmaiņa ar personas datiem vai to pārsūtīšana, atbilst Regulai (ES) 2016/679.

Jebkādu informācijas apmaiņu vai pārsūtīšanu, ko kompetentās iestādes veic Savienības līmenī, īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725.

Personas datus, kas neattiecas uz konkrētas lietas izskatīšanu, nekavējoties dzēš.

2.   Kompetentā iestāde vai iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecībā uz personas datu apstrādi tiek uzskatītas par pārziņiem Regulas (ES) 2016/679 nozīmē.

3.   Neatkarīgi no 1. un 2. punkta informāciju, kuru pārsūta saskaņā ar šo regulu, saņēmēja tiesa izmanto tikai tam mērķim, kam tā pārsūtīta.

4.   Saņēmējas tiesas saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem nodrošina, ka šāda informācija paliek konfidenciāla.

5.   Šā panta 3. un 4. punkts neskar valsts tiesību aktus, kas ļauj datu subjektus informēt par tās informācijas izmantojumu, kura pārsūtīta saskaņā ar šo regulu.

6.   Šī regula neskar Direktīvu 2002/58/EK.

1.   Dalībvalstis paziņo Komisijai:

2.   Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz 1. punktā minēto informāciju.

3.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai informāciju par pārējām iestādēm, kuru kompetencē ir iegūt pierādījumus tiesvedībā civillietās vai komerclietās. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām minētajā informācijā.

4.   Dalībvalstis var paziņot Komisijai, ja tās spēj darboties ar decentralizēto IT sistēmu agrāk, nekā to pieprasa šī regula. Komisija šādu informāciju dara pieejamu elektroniski, konkrēti, Eiropas e-tiesiskuma portālā.

1.   Līdz ... [viens gads pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas, kas minēta 35. panta 1. punktā] Komisija sastāda detalizētu programmu šīs regulas snieguma, rezultātu un ietekmes pārraudzībai.

2.   Pārraudzības programmā norāda rīcību, kas Komisijai un dalībvalstīm jāīsteno nolūkā pārraudzīt šīs regulas sniegumu, rezultātus un ietekmi. Tajā norāda, kad pirmo reizi ir jāievāc 3. punktā minētie dati, kas nav vēlāk par ... [četri gadi pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas, kas minēta 35. panta 2. punktā] – un ar kādiem turpmākiem intervāliem minētie dati ir jāapkopo.

3.   Dalībvalstis sniedz Komisijai – ja tie ir pieejami – šādus datus, kas vajadzīgi pārraudzības nolūkā:

4.   References īstenošanas programmatūra un, ja tā ir attiecīgi aprīkota, valsts aizmugursistēma programmatiski vāc 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētos datus un tos regulāri pārsūta Komisijai.

1.   Ne vēlāk kā piecus gadus pēc 7. panta piemērošanas sākuma dienas saskaņā ar 35. panta 2. punktu Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem, vajadzības gadījumā tam pievienojot leģislatīva akta priekšlikumu.

2.   Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga 1. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai.

1.   Regulu (EK) Nr. 1206/2001 atceļ no šīs regulas piemērošanas dienas, izņemot Regulas (EK) Nr. 1206/2001 6. pantu, kuru atceļ no šīs regulas 35. panta 3. punktā minētās 7. panta piemērošanas dienas.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [tā mēneša pirmā diena, kas seko 18 mēnešu laikposmam pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

2.   Šīs regulas 31. panta 3. punktu piemēro no ... [piecpadsmit mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

3.   Šīs regulas 7. pantu piemēro no tā mēneša pirmās dienas, kurš seko trīs gadu laikposmam pēc 25. pantā minēto īstenošanas aktu spēkā stāšanās dienas.