Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52019XR3887

    Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija “Norises iestāžu sarunās par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam”

    OV C 39, 5.2.2020, p. 1–6 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    5.2.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 39/1

    Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija “Norises iestāžu sarunās par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam”

    (2020/C 39/01)

    I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

    COM(2018) 375 final

    Ieteikums 1. grozījumam

    32. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Papildus 31. pantā minētajam dalībvalsts var ierosināt sniegt papildu tehniskās palīdzības darbības nolūkā stiprināt dalībvalstu iestāžu, saņēmēju un attiecīgo partneru spēju, kas vajadzīga fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai. (…)

    Papildus 31. pantā minētajam dalībvalsts var ierosināt sniegt papildu tehniskās palīdzības darbības nolūkā stiprināt dalībvalstu iestāžu, saņēmēju un attiecīgo partneru spēju, kas vajadzīga fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai, kā arī nolūkā uzlabot vietējo un reģionālo pašvaldību institucionālās un administratīvās spējas, ietverot arī papildu ieguldījumus aprīkojumā . (…)

    Pamatojums

    Ņemot vērā 11. tematiskā mērķa darbības pārtraukšanu, RK uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt atbalstu vietējo un reģionālo pašvaldību spēju veidošanai, visās programmās izmantojot 11. tematiskā mērķa veida pasākumus.

    COM(2018) 383 final/2

    Ieteikums 2. grozījumam

    2. panta 1. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    1.   Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES līgumos, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai saglabātu atvērtas, demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības.

    1.   Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES līgumos, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vietējās un reģionālās pašvaldības un to pārstāvjus , lai saglabātu atvērtas, demokrātiskas, uz līdztiesību balstītas un iekļaujošas sabiedrības.

    Pamatojums

    Vietējās un reģionālās pašvaldības saņem līdzekļus no šīs programmas, un tām ir jāpilda svarīga funkcija, jo īpaši veicinot iedzīvotāju līdzdalību un aizstāvot ES pilsoņu tiesības.

    COM(2018) 383 final/2

    Ieteikums 3. grozījumam

    18. panta 2. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    2.   Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju sabiedrībai, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 2. pantā minētajiem mērķiem.

    2.   Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus, it īpaši ar “Europe Direct” informācijas centru tīkla starpniecību . Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju sabiedrībai, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 2. pantā minētajiem mērķiem.

    3.     ES pēc iespējas labāk paziņos par finansējuma iespējām visiem potenciālajiem saņēmējiem, lai nodrošinātu dažādu organizāciju iesaistīšanu, kuras darbojas dažādās dalībvalstīs un partnervalstīs. Kandidātiem ir jābūt pieejamam kontaktpunktam, kas viņiem sniegs atbalstu, atbildēs uz jautājumiem par pieteikšanās procedūru un pirms dokumentu iesniegšanas pārbaudīs, vai tie ir pilnīgi.

    Pamatojums

    Ir svarīgi sniegt pēc iespējas plašāku informāciju par iespējām, kas pieejamas visām vietējām un reģionālajām pašvaldībām un visiem citiem potenciāli ieinteresētajiem dalībniekiem, lai nepieļautu, ka šādas iespējas izmanto tikai ES privileģētie partneri vai vislabāk informētās organizācijas.

    II.   POLITIKAS IETEIKUMI

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

    1.

    		 atkārtoti pauž nožēlu par nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ierosināto apjomu, jo tas varētu apdraudēt galīgo vēlamo ietekmi atsevišķās ES politikas jomās. RK visnotaļ iebilst pret ierosinātajiem kohēzijas politikas un kopējās lauksaimniecības politikas budžeta samazinājumiem, kas negatīvi ietekmētu ES reģionu un pilsētu attīstību. Tāpēc RK atkārtoti pauž stingru aicinājumu nākamās DFS vajadzībām paredzēt vismaz 1,3 % no ES-27 NKI, lai nodrošinātu tādu budžetu, kas atbilst ES iedzīvotāju vajadzībām, gaidītajam un bažām;

    2.

    		 pauž lielu satraukumu par lēno progresu Padomē notiekošajās sarunās par DFS 2021.–2027. gadam un pauž bažas par to, vai joprojām ir iespējams ievērot valstu un valdību vadītāju jūnijā apstiprināto grafiku, kas paredz sarunas par DFS pabeigt līdz 2019. gada beigām. Komiteja aicina Eiropas Komisiju steidzami ierosināt plānu neparedzētiem gadījumiem, lai nepieļautu programmu īstenošanas iespējamu pārtraukšanu, ja daudzgadu finanšu shēma tiks pieņemta vēlu;

    3.

    		 uzsver, ka spēcīgai DFS ir vajadzīgi uzticami un stabili pašu resursi. RK atbalsta budžeta ieņēmumu daļas vienkāršošanu, jo īpaši priekšlikumu pakāpeniski likvidēt visas atlaides, kas piešķirtas dalībvalstīm, un racionalizēt uz PVN balstītos ieņēmumus. RK atgādina: kamēr nebūs panākts atbilstošs progress attiecībā uz DFS ieņēmumu daļu, nebūs iespējams panākt vienošanos par tās izdevumu daļu;

    4.

    		 atzinīgi vērtē Komisijas centienus radīt efektīvus mehānismus, kas nodrošina tiesiskuma ievērošanu, un arī neseno rīcības plānu, kurš balstās uz trim pīlāriem (1. zināšanu par tiesiskumu vairošana un vienotas tiesiskuma kultūras radīšana, 2. prevencija: sadarbība un atbalsts tiesiskuma stiprināšanai valsts līmenī, 3. atbilde: izpildes darbības Savienības līmenī gadījumos, kad valstu mehānismi nav efektīvi). Šajā saistībā Komiteja uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām – kā vietējā līmenī ievēlētām struktūrām – var būt svarīga loma tiesiskuma veicināšanā un ar to saistīto risku apzināšanā, iesaistot iedzīvotājus līdzdalības demokrātijā, attīstot tiesiskuma kultūru un atbalstot šā mērķa sasniegšanai nozīmīgas organizācijas, tostarp brīvus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus. Tāpēc būtu jāpalielina vietējo un reģionālo pašvaldību nozīme minēto trīs pīlāru struktūrā. Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos, ka tā vēlas nodrošināt nepārtrauktu finansējumu ES līdzekļu galīgajiem saņēmējiem arī tad, kad ir uzsākta tiesvedība pret dalībvalsti, tomēr RK joprojām iebilst pret nosacījumiem, kuri ierobežos reģionālo un vietējo pašvaldību piekļuvi kohēzijas politikas finansējumam, jo valsts līmenis nespēj nodrošināt tiesiskuma vai demokrātijas principu ievērošanu. Tāpēc RK pauž cerību, ka Komisija izstrādās papildu pasākumus līdzekļu galīgo saņēmēju aizsardzībai, un vēlreiz aicina formulēt skaidrus kritērijus, kuri dod iespēju noteikt, ko nozīmē vispārējs tiesiskuma trūkums;

    5.

    		 atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus palielināt DFS elastību, lai savlaicīgi risinātu jaunas un neparedzētas problēmas, bet iebilst pret ieceri izveidot kopīgu vienotu rezerves instrumentu, ko Padome ierosināja sarunu satvarā; uzsver, ka jāpanāk līdzsvars starp lielāku elastību un noteiktību programmu ilgtermiņa plānošanā, jo īpaši attiecībā uz dalītās pārvaldības programmām;

    6.

    		 piekrīt Eiropas Parlamenta aicinājumam īstenot DFS visaptverošu vidusposma pārskatīšanu, lai veiktu rūpīgu analīzi par galveno mērķu sasniegšanu, jo īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšanu visās politikas jomās, par visu elastības instrumentu izmantošanu un to iespējamo reorganizāciju un, visbeidzot, par DFS budžeta pozīciju pamatotu pielāgošanu, tostarp iespējamu jaunu budžeta pozīciju izveidi vai maksimālā apjoma noteikšanu;

    7.

    		 atzinīgi vērtē to, ka sarunu satvarā tagad ir ietverti formulējumi, ka visiem pasākumiem, ko finansē no ES ilgtermiņa budžeta, ir jāatbilst dzimumu līdztiesības principam. Dzimumu līdztiesības aspekta ievērošana budžeta plānošanā turklāt ir jāpadziļina, jāizvērš un jāsistematizē, un pēc iespējas drīzāk ir jāpieņem jauna ilgtermiņa dzimumu līdztiesības stratēģija;

    8.

    		 norāda, ka, ņemot vērā noteiktu reģionu ģeogrāfisko atrašanās vietu, dabiskās iezīmes un/vai tirdzniecības attiecību apmēru, sekas, ko radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, dažus reģionus ietekmēs vairāk nekā citus. Tāpēc RK uzskata, ka ir svarīgi rast praktiskus risinājumus, lai sniegtu atbalstu un risinātu attiecīgo reģionu problēmas pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās. RK aicina Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi nodrošināt, ka pārstrukturēšanas pasākumi, kuri būtu jāveic Apvienotās Karalistes neregulētas izstāšanās gadījumā, būtu attaisnojums arī Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), Eiropas Solidaritātes fonda un Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ad hoc izmantošanai, un atkārtoti aicina Eiropas Komisiju izvērtēt iespējamo nepieciešamību vidējā termiņā un ilgtermiņā reaģēt strukturētākā veidā un tāpēc izveidot stabilizācijas fondu reģioniem, kurus Apvienotā Karalistes izstāšanās no ES skārusi visvairāk. Šāds fonds jāveido, balstoties uz papildu līdzekļiem, nevis uz kohēzijas politikas rēķina;

    9.

    		 atkārtoti pauž bažas par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) izņemšanu no Kopīgo noteikumu regulas (KNR), jo tādējādi var tikt apdraudēta strukturālo un investīciju fondu integrētā pieeja lauku apvidos. Tādēļ RK aicina iekļaut ELFLA atpakaļ KNR;

    10.

    		 atgādina, ka ESF+ ir nozīmīgs Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas instruments, kuram arī turpmāk ir jābūt svarīgam kohēzijas politikas pīlāram; šajā sakarā atzinīgi vērtē Padomes priekšlikumu, kas izteikts pašreizējā sarunu satvara projektā, proti, izveidot atsevišķu apakšpozīciju ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai;

    11.

    		 uzsver partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principu nozīmi un stingri iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem vājināt ierosinātās KNR 6. panta noteikumus. Komiteja arī aicina partnerības nolīgumu un plānu sagatavošanā un īstenošanā pilnībā īstenot Rīcības kodeksu, lai nodrošinātu, ka vietējās un reģionālās pašvaldības tiktu iesaistītas kā pilnvērtīgi partneri;

    12.

    		 uzsver, ka partnerības nolīgumiem ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu stratēģisku koordināciju starp fondiem un vietējo un reģionālo pašvaldību un citu partneru iesaistīšanu procesa agrīnā posmā. Tādēļ aicina noteikt, ka partnerības nolīgumi arī turpmāk ir obligāti neatkarīgi no fondu līdzekļu apjoma vai programmu skaita;

    13.

    		 vēlreiz norāda, ka stingri iebilst pret makroekonomisko nosacījumu negatīvo koncepciju, kuras rezultātā – ESI fondu un ekonomikas pārvaldības savstarpējās saiknes dēļ – pilsētas un reģioni kļūtu par valstu valdību politikas neveiksmju “ķīlniekiem”. Šajā saistībā RK pilnībā atbalsta Eiropas Parlamenta priekšlikumu svītrot KNR 15. pantu;

    14.

    		 saistībā ar KNR 21. pantu uzstāj, ka līdzekļu pārvedumi starp fondiem vai no fondiem uz citiem Savienības instrumentiem tiešā vai netiešā pārvaldībā nedrīkstētu pārsniegt 5 % no programmai paredzētajiem finanšu piešķīrumiem. Tie jāveic, vienojoties ar attiecīgajām vadošajām iestādēm, tiem jābūt saistītiem ar kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu un pilnībā jāatbilst subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības principiem, turklāt tie nedrīkst vājināt fondu teritoriālo pieeju;

    15.

    		 norāda uz Eiropas Parlamenta nostāju, ka finansējums tiem reģioniem, kuru kategorija 2021.–2027. gada periodam ir pazemināta, vismaz jāsaglabā 2014.–2020. gada piešķīrumu līmenī;

    16.

    		 noraida Padomes priekšlikumu attiecībā uz KNR 22. pantu, saskaņā ar kuru dalībvalstis pašas varētu lemt, vai tās izmantos integrētus teritoriālos instrumentus vai ne. Tā vietā RK aicina dalībvalstīs daudz plašāk izmantot teritoriālos instrumentus un visos fondos obligāti rezervēt līdzekļus atjauninātās Teritoriālās attīstības programmas un kohēzijas mērķu sasniegšanai;

    17.

    		 uzsver, ka gan partnerības nolīgumos, gan programmās saskaņā ar LESD 174. pantu ir jāņem vērā to reģionu, tostarp salu reģionu, īpašā situācija un īpašās vajadzības, kuros ir nelabvēlīgi dabas vai demogrāfiskie apstākļi;

    18.

    		 atkārtoti apstiprina savu nostāju attiecībā uz KNR noteikumiem, kas ir iekļauti Padomes sarunu satvarā, jo īpaši noteikumiem par reģionu atbilstību, reģionālās drošības tīklu, līdzfinansējuma likmēm, priekšfinansējuma līmeni, saistību atcelšanu un budžetu tradicionālajai teritoriālajai sadarbībai;

    19.

    		 uzsver, ka jāuzlabo vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvās un institucionālās spējas – par to liecina fakts, ka 2019. gadā 17 dalībvalstis saņēma konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, kas attiecas uz administratīvās spējas jautājumiem reģionālā un vietējā līmenī. Tā kā pastāv risks, ka var tikt samazināti resursi, kas paredzēti spēju veidošanas pasākumiem un saskaņā ar dalītās pārvaldības principu ir tieši pieejami vietējām un reģionālajām pašvaldībām, Komiteja ierosina pārskatīt ierosinātās KNR 32. pantu vai ierosinātās ERAF/KF regulas 2. pantu, lai visās darbības programmās atļautu pasākumus, kas līdzinās pašreizējā DFS finansētajiem pasākumiem kohēzijas politikas 11. tematiskā mērķa ietvaros;

    20.

    		 uzskata, ka attiecībā uz programmām, kuras īsteno saskaņā ar ERAF, katrā dalībvalstī resursi ir jākoncentrē tām reģionu kategorijām, kas klasificētas saskaņā ar Komisijas ierosinātajiem parametriem, un piekrīt Parlamentam, ka pienācīgi pamatotos gadījumos, piemēram, tālāko reģionu gadījumā, dalībvalstis, apspriežoties ar attiecīgajiem reģioniem, var pieprasīt tematiskās koncentrācijas samazināšanu reģionu kategorijas līmenī. Lai pilnībā īstenotu ES saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu, visām reģionu kategorijām vismaz 30 % vajadzētu koncentrēt politikas mērķim “Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām” (2. tematiskais mērķis);

    21.

    		 piekrīt Eiropas Parlamenta viedoklim, ka vismaz 5 % no valsts līmenī pieejamajiem ERAF līdzekļiem jāpiešķir integrētai teritoriālajai attīstībai nepilsētu teritorijās, kurās ir nelabvēlīgi dabas, ģeogrāfiskie vai demogrāfiskie apstākļi vai problēmas saskaņā ar jaunajā 10.a pantā ierosinātajām definīcijām. Šīs stratēģijas var arī izmantot ieguvumus, ko sniedz vairāku fondu pieeja, jo īpaši attiecībā uz integrētajiem projektiem saskaņā ar “Viedo ciematu paktu”;

    22.

    		 atkārtoti pauž nožēlu par Komisijas priekšlikumu kohēzijas budžetā Eiropas teritoriālajai sadarbībai paredzēto daļu samazināt no 2,75 % uz 2,5 % un dedzīgi iebilst pret lēmumu pārrobežu sadarbību jūrlietās pārcelt no 1. elementa “pārrobežu sadarbība” uz 2. elementu “transnacionālā sadarbība”. Tādēļ stingri atbalsta Eiropas Parlamenta priekšlikumu grozīt KNR 104. panta 7. punktā paredzētās saistības, lai tradicionālās teritoriālās sadarbības (1. un 4. elements) budžetu palielinātu līdz aptuveni 3 % no kohēzijas budžeta;

    23.

    		 uzsver INTERREG programmas nozīmi, jo tā ir izrādījusies nepieciešama daudzām reģionālajām pašvaldībām, lai apmainītos ar pieredzi un paraugpraksi svarīgu problēmu risināšanā, kā arī veidotu cilvēciskas saiknes un veicinātu Eiropas identitāti;

    24.

    		 atbalsta papildu budžetu 970 miljonu EUR apmērā starpreģionāliem ar inovāciju saistītiem ieguldījumiem, kuri gan atbalsta izcilību, gan arī veicina teritoriālo kohēziju, palīdzot mazāk novatoriskiem reģioniem iesaistīties virzībā uz Eiropas starpreģionālo inovāciju. Jau tāpat pieticīgos Interreg līdzekļus nekādā gadījumā nevajadzētu samazināt vēl vairāk;

    25.

    		 uzskata, ka, ņemot vērā nepieciešamību līdztekus zivsaimniecībai finansēt jaunās zilās ekonomikas attīstību, jūras uzraudzību un jūras vides aizsardzību, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) kopējais budžets būtu jāpalielina līdz vismaz 1 % no 2021.–2027. gada DFS;

    26.

    		 atkārtoti uzsver savu nostāju, ka ar EJZF būtu jāatbalsta integrēta jūrlietu politika un zilās ekonomikas izaugsme, izmantojot reģionālas platformas inovatīvu projektu finansēšanai, un ka valstu darbības programmās, kuras īsteno saskaņā ar EJZF, ir iekļauta reģionāla darbības programma vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kurām ir kompetence zivsaimniecības un jūrlietu jomā;

    27.

    		 ierosina stiprināt ES vispārējo finansiālo atbalstu lauku attīstībai, kurš salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu ir ievērojami samazinājies, un tādēļ noraida ierosinājumu par 28 % samazināt lauku attīstības budžetu kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) un iebilst pret iespēju veikt pārvedumu no KLP otrā pīlāra uz pirmo pīlāru;

    28.

    		 uzskata, ka tikai ievērojams Savienības budžeta palielinājums varētu attaisnot programmas “Apvārsnis Eiropa” līdzekļu pārvērtēšanu, kuri pēc tam būtu jākoncentrē uz III pīlāru un sadaļu par Eiropas Pētniecības telpas stiprināšanu, atbalstot līdzdalības paplašināšanu;

    29.

    		 uzskata, ka programma Erasmus+ ir jāpaplašina, lai stiprinātu kohēziju Eiropas Savienībā un panāktu lielāku atbalstu Eiropas integrācijai, kā arī lai veicinātu tikšanos ar Eiropas jauniešiem;

    30.

    		 uzskata, ka ir svarīgi ieviest precīzu sistēmu, ar ko nodrošina sinerģiju starp dažādajiem fondiem un pamatprogrammu; uzsver, ka izšķiroša nozīme ir efektīvai, uz sadarbību balstītai pieejai, jo īpaši, lai izveidotu izcilības zīmogu;

    31.

    		 stingri iebilst pret to, ka par iespēju kohēzijas politikas līdzekļu daļu pārvietot uz programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jālemj dalībvalstīm nevis attiecīgajai vadošajai iestādei. Par šo līdzekļu izmantošanas kārtību jālemj, vienojoties šai iestādei un Komisijai, nodrošinot, ka šie līdzekļi tiek atgriezti attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā;

    32.

    		 uzsver, ka EGF pasākumu sekmīga īstenošana var palīdzēt mazināt ar nozīmīgu pārstrukturēšanu saistītu neparedzētu seku ietekmi; stingri atbalsta EP nostāju, ka plānotajā EGF finansiālo ieguldījumu novērtējumā vajadzētu iekļaut novērtējumu par tā piemērošanas ietekmi valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

    33.

    		 atzinīgi vērtē ierosinājumu paplašināt EGF uzdevumus un darbības jomu, jo tas palīdzēs reaģēt uz jebkāda veida negaidītu un būtisku pārstrukturēšanu, bet aicina Eiropas Parlamentu un Padomi vienoties par zemākām darbvietu pārvietošanas robežvērtībām un par atsauces periodiem, kuri būtu ilgāki nekā Komisijas priekšlikumā iekļautie;

    34.

    		 atzinīgi vērtē Eurogrupas izstrādātos “Budžeta instrumenta konverģencei un konkurētspējai darbības nosacījumus” (2019. gada 14. jūnijs), kā arī Komisijas jaunievēlētās priekšsēdētājas nodomu šo instrumentu ieviest eurozonā, lai atbalstītu dalībvalstu izaugsmes reformas un ieguldījumus eurozonā, un ES valstīs, kas šai zonai vēlas pievienoties. Saistībā ar subsidiaritātes principa ievērošanu Komiteja tomēr pauž cerību, ka Komisija pirms tam iesniegs priekšlikumu ar definīciju “strukturālas reformas”, kas būs tiesīgas saņemt ES finansiālo atbalstu. Šīm reformām būtu jārada Eiropas pievienotā vērtība, vajadzētu būt saistītām ar ES pilnvarām, jāsekmē Līgumos noteiktā kohēzijas mērķa sasniegšana un tās jāīsteno ar mērķi veicināt ilgtermiņa ieguldījumus, tostarp uzlabot valsts pārvaldes kvalitāti. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām vajadzētu būt tiešai piekļuvei šim instrumentam, lai tās saņemtu atbalstu saviem ieguldījumu un reformu projektiem, un tās kā partneri būtu jāiesaista ar šo instrumentu saistīto pasākumu izstrādē un īstenošanā;

    35.

    		 atzinīgi vērtē Komisijas jaunievēlētās priekšsēdētājas apņemšanos pārorientēt Eiropas pusgadu, padarot to par instrumentu, kas integrē Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Pamatojoties uz pārdomu dokumentu, Komisijai pirmajās 100 pilnvaru dienās būtu jāierosina izaugsmes un nodarbinātības veicināšanas ilgtermiņa stratēģija, kura aptver ilgtspējīgas attīstības mērķus un kuras izstrādē un īstenošanā kā partneri būtu jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības;

    36.

    		 vēlreiz pauž pārliecību, ka apņemšanās 25 % no ES budžeta atvēlēt klimata pārmaiņu ierobežošanai nav pietiekama, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus. Nākamajā finanšu shēmā vajadzētu meklēt iespējas, kā līdz vismaz 30 % paaugstināt to izdevumu īpatsvaru, kas paredzēti enerģētikas nozares, rūpniecības un transporta dekarbonizācijai un pārejai uz aprites ekonomiku. Vienlaikus būtu jāmazina ES budžeta radītā oglekļa pēda, piemēram, pārtraucot valsts atbalstu fosilajam kurināmajam;

    37.

    		 atbalsta Komisijas jaunievēlētās priekšsēdētājas likto uzsvaru uz centieniem veicināt ES pāreju uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, izmantojot atbilstošas nozaru stratēģijas, kā arī ar jaunu Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kam atvēlēti 4,8 miljardi euro, atbalstīt tos iedzīvotājus un reģionus, kurus visvairāk ietekmēs Eiropas ogļu ieguves reģionos īstenoto strukturālo pārmaiņu sociālās, sociāli ekonomiskās un ekoloģiskās sekas. Komiteja piekrīt viedoklim, ka šādam fondam vajadzētu būt cieši saistītam ar kohēzijas politikas programmām, bet tas jāfinansē no papildu līdzekļiem, nevis no kohēzijas politikas līdzekļiem, un būtu jānodrošina, ka reģioniem ir pietiekama rīcības brīvība saistībā ar konkurences politikas noteikumiem.

    38.

    		 norāda, ka Eiropas Parlaments 2020. gada budžeta procedūrā ierosina divas sagatavošanas darbības saistībā ar “ogļu” pārejas reģioniem; ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka ir steidzami nepieciešams sagatavot pamatu Taisnīgas pārkārtošanās fondam, lai pēc 2020. gada nodrošinātu visefektīvāko, decentralizētāku finansiālo un politisko atbalstu;

    39.

    		 uzsver, ka nākamajā programmā “Radošā Eiropa” jānodrošina pareizs līdzsvars starp tiem līdzekļiem, kas piešķirti nozīmīgiem liela mēroga projektiem, un finansējumu vietējā un reģionālā līmeņa, tostarp MVU, pasākumiem un darbībām; turklāt uzsver nepieciešamību nākamās DFS prioritātēs ciešāk iekļaut kultūru un kultūras mantojumu, gan visaptveroši integrējot to, gan veidojot sinerģiju ar citām programmām un politikas jomām;

    40.

    		 uzsver, ka pašreizējā plānošanas periodā no ESI fondiem 14 miljardi EUR ir piešķirti platjoslas infrastruktūras izveidei. Tas neliedz sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un citām attīstības bankām palielināt finansēšanas instrumentus (piemēram, aizdevumu finansējumu);

    41.

    		 uzskata, ka Komisijas ierosinātie 9,2 miljardi euro Digitālās Eiropas programmai 2021.–2027. gadam ir absolūtais minimums, jo jāņem vērā, ka digitālā kohēzija ir neatņemama ES līgumā minētās teritoriālās kohēzijas sastāvdaļa; uzsver, ka Eiropas Savienībā ir jāmazina digitālo prasmju un digitālās infrastruktūras nepilnības, un norāda, ka ievērojami finanšu resursi ir jāpiešķir mākslīgā intelekta attīstībai;

    42.

    		 saistībā ar programmu “Tiesības un vērtības” aicina ES iestādes sadarbībā ar dalībvalstīm atbalstīt “Eiropas korespondentu” tīklu, lai informētu vietējās ievēlētās amatpersonas par Eiropas aktuālajiem jautājumiem un nodrošinātu tām rīkus, ar kuriem pēc iespējas labāk reaģēt uz iedzīvotāju vēlmēm; tas palīdzēs novērst iedzīvotāju atsvešinātību no Eiropas jautājumiem;

    43.

    		 atbilstoši Eiropas Parlamenta nostājai pret priekšlikumu regulai, ar ko izveido Patvēruma un migrācijas fondu, atkārtoti aicina noteikt, ka vietējās un reģionālās pašvaldības un to pārstāvības struktūras var tieši piekļūt finansējumam, ko nodrošinās pašreizējā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) pēctecis, un vēlreiz uzsver, ka ir svarīgi konsekventi piemērot partnerības principu; uzsver, ka ir steidzami jāpalielina šā fonda kopējais finansējums, lai nodrošinātu pietiekamus līdzekļus tā mērķu sasniegšanai un līdzsvarotu pieeju attiecībā uz visām ar migrāciju un integrāciju saistītajām darbībām un politikas virzieniem;

    44.

    		 atbilstoši Eiropas Parlamenta nostājai pret priekšlikumu regulai, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, aicina tematiskajā pīlārā iekļaut arī vietējās un reģionālās pašvaldības, tām piešķirot tikpat nozīmīgu lomu kā pilsoniskajai sabiedrībai un paredzot īpašu budžetu 500 miljonu EUR apmērā;

    45.

    		 uzdod Komitejas priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Padomes prezidentvalstij Somijai un Eiropadomes priekšsēdētājam.

    Briselē, 2019. gada 8. oktobrī

    Eiropas Reģionu komitejas

    priekšsēdētājs

    Karl-Heinz LAMBERTZ

    Top