This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52019PC0551
Recommendation for a COUNCIL DECISION authorising the opening of negotiations for an agreement between the European Union and New Zealand on the exchange of personal data between the European Union Agency for Law Enforcement Cooperation (Europol) and the New Zealand authorities competent for fighting serious crime and terrorism
Ieteikums PADOMES LĒMUMS, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm
Ieteikums PADOMES LĒMUMS, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm
COM/2019/551 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.10.2019
COM(2019) 551 final
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.IETEIKUMA KONTEKSTS
Globalizētā pasaulē, kurā smagi noziegumi un terorisms iegūst aizvien pārvalstiskākas dimensijas un kļūst aizvien daudzfunkcionālāki, tiesībaizsardzības iestādēm vajadzētu būt pilnīgi sagatavotām sadarboties ar ārējiem partneriem, lai garantētu savu pilsoņu drošību. Tādēļ Eiropolam vajadzētu būt iespējai apmainīties ar personas datiem ar trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm, ciktāl tas nepieciešams tā uzdevumu veikšanai atbilstīgi 2016. gada 11. maija Regulā 2016/794 noteiktajām prasībām 1 .
Kopš regulas piemērošanas sākuma Eiropols var apmainīties ar datiem ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, pamatojoties uz starptautisku nolīgumu, sniedzot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību. Komisija Savienības vārdā atbild par sarunu risināšanu par šādiem starptautiskiem nolīgumiem. Eiropols, ciktāl tas ir nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar ārējiem partneriem, noslēdzot darba un administratīvas vienošanās, kuras pašas par sevi nav juridisks pamats personas datu apmaiņai.
Komisija savā Vienpadsmitajā progresa ziņojumā virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību 2 noteica astoņas prioritārās 3 valstis Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas (MENA) reģionā, pamatojoties uz datiem par terorisma draudiem, ar migrāciju saistītajām problēmām un Eiropola operatīvajām vajadzībām sākt sarunas. Ņemot vērā politisko stratēģiju, kas izklāstīta Eiropas Drošības programmā 4 , Padomes secinājumos 5 un Globālajā stratēģijā 6 , tiesībaizsardzības iestāžu darbības vajadzības visā ES, kā arī ciešākas sadarbības šajā jomā iespējamās priekšrocības, kas ir kļuvušas skaidras pēc teroristu uzbrukuma Kraistčērčā 2019. gada martā, Komisija uzskata, ka ir nepieciešams iekļaut Jaunzēlandi prioritāru valstu sarakstā, lai drīzumā ar to sāktu sarunas. Jaunzēlande oficiāli pieprasīja iniciatīvu 2019. gada 23. augustā.
2019. gada aprīlī Eiropols un Jaunzēlandes policija parakstīja darba vienošanos. Tā nodrošina satvaru strukturētai sadarbībai stratēģiskā līmenī, tostarp drošu savienojumu, kas nodrošina drošu tiešo saziņu, un Jaunzēlande ir norīkojusi sadarbības koordinatoru Eiropolā. Šī vienošanās tomēr nenodrošina juridisko pamatu apmaiņai ar personas datiem. Pašlaik nav juridiska pamata tādai regulārai un strukturētai personas datu apmaiņai starp Jaunzēlandes tiesībaizsardzības iestādēm un Eiropolu, kas ir būtiska efektīvai operatīvajai sadarbībai.
Personas datu aizsardzības tiesību normas Jaunzēlandē galvenokārt ir ietvertas 1993. gada 17. maija Privātuma aktā, kas grozīts ar 2010. gada 7. septembra aktu, ar ko groza Privātuma aktu 7 . Šajā nolūkā aktā ir noteikti divpadsmit informācijas privātuma principi, kas reglamentē personas datu apstrādi. Privātuma akts attiecas uz privātām un publiskām struktūrām, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm. Ar Privātuma aktu ir izveidots arī privātuma komisāra birojs, kas ir neatkarīga datu aizsardzības iestāde Jaunzēlandē.
Politiskais konteksts
2019. gada 15. maijā — pēc uzbrukuma Kraistčērčā — Francijas prezidents Emanuels Makrons un Jaunzēlandes premjerministre Žasinda Arderna Parīzē kopīgi rīkoja pasākumu “Christchurch Call”, kurā piedalījās Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers, un tajā tika uzsvērts tas, cik svarīgi ir apkarot teroristisku saturu tiešsaistē, vienlaikus garantējot pamattiesību aizsardzību. Valdības un tehnoloģiju uzņēmumi, kas piedalījās šajā pasākumā, kā arī Eiropas Komisija pauda atbalstu šajā pasākumā paustajām saistībām izskaust teroristisku un vardarbīgu ekstrēmistisku saturu tiešsaistē ( https://www.christchurchcall.com/ ).
ES un Jaunzēlande ir līdzīgi domājoši partneri, kurus vieno līdzīgi uzskati un pieejas daudzos globālos jautājumos. ES un Jaunzēlandes Partnerattiecību nolīgums par attiecībām un sadarbību, kas parakstīts 2016. gada 5. oktobrī, paver ceļu stiprākām un ciešākām attiecībām, jo tajā ir ietverti vairāki panti, saskaņā ar kuriem puses apņemas sadarboties tādās jomās kā terorisma apkarošana, sadarbība tiesībaizsardzības jomā, organizētas noziedzības un korupcijas novēršana un apkarošana, narkotiku, kibernoziedzības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, teroristu finansēšanas apkarošana, migrācija un patvērums.
ES un Jaunzēlande ir arī Globālā terorisma apkarošanas foruma (GCTF) partneri, kas ir starptautisks forums, kurā piedalās 29 valstis un Eiropas Savienība un kura galvenais uzdevums ir samazināt pasaules iedzīvotāju neaizsargātību pret terorismu, novēršot, apkarojot un saucot pie atbildības par terora aktiem un apkarojot kūdīšanu uz terorismu un teroristu vervēšanu. ES un Jaunzēlande cieši sadarbojas ārlietu un drošības jautājumos un iesaistās regulārā politikas un drošības dialogā. Šis dialogs ietver biežas apspriedes ministru un augstāko amatpersonu līmenī. Jaunzēlandei, pamatojoties uz Partnerattiecību pamatnolīgumu, no 2012. gada bija iespēja piedalīties dažās ES krīzes pārvarēšanas operācijās, piemēram, tā sniedza savu devumu operācijā EUNAVFOR Atalanta (pret pirātismu Āfrikas ragā).
Darbības vajadzības
Visās noziedzības apkarošanas jomās, kas ietilpst Eiropola kompetencē, pastāv iespējas plašākai sadarbībai ar Jaunzēlandi. Šis saraksts, kurā izklāstītas svarīgākās Eiropola darbības vajadzības ar Jaunzēlandi, nav pilnīgs.
·Terorisms: terorisms rada nopietnus draudus gan Jaunzēlandei, gan Eiropas Savienībai — tajās ir notikuši teroristu uzbrukumi. Lai atklātu, novērstu teroristu nodarījumus un sauktu pie atbildības par tiem, tostarp par ceļošanu terorisma nolūkā, terorisma finansēšanu, kā arī par to, ka teroristi ļaunprātīgos nolūkos izmanto internetu, ir nepieciešams ne tikai labāk noskaidrot apdraudējuma ainu un noteikt jaunas tendences, bet ir nepieciešama arī ciešāka sadarbība, tostarp personas datu apmaiņa.
Eiropola Eiropas Terorisma apkarošanas centrs (ECTC) ir ļoti ieinteresēts praktiskās abpusējās iespējās apmainīties ar operatīvajiem/personas datiem ar Jaunzēlandi, kas kļuva skaidrs pēc Kraistčērčas uzbrukuma. Pēc Kraistčērčas notikumiem Eiropola ES vienība ziņošanai par interneta saturu (EU IRU) strādāja pie tā, lai noteiktu saturu un tā izplatīšanas modeļus internetā. Interneta ļaunprātīgas izmantošanas ātrums un apjoms pēc uzbrukuma, kā arī lielais skaits iesaistīto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju (TPS) bija vēl nepieredzēts un atklāja robežas pašreizējos procesos saistībā ar līdzīgu draudu novēršanu. Operatīvās darbības nolīgums ar Jaunzēlandi ne tikai nostiprinātu Eiropola pozīciju, palīdzot īstenot “Christchurch Call” aicinājumu izskaust teroristisku vai vardarbīgu ekstrēmistisku saturu tiešsaistē, bet arī nodrošinātu Eiropolam tiesisko regulējumu, kas nepieciešams, lai būtiski padziļinātu sadarbību ar Jaunzēlandi ar terorismu saistītos jautājumos.
·Kibernoziegumi: ES tiesībaizsardzības iestādēm Jaunzēlande ir svarīgs partneris, veicot izmeklēšanu saistībā ar bērnu seksuālu izmantošanu.
Jaunzēlandes policija piedalās Virtuālajā globālajā darba grupā un ir aktīva tās partnere — šī grupa ir svarīgs Eiropola Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centra partneru tīkls cīņā pret bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē. ES dalībvalstu kompetentās iestādes, kam uzticēta atbildība izmeklēt šādus kompleksus noziegumus un risināt daudzas juridiskas un tehniskas problēmas, augstu vērtē Jaunzēlandes padziļinātās lietpratēju zināšanas par izmeklēšanu saistībā ar bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē un viņu gatavību dalīties ar zināšanām minētās grupas sanāksmēs. Operatīvās darbības ziņā Jaunzēlande kibernoziedzības apkarošanas jomā var sniegt būtisku pievienoto vērtību, it īpaši saistībā ar bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē. Jaunzēlandes policija un Jaunzēlandes Iekšlietu departamenta grupa bērnu ekspluatācijas tiešsaistē apkarošanas jautājumos ir šajā jomā aktīva un pieredzējusi, un tai ir bijusi liela loma augstas prioritātes operācijās.
Tīklā “Five Eyes”
8
Jaunzēlande ir vienīgā valsts, ar kuru Eiropolam nav juridiska pamata personas datu apmaiņai. Tas ierobežo abu pušu spēju dalīties ar vērtīgu operatīvo informāciju un savstarpēji sistemātiski sadarboties. Tādējādi rodas arī situācija, kad divpusēji kontakti ir jāveido ar dalībvalstīm tieši vai ar trešo personu aģentūru, tostarp Interpola, starpniecību. Šāds kontaktu veids neļauj dalībvalstīm efektīvi apkarot šāda veida noziegumus un traucē tām sniegt savu devumu Eiropola piedāvātajā pievienotajā vērtībā vai gūt labumu no tās, it īpaši attiecībā uz teroristiska satura tiešsaistē un bērnu seksuālas izmantošanas tiešsaistē apkarošanu.
·Krimināla rakstura motociklistu bandas: Jaunzēlandes policija un Eiropols ir ļoti ieinteresēti sadarbībā attiecībā uz krimināla rakstura motociklistu bandām (Outlaw Motorcycle Criminal Gangs – OMCGs). OMCGs pamazām kļūst par rūpju jomu Jaunzēlandē, un Jaunzēlandes policija nesen izveidoja izlūkošanas nodaļu, kas specializējas jautājumos saistībā ar OMCGs. Eiropola Analīzes projektu pārraudzības instrumentu īpaši interesē Jaunzēlandes OMCGs locekļu ceļojumi uz Eiropu un dati sodāmības reģistros, kā arī viņu iespējamie kontakti ar Dienvidaustrumāzijas organizētās noziedzības pārstāvjiem.
·Narkotikas: agrāk Eiropols ir nodarbojies ar amfetamīna liela apmēra nelikumīgas tirdzniecības lietu no ES uz Jaunzēlandi. Sadarbību šajā jomā ir iespējams paplašināt.
2.IETEIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI
Regulā (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai un apmācībai (Eiropolu) ir izklāstīts Eiropola tiesiskais regulējums, it īpaši tā mērķi, uzdevumi, pilnvaras, datu aizsardzības garantijas un veidi, kā sadarboties ar ārējiem partneriem. Šis ieteikums ir saskaņā ar Eiropola regulu 9 .
Šā ieteikuma mērķis ir saņemt no Padomes pilnvarojumu Komisijai ES vārdā sākt sarunas par turpmāku nolīgumu. Juridiskais pamats Padomei atļaut sākt sarunas ir LESD 218. panta 3. un 4. punkts.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu Komisiju ieceļ par sarunu vedēju no Savienības puses attiecībā uz nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm.
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 10 tika pieņemta 2016. gada 11. maijā, un to piemēro no 2017. gada 1. maija.
(2)Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 noteikumiem, it īpaši tiem, kas attiecas uz personas datu nosūtīšanu no Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) uz trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, paredzēts, ka Eiropols var nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei, pamatojoties uz starptautisku nolīgumu, kurš noslēgts starp Savienību un minēto trešo valsti, ievērojot LESD 218. pantu, sniedzot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
(3)Būtu jāsāk sarunas nolūkā noslēgt nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm (“nolīgums”).
(4)Regulas (ES) 2016/794 35. apsvērumā skaidrots arī, ka Komisijai būtu jāspēj apspriesties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) arī sarunu laikā par nolīgumu un jebkurā gadījumā pirms nolīguma noslēgšanas.
(5)Nolīgumā būtu jāievēro pamattiesības un jāņem vērā principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, konkrēti tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kas atzītas hartas 7. pantā, tiesības uz personas datu aizsardzību, kas atzītas hartas 8. pantā, un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kas atzītas hartas 47. pantā. Nolīgums būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.
(6)Nolīgumam nebūtu jāietekmē un jāskar personas datu pārsūtīšana vai citas sadarbības formas starp iestādēm, kas atbild par valsts drošību,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā risināt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm.
Sarunu norādes ir izklāstītas pielikumā.
2. pants
Šīs sarunas risina, apspriežoties ar attiecīgo [īpašās komitejas nosaukumu ieraksta Padome].
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē, 30.10.2019
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.10.2019
COM(2019) 551 final
PIELIKUMS
dokumentam
Ieteikums PADOMES LĒMUMAM,
ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu kompetentajām Jaunzēlandes iestādēm
PIELIKUMS
Sarunu gaitā Komisijai būtu jācenšas sasniegt turpmāk izklāstītos mērķus.
(1)Nolīguma mērķim vajadzētu būt nodrošināt juridisko pamatu personas datu nosūtīšanai starp Eiropolu un Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm, lai atbalstītu un stiprinātu šīs valsts un dalībvalstu kompetento iestāžu darbības, kā arī to savstarpējo sadarbību smagu starptautisku noziegumu un terorisma novēršanā un apkarošanā, vienlaikus nodrošinot pienācīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma, personas datu, personu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
(2)Lai garantētu datu izmantošanas mērķa ierobežojumu, sadarbībai un datu apmaiņai šā nolīguma ietvaros vajadzētu attiekties tikai uz noziegumiem un saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietilpst Eiropola kompetencē saskaņā ar Regulas 2016/794 3. pantu (kopā “noziedzīgi nodarījumi”). Sadarbībai it īpaši vajadzētu būt vērstai uz terorisma novēršanu un apkarošanu, organizētās noziedzības iznīcināšanu un cīņu pret kibernoziedzību. Nolīgumā būtu jānorāda tā piemērošanas joma un nolūki, kādos Eiropols var pārsūtīt personas datus Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm;
(3)nolīgumā būtu skaidri un precīzi jāizklāsta apmaiņā ar personas datiem starp Eiropolu un Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm nepieciešamie aizsardzības pasākumi un pārbaudes attiecībā uz personas datu aizsardzību, personu pamattiesību un brīvību aizsardzību neatkarīgi no valstspiederības un dzīvesvietas. Papildus drošības pasākumiem, kas izklāstīti turpmāk, būtu jāiekļauj prasība par to, ka personas datu pārsūtīšanai tiks piemērotas konfidencialitātes prasības un ka personas dati netiks izmantoti, lai pieprasītu, pasludinātu vai izpildītu nāvessodu vai jebkādu citu cietsirdīgu un necilvēcīgu soda veidu, neskarot papildu aizsardzības pasākumus, kas var būt vajadzīgi.
It īpaši:
(a)nolīgumā būtu jāietver galveno terminu definīcijas. It īpaši nolīgumā būtu jāiekļauj personas datu definīcija, kas ir saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 3. panta 1. punktu.
(b)Nolīgumā būtu jāievēro specifiskuma princips, nodrošinot, ka dati netiks apstrādāti citiem mērķiem kā vien pārsūtīšanas mērķiem. Šajā nolūkā būtu jānosaka skaidri un precīzi mērķi personas datu apstrādei, ko saistībā ar šo nolīgumu veic puses, un tiem nevajadzētu būt plašākiem, kā tas nepieciešams atsevišķos gadījumos, lai novērstu un apkarotu terorismu un noziedzīgus nodarījumus, kas minēti nolīgumā.
(c)Personas dati, ko Eiropols pārsūta saskaņā ar nolīgumu, būtu jāapstrādā godprātīgi, ar likumīgu pamatojumu un vienīgi tiem mērķiem, kādiem tie ir pārsūtīti. Nolīgumā būtu jāparedz pienākums Eiropolam datu pārsūtīšanas brīdī norādīt ierobežojumus to piekļuvei vai izmantošanai, tostarp attiecībā uz to pārsūtīšanu, dzēšanu, iznīcināšanu vai papildu apstrādi. Nolīgumam būtu jāuzliek par pienākumu Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm ievērot minētos ierobežojumus un precizēt, kā praksē tiks nodrošināta minēto ierobežojumu izpilde. Personas datiem vajadzētu būt adekvātiem, atbilstīgiem un jāaprobežojas ar to, kas ir nepieciešams attiecībā pret šo mērķi. Tiem vajadzētu būt precīziem un atjauninātiem. Tos nevajadzētu glabāt ilgāk, kā tas ir nepieciešams mērķim, kuram tie ir pārsūtīti. Nolīgumam būtu jāpievieno pielikums, kurā ietverts pilnīgs to Jaunzēlandes kompetento iestāžu saraksts, kurām Eiropols var pārsūtīt personas datus, kā arī īss to kompetenču apraksts.
(d)Vajadzētu aizliegt Eiropolam pārsūtīt tādus personas datus, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, kā arī ģenētiskos datus un datus par personas veselību un seksuālo dzīvi, ja vien šāda pārsūtīšana nav absolūti nepieciešama un samērīga atsevišķos gadījumos, lai novērstu vai apkarotu noziedzīgus nodarījumus, kā minēts nolīgumā, un uz šādu pārsūtīšanu būtu jāattiecina atbilstošas garantijas. Nolīgumā būtu arī jāiekļauj īpašas garantijas attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu par noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, lieciniekiem vai citām personām, kas var sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī par nepilngadīgajiem.
(e)Ar nolīgumu būtu jānodrošina to personu īstenojamās tiesības, kuru personas dati tiek apstrādāti, paredzot noteikumus par tiesībām uz piekļuvi, labošanu un dzēšanu, tostarp konkrētu pamatojumu, kas var ļaut veikt jebkādus vajadzīgus un samērīgus ierobežojumus. Ar nolīgumu būtu arī jānodrošina īstenojamās tiesības uz apstrīdēšanu administratīvā un juridiskā kārtībā jebkurai personai, kuras datus apstrādā saskaņā ar nolīgumu, un jānodrošina efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi.
(f)Ar nolīgumu būtu jāparedz noteikumi par personas datu uzglabāšanu, pārskatīšanu, labošanu un dzēšanu, kā arī par uzskaiti reģistrēšanas un dokumentēšanas nolūkā un par informāciju, kas ir pieejama indivīdiem. Tajā būtu jāparedz arī garantijas attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi.
(g)Ar nolīgumu būtu jānosaka kritēriji, uz kuru pamata būtu jāizvērtē datu avota ticamība un datu precizitāte.
(h)Nolīgumā būtu jāiekļauj pienākums nodrošināt personas datu drošību, izmantojot atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, tostarp atļaujot tikai pilnvarotām personām piekļūt personas datiem. Nolīgumā būtu jāietver arī paziņošanas pienākums personas datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā, kas skar datus, kuri pārsūtīti saskaņā ar šo nolīgumu.
(i)Informācijas tālāka pārsūtīšana no Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm uz citām iestādēm Jaunzēlandē, tostarp izmantošanai tiesvedībā, būtu jāatļauj tikai sākotnējiem mērķiem, saskaņā ar kuriem Eiropols veic pārsūtīšanu, un uz to būtu jāattiecina atbilstīgi nosacījumi un aizsardzības pasākumi, tostarp Eiropola iepriekš sniegta atļauja.
(j)Nosacījumi, kas minēti i) apakšpunktā, attiecas arī uz informācijas tālāku pārsūtīšanu no Jaunzēlandes kompetentajām iestādēm uz trešās valsts iestādēm, piemērojot papildu prasību, ka šāda pārsūtīšana būtu atļauta tikai attiecībā uz trešām valstīm, uz kurām Eiropols ir tiesīgs pārsūtīt personas datus, pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/794 25. panta 1. punktu.
(k)Ar nolīgumu būtu jānodrošina uzraudzības sistēma, ko īsteno viena vai vairākas neatkarīgas valsts iestādes, kuras ir atbildīgas par datu aizsardzību un kurām ir efektīvas izmeklēšanas un iejaukšanās pilnvaras pārraudzīt tās Jaunzēlandes valsts iestādes, kas izmanto personas datus/apmainās ar informāciju, un tiesības iesaistīties juridiskās procedūrās. Neatkarīgajām iestādēm it īpaši vajadzētu būt pilnvarām izskatīt personu sūdzības par to personas datu izmantošanu. Valsts iestādēm, kas izmanto personas datus, vajadzētu būt pienākumam nodrošināt, ka tiek ievēroti noteikumi par personas datu aizsardzību saskaņā ar nolīgumu.
(4)Ar nolīgumu būtu jāparedz efektīvs strīdu izšķiršanas mehānisms attiecībā uz tā interpretāciju un piemērošanu, lai nodrošinātu, ka puses ievēro savstarpēji saskaņotos noteikumus.
(5)Nolīgumā vajadzētu iekļaut noteikumus par nolīguma pārraudzību un periodisku izvērtēšanu.
(6)Nolīgumā būtu jāiekļauj noteikums par stāšanos spēkā un piemērojamību un tāds noteikums, saskaņā ar kuru puse var izbeigt vai apturēt nolīguma darbību, it īpaši tad, ja trešā valsts vairs efektīvi nenodrošina šajā nolīgumā paredzēto pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības līmeni. Nolīgumā būtu arī jāprecizē, vai var turpināt apstrādāt personas datus, uz kuriem attiecas nolīgums un kuri ir tikuši pārsūtīti pirms tā darbības apturēšanas vai izbeigšanas. Personas datu turpmāka apstrāde, ja tā tiek atļauta, jebkurā gadījumā būtu jāsaskaņo ar nolīguma noteikumiem tā apturēšanas vai izbeigšanas brīdī.
(7)Nolīgumā var iekļaut klauzulu, kurā, ja nepieciešams, noteikta tā teritoriālā piemērošana.
(8)Šim nolīgumam vajadzētu būt vienlīdz autentiskam angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un tajā būtu jāiekļauj atbilstīga klauzula par valodām.