EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.10.2019

COM(2019) 442 final

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar
Beļģijas pieteikumu – EGF/2019/001 BE/Carrefour

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.Noteikumi, kas piemērojami finansiālajiem ieguldījumiem no Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF), ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 1 (“EGF regula”).

2.Beļģija 2019. gada 20. jūnijā iesniedza pieteikumu EGF/2019/001 BE/Carrefour, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF pēc darba ņēmēju atlaišanas 2 uzņēmumā “Carrefour Belgique SA” Beļģijā.

3.Pēc šā pieteikuma izvērtēšanas Komisija saskaņā ar visiem EGF regulas piemērojamajiem noteikumiem secināja, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF ir izpildīti.

PIETEIKUMA KOPSAVILKUMS

PIETEIKUMA IZVĒRTĒŠANA

Procedūra

4.Pieteikumu EGF/2019/001 BE/Carrefour Beļģija iesniedza 12 nedēļu laikā no dienas, kad bija izpildīti EGF regulas 4. pantā minētie intervences kritēriji, proti, 2019. gada 20. jūnijā. Komisija tajā pašā dienā apstiprināja minētā pieteikuma saņemšanu un 2019. gada 4. jūlijā pieprasīja no Beļģijas papildu informāciju. Šī papildu informācija tika sniegta sešu nedēļu laikā no pieprasījuma dienas. Termiņš, kurā Komisijai būtu jāpabeidz izvērtēt pieteikuma atbilstība finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem, proti, 12 nedēļas no pilnīga pieteikuma saņemšanas dienas, beidzas 2019. gada 7. novembrī.

Pieteikuma atbilstība

Attiecīgie uzņēmumi un atbalsta saņēmēji

5.Pieteikums attiecas uz 751 atlaistu darba ņēmēju uzņēmumā “Carrefour Belgique SA”, kas darbojas ekonomikas nozarē, kura klasificēta NACE 2. red. 47. nodaļā (“Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus”). “Carrefour Belgique” darba ņēmēju atlaišana attiecas uz visu Beļģiju.

Intervences kritēriji

6.Beļģija iesniedza pieteikumu saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem, kuri par nosacījumu izvirza to, ka četru mēnešu pārskata periodā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti kādā dalībvalsts uzņēmumā, ieskaitot darba ņēmēju atlaišanu piegādes uzņēmumos un pakārtotās ražošanas uzņēmumos un/vai un pašnodarbinātu personu darbības beigšanos.

7.Pieteikuma četru mēnešu pārskata periods ir no 2018. gada 30. novembra līdz 2019. gada 30. martam. Pārskata periodā uzņēmumā “Carrefour Belgique” ir atlaists 751 darba ņēmējs.

Atlaisto darba ņēmēju skaita un darbības beigšanas aprēķināšana

8.Visi darba ņēmēju atlaišanas gadījumi (kopskaitā 751) pārskata periodā tika aprēķināti no faktiskās līguma pārtraukšanas dienas vai līguma termiņa beigām.

Atbalsta saņēmēji, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu

9.Papildus jau minētajiem darba ņēmējiem atbalsttiesīgi ir arī 268 darba ņēmēji, kas atlaisti pirms vai pēc pārskata perioda. Šos darba ņēmējus atlaida pēc vispārēja paziņojuma par plānoto atlaišanu 2018. gada 25. janvārī 6 . Var noteikt skaidru cēloņsakarību ar notikumu, kurš izraisīja atlaišanu pārskata periodā.

10.Tāpēc kopējais atbalsttiesīgo saņēmēju skaits ir 1019.

Saikne starp darba ņēmēju atlaišanu un globalizācijas izraisītām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos

11.Beļģija apgalvo, ka globalizācijas ietekmē (iepirkšanās tiešsaistē) mazumtirdzniecībā notiek lielas pārmaiņas, kā rezultātā notiek darba ņēmēju atlaišana. Mazumtirdzniecību ietekmē arī pārmaiņas patērētāju ieradumos un digitalizācija.

12.Jau daudzus gadus pasaulē pastāvīgi pieaug tiešsaistes pārdošanas apjoms. 2015. gadā mazumtirdzniecības e-komercijas pārdevumi pasaules tirgū veidoja 7,4 % no kopējiem mazumtirdzniecības izdevumiem. 2017. gadā tie sasniedza USD 2 382 triljonus, kas ir 28 % pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un veido 10,4 % no kopējā mazumtirdzniecības apjoma visā pasaulē. Paredzams, ka 2019. gadā visā pasaulē tiešsaistes pārdošanas apjoms pieaugs par 20,7 % un veidos 14,1 % no kopējiem mazumtirdzniecības izdevumiem 7 .

Mazumtirdzniecības e-komercijas noiets visā pasaulē 2017.–2019. gadā
(triljoni USD, procentos izteiktas izmaiņas un procenti no kopējā mazumtirdzniecības apjoma)

13.Saskaņā ar prognozēm šī augšupejošā tendence turpināsies arī turpmākajos gados. Paredzams, ka 2023. gadā visā pasaulē tiešsaistes pārdošanas apjoms būs trīsreiz lielāks nekā 2018. gadā un veidos 22 % no kopējiem mazumtirdzniecības izdevumiem 8 .

Mazumtirdzniecības e-komercijas noiets visā pasaulē 2020.-2023. gadā. Prognoze
(triljoni USD, procentos izteiktas izmaiņas un procenti no kopējā mazumtirdzniecības apjoma)

14.Laikposmā no 2013. līdz 2018. gadam Eiropas Savienībā to iedzīvotāju īpatsvars, kuri iepērkas tiešsaistē, palielinājās no 47 % līdz 69 % 9 . Līdz ar e-pircēju (personas, kuras iepērkas tiešsaistē) skaita palielināšanos ir notikušas arī izmaiņas e-pārdevēju (tirgotāji tiešsaistē) izvēlē. To pircēju skaits, kuri tiešsaistē iegādājas preces no pārdevējiem savā valstī, samazinājās — gan tikai par vienu procentu punktu — no 89 % 2013. gadā līdz 88 % 2018. gadā; savukārt pārrobežu iepirkšanās Eiropas Savienībā ievērojami pieauga no 26 % līdz 36 %, turklāt arvien populārāka kļūst iepirkšanās tiešsaistē no pārdevējiem ārpus ES. Tajā pašā laikposmā tā pieauga no 14 % līdz 26 % 10 .

15.E-komercijas pasaulē arvien lielāka ietekme ir daudzpusējām platformām. Trīs galvenie dalībnieki ir Amazon, Aliexpress un eBay, kas darbojas pasaules mērogā.

Mazumtirgotāja izvēle
(pēdējais tiešsaistē veiktais pārrobežu pirkums) 11

16.Patērētāju tendence iegādāties preces šādos starptautiskos interneta veikalos, kas atrodas ārpus ES, ir saistīta ar apsvērumiem attiecībā uz cenu. Iepirkšanās tiešsaistē ārpus ES būtiski ietekmē parasto mazumtirdzniecības veikalu pārdošanas apjomus ES.

17.Vispārējās tendences attiecas arī uz Beļģiju. Saskaņā ar Comeos 12 pieejamajiem datiem 2018. gadā tiešsaistē iepirkās 67 % Beļģijas iedzīvotāju salīdzinājumā ar tikai 46 % 2012. gadā. Tas ir palielinājums par 21 procentpunktu sešos gados. 44 % e-pircēju Beļģijā pirkumus tiešsaistē veic katru mēnesi, bet 9 % to dara katru nedēļu. 42 % Beļģijas e-pircēju šādiem pirkumiem mēnesī parasti iztērē vairāk nekā EUR 150. 39 % Beļģijas e-pircēju paziņoja, ka 2019. gadā viņi grasās iztērēt vairāk vai daudz vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pusei respondentu nav svarīgi, vai tīmekļa veikals atrodas vai neatrodas Beļģijā 13 .

18.Līdz šim attiecībā uz mazumtirdzniecības nozari ir iesniegti 10 EGF pieteikumi, no kuriem diviem pamatā ir ar tirdzniecību saistīta globalizācija 14 un astoņiem — globālā finanšu un ekonomikas krīze 15 .

Notikumi, kas izraisījuši darba ņēmēju atlaišanu un darbības izbeigšanu

19.“Carrefour Belgium” darbojas ar trim zīmoliem: “Carrefour Express” (mazie veikali); zīmols ir rentabls un paplašinās (atverot 20–25 veikalus gadā); “Carrefour Market” (lielveikali); zīmols koncentrējas uz svaigiem produktiem un arī paplašinās — tā mērķis ir gadā atvērt 10 veikalus; un “Carrefour Hypermarket”. 19 no 45 “Carrefour Hypermarket” jeb dižveikaliem nav rentabli 16 .

20.Darbinieku atlaišana sākās sakarā ar viena “Carrefour Hypermarket” slēgšanu un dažu joprojām darbojošos dižveikalu komercplatības daļēju iznomāšanu ārējiem mazumtirgotājiem. Kā minēts iepriekš, iepirkšanās tiešsaistē no tirgotājiem, kas atrodas ārpus ES, būtiski ietekmē tradicionālo veikalu noietu ES.

21.Produkti, attiecībā uz kuriem tiešsaistes pārdošanas apjomi jau ir lieli vai tuvākajā nākotnē pieaugs, ir tādi paši kā nepārtikas preču piedāvājums dižveikalos. Mode ir labi attīstīts e-komercijas produkts. “Populāri produkti” 17 ir grāmatas un e-grāmatas, datori un elektronika, veselība un skaistumkopšana un izklaide. Turpretim tikai daži Beļģijas patērētāji tiešsaistē pērk pārtiku, lai gan e-pircēji paziņo, ka nākotnē plāno to darīt biežāk 18 .

22.Sakarā ar tiešsaistes pārdošanas apjoma pieaugumu ir samazinājies nepārtikas preču pārdošanas apjoms uzņēmuma “Carrefour” dižveikalos (nepārtikas preču apgrozījums 2017. gadā samazinājās par 6 % un kopš 2010. gada — par 19 %), tādējādi iedragājot šāda veida veikalu rentabilitāti. Beļģija norādīja, ka atlaišana galvenokārt ir saistīta ar iepriekš aprakstītajām grūtībām nepārtikas nozarē.

“Carrefour” dižveikalu apgrozījums. Nepārtikas preces 19 .
(ieskaitot visus nodokļus)
(procentos izteiktas izmaiņas pa gadiem)

“Carrefour” dižveikalu rentabilitāte 20
(ROC 21 miljonos euro)

Paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā vai valsts līmenī

23.Lai gan atlaišanas gadījumi attiecas uz visu valsti, Beļģija uzskata, ka īpaši liela negatīva ietekme uz nodarbinātības situāciju un līdz ar to uz reģionālo ekonomiku būs Valonijas reģionā. Paredzamā ietekme ir saistīta ar darbvietu trūkumu reģionā un salīdzinoši augsto bezdarba līmeni, kas varētu radīt grūtības pārcelt no darba atlaistos darba ņēmējus, jo īpaši par 50 gadiem vecākus darbiniekus, ņemot vērā to, ka ceturtā daļa darba meklētāju Valonijā ir darba ņēmēji, kas vecāki par 55 gadiem.

24.Lai gan darba meklētāju skaits reģionā 2018. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies par 1,5 %, bezdarba līmenis Valonijā (8,6 % 22 ) vairāk nekā divkārt pārsniedz bezdarba līmeni Flandrijā (3,5 % 23 ) un ir lielāks par ES vidējo rādītāju — 6,9 %. Turklāt Valonijā arī citi rādītāji liecina par zemāku darba tirgus sniegumu: ir samazinājusies pagaidu darbinieku slodze (laikposmā no 2017. gada decembra līdz 2018. gada decembrim nostrādāto stundu skaits sarucis par 2,3 %), palielinājušies pagaidu bezdarba rādītāji (+ 5,8 % gadā), un 2018. gada pēdējā ceturksnī pieaudzis bankrotu skaits (+ 5 % salīdzinājumā ar to pašu ceturksni 2017. gadā). Turklāt paredzams, ka darbvietu izveide 2019. gadā palēnināsies (aptuveni 15 000 darbvietu mazāk nekā 2018. gadā) 24 .

25.2018. gadā 57 % Valonijas darba meklētāju bija ilgtermiņa bezdarbnieki (ilgāk par12 mēnešiem), bet 67 % no visiem ilgtermiņa bezdarbniekiem bija bezdarbnieki, kas šajā statusā bijuši ilgāk nekā divus gadus 25 .

26.Pēc Comeos datiem, lai gan nodarbinātība Beļģijā mazumtirdzniecības nozarē vēl nav samazinājusies, pastāv bažas, ka noliktavu digitalizācija un automatizācija ļoti drīz ietekmēs tūkstošiem salīdzinoši nekvalificētu darbvietu 26 .

Paredzētie atbalsta saņēmēji un ierosinātās darbības

Paredzētie atbalsta saņēmēji

27.Ņemot vērā īpaši sarežģīto situāciju nodarbinātības jomā Valonijā, Beļģija sagaida, ka pasākumos piedalīsies tikai tie 400 darbinieki, kas atlaisti šajā reģionā. Šos darba ņēmējus pēc to dzimuma, valstspiederības un vecuma grupas var iedalīt šādi:

28.Turklāt Beļģija sniegs EGF līdzfinansētus individualizētus pakalpojumus līdz pat 330 jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET) un kas pieteikuma iesniegšanas dienā ir jaunāki par 25 gadiem, jo 5. punktā minētie 240 atlaišanas gadījumi notikuši NUTS 2. līmeņa reģionos Eno provincē (BE32) un Ljēžas provincē (BE33), kuros, pamatojoties uz ikgadējiem datiem, kas pieejami par 2018. gadu 27 , 15 līdz 24 gadus vecu jauniešu bezdarba līmenis bija vismaz 20 % 28 .

29.Tādējādi aplēsts, ka to saņēmēju kopskaits, kas piedalīsies pasākumos, ieskaitot jauniešus, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), ir 730. 

Ierosināto pasākumu atbilstība

30.Individualizētie pakalpojumi, kas sniedzami atlaistajiem darba ņēmējiem un NEET, sastāv no šādām darbībām.

–Atbalsts/ieteikumi/integrācija. Šis pakalpojumu kopums paplašina standarta darbības, atbalstot Carrefour bijušos darba ņēmējus, ko veic Valonijas Publiskā nodarbinātības dienesta (Forem) pārkvalifikācijas nodaļas tā uzņēmuma vārdā, kurā notikusi atlaišana. Standarta piedāvājums tiks piedāvāts ilgāk par obligāto periodu 29 , un atlaistajiem darbiniekiem tiks piedāvāti papildu īpašie pakalpojumi, piemēram, aktīvi darba meklēšanas un darba piemeklēšanas pakalpojumi.

Atbalstu NEET un to mobilizāciju veic Forem un tā arodbiedrību partneri.

Jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), ir iespēja piedalīties intensīvā sociāli profesionālā atbalsta shēmā "Coup de Boost", kuras ilgums ir deviņi mēneši. Dalībniekiem tiks piedāvātas dažādas kolektīvas un individuālas darbības attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar darba meklēšanu (sagatavošanos darba pārrunām, pieteikšanos uz darba interviju u. c.), pašapziņas attīstīšanu un saziņu; darbības, lai atklātu profesionālo vidi un apmācību (apmeklējumi, prakse, darba pieredze u. c.); individuālas pārrunas ar padomdevējiem un/vai sociālajiem treneriem, lai palīdzētu katram jaunietim konkretizēt savu profesionālo projektu; pielāgota informācija par darba tiesībām un sociālajām tiesībām, un atbalsts administratīvajās procedūrās; apmaiņas darbības, kurās jaunieši var sniegt savstarpēju atbalstu un dalīties savā profesionālajā pieredzē, darba meklēšana un apmācība; u. c.

Mērķis atbalsta beigās ir, lai NEET iegūtu pirmo darbu vai integrētos kvalifikācijas mācību programmā. Lai nodrošinātu, ka NEET ir labi integrēti apmācībā vai nodarbinātībā un lai pārvarētu grūtības, kas varētu rasties, papildu atbalsts ir paredzēts arī pēc “Coup de Boost”.

–Apmācība, pārkvalifikācija un arodmācības. Darba ņēmējiem un jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, būs piekļuve Forem un tā partneru standarta mācību piedāvājumam, un tiks izmantoti arī īpaši darba meklēšanas moduļi. Turklāt pēc profilēšanas un atsevišķu profesionālo projektu validēšanas ar profesionālo konsultantu tiks piedāvātas īpašas mācības, lai apmierinātu apzinātās vajadzības. Jauniešiem, kuriem tā nepieciešama, piedāvās arī apmācību pamatprasmēs (valodas prasme, matemātika, informācijas tehnoloģiju izmantošana u. c.).

–Atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai. Šis darba ņēmējiem paredzētais pasākums ietvers diagnostikas un orientācijas fāzi, izpratnes veidošanas pasākumus attiecībā uz uzņēmējdarbību, informatīvas sanāksmes par uzņēmējdarbības sākšanas potenciālu, izmantojot teritoriālo ekonomiskās situācijas analīzi, un kontaktu veidošanu ar attiecīgajiem uzņēmējiem un ar sertificētiem jaunuzņēmumu treneriem.

–Ieguldījums jaunuzņēmuma izveidē. Darba ņēmēji, kuri sāk uzņēmējdarbību vai darbību kā pašnodarbinātas personas, saņems ieguldījumu līdz EUR 15 000. Ieguldījums tiks veikts divos maksājumos pēc tam, kad ar apliecinošiem dokumentiem būs pierādīts, ka darbība ir faktiski sākusies.

–Pabalsti. 1) Darba meklēšanas pabalsts un mācību pabalsts. Darba ņēmēji un NEET saņems EUR 1 stundā par faktisku dalību mācībās vai Forem pārkvalifikācijas nodaļu darba meklēšanas darbībās 30 . 2) Ceļa izdevumu daļēja segšana. Lai veicinātu reģionālo un starpreģionālo mobilitāti, darba ņēmēji un NEET, kuri piekrīt strādāt vai nu vairāk nekā 60 km attālumā no mājām, vai attālumā, kura veikšana (turp, atpakaļ) pārsniedz četras stundas, saņems vienreizēju maksājumu EUR 500 vai EUR 750 apmērā 31 . 3) Pabalsts uzņēmējdarbības sākšanai. Lai palīdzētu darba ņēmējiem uzņēmuma dibināšanas laikā 32 , tiks piešķirts ikmēneša pabalsts EUR 350 apmērā uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. 4) Atgriešanās skolā pabalsts. Darba ņēmējiem un NEET, kas apņemas studēt pilna laika studijās (études de plein exercice) vismaz vienu gadu, tiks piešķirts ikmēneša pabalsts EUR 350 apmērā.

31.Ierosinātie pasākumi, kas aprakstīti iepriekš, veido aktīvus darba tirgus pasākumus saskaņā ar EGF regulas 7. pantā noteiktajām darbībām, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu. Šīs darbības neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

32.Beļģija ir sniegusi nepieciešamo informāciju par darbībām, kas attiecīgajiem uzņēmumiem ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem. Tā ir apliecinājusi, ka EGF finansiālais ieguldījums neaizstās minētās darbības.

Aplēstais budžets

33.Aplēstās kopējās izmaksas ir EUR 2 720 047, kas ietver izdevumus par individualizētiem pakalpojumiem EUR 2 665 047 apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem EUR 55 000 apmērā.

34.Kopējais finansiālais ieguldījums, kas pieprasīts no EGF, ir EUR 1 632 028 (60 % no kopējām izmaksām).

35.To darbību izmaksas, kuras iepriekš minētajā tabulā noteiktas kā darbības saskaņā ar EGF regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, nepārsniedz 35 % no saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma kopējām izmaksām. Beļģija apstiprināja, ka šīs darbības ir atkarīgas no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos.

36.Beļģija apstiprināja, ka ieguldījumu izmaksas pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai un darba ņēmēju pārņemšanai nepārsniegs EUR 15 000 vienam atbalsta saņēmējam.

Izdevumu atbilstības periods

37.Beļģija sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2018. gada 1. decembrī. Tāpēc tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu par izdevumiem, kas saistīti ar šīm darbībām, ir no 2018. gada 1. decembra līdz 2021. gada 20. jūnijam.

38.Beļģijai administratīvie izdevumi, lai īstenotu EGF, sāka rasties 2018. gada 25. janvārī. Tāpēc par izdevumiem saistībā ar sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem ir tiesības saņemt EGF finansiālu ieguldījumu no 2018. gada 25. janvāra līdz 2021. gada 20. decembrim.

Papildināmība ar darbībām, ko finansē no valstu vai Savienības fondiem

39.Valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avots ir Valonijas reģions.

40.Beļģija ir apstiprinājusi, ka iepriekš aprakstītie pasākumi, kas saņem EGF finansiālu ieguldījumu, nesaņems finansiālus ieguldījumus no citiem Savienības finanšu instrumentiem.

Procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī ar vietējām un reģionālajām iestādēm

41.Beļģija ir norādījusi, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir sagatavots, apspriežoties ar sociālajiem partneriem.

42.Līdz ar darba ņēmēju pārstāvju obligāto informēšanu un uzklausīšanu tika izveidota krīzes vienība, lai izstrādātu sociālo plānu un koordinētu attiecīgo publisko dienestu darbības. Valonijas reģiona nodarbinātības dienests apspriedās ar arodbiedrībām par dažādiem iekšējas pārstrukturēšanas risinājumiem 35 un ar arodbiedrībām, profesionālajiem konsultantiem un sociālajiem darbiniekiem, kas ir tiešā saskarē ar atlaistajiem darbiniekiem, apsprieda darba ņēmēju pārkvalificēšanās/kvalifikācijas celšanas vajadzības 36 .

Pārvaldības un kontroles sistēmas

43.Beļģija ir informējusi Komisiju, ka finansiālo ieguldījumu pārvaldīs un kontrolēs tās pašas struktūras, kas pārvalda un kontrolē ESF.

Saistības, ko uzņēmusies attiecīgā dalībvalsts

44.Beļģija ir sniegusi visus nepieciešamos apliecinājumus tam, ka:

–piekļuvē ierosinātajām darbībām un to īstenošanai tiks piemēroti vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi,

–ir ievērotas valstu un ES tiesību aktos paredzētās prasības par kolektīvo atlaišanu,

–uzņēmums “Carrefour”, kurš pēc darba ņēmēju atlaišanas turpina darbību, ir ievērojis juridiskos pienākumus, kas attiecas uz darba ņēmēju atlaišanu, un ir sniedzis darba ņēmējiem atbilstošu palīdzību,

–ierosinātās darbības nesaņems finansiālu atbalstu no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, kā arī tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana,

–ierosinātās darbības papildinās no struktūrfondiem finansētās darbības,

–EGF finansiālais ieguldījums atbildīs procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

IETEKME UZ BUDŽETU

Budžeta priekšlikums

45.EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu EUR 150 miljonu apmērā (2011. gada cenās), kā paredzēts 12. pantā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam 37 .

46.Pēc pieteikuma izskatīšanas attiecībā uz EGF regulas 13. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem un ņemot vērā paredzēto atbalsta saņēmēju skaitu, ierosinātās darbības un aplēstās izmaksas, Komisija ierosina izmantot EGF līdzekļus EUR 1 632 028 apmērā, kas veido 60 % no kopējām ierosināto darbību izmaksām, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar pieteikumu.

47.Ierosināto lēmumu izmantot EGF pieņems kopā Eiropas Parlaments un Padome, kā paredzēts 13. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 38 .

Saistītie akti

48.Vienlaikus ar priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegs priekšlikumu par līdzekļu EUR 1 632 028 apmērā pārvietošanu uz attiecīgo budžeta pozīciju.

49.Tajā pašā laikā, kad Komisija pieņem priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu, tā ar īstenošanas aktu pieņems lēmumu par finansiālo ieguldījumu, kas stājas spēkā dienā, kad Eiropas Parlaments un Padome pieņem ierosināto lēmumu izmantot EGF.

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar
Beļģijas pieteikumu – EGF/2019/001 BE/Carrefour

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 39 , un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 40 un jo īpaši tā 13. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, jo globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai sākas jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un palīdzēt viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu EUR 150 miljonu apmērā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 41 12. pantā.

(3)Beļģija 2019. gada 20. jūnijā iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darba ņēmēju atlaišanu uzņēmumā “Carrefour Belgique SA” Beļģijā. Pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Minētais pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā noteiktajām prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu.

(4)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 6. panta 2. punktu Beļģija nolēma sniegt EGF līdzfinansētus individualizētus pakalpojumus arī 330 jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET).

(5)Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu EUR 1 632 028 apmērā saistībā ar Beļģijas iesniegto pieteikumu.

(6)Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu EUR 1 632 028 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no [tā pieņemšanas datums] 42*.

Briselē,

(1)    OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(2)    EGF regulas 3. panta nozīmē.

(3)    Komisijas 2012. gada 8. novembra Regula (ES) Nr. 1046/2012, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi attiecībā uz jaunā reģionālā sadalījuma laikrindu nosūtīšanu (OV L 310, 9.11.2012., 34. lpp.).

(4)    OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

(5)    Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 7. panta 4. punktu.

(6)     http://www.gondola.be/fr/news/food-retail/plan-de-transformation-carrefour-belgique-signature-du-protocole-daccord .

(7)    Mazumtirdzniecības e-komercijas apgrozījums visā pasaulē ( https://www.emarketer.com/content/global-ecommerce-2019   )

(8)    Turpat.

(9)    Eurostat. Pirkumi internetā, ko veic privātpersonas [isoc_ec_ibuy].

(10)    Eurostat. https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/pdfscache/46776.pdf .

(11)    Pārrobežu e-komercijas pircēju aptauja, 2017. gads.
https://www.eurocommerce.eu/media/159952/2018.07.02%20-%20ecommerce%20report_annex.pdf .

(12)    Beļģijas Tirdzniecības un pakalpojumu federācija.

(13)    Comeos. E-commerce Belgium 2018. https://static.comeos.be/E-commerce_Belgium_2018.pdf .

(14)    Pašreizējais pieteikums un EGF/2017/005 FI/Retail, COM (2017) 618.

(15)    EGF/2010/010 CZ/Unilever, COM(2011) 61,
EGF/2010/016 ES/Aragón Retail, COM(2010) 615,
EGF/2011/004 EL/ALDI Hellas, COM(2011) 580,
EGF/2014/009 EL/Sprider Stores, COM(2014) 620,
EGF/2014/013 EL/Odyssefs Fokas, COM(2014) 702,
EGF/2015/011 GR/Supermarket Larissa, COM(2016) 210,
EGF/2016/005 NL/Drenthe Overijssel Retail,COM(2016) 742, un
EGF/2017/003 GR Attica Retail, COM(2017) 613.

(16)    Carrefour. “Plan de Transformation Carrefour Belgique” (2018. gada janvāris).

(17)    Populāri produkti ir produkti, ko daudzi patērētāji jau iegādājas tiešsaistē un plāno to darīt biežāk nākotnē.

(18)    Comeos. E-commerce Belgium 2018, op.cit.

(19)    Carrefour. “Plan de Transformation Carrefour Belgique” (2018. gada janvāris).

(20)    Turpat.

(21)    Rādītājs “peļņa no klientiem (ROC)” ir veikalu rentabilitātes rādītājs. Šis rādītājs aprēķina rentabilitāti attiecībā pret ieguldījumiem, kas veikti un tiek plānoti, lai apkalpotu klientus, apmierinātu to vajadzības un saglabātu to uzticību veikalam. ROC izsaka kā naudas plūsmu attiecīgajā periodā, ko uzņēmums saņēmis no klientiem un kurai pieskaitītas jebkādas izmaiņas pamatā esošajā klientu kapitālā, un kura dalīta ar kopējo klientu kapitālu perioda sākumā.

(22)    Statbel.
( https://statbel.fgov.be/fr/themes/emploi-formation/marche-du-travail/emploi-et-chomage#panel-11 ).

(23)    Turpat.

(24)    Le Forem. Marché de l’emploi. Tendances et conjoncture en Wallonie. 2019. gada janvāris.

(25)    Iweps. Séries statistiques du marché du travail en Wallonie. 2018. gada decembris.
( https://www.iweps.be/wp-content/uploads/2019/01/dmc1812.pdf ).

(26)     https://www.lecho.be/entreprises/grande-distribution/Malgre-Carrefour-l-emploi-dans-la-grande-distribution-a-progresse/9976847 .

(27)    Avots: Eurostat, datu kopa: [lfst_r_lfu3rt].

(28)    Eno province (27,6 %), Ljēžas province (21,1 %).

(29)    Darba ņēmējiem, kas vecāki par 45 gadiem, 6 mēnešus (60 stundas). Darba ņēmējiem līdz 44 gadiem, 3 mēnešus (30 stundas).

(30)    Saskaņā ar Valonijas 2004. gada 29. janvāris dekrētu (Décret relatif au plan d’accompagnement des recentration).

(31)    EUR 500, ja ceļu mēro ar automašīnu, vai EUR 750, ja a ceļu mēro ar sabiedrisko transportu.

(32)    Šis pabalsts beidzas brīdi, kad uzņēmums sāk darbību.

(33)    Lai izvairītos no zīmju norādīšanas aiz komata, aplēstās izmaksas uz vienu darba ņēmēju tika noapaļotas. Tomēr noapaļošana neietekmē katra pasākuma kopējās izmaksas, kas paliek tādas pašas kā Beļģijas iesniegtajā pieprasījumā.

(34)    Noapaļošanas dēļ kopsummas nesakrīt.

(35)    2019. gada 15. un 27. martā.

(36)    2019. gada 15. martā.

(37)    OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(38)    OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(39)    OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(40)    OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(41)    Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(42) *     Datumu ievieto Parlaments pirms publicēšanas OV.