EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52019PC0048
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Regulation (EU) No 508/2014 as regards certain rules relating to the European Maritime and Fisheries Fund by reason of the withdrawal of the United Kingdom from the Union
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) Nr. 508/2014 groza attiecībā uz dažiem noteikumiem, kuri saistīti ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) Nr. 508/2014 groza attiecībā uz dažiem noteikumiem, kuri saistīti ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības
COM/2019/48 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.1.2019
COM(2019) 48 final
2019/0009(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko Regulu (ES) Nr. 508/2014 groza attiecībā uz dažiem noteikumiem, kuri saistīti ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste uz Līguma par Eiropas Savienību 50. panta pamata iesniedza paziņojumu par savu nodomu no Savienības izstāties. Ja izstāšanās līgums netiks ratificēts, Savienības primārie un sekundārie tiesību akti no 2019. gada 30. marta (“izstāšanās diena”) Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami. Apvienotā Karaliste kļūs par trešo valsti.
Komisijas 2018. gada 13. novembra paziņojumā “Sagatavošanās saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā: rīcības plāns ārkārtas situācijai” ir noteikti ārkārtas pasākumi, ko tā plāno veikt, ja izstāšanās dienā izstāšanās līgums nestājas spēkā. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja darbības, ko tā uzskata par vajadzīgām, un vienlaikus atgādināja, ka vēlāk var būt nepieciešamas papildu darbības. Paziņojumā ir izklāstīti arī seši vispārīgie principi, kas būtu jāievēro, īstenojot ārkārtas pasākumus visos līmeņos. Tie ietver principu, ka pasākumiem nevajadzētu dublēt ne priekšrocības, ko sniedz dalība Savienībā, ne arī pārejas perioda noteikumus, kas paredzēti izstāšanās līgumā, tiem jābūt īslaicīgiem un principā nevajadzētu sniegties tālāk par 2019. gada beigām, un tiem jābūt vienpusējiem pasākumiem, ko Eiropas Savienība veic, lai aizstāvētu savas intereses, un tāpēc Savienība tos principā var atsaukt jebkurā laikā.
Eiropadome (50. pants) 2018. gada 13. decembrī atkārtoja savu aicinājumu intensīvāk strādāt, lai visos līmeņos panāktu gatavību Apvienotās Karalistes izstāšanās sekām, ņemot vērā visus iespējamos iznākumus. Atsaukdamās uz šo aicinājumu, Komisija 2018. gada 19. decembrī nāca klajā ar pasākumu paketi. Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome 2018. gada 17. un 18. decembrī noteica 2019. gada zvejas iespējas. Pamatojoties uz iepriekšminēto un ņemot vērā notiekošo saziņu ar dalībvalstīm par būtisko negatīvo ietekmi, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās bez izstāšanās līguma radītu zvejniecības sektorā, un to, ka ieinteresētās personas pašas nevar mīkstināt šīs nelabvēlīgās sekas, Komisija ir secinājusi, ka zvejniecības sektorā ir vajadzīgi divi ārkārtas pasākumi. Līdztekus šim pasākumam par grozījumiem Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda regulā Komisija ierosina pasākumu par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību.
Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 1 (KZP pamatregula) Savienības zvejas kuģiem ir vienlīdzīga piekļuve Savienības ūdeņiem un resursiem, uz kuriem attiecas kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi. No izstāšanās dienas KZP Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojama. Apvienotās Karalistes ūdeņi (teritoriālā jūra, kas plešas 12 jūras jūdžu attālumā, un blakus esošā ekskluzīvā ekonomikas zona) tad vairs nebūs Savienības ūdeņu daļa. Ja nebūs noteikumu, kas paredz pretējo, savstarpēja piekļuve ūdeņiem vairs netiks nodrošināta automātiski. Ja cita kārtība netiks noteikta, Savienības zvejas kuģiem vairs nebūs atļauts zvejot Apvienotās Karalistes ūdeņos un otrādi.
Zvejniecības sektors ir būtisks daudzu Eiropas Savienības piekrastes reģionu saimnieciskās dzīves elements. Ja līguma ar Apvienoto Karalisti nebūs, ievērojamo neskaidrību dēļ pastāvēs risks, ka Savienības kuģi zaudē piekļuvi šiem ūdeņiem un zvejas iespējas tajos. Tas radītu tūlītēju būtisku ietekmi uz ES flotes zvejas darbībām, nodarbinātību un ekonomisko atdevi.
Zvejniecības radītā bruto pievienotā vērtība ES 2016. gadā bija 4,5 miljardi EUR. No zvejniecības ir atkarīgi aptuveni 150 000 darbvietu, galvenokārt piekrastes apgabalos, kur nodarbinātības iespējas ir ierobežotas. Zvejas darbības rada darbvietas arī palīgnozarēs: nodarbinātība palīgdarbībās atbilst 0,5–1 pilnslodzes ekvivalentam uz vienu zvejnieku. Dalībvalstis Apvienotās Karalistes ūdeņos veic zvejas darbības, kuru vērtība ir 585 miljoni EUR. Astoņu dalībvalstu 2 kopējā atkarība no piekļuves Apvienotās Karalistes ūdeņiem vidēji ir 14 % no kopējiem izkrāvumiem, un tā sniedzas no 50 % (Beļģijas flote) līdz aptuveni 1 % (Spānijas flote). Sociālekonomiskā ietekme vietējo kopienu līmenī var būt ievērojama, sevišķi tad, ja zvejas kuģi ir īpaši atkarīgi no piekļuves Apvienotās Karalistes ūdeņiem. Zvejniecības sektors ir saistīts arī ar palīgdarbībām augšupējos un lejupējos sektoros.
Ja Apvienotās Karalistes ūdeņi Savienības zvejas kuģiem pēkšņi tiktu slēgti, tiktu būtiski ietekmēti konkrēti flotes segmenti un radīta spēcīga negatīva ekonomiskā ietekme noteiktos reģionos un piekrastes kopienās. Tā kā tas ietekmētu vairāku dalībvalstu reģionus Atlantijas okeāna un Ziemeļjūras piekrastē, šādā ārkārtas situācijā ir jāmeklē koordinēti risinājumi ES līmenī.
Iespējas mazināt ietekmi šādā situācijā būtu niecīgas. Nozvejas, ko Apvienotā Karaliste patlaban gūst Savienības ūdeņos, varētu iegūt Savienības zvejas kuģi, taču nozvejas sugas, iespējams, nebūtu pilnībā atbilstošas. Kuģi un flotes segmenti, ko Apvienotās Karalistes ūdeņu slēgšana ietekmētu vissmagāk, varētu nebūt tie paši, kas zvejo sugas, kuras kļūtu pieejamas Savienības ūdeņos. Turklāt zvejas piepūle, kādu no Apvienotās Karalistes ūdeņiem varētu pārvirzīt uz Savienības ūdeņiem, ar izmaksefektivitāti un nozvejas kvalitāti saistītu iemeslu dēļ ir ierobežota. Šķērslis zvejas piepūles pārvirzīšanai un koncentrēšanai Savienības ūdeņos varētu būt arī prasība, ka zvejas darbībām jābūt ilgtspējīgām. Tāpēc ekonomiskos zaudējumus, kas Savienības zvejas kuģiem rastos, zaudējot piekļuvi Apvienotās Karalistes ūdeņiem, šie risinājumi varētu kompensēt tikai daļēji. Ekonomiskā ietekme uz skartajiem ES flotes segmentiem joprojām būtu ļoti nozīmīga.
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 3 , finansē ES jūrlietu un zivsaimniecības politiku 2014.–2020. gadam. Tas ir viens no pieciem ES strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem, kuri papildina cits citu un kuru mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātībā balstītu ekonomikas atlabšanu Eiropā. Fonds palīdz zvejniekiem pievērsties ilgtspējīgai zvejai, atbalsta piekrastes kopienu centienus dažādot savu saimniecisko darbību un finansē projektus, kas rada jaunas darbvietas un uzlabo dzīves kvalitāti Eiropas piekrastē.
Saskaņā ar EJZF regulu jau ir pieejami pasākumi, kas izmantojami, lai mazinātu nelabvēlīgo ekonomisko ietekmi, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības radītu visā ražošanas un tirdzniecības ķēdē. Dalītās pārvaldības satvarā dalībvalstis, ko skartu Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, var nolemt pieejamās apropriācijas pārvirzīt pasākumiem, kas vajadzīgi, lai mīkstinātu izstāšanās sekas. Tomēr šī rīcības brīvība patlaban attiecas tikai uz dažām prioritātēm. Tas ierobežotu dalībvalstu iespējas manevrēt, lai mazinātu ietekmi, ko Apvienotās Karalistes ūdeņu slēgšana radītu uz to flotēm, un ierobežotu minēto pasākumu iedarbīgumu.
EJZF regula paredz detalizētus noteikumus un kārtību, kādā zvejniekiem un zvejas kuģu īpašniekiem piešķirama finansiāla kompensācija zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījumos. Tomēr kritēriji, kas noteikti, lai atļautu pagaidu pārtraukšanu, neatļauj izmaksāt kompensāciju sakarā ar to, ka kāda dalībvalsts no Eiropas Savienības izstājas un piekļuve minētās valsts ūdeņiem un zvejas iespējas tajos tiek zaudētas.
Papildus pasākumiem, kas jau pieejami saskaņā ar EJZF regulu, ar šo priekšlikumu tiek ieviesta iespēja zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījumā sniegt publisku atbalstu zvejniekiem un operatoriem, kuri ir būtiski atkarīgi no piekļuves Apvienotās Karalistes ūdeņiem un kurus ietekmē Apvienotās Karalistes ūdeņu slēgšana. Šim pasākumam vajadzētu būt pieejamam no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu Savienības tiesību akti Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami.
•Saskanība ar esošajiem rīcībpolitikas noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011.
•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām
Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķi un ir saskanīgi ar Savienības ilgtspējīgas attīstības politiku.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 42. pants un 43. panta 2. punkts.
•Subsidiaritāte
Ierosinātais akts grozītu Savienības Regulu (ES) Nr. 508/2014, lai tādā veidā nodrošinātu finansiālo seku mazināšanas pasākumus Savienības kuģiem, kurus ietekmētu Apvienotās Karalistes ūdeņu iespējama slēgšana sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Tāpēc ir nepieciešama rīcība Savienības līmenī, jo ar rīcību dalībvalstu līmenī vajadzīgo rezultātu panākt nevar. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1046 4 šā priekšlikuma noteikumus īsteno dalītas pārvaldības satvarā.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu. Ierosinātā regula ir uzskatāma par samērīgu, jo tās mērķis ir nodrošināt to, ka tiek mazināta smagā ekonomiskā ietekme, ko radītu Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Šis tiesību akts ir regulas grozījums.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Nepiemēro, ņemot vērā to, ka šis priekšlikums ir vajadzīgs ārkārtēja, pārejoša un vienreizēja notikuma dēļ.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Dažādas zivsaimniecībā ieinteresētās personas un dalībvalstu pārstāvji ir izvirzījuši jautājumu par sarežģījumiem, ko rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, un to iespējamajiem risinājumiem. Visi operatori, ieinteresētās personas un attiecīgās dalībvalstis ir uzsvērušas vajadzību nodrošināt atbilstošu kompensāciju gadījumā, ja zvejas iespējas vairs nebūtu pieejamas, jo Apvienotā Karaliste no Savienības izstātos.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.
Ietekmes novērtējums
Ietekmes novērtējums nav vajadzīgs, ņemot vērā situācijas ārkārtas raksturu un ierobežotās vajadzības periodā, kad tiek īstenota Apvienotās Karalistes statusa maiņa. Citas būtiski un juridiski atšķirīgas politikas iespējas, izņemot ierosināto iespēju, nav pieejamas.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Nepiemēro.
•Pamattiesības
Šis priekšlikums neietekmē pamattiesību aizsardzību.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Ierosinātais grozījums nekādi nemaina daudzgadu finanšu shēmu, gada maksimālos apjomus vai saistības un maksājumus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1311/2013 5 I pielikumā. Priekšlikuma būtība ir maksājumu apropriāciju pārcelšana uz agrāku laiku, un tā ietekme uz plānošanas perioda budžetu ir neitrāla.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Nepiemēro.
2019/0009 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko Regulu (ES) Nr. 508/2014 groza attiecībā uz dažiem noteikumiem, kuri saistīti ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 42. pantu un 43. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu 6 ,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 7 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste uz Līguma par Eiropas Savienību 50. panta pamata iesniedza paziņojumu par savu nodomu no Savienības izstāties. No izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai – gadījumā, ja tāds netiks noslēgts, – divus gadus pēc minētā paziņojuma, t. i., no 2019. gada 30. marta, Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto periodu pagarināt.
(2)Izstāšanās līgumā ir ietverta kārtība, kādā Savienības tiesību aktu noteikumi ir piemērojami Apvienotajai Karalistei un tajā pēc dienas, kad Līgumi Apvienotajai Karalistei un tajā vairs nav piemērojami. Ja minētais līgums stāsies spēkā, tad saskaņā ar minēto līgumu kopējā zivsaimniecības politika (KZP) Apvienotajai Karalistei un tajā tiks piemērota pārejas periodā, bet minētā perioda beigās vairs nebūs piemērojama.
(3)Kad kopējā zivsaimniecības politika Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojama, Apvienotās Karalistes ūdeņi (teritoriālā jūra un ekskluzīvā ekonomikas zona) vairs nebūs Savienības ūdeņu daļa. Tātad nesakārtotas izstāšanās gadījumā Savienības kuģi no 2019. gada 30. marta var zaudēt piekļuvi šiem ūdeņiem un zvejas iespējas tajos. Tam būtu būtiska ietekme uz Savienības flotes zvejas darbībām un ekonomisko atdevi.
(4)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 8 jau ir pieejami pasākumi, kurus var izmantot, lai mazinātu nelabvēlīgo ekonomisko ietekmi, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības radītu visā ražošanas un tirdzniecības ķēdē.
(5)Regula (ES) Nr. 508/2014 paredz sīki izstrādātus noteikumus un kārtību, kādā zvejniekiem un zvejas kuģu īpašniekiem piešķirama finansiāla kompensācija zvejas darbību pagaidu pārtraukšanas gadījumos. Kritēriji, kas noteikti, lai atļautu pagaidu pārtraukšanu, neatļauj izmaksāt kompensāciju sakarā ar to, ka kāda dalībvalsts no Savienības izstājas un piekļuve minētās valsts ūdeņiem un zvejas iespējas tajos tiek zaudētas.
(6)Papildus pasākumiem, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 508/2014 jau ir pieejami, sakarā ar nelabvēlīgo ekonomisko ietekmi, ko rada dalībvalsts izstāšanās no Savienības, zvejniekiem un operatoriem, kas ir būtiski atkarīgi no piekļuves Apvienotās Karalistes ūdeņiem, vajadzētu būt pieejamam atbalstam zvejas darbību pagaidu pārtraukšanai.
(7)Tāpēc Regula (ES) Nr. 508/2014 būtu attiecīgi jāgroza.
(8)Pieejamās atlikušās apropriācijas var tikt atvēlētas jebkādam pasākumam, kas mīkstina sekas, ko radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
(9)Vienkāršošanas labad attiecīgās dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt iespēju kombinēt grozījumus savā darbības programmā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 9 22. panta 4. punkta kontekstā.
(10)Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 10 4. panta 3. punktu tiesību aktu piemērošanas pārtraukšana, kas noteikta konkrētā dienā, notiek tad, kad beidzas minētās dienas pēdējā stunda. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi Apvienotajai Karalistei un tajā vairs nav piemērojami.
(11)Šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzami, un tā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi Apvienotajai Karalistei un tajā vairs nav piemērojami, ja ar Apvienoto Karalisti nav noslēgts izstāšanās līgums vai nav pagarināts Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktā noteiktais divu gadu periods,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 508/2014 groza šādi:
(1)regulas 13. pantā pievieno šādu 9. punktu:
“9. Dalībvalstīm ir iespēja pārsniegt 2. punktā noteikto summu un ietaupīt 3.–6. punktā noteiktās summas, lai atbalstītu šīs regulas 33. pantā minētos pasākumus, ja gadījumā, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami, Apvienotā Karaliste tiesības piekļūt Apvienotās Karalistes ūdeņiem nepaplašina tā, lai tās attiektos uz Savienības zvejas kuģiem, kuri savu zvejas darbību dēļ ir būtiski atkarīgi no piekļuves minētajiem ūdeņiem.”;
(2)regulas 25. pantā iekļauj šādu 3.a punktu:
“3.a Kad nosaka, vai 3. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās robežvērtības ir pārsniegtas, neņem vērā EJZF kopējo finansiālo ieguldījumu šīs regulas 33. pantā minētajos pasākumos, kurus atbalsta, lai mazinātu sekas, ko rada tas, ka gadījumā, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami, Apvienotā Karaliste tiesības piekļūt Apvienotās Karalistes ūdeņiem nepaplašina tā, lai tās attiektos uz Savienības zvejas kuģiem, kuri savu zvejas darbību dēļ ir būtiski atkarīgi no piekļuves minētajiem ūdeņiem.”;
(3)regulas 33. pantu groza šādi:
(a) panta 1. punktā pievieno šādu d) apakšpunktu:
“d) lai mazinātu sekas, ko rada tas, ka gadījumā, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami, Apvienotā Karaliste tiesības piekļūt Apvienotās Karalistes ūdeņiem nepaplašina tā, lai tās attiektos uz Savienības zvejas kuģiem, kuri savu zvejas darbību dēļ ir būtiski atkarīgi no piekļuves minētajiem ūdeņiem.”;
(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Atbalstu, kas minēts 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, 2014.–2020. gada periodā drīkst piešķirt ne ilgāk kā sešus mēnešus par vienu kuģi, un atbalstu, kas minēts tā paša punkta d) apakšpunktā, 2014.–2020. gada periodā drīkst piešķirt ne ilgāk kā deviņus mēnešus par vienu kuģi. Izdevumi, kas saistīti ar 1. punkta d) apakšpunktu, ir atbilstīgi no dienas, kad sāk piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [...]*.
* Eiropas Parlamenta un Padomes [datums] Regula (ES) [2019/...], ar ko Regulu (ES) Nr. 508/2014 groza attiecībā uz dažiem noteikumiem, kuri saistīti ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības (OV L [...], [...], [...]. lpp.).” [Šīs grozošās regulas numuru un atsauci ieraksta Publikāciju birojs.]
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu Līgumi Apvienotajai Karalistei un tajā vairs nav piemērojami.
Tomēr šo regulu nepiemēro, ja līdz šā panta otrajā daļā minētajai dienai ir stājies spēkā izstāšanās līgums, kas ar Apvienoto Karalisti noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22.–61. lpp.).
