Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošana – reģionālā un vietējā perspektīva”

(2020/C 324/04)

Ziņotājs: Michael MURPHY (IE/PPE), Tiperēri grāfistes padomes loceklis Atsauces dokuments: Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu 2018. gada 1. janvāris – 2018. gada 31. decembris COM(2019) 455 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

atzinīgi vērtē Komisijas sniegto gada ziņojumu par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu; uzskata, ka tas ir ne tikai būtisks solis virzībā uz lielāku pārredzamību, bet arī efektīvs instruments, kas dod iespēju sniegt sabiedrībai objektīvu vispārīgo informāciju par ES apspriestajiem tirdzniecības nolīgumiem;

2.

uzsver nozīmīgās iespējas, ko ES tirdzniecības politika paver ES mērķu īstenošanai it īpaši tādās jomās kā ilgtspējīga izaugsme, ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana, nodarbinātība, darbvietu radīšana un ieguldījumi Eiropas Savienībā. Tomēr vienlaikus saprot, ka Covid-19 krīze ir ievērojams trieciens Eiropas un pasaules ekonomikai un izkropļos globālās tirdzniecības iespējas Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Saskaņā ar Tirdzniecības ģenerāldirektorāta nesen veiktu pētījumu 2020. gadā ir sagaidāms globālās tirdzniecības samazinājums par 10–16 %. Attiecībā uz ES-27 valstīm tiek prognozēts samazinājums no 9 % līdz 15 % apmērā eksportam ārpus ES-27, proti, eksports ārpus ES-27 samazināsies par 282–470 miljardiem EUR (1);

3.

vēlreiz norāda, ka Eiropas Savienībā 36 miljonus darbvietu nodrošina eksports uz trešajām valstīm un ka no šiem nodarbinātajiem 13,7 miljoni ir sievietes. No 2000. gada līdz 2017. gadam to darbvietu skaits, kuras atkarīgas no eksporta uz trešajām valstīm, pieauga par 66 % (tie ir vēl 14,3 miljoni darbvietu). Visu ES darbvietu kopskaitā to darbvietu īpatsvars, kuras rada preču un pakalpojumu tirdzniecība trešajām valstīm, pieaudzis no 10,1 % 2000. gadā līdz 15,3 % 2017. gadā (2); ar bažām norāda, ka pēc SDO aplēsēm Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā vien Eiropā tiks zaudēti 12 miljoni darbvietu;

4.

uzsver, cik svarīga ir brīva, uz noteikumiem balstīta starptautiskā tirdzniecība, kas sniedz labumu visiem tirdzniecības partneriem. RK aicina Komisiju arī turpmāk aizstāvēt ES tirdzniecības intereses un cīnīties pret pieaugošo protekcionisma tendenci;

5.

atzīmē, ka ES brīvās tirdzniecības nolīgumu ietekme ir jūtama reģionālā līmenī. Tāpēc RK aicina Komisiju regulāri to informēt un sarunās savlaicīgi ņemt vērā tirdzniecības iespējamo ietekmi uz vietējo un reģionālo līmeni;

6.

uzskata, ka brīvās tirdzniecības nolīgumiem vajadzētu būt pielāgotiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tāpat kā šiem uzņēmumiem vajadzētu būt pielāgotiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem; šajā saistībā norāda uz vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko lomu vietējo MVU informēšanā par brīvās tirdzniecības nolīgumiem;

7.

uzsver, ka visi pārvaldes līmeņi ir kopīgi atbildīgi par globalizācijas radīto priekšrocību taisnīgu sadali un negatīvās ietekmes mazināšanu;

8.

pauž bažas par to, ka PTO noteikumiem neatbilstošu pasākumu eskalācija un jaunas ar tarifiem nesaistītas, diskriminējošas kārtības ieviešana var radīt pārmērīgu savstarpējo noteikumu slogu tiktāl, ka tas varētu kļūt par ierastu parādību pasaules tirdzniecībā; uzskata, ka pastāvošās ES atbalsta programmas un to uzraudzības kārtība būtu jāpārskata, vienlaikus ievērojot ES spēkā esošos konkurences noteikumus, un, atvieglojot slogu, jāatbalsta reģioni, kurus negatīvi ietekmē tirdzniecības kari;

9.

atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada 22. decembrī Komisija izveidoja Tirdzniecības nolīgumu ekspertu grupu, lai ES tirdzniecības politikā palielinātu pārredzamību un iekļautību; tomēr norāda, ka neviens no 28 tās ekspertiem (3) nepārstāv nedz kādu vietējo vai reģionālo pašvaldību, nedz to apvienību; aicina Komisiju saglabāt gan ekspertu grupu tās pašreizējā veidolā, gan RK novērotājas statusu. Gadījumā, ja ekspertu grupas pamatstruktūra tiktu mainīta, RK vēlas tikt uzaicināta kļūt par tās dalībnieci;

10.

atzinīgi vērtē to, ka preferenciālas tirdzniecības nolīgumi aptver 29–31 % ES tirdzniecības;

Ar Covid-19 saistīti ieteikumi

11.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par tirdzniecības politikas pārskatīšanas procesa uzsākšanu, kura rezultātā līdz gada beigām ir paredzēts izstrādāt jaunu stratēģiju. Tomēr RK aicina Komisiju nodrošināt, lai šajā pārskatīšanā rūpīgi un uzmanīgi tiktu izskatīts jautājums par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu dalībvalstu reģionos un pilsētās;

12.

Covid-19 pandēmija parādīja, ka pasaules valstu ekonomikas savstarpēji ir cieši saistītas un ka krīzes laikā neviena valsts nevar individuāli nodrošināt savas vajadzības. Tāpēc RK mudina Eiropas Komisiju turpināt darbu pie PTO reformas, lai nodrošinātu taisnīgu, atvērtu un uz noteikumiem balstītu pasaules tirdzniecības sistēmu. Komiteja arī norāda, ka gadījumos, kad tiek izkropļota globālā konkurence, ES ir pilnībā jāizmanto savi tirdzniecības aizsardzības instrumenti un jāizstrādā jauni instrumenti, lai vērstos pret tirgu kropļojošu praksi trešās valstīs.

13.

mudina Eiropas Komisiju turpināt darbu, lai novērstu ārvalstu subsīdiju radītus konkurences izkropļojumus vienotajā tirgū. Šajā sakarā RK sagaida Komisijas baltās grāmatas par ārvalstu subsīdiju instrumentu publicēšanu. Progress šajā jomā ir īpaši svarīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem tādās jomās kā publiskais iepirkums;

14.

norāda, ka tieši reģioni un to valdības, risinādami jautājumus, kas saistīti ar krīzes ietekmi uz veselību un ekonomiku, ir priekšējās pozīcijās tās pārvarēšanā. Tādēļ Komiteja uzskata, ka ES ir jāveido būtiski svarīga aprīkojuma stratēģiskie krājumi, lai reģionus sagatavotu iespējamām pandēmijām nākotnē. Šajā sakarā RK atzinīgi vērtē Komisijas koncepciju par “atvērtu stratēģisko autonomiju”, kas paredzēta, lai dažādotu globālās piegādes ķēdes, kā arī repatriētu dažu kritiski svarīgu materiālu ražošanu;

15.

atzinīgi vērtē jauno 27. maija priekšlikumu par DFS, tostarp jauno REACT-EU un Next Generation EU pagaidu palielinājumu. Šajā sakarā RK atzinīgi vērtē kohēzijas politikai piešķirtos papildu līdzekļus, ko var izmantot, lai cīnītos pret krīzes ekonomisko ietekmi, tostarp uz vietas nodrošinot ieguldījumus un likviditāti skartajiem MVU, jo īpaši tiem, kuri darbojas vissmagāk skartajās nozarēs. Tas nodrošinās, ka tiks izglābti daudzi uzņēmumi un darbvietas;

16.

atzinīgi vērtē vairāku ES finansēšanas programmu, tostarp InvestEU, piemērošanas vienkāršošanu, ņemot vērā Covid-19 krīzi. Tomēr RK mudina Eiropas Komisiju turpināt uzlabotas piekļuves finansējumam sistēmas darbību vairākās programmās ārpus pandēmijas, lai Eiropas MVU varētu digitalizāciju un dekarbonizācijas metodes pārvērst rentablās iespējās radīt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un darbvietas;

Visa tirdzniecības nolīgumu potenciāla atraisīšana – reģionu un uzņēmumu perspektīva

17.

visnotaļ piekrīt Komisijas viedoklim, ka ES uzņēmumi var gūt labumu no ES tirdzniecības nolīgumiem tikai tad, ja tiem ir atbilstoša informācija par šo nolīgumu saturu un ja tie saprot, kā nolīgumi darbojas praksē; uzsver, ka reģionu pārstāvji ir jāiesaista brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanas uzlabošanas darbā; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi veidot tādus brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanas plānus, kas būtu pielāgoti katrai konkrētai dalībvalstij, to reģioniem un reģionālajām uzņēmējdarbības interesēm;

18.

ar bažām norāda, ka izcelsmes noteikumu un to administratīvo veidlapu sarežģītība, ko ES tirdzniecības partneri pieprasa, lai piešķirtu preferences ES uzņēmumiem, kā arī pūles, kuras jāvelta preferenciālas izcelsmes pierādīšanai, ir nesamērīgi lielas ES maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tiem nav tādu pašu resursu kā lielajiem uzņēmumiem;

19.

atkārtoti uzsver savu izsenis pausto nostāju, ka ES tirdzniecības nolīgumi nedrīkst nevienā līmenī liegt pārvaldības iestādēm sniegt, atbalstīt un regulēt sabiedriskos pakalpojumus vai arī paplašināt sabiedrībai piedāvāto pakalpojumu klāstu;

20.

vēlreiz norāda, ka vairums MVU eksporta darbību norisinās galvenokārt vienotajā tirgū (4) un ka tikai aptuveni puse mazo un vidējo uzņēmumu pārdod preces ārpus 28 ES valstīm (5); atzīmē arī, ka eksportējošo MVU atrašanās vieta ir ļoti koncentrēta, proti, sešu dalībvalstu (6) mazie un vidējie uzņēmumi eksportē vairāk nekā divas trešdaļas no visas ES mazo un vidējo uzņēmumu eksportētajām precēm un pakalpojumiem;

21.

uzsver, ka RK un Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienības (Eurochambres) nesen veikta aptauja liecina: lai tirdzniecība būtu efektīva, ir (7): a) jānovērš ar ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem saistīto zināšanu trūkums – jāsniedz praktiska informācija par to, kā MVU var praksē izmantot attiecīgo brīvās tirdzniecības nolīgumu, un jārīko vairāk uzņēmēju aprindu informēšanas pasākumu reģionālajā un vietējā līmenī (apmācība, semināri, darbsemināri, popularizēšanas pasākumi utt.); b) jāuzlabo to pieejamo bezmaksas rīku lietošanas ērtums, kuru mērķis ir atbalstīt uzņēmumus un MVU, un jāvairo sabiedrības informētība par šādu rīku pastāvēšanu; c) jārisina tāds jautājums kā izcelsmes noteikumu un muitas procedūru sarežģītība un saskaņotības trūkums; d) tiešsaistē ātri jāizveido izcelsmes noteikumu bezmaksas kalkulators, kas būtu pirmais papildu atbalsta pasākums ES maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri cenšas izprast ES tirdzniecības nolīgumos iekļautos sarežģītos noteikumus;

22.

uzskata, ka it īpaši dalībvalstu un to vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī ir vairāk jācenšas izplatīt informāciju par starptautiskās tirdzniecības darbību, ņemot vērā, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir īpaši nozīmīga loma, jo tās pazīst vietējos MVU un atrodas to tuvumā; tāpēc uzskata, ka RK un Eiropas Komisija varētu sistemātiski sadarboties, lai izplatītu attiecīgo informāciju un izstrādātu atbilstošus interaktīvus rīkus kā, piemēram, MVU paredzētais Izcelsmes noteikumu kalkulators;

23.

atzinīgi vērtē Komisijas panākumus tāda tiešsaistes portāla izveidē, kas integrēs divas datubāzes, proti, Tirgus piekļuves datubāzi un tirdzniecības palīdzības dienestu;

24.

atzinīgi vērtē pastāvošos instrumentus, kurus Eiropas Komisija izmanto, lai veicinātu un atbalstītu ES mazo un vidējo uzņēmumu tiekšanos uz internacionalizāciju ar mērķi uzlabot savu konkurētspēju pasaules mērogā, un uzsver nepieciešamību šo instrumentu izmantošanā nodrošināt augšupēju pieeju;

25.

pauž bažas par Komisijas ziņojumā minētajiem jautājumiem, kas ar tirdzniecības partneriem nav atrisināti, un it īpaši par to, ka ES produkti joprojām saskaras ar šķēršļiem, kuri kavē piekļuvi vairāku partnervalstu tirgiem. Augsta prioritāte būtu jāpiešķir savstarpējai, nebirokrātiskai tehnisko standartu atzīšanai;

Nodrošināt, lai iesaiste globālā ekonomikā neradītu ES reģionu nevienlīdzību

26.

uzskata: kaut arī vērojama vispārēja ekonomikas izaugsme, ko nodrošina brīvās tirdzniecības nolīgumi, ļoti iespējams, ka negatīvas sekas skars dažas ekonomikas nozares un arī reģionus, kuros tās atrodas;

27.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka ES tirdzniecības nolīgumi paver plašas iespējas ES lauksaimniecības produktu eksportam, taču pauž bažas par to, ka starpposma ziņojuma projektā “Tirdzniecības nolīguma ar Mercosur ilgtspējas novērtējums” tiek apgalvots, ka tas negatīvi ietekmēs ES lauksaimniecību un lauku rajonus, tādēļ arī dažas dalībvalstis nolīgumu tā pašreizējā veidolā ir noraidījušas; Komiteja arī uzstāj, ka Mercosur nolīgums ir jāvērtē, ņemot vērā mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šajā sakarā ES un Mercosur nolīguma ratifikācijai vajadzētu būt atkarīgai no pasākumiem, kas novērš pašreizējo rekordaugsto atmežošanas līmeni Brazīlijas Amazonē;

28.

norāda: RK un Eurochambres sadarbībā veiktā aptauja par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu liecina, ka pēc ES tirdzniecības nolīgumu stāšanās spēkā reģioniem būtiskas problēmas rada palielināts ārvalstu uzņēmumu konkurences spiediens (8);

29.

uzsver: kā norādīts Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījumā (9), kura pamatā ir tirdzniecības plūsmu analīze dažās dalībvalstīs, reģionu eksporta rādītāji ir pozitīvi un cieši saistīti ar IKP, un tirdzniecība ir ļoti koncentrēta dažos reģionos katrā no aplūkotajām dalībvalstīm;

30.

atgādina, ka Komisijas pārdomu dokumentā “Globalizācijas iespēju izmantošana” un pārdomu dokumentā “ES finanšu nākotne” atzīta globalizācijas teritoriāli nevienmērīgā ietekme un norādīts, ka globalizācijas ieguvumi ir plaši izplatīti, taču tās radītās izmaksas bieži vien ir sakopotas vienuviet;

31.

uzsver, ka iepriekš minētā nevienlīdzība ir jānovērš ar rīcību ES līmenī, lai neviens cilvēks vai reģions netiktu atstāts novārtā;

32.

ir visnotaļ pārliecināta, ka teritoriālās ietekmes novērtējumi var būt efektīvs instruments, kas dod iespēju savlaicīgi noteikt un kvantitatīvi aplēst tirdzniecības nolīgumu iespējamo asimetrisko ietekmi uz Eiropas reģioniem un tādā veidā dod attiecīgajām teritorijām iespēju sagatavot atbilstošus publiskās politikas pasākumus ietekmes mazināšanai; uzskata, ka tas ir būtisks elements stabilas, pārredzamas un uz konkrētiem datiem balstītas tirdzniecības politikas formulēšanā;

33.

īpaši uzsver, ka kohēzijas politikai ir svarīga loma ES teritoriju konkurētspējas uzlabošanā, jo ar tās palīdzību tiek veikti mērķorientēti un konkrētās teritorijas vajadzībām pielāgoti ieguldījumi tādās nozīmīgās jomās kā tīkla infrastruktūra, pētniecība un inovācija, MVU, IT pakalpojumi, vides un klimata aizsardzība, kvalitatīva nodarbinātība un sociālā iekļautība;

34.

atgādina: ja ES izšķirsies par tālāku tirdzniecības liberalizāciju, ir svarīgi, ņemot vērā spēcīgos pierādījumus, ko snieguši reģionālie starptautiskās tirdzniecības modeļi, lai pirms jebkādām būtiskām iniciatīvām šajā jomā, tiktu veikts ietekmes novērtējums un tajā galvenā uzmanība būtu vērsta uz iespējamo ietekmi nacionālā līmenī, bet jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī;

35.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā 2020. gada maija atveseļošanas plānā Eiropai ir ierosinājusi stiprināt savus ārkārtas instrumentus, tostarp Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF) un padarīt tos elastīgākus, lai vajadzības gadījumā resursus varētu izmantot ātri un atbilstošā apjomā. RK cer, ka Komisija ātri nāks klajā ar savu priekšlikumu, un atkārtoti norāda (10), ka atbilstības robežvērtības finansēšanas periodā no 2021. gada līdz 2027. gadam bija paredzētas salīdzinoši augstas (vismaz 250 atlaišanas gadījumi) (11) un ar nelielu budžetu, proti, 225 miljoni EUR gadā;

Tirdzniecības politika kā nozīmīgs ilgtspējas stiprināšanas instruments

36.

ir visnotaļ pārliecināta, ka tirdzniecības politikas loma ir ļoti svarīga, jo ar tās palīdzību ir iespējams panākt, lai globalizācijai būtu pozitīva ekonomiska, sociāla, teritoriāla un ekoloģiska ietekme uz cilvēkiem un uzņēmumiem Eiropā un citviet pasaulē;

37.

vēlreiz norāda uz Eirobarometra 2019. gadā veikto īpašo aptauju (12), kura liecina, ka ir palielinājies to respondentu īpatsvars, kuri norādījuši, ka viņus satrauc starptautiskās tirdzniecības negatīvā ietekme uz vidi, un kurā arī konstatēts, ka ir palielinājies to respondentu skaits, kas uzskata, ka negūst labumu no starptautiskās tirdzniecības tās ietekmes uz vidi dēļ;

38.

vēlreiz atzīmē, ka zaļajā kursā tirdzniecības politika būtu jāiekļauj kopā ar ekonomikas, regulējuma un konkurences politiku ar mērķi visaptveroši palīdzēt videi un izvirzīt augstus vides aizsardzības mērķus visai rūpniecībai;

39.

uzskata, ka “oglekļa emisiju pārvirzes” novēršanas mehānismu varētu izmantot, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; atzīmē tomēr, ka, īstenojot tā pasākumus, ir jāpanāk ar vidi, tirdzniecību un taisnīgumu saistīto apsvērumu līdzsvars, lai neizraisītu represijas pret eksportu no ES valstīm, tādā veidā kaitējot ES rūpniecībai;

40.

visnotaļ atbalsta Komisijas 15 punktu rīcības plānu kā svarīgu instrumentu, ko izmantot, lai paaugstinātu visos mūsdienu ES tirdzniecības nolīgumos iekļauto tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu efektivitāti; tomēr to var īstenot tikai ar atbilstīgām klauzulām, kas nodrošina ilgtspējas prasību izpildāmību, pārbaudāmību un to neizpildes sodāmību;

41.

saistībā ar jautājumu, vai tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas noteikumu neievērošanai būtu jārada konkrētas tirdzniecības (ar tirdzniecību saistītas) sekas, piekrīt viedoklim, ka ir jāparedz arī sankciju mehānismi gadījumam, ja kāda valsts rada negodīgu konkurenci, piemēram, apejot SDO pamatstandartus vai ilgtspējas standartus;

42.

uzsver nepieciešamību ar nesaistošu pasākumu palīdzību un, pilnveidojot ES un dalībvalstu diplomātisko resursu izmantošanu, uzlabot ES tirdzniecības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības sadaļu īstenošanu;

43.

turklāt aicina ES tirdzniecības nolīgumos iekļaut stingrus noteikumus par nepareizi vai ļaunprātīgi noteiktām transfertcenām un par biržā kotētu uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

44.

piekrīt viedoklim, ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas, ja tirdzniecībā to noteikumi tiek ievēroti, var uzlabot stāvokli, piemēram, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, vides aizsardzību un klimata pārmaiņu ierobežošanu un sekmēt efektīvas un ilgtspējīgas pārmaiņas trešo valstu politikā (13); vienlaikus tomēr atzīmē, ka minētie jautājumi pēc definīcijas ir jārisina demokrātiskā ceļā un attiecīgās valsts konstitucionālajā satvarā;

45.

šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu iecelt galveno tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugu, kas cieši sekotu līdzi ES tirdzniecības nolīgumos iekļauto klimata, vides un darba aizsardzības noteikumu ievērošanai, un ir pārliecināta, ka galvenais tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugs izveidos stabilus kanālus saziņai ar pilsonisko sabiedrību un vietējām un reģionālajām pašvaldībām; aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, lai tirdzniecības noteikumu izpildes birojam būtu piešķirti pietiekami resursi noteikto mērķu sasniegšanai;

46.

šajā kontekstā tomēr atsaucas uz RK pētījumu “ES sarunu par tirdzniecības nolīgumiem demokrātiskā dimensija: iedzīvotāju un vietējo un reģionālo pašvaldību loma un atbildība”, kurā uzsvērts, ka tikai ar informācijas pieejamību vien nepietiek, lai nodrošinātu pārredzamu un līdzdalīgu procesu, un ka valsts un vietējā līmenī īpaša uzmanība jāpievērš mehānismiem, kuru uzdevums ir garantēt piekļuvi šādai informācijai; jo īpaši vietējās un reģionālās pašvaldības bieži uzsver, ka trūkst oficiālu mehānismu, kas tirdzniecības politikas jomā dotu iespēju veidot dialogu ar atbilstošām nacionālā līmeņa iestādēm, un šis trūkums ir vēl izteiktāks ES līmenī;

47.

vienlaikus ir pārliecināta, ka ES tirdzniecības politika nedrīkst apdraudēt ES attīstības palīdzības sniegšanu trešām valstīm, un attiecībā uz ekonomiski trauslākiem reģioniem aicina veidot līdzsvarotu pieeju brīvajai tirdzniecībai; atgādina, ka svarīga nozīme ir gan brīvai, gan taisnīgai tirdzniecībai, un uzsver, ka gan starpreģionālā, gan reģionu iekšējā ekonomiskā integrācija var samazināt nabadzību. Aicina nodrošināt lielāku politikas saskaņotību starptautiskajā tirdzniecībā un attīstības jomās; ņem vērā ES pāreju no starptautiskās attīstības palīdzības uz vienlīdzīgāku partnerības pieeju;

Īpašu attīstības tendenču negatīvās ietekmes mazināšana noteiktās nozarēs un reģionos

48.

aicina visus institucionālos dalībniekus īpašu uzmanību pievērst ES-27 reģionu un AK tirdzniecības saiknēm, kas lielā mērā noteiks to, kā AK izstāšanās no Eiropas Savienības ietekmēs attiecīgo reģionu ekonomiku; būtu jāizstrādā atbilstoši pasākumi tiem sektoriem un teritorijām, kas cietīs no īpaši negatīvas ietekmes;

49.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas 2020. gada 3. februāra ieteikumus Padomei sākt sarunas par jaunu partnerību ar Apvienoto Karalisti; ir pārliecināta, ka EK ir jārūpējas, lai, apspriežot līgumu, tiktu aizstāvētas ES intereses;

50.

norāda uz Spānijas delegācijas Reģionu komitejā nostājas dokumentu (14) un pauž nožēlu par to, ka Amerikas Savienoto Valstu pieņemtais lēmums reaģēt uz ES un dažu dalībvalstu valdību piešķirto atbalstu gaisa kuģu ražotājam Airbus un ieviest papildu tarifus Eiropas ražojumiem 7,496 miljardu USD apmērā galvenokārt ietekmēs lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas produktus, kas ražoti ES dalībvalstīs;

51.

uzsver, ka ASV tērauda tarifi ir izraisījuši nopietnas novirzes tirdzniecības plūsmās, un tādēļ tērauda ražojumi no trešām valstīm aizvien vairāk ienāk Eiropas tirgū. Lai novērstu turpmāku kaitējumu vietējiem tērauda ražošanas uzņēmumiem, ES tērauda nozares aizsardzības pasākumu efektivitāte būtu atkārtoti jāizvērtē, ņemot vērā nelabvēlīgus ekonomiskos apstākļus tērauda rūpniecībā. Šajā sakarā būtu skaidri jārisina jautājums par līdzšinējā tarifu kvotu paaugstinājuma atcelšanu;

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana ES uzņēmumiem uz noteikumiem balstītā tirdzniecības sistēmā

52.

atgādina, ka pret ES sankcijām, kas dažādu ģeopolitisku, ar tirdzniecību nesaistītu iemeslu dēļ ir noteiktas trešām valstīm, tiek noteiktas atbildes sankcijas, kas nesamērīgi skar dažus reģionus, kuriem ar šīm trešām valstīm ir izveidojušās tirdzniecības saites; uzskata, ka ir jāatrod pareizais līdzsvars starp kompensācijas pasākumiem un konkurences saglabāšanu un ka ir jāpārskata pašreizējās ES atbalsta programmas, lai varētu atbalstīt tos reģionus, kurus negatīvi ietekmējuši tirdzniecības kari;

53.

vērš uzmanību uz nesenajiem aicinājumiem īstenot izlēmīgāku ES tirdzniecības politiku, kas aizsargātu tehnoloģijas, uzņēmumus un tirgus pret negodīgu tirdzniecības praksi no ārpuses, un uzskata, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga proaktīvāka tirdzniecības politika, kura spētu aizsargāt savus uzņēmumus gan ar atbilstošiem kompensācijas pasākumiem, kas atbilst pēdējā laikā vērtības radīšanas ķēdēs notikušām pārmaiņām, gan ar saistošu tiesisko regulējumu attiecībā uz tirdzniecības konfliktiem; atzinīgi vērtē ES atbalstu multilaterālismam un vairākām izskanējušām idejām par to, kā reformējama PTO, un ka Komisija izraudzījusies proaktīvu nostāju tādā jautājumā kā strupceļš saistībā ar PTO Apelācijas institūciju, t. i., pagaidu strīdu izšķiršanas kārtību starp ES un Kanādu un starp ES un Norvēģiju;

54.

atzīmē tomēr: kaut arī pamatots ir pieņēmums, ka neviena valsts nevar norobežot sevi no globalizācijas, neciešot milzīgus zaudējumus, reāla ir multilaterālās tirdzniecības sistēmas sabrukuma iespējamība un tāpēc Eiropas Savienībai ir jāapsver plāns “B”;

55.

visnotaļ atbalsta Komisijas priekšlikumu grozīt Izpildes regulu, lai ļautu Komisijai veikt pretpasākumus, ja partneris liedz strīdam sasniegt tādu pakāpi, kad šādu atļauju Komisijai varētu piešķirt;

56.

piekrīt viedoklim, ka Eiropas Savienībai ir jāuzsāk ofensīva, lai nodrošinātu savstarpīgumu un cīnītos pret protekcionismu, kas liedz piekļuvi iepirkuma tirgiem trešās valstīs;

57.

tāpēc pauž nožēlu par progresa trūkumu iestāžu sarunās par pārskatīto priekšlikumu par Starptautiskā iepirkuma aktu (15), kuru Komisija iesniegusi 2016. gadā.

---

(1)  https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2020/may/tradoc_158764.pdf

(2)  http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/november/tradoc_157516.pdf

(3)  http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2017/december/tradoc_156487.pdf

(4)  Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS), “CETA implementation: SMEs and regions in focus”, pēc RK pasūtījuma veikts pētījums, 2019. gada 18. novembris, pieejams http://www.europarl.europa.eu/thinktank/en/document.html?reference=EPRS_IDA(2019)64417.

(5)  Eirobarometra zibensaptauja Nr. 421, “Internationalisation of Small and Medium-sized Enterprises”, 2015. gada oktobris.

(6)  Beļģija, Vācija, Spānija, Itālija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste.

(7)  Eurochambres un RK veikta aptauja “Implementation of Free Trade Agreements – challenges and opportunities for businesses and regions” (“Brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošana – izaicinājumi un iespējas uzņēmumiem un reģioniem”), https://cor.europa.eu/en/events/Documents/ECON/Survey_Note_CoR-Eurochambres_Survey_15_November_2019.pdf.

(8)  Eiropas Reģionu komitejas un EUROCHAMBRES veiktā aptauja par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu, 2019. gada augusts–oktobris.

(9)  Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS), “Interactions between trade, investment and trends in EU industry: EU regions and international trade”, pēc RK pasūtījuma veikts pētījums, 2017. gada 27. oktobris, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/thinktank/lv/document.html?reference=EPRS_STU(2017)608695.

(10)  Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Teritoriālās izturētspējas uzlabošana: nodrošināt reģionus un pilsētas ar instrumentiem globalizācijas kontekstā” (OV C 54, 13.2.2018., 32. lpp.).

(11)  Ņemot vērā it īpaši to, ka līdzvērtīgā ASV programmā (Trade Adjustment Assistance jeb TAA) minimālā atlaisto darbinieku skaita robežvērtība nav noteikta.

(12)  https://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/survey/getsurveydetail/instruments/special/surveyky/2246

https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_19_6294

(13)  Eiropas Parlaments, “Free trade or geo-economics? Trends in world trade”, Ārējo attiecību politikas departaments, ES ārpolitikas ģenerāldirektorāts, 2019. gada septembris.

(14)  Spānijas delegācijas Reģionu komitejā nostāja par tirdzniecības strīdu un jaunu tarifu, kas noteikti lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas produktiem, ietekmi uz ES reģionālo un vietējo ekonomiku – https://cor.europa.eu/lv/news/Pages/US-tariffs-on-EU-agri-food-products.aspx.

(15)  https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2019/march/tradoc_157728.pdf