Eiropas Reģionu atzinums par tematu “Digitālā Eiropa visiem: nodrošināt viedus un iekļaujošus risinājumus vietējā līmenī”

(2020/C 39/18)

Ziņotāja

:

Anne Karjalainen (FI/PSE), Keravas pilsētas domes deputāte

POLITIKAS IETEIKUMI

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Ievads

1.

pēc Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Somijas pieprasījuma izstrādā pamatotus priekšlikumus par to, kā vietējās un reģionālās kopienas var izstrādāt un īstenot viedus un iekļaujošus digitālos risinājumus, kas aptver visus iedzīvotājus visā Eiropas Savienībā;

2.

pieņem zināšanai priekšlikumus, ar kuriem RK priekšsēdētājs un priekšsēdētāja pirmais vietnieks nākuši klajā stratēģijas dokumentā “Digitālā Eiropa visiem” (1), lai tos iekļautu jaunās Eiropas Komisijas stratēģiskajā programmā digitālā vienotā tirgus attīstībai;

3.

iesaka šos priekšlikumus iekļaut Eiropas Komisijas programmas “Digitālā Eiropa” stratēģiskajās pieejās, lai saturiski konkretizētu darba programmas un konkrētus finansējuma pieteikumus 2021.–2022. gada periodam; vēlas veicināt Digitālās Eiropas programmā noteiktās ieguldījumu prioritātes: augstas veiktspējas datošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, padziļinātas digitālās prasmes un atbalsts pēc iespējas plašākai digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādās sabiedrības jomās;

Sabiedrības problēmu risināšana, izmantojot digitālos risinājumus

4.

pauž bažas par to, ka, lai gan jaunās Komisijas politiskajās darba kārtības prioritātēs ir uzsvērta nepieciešamība veicināt avangarda tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu un platformu ekonomiku, tajās nav veltīta pietiekama uzmanība iekļaujošam digitālajam vienotajam tirgum;

5.

uzsver: digitālais vienotais tirgus būs veiksmīgs ilgtermiņā tikai tad, ja tā sniegtos ieguvumus varēs izmantot visi iedzīvotāji visā Eiropas Savienībā;

6.

atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu par spēcīgu Digitālās Eiropas programmu, kura tomēr ir jāizvērš visā Eiropas Savienībā, izmantojot reģionālo digitālās inovācijas centru tīklu, ko finansē saskaņā ar programmu, lai ikvienam būtu pietiekama iespēja gūt labumu no informācijas apmaiņas, savstarpējas mācīšanās un starpreģionālu partnerību izveides;

7.

uzskata, ka piekļuve digitālajai ekonomikai un aktīva līdzdalība tajā ir ļoti svarīgs aspekts, kas virza sekmīgu vietējo un reģionālo attīstību nākotnē;

8.

uzskata, ka jēdziens “digitālā kohēzija” ir ES līgumā noteikto ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu svarīga papildu dimensija. Tādēļ RK ierosina uzsākt atklātas debates par digitalizācijas turpmāko lomu Eiropas Savienības kohēzijas veicināšanā. Būtu jāuzstāda mērķis risināt sabiedrības problēmas, piemēram, demogrāfiskās problēmas, klimata pārmaiņas un izmaiņas darba vidē, vienlaikus nodrošinot to, ka neviena persona vai reģions nav atstāti novārtā un tiek veicināta uzņēmējdarbība;

9.

atzinīgi vērtē uz “fenomeniem balstīto” pieeju, ko Komisija izmanto, lai pētniecību un inovāciju izmantotu centienos rast risinājumus globālām problēmām. Digitālās tehnoloģijas ir nozīmīgs aspekts ES dalībvalstu centienos risināt būtiskas sabiedrības problēmas, ar kurām vietējās un reģionālās pašvaldības visā ES saskaras tādās jomās kā klimata pārmaiņas, demogrāfiskās pārmaiņas un pārmaiņas darba tirgū;

10.

jo īpaši uzsver iespējas, ko esošās un jaunās tehnoloģijas var pavērt publiskajā sektorā, lai samazinātu administratīvo slogu un atkritumus, uzlabotu efektivitātes pieaugumu un rastu jaunus risinājumus sabiedrības problēmām;

11.

atbalsta redzējumu par tādu Eiropu, kurā digitālās tehnoloģijas, jauninājumi un mākslīgais intelekts var nodrošināt Eiropas iedzīvotājus ar konkurētspējīgām darbvietām, uzlabojumiem veselības aprūpes nozarē un dzīves kvalitātē, labākiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un piekļuvi starptautiskām zināšanu plūsmām;

12.

aicina veidot spēcīgu Eiropas līmeņa sadarbību starp visiem pārvaldības līmeņiem Eiropas Savienībā, lai panāktu, ka pilsētās un kopienās aktīvāk notiek digitālā pārveide, ko virza iedzīvotāji, tās uzlabošana un pilnveidošana;

13.

norāda, ka, raugoties no ES politikas perspektīvas, ir būtiski ieguldīt inovatīvu ekosistēmu izveidē, veicinot inovāciju tādās būtiskās tehnoloģijās kā mākslīgais intelekts, lietu internets (IoT) un 5G vietējā un reģionālajā līmenī visā ES, un norāda, ka pārdomātas reģionālās specializācijas stratēģijas, ko īsteno saskaņā ar attiecīgajiem ES fondiem, sniedz nozīmīgas iespējas;

14.

uzskata, ka ir svarīgi, lai reģioni varētu novērtēt pašreizējo centru statusu, ņemot vērā digitālās inovācijas centriem noteiktos kritērijus un to turpmākos uzdevumus. Lai MVU un vietējās pārvaldes iestādes patiešām varētu izmantot centru īpašās zināšanas, centriem un to tīkliem būtu efektīvi jādarbojas, pamatojoties uz augsta līmeņa speciālajām zināšanām un pakalpojumiem. Lai šo mērķi sasniegtu, ir svarīgi nodrošināt centru reģionālo un tematisko tvērumu un sadarbību gan ar vietējām skolām un augstskolām, gan ar reģionālajām ekosistēmām;

15.

uzsver, ka digitālās inovācijas centru tīkli būtu jāveicina visā ES, lai nodrošinātu, ka katram NUTS2 reģionam ir viens centrs, kas izveidots ar Digitālās Eiropas programmas atbalstu;

16.

norāda, ka vienai no Eiropas stiprajām pusēm ir jābūt spējai noteikt mākslīgā intelekta sniegtās iespējas un ētikas jautājumus un tos saskaņot. Eiropas kopējās vērtības nodrošina labas iespējas demokrātiju un cilvēktiesības saskaņot ar mākslīgo intelektu. Mākslīgā intelekta jomā ir vajadzīgas ētikas pamatnostādnes un tiesiskais regulējums;

17.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāiesaistās plašā sadarbībā, lai uzlabotu publiskās pārvaldes sadarbspēju un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pārrobežu infrastruktūras veidošana, sadarbspēja un kopīgi standarti ir programmas “Digitālā Eiropa” elements, kas var radīt reālu Eiropas pievienoto vērtību. Lielu Eiropas, valstu un reģionālo infrastruktūras objektu savienošana būtu jāturpina. Tāpēc aicina pagarināt programmu ISA2 (Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi) laikposmam pēc 2020. gada;

Lielākas iespējas vietējām un reģionālajām pašvaldībām

18.

atgādina, ka Eiropas digitālajā pārveidē jāpiedalās visu lielumu pilsētām un reģioniem visā Eiropā. Reģioniem un vietējām pašvaldībām ir jāpieņem lēmumi par pārvaldes atkārtotu novērtēšanu, tehnisko infrastruktūru, pakalpojumiem un datu politiku. Digitālās Eiropas programmā būtu jānodrošina reģionālajiem un vietējiem administratoriem nozaru apmācību programmas, kas ļauj uzlabot digitālās prasmes;

19.

atbalsta gaidāmo Eurocities deklarāciju “Sadarbība, iespēju uzlabošana, atbalsts”, kas veltīta kopīgiem centieniem sekmēt digitālo pārveidi Eiropas pilsētās un kopienās; tās mērķis ir veicināt spēcīgu Eiropas sadarbību starp visiem pārvaldības līmeņiem ES, lai panāktu, ka pilsētās un kopienās aktīvāk notiek digitālā pārveide, ko virza iedzīvotāji, tās uzlabošana un pilnveidošana;

20.

ir vienisprātis ar Eurocities, ka pilsētas un kopienas ir ideālas vietas, kur pārbaudīt digitālo risinājumu darbību, nodrošinot ieinteresēto personu koordinētu līdzdalību un iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos;

21.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības veicināt dialogu starp visiem pārvaldības līmeņiem un nozari, darba devējiem un arodbiedrību organizācijām, lai apspriestu darba apstākļus un darba ņēmēju tiesības aizvien digitalizētākā darba vidē, pārskatot ES dalībvalstu nodarbinātības politiku atbilstoši jaunākajām ar tehnoloģijām saistītajām tendencēm;

22.

norāda, ka nozīmīgi ilgtspējīgas attīstības aspekti ir dabas resursu piegādes nodrošināšana un oglekļa dioksīda pēdas samazināšana. Virzību uz ilgtspējīgu attīstību ir iespējams paātrināt, izmantojot digitalizāciju un ieviešot viedus risinājumus uzņēmējdarbībā, ikdienas dzīvē un sabiedrisko pakalpojumu jomā, jo īpaši transporta un energoefektivitātes jomā;

23.

aicina reģionālos un vietējos dalībniekus pēc iespējas izmantot atklātā pirmkoda licences. Programmatūra un programmatūras komponenti, ko vietējā pašvaldība pasūtījusi savām vajadzībām, principā būtu jāražo saskaņā ar programmatūras licenci, kas ļauj klientam saskaņā ar savām vēlmēm un vajadzībām produktu izmainīt, attīstīt un izplatīt, vai arī to var darīt trešās personas. Tas veicina ekosistēmu reālu izveidi un atklātu, uz zināšanām balstītu konkurenci. Turklāt atklātā pirmkoda projektos lielāko daļu kompensācijas saņem reģionālie un vietējie dalībnieki nevis dalībnieki ārpus ES. Atkārtoti izmantojami risinājumi palielina uzticēšanos un nodrošina pārredzamību, tādējādi iegūstot iedzīvotāju atzinību;

24.

uzver, ka, nodrošinot publisko pakalpojumu sadarbspēju, digitālo informāciju, ko apstrādā publiskās administrācijas iestādes, varētu veidot atbilstoši atvērtām specifikācijām/standartiem un tā varētu būt pieejama un izmantojama atvērtu datu veidā, izņemot, ja noteikti īpaši ierobežojumi (piemēram, lai aizsargātu personas datus, konfidencialitāti vai intelektuālā īpašuma tiesības) (2). Tāpēc piekrīt, ka šajā saistībā ir nepieciešams “nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus atklātā pirmkoda programmatūrai, kā arī aktīvi un taisnīgi izvērtēt iespējas lietot atklātā pirmkoda programmatūru, ņemot vērā šādu risinājumu izmantošanas kopējās izmaksas” (3), vienlaikus dodot priekšroku atvērtām specifikācijām;

25.

atbalsta priekšlikumu, ar ko 2019. gadā “Digitālajā asamblejā” nāca klajā Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju (CNECT) ĢD, proti, izstrādāt “Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) vietējā līmenī”, lai papildinātu jau pastāvošo Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu, ko katru gadu izstrādā valsts līmenī; ierosina izveidot ciešu sadarbību starp CNECT ĢD, Eiropas Reģionu komiteju, Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīkla (ESPON) programmu un citām iniciatīvām un iestādēm, lai izstrādātu koncepciju šādam indeksam, ko pēc tam CNECT ĢD katru gadu sagatavotu kopā ar valstu DESI indeksu;

26.

uzskata, ka vietējā līmeņa DESI indekss ir svarīgs instruments, ar ko novērtēt ES turpmākās politikas teritoriālo ietekmi un virzīt šo politiku, lai veicinātu lielāku digitālo iekļautību un noteiktu īpašas problēmas saistībā ar digitālo nevienlīdzību. RK uzsver, ka vietējā līmeņa DESI indekss būtu noderīgs arī Eiropas pilsētām un reģioniem, lai apzinātu kopīgas problēmas un veiksmīgu praksi un veicinātu mācīšanos no līdzbiedriem un sadarbību starp pilsētām un reģioniem;

27.

iesaka – pamatojoties uz pozitīvo pieredzi ar WIFI4EU iniciatīvu – izstrādāt līdzīgas viegli izmantojamas iniciatīvas, kas līdzekļu saņēmējiem rada ierobežotu administratīvo slogu. Varētu izveidot līdzīgu uz vaučeriem balstītu shēmu digitālo revīziju veikšanai vietējā līmenī; saskaņā ar šo shēmu vietējās pašvaldības, kas piedalās programmā, saņemtu vaučeru, lai veiktu sākotnējo novērtējumu par digitālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti sabiedrībā; secinājumus varētu izmantot, lai vietējā padomē un kopā ar vietējiem iedzīvotājiem varētu īstenot uz informāciju balstītas debates. Šie revīzijas ziņojumi būtu jāizmanto arī tam, lai sniegtu dažus padomus par saikni ar līdzīgām iniciatīvām citās ES vietējās pašvaldībās un, ja nepieciešams, par piekļuvi papildu atbalstam no ES;

28.

uzsver, ka digitālajai pārveidei Eiropas Savienībā ir jābalstās uz ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un cilvēku virzītu datu ekonomiku, kurai jābalstās uz datu kvalitāti un kurā jānodrošina indivīdu tiesību un privātuma ievērošana. Eiropai vajadzētu izstrādāt globālu pieeju un izveidot datu pārvaldības sistēmu – uz datiem raugoties kā uz sabiedriskiem labumiem un demokrātijas un vietējās attīstības resursiem –, kā arī noteikt svarīgākos datu principus, lai novērstu nekonsekvenci un sadrumstalotību;

29.

aicina stiprināt personas datu aizsardzību, īpašu vērību veltot tādam jautājumam kā VDAR piemērošana vispārējas nozīmes jomās, un uzsver, ka vajadzīga Eiropas definīcija jēdzienam “vispārējas nozīmes dati reģionālajā līmenī”;

30.

uzsver, ka ir jārisina svarīgais datu jautājums kā tāds un saistībā ar mākslīgo intelektu un uzmanība jāpievērš tam, kā to dara vietējās un reģionālās pašvaldības. Komiteja varētu sekmēt šos pūliņus, veicinot labas prakses piemēru apmaiņu un padziļinot pārdomas par to, kā vietējās un reģionālās pašvaldības pārvalda personas datus un publiskos datus. RK arī norāda uz atvērto datu kā demokrātiska līdzinieka un iedzīvotāju aktivitātes atjaunošanas avota nozīmību digitālo jauninājumu izplatīšanā teritorijām. Vienlaikus Komiteja aicina sākt padziļinātas pārdomas par datu aprites principiem, apsverot, kā var nodrošināt vispārējas nozīmes datu aizsardzību un suverenitāti, ko apdraud digitālie giganti;

Uzsvars uz iedzīvotājiem

31.

aicina visus valdības līmeņus centies palielināt iedzīvotāju iesaisti un paplašināt viņu iespējas digitalizācijas jomā, lai viņi varētu līdzdarboties, kopīgi radot jaunus digitālus risinājumus dažādām iedzīvotāju vajadzībām, it īpaši viedāku pilsētu un kopienu projektu kontekstā. Būtu jāizstrādā nevis tehnoloģiju virzīti produkti, bet jāpievēršas uz cilvēkiem orientētu paņēmienu, pakalpojumu un produktu izstrādei, tostarp uz lietotāju orientētas projektēšanas, līdzradīšanas un ātru izmēģinājumu jomā;

32.

uzsver, ka digitalizācija ir jautājums par uzticēšanos, bez kuras nav iespējams izstrādāt publiskus e-pakalpojumus un nodrošināt patērētājiem nepieciešamo aizsardzību;

33.

norāda, ka jāattīsta vietējās sabiedrības spējas, lai varētu risināt digitalizācijas problēmas un vairot vietējo iestāžu neatkarību no digitālajiem gigantiem. Vietēju publisku platformu un pilsoniskās sabiedrības platformu, kas nodrošina arī digitālo prasmju apguvi, izveide ir solis pareizajā virzienā;

34.

norāda, ka digitālās tehnoloģijas gan ir pavērušas jaunas iespējas sazināties un izplatīt informāciju, taču radījušas arī jaunus riskus. Tie ir kiberuzbrukumi un krāpšana, datu zādzība, uzbrukumi pamatbrīvībām un sabiedrības rīcībai it īpaši vietējā līmenī un mēģinājumi destabilizēt mūsu demokrātiju. Ir izšķiroši svarīgi ieguldīt kiberdrošībā, jo uzticēšanās un informētība ir pamats digitālai Eiropai visiem;

35.

uzsver, cik svarīga ir izpratne par mākslīgo intelektu, lai iedzīvotāji varētu piedalīties sabiedrības debatēs par mākslīgo intelektu un kritiski vērtēt jebkādas izteiktās sūdzības;

36.

uzsver patērētāju aizsardzības nozīmi digitālo pakalpojumu jomā. Spēkā esošo noteikumu izpilde un informētība par tiem var uzlabot cilvēku piekļuvi tiesībaizsardzības iestādēm un palielināt viņu uzticēšanos e-komercijas nozarei. Šo situāciju varētu palīdzēt atvieglot piemēram, ar plānoto Digitālo pakalpojumu aktu;

37.

atgādina, ka 2017. gadā pietiekamu digitālo prasmju nebija 43 % ES iedzīvotāju (4) un tikai viena piektdaļa uzņēmumu apliecināja, ka ir piedāvājuši saviem darbiniekiem IKT apmācību (5). Reģionu komiteja uzsver, ka vietējā un reģionālā līmeņa dalībniekiem būtu jānodrošina, ka digitālās prasmes tiek sistemātiski attīstītas visos izglītības līmeņos, no agrīnās izglītības līdz studijām profesionālās vai akadēmiskās kvalifikācijas iegūšanai, un ka tās ir nozīmīga mūžizglītības daļa, izmantojot Eiropas digitālās kompetences satvaru (DigComp) un citas līdzīgas kvalifikācijas sistēmas digitālo prasmju jomā. Komiteja uzsver, ka ar digitālo izglītību vienlaikus jāattīsta kritiskas domāšanas spējas, lai mazinātu digitālo tehnoloģiju lietotāju pasivitāti satura patēriņā un lai viņi digitālās tehnoloģijas spētu racionāli izmantot sociālām vajadzībām;

38.

aicina dalīties pieredzē par labu praksi digitālo prasmju attīstīšanai ārpus formālās izglītības sistēmas, it īpaši attiecībā uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, cita starpā labāk izmantojot tādas digitālo prasmju iniciatīvas kā Eiropas programmēšanas nedēļa, Drošāka interneta diena, Nacionālo digitālo prasmju un darbvietu koalīcija un Europass-CV rīku;

39.

uzsver, ka digitālā pārveide maina darba ieradumus, darba saturu un profesijas un tādējādi dažas darbvietas neizbēgami kļūs nevajadzīgas, tādēļ publiskajam sektoram un uzņēmumiem ir jāspēj atjaunoties un pārkvalificēt darbaspēku. Ir vajadzīgs dažādu pasākumu un mehānismu klāsts, lai darba dzīves laikā pastāvīgi pilnveidotu cilvēku prasmes;

40.

uzsver, ka pieejamie publiskie tiešsaistes pakalpojumi un mobilās lietotnes jāveido tā, lai tos varētu izmantot visi lietotāji jebkurā situācijā neatkarīgi no ierobežojumiem vai invaliditātes. Nekavējoties jāīsteno Piekļuves direktīva;

41.

vēlreiz norāda, ka digitalizācija uzlabo to cilvēku iespējas piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem, kuri prot un vēlas lietot internetu. Vienlaikus digitalizācija var kļūt par problēmu tiem cilvēkiem, kam, iespējams, digitālie pakalpojumi ir visvairāk vajadzīgi, un tādēļ pieaug digitālās nevienlīdzības draudi. Tāpēc vietējām pašvaldībām būtu jāuzrauga digitālās nevienlīdzības veidošanās un jāmeklē risinājumi digitālās atstumtības novēršanai;

42.

aicina visos digitalizācijas pasākumos iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu. Atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā Digital4Her deklarācija, kas veicina sieviešu integrāciju tehnoloģiju nozarēs;

Infrastruktūra

43.

uzsver, ka ikvienam Eiropas pilsonim ir tiesības uz savienojamību, kas nodrošinātu iespēju piedalīties digitālajā sabiedrībā un ļautu piekļūt digitāliem pakalpojumiem. Integrēta un visaptveroša digitālā infrastruktūra pavērs iespēju ikvienam neatkarīgi no atrašanās vietas izmantot digitālā laikmeta sniegtās priekšrocības. ES politiku nākotnē vajadzētu vērst uz platjoslas tīkla paplašināšanas un izmantošanas izmaksu samazināšanu vietējās kopienās neatkarīgi no to lieluma un apdzīvotības blīvuma;

44.

uzsver grūtības saistībā ar digitālās infrastruktūras ieviešanu tālākajos reģionos, jo šajos reģionos pastāv dažādi ierobežojumi un tie atrodas attālināti no Eiropas kontinenta. Tāpēc Komiteja uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka šiem reģioniem tāpat kā citiem Eiropas reģioniem, tostarp nomaļiem reģioniem, ir pilnas tiesības uz savienojamību;

45.

uzsver, ka digitālajiem pakalpojumiem un e-pārvaldes pakalpojumiem ir vajadzīgs ātrdarbīgs un netraucēts platjoslas pieslēgums, kam vajadzētu būt pieejamam arī teritorijās, kurās pašreizējie komerciālie priekšnoteikumi nav labvēlīgi savienojumu veidošanai. Optiskās šķiedras kabeļu tīklus ieteicams būvēt, pamatojoties uz atvērto piekļuvi, kurā tīkla īpašnieks, piemēram, reģionāls kooperatīvs, ļauj visiem ieinteresētajiem operatoriem piedāvāt galalietotājiem savus pakalpojumus. Esošos optiskās šķiedras kabeļu tīklus vajadzētu atvērt konkurencei;

46.

atzinīgi vērtē Digitālās Eiropas programmas ieguldījumus modernā lieljaudas digitālajā infrastruktūrā, piemēram, 5G tīklos, kas ir nepieciešami, lai visā Eiropā varētu izvērst digitālos pakalpojumus un tehnoloģijas. Komiteja uzskata, ka šajā saistībā būtisks priekšnoteikums inovatīvu un konkurētspējīgu digitālo pakalpojumu attīstībā ir platjosla ar nosacījumu, ka ātra 5G standartizācija var nodrošināt telekomunikāciju tīklu sadarbspēju;

47.

uzsver, ka Eiropā ir vajadzīgi uzticami ātrdarbīgi datu savienojumi, lai ne tikai atbalstītu digitālos pakalpojumus un datu ekonomiku, bet arī pilnībā izmantotu progresīvo tehnoloģiju potenciālu tādās jomās kā automatizācija un viedā lauksaimniecība. Viedām un sadarbspējīgām sistēmām un pakalpojumiem paredzētu sakaru tehnoloģiju jomā būtu jāatbalsta tehnoloģiju neitralitātes principi;

Finansējums un sinerģija ar citām ES politikas jomām

48.

aicina jaunajā Digitālās Eiropas programmā paredzēt pietiekamu finansējumu prasmēm, augstas veiktspējas skaitļošanai, inovācijas centriem un ātrai mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešanai;

49.

ierosina Digitālās Eiropas programmu īstenot, izmantojot plašus reģionālos digitālās inovācijas centru tīklus, kas tiktu finansēti no programmas un efektīvi iekļauti reģionālās digitalizācijas stratēģijās, kuras aptvertu visas sabiedrības grupas (un tiktu finansētas no ESI fondu programmām);

50.

uzskata, ka ir svarīgi, lai Digitālās Eiropas programma un citas Eiropas programmas, kurās paredzēti digitalizācijas pasākumi, piemēram, “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un ESF+, veidotu iespējami skaidru un savstarpēji papildinošu kopumu, lai izvairītos no dublēšanās un radītu sinerģiju.

---

(1)  COR-2019-03082-00-00-TCD-TRA.

(2)  Jaunais Eiropas sadarbspējas satvars – nodrošināt netraucētus pakalpojumus un datu plūsmas Eiropas publiskās pārvaldes iestādēm (https://ec.europa.eu/isa2/sites/isa/files/eif_brochure_final.pdf)

(3)  Turpat.

(4)  DESI 2019.

(5)  Uzņēmums, kas personālam nodrošina apmācību IKT prasmju attīstīšanai, 2017.