Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52019IR0974

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Āfrikas cūku mēris un ES cūkgaļas tirgus”

    OV C 39, 5.2.2020, p. 62–64 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    5.2.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 39/62

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Āfrikas cūku mēris un ES cūkgaļas tirgus”

    (2020/C 39/13)

    Ziņotājs

    :

    Sławomir SOSNOWSKI (PL/PPE), Ļubļinas vojevodistes seimika loceklis

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

    Politiskais konteksts

    1.

    		 norāda, ka Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir drauds un problēma, kas pastāv vietējā, reģionālajā, valsts un Eiropas līmenī, un tādēļ Eiropas Reģionu komitejai, kas ir reģionālo un vietējo kopienu viedokļa paudēja Eiropas Savienībā, ir jārisina šī problēma un ir jāpalīdz mobilizēt visas ieinteresētās personas, kurām rūp šī ļoti bīstamā vīrusa apkarošana;

    2.

    		 uzsver, ka ĀCM epidēmija galvenokārt Viduseiropā un Austrumeiropā apdraud vidi, ekonomiku un, pats galvenais, cilvēkus, kas dzīvo lauku apvidos un nodarbojas ar cūkgaļas ražošanu;

    3.

    		 uzskata, ka cīņa pret ĀCM līdztekus mērķiem kopējās lauksaimniecības politikā un vides politikā liek ņemt vērā arī citu politikas jomu un finansēšanas programmu mērķus, kas citastarp attiecas uz sabiedrības problēmām un reģionālo attīstību, un tādējādi dažādās jomās tiek nodrošināta saskaņota pieeja; saistībā ar 2020. gada budžetu, kurā paredzēti lauksaimniecības atbalsta pasākumi cīņai pret Āfrikas cūku mēri, Komiteja atbalsta priekšlikumu piešķirt 50 miljonus EUR ārkārtas pasākumiem un 28 miljonus EUR – vakcīnu/zāļu izstrādei pret ĀCM;

    4.

    		 atzīst, ka Āfrikas cūku mēris ir starptautisks izaicinājums. Eiropas reģioniem būtu jāizrāda solidaritāte, runājot par draudiem, kādus ĀCM rada lauku apvidiem, lauksaimniecībai un lauksaimniecības pārstrādes rūpniecībai. Vīrusa izplatībai turpinoties līdzšinējā tempā, varētu sabrukt Eiropas cūkgaļas tirgus un izsīkt ienākumu avoti simtiem tūkstošiem lauksaimnieku. Tā vairs nav vietēja vai reģionāla līmeņa problēma, bet ir kļuvusi par Eiropas mēroga risku. Pašlaik slimība ir sastopama vairākās Eiropas valstīs:

    —

    Polijā (1 492 gadījumi un 1 uzliesmojums),

    —

    Lietuvā (728 saslimšanas gadījumi mežacūku vidū),

    —

    Latvijā (286 gadījumi),

    —

    Igaunijā (150 gadījumi),

    —

    Ukrainā (26 gadījumi, 22 uzliesmojumi cūku vidū),

    —

    Čehijā (25 gadījumi),

    —

    Itālijā (24 gadījumi, 2 uzliesmojumi),

    —

    Rumānijā (3 slimības uzliesmojumi),

    * dati par periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz 15. aprīlim;

    5.

    		 uzskata: ja tiek konstatēts ĀCM gadījums, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 652/2014 (1) 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai dotācijai katru reizi jābūt 100 % apmērā, jo ĀCM ir drauds, kas nopietni ietekmē sabiedrības veselību un rada kaitējumus ekonomikai;

    6.

    		 īpašu uzmanību vērš uz nepieciešamību īstenot tikpat intensīvu pārrobežu sadarbību kā dabas katastrofu gadījumā. Komiteja norāda, ka šī problēma skar arī teritorijas, kas atrodas pie ES ārējās robežas, taču uzskata, ka pārrobežu sadarbības pastiprināšana ir būtiska un nepieciešama. Komiteja norāda, ka ir nepieciešama turpmāka un pastāvīga pārrobežu sadarbība ar mērķi stabilizēt situāciju ES kaimiņvalstīs (Krievijas Federācijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Moldovā);

    7.

    		 norāda uz vairākiem ekonomikas un sociālajiem riskiem, kurus var izraisīt ar ĀCM saistītā krīze. Ne vien pastāv draudi sabiedrības veselībai, tiek ietekmēts ES cūkgaļas tirgus un tiek izraisītas ar to saistītās smagās strukturālās pārmaiņas cūkgaļas ražošanas nozarē, bet ciest var arī citas ekonomikas nozares, piemēram, tūrisms, mežsaimniecība, gaļas pārstrāde, tirdzniecība. Turklāt ĀCM izplatīšanās ietekmē atsevišķu valstu, kā arī visas ES tēlu;

    Ierosinātās darbības

    8.

    		 atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas darbības, kas pašreizējās finanšu shēmas ietvaros tiek īstenotas ĀCM apkarošanas jomā; tomēr Komiteja uzskata, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir jāparedz papildu līdzekļi, tostarp ievērojams finansējuma apjoms zinātniskajai pētniecībai ar mērķi izstrādāt efektīvu vakcīnu pret šo vīrusu;

    9.

    		 aicina piešķirt īpaši paredzētu pārrobežu dotāciju pasākumiem, kuru mērķis ir ĀCM apkarošana tādu projektu ietvaros, kurus kopīgi veic vismaz divas valstis;

    10.

    		 uzskata, ka dalībvalstu valdību un Eiropas Komisijas līmenī būtu jārīko intensīvas sarunas ar iepriekš minētajām trešām valstīm par kopīgu, saskaņotu rīcību cīņā pret ĀCM, kā arī būtu jāapsver iespēja atbalstīt šo rīcību ar pārrobežu programmām pārtikas nekaitīguma jomā. CORLEAP (ES un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konference) varētu būt piemērots forums šādu pārrobežu pasākumu apspriešanai;

    11.

    		 aicina un mudina visas ieinteresētās personas:

    a)

    vietējās un reģionālās pašvaldības;

    b)

    medniekus un lauksaimniekus;

    c)

    veterināros dienestus;

    d)

    katras dalībvalsts iestādes;

    e)

    plašsaziņas līdzekļus

    aktīvi un enerģiski iesaistīties ĀCM apkarošanas procesā, kas Eiropā notiek Eiropas Komisijas un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) vadībā;

    12.

    		 aicina palielināt finansējumu izglītojošiem un informatīviem pasākumiem ieinteresēto personu vidū ar mērķi palielināt sabiedrības informētību par slimību, tās profilaksi un apkarošanu, jo Āfrikas cūku mēris rada milzīgu apdraudējumu lauku attīstībai, vietējai un reģionālajai ekonomikai, videi, lopkopībai un līdz ar to arī jo īpaši cilvēkiem un sabiedrības veselībai;

    13.

    		 mudina vietējās un reģionālās pašvaldības izplatīt informāciju par pienācīgas uzticamības pārbaudes pasākumu piemērošanu, lai novērstu slimības izplatīšanos, un nepārtraukti sadarboties saistībā ar biodrošības veicināšanu, jo īpaši mazās saimniecībās, un veikt turpmākus kopīgus pasākumus slimības uzliesmojuma gadījumā pierobežas apgabalos. Šī informācija jāsniedz ikvienam cūku īpašniekam un visām citām personām, kas ir saskarē ar mežacūkām;

    14.

    		 aicina medniekus pastiprināt savvaļas faunas epidemioloģisko uzraudzību inficētajā zonā un palielināt medības tur, kur mežacūku ir pārāk daudz. Komiteja norāda: lai gan cilvēki, taču pirmām kārtām mednieki, neinficējas ar šo slimību, viņi var veicināt slimības izplatīšanos šādā veidā:

    —

    saskarē ar inficētajiem dzīviem dzīvniekiem un beigtiem dzīvniekiem (līķiem),

    —

    saskarē ar vīrusa inficētiem priekšmetiem (piemēram, apģērbu, transportlīdzekļiem, cita veida aprīkojumu),

    —

    barojot dzīvniekus ar inficētu dzīvnieku gaļu vai gaļas produktiem (piemēram, desām vai termiski neapstrādātu gaļu) vai inficētu gaļu saturošiem atkritumiem (piemēram, virtuves atkritumiem, pārtikas produktu atliekām un subproduktiem);

    15.

    		 uzskata, ka panākumi cīņā pret šo slimību ir atkarīgi galvenokārt no mežacūku populācijas lieluma. Tāpēc būtu jāveic pasākumi, lai attiecīgajos reģionos samazinātu mežacūku populāciju līdz skaitam, kas tiem ir piemērots. Būtu jāpopularizē dalībvalstu konkrētajai situācijai pielāgotas sadarbības programmas starp lauksaimniecības un vides nozari (medību pārvaldība, papildu barošanas aizliegums, ja vien tā nav vajadzīga medību nolūkā (pievilināšana), lauksaimniecības prakse);

    16.

    		 atzinīgi vērtē līdzšinējos Eiropas Komisijas pasākumus ar mērķi apkarot ĀCM un vienlaikus ierosina Eiropas Komisijai arī jaunajā programmā “Apvārsnis Eiropa” ieplānot turpmāku finansējumu pasākumiem šajā jomā, jo patlaban programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros visi konkursi saistībā ar ĀCM ir slēgti;

    17.

    		 uzskata, ka tām saimniecībām, kas ir cietušas no ĀCM, būtu jāsaņem no Eiropas Savienības īpašs atbalsts, kurš var izpausties kādā no šiem veidiem:

    a)

    likvidēto ganāmpulku vērtības atmaksāšana bez papildu nosacījumiem;

    b)

    vēsturisko subsīdiju mehānisma izmantošana piecus gadus pēc ražošanas pārtraukšanas, kuru izraisīja ganāmpulka likvidēšana;

    c)

    finansiāls atbalsts saimniecības reorganizācijai uz citu ražošanas jomu;

    d)

    palīdzība pilnīgas biodrošības ieviešanā saimniecībām, kas turpina nodarboties ar cūkkopību un cūku nobarošanu, kā arī tad, ja krīzes gadījumā rodas finansiāli apgrūtinājumi saistībā ar obligāti īstenojamajiem pasākumiem (pārbaudes, transports u. c.);

    e)

    atbalsts cūkkopjiem un cūku audzētājiem par zaudētajiem ienākumiem sakarā ar destabilizētu cūkgaļas tirgu;

    f)

    atbalsts saimniecībām, kas vēlas cūkgaļas ražošanu palielināt, izmantojot biodrošību savās saimniecībās;

    g)

    atbalsts uzņēmumiem, kurus ietekmē ĀCM dēļ noteikti ierobežojoši pasākumi augkopībai;

    h)

    atbalsts saimniecībām, kas veikušas kaušanu saimniecībā un ražojušas nelielā apjomā;

    i)

    visu beigto mežacūku aizvākšana uz valsts rēķina;

    18.

    		 pauž bažas par ĀCM vīrusa tālāku izplatīšanos un aicina Eiropas Komisiju turpināt savus centienus uzraudzīt un novērtēt pasākumus, kas, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības, ļautu cīnīties pret ĀCM Eiropas Savienības līmenī.

    Briselē, 2019. gada 9. oktobrī

    Eiropas Reģionu komitejas

    priekšsēdētājs

    Karl-Heinz LAMBERTZ

    (1)  OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.

    Top