Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52019IR0845

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā”

    COR 2019/00845

    OV C 404, 29.11.2019, p. 6–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    29.11.2019   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 404/6

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā”

    (2019/C 404/02)

    Ziņotājs

    :

    Christophe ROUILLON (FR/PSE), Coulaines mērs

    Atsauces dokuments

    :

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā”, 2019. gada 15. janvāris

    COM(2019) 8 final

    IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

    1.

    		 piekrīt Komisijas viedoklim, ka globalizācija, digitalizācija un pakalpojumu ekonomikas attīstība ļoti dinamiski ietekmē nodokļu sistēmu;

    2.

    		 atgādina, ka Komiteja jau agrāk ir mudinājusi Komisiju izmantot pārejas klauzulu, lai arī nodokļu jomā piemērotu kvalificēta vairākuma balsošanu (1); šajā saistībā atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta rezolūciju par finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu (TAX3 komitejas ziņojums), kurā Komisija aicināta vajadzības gadījumā izmantot LESD 116. pantā paredzēto procedūru;

    3.

    		 uzsver, ka saskaņā ar LESD 4. panta 2. punktu iekšējais tirgus ir ES un dalībvalstu dalītās kompetences joma un LESD 113. pantā ir paredzēti mehānismi, kas paver iespēju saskaņot dalībvalstu nodokļu politikas tiesību aktus, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un nepieļautu konkurences izkropļošanu. Komiteja uzskata, ka līdztekus priekšlikumam ieviest balsošanu ar kvalificētu balsu vairākumu uz šāda pamata, kam saskaņā ar Komisijas apņemšanos nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu prerogatīvas noteikt tiešo nodokļu likmes privātpersonām vai uzņēmumiem, ir plašāk jāiesaista Eiropas Parlaments, kā arī valstu un reģionālie parlamenti, jo dažiem reģioniem ir likumdošanas pilnvaras nodokļu politikas jomā;

    4.

    		 atzīmē, ka Komisijas priekšlikuma mērķis nav piešķirt Eiropas Savienībai jaunas pilnvaras un tā nav arī ierosinājusi iejaukties dalībvalstu tiesībās noteikt fiziskām personām vai uzņēmumiem uzlikto tiešo nodokļu likmes;

    5.

    		 atgādina, ka nodokļu jautājumos var īstenot ciešāku sadarbību (LESD 326.–334. pants), kas vismaz 9 dalībvalstīm paver iespēju vienoties par kopēju regulējumu, kā tas jau darīts saistībā ar finanšu darījuma nodokļa projektu. Taču, tā kā ciešāka sadarbība var veicināt iekšējā tirgus sadrumstalotību un galvenokārt balstīta uz starpvaldību pieeju, ciešākai sadarbībai vajadzētu būt galējam risinājumam, kad iestāžu ierastajā darbībā vairs nav iespējams rast citus risinājumus;

    6.

    		 pauž gandarījumu par to, ka pašreizējā pilnvaru termiņā Komisija ir iesniegusi 26 tiesību aktu priekšlikumus ar mērķi pastiprināt cīņu pret finanšu noziegumiem un agresīvu nodokļu plānošanu (2), kā arī palielināt nodokļu iekasēšanas un taisnīguma efektivitāti; uzsver, ka Padomē panākts zināms progress saistībā ar būtiskām uzņēmumu nodokļu reformas iniciatīvām, bet visas tomēr vēl nav pabeigtas;

    7.

    		 norāda arī, ka dalībvalstu mazākums Padomē ir bloķējis arī citas, ar nodokļu apiešanu nesaistītas iniciatīvas, piemēram, 2011. gadā iesniegtos un Reģionu komitejas atbalstītos priekšlikumus par finanšu darījumu nodokli un digitālo pakalpojumu nodokli;

    Nodokļi un demokrātija Eiropas Savienībā

    8.

    		 norāda, ka nodokļi ir nesaraujami saistīti ar demokrātiju, jo liberālās demokrātijas vēsture ir cieši saistīta ar centieniem panākt nodokļu maksātāju piekrišanu nodokļu resursu un izdevumu demokrātiskai kontrolei, kā to apliecina princips No taxation without representation (aplikšana ar nodokļiem nav pieļaujama, nenodrošinot pārstāvību);

    9.

    		 uzsver, ka vienā no nesenajām Eirobarometra aptaujām (3) 75 % respondentu norādīja, ka, viņuprāt, cīņa pret nodokļu režīma ļaunprātīgu izmantošanu ir prioritāra ES rīcības joma; tādēļ uzskata, ka Komisija ir izvēlējusies piemērotu brīdi, lai publicētu savu priekšlikumu, kas papildinās demokrātiskas debates pirms EP vēlēšanām; turklāt uzskata, ka pārskatāmāka un demokrātiskāka ES nodokļu politikas pārvaldība (Take back control) palīdzēs Eiropas Savienībai efektīvāk apkarot pret ES vērstu populismu;

    10.

    		 norāda, ka starptautisku uzņēmumu īstenota nodokļu apiešana joprojām ir ES problēma, un uzskata, ka būtu jāuzlabo konkrētu gadījumu izmeklēšana, jo viena uzņēmuma pārkāpumi neraksturo visu pārējo uzņēmumu rīcību;

    Nodokļu jomā piemērojamās vienprātības prasības izmaksas

    11.

    		 uzsver, ka vienā un tajā pašā ekonomikas sistēmā ir jāatrod līdzsvars starp nodokļu konkurences regulējumu starp dalībvalstīm un dažkārt vienas dalībvalsts robežās un nepieciešamību nepieļaut vienas dalībvalsts fiskālās suverenitātes ietekmi uz otras dalībvalsts fiskālo suverenitāti, piemēram, tādēļ, ka nav noteikta attiecīgo nodokļu likmju maksimālā pieļaujamā novirze vai tiek izmantotas agresīvas nodokļu shēmas. Vienas dalībvalsts nodokļu nolēmumi var patiešām būtiski ietekmēt citu dalībvalstu ienākumus un rīcības brīvību politisku lēmumu pieņemšanā. Turklāt, jo mobilāka ir nodokļu bāze, jo ierobežotāka ir nacionālā fiskālā suverenitāte. Tāpēc RK uzskata, ka būtu vēlams runāt par “Eiropas līmenī dalītu fiskālo suverenitāti”;

    12.

    		 konstatē, ka līdztekus Eiropas integrācijas progresam, kā arī būtiskām un straujām pārmaiņām ekonomikā integrācija kļūst nelīdzsvarota, jo Eiropas Savienībā ir brīva kapitāla un pakalpojumu aprite, bet dalībvalstis neatkarīgi nosaka nodokļu noteikumus. Laikā, kad iekšējā tirgus attīstība galvenokārt bija saistīta ar preču tirdzniecību, nodokļu pārrobežu ietekme bija daudz mazāka nekā mūsdienās, kad uzņēmumi plaši izmanto nemateriālos aktīvus, datus un automatizāciju, kuru pievienoto vērtību ir grūti aprēķināt;

    13.

    		 uzsver, ka ES un dalībvalstu līmenī ir vajadzīgi kopīgi centieni, lai Savienības un dalībvalstu budžetu pasargātu no zaudējumiem, ko rada krāpšana nodokļu jomā un nesamaksātie nodokļi; norāda, ka tikai pilnībā un efektīvi iekasēti nodokļu ieņēmumi ļauj valstīm, vietējām un reģionālajām pašvaldībām un netieši Eiropas Savienībai sniegt arī kvalitatīvus un rentablus sabiedriskos pakalpojumus tādās jomās kā izmaksu ziņā pieejama izglītība, veselības aprūpe un mājoklis, drošība un noziedzības apkarošana, kā arī finansēt cīņu pret klimata pārmaiņām, dzimumu līdztiesības veicināšanu, sabiedrisko transportu un svarīgāko infrastruktūru virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu; šādi centieni beigu beigās varētu samazināt kopējo nodokļu slogu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

    14.

    		 uzskata, ka vienprātība nodokļu jomā ir kavējusi arī citu Eiropas Savienības darbību īstenošanu, piemēram, tas attiecas gan uz klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, kurā paredzēta arī Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana ar mērķi iekļaut CO2 emisijas degvielas nodoklī, gan arī uz aprites ekonomiku un pašu resursu sistēmas reformu;

    15.

    		 norāda, ka saskaņā ar nesen veiktu pētījumu daudzās uzņēmumu īstenotās nodokļu apiešanas stratēģijas radījušas Savienībai ienākumu zaudējumus aptuveni 50–70 miljardu EUR apmērā (vienīgi zaudējumi, kas radušies peļņas novirzīšanas dēļ un kas veido vismaz 17 % no 2013. gadā iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa), savukārt lielo starptautisko uzņēmumu īpašie nodokļu režīmi – ap 160–190 miljardiem EUR;

    16.

    		 norāda, ka nodokļu apiešanas dēļ zaudējumi radušies arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām, jo vietējos un reģionālos nodokļus iekasē uz valsts nodokļa bāzes, un ka lielākajā daļā dalībvalstu vietējās un reģionālās pašvaldības saņem daļu no valsts iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem;

    17.

    		 uzsver, ka ES regulējums PVN jomā pieņemts 1993. gadā un bija paredzēts kā pagaidu regulējums. Vienprātības prasība padarīja neiespējamu jebkādu būtisku reformu, neraugoties uz jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem un tirgus pārmaiņām. Daudzos gadījumos dalībvalstis joprojām piemēro atšķirīgus noteikumus iekšzemes un pārrobežu darījumiem. RK uzsver, ka tas ir galvenais šķērslis vienotā tirgus izveides pabeigšanai un rada dārgas procedūras arvien lielākam skaitam Eiropas uzņēmumu, kuri darbojas pāri robežām. PVN noteikumu vienkāršošana un modernizācija Eiropas Savienībā samazinātu pārrobežu uzņēmumu administratīvās izmaksas, un uzņēmumi varētu kopumā ietaupīt 15 miljardus EUR gadā. Pašreizējā situācija īpaši nelabvēlīgi ietekmē MVU, kuriem nav pietiekamu finanšu resursu un cilvēkresursu, lai ievērotu juridiski sarežģītos nodokļu maksāšanas noteikumu;

    18.

    		 uzskata, ka vienprātības prasības atcelšana nodokļu jomā ļautu Eiropas Savienībai aizstāvēt ne tikai Eiropas vismazākā kopsaucēja nostāju, bet arī izvirzīt tālejošākus mērķus starptautiskajās apspriedēs par nodokļu jautājumiem, konkrēti, ESAO darbā saistībā ar nodokļiem digitālajā ekonomikā un peļņas novirzīšanu (BEPS);

    Par ceļvedi

    19.

    		 atbalsta Komisijas ierosināto pakāpenisko pieeju un uzskata, ka šī pieeja būtu jāatbalsta Eiropas pusgadā un ar tās palīdzību būtu jārisina jautājumi, kas saistīti ar agresīvu nodokļu plānošanu;

    20.

    		 vēlas, lai sākotnēji tiktu ieviesta kvalificēta vairākuma balsošana par iniciatīvām, kurām nav tiešas ietekmes uz dalībvalstu tiesībām, nodokļu bāzi vai likmēm, bet kuras ir nepieciešamas, lai uzlabotu dalībvalstu administratīvo sadarbību un savstarpējo palīdzību cīņā pret krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. RK arī vēlas, lai pirmajā posmā tiktu ietvertas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt ES uzņēmumu nodokļu saistību izpildi;

    21.

    		 vēlas noskaidrot, kāpēc Komisija ierosinājusi LESD 192. panta 2. punktā paredzēto īpašo pārejas klauzulu vides jomā izmantot tikai otrajā posmā, lai gan nodokļiem ir svarīga nozīme Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā; tādēļ iesaka Eiropas Komisijai ierosināt pārejas klauzulas piemērošanu vides nodokļiem jau pirmajā posmā. Vajadzētu steidzami ieviest saskaņotu ES pieeju nodokļiem aviācijas nozarē, uz kuru pašlaik neattiecas neviens Eiropas nodokļu režīms, piemēram, attiecībā uz PVN ieviešanu aviobiļetēm un nodokļu uzlikšanu aviācijas degvielai.

    Briselē, 2019. gada 26. jūnijā

    Eiropas Reģionu komitejas

    priekšsēdētājs

    Karl-Heinz LAMBERTZ

    (1)  Skatīt 2019. gada 6. februārī pieņemtās rezolūcijas par Eiropas Komisijas 2019. gada darba programmu (RESOL-VI/33) 6. punktu.

    (2)  Eiropas Komisija definējusi, ka agresīva nodokļu plānošana ir “nodokļu sistēmas tehnisko aspektu vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām izmantošana, lai samazinātu nodokļu saistības”.

    https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/taxation_papers_71_atp_.pdf

    (3)  http://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/economy/20160707STO36204/cina-pret-krapsanos-nodoklu-joma-75-iedzivotaju-velas-lai-es-daritu-vairak

    Top