Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Aktīvas un veselīgas vecumdienas”

(2020/C 39/11)

Ziņotāja

:

Birgitta SACRÉDEUS (SE/PPE), Dālarnas landstinga locekle

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Prioritātes politikas jomā

1.

aicina īstenot jaudīgu veselības programmu un ES pētniecības programmās laikposmam pēc 2020. gada, to skaitā programmā “Apvārsnis Eiropa” par budžeta politikas prioritāti, noteikt pasākumus, kuru mērķis ir veselības veicināšana un slimību profilakse, kā arī nevienlīdzības mazināšana veselības aprūpes jomā Eiropas Savienībā;

2.

pauž atbalstu Eiropas Inovācijas partnerībai aktīvām un veselīgām vecumdienām un pauž cerību, ka Komisija turpinās atbalstīt šo iniciatīvu. Palīgtehnoloģiju un palīglīdzekļu inovācijas ir svarīgs stimuls, kas vecāka gadagājuma cilvēkiem paver iespēju dzīvot aktīvi un veselīgi. Tāpēc Eiropas Reģionu komiteja atbalsta pētniecību un izstrādi šajā jomā;

3.

aicina visas vietējās un reģionālās pašvaldības izmantot e-veselības un digitalizācijas sniegtās iespējas un vairāk pūļu veltīt visu vecuma grupu veselības aprūpes un personu aprūpes modernizācijai, izmantojot digitālus jauninājumus, lai mazinātu nevienlīdzību veselības aprūpes jomā un it īpaši mazapdzīvotās teritorijās uzlabotu veselības aprūpes pieejamību;

4.

ierosina vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīt centienos ne tikai veidot vecāka gadagājuma cilvēkiem pielāgotu vidi, pavērt viņiem iespēju dzīvot neatkarīgi un saņemt sabiedrībā balstītu aprūpi, bet arī, īstenojot telpiskās plānošanas pasākumus, nodrošināt piekļūstamību;

5.

ir pārliecināta, ka sabiedrības novecošana paver vēl neapjaustas iespējas, un atbalsta Eiropas senioru ekonomikas stratēģijā paredzētos pasākumus, jo paredzamā mūža ilguma pieaugums rada tirgu jauniem un cenas ziņā pieejamiem produktiem un pakalpojumiem, kas veicina aktīvas un veselīgas vecumdienas;

6.

norāda: lai varētu sekmīgi izstrādāt un ieviest jaunus, novatoriskus un ilgtspējīgus risinājumus, ir būtiski, ka Eiropas rūpniecība kā partneris cieši sadarbojas ar reģionālajiem un vietējiem pārstāvjiem;

7.

uzskata: demogrāfisko pārmaiņu radīto problēmu dēļ būs vajadzīga pētniecība un aktīva Eiropas rūpniecība, lai varētu modernizēt, izstrādāt un radīt jaunus novecojošai sabiedrībai paredzētus novatoriskus risinājumus, piemēram, ikdienas produktus, infrastruktūru, tehnoloģijas un programmatūru; uzskata, ka Eiropas Savienībai tā ir iespēja kļūt par senioru ekonomikas tirgus līderi, kas veicina vietējo nodarbinātību, rada labklājību un eksportē radošus jauninājumus uz ārvalstīm;

8.

norāda uz savu institucionālo sadarbību ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālo biroju un aicina vietējos un reģionālos politiķus iepazīties ar iespējām, ko piedāvā RK sadarbības nolīgums ar PVO un ar to saistītajiem tīkliem “Healthy Cities” un “Regions for Health”;

9.

uzsver, ka veselīgas dzīves gadu skaita palielināšana ir viens no būtiskajiem ES veselības politikas mērķiem, jo šādu gadu skaita pieaugums ne tikai uzlabos katra cilvēka situāciju, bet arī samazinās publiskos izdevumus veselības aprūpes jomā un palielinās iespējamību, ka cilvēki vecumā varēs strādāt ilgāk;

10.

piekrīt PVO (1) viedoklim, ka šādi faktori ietekmē aktīvas un veselīgas vecumdienas: 1) veselības aprūpes un sociālās drošības sistēmas; 2) ar uzvedību saistīti determinanti; 3) personiski faktori; 4) fiziskā vide; 5) sociālā vide un 6) ekonomiskie faktori; uzsver, ka attiecīgi politikas pasākumi var efektīvi veicināt Eiropas senioru ekonomikas tirgus attīstību;

11.

turklāt uzsver sociālo partneru nozīmīgo lomu aktīvu un veselīgu vecumdienu nodrošināšanā un šajā saistībā norāda uz Eiropas sociālo partneru 2017. gada pamatnolīgumu par aktīvām vecumdienām un starppaaudžu pieeju. Pamatnolīgumā paredzēts īstenot pasākumus, kuru mērķis ir atvieglot gados vecāku darba ņēmēju aktivitāti un palikšanu darba tirgū līdz pensionēšanās vecumam un tādā veidā veicināt veselīgas un aktīvas vecumdienas;

Statistiska

12.

atzīmē, ka 2017. gada 1. janvārī ES 28 dalībvalstīs dzīvoja aptuveni 511,5 miljoni cilvēku. ES-28 dalībvalstu iedzīvotāju sastāvā jauniešu (vecumā no 0 līdz 14 gadiem) īpatsvars bija 15,6 %, savukārt darbspējīga vecuma cilvēku (vecumā no 15 līdz 64 gadiem) īpatsvars bija 64,9 %. Gados vecāku (65 gadus vecu un vecāku) cilvēku īpatsvars bija 19,4 % (pieaugums par 2,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2007. gadu).

Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām un paziņojums par veselības aprūpes digitālo pārveidi

13.

atzīmē, ka Komisija 2017. gada maijā veica digitālā vienotā tirgus stratēģijas vidusposma pārskatīšanu un 2018. gada aprīlī nāca klajā ar paziņojumu (2) par veselības un aprūpes digitālo pārveidi digitālajā vienotajā tirgū (3). Paziņojumā tika minētas trīs prioritārās jomas veselības un aprūpes digitālajai pārveidei: — droša piekļuve veselības datiem un to koplietošana pārrobežu līmenī, — labāki dati, lai veicinātu pētniecību, slimību profilaksi un personalizētus veselības un aprūpes pakalpojumus, — digitālie rīki, ar ko stiprināt iedzīvotāju iespējas un veicināt uz pacientu vērstu aprūpi;

14.

norāda, ka partnerība ir veicinājusi pārrobežu digitālās veselības aprūpes un personu aprūpes pakalpojumu plašu ieviešanu;

Vietējā un reģionālā dimensija/Nozīme Reģionu komitejai

15.

norāda, ka 20 dalībvalstīs (no 28) par veselības aprūpes un (bieži arī sociālās drošības) sistēmām – vismaz daļēji – ir atbildīgas vietējās un reģionālās pašvaldības. No to budžetiem tiek segtas hronisku slimību ārstēšanas un ilgtermiņa aprūpes radītās izmaksas, kas pieaug.

16.

Vietējās un reģionālās pašvaldības vienlaikus paredz, sniedz un pārvalda virkni pakalpojumu, kam ir pozitīvas sekas un kas ietekmē cilvēku novecošanas apstākļus viņu kopienā. Ar pārdomātu profilaksi veselības un aprūpes jomā, veselīga dzīvesveida popularizēšanu, izpratnes veidošanas un mērķtiecīgām informēšanas kampaņām vietējās un reģionālās pašvaldības var uzrunāt visus cilvēkus un palīdzēt viņiem saglabāt veselību un palielināt viņu veselīgas dzīves gadu skaitu. Šīs pašvaldības var arī veidot novatorisku un to kompetences jomu pārsniedzošu sadarbību, lai atbalstītu tādu risinājumu izstrādi, kuri ar integrētiem veselības aprūpes veidiem ir vērsti uz individuālām vajadzībām;

17.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska loma tādas inovācijas nodrošināšanā un veicināšanā, kas atvieglo dzīvi gados vecākiem cilvēkiem. Ieguldot senioru ekonomikā, atbalstot novatoriskus risinājumus aprūpei mājās un veicinot pašaprūpes un digitālās veselības aprūpes izplatību, Eiropas Savienībā vietējās un reģionālās pašvaldības “demogrāfisko cunami” var pārvērst reālā iespējā uzlabot sabiedriskos pakalpojumus, ko tās sniedz, un vienlaikus veicināt arī jaunas nodarbinātības iespējas;

Fiskāla stabilitāte un ar novecošanu saistītie izdevumi

18.

norāda uz Ekonomikas un finanšu padomes (Ecofin) secinājumiem (4), kuros dalībvalstis aicinātas īstenot Eiropas pusgadā konkrētām valstīm adresētos ieteikumus attiecībā uz valsts finanšu stabilitāti un piemērot trīsvirzienu stratēģiju ar mērķi vērsties pret novecošanas ietekmi uz ekonomiku un budžetu, proti, samazināt valsts parādu, palielināt nodarbinātības rādītājus un produktivitāti, kā arī veikt reformas pensiju, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmās;

Ilgtermiņa aprūpe un medicīnas un sociālās jomas speciālisti

19.

norāda, ka satraukumu rada Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta 2018. gadā pasūtītais ziņojums (5) par ilgtermiņa aprūpi un minētā ziņojuma secinājumi: 1) aprūpe mājās un aprūpe pietuvinātā vidē joprojām nav pietiekami attīstīta un pieejama, 2) arvien biežāk tiek veikta neformālā aprūpe, jo trūkst cenas ziņā pieņemamu alternatīvu, un tas negatīvi ietekmē sievietes un viņu stāvokli darba tirgū, 3) trūkst ilgtermiņa aprūpes speciālistu, 4) sociālā aprūpe un veselības aprūpe kļūst arvien vairāk sadrumstalotas, un tas negatīvi ietekmē to stabilitāti ilgtermiņā;

20.

apzinās, ka trūkumi sociālo pakalpojumu jomā un sadarbībā ar primāro veselības aprūpi var izraisīt medicīnas pakalpojumu neatbilstīgu izmantošanu, piemēram, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību, apmeklējot slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļas un pārmērīgi ilgi hospitalizējot gados vecākus cilvēkus. Šīs nepilnības, iespējams, izskaidrojamas ar to, ka trūkt koordinācijas un saskaņotības starp slimnīcām un aprūpes sektoru;

21.

aicina sākt jaunas debates par sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes integrāciju, lai nodrošinātu, ka pacienti tiek izrakstīti no slimnīcas savlaicīgi, ka kompetences robežas nekavē informācijas plūsmu un ka tiek pavērta iespēja izmantot koordinētus un integrētus aprūpes risinājumus; šajā saistībā aicina arī labāk koordinēt slimnīcu un aprūpes sektora dabu, lai nodrošinātu racionālu ārstēšanu un aprūpi. Tādā veidā varēs panākt, ka kompetences jomu robežas nekavē informācijas plūsmu, un pavērt iespēju izmantot integrētus aprūpes risinājumus, kas dos labumu pacientiem;

22.

norāda, ka visā Eiropā pieaug to vecāka gadagājuma cilvēku skaits, kuriem vajadzīga aprūpe, un ka sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pakalpojumu jomā trūkst atbilstoši kvalificētu darbinieku. Tādēļ aprūpes sektorā ir jāpieņem darbā papildu darbinieki. Tas jādara arī tāpēc, lai aprūpes un kopšanas pienākumi radiniekiem nebūtu jāveic vieniem pašiem. Komiteja vērš uzmanību arī uz nesamērīgo neformālās aprūpes slogu, kas bieži tiek uzvelts sievietēm, un aicina sniegt lielāku atbalstu neformālajiem aprūpētājiem;

Digitalizācijas pavērtās pilnīgi jaunās iespējas sniegt veselības, aprūpes un sociālos pakalpojumus

23.

norāda uz Eiropas Komisijas rīkotas apspriešanās rezultātiem (6), kas liecina, ka lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju pašlaik nav pieejama digitālā veselības aprūpe, un atkārto RK atzinumā par veselības aprūpes digitalizāciju minēto ieteikumu, ka Komisijai būtu jāveicina Eiropas, valstu un reģionu digitalizācijas plānu un attiecīgo stratēģiju un finansējuma konverģence, lai plašā mērogā varētu ieviest digitalizācijā balstītus un uz cilvēku orientētus aprūpes pakalpojumus;

24.

uzsver, ka e-veselība, digitalizācija un datu elektroniska apmaiņa starp pacientiem, viņu aprūpētājiem un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veicinās uz pacientu vērstu aprūpi un pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi dzīvesvietā un vienlaikus nodrošinās cilvēkiem labākas iespējas pieņemt pamatotus lēmumus par savu aprūpi;

25.

uzskata, ka rūpīgāk jāseko līdzi straujajai attīstībai digitalizācijas, tostarp mākslīgā intelekta, jomā, lai varētu izstrādāt jaunus novatoriskus risinājumus, kas dod iespēju palielināt cilvēku un pacientu informētību, nodrošina speciālistu iespējas veikt profilaksi un pozitīvi ietekmē veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstību un produktivitāti;

26.

atzīmē, ka Eiropas mājsaimniecības robotu un citu vecāka gadagājuma cilvēkiem paredzētu palīglīdzekļu tirgus ir liels, un atkārto 2018. gada ziņojumā par senioru ekonomiku (7) minētos ieteikumus, ka būtu jāpaplašina robotikas tirgus, lai atvieglotu aprūpētāju darbu un atbalstītu gados vecākus un slimīgus cilvēkus;

Piekļūstamība

27.

atzinīgi vērtē to, ka abi likumdevēji ir pieņēmuši Eiropas Pieejamības aktu (8);

28.

atzīmē, ka tiesību akts nodrošina labākas iespējas piekļūt informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, bankomātiem, e-grāmatām, e-lasītājiem, tīmekļa vietnēm un mobilajām lietotnēm elektroniskai tirdzniecībai un transporta biļešu automātiem;

Vecu cilvēku aprūpe

29.

pauž bažas par to, ka Eiropā trūkst geriatrijas ārstu un medmāsu, un aicina dalībvalstis un to reģionus, ārstu un medmāsu organizācijas iesniegt priekšlikumus par to, kā palielināt šo profesiju prestižu un ar kādiem apmācības un pārkvalifikācijas pasākumiem un atalgojuma noteikumiem varētu piesaistīt speciālistus, lai vairāk ārstu izraudzītos geriatriju par savu specialitāti un mazāks skaits ārstu izlemtu pamest šo profesiju, un apsvērt iespēju pieņemt atpakaļ darbā pensionētos darbiniekus;

30.

ir pārliecināta par savstarpējas mācīšanās vērtību un iesaka veicināt veselības aprūpes speciālistu, tostarp geriatrijas ārstu, mobilitāti programmas “Erasmus Plus” garā;

31.

piekrīt European Geriatric Medicine Society paustajām bažām par prasībām, kas attiecas uz aprūpes iestādēs nodarbināto ārstu speciālajām zināšanām, un uzskata, ka specializēta apmācība dotu labumu gan aprūpē nodarbinātajiem, gan šo iestāžu pacientiem, kuri saņemtu iespējami labāko aprūpi. Lēmumu pieņemšana šajā politikas jomā, protams, ir katras dalībvalsts kompetencē;

Informācijas sasaiste

32.

apzinās, ka politikas pasākumi aktīvu vecumdienu jomā ir sociāla problēma, kuras risināšanai ir vajadzīgs plašs speciālo zināšanu un metožu klāsts, kas aptver gan medicīnu un psiholoģiju, socioloģiju un sociālo gerontoloģiju, gan arī tehniku, pilsētplānošanu un ekonomiku;

33.

norāda, ka daudzas pilsētas un reģioni izstrādā aktīvu vecumdienu politikas pasākumus un tas paver labas iespējas ideju apmaiņai; aicina pašvaldības, kas vēl nav iesaistījušās transnacionālajā sadarbībā un vietējās partnerībās, apzināties savstarpējas mācīšanās sniegtās priekšrocības un iepazīties ar iespējām, ko sniedz daudzas ES iniciatīvas, tostarp Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām, Interreg, URBACT (9) utt.

34.

piekrīt sabiedrības bažām par to, ka tirgū nav pieejamas noteiktas zāles, un lūdz Komisiju izpētīt iemeslus, kuru dēļ pieaug grūtības piekļūt vakcīnām un zālēm visā Savienībā; norāda, ka gados vecāki pacienti parasti lieto vairāk zāļu un ka viņu veselība var tikt nopietni apdraudēta, ja viņi nevar savlaicīgi saņemt recepšu zāles;

35.

atgādina, ka piekļuve drošām, efektīvām, kvalitatīvām un cenas ziņā pieejamām pamatzālēm ir viena no Eiropas iedzīvotāju prioritātēm un svarīga ES apņemšanās saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un Eiropas sociālo tiesību pīlāru; joprojām ir pārliecināta, ka Eiropas farmācijas nozare var piegādāt šos produktus un palielināt savu lomu inovācijā un pastiprināt līderpozīciju pasaulē šajā nozarē;

36.

iesaka iepazīties ar PVO starptautiskajām pamatnostādnēm attiecībā uz vecāka gadagājuma cilvēkiem piemērotām pilsētām (10) un īpaši norāda uz vietējā līmeņa politikas veidotājiem un plānotājiem paredzēto instrumentu “Creating age-friendly environments in Europe. A tool for local policy-makers and planners” (11); Komiteja ir visnotaļ pārliecināta, ka pieejama un droša fiziskā vide var dot labumu visiem iedzīvotājiem, un aicina vietējās un reģionālās pašvaldības veicināt to, lai tiktu būvēti mājokļi, kas pieejami cilvēkiem ar invaliditāti, modernizēt pastāvošo infrastruktūru un likvidēt šķēršļus, kas ierobežo mobilitāti un piekļuvi sabiedriskajam transportam un publiskajām iestādēm;

37.

norāda uz ieteikumiem, kas minēti Komitejas atzinumā par tematu “Veselība pilsētās”, un aicina vietējās un reģionālās pašvaldības “izvērst rīcībpolitikas, ar ko nodrošināt kvalitatīvi augstvērtīgas veselīgas un aktīvas vecumdienas, ņemot vērā gan fizisku un garīgu, gan sociālās dzīves un savstarpējo attiecību labjutību, kā arī popularizējot līdzdalību atpūtas pasākumos pilsētā un starppaaudžu programmās, lai citstarp novērstu vientulību un izolētību”;

38.

norāda arī uz savu atzinumu par veselības aprūpes sistēmām un tajā minēto ieteikumu, ka “ES dalībvalstīm jāstiprina primārās aprūpes sistēma, lai nodrošinātu atbilstību novecojošas sabiedrības vajadzībām, izveidotu labākas aprūpes ķēdes un labāk racionalizētu stacionārās aprūpes izmantošanu”;

39.

ir pārliecināta, ka aktīvu un veselīgu vecumdienu pamati tiek ielikt jau jaunībā, un tāpēc, norādot uz atzinumu par tematu “Vietējās un reģionālās iniciatīvas veselīga un ilgtspējīga uztura veicināšanai”, iesaka “veicināt veselīga uztura paradumus un vienlaikus palīdzēt jaunajai paaudzei virzībā uz ilgtspējīgāku pārtikas izvēli”;

40.

aicina efektīvāk izmantot un izplatīt to Eiropas projektu rezultātus, kuri vērsti uz veselīgām un aktīvām vecumdienām, kā arī uz integrētas aprūpes veicināšanu un kurus finansē no dažādām ES programmām;

41.

secina, ka fiziskā aktivitāte joprojām ir bērnu un jauniešu, nevis pieaugušo nodarbe (28 % pieaugušo nekad nesporto (12)); norāda, ka fiziskā aktivitāte ir svarīgs veselīgu vecumdienu elements, un aicina vietējās un reģionālās pašvaldības sadarboties ar vietējiem dalībniekiem (sporta organizācijām, nevalstiskajām organizācijām, senioru apvienībām utt.), lai uzlabotu sporta objektu, sporta zāļu un ar kustēšanos saistītu iespēju pieejamību, kā arī paplašinātu gājēju un velosipēdistu celiņu tīklus;

42.

pauž gandarījumu par pētījumu rezultātiem (13), kas liecina, ka visās vecuma grupās ir vajadzīga to slimību un riska faktoru profilakse, kuri var izraisīt invaliditāti; tāpēc aicina politikas veidotājus palielināt to līdzekļu apmēru, kas veselības aprūpes budžetos paredzēts profilaksei (pašlaik tie ir 3 %);

Eiropas Inovācijas partnerības aktīvām un veselīgām vecumdienām nākotne

43.

uzskata, ka laikposmā pēc 2020. gada šī partnerība jānostiprina kā Savienības politikas prioritāte un cieši jāsaista ar digitālo vienoto tirgu, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas attiecas uz veselību; ierosina: lai varētu veidot jaunu novatorisku partnerību, ir jāsazinās un jāsadarbojas ar jauno Eiropas Komisijas locekli, kam pēc EP vēlēšanām 2019. gadā būs uzticētas visplašākās pilnvaras politikas jomā “Aktīvas un veselīgas vecumdienas”;

44.

ir pārliecināta, ka turpmākajai partnerībai ir vajadzīga arī ciešāka saikne ar Pārrobežu veselības aprūpes direktīvu un saskaņā ar to pēdējā laikā īstenoto politiku un praksi (piemēram, elektroniskās receptes un e-veselības pacienta karšu saderība);

45.

pauž cerību, ka turpmākā partnerība pievērsīsies iespējām rīkot starpreģionālus iepirkumus, apzinās šķēršļus un dos iespēju ātrāk ieviest un izplatīt novatoriskus e-veselības risinājumus;

46.

norāda, ka viens no Eiropas nozīmīgākajiem uzdevumiem, kas jāveic aktīvu un veselīgu vecumdienu jomā, ir pārrobežu novatorisku risinājumu īstenošana un izvēršana, un tāpēc atbalsta Eiropas Inovācijas partnerības aktīvām un veselīgām vecumdienām iniciatīvu “Innovation to Market”, kuras mērķis ir uzlabot koordināciju starp piedāvājuma pusi (uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un pētniekiem) un pieprasījuma pusi (veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, lēmumu pieņēmējiem un apdrošināšanas sabiedrībām); ir pārliecināta, ka dialogs starp abām pusēm var veicināt digitālo jauninājumu izmantošanu un stiprināt uzņēmējdarbības un zinātnes kopienas, un tas savukārt dos labumu galalietotājiem.

---

(1)  https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/67215/WHO_NMH_NPH_02.8.pdf;jsessionid=F15F61D4E71955EDF2E37D4E8CFE8698?sequence=1

(2)  https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/communication-enabling-digital-transformation-health-and-care-digital-single-market-empowering

(3)  RK reaģēja uz šo paziņojumu, pieņemot atzinumu par digitalizāciju veselības aprūpes nozarē.

(4)  https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2018/05/25/public-finances-conclusions-on-age-related-spending/

(5)  https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=738&langId=lv&pubId=8128&furtherPubs=yes

(6)  https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/ehealth/docs/2018_consultation_dsm_en.pdf

(7)  https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/silver-economy-study-how-stimulate-economy-hundreds-millions-euros-year

(8)  http://www.europarl.europa.eu/legislative-train/theme-deeper-and-fairer-internal-market-with-a-strengthened-industrial-base-labour/file-jd-european-accessibility-act

(9)  https://urbact.eu/

(10)  https://www.who.int/ageing/publications/Global_age_friendly_cities_Guide_English.pdf

(11)  http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0018/333702/AFEE-tool.pdf?ua=1

(12)  https://www.euronews.com/2019/03/28/over-a-quarter-of-europeans-do-not-exercise-at-all-eurostat

(13)  https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1878764916300699