EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52019IP0423

Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa rezolūcija Par Kamerūnu (2019/2691(RSP))

OV C 158, 30.4.2021, p. 7–10 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

30.4.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 158/7


P8_TA(2019)0423

Kamerūna

Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa rezolūcija Par Kamerūnu (2019/2691(RSP))

(2021/C 158/02)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētāja Antonio Panzeri2019. gada 7. marta paziņojumu par stāvokli Kamerūnā,

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2019. gada 5. marta deklarāciju par politiskās un drošības situācijas pasliktināšanos Kamerūnā,

ņemot vērā PV/AP runaspersonu vairākus paziņojumus par stāvokli Kamerūnā, jo īpaši paziņojumu, kas sniegts 2019. gada 31. janvārī,

ņemot vērā Āfrikas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas 2018. gada Kamerūnas prezidenta vēlēšanās 2018. gada 9. oktobra provizorisko paziņojumu,

ņemot vērā ANO ekspertu 2018. gada 11. decembra paziņojumu par protestu apspiešanu,

ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas 2019. gada 6. marta paziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Kamerūnā,

ņemot vērā Kamerūnas 2014. gada pretterorisma likumu,

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

ņemot vērā ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu (Kotonū nolīgums),

ņemot vērā 1981. gadā pieņemto Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, ko Kamerūna ir ratificējusi,

ņemot vērā Kamerūnas Republikas konstitūciju,

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā Kamerūna saskaras ar vairākām vienlaicīgām politiskām un drošības problēmām, tostarp Boko Haram draudiem tās Galējo Ziemeļu reģionā, pārrobežu draudiem gar tās austrumu robežu ar Centrālāfrikas Republiku, kā arī iekšējiem bruņotu separātistu nemieriem tās anglofonajā Ziemeļrietumu reģionā un Dienvidrietumu reģionā;

B.

tā kā 2018. gada 7. oktobrī Kamerūnā notika prezidenta vēlēšanas; tā kā šīs vēlēšanas raksturoja apgalvojumi par krāpšanu un saņemtas ziņas par pārkāpumiem; tā kā prezidents Paul Biya ir pie varas kopš 1982. gada; tā kā Kamerūnas konstitūcija 2008. gadā tika grozīta, lai atceltu termiņa ierobežojumus;

C.

tā kā Maurice Kamto vadītās opozīcijas partijas Kamerūnas atdzimšanas kustības (MRC) atbalstītāji un sabiedrotie rīkoja protestus Dualā, Jaundē, Džangā, Bafusamā un Bafangā; tā kā valsts drošības spēki pielietoja nesamērīgu spēku, tostarp asaru gāzi un gumijas lodes, lai apspiestu šos protestus;

D.

tā kā 2019. gada janvārī aptuveni 200 cilvēku, viņu vidū Maurice Kamto un citi opozīcijas līderi, tika patvaļīgi arestēti un aizturēti bez tiesībām nekavējoties saņemt advokāta palīdzību; tā kā starp noziegumiem, par kuriem šiem opozīcijas atbalstītājiem un viņu vadītājam ir izvirzītas apsūdzības, ir sacelšanās, naidīgas darbības pret dzimteni, nemieri, sabiedrisko ēku un mantas demolēšana, necieņa pret republikas prezidentu un politiska rakstura pulcēšanās;

E.

tā kā 2019. gada 9. aprīlī Kamerūnas Centrālajā reģionā apelācijas tiesa apstiprināja pirmajā instancē pieņemto lēmumu un noraidīja Maurice Kamto un vēl sešu citu personu atbrīvošanu; tā kā tiesvedība apelācijas tiesā noritēja Maurice Kamo un viņa advokātu prombūtnē;

F.

tā kā Kamerūnas iestādes ir rīkojušās nesamērīgi, uzsākot militārās tiesas prāvas pret dažiem opozīcijas dalībniekiem, kuras saasina politiskos nemierus Kamerūnā; tā kā apsūdzētajiem notiesāšanas gadījumā var draudēt nāvessods;

G.

tā kā Kamerūnas iestādes ir vairākkārt ierobežojušas vārda brīvību, aizliedzot internetu, vajājot un aizturot žurnālistus, atsakot licences neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un pastiprinot politiskos uzbrukumus neatkarīgajai presei;

H.

tā kā saglabājas saspīlējums starp Kamerūnas franciski runājošo vairākuma kopienu un mazākumā esošo angliski runājošo kopienu; tā kā Kamerūnas Ziemeļrietumu reģionā un Dienvidrietumu reģionā joprojām galvenokārt runā angļu valodā un tajos ir atšķirīgas izglītības un tiesību sistēmas;

I.

tā kā 2016. gada beigās anglofono reģionu diskriminēšana un relatīvā nevērība pret tiem, kā arī franču tiesību sistēmas un valodas noteikšana šo reģionu tiesās un mācību iestādēs izraisīja skolotāju un juristu miermīlīgus streikus un miermīlīgas demonstrācijas;

J.

tā kā kopš 2018. gada oktobra vardarbība ir pastiprinājusies un plaša mēroga operācijās, ko veic drošības spēki, bieži vien notiek pārkāpumi un tie noved pie cilvēktiesību pārkāpumiem, ieskaitot nelikumīgas nogalināšanas, izvarošanas, vardarbību pret sievietēm un bērniem un īpašuma iznīcināšanu;

K.

tā kā bruņoti separātisti ir veikuši masveida nolaupīšanas, tostarp skolēnu un studentu masveida nolaupīšanu, mērķtiecīgas policistu, tiesībaizsardzības amatpersonu un vietējo pašvaldību ierēdņu slepkavības, ir piedalījušies izspiešanā, piespieduši uz iknedēļas “rēgu pilsētas” protestiem, kā arī ir boikotējuši un dedzinājuši izglītības iestādes un slimnīcas, tādējādi atņemot tūkstošiem jauniešu piekļuvi izglītībai un liedzot iedzīvotājiem veselības aprūpes pieejamību;

L.

tā kā krīzes dēļ aptuveni 444 000 cilvēku ir pārvietoti valsts iekšienē un vēl 32 000 ir aizbēguši uz kaimiņos esošo Nigēriju; tā kā kopējā humanitārā krīze, ar ko saskaras Kamerūna, aptver vairāk nekā 600 000 iekšzemē pārvietotu personu, aptuveni 35 000 bēgļu no kaimiņvalstīs notiekošiem konfliktiem, kā arī 1,9 miljonus cilvēku, kuriem draud pārtikas trūkums;

M.

tā kā 2018. un 2019. gadā Kamerūnas valdība ir īstenojusi Ārkārtas humānās palīdzības plānu Ziemeļrietumu reģionam un Dienvidrietumu reģionam, lai prioritārā kārtā nodrošinātu pārvietoto personu daudzveidīgu aizsardzību un palīdzību tām, kā arī sniegtu veselības aprūpes pakalpojumus cilvēkiem, kurus skārusi krīze;

N.

tā kā ar dzimumu saistīta vardarbība un minoritāšu vajāšana joprojām ir nopietnas problēmas; tā kā Kamerūnas kriminālkodekss soda seksuālās attiecības starp viena dzimuma personām ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem; tā kā policija un “gendarmes” (militārā policija) turpina apcietināt un iebiedēt LGTBQI personas;

O.

tā kā Boko Haram turpina veikt nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus Galējo Ziemeļu reģionā, ieskaitot laupīšanu un īpašuma iznīcināšanu, kā arī civiliedzīvotāju nogalināšanu un nolaupīšanu,

1.

pauž nožēlu par spīdzināšanām, piespiedu pazušanas gadījumiem un ārpustiesas nogalināšanām, ko veic drošības dienesti un bruņotie separātisti; pauž īpašas bažas par valdības spēku rīcību vardarbībā; aicina drošības spēkus, veicot darbības, ievērot starptautiskās cilvēktiesības un aicina valdību nekavējoties rīkoties, lai izbeigtu vardarbību un nesodāmību valstī;

2.

nosoda pārmērīga spēka lietošanu pret protestētājiem un politiskajiem pretiniekiem un preses, vārda un pulcēšanās brīvību pārkāpumus; pauž dziļu nožēlu par Maurice Kamto un citu mierīgo protestētāju apcietināšanu un aizturēšanu; prasa Kamerūnas iestādēm nekavējoties atbrīvot Maurice Kamto un visus pārējos ieslodzītos, kas ieslodzīti politisku iemeslu dēļ, neatkarīgi no tā, vai viņi tika arestēti pirms 2018. gada prezidenta vēlēšanām vai pēc tam;

3.

turklāt aicina Kamerūnas valdību pārtraukt jebkādu politisko aktīvistu vajāšanu un iebiedēšanu, tostarp atceļot miermīlīgas politiskas pulcēšanās aizliegumu, demonstrāciju un protestu aizliegumu, kā arī veikt pasākumus, lai cīnītos pret naida runu;

4.

atgādina, ka militārajām tiesām nekādā gadījumā nevajadzētu būt jurisdikcijai pār civiliedzīvotājiem; atgādina Kamerūnai par tās starptautiskajām saistībām nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu visiem pilsoņiem neatkarīgā tiesā;

5.

atgādina, ka kopš 1997. gada Kamerūnā netiek piemērots nāvessods; norāda, ka tas ir pagrieziena punkts valsts virzībā uz pilnīgu atcelšanu; atkārtoti norāda uz Eiropas Savienības stingro nostāju pret nāvessodu un aicina Kamerūnas valdību apstiprināt, ka tā nepieprasīs nāvessodu politiskajiem aktīvistiem un protestētājiem;

6.

pauž bažas par to, ka Kamerūnas valdība nav panākusi savu drošības spēku atbildību un tas pastiprināja vardarbību un nesodāmības tradīciju; aicina veikt neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu par to, kā policija un drošības spēki izmanto spēku pret protestētājiem un politiskajiem oponentiem, kā arī aicina saukt pie atbildības vainīgos;

7.

mudina Kamerūnas iestādes pieņemt visus nepieciešamos pasākumus, kas atbilstu valsts saistībām cilvēktiesību jomā pārtraukt vardarbības loku; jo īpaši aicina valdību organizēt iekļaujošu politisko dialogu, kura mērķis ir rast mierīgu un ilgstošu krīzes risinājumu reģionos, kuros pārsvarā runā angliski; aicina starptautisko sabiedrību palīdzēt veicināt iekļaujošu nacionālā miera dialogu, piedāvājot uzņemties starpnieka lomu;

8.

pauž nožēlu par to, ka abas konfliktā iesaistītās puses nevēlas iesaistīties miera sarunās; mudina Āfrikas Savienību un Centrālāfrikas valstu Ekonomikas kopienu veicināt šādu sarunu organizēšanu un aicina ES būt gatavai atbalstīt šo procesu; uzskata, ka, ja netiks panākts progress, Kamerūnas krīze būtu jāizskata ANO Drošības padomē; turklāt aicina ES izmantot politisko ietekmi, ko sniedz attīstības palīdzība un citas divpusējās programmas, lai uzlabotu cilvēktiesību aizsardzību Kamerūnā;

9.

mudina Kamerūnas valdību izveidot patiesu, reprezentatīvu un dinamisku demokrātiju; tādēļ aicina valdību pulcēt visas politiskās ieinteresētās personas, lai panāktu vēlēšanu sistēmas saskaņotu pārskatīšanu ar mērķi nodrošināt brīvu, pārredzamu un uzticamu vēlēšanu procesu; aicina šo procesu veikt, pirms tiek rīkotas jebkādas turpmākas vēlēšanas, lai veicinātu mieru un izvairītos no krīzēm pēcvēlēšanu periodā; aicina ES pastiprināt tehnisko palīdzību, lai atbalstītu Kamerūnu tās centienos stiprināt vēlēšanu procedūras un padarīt tās demokrātiskākas;

10.

atkārtoti uzsver, ka dinamiska un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība ir būtiska, lai nodrošinātu cilvēktiesības un tiesiskumu; pauž bažas par to, ka ir aizliegtas Kamerūnas Anglofonās pilsoniskās sabiedrības konsorcija darbības; mudina valdību atcelt aizliegumu un nodrošināt atvērtu telpu, kurā var darboties pilsoniskā sabiedrība;

11.

pauž bažas par to, ka 2014. gada pretterorisma likums tiek ļaunprātīgi izmantots, lai ierobežotu pamatbrīvības; atbalsta ANO ekspertu lūgumus pārskatīt likumu, lai nodrošinātu, ka to neizmanto nolūkam ierobežot tiesības uz vārda, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību;

12.

atzīmē Amerikas Savienoto Valstu lēmumu samazināt savu militāro palīdzību Kamerūnai, balstoties uz ticamiem apgalvojumiem par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem no drošibas spēku puses; aicina Komisiju veikt novērtējumu par ES atbalstu drošības dienestiem šajā jomā un ziņot par to Eiropas Parlamentam; aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka Kamerūnas iestādēm piešķirtais atbalsts neveicina un nepalīdz izdarīt cilvēktiesību pārkāpumus;

13.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, ĀKK un ES Ministru padomei, Āfrikas Savienības iestādēm un Kamerūnas valdībai un parlamentam.

Top