—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

—

ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 1., 16. un 17. IAM, kas paredz miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību veidošanu ilgtspējīgas attīstības nolūkā (1),

—

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas loceklēm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū,

—

ņemot vērā Padomes 2015. gada 2. marta Regulu (ES) 2015/322 par 11. Eiropas Attīstības fonda īstenošanu (2),

—

Padomes 2015. gada 27. marta Lēmums (KĀDP) 2015/528, ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (Athena), un ar ko atceļ Lēmumu 2011/871/KĀDP (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2306, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (5),

—

ņemot vērā Regulai (ES) 2017/2306 pievienoto iestāžu paziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulas (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, (6) 3.a pantā paredzēto palīdzības pasākumu finansējuma avotiem,

—

ņemot vērā Padomes 2015. gada 2. marta Regulu (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (7),

—

ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (8), un Padomes 2009. gada 5. maija Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (9),

—

ņemot vērā Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu (10),

—

ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2018. gada 13. jūnija priekšlikumu Padomei, kas iesniegts ar Komisijas atbalstu, par Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera nodrošināšanas fondu (HR(2018) 94),

—

ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 20. decembra, 2015. gada 26. jūnija, 2016. gada 15. decembra, 2017. gada 9. marta, 2017. gada 22. jūnija, 2017. gada 20. novembra, 2017. gada 14. decembra un 2018. gada 28. jūnija secinājumus,

—

ņemot vērā dokumentu “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, ko 2016. gada 28. jūnijā iesniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP),

—

ņemot vērā Padomes 2017. gada 13. novembra, 2018. gada 25. jūnija un 2018. gada 19. novembra secinājumus par drošību un aizsardzību saistībā ar ES globālo stratēģiju,

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 7. jūnija paziņojumu “Pārdomu dokuments par Eiropas aizsardzības nākotni” (COM(2017)0315),

—

ņemot vērā Komisijas un EĀDD 2016. gada 5. jūlija kopīgo paziņojumu “ES mēroga stratēģiska satvara elementi drošības sektora reformas atbalstam”,

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 18. septembra Īpašo ziņojumu Nr. 20 “Āfrikas miera un drošības sistēma: ES atbalsts ir jāpārorientē”,

—

ņemot vērā 2015. gada 21. maija rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas finansēšanu (11),

—

ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par Eiropas aizsardzības savienību (12),

—

ņemot vērā 2017. gada 13. decembra (13) un 2018. gada 12. decembra (14) rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0157/2019),

A.

tā kā ES vēlas kļūt par pasaules mēroga dalībnieku miera veicināšanā, kas cenšas uzturēt starptautisko mieru un drošību un panākt starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību ievērošanu;

B.

tā kā stratēģiskajā vidē, kas pēdējos gados ir ievērojami pasliktinājusies, ES ir jāuzņemas lielāka atbildība nosargāt pašai savu drošību;

C.

tā kā ES kaimiņvalstīs pastāvošais problemātiskais drošības klimats pieprasa, lai tai būtu vienota stratēģiskā autonomija, kuru 2016. gada jūnijā Eiropas Savienības globālajā stratēģijā atzina 28 valstu un valdību vadītāji un kuras dēļ ir jāparedz tādi instrumenti, kas pastiprinātu ES spējas saglabāt mieru, novērst konfliktus un nostiprināt starptautisko drošību; tā kā ir atzīts, ka drošas un miermīlīgas sabiedrības ir ilgstošas attīstības priekšnoteikums;

D.

tā kā Eiropas Miera nodrošināšanas fonda (turpmāk “Fonds”) mērķis ir nevis militarizēt Eiropas Savienības ārējo darbību, bet gan radīt sinerģiju un panākt lielāku efektivitāti, nodrošinot paketes pieeju jau esošajam ārējās darbības operatīvajam finansējumam gadījumos, kad finansēšana no ES budžeta nav iespējama;

E.

tā kā Līgumā ir noteikts, ka ES un tās iestādes īsteno kopēju ārpolitiku un drošības politiku (KADP), paredzot arī pakāpeniski izveidot kopēju aizsardzības politiku, kas varētu pāraugt kopīgā aizsardzībā saskaņā ar 42. panta noteikumiem, tādējādi stiprinot Eiropas identitāti un neatkarību, lai veicinātu mieru, drošību un progresu Eiropā un pasaulē; tā kā ierosinātais Fonds ir jāvērtē kā progresīvs solis šajā virzienā un PV/AP ir jāmudina turpināt tā turpmāku attīstīšanu un īstenošanu;

F.

tā kā ES ir pasaulē lielākā attīstības un humānās palīdzības sniedzēja, kas stiprina savu drošības un attīstības pasākumu saikni ar mērķi panākt ilgtspējīgu mieru;

G.

tā kā būtu jāveicina turpmāka Savienības finansējuma un instrumentu izmantošana, lai uzlabotu sadarbību, attīstītu spējas un nākotnē izvietotu misijas, kā arī saglabātu mieru, novērstu, pārvaldītu un atrisinātu konfliktus un risinātu starptautiskās drošības apdraudējumus; uzsver, ka Fondam būtu jo īpaši jāfinansē Savienības militārās misijas, jāstiprina trešo valstu, reģionālo un starptautisko organizāciju militārās un aizsardzības spējas un jāpalīdz finansēt reģionālu vai starptautisku organizāciju vai trešo valstu vadītas miera atbalsta operācijas;

H.

tā kā ES pagātnē ir bijis grūti finansēt operācijas, kas skar aizsardzības aspektus; tā kā Parlaments ir vairākkārt uzsvēris nepieciešamību pēc elastīgāka un efektīvāka finansējuma, kas liecina par solidaritāti un apņēmību; tā kā ir vajadzīgi papildu instrumenti un rīki, lai nodrošinātu, ka ES drošības jomā var rīkoties kā pasaules mēroga dalībniece; tā kā jebkuram šādam instrumentam ir jāveic pienācīga parlamentārā uzraudzība un jāpiemēro ES tiesību akti;

I.

tā kā sieviešu līdzdalība miera procesos ir viena no vismazāk izpildītajām sieviešu, miera un drošības programmas jomām, neraugoties uz to, ka sievietes ir galvenās cietējas drošības un humanitārajās krīzēs un to, ka gadījumos, kad sievietēm ir uzticēta skaidri noteikta loma miera procesos, ir par 35 % lielāka varbūtība, ka vienošanās ilgs vismaz 15 gadus;

J.

tā kā aizvien vairāk zūd robeža starp iekšējo un ārējo drošību; tā kā ES ir veikusi būtiskus pasākumus, lai palielinātu dalībvalstu savstarpējo sadarbību aizsardzības jomā; tā kā ES vienmēr ir sevi pozicionējusi kā maigo varu un to darīs arī turpmāk; tā kā pašreizējās realitātes izmaiņas, kas rada satraukumu, tomēr prasa, lai ES nepaliktu tikai par “civilo varu”, bet arī attīstītu un stiprinātu savas militārās spējas, kuru izmantošanai vajadzētu būt konsekventai un saskaņotai ar visiem pārējiem ES ārējās darbības pasākumiem; tā kā trešo valstu attīstība nav iespējama bez drošības un miera; tā kā šajā jautājumā liela loma ir militārajam aspektam, jo īpaši valstīs, kurās pilsoniskās iestādes nevar īstenot savus uzdevumus drošības situācijas dēļ; tā kā Fondam ir nepārprotams potenciāls veicināt to, ka ES uzņemas lielākas saistības pret partnervalstīm, un tas palielinās ES ārējās darbības efektivitāti, ļaujot ES nākotnē kļūt par globālu stabilitātes un drošības garantu;

K.

tā kā ES ārējā darbība nevar būt tikai migrācijas pārvaldība, un visi centieni sadarboties ar trešām valstīm būtu jāīsteno kopā ar pasākumiem cilvēktiesību situācijas uzlabošanai šajās valstīs;

L.

tā kā ieroču neizplatīšana un atbruņošanās atbilstīgi saistībām, kas izriet no Kodolieroču neizplatīšanas līguma un ar to saistītās EP rezolūcijas par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu (15), būtiski samazinās konfliktu uzliesmošanas iespējas un veicinās stabilitātes palielināšanos; tā kā pasaule ir drošāka bez masu iznīcināšanas ieročiem; tā kā ES ir bijusi vadošā dalībniece kodolieroču aizlieguma īstenošanā un tai būtu šī loma jāpaplašina;

M.

tā kā Līgumos nav paredzēts, ka Savienība īsteno ārējo militāro darbību ārpus KDAP; tā kā patiesi kopēja visu ES dalībvalstu KĀDP paplašina ES ārpolitikas darbības jomu; tā kā vienīgā iespējamā ārējā militārā darbība KDAP ietvaros ir ārpus Savienības īstenotās misijas miera uzturēšanai, konfliktu novēršanai un starptautiskās drošības stiprināšanai saskaņā ar ANO Statūtu principiem, kā tas paredzēts LES 42. panta 1. punktā;

N.

tā kā līdz šim atbalsts partnervalstu militārajām miera atbalsta operācijām ir sniegts ārpus ES budžeta, izmantojot Āfrikas Miera nodrošināšanas fondu (APF), kas ir izveidots un finansēts Eiropas Attīstības fonda (EAF) ietvaros; tā kā APF pašlaik ir paredzēts tikai operācijām, ko īsteno Āfrikas Savienība (ĀS) vai Āfrikas reģionālās organizācijas;

O.

tā kā tiek sagaidīts, ka Fonds nodrošinās Savienībai spēju sniegt tiešu ieguldījumu trešo valstu organizāciju īstenotu miera atbalsta operāciju un attiecīgu starptautisko organizāciju finansēšanā globālā līmenī, neaprobežojoties tikai ar Āfriku vai ĀS;

P.

tā kā ierosinātais Fonds aizvietos mehānismu Athena un APF; tā kā tas papildinās Iniciatīvu spēju veidošanai drošībai un attīstībai, finansējot ES aizsardzības darbību izmaksas, piemēram, ĀS miera uzturēšanas misijas, savu militāro KDAP operāciju kopīgās izmaksas un partnervalstu militāro spēju veidošanu, kas netiek iekļauts ES budžetā saskaņā ar LES 41. panta 2. punktu;

Q.

tā kā Fonda finansētajām operācijām ir jāatbilst Pamattiesību hartā nostiprinātajiem principiem un vērtībām un to laikā ir jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības; tā kā ir rūpīgi izvērtē un pārskata operācijas, kas nav definētas kā ētiski pieņemamas no cilvēka drošības, veselības un drošības, brīvības, privātuma, neaizskaramības un cieņas viedokļa;

R.

tā kā kopīgo izmaksu pašreizējais īpatsvars aizvien vēl ir neliels (saskaņā ar aplēsēm apmēram 5-10 % no visām izmaksām) un ka valstu segtā augstā izmaksu un atbildības daļa militārās operācijās, kuru pamatā ir princips, ka izmaksas sedz attiecīgā dalībvalsts, ir pretrunā solidaritātes un sloga dalīšanas principam un vēl vairāk attur dalībvalstis no aktīvas līdzdalības KDAP operācijās;

S.

tā kā ierosinātais Fonda gada vidējais finansējums ir 1 500 000 000 EUR, savukārt mehānisma Athena un APF kopējie gada izdevumi svārstās no 250 000 000 līdz 500 000 000 EUR robežās; tā kā priekšlikumā nav ne pienācīgi precizēts, ne garantēts, kādiem nolūkiem tiks paredzēti papildu 1 000 000 000 EUR gadā;

T.

tā kā tiek sagaidīts, ka Fonds kā ārpusbudžeta instruments, kuru finansē ar dalībvalstu gada iemaksām, kuras nosaka pēc NKI sadales koeficienta, ļaus ES finansēt lielāku kopīgo izmaksu daļu (35–45 %) militārās misijās un operācijās, kā tas pašlaik notiek mehānisma Athena gadījumā; tā kā arī tiek sagaidīts, ka Fonds nodrošinās pastāvīgi pieejamu ES finansējumu, nodrošinot pienācīgu programmu veidošanu attiecībā uz gatavību krīzēm un ļaujot vieglāk īstenot ātru izvietošanu un uzlabojot elastību ātrās reaģēšanas jomā; tā kā Parlaments jau sen ir prasījis vērienīgi integrēt un paplašināt mehānismu Athena, lai to izmantotu arī KDAP misiju un operāciju kopējai finansēšanai; tā kā ierosinātais Padomes lēmums tomēr nav tik saistošs kā APF iekšējais nolīgums, kas nozīmē, ka dalībvalstis var izvēlēties nefinansēt Fonda darbības;

U.

tā kā ar kopējo izmaksu palielināšanu ierosinātais Fonds pastiprinās dalībvalstu solidaritāti un sloga sadali un mudinās dalībvalstis, jo īpaši tās, kurām trūkst finanšu vai operatīvo resursu, sniegtu ieguldījumu KDAP operācijās;

V.

tā kā Padome 2018. gada 19. novembra secinājumos ir rezervēti izteikusies par atbalstu Fonda priekšlikumam; tā kā tomēr ir svarīgi strādāt pie tā, lai tiktu pieņemts vērienīgs priekšlikums, kurā būtu visi ierosinātie elementi, tostarp mehānisms Athena;

W.

tā kā visi Fonda ietvaros īstenotie militārie uzdevumi, piemēram, kopīgas atbruņošanās operācijas, humanitārie un glābšanas uzdevumi, militārās konsultēšanas un palīdzības uzdevumi, konfliktu novēršanas un miera uzturēšanas uzdevumi, kaujas uzdevumi krīzes pārvarēšanai, tostarp miera atjaunošana un stabilizācija pēc konflikta novēršanas, terorisma apkarošana, tostarp atbalstot trešās valstis terorisma apkarošanā to teritorijā, kā izklāstīts LES 43. panta 1. punktā, pilnībā ievērojot cilvēktiesības, ir iekļauti KDAP darbības jomā; tā kā LES 41. panta 2. punktā minētais izņēmums attiecas uz operatīvajiem izdevumiem, kas izriet tikai no šīm militārajām misijām; tā kā citi no KDAP izrietošie operatīvie izdevumi, tostarp izdevumi, kas izriet no jebkuras citas LES 42. pantā minētās darbības, būtu jāfinansē no Savienības budžeta; tā kā Fonda administratīvie izdevumi būtu jāfinansē no Savienības budžeta;

X.

tā kā saskaņā ar LES 41. panta 2. punktu visi no KDAP izrietošie operatīvie izdevumi būtu iekļaujami Savienības budžetā, izņemot izdevumus, kas izriet no operācijām, kuras saistītas ar militāriem vai aizsardzības jautājumiem; tā kā lēmuma priekšlikuma 2. panta a) un d) apakšpunktā ir attiecīgi norādīts, ka Fondam būtu jāfinansē gan “operācijas, kas saistītas ar militāriem vai aizsardzības jautājumiem”, gan “citas Savienības operatīvās darbības, kas saistītas ar militāriem vai aizsardzības jautājumiem”;

Y.

tā kā Savienība saskaņā ar LES 21. panta 2. punkta d) apakšpunktu nosaka un īsteno kopējo politiku un darbības, kā arī tiecas sasniegt augstu sadarbības līmeni visās starptautisko attiecību jomās, lai veicinātu jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un vides attīstību un sasniegtu galveno mērķi – izskaust nabadzību;

Z.

tā kā LESD 208. panta 1. punkta otrajā daļā ir paredzēts, ka: “Savienības politikai attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā – tās izskaušana.”; tā kā saskaņā ar šo pašu punktu ir noteikts: “Politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā” tā kā šis otrais teikums ir Līguma noteikums, un tādējādi tas ir ES konstitucionāls pienākums, ko dēvē par “politikas saskaņotība attīstībai” (PCD);

AA.

tā kā ārpus Savienības īstenotās militārās un civilās misijas būtu jānodala viena no otras, lai nodrošinātu, ka civilās misijas finansē tikai no Savienības budžeta;

AB.

tā kā Savienībai KDAP misiju personālam būtu jāpiešķir norīkotajiem valsts ekspertiem līdzīgs statuss, tādējādi viņiem nodrošinot vienotu statusu un pēc iespējas labāku aizsardzību Savienības Civildienesta noteikumu sistēmā; tā kā visas ar šo statusu saistītās piemaksas un visi ceļa, uzturēšanās un veselības aprūpes izdevumi būtu jāiekļauj Savienības budžetā kā administratīvie izdevumi;

AC.

tā kā Eiropas Revīzijas palāta ir publicējusi īpašo ziņojumu par Āfrikas miera un drošības sistēmu, ko finansē ar APF, kuru ir ierosināts iekļaut Fondā un paplašināt; tā kā Revīzijas palāta uzskata, ka minētais atbalsts bija nepietiekami prioritizēts un tam ir ierobežota iedarbība; tā kā attiecībā uz ierosinājumu vērienīgi palielināt jaunā Fonda finansējumu būtu pienācīgi jāņem vērā Revīzijas palātas ieteikumi;

AD.

tā kā kopā ar priekšlikumu netika iesniegts finansiālās ietekmes novērtējums par administratīvajiem izdevumiem; tā kā Fonda administratīvie izdevumi būtiski ietekmē ES budžetu; tā kā Fondā nebūtu ne jāpieņem, ne uz to jānorīko jauni darbinieki papildus personālam, kas pašlaik strādā ar instrumentiem, kas tiks aizvietoti; tā kā sinerģijai, kas radīsies no pašreizējo konkrēto instrumentu apvienošanas vienā administratīvajā struktūrā, būtu jāpalīdz pārvaldīt Fondu plašākā ģeogrāfiskā darbības jomā; tā kā papildu darbinieki būtu jāpieņem darbā vienīgi tad, ja misijas vai pasākuma ieņēmumi ir reāli iekasēti no visām iesaistītajām dalībvalstīm; tā kā ieņēmumu laika ierobežojumu dēļ attiecīgi laika ierobežojumi būtu jāparedz arī to darbinieku darba līgumiem, kuri Fondā pieņemti darbā vai uz to norīkoti konkrētai misijai vai pasākumam; tā kā Fondā nebūtu jāpieņem vai uz to jānorīko darbinieki no dalībvalsts, kas attiecībā uz konkrētu misiju vai pasākumu ir sniegusi oficiālu paziņojumu saistībā ar LES 31. panta 1. punktu;

AE.

tā kā PV/AP būtu regulāri jāapspriežas ar Parlamentu par visiem KĀDP un KDAP svarīgākajiem aspektiem un galvenajiem lēmumiem un to turpmāko attīstību; tā kā ar Parlamentu būtu jāapspriežas un tas jāinformē laicīgi, lai tas varētu paust savu viedokli un uzdot jautājumus, tostarp arī par PCD, PV/AP un Padomei, pirms ir pieņemti lēmumi vai īstenota izlēmīga rīcība; tā kā PV/AP būtu jāņem vērā Parlamenta viedoklis, tostarp par PCD, un tas jāiekļauj savos priekšlikumos, jāpārskata lēmumi vai lēmumu daļa, kuriem Parlaments nepiekrīt, vai arī šādi priekšlikumi jāatsauc, neskarot iespēju šādā gadījumā iniciatīvu īstenot kādai dalībvalstij, un būtu jāierosina Padomes lēmumi par KDAP, ja Parlaments to ir aicinājis darīt, tā kā Parlamentam katru gadu būtu jārīko debates ar PV/AP par Fonda finansētajām operācijām;

1.

2.

3.