EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52019IE2189

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Populisms un pamattiesības – piepilsētas un lauku apvidi” (pašiniciatīvas atzinums)

EESC 2019/02189

OV C 97, 24.3.2020, p. 53–61 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

24.3.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 97/53


Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Populisms un pamattiesības – piepilsētas un lauku apvidi”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 97/07)

Ziņotāja:

Karolina DRESZER-SMALEC

Līdzziņotājs:

Jukka AHTELA

Pilnsapulces lēmums

20.2.2019.

Juridiskais pamats

Reglamenta 32. panta 2. punkts

 

Pašiniciatīvas atzinums

Atbildīgā specializētā nodaļa

Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

27.11.2019.

Pieņemts plenārsesijā

11.12.2019.

Plenārsesija Nr.

548

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

145/3/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Populistu partijas 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās guva ievērojamus panākumus. Populisms vājina politisko institūciju stabilitāti, veicina kopienu turpmāku sadrumstalotību un polarizāciju, kā arī arvien riskantākus apstākļus uzņēmumu lēmumiem par investīcijām.

1.2.

Populistu kustību un partiju panākumu cēloņi ir dažādi. Kopumā tos veicina globalizācijas procesi, kas ietekmē visa veida attīstītās valstis. Konkrētāk, populismu var izskaidrot gan ar kultūras un identitātes faktoriem, gan arī ar sociālekonomiskajām norisēm. Visbeidzot, populisma radītais apdraudējums ir īpaši izteikts “nenozīmīgās vietās” (1) neatkarīgi no tā, vai tās atrodas Eiropas Savienības perifērijā vai tās pašā centrā.

1.3.

Ir skaidri jānošķir bailes, nedrošība un dusmas, kas cilvēkiem liek atbalstīt populistu partijas, un tie politiskie darboņi, kuri ar nodomu cenšas šīs bailes pārveidot politiskos ieguvumos. Iedzīvotāju neapmierinātība, kas bieži ir racionāli pamatota, ir jāuztver nopietni. Tā atšķiras no populistu līderu retorikas, kuri cenšas šo neapmierinātību izmantot savā labā.

1.4.

Neapmierinātības ģeogrāfija apvieno kontinentālo nošķīrumu starp ziemeļiem un dienvidiem un starp austrumiem un rietumiem visā ES ar nošķīrumu starp centru un perifēriju katrā atsevišķā dalībvalstī. Atkarībā no ģeogrāfiskās atrašanās vietas neapmierinātības pamatā ir dažāda veida grūtības. Lai populisma apkarošanas stratēģijas būtu veiksmīgas, tajās jāņem vērā šie sarežģītie faktori. EESK uzskata, ka alianšu veidošana starp vietējām pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem un citiem dalībniekiem, piemēram, vietējiem līderiem un sociālajām kustībām, ir būtiski svarīga, lai novērstu populisma pamatcēloņus.

1.5.

Jo mazāk cilvēki gūst labumu no savas valsts izaugsmes centru panākumiem, jo izteiktāka mēdz būt viņu negatīvā attieksme pret valdošo eliti, partiju sistēmām un postmoderno dzīvesveidu. Pilsoniskās sabiedrības aktīvisti bieži tiek pieskaitīti šādām grupām, tā pastiprinot negatīvo attieksmi pret viņiem.

1.6.

Pilsoniskās sabiedrības situācija kļūst īpaši sarežģīta tur, kur populisti ir ieguvuši varu un spēj būtiski ietekmēt valdības programmas, virzoties pretī autoritārismam. Būtisks apdraudējums pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) ir ne tikai to darbībām pieejamās telpas ierobežošana, bet arī personiski draudi un vajāšana.

1.7.

EESK uzskata, ka šīs situācijas risināšanas nolūkā būtu jāstiprina pilsoniskā izglītošana par demokrātijas principiem, pamattiesībām un tiesiskumu. Komiteja atgādina par atzinumā “Tiesiskuma turpmāka stiprināšana Savienībā” (2) formulēto ieteikumu dalībvalstīm iekļaut šos jautājumus skolu un augstākās izglītības programmās un Eiropas Komisijai ierosināt tālejošu komunikācijas, izglītošanas un pilsoņu izpratnes veidošanas stratēģiju attiecībā uz pamattiesībām, tiesiskumu un demokrātiju, kā arī neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu lomu.

1.8.

Tā kā iedzīvotāji gaida tālejošus un efektīvus politiskos redzējumus, EESK ir pārliecināta, ka Eiropas Savienībai būtu jāpiedāvā naratīvs par vēlamo nākotni un jāatjauno galvenie principi, kam ir bijusi svarīga loma Eiropas projektā, piemēram, partnerība un subsidiaritāte.

1.9.

EESK atbalsta Eiropas Parlamenta rezolūciju par lauku, kalnu un attāliem apvidiem paredzētu ES programmu (2018/2720(RSP)) (3), kurā EP aicina “veicināt sociālekonomisko attīstību, ekonomikas izaugsmi un dažādošanu, sociālo labjutību, dabas aizsardzību un sadarbību un savstarpējo savienojamību ar urbānām teritorijām, lai sekmētu kohēziju un novērstu teritoriālās sadrumstalotības risku”. Komiteja pievienojas Parlamenta aicinājumam izveidot Viedo ciematu paktu, kurā saskaņā ar subsidiaritātes principu būtu iesaistīti visi valdības līmeņi.

1.10.

EESK atkārtoti norāda uz atzinumā “Spēcīga un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība – noturīgas demokrātijas veidotāja” (4) formulēto ieteikumu “izveidot demokrātijas rezultātu pārskatu, kas (..) atspoguļotu pilsoniskās sabiedrības darbības priekšnosacījumus un novestu pie konkrētiem ieteikumiem reformai”.

1.11.

Iestādēm būtu jāpieņem uz cilvēktiesībām balstīta pieeja (5) politikai, jo īpaši ekonomisko reformu politikai, kuras pamatā ir sistemātiski novērtējumi par ietekmi cilvēktiesību jomā (6). Tam jābūt priekšnosacījumam, lai varētu notikt informētas un iekļaujošas nacionālās debates un politisko izvēļu pielāgošana, kā arī veiksmīga reformu īstenošana.

1.12.

EESK aicina vairāk ņemt vērā jaunās saimnieciskās darbības, kas veidojas lauku apvidos un kuru pamatā bieži vien ir savstarpējības un rūpju principi. Komiteja mudina veikt pasākumus, kuru mērķis ir veicināt labāku atbalstu šādām iniciatīvām un to sasaisti, lai no atsevišķiem un eksperimentāliem posmiem pārietu uz emancipējošām politiskajām un sociālajām aliansēm.

1.13.

EESK aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis stiprināt vietējo un reģionālo infrastruktūru. Sabiedriskā transporta savienojumu likvidēšana, kā arī skolu un veselības aizsardzības dienestu slēgšana nepārprotami ir daži no iemesliem populistu protestiem Eiropā.

1.14.

ES iestādēm būtu jāstiprina Eiropas, valstu un vietējo PSO spēju veidošana un jānodrošina resursi, kas tām palīdzētu uzlabot darbības tvērumu un kvalitāti. Tām ir svarīga loma kopienu vajadzību apzināšanā un apmierināšanā. Īpaši smagi tās ir apdraudētas tad, kad pavājinās tiesiskums, pamattiesības un demokrātija.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Populistu partijas 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās guva ievērojamus panākumus. EESK pauž nopietnas bažas par šādu attīstību un aicina ierosināt tālejošas iniciatīvas situācijas risināšanai, sākot ar centieniem labāk izprast tās cēloņus.

2.2.

EESK uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš pilsoniskās sabiedrības organizāciju situācijai, jo pavājinoties tiesiskumam, pamattiesībām un demokrātijai, tās ir īpaši smagi apdraudētas. Daudzās valstīs patlaban tiek ierobežota PSO darbības telpa. Populisma turpmāka pastiprināšanās, visticamāk, arī vājinās ekonomikas stabilitāti un veicinās neefektīvu pārvaldību un politiku, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot ieguldījumus.

2.3.

EESK jau ir paudusi spēcīgas bažas “par stāvokļa pasliktināšanos cilvēktiesību jomā, populistisko un autoritāro noviržu izplatīšanos un apdraudējumu, ko tās rada demokrātijas un pamattiesību aizsardzības kvalitātei” (7). Komiteja ir izteikusi aicinājumu, ka Eiropas iestādēm “būtu jāizvēlas proaktīva un preventīva pieeja ar mērķi rīkoties pirms problēmu rašanās un no tām izvairīties”.

2.4.

Pašiniciatīvas atzinumā “Spēcīga un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība – noturīgas demokrātijas veidotāja” (8) EESK uzsvēra, ka tās skatījumā pilsoniskajai sabiedrībai ir “svarīga loma liberālas demokrātijas saglabāšanā Eiropā” un “tikai spēcīga un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība var aizstāvēt demokrātiju un brīvību un aizsargāt Eiropu pret autoritārisma kārdinājumiem”.

2.5.

Lai pilnībā izprastu populisma fenomenu, ir jāņem vērā vairāki aspekti. Daži novērotāji populisma izcelsmi galvenokārt saista ar kultūras faktoriem. Nenoliedzot šādu faktoru nozīmi, citi savukārt uzskata, ka galvenais populisma pieauguma cēlonis ir sociālekonomisks un sakņojas sarežģītajā globalizācijas procesā.

2.6.

Liela daļa satraukuma, kas ir cilvēku neapmierinātības pamatā, ir saprotama un prasa politiskus risinājumus. Šīs pamatotās bažas ir jānošķir no dažu politisko darboņu mēģinājumiem neapmierinātību izmantot savā labā un ar demagoģiskiem, taču nesaprātīgiem priekšlikumiem gūt panākumus vēlēšanās.

2.7.

Daži no svarīgākajiem faktoriem, kas skaidro populisma spēju piesaistīt, ir (liels) vecums, (zems) izglītības līmenis, (zema) relatīvā labklājība, (augsts) bezdarba līmenis, (nestandarta, terminēts) nodarbinātības veids. Šādu sociālekonomisko faktoru izplatība ir augstāka lauku apvidos un ārpus lielajām pilsētām.

2.8.

Brexit balsojums Apvienotajā Karalistē, “dzelteno vestu” kustība Francijā, AfD panākumi Vācijas austrumu daļā, “Līgas” panākumi Itālijā un partijas “Likums un taisnīgums” panākumi Polijā daudzējādā ziņā atšķiras. Taču visām minētajām tendencēm kopīgs ir tas, ka tās atspoguļo dramatisko uzticības mazināšanos iestādēm, politiķiem un plašsaziņas līdzekļiem.

2.9.

Jo mazāk cilvēki gūst labumu no savas valsts izaugsmes centru panākumiem, jo izteiktāka mēdz būt viņu negatīvā attieksme pret valdošo eliti, partiju sistēmām un postmoderno dzīvesveidu. Pilsoniskās sabiedrības aktīvisti bieži tiek pieskaitīti šādām grupām, tā pastiprinot nelabvēlīgo attieksmi pret viņiem un būtiski ietekmējot PSO darbību.

3.   Vispārīgi un ar telpu saistīti populisma faktori

3.1.

Populisma pieaugumu var skaidrot no diviem galvenajiem skatpunktiem. Viens skatpunkts uzsver kultūras faktorus, piemēram, identitātes veidošanu un izmaiņas uztverē, ko rada attīstības tendences pēdējās divās vai trijās desmitgadēs. Otrs skatpunkts uzsver sociālekonomiskos faktorus kā galvenos cēloņus, ar kuriem skaidrojami populisma panākumi. Lai gan abi skaidrojumi ir ņemami vērā, politiskie un ekonomiskie faktori nepārprotami ir svarīgāki, aplūkojot telpas un teritorijas nozīmi (9).

3.2.

Populisms ir viena no konkrētām izpausmēm, kas saistīta ar tā dēvēto laikmeta maiņu, perioda maiņu vai pārejas posmu. Šo pārmaiņu ietekme dažādā mērā skar visas valstis neatkarīgi no konkrētā reģiona. Šīs pārmaiņas mēdz ietekmēt visus svarīgākos sabiedriskās kārtības aspektus – gan valsti, gan tirgu un kopienu, kura pārstāv pilsonisko sabiedrību.

3.3.

Populisms, ko izraisa sabiedrisko un politisko attiecību komercializācijas procesi, parasti vispirms rodas kopienā. Uz izvēli balstītas kopienas, piemēram, interešu apvienības, sociālās kustības un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas arvien vairāk tiek pakļautas dezorganizācijai. Tās cīnās, lai turpinātu pastāvēt un nezaudētu dalībniekus. Arī dabīgi izveidojušās kopienas, piemēram, ģimenes, apkaimes un vietējās grupas, saskaras ar sadrumstalotību, solidaritātes mazināšanos, atsvešināšanos un izjukšanu.

3.4.

Arvien sarežģītākā pasaulē šāda sociāla un politiska sadrumstalotība mēdz radīt nedrošību, bailes un vienkāršu, skaidru atbilžu meklējumus. Tradicionālās kopienas bieži vairs nespēj šādas atbildes sniegt. Daudzi iedzīvotāji neatkarīgi no vecuma un sociālās grupas meklē jaunus piederības veidus un drošas identitātes. Populisti – politiskie darboņi – ir specializējušies šādu vienkāršu atbilžu sniegšanā, kuras bieži ir saistītas ar atpakaļejošām vīzijām par spožu pagātni, kas būtu jāatjauno.

3.5.

Iestrādātas pievilcīgās politiskās programmās, šādas vienkāršas atbildes savukārt ietekmē politiku un valsti – sistēmas, kuras pašas ir skārusi partiju sistēmu sadrumstalotība un uzticības pārvaldībai mazināšanās.

3.6.

Vispārīgos cēloņus, kas skaidro populismu, vēl vairāk pastiprina teritoriālā sadrumstalotība, kas skar lauku apvidus un piepilsētas. To iedzīvotāji jūtas nošķirti no ekonomiskās attīstības un sabiedriskās infrastruktūras transporta, veselības aizsardzības, vecu cilvēku aprūpes, izglītības un drošības jomā. Tas liek plaši izplatīties pret eliti vērstam noskaņojumam un aizspriedumiem pret tā dēvēto kosmopolītisko dzīvesveidu.

4.   Globalizācija un ekonomikas krīze

4.1.

Globalizācija ir radījusi gan iespējas, gan apdraudējumus, turklāt apdraudējumi spēcīgāk skar piepilsētas un lauku apvidus. Tas ir mazinājis ieguldījumus šajos apvidos un pamatotu nedrošības sajūtu, saskaroties ar riskiem, ko rada nozares infrastruktūras un darbvietu pārcelšana uz ārzonām apvienojumā ar noraidošu attieksmi pret nodokļu politiku, kas kopumā tiek uzskatīta par nepietiekami taisnīgu. Dažās dalībvalstīs bažas ir radījuši arī atsevišķi tirdzniecības nolīgumi, piemēram, nesen noslēgtais nolīgums ar Mercosur, jo tiek uzskatīts, ka tie apdraud Eiropas lauksaimnieku iespējas iegūt iztikas līdzekļus, kā arī Eiropas lauksaimniecības ģimenes saimniekošanas modeli.

4.2.

Šāda “populisma politiskā ekonomika” pētīta ziņojumā, kas sagatavots EESK grupai “Daudzveidība Eiropā” (10) un kurā minēts, ka augstāki tīrā ienākuma līmeņi, nodarbinātības līmenis, sociālo pabalstu izdevumi un IKP ir saistīti ar vājākiem populistu panākumiem reģionālajās vēlēšanās. Reālā ienākuma samazināšanās ir saistīta ar lielāku atbalstu populistu partijām.

4.3.

Neraugoties uz kopumā pozitīvām tendencēm nodarbinātības jomā Eiropā, bezdarbs, nestandarta nodarbinātība un sociālā un ekonomiskā atstumtība īpaši skar gados jaunākus iedzīvotājus daudzās dalībvalstīs. Cilvēki vecumā no 20 līdz 30 gadiem, iespējams, ir pirmā paaudze kopš ES izveidošanas, kurai varētu klāties sliktāk nekā iepriekšējai. Saskaņā ar Eurostat datiem 44 % no darba ņēmējiem vecumā no 19 līdz 24 gadiem Eiropā ir terminēts darba līgums, savukārt no visiem iedzīvotājiem tāds līgums ir 14 %.

4.4.

Lauku, piepilsētu un perifērie apvidi kopumā ir uzņēmīgāki pret populisma ietekmi, kas piedāvā modeli, kurš apšauba pašus nesenās ekonomiskās izaugsmes pamata faktorus – atvērtus tirgus, migrāciju, ekonomisko integrāciju un globalizāciju (11).

4.5.

Strukturāli zemas ekonomiskās izaugsmes apstākļos Eiropas valstīm kopumā mēdz būt mazāk ieņēmumu un vairāk izdevumu. Spiedienu uz izdevumiem rada vairāki faktori, tostarp sabiedrības novecošana, parādu slogs un augošas sabiedriskās drošības izmaksas. Vienlaikus spiedienu uz ieņēmumiem rada tādi faktori kā politiskās ekonomikas izvēles, taupības politika un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana. Tādējādi publisko resursu nepietiekamība ierobežo valstu iespējas veikt savus pienākumus pārdales politikas jomā, kas ir būtiski svarīga sociālo un ekonomisko tiesību ievērošanā. Publiskie un privātie investori novēršas no rūpnieciskās struktūras, jo īpaši lauku apvidos un piepilsētās, dažās iedzīvotāju grupās radot atstumtības sajūtu un priekšstatu, ka valsts struktūras un sabiedriskie pakalpojumi par tām nerūpējas.

4.6.

EESK aicina Eiropas un valstu iestādes ņemt vērā iekļautību, tiesību izmantojamību un ekonomiskās un rūpnieciskās struktūras un nodarbinātības resursu saglabāšanu kā galvenos kritērijus ekonomikas, kohēzijas un teritoriālajā politikā.

5.   Migrācijas nozīme

5.1.

Migrācija, tāpat kā globalizācija, ir fenomens, kas ietekmē visas attīstītās un mazāk attīstītās valstis. Tā diez vai izzudīs un laika gaitā varētu pastiprināties. Arvien lielākais spiediens, ko rada populistu kustības, apgrūtina, taču neatceļ dalībvalstu pienākumu vienoties par tik ļoti vajadzīgo Eiropas migrācijas un patvēruma politiku, kas būtu taisnīga, iejūtīga un atbildīga, un būtu saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām.

5.2.

Populistu retorika nav racionāli vērsta uz migrācijas politikas regulatīvajiem aspektiem. Tā drīzāk tieši stigmatizē migrantus kā noziedzniekus, teroristus vai iebrucējus, radot gaisotni, kas veicina tiešus uzbrukumus migrantiem.

5.3.

Migrācijas ziņā būtiskākie ģeogrāfiskie nošķīrumi ir saistīti ar atšķirībām sociālās drošības sistēmās un darba tirgos. Sociālās drošības sistēmas un darba tirgi dažās valstīs var būt relatīvi atvērti imigrantiem, taču citās – slēgti un izslēdzoši. Vietējos iedzīvotājos, kuri ir atstumti vai satraucas par to, ka tiks atstumti, liela migrantu skaita ieceļošana izraisa dažādu reakciju atkarībā no politiskās ekonomikas veida.

5.4.

Dažās valstīs un konkrētos šādu valstu apgabalos cilvēki baidās, ka sociālās drošības sistēmas tiks pārslogotas, savukārt citās migranti tiek uztverti kā konkurenti darba tirgū. Subjektīvā skatījumā migranti var būt izaicinājums attiecībā uz stabilu nodarbinātību vai sociālo pabalstu saņemšanu. Šāda veida bailes var būt īpaši raksturīgas lauku apvidos un piepilsētās dzīvojošiem cilvēkiem.

5.5.

Tas ļauj konstatēt vairākus populistu kustību pieauguma potenciālos cēloņus, kuri valstu valdībām, Eiropas Savienības iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāņem vērā, izstrādājot piemērotas politiskas un/vai ekonomiskas atbildes stratēģijas. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka dažās ES daļās sociālās lejupslīdes un ekonomiskās atstumtības sajūtu rada nevis imigrācija, bet gan emigrācija. Jo īpaši dažās Austrumeiropas teritorijās augsti kvalificētu speciālistu aizplūšana notiek dramatiskos apmēros, izjaucot sociālekonomisko struktūru šajās valstīs.

5.6.

EESK apstrīd uzskatu, ka publisko resursu sadalē migranti un vietējie iedzīvotāji ir konkurenti. EESK aicina pilsoniskās sabiedrības organizācijas pastiprināt darbību, lai mazinātu bailes un satraukumu, kas vērojams dažās iedzīvotāju grupās. Komiteja arī aicina izstrādāt izglītības un sociālās programmas, lai pievērstos sarežģītajai motivācijai, kas veicina populismu, jo īpaši ES tālākajos apgabalos. Būtu jāsniedz lielāks atbalsts pilsoniskās sabiedrības valsts un Eiropas mēroga platformām un tīkliem, lai iegūtu sīkāk izstrādātu šīs parādības analīzi un sekmētu uzticamas informācijas izplatīšanas un izglītojošas darbības nolūkā to labāk izprast.

6.   Neapmierinātības ģeogrāfija

6.1.

ES lauku un postindustriālajos perifērijas apvidos populistu partiju panākumi ir augstāki par vidējiem rādītājiem (12). Tā tas bija Brexit balsojuma gadījumā Apvienotajā Karalistē, kā arī Austrijā, kur FPÖ kandidāts prezidenta vēlēšanās, kas notika 2018. gada maijā, ieguva 62 % no lauku apgabalu balsojuma.

6.2.

Neapmierinātības ģeogrāfijā ir kombinēts kontinentālais ziemeļu–dienvidu un austrumu–rietumu nošķīrums visā ES ar nošķīrumu starp centru un perifēriju katrā atsevišķā dalībvalstī. Sabiedrību un teritoriju daudzkāršas sadrumstalotības dēļ populisms gadu gaitā ir pieaudzis. Tāpēc infrastruktūra un transporta politika ir īpaši svarīgas, jo tās nodrošina teritoriālo nepārtrauktību un ir būtisks priekšnosacījums, lai iedzīvotāji varētu izmantot pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības.

6.3.

EESK iesaka Eiropas un valstu iestādēm apsvērt transporta, infrastruktūras un interneta savienojamības politiku kā populsima mazināšanas līdzekli. Iestādēm būtu jāveido šāda sabiedriskā politika, kā arī kohēzijas, sociālā un nabadzības mazināšanas politika, izmantojot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju (13). Tām būtu arī jānodrošina, ka politikas virzienu, jo īpaši ekonomisko reformu politikas pamatā ir sistemātiski ex ante un ex post novērtējumi par ietekmi uz cilvēktiesībām (14), lai veicinātu informētas un iekļaujošas valstu debates par politisko izvēļu arbitrāžu un pielāgošanu.

6.4.

Viena no sociālās, ekonomiskās un teritoriālās sadrumstalotības sekām ir augoša politisku tiesību faktiska zaudēšana lielā iedzīvotāju daļā piepilsētās un lauku apvidos. Tā izpaužas kā masveida nepiedalīšanās vēlēšanās, pārstāvības demokrātijas un starpniekstruktūru, tostarp politisko partiju un arodbiedrību, noraidīšana un atbalsts radikālām populistu kustībām. EESK uzskata, ka šīs situācijas risināšanas nolūkā būtu jāstiprina pilsoniskā izglītošana par demokrātijas principiem, pamattiesībām un tiesiskumu. Komiteja atgādina, ka atzinumā “Tiesiskuma turpmāka stiprināšana Savienībā” (15) ieteikts dalībvalstīm iekļaut šos jautājumus skolu un augstākās izglītības programmās un Eiropas Komisijai ierosināt tālejošu informācijas, izglītības un pilsoņu izpratnes veidošanas stratēģiju attiecībā uz pamattiesībām, tiesiskumu un demokrātiju.

6.5.

Tieši identitātes, piederības, atzīšanas un pārdalīšanas politikas savstarpējās saiknes dēļ ir jāņem vērā reliģijas, dzimumu dinamikas, vietas un kultūras identitātes svarīgā nozīme, kā arī sabiedrības grupu intereses un nevienlīdzība. Nav vienkārši rast alternatīvas regresīvo politisko spēku spējai viegli uzrunāt. Ir vajadzīgas jaunas kampaņas un naratīvi. Viens konkrēts risinājums, kā to panākt, ir ņemt vērā daudzas jaunās saimnieciskās darbības, kas rodas lauku apvidos, pamatojoties uz kopienas, savstarpējības un rūpju principiem. Tādā gadījumā uzdevums būtu minētās darbības savienot, lai tās nebūtu tikai izolētas un eksperimentālas, bet gan savstarpēji saistītas un saistītas ar emancipējošām politiskajām aliansēm.

7.   Kā populisms ietekmē pilsonisko sabiedrību ārpus lielpilsētām

7.1.

Pilsonisko sabiedrību spēcīgi ietekmē populistu kustību un partiju ietekmes pieaugums visā Eiropā un dažādos teritoriālajos līmeņos. Tā kā autoritāra propaganda, ksenofobiska un rasistiska attieksme un fašistiska vardarbība arvien vairāk ietekmē politiskās telpas daudzās Eiropas daļās, tiešā veidā tiek skartas gan sociālās kustības, gan arodbiedrības un uzņēmumu apvienības.

7.2.

Pilsoniskās sabiedrības situācija ir kļuvusi īpaši sarežģīta vietās, kur populisti ir ieguvuši varu un spēj ievērojami ietekmēt valdības programmas. Kad populistu partiju pārstāvji ieņem svarīgus amatus parlamentā un izpildvarā, tās tiecas iepriekš liberālas sabiedrības virzīt pretī autoritāriem režīmiem. Būtisks apdraudējums pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir to darbībām pieejamās telpas ierobežošana. Vienlaikus dažādas pseido- vai viltus nevalstiskās organizācijas, kas tiek veidotas “no augšas” un bieži slēpj savus nodomus, izliekoties par radikāli demokrātiskām organizācijām, vēl vairāk apgrūtina pašreizējo pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību.

7.3.

Jautājums par to, cik lielā mērā pilsonisko sabiedrību ietekmē populisms lauku apvidos un piepilsētās, ir sarežģīts. Lauku aktīvistiem bieži trūkst kritiski svarīgu resursu, lai veidotu tāda veida koalīcijas, kas ir vairāk izplatītas lielpilsētās. Tas attiecas arī uz koalīcijām, ko veido, piemēram, ar patērētāju kustībām un pilsētās dzīvojošiem pārtikas jomas aktīvistiem, kuri bieži vien ir zinošāki ilgtspējīgas pārtikas politikas jautājumos. Tādu spēcīgu sociālo kustību un politisko partiju trūkums, kuras varētu pārstāvēt lauku iedzīvotāju intereses, daļēji izskaidro labējo populistu partiju panākumus vēlēšanās Eiropas lauku apvidos.

8.   Iespējas apkarot populismu

8.1.

Populisma apkarošanai tiek ieteikti divi politikas jomu kopumi. Pirmais ir saistīts ar populistu radīto apdraudējumu kopumā un ar iespējamajiem instrumentiem, ko Eiropas Savienība varētu izmantot. Otrais ieteikumu kopums tiešāk saistīts ar konkrētiem reģioniem, lauku apvidiem un piepilsētām.

8.2.

Populisma cēloņu novēršanai varētu būt piemērotas vairākas stratēģijas. Pirmā attiecas uz politiķu un iestāžu pieeju tiem, kuri faktiski saskaras ar sociālekonomiskām grūtībām, un šo cilvēku uzrunāšanu. Sociālie, ekonomiskie un politiskie apstākļi ir tādi, ka neviena atsevišķa institūcija, tostarp ES, nespēj rast vienkāršas un skaidras atbildes, kas šādu sarežģītību mazinātu, atgriežoties pie idealizēta sociālekonomiskā status quo ante. Vienlaikus koncentrējoties uz populisma pamatcēloņiem, politiķiem un iestādēm būtu jāatspēko retorika, kas sola piedāvāt šādas tūlītējas un drošas atbildes uz sarežģītām problēmām.

8.3.

Otra stratēģija ir tieši saistīta ar Eiropas Savienības tēlu un likteni. Starp daudzajām vilšanās reizēm, ko izjūt tie, kuri ir vairāk pakļauti populistu propagandai, jānorāda uz tādu patiesi vēlamu politisko projektu trūkumu, kas piedāvātu ticamu cerību uz labāku nākotni un rīcību nolūkā uzlabot ikdienas dzīves apstākļus. Populisti ir izmantojuši šādas grūtības, lai piedāvātu atpakaļejošu redzējumu uz šķietami spožu pagātni. Lai Eiropas Savienība izdzīvotu, tai nav citas izvēles kā tikai atjaunot cilvēku ieinteresētību Eiropas projektā.

8.4.

Ar ES dibināšanas mītu vien vairs nepietiek, lai uzrunātu Eiropas iedzīvotājus. ES ir jāpiedāvā naratīvs par vēlamo nākotni un jāatjauno galvenie principi, kam ir bijusi liela nozīme Eiropas projektā, piemēram, partnerība un subsidiaritāte.

8.5.

EESK aicina ES, dalībvalstis un visas ieinteresētās personas atdzīvināt subsidiaritātes un partnerības principus. Kā minēts grupas “Daudzveidība Eiropā” ieteikumā par tematu “Atgūt iedzīvotāju ticību un uzticēšanos Eiropas Savienībai” (16), EESK uzskata, ka ir vajadzīgi centieni, lai “iedzīvotājiem paskaidrotu subsidiaritātes principu un to, ka ES ciena gan kultūras daudzveidību, gan vietējās tradīcijas”. Funkcionālā subsidiaritāte izpaustos kā pilsoniskās sabiedrības organizāciju plašāka iesaistīšanās gan reģionālajā plānošanā un ES reģionālajā politikā, gan demokrātijas, taisnīguma un vienlīdzīgas attieksmes pret visiem iedzīvotājiem lauku un perifēros apvidos aizstāvēšanā. Teritoriālā subsidiaritāte vēl vairāk nostiprinātu reģionālo un vietējo iestāžu iespējas uzņemties līdzatbildību strukturālas politikas veidošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

8.6.

EESK iesaka stiprināt instrumentu, kas ieviests saistībā ar Eiropas kohēzijas politiku, proti, sabiedrības virzītu vietējo attīstību (CLLD). Tādējādi vietējiem dalībniekiem un iedzīvotājiem būtu iespēja pieņemt lēmumus par problēmām, kas tos tieši ietekmē, un tas būtiski veicinātu viņu dzīves kvalitātes uzlabošanu.

8.7.

Būtiska nozīme ir partnerībai – kā saziņas un solidaritātes, tā arī dažādu valstu PSO savstarpējās palīdzības jomā. Partnerība ir vienlīdz svarīga arī alianšu veidošanā starp publiskajām iestādēm un vietējās pilsoniskās sabiedrības grupām.

8.8.

ES un dalībvalstīm ir jāuzlabo reaģēšana uz pamattiesību un tiesiskuma pārkāpumiem, kas saistīti ar populistu kustību, tostarp pie varas esošo populistisko kustību, darbībām. EESK atgādina atzinumā “Spēcīga un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība – noturīgas demokrātijas veidotāja” (17) formulēto ieteikumu “izveidot demokrātijas rezultātu pārskatu, kas (..) atspoguļotu pilsoniskās sabiedrības darbības priekšnosacījumus un novestu pie konkrētiem ieteikumiem reformai”, kā arī atzinumā “Tiesiskuma turpmāka stiprināšana” (18) ietvertos ieteikumus.

8.9.

EESK iesaka iekļaut šā atzinuma apsvērumus šādā demokrātijas rezultātu pārskatā un turpmākajā tiesiskuma pārraudzības mehānismā. Pārdomātā komunikācijā būtu skaidri jāpauž, ka ES un dalībvalstu reakcijas mērķis ir novērst pamattiesību un tiesiskuma pārkāpumus, ko rada daži populistu politikas pasākumi, nevis vērsties pret populistu partiju atbalstītājiem, kuru pamatotās bažas ir jānovērš ar taisnīgu, nediskriminējošu un efektīvu politiku.

9.   Atbalsts vietēja līmeņa reakcijai uz populismu

9.1.

Problēma, ar ko pilsoniskā sabiedrība saskaras lauku apvidos, ne vienmēr ir “ierobežota telpa”. Problēma ir tā, ka šāda telpa vēl ir jāveido. Reakcijai uz populisma pieaugumu ir jāvēršas pret neapmierinātības pamatcēloņiem, un tai pēc iespējas vairāk ir jārodas vietējā līmenī. EESK atbalsta rīcību, kas dažādām pārtikas ražotāju un patērētāju grupām rada kopīgu interešu un mērķu sajūtu neatkarīgi no atšķirībām starp sociālajām grupām, dzimumiem, paaudzēm un pilsētu/laukiem. Uztursuverenitāte un dažādie jautājumi saistībā ar tiesībām uz pārtiku un veselīgu vidi ir piemēri konkrētām problēmām, ko varētu labāk risināt, īstenojot solidaritātes, kolektīvās identitātes un politiskās līdzdalības stiprināšanu Eiropas lauku apvidos.

9.2.

Saistībā ar iedzīvotāju aktīvākas iesaistes veicināšanu dalībvalstīm, kuras apsver iespēju stiprināt tiešo demokrātiju, rīkojot vietējos referendumus, būtu jāņem vērā, ka tieši šo instrumentu patlaban popularizē populistu partijas visā Eiropā. Tiešā demokrātija var būt abpusgriezīgs zobens. Vietējām pašvaldībām un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka referendumi tiek rīkoti tikai gadījumos, kad sagaidāms, ka tie nodrošinās reālu ieguvumu.

9.3.

EESK uzskata, ka alianšu veidošana starp vietējām pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem un citiem dalībniekiem, piemēram, vietējiem līderiem un sociālajām kustībām, ir būtiski svarīga, lai novērstu populisma pamatcēloņus. Tā būs daļa no centieniem mazināt lauku un piepilsētu iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir pamesti novārtā. Tas arī nostiprinās sociālo partneru lomu, kuri var palīdzēt mazināt atšķirības, piesaistīt ieguldījumus ekonomikā un veicināt attīstību, īstenojot dialogu un rīcību.

9.4.

Ne mazāk svarīgas ir mazo uzņēmumu apvienību, amatnieku un lauksaimnieku intereses un bažas. Ja autoritāras grupas ir ieguvušas varu (vietējās) pašvaldībās, ekonomikas dalībnieki var vilcināties ar ieguldījumiem. Turklāt migranti, kuri meklē darbu, no šādām vietām varētu izvairīties, lai gan tajās ir darba iespējas. Tādēļ ir svarīgi pārraut šo apburto loku piepilsētās un lauku apvidos.

9.5.

Atbalsts privātajiem un publiskajiem ieguldījumiem neizmantotajā potenciālā reģionos, kuri tiek uzskatīti par aizmirstiem, ir pieeja, kuru turpmāk vajadzētu pilnveidot. Uzsvars uz pārvadājumiem vai labklājību būtu jāpapildina ar reģionu iespēju uzlabošanu, ņemot vērā vietējos apstākļus, mazinot iestāžu neefektivitāti un novēršot to darbības nepilnības, kā arī ar pasākumiem mācību, uzņēmējdarbības veicināšanas un zināšanu un inovācijas asimilācijas uzlabošanai (19).

9.6.

Lai novērstu populisma pamatcēloņus, līdztekus sociālekonomiskajiem faktoriem ir vairāk jāņem vērā arī tādi faktori kā reliģija, dzimumu dinamika, dzīvesvieta, kultūras identitāte un izglītība. Nav vienkārši rast alternatīvas regresīvo politisko spēku spējai viegli uzrunāt. Kad konkrētās situācijās vietējā mērogā rodas grūtības, atbildes ir jāpielāgo konkrētajiem apstākļiem.

9.7.

Jauni naratīvi varētu arī palīdzēt cīnīties pret dezinformāciju, kas tiek izplatīta sociālo plašsaziņas līdzekļu kampaņās ar mērķi apdraudēt Eiropas vērtības un tādējādi atbalstīt separātistu un nacionālistu prasības un nostāju. Ir svarīgi stiprināt tradicionālo plašsaziņas līdzekļu (valsts televīzijas, neatkarīgu laikrakstu) nozīmi, lai tie varētu veikt savu uzdevumu, proti, sniegt objektīvu informāciju. Lai gan Komisija šajā sakarā jau ir sākusi aktīvu darbību (sk. COM(2018) 236), būtu ļoti ieteicams rīkoties ātrāk.

9.8.

EESK aicina vairāk uzsvērt jaunās saimnieciskās darbības, kas veidojas lauku apvidos un kuru pamatā bieži vien ir savstarpējības un rūpju principi. Komiteja mudina veikt pasākumus, kuru mērķis ir vairāk atbalstīt un savstarpēji sasaistīt šādas iniciatīvas, no atsevišķiem un eksperimentāliem posmiem pārejot uz emancipējošām politiskajām un sociālajām aliansēm.

9.9.

EESK aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis stiprināt vietējo un reģionālo infrastruktūru. Sabiedriskā transporta savienojumu likvidēšana, kā arī skolu un veselības aizsardzības dienestu slēgšana nepārprotami ir daži no iemesliem populistu protestiem Eiropā. Ir vajadzīga finansiālā palīdzība vietējās infrastruktūras uzlabošanai gan materiālā (transports un sabiedriskie pakalpojumi), gan nemateriālā veidā (tīkli, kas savieno dažādus apvidus, iestādes un organizācijas).

9.10.

EESK, tās dalīborganizācijām un citām ES iestādēm būtu jāveicina vietējo PSO spēju veidošana un jāpiešķir tām resursi, lai uzlabotu darbību tvērumu un kvalitāti. Lielāks atbalsts būtu jāsniedz PSO un to Eiropas tīkliem, lai apmācītu vietējo PSO dalībniekus.

Briselē, 2019. gada 11. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Luca JAHIER


(1)  Andrés Rodriguez-Pose, “The revenge of places that don't matter (and what to do about it)” (“Nenozīmīgo vietu atriebība (un ko ar to iesākt)”), 32. lpp., LSE Research online: http://eprints.lse.ac.uk/85888/1/Rodriguez-Pose_Revenge%20of%20Places.pdf.

(2)  EESK atzinums par tematu “Tiesiskuma turpmāka stiprināšana Savienībā. Pašreizējā situācija un iespējamie turpmākie pasākumi” (OV C 282, 20.8.2019., 39. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. oktobra rezolūcija par lauku, kalnu un attāliem apvidiem paredzētu ES programmu (OV C 11, 13.1.2020., 15. lpp.).

(4)  EESK atzinums par tematu “Spēcīga un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība – noturīgas demokrātijas veidotāja” (OV C 228, 5.7.2019., 24. lpp.).

(5)  OHCHR, “Principles and Guidelines for a Human Rights Approach to Poverty Reduction Strategies” (“Principi un pamatnostādnes uz cilvēktiesībām balstītai pieejai nabadzības mazināšanā”), sk. šeit: https://www.ohchr.org/Documents/Publications/PovertyStrategiesen.pdf.

(6)  OHCHR, “Guiding principles on human rights impact assessments of economic reforms” (“Galvenie principi novērtējumiem par ekonomikas reformu ietekmi cilvēktiesību jomā”), 2018. gada 19. decembris, sk. šeit: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G18/443/52/PDF/G1844352.pdf.

(7)  EESK atzinums par tematu “Eiropas kontroles mehānisms tiesiskuma un pamattiesību jomā” (OV C 34, 2.2.2017., 8. lpp.).

(8)  EESK atzinums par tematu “Spēcīga un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība – noturīgas demokrātijas veidotāja” (OV C 228, 5.7.2019., 24. lpp.).

(9)  “Societies outside Metropolises: the role of civil society organisations in facing populism”, EESK, Brisele, 2019. gads, sk. šeit: https://www.eesc.europa.eu/sites/default/files/files/qe-04-19-236-en-n.pdf.

(10)  “Societies outside Metropolises: the role of civil society organisations in facing populism” EESK, Brisele, 2019. gads, sk. šeit: https://www.eesc.europa.eu/sites/default/files/files/qe-04-19-236-en-n.pdf.

(11)  Andrés Rodriguez-Pose, “The revenge of places that don't matter (and what to do about it)”, 32. lpp., LSE Research online: http://eprints.lse.ac.uk/85888/1/Rodriguez-Pose_Revenge%20of%20Places.pdf.

(12)  Caroline de Gruyter, “Commentary: The revenge of the countryside”, 2016. gada 21. oktobris.

(13)  OHCHR, “Principles and Guidelines for a Human Rights Approach to Poverty Reduction Strategies” (“Principi un pamatnostādnes uz cilvēktiesībām balstītai pieejai nabadzības mazināšanā”), sk. šeit: https://www.ohchr.org/Documents/Publications/PovertyStrategiesen.pdf.

(14)  OHCHR, “Guiding principles on human rights impact assessments of economic reforms” (“Galvenie principi novērtējumiem par ekonomikas reformu ietekmi cilvēktiesību jomā”), 2018. gada 19. decembris, sk. šeit: https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G18/443/52/PDF/G1844352.pdf.

(15)  EESK atzinums par tematu “Tiesiskuma turpmāka stiprināšana Savienībā. Pašreizējā situācija un iespējamie turpmākie pasākumi” (OV C 282, 20.8.2019., 39. lpp.).

(16)  Regaining Citizens' Trust and Confidence in the EU: 7 priorities of the Diversity Europe Group”, grupa “Daudzveidība Eiropā”.

(17)  EESK atzinums par tematu “Spēcīga un daudzveidīga pilsoniskā sabiedrība – noturīgas demokrātijas veidotāja” (OV C 228, 5.7.2019., 24. lpp.).

(18)  EESK atzinums par tematu “Tiesiskuma turpmāka stiprināšana Savienībā. Pašreizējā situācija un iespējamie turpmākie pasākumi” (OV C 282, 20.8.2019., 39. lpp.).

(19)  Andrés Rodriguez-Pose, “The revenge of places that don't matter (and what to do about it)”, 32. lpp., LSE Research online: http://eprints.lse.ac.uk/85888/1/Rodriguez-Pose_Revenge%20of%20Places.pdf.


Top