Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Īstenot globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, pamatojoties uz ES vērtībām”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2020/C 14/02)

Ziņotājs: José Antonio   MORENO DÍAZ

Pilnsapulces lēmums	24.1.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
Atbildīgā specializēta nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.7.2019.
Pieņemts plenārsesijā:	25.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	138/3/8

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK konstatē, ka nav panākts progress ES kopējās migrācijas politikas īstenošanā: tas mazina dalībvalstu solidaritāti, kā arī kavē ar starptautiskajām tiesībām saistīto pienākumu izpildi.

1.2.

ANO atzīst, ka migrācijas pārvaldība ir jāskata daudzpusēji: Apvienoto Nāciju Organizācijas globālais pakts (1) par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju ir nolīgums, kurā ietverti vairāki prioritāri virzieni attiecībā uz dialogu un globālo pārvaldību migrācijas jomā.

1.3.

Pakta saturs pilnībā atbilst Līguma par Eiropas Savienību 2. pantam, kurā par pamatvērtībām atzīta cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana.

1.4.

EESK norāda, ka ar šo paktu migrācijas un patvēruma jautājums tiek izvirzīts starptautiskā un daudzpusējā līmenī, lai veicinātu ciešāku sadarbību un dialogu starp migrācijas plūsmu izcelsmes, galamērķa un tranzīta valstīm un tādējādi sekmētu sakārtotu, drošu un likumīgu migrāciju.

1.5.

EESK atgādina, ka globālais pakts nav saistošs instruments un neparedz nekādus jaunus pienākumus ES dalībvalstīm, un tā saturs būtiski veicina Eiropas Savienības principus un vērtības.

1.6.

EESK pauž nožēlu, ka ne visas dalībvalstis ir pieņēmušas paktu, un uzskata, ka tā pieņemšana būtu bijusi lieliska iespēja virzīties uz priekšu vienotas ES nostājas veidošanā migrācijas jomā pasaules mērogā. Tādēļ EESK uzskata, ka šis pakts ir jāratificē visām ES dalībvalstīm, un iesaka Eiropas Savienībai ar atbilstīgu mehānismu palīdzību skaidrot un pilnveidot tā mērķus. EESK uzskata, ka būtu interesanti izpētīt iespējas piedalīties starpvaldību konsultāciju un sarunu procesā, kas saistīts ar Starptautiskā migrācijas pārskata foruma (IMRF) izveidi, un pašā forumā, kas būs ANO instruments globālā pakta īstenošanai.

1.7.

EESK atzinīgi vērtē darbu, ko veic ES pilsoņi, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas ar savu apņemšanos un darbību ir apliecinājuši, ka tiek ievērotas ES vērtības un pakta mērķi.

1.8.

EESK atkārtoti pauž bažas par to, ka galēji labējie politiskie spēki mēģina pārvērst migrācijas parādību par problēmu, kas rada spriedzi un veicina naida runas, kas palielina sašķeltību un konfrontāciju Eiropas Savienībā, kura nespēj nākt klajā ar atbilstīgiem priekšlikumiem.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju (turpmāk tekstā – “globālais pakts”) tika pieņemts 2018. gada decembrī Marrākešā (Marokā).

2.2.

Globālais pakts ir nesaistošs nolīgums, kura mērķis ir noskaidrot galvenos jautājumus migrācijas pārvaldībā gan izcelsmes, gan tranzīta un galamērķa valstīs, kā arī censties veidot konstruktīvas un reālistiskas pasaules mēroga debates par daudzpusēju migrācijas pārvaldību.

2.3.

Globālais pakts ir balstīts uz divām iepriekšējām iniciatīvām, pirmkārt, dalībvalstu pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas ietver kopīgu stratēģisko pieeju (2). Otrkārt, Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, kura apliecina pasaules līderu politisko gribu glābt dzīvības, aizsargāt cilvēktiesības un dalīt atbildību par migrācijas pārvaldību pasaules mērogā un kuru ir apstiprinājušas visas dalībvalstis.

2.4.

Paktu 2018. gada 10. decembrī Marrākešā pieņēma 164 valstis, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja to apstiprināja tā paša gada 19. decembrī ar 152 balsīm par, 12 atturoties un 5 balsīm pret (Čehijas Republika, Ungārija, Izraēla, Polija un Amerikas Savienotās Valstis).

2.5.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) turpmākais darbs pakta īstenošanā ir saistīts ar Globālā migrācijas tīkla izveidi un Starptautisko migrācijas forumu (IMRF – International Migration Review Forum), kas tiks rīkots reizi četros gados un pirmoreiz notiks 2022. gadā.

3.   ES normatīvie akti un EESK darbs par migrācijas tematiku

3.1.

LES 2. pantā ir noteikts: “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.”

3.2.

Eiropas Komisija 2018. gada martā iesniedza Padomei priekšlikumu lēmumam par pakta apstiprināšanu (3), uzskatot, ka tas atbilst Eiropas Savienības veiktajiem pasākumiem imigrācijas un patvēruma jomā.

3.3.

Priekšlikumā lēmumam Komisija atgādina, ka paktā ir ietverts kopīgu mērķu saraksts attiecībā uz drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un ka tas nerada nekādu juridisku pienākumu saskaņā ar valsts vai starptautiskajiem tiesību aktiem, un ka tās mērķis nav tādu noteikt.

3.4.

EESK vienmēr ir paudusi spēcīgas idejas attiecībā uz to, ka migrācija ir jāuztver kā parasta parādība vēstures un cilvēces attīstības gaitā, kā arī attiecībā uz vajadzību pārvaldīt migrācijas plūsmas uz Eiropas Savienību likumīgi, efektīvi, sakārtoti un droši, vai tas būtu ekonomisku iemeslu vai starptautiskās aizsardzības apsvērumu dēļ.

3.5.

Lai veicinātu atklātas un konstruktīvas daudznozaru debates, EESK kopš 2015. gada ir izveidojusi Eiropas Migrācijas forumu, kurā pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī ES iestādes un dažādu līmeņu ES dalībvalstu politiskie dalībnieki ir apsprieduši migrācijas jautājumu (4).

3.6.

Turklāt EESK ir vadošā loma atzinumu par migrācijas tematiku izstrādē, it īpaši pēdējos gados (5).

3.7.

Savukārt Eiropas Komisija kopš 2015. gada, kad tika izstrādāta Eiropas programma migrācijas jomā, ir centusies uzlabot gan ekonomiskās migrācijas, gan starptautiskās aizsardzības tiesisko regulējumu, un saskārusies ar lielu pretestību no Padomes, kas ir kavējusi jaunu instrumentu izstrādi, kā arī dažu dalībvalstu liktajiem šķēršļiem šajā jomā.

3.8.

Jebkurā gadījumā kopš 2015. gada sasniegtie rezultāti ir neapmierinoši, un tiem ir jārosina konstruktīvas pārdomas, jo ir panākts progress tikai ierastajā neatbilstīgas imigrācijas un kontrabandas tīklu apkarošanā, kā arī robežu necaurlaidības nodrošināšanā.

4.   EESK nostāja attiecībā uz globālā pakta saturu

4.1.

Pakta preambulā norādīts, ka “bēgļiem un migrantiem ir tās pašas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas vienmēr jāievēro, jāaizsargā un jāīsteno”.

4.2.

Paktā atzīts, ka “likuma varas ievērošana, taisnīgs process un pieeja justīcijai ir visu migrācijas pārvaldības aspektu pamatā. Tas nozīmē, ka valsts, publiskās iestādes un privātās organizācijas, kā arī cilvēki ir atbildīgi ievērot likumus, kuri ir publiski izsludināti, vienlīdzīgi ieviesti un saskaņā ar kuriem notiek neatkarīgs tiesas darbs, un kuri atbilst starptautiskajām tiesībām”.

4.3.

Globālajā paktā ietverti 23 mērķi attiecībā uz sakārtotu, drošu un likumīgu migrāciju un daudzkārt norādīts, ka tie visi ir jāīsteno saskaņā ar valstu kompetenci un gribu.

4.4.

Pirmais mērķis ir “vākt un izmantot precīzus un detalizētus datus kā pamatu pierādījumos balstītai rīcībpolitikai”. EESK norāda, ka Eurostat konkrētais mērķis ir apkopot datus, lai veicinātu izpratni par Eiropas realitāti un dalībvalstu salīdzinājumu nolūkā uzlabot publisko darbību kvalitāti (6).

4.5.

Otrais mērķis ir “līdz minimumam samazināt nelabvēlīgu nosacījumu un strukturālu faktoru ietekmi, kas piespiež cilvēkus atstāt savas izcelsmes valstis”, un tas ir saistīts ar mērķiem, kas apkopoti, sākot ar 2004. gada Hāgas programmu un beidzot ar 2015. gada ES trasta fondu Āfrikai, kuros Eiropas Savienība ir uzsvērusi nepieciešamību izveidot visaptverošu imigrācijas politiku, kas aptvertu visus tās posmus un cita starpā “risinātu migrācijas pamatcēloņus” (7).

4.6.

Trešais mērķis ir “sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju visos migrācijas posmos”. EESK atgādina par Eiropas Komisijas darbu nolūkā izveidot likumīgus migrācijas ceļus, izmantojot izmēģinājuma projektus (8), kā arī informēt un palielināt izpratni par neatbilstīgu maršrutu riskiem (9), jo īpaši visneaizsargātāko migrantu vidū.

4.7.

Ceturtais mērķis ir “nodrošināt, lai visiem migrantiem būtu likumīgi izdotas personas apliecības un atbilstoši dokumenti”. EESK norāda, ka LESD 79. panta 2. punkta a) apakšpunkts paredz pieņemt instrumentus, lai izstrādātu “dalībvalstu ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanas procedūru standartus,” un ka ieceļošanai Šengenas zonā ir vajadzīgi attiecīgie dokumenti.

4.8.

Piektais mērķis ir “uzlabot regulētas migrācijas kanālu pieejamību un elastību”. Šajā saistībā EESK mudina Komisiju turpināt vēl straujāk attīstīt likumīgus migrācijas ceļus, no kuriem daži tika norādīti pēdējā apspriedē par stāvokli Eiropas Savienībā (10).

4.9.

Sestais mērķis ir “veicināt taisnīgu un ētisku iekārtošanu darbā un nodrošināt apstākļus pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai”. EESK saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijām un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) ir vairākkārt uzsvērusi, cik svarīga nozīme ir pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un tās pieejamībai ārvalstu darba ņēmējiem (11).

4.10.

Septītais mērķis ir “apzināt un samazināt neaizsargātību migrācijas procesā”. EESK vēlreiz norāda uz LES 2. pantā izklāstītajiem pamatprincipiem un kopējās migrācijas un patvēruma politikas mērķi samazināt migrantu, nepilngadīgo vai to personu, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, neaizsargātību (12).

4.11.

Astotais mērķis ir “glābt dzīvības un koordinēt starptautiska mēroga centienus bez vēsts pazudušu migrantu problēmas risināšanai”. EESK pauž nožēlu par dažu dalībvalstu attieksmi pret kuģu katastrofās cietušo glābšanu un atgādina, ka dalībvalstis ir apņēmušās ievērot starptautiskās jūras tiesības attiecībā uz glābšanu jūrā un palīdzību kuģu katastrofās cietušajiem, kā arī par ES veiktajām darbībām šajā saistībā. EESK vēlas arī uzsvērt privātpersonu un organizāciju ieguldīto darbu palīdzības un dzīvības glābšanas jomā, dažkārt pat neraugoties uz atsevišķu ES valstu valdību izteiktajiem draudiem un noteikto kriminālatbildību (13).

4.12.

Devītais mērķis ir “stiprināt transnacionālo pasākumu efektivitāti, apkarojot migrantu kontrabandu”. EESK atgādina, ka tas ir viens no mērķiem Atbalstīšanas direktīvā (14) (bet pauž nožēlu, ka direktīvā paredzētais izņēmums attiecībā uz humāno palīdzību nav pietiekami transponēts) un ES Rīcības plānā cīņai pret migrantu kontrabandu.

4.13.

Desmitais mērķis ir “novērst, apkarot un izskaust cilvēktirdzniecību starptautiskās migrācijas kontekstā”. EESK norāda, ka šī ir prioritāte (15), kuras īstenošanā iesaistīts arī Eiropols un izstrādātas operācijas (kuram vēl var uzlabot), piemēram, EU NAVFOR MED operācija SOPHIA.

4.14.

Vienpadsmitais mērķis ir “nodrošināt integrētu, drošu un saskaņotu robežas pārvaldību”. EESK norāda, ka tas ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības mērķiem, kā noteikts LESD 67. pantā.

4.15.

Divpadsmitais mērķis ir “paaugstināt noteiktību un paredzamību migrācijas procedūrās, lai nodrošinātu atbilstīgu pārbaudi, izvērtēšanu un migrantu nosūtīšanu uz attiecīgām iestādēm”. EESK atgādina, ka šis ir viens no Frontex uzdevumiem, taču norāda, ka prognozēšana ne vienmēr nozīmē labāku politiskās reaģēšanas spēju.

4.16.

Trīspadsmitais mērķis ir “izmantot migrantu ievietošanu aizturēšanas centros tikai kā galēju līdzekli un izstrādāt alternatīvas”. EESK norāda, ka Atgriešanas direktīvā (16) jau ir noteikts, ka aizturēšanai jābūt saistītai ar atgriešanās procesu, ko veic tikai noteiktos apstākļos un ņemot vērā garantijas, piemēram, pārskatīšanu tiesā, un tā nedrīkst būt ilgāka par sešiem mēnešiem (17).

4.17.

Četrpadsmitais mērķis ir “paaugstināt konsulārās aizsardzības, palīdzības un sadarbības līmeni visā migrācijas ciklā”. EESK uzskata, ka ir jāizskata iespējas, ko paver Eiropas Parlamenta likumdošanas iniciatīva par humanitārajām vīzām (18), kas ļautu personām, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, pieteikties vīzas saņemšanai ES vēstniecībās vai konsulātos ārvalstīs.

4.18.

Piecpadsmitais mērķis ir “nodrošināt migrantiem piekļuvi pamatpakalpojumiem”. EESK atgādina, ka Eiropas Savienība kopš 1999. gada strādā, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā. Komiteja arī atgādina, ka PVO Eiropas reģionālā biroja ziņojumā (19) norādīts, ka nav iespējams nodrošināt sabiedrības veselību, ja bēgļiem un migrantiem nav pieejama veselības aprūpe.

4.19.

Sešpadsmitais mērķis ir “nodrošināt plašākas iespējas migrantiem un sabiedrībai īstenot pilnīgu iekļaušanos un sociālo kohēziju”. EESK uzsver, ka būtiska nozīme ir migrantu sociālajai iekļaušanai Eiropas sabiedrībā, kas kopš Tamperes sanāksmes ir Eiropas Savienības prioritāte un par kuru ir izstrādātas daudzas nozīmīgas iniciatīvas, tostarp 2016. gada Rīcības plāns trešo valstu valstspiederīgo integrācijai (20).

4.20.

Septiņpadsmitais mērķis ir “izskaust visus diskriminācijas veidus un veicināt pierādījumos balstītu viedokļu apmaiņu sabiedrībā, lai veidotu sabiedrības uztveri un izpratni par migrāciju”. EESK vairākkārt ir uzsvērusi, ka ir svarīgi cīnīties pret diskrimināciju visās jomās un veicināt pasākumus cīņai pret ksenofobiju un rasismu. Šajā ziņā būtiska nozīme ir Pamattiesību aģentūras darbam. Saistībā ar to EESK (21) uzstāj, ka ir jāizstrādā jauns vēstījums par migrāciju, kas Eiropas sabiedrībai palīdzētu to labāk izprast, izmantojot izglītojošus un didaktiskus diskursus, kuri novērš maldīgus priekšstatus un naida runas par migrāciju un attiecīgi veicina jauna vēstījuma radīšanu.

4.21.

Astoņpadsmitais mērķis ir “ieguldīt prasmju attīstībā un veicināt prasmju, kvalifikāciju un kompetenču savstarpēju atzīšanu”. Jau 2004. gadā, kad tika pieņemti migrantu integrācijas politikas kopējie pamatprincipu, tika uzsvērts, ka nodarbinātībai un izglītībai ir būtiska nozīme, lai veicinātu ārvalstnieku integrāciju Eiropas Savienībā. Šajā saistībā ir ļoti svarīgi atzīt pieredzi, diplomus un prasmes, un EESK uzskata, ka ir būtiski panākt virzību jautājumā par Eiropas Savienības atzīšanas un apstiprināšanas procedūru attiecināšanu uz ārvalstniekiem saskaņā ar priekšlikumiem, kas formulēti Eiropas Padomes bēgļu un izsūtīto personu jautājumos (ECRE) 2007. gada ziņojumā (22).

4.22.

Deviņpadsmitais mērķis ir “radīt apstākļus, kas migrantiem un diasporām dotu iespēju sniegt pilnvērtīgu ieguldījumu visu valstu ilgtspējīgā attīstībā”. Pēdējos gados Eiropas Komisija ir atzinusi, ka diasporas ir kā saikne starp Eiropas un to izcelsmes valstu realitāti. To apliecina AMIF nesenais aicinājums diasporām – uzticamiem partneriem sarunās par migrācijas maršrutiem to izcelsmes valstī – iesniegt priekšlikumus. EESK uzskata, ka diasporu potenciālu var pētīt vēl plašāk, izmantojot to radītās kopīgo iespēju perspektīvas (23).

4.23.

Divdesmitais mērķis ir “veicināt ātrākus, drošākus un lētākus naudas pārskaitījumus un sekmēt migrantu finansiālo iekļautību”. ES strādā finansiālas integrācijas jomā gan saistībā ar ES dalībvalstīs dzīvojošo ārvalstnieku finansiālo integrāciju, gan kaimiņvalstu finansiālo stiprināšanu (24). EESK uzskata, ka ir jāturpina garantēt ārvalstu iedzīvotāju vienlīdzību šajā jomā un ka ir jāveicina naudas pārvedumu nozīme, lai tiem būtu pozitīva ietekme gan galamērķa, gan izcelsmes valstī, kā to norādīja arī Eiropas Investīciju banka (25).

4.24.

Divdesmit pirmais mērķis ir “sadarboties, lai veicinātu migrantu drošu un cieņpilnu atgriešanos un atpakaļuzņemšanu, kā arī ilgtspējīgu reintegrāciju”. Kopējās imigrācijas politikas veidošanā svarīga nozīme ir atgriešanās un atpakaļuzņemšanas politikai. EESK vēlas atgādināt, ka vienmēr ir jānodrošina šo instrumentu izstrāde saskaņā ar Eiropas tiesību aktu noteikumiem, stingri ievērojot individuālās un procesuālās tiesības. Savukārt EESK atkārtoti uzsver, ka ir jāveicina droša un cieņpilna reintegrācija, kā paredzēts ES un IOM kopīgajā iniciatīvā par migrantu aizsardzību un reintegrāciju (26).

4.25.

Divdesmit otrais mērķis ir “izveidot sociālā nodrošinājuma un iegūto pabalstu pārnesamības mehānismus” – joma, kurā ES ir paveikusi nozīmīgu darbu. EESK uzskata, ka ir jāturpina virzīties uz priekšu šajās tiesību pārnesamības jomās, kas garantē drošāku mobilitāti, un jāizskata tādas iniciatīvas kā Ibērijas pussalas un Latīņamerikas valstu daudzpusējā vienošanās par sociālo nodrošinājumu (27), kurā iesaistītas tādas dalībvalstis kā Spānija un Portugāle.

4.26.

Divdesmit trešais mērķis ir “stiprināt starptautisko sadarbību un globālās partnerības drošai, sakārtotai un likumīgai migrācijai”, kas ir būtisks Eiropas imigrācijas un patvēruma politikas pīlārs jau kopš tās pirmsākumiem.

---

(1)  ANO Rezolūcija 73/195.

(2)  COM(2016) 739 final.

(3)  COM(2018) 167 final.

(4)  Eiropas Migrācijas forums 2015. gadā pievērsās jaukto ienākošo plūsmu pārvaldībai Vidusjūras reģionā, 2016. gadā – darbaspēka migrācijai un integrācijai, 2017. gadā – migrantu piekļuvei ES tiesībām un pakalpojumiem un 2018. gadā – migrantu integrācijai darba tirgū. 2019. gada aprīlī tika izskatīts jautājums par to, kā nodrošināt likumīgus un drošus migrācijas ceļus uz ES.

(5)  OV C 62, 15.2.2019., 184. lpp.; OV C 125, 21.4.2017., 40. lpp.; OV C 75, 10.3.2017., 97. lpp.; OV C 34, 2.2.2017., 144. lpp.; OV C 75, 10.3.2017., 75. lpp.; OV C 264, 20.7.2016., 19. lpp.; OV C 71, 24.2.2016., 46. lpp.

(6)  Eurostat migrācijas un migrantu statistika.

(7)  OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(8)  COM(2017) 558 final.

(9)  COM(2017) 558 final.

(10)  Eiropas Komisija – Stāvoklis Savienībā 2018. gadā – Drošas un likumīgas ieceļošanas iespējas Eiropā.

(11)  EESK atzinums “Mērķi laikposmam pēc 2015. gada Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīs”, OV C 383, 17.11.2015., 44. lpp.

(12)  COM(2015) 240 final.

(13)  Skatīt http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2016/536490/IPOL_STU(2016)536490_EN.pdf un http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2018/608838/IPOL_STU(2018)608838_EN.pdf.

(14)  Padomes 2002. gada 28. novembra Direktīva 2002/90/EK.

(15)  The EU’s global engagement to counter human smuggling and trafficking networks, 2019. gada marts.

(16)  OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.

(17)  OV C 159, 10.5.2019., 53. lpp.

(18)  2018/2271 (INL) Humanitarian visas (Humanitārās vīzas).

(19)  Pasaules Veselības organizācija – Ziņojums par bēgļu un migrantu veselības stāvokli PVO Eiropas reģionā.

(20)  COM(2016) 377 final.

(21)  OV C 110, 22.3.2019., 1. lpp.

(22)  Skatīt: https://www.ecre.org/wp-content/uploads/2016/07/ECRE-Submission-in-response-to-the-European-Commission-s-Green-Paper-on-the-Future-of-the-CEAS_September-2007.pdf, COM(2007) 301 final. Šis jautājums jau apskatīts dokumentā COM (2016) 377 final.

(23)  ES publikācijas How West African migrants engage with migration information en-route to Europe (Kā Rietumāfrikas migranti izmanto informāciju par migrāciju ceļā uz Eiropu).

(24)  EU Initiative for Financial Inclusion (ES iniciatīva finansiālās integrācijas jomā).

(25)  FEMIP – Study on improving the efficiency of workers' remittances in Mediterranean countries (Pētījums par darba ņēmēju naudas pārvedumu efektivitāti Vidusjūras valstīs).

(26)  EU – IOM joint initiative for migrant protection and reintegration (ES un IOM kopīgā iniciatīva par migrantu aizsardzību un reintegrāciju).

(27)  OISS – Convenio Multilateral Iberoamericano de Seguridad Social (Ibērijas pussalas un Latīņamerikas valstu organizācija sociālā nodrošinājuma jomā – Ibērijas pussalas un Latīņamerikas valstu daudzpusējā vienošanās par sociālo nodrošinājumu)