52019DC0520

(4)Austrija savu 2019. gada valsts reformu programmu un 2019. gada stabilitātes programmu iesniedza 2019. gada 24. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(5)Attiecīgie šai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (“ESI fondi”) 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 3 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas ir vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Sīkāku informāciju par minētā noteikuma izmantošanu Komisija ir sniegusi Norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību 4 .

(6)Uz Austriju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, un tai piemēro noteikumu par parādu. Saskaņā ar 2019. gada valsts reformu programmu valdība prognozē, ka nominālā bilance uzlabosies – pārpalikums, kas 2018. gadā bija 0,1 % apmērā no IKP, sasniegs 0,3% no IKP 2019. gadā un tad pamazām samazināsies līdz līdzsvarotam budžeta stāvoklim 2023. gadā. Pamatojoties uz pārrēķināto strukturālo bilanci 5 , vidēja termiņa budžeta mērķis – strukturālais deficīts 0,5 % apmērā no IKP – joprojām ir pārsniegts visā plānošanas periodā. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP pakāpeniski samazināsies no 73,8 % no IKP 2018. gadā līdz 59,8 % no IKP 2023. gadā. Minēto budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir labvēlīgs. Ar vidēja termiņa budžeta plānošanu saistītie riski šķiet mēreni un galvenokārt attiecas uz paziņoto valsts pārvaldes izmaksu ietaupījumu īstenošanu, ko paredzēts izmantot, lai finansētu darbinieku un uzņēmumu ienākuma nodokļa plānoto reformu.

(7)Padome 2018. gada 13. jūlijā ieteica Austrijai 2019. gadā sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķi, ņemot vērā pielaidi saistībā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuru dēļ atļauta pagaidu novirze. Tas atbilst valdības neto primāro izdevumu maksimālajam nominālā pieauguma tempam 6 2,9 % apmērā, kas atbilst strukturālās bilances uzlabojumam par 0,3 % no IKP. Pamatojoties uz Komisijas 2019. gada pavasara prognozi, tiek prognozēts, ka strukturālā bilance uzlabosies no 0,1 % no IKP 2019. gadā līdz 0,0 % no IKP 2020. gadā, tādējādi pārsniedzot vidēja termiņa budžeta mērķi. Tiek prognozēts, ka Austrija 2019. un 2020. gadā izpildīs noteikumu par parādu. Kā kopumā uzskata Padome, sagaidāms, ka Austrija 2019. un 2020. gadā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(8)Ilgtermiņā Austrijā pastāv vidējas nozīmības riski fiskālai stabilitātei. Šie riski ir saistīti ar prognozēto publisko izdevumu pieaugumu veselības aprūpes, ilgtermiņa aprūpes un pensiju jomā. Lai gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības līmenis Austrijā kopumā ir augsts, tiek prognozēts, ka publiskie izdevumi veselības aprūpes jomā līdz 2070. gadam palielināsies par 1,3 procentpunktiem, sasniedzot 8,3 % no IKP un tādējādi pārsniedzot ES vidējo rādītāju, 0,9 procentpunktus. Tiek prognozēts, ka publiskie izdevumi ilgtermiņa aprūpes jomā līdz 2070. gadam divkāršosies – no 1,9 % līdz 3,8 % no IKP. Ar 2017. gada Finanšu izlīdzināšanas likumu ieviešot izdevumu maksimālo apjomu un veicot primārās veselības aprūpes reformu, kuras mērķis ir mazināt atkarību no slimnīcu nozares, Austrija ir sākusi risināt ilgtspējas problēmu. Nesen pieņemtais Likums par sociālā nodrošinājuma organizāciju var radīt ietaupījumus pārvaldības un administratīvo izmaksu jomā, bet, to ieviešot, radīsies sākotnējās izmaksas. Kvalitāti un izmaksu efektivitāti vēl vairāk sekmētu efektīvāks publiskais iepirkums (piemēram, ES mēroga konkursi, ar cenu nesaistītu kritēriju izmantošana līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai un piedāvājumu apkopošana pāri reģionu robežām) un e-veselības risinājumu plašāka izmantošana. Ilgtermiņa aprūpes jomā ir sagaidāms, ka nesenie politikas pasākumi – piemēram, lēmums atcelt prasību, ka stacionārās ilgtermiņa aprūpes finansēšanai pacientiem jāizmanto savi privātie līdzekļi, – drīzāk palielinās, nevis ierobežos izdevumus.

(9)Pensiju izdevumi maksimumu, t.i., 1,2 procentpunktus no IKP virs 2016. gada atsauces rādītāja, sasniegtu 2036. gadā. Ar iepriekšējām reformām tika veiksmīgi nodrošināti stimuli pensionēties vēlāk (faktiskais darba tirgus atstāšanas vecums laikā no 2014. līdz 2017. gadam ir palielinājies par aptuveni 1,5 gadiem vīriešiem un par 1 gadu sievietēm). Tomēr atšķirība starp tiesību aktos noteikto un faktisko pensionēšanās vecumu joprojām pastāv; būtu jāveicina darba dzīves paildzināšana. Turklāt, koriģējot gan minimālo priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu, gan minimālo likumā noteikto pensionēšanās vecumu, būtu iespējams efektīvāk paaugstināt ilgtermiņa ilgtspējību novecojošas sabiedrības kontekstā. Automātiskas saiknes ieviešana starp likumā noteikto pensionēšanās vecumu un paredzamā mūža ilguma pieaugumu varētu samazināt publiskos izdevumus pensijām. Tiek lēsts, ka šāds samazinājums 2016.-2070. gadā sasniegtu 2,4 procentpunktus no IKP, tādējādi kompensējot pieaugumu, kas rastos nemainīgas politikas rezultātā.

(10)Austrijas fiskālā federālisma rezultātā vietējā līmenī pastāv būtiska neatbilstība starp izdevumu veikšanas un ieņēmumu palielināšanas kompetencēm. Tā vietā, lai paļautos uz nodokļu autonomiju, vietējā līmeņa budžetiem tiek izmantota sarežģīta nodokļu dalīšanas un starpvaldību pārvedumu sistēma. Tas mazina gan fiskālo pārredzamību, gan politisko pārskatatbildību un rada maz stimulu publisko izdevumu efektivitātes nodrošināšanai. Ar 2017. gada Starpvaldību fiskālo attiecību likumu tika ieviestas vairākas izmaiņas, lai racionalizētu fiskālās attiecības starp dažādiem valdības līmeņiem. Izmaiņas ietver kopīgo nodokļu sadales vienkāršošanu, to, ka federālajām zemēm tiek piešķirti pašām savi ieņēmumu avoti, un vienošanos par turpmākām reformām attiecībā uz likumdošanas un izpildes pienākumu pārredzamāku sadalījumu starp valdības līmeņiem. Par pēdējo runājot, “Kompetenču sakārtošanas pakete” (Kompetenzbereinigungspaket) ir pirmais solis ceļā uz atbildības jomu atsaistīšanu, jo ar to kopējās politikas jomas tiek pārdalītas vai nu (ekskluzīvi) federālajā, vai arī federālo zemju (Länder) līmenī, kā arī tiek mazinātas savstarpējās piekrišanas tiesības. Tomēr likums ietekmē tikai ierobežotu skaitu politikas jomu.

(11)Austrijas nodokļu struktūru raksturo liels nodokļu slogs darbaspēkam (algas nodokļi un sociālā nodrošinājuma iemaksas). Paredzams, ka tas laika gaitā pieaugs, ja ienākumu kategorijas netiks indeksētas atbilstoši inflācijai. 2017. gadā darbaspēka nodokļu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos, sasniedzot 55,3 %, bija viens no augstākajiem ES (vidējais rādītājs: 49,7 %). Nesenās reformas, piemēram, sociālā nodrošinājuma iemaksu samazināšana zemu atalgotiem darba ņēmējiem un darba devējiem, kā arī jaunā Familienbonus Plus nodokļu atvieglojuma piešķiršana strādājošiem vecākiem, ir palīdzējušas mazināt nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās. Vēl pastāv arī iespēja pārorientēt nodokļu struktūru uz tādiem avotiem, kas atbalsta iekļaujošāku un ilgtspējīgāku izaugsmi. Jo īpaši tiek konstatēts, ka periodiskie īpašuma nodokļi salīdzinoši labi veicina izaugsmi un ir progresīvi, jo personām ar lielākiem ienākumiem, visticamāk, būs vairāk vērtīgāks mājoklis. Tomēr būtiski novecojušas nodokļu bāzes dēļ ieņēmumi no periodiskajiem īpašuma nodokļiem Austrijā joprojām ir zemi un ievērojami zem ES vidējā rādītāja. Nodokļu bāzes pārvērtēšana palīdzētu radīt lielākus ieņēmumus un risināt taisnīguma jautājumus, kas rodas, ja zemes/nekustamā īpašuma vērtības ir atsaistītas no tirgus cenām. Efektīvi, labi pārdomāti un ar labklājības līmeni saistīti nodokļi arī varētu padarīt nodokļu sistēmu taisnīgāku, jo īpaši ņemot vērā Austrijā vērojamo pārsteidzošo nevienlīdzību labklājības līmeņa ziņā un to, ka nepastāv mantojuma un dāvinājuma nodokļi. Visbeidzot, vides nodokļi palīdz internalizēt ārējās izmaksas, ko rada resursu izmantošanas un piesārņojošu darbību negatīvā ietekme uz veselību un klimatu. Šajā kontekstā būtu jāpārskata šādām darbībām patlaban piemērotais labvēlīgais nodokļu režīms.

(12)Situācija darba tirgū uzlabojas, tomēr cilvēkkapitāla neizmantotais potenciāls kavē produktivitāti un ilgtermiņa izaugsmi, un pārmaiņas ir vajadzīgas jo īpaši situācijā attiecībā uz sievietēm, mazkvalificētiem darba ņēmējiem, gados vecākiem darba ņēmējiem un migrantu izcelsmes personām. Neraugoties uz sieviešu vispārējo augsto nodarbinātības līmeni (2018. gadā Austrijā tas bija 71,7 % salīdzinājumā ar ES rādītāju 67,4 %), pilna laika nodarbinātības līmenis joprojām ir diezgan zems. Sieviešu nepilna laika nodarbinātības līmenis ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju (2018. gadā Austrijā tas bija 47,6 % salīdzinājumā ar ES rādītāju 30,8 %); tas galvenokārt ir saistīts ar nepietiekamām bērnu pieskatīšanas iespējām un to, ka liels ir tādu sieviešu īpatsvars, kuras veic neapmaksātus aprūpes pienākumus. Šobrīd pieejamās bērnu aprūpes pakalpojumu un ar ģimeni saistīto atvaļinājumu izmantošanas iespējas nenodrošina sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību darba tirgū. Papildu ieguldījumi, lai nodrošinātu izmaksu ziņā pieejamus pilna laika bērnu aprūpes pakalpojumus un pagarinātās dienas skolas, dotu iespēju vairāk sievietēm strādāt pilnu slodzi, palīdzētu labāk izmantot sieviešu potenciālu darba tirgū un uzlabotu produktivitāti un iekļaujošu ilgtermiņa izaugsmi. Nepilna laika nodarbinātība sieviešu vidū arī izskaidro to, kāpēc tik lielas ir nekoriģētās vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, kas joprojām manāmi pārsniedz ES vidējo rādītāju (2017. gadā Austrijā 19,9 % salīdzinājumā ar ES rādītāju 16,0 %). Citi šo atšķirību ietekmējoši nozīmīgi faktori ir pārāk liels sieviešu īpatsvars zemu atalgotās nozarēs, segregācija saistībā ar izglītības izvēli, nepietiekama sieviešu pārstāvība vadības un uzraudzības amatos un karjeras pārtraukumi. Kopumā ievērojamā atšķirība pensiju ienākumos atkarībā no dzimuma (2017. gadā Austrijā tā bija 40,5 % apmērā salīdzinājumā ar ES rādītāju 35,2 %) lielā mērā izriet no šīs ar dzimumu saistītās ienākumu nevienlīdzības darba dzīves laikā. Turklāt maznodarbinātās personas, no kurām lielākā daļa ir sievietes, nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Augsts bezdarba līmenis mazkvalificētu darba ņēmēju vidū norāda uz nepietiekami izmantotu darba tirgus potenciālu. Vairāk nekā 44 % no visiem bezdarbniekiem ir ieguvuši tikai pamatskolas (Pflichtschule) izglītību. Aktīva darba tirgus politika, kas lielāku cilvēku skaitu motivētu strādāt vai meklēt darbu, tostarp izmantot mūžizglītības iespējas, joprojām ir svarīga, lai būtu iespējams realizēt migrantu izcelsmes darba ņēmēju un pieaugušo ar zemu kvalifikāciju potenciālu. Sociālo partneru iesaistīšana šo politisko lēmumu pieņemšanas procesā (lai arī tradicionāli spēcīga) ir bijusi problemātiska.

(13)Kvalificēta darbaspēka trūkums liecina par nepieciešamību vairāk ieguldīt vispārējā izglītībā un apmācībā. Nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu rezultāti nav uzlabojušies. Starp skolēniem ar migrantu izcelsmi un pārējiem skolēniem šajā ziņā joprojām pastāv lielas atšķirības. 2016. gadā veikto valsts līmeņa pārbaužu rezultāti liecināja par to, ka pamatprasmju līmenis ir problemātisks, jo aptuveni viena ceturtā daļa 8. klases skolēnu neatbilst vai tikai daļēji atbilst izglītības standartiem attiecībā uz vācu valodas apguvi. Skolēniem ar vāju sociālekonomisko un/vai migrantu izcelsmi valsts līmeņa pārbaužu rezultāti nav īpaši uzlabojušies. Arī nesen notikušo starptautiska līmeņa pārbaužu rezultāti apstiprināja to, ka zemāka sociālekonomiskā stāvokļa vai migrantu izcelsmes skolēni lasītprasmes ziņā arvien vairāk atpaliek no pārējiem. Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas ietvaros iegūtie Austrijā dzimušo skolēnu rezultāti pārsniedza pirmās paaudzes migrantu izcelsmes skolēnu rezultātus tādā apmērā, kas ir līdzvērtīgs gandrīz 3 skološanās gadiem. Nesenās izglītības reformas daļēji mazina iepriekšējo reformu efektivitāti un neatbilst ES un OECD paraugpraksei. Šajā kontekstā jāmin, ka pagarinātās dienas skolas iespēju paplašināšana ir palēninājusies un kopumā vispārējās izglītības sistēmā arvien intensīvāk tiek praktizēta skolēnu sadalīšana klasēs atkarībā no sekmēm. Ir vajadzīgi ieguldījumi, lai novērstu to, ka izglītības rezultātu atšķirību iemesls ir zemāks sociālekonomiskais stāvoklis vai migrantu izcelsme. Austrijas iedzīvotāju digitālās prasmes pārsniedz ES vidējo līmeni, tomēr tā šajā ziņā atpaliek no valstīm, kas sasniegušas vislabākos rezultātus. Tautsaimniecībā aizvien vairāk trūkst kvalificētu IT darbinieku, jo datorzinību studiju absolventu skaits nav pietiekams, lai segtu pieaugošo pieprasījumu.

(14)Austrija veic lielus ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, un tai ir vērienīgi valsts mērķi šajā ziņā. Tomēr devums zinātnes un inovācijas jomā nesasniedz ES “inovācijas līderu” līmeni 7 . Pētniecībā un izstrādē veikto ieguldījumu palielinājums pilnā mērā neizpaužas inovācijas rezultātos un ražīguma pieaugumā. Austrija uzrāda vājus rezultātus attiecībā uz nodarbinātību strauji augošos novatoriskos uzņēmumos. Ieguldījumi pētniecībā un izstrādē būtu lietderīgāki, ja tie pilnībā tiktu izmantoti zinātnes izcilības veicināšanai un revolucionāru inovāciju radīšanai. Tālab būtu jāstiprina saikne starp zinātni un uzņēmējdarbību un jāveicina sadarbība starp dažādiem reģioniem un ar citām valstīm attiecībā uz pārdomātas specializācijas prioritātēm. Turklāt turpmāki ieguldījumi varētu radīt ievērojamu produktivitātes pieaugumu un inovācijas rezultātus, tostarp attiecībā uz ekoinovācijām, mazo un vidējo uzņēmumu inovācijas spējām un savstarpēji papildinošiem nemateriālajiem aktīviem.

(15)Lai gan progress digitalizācijas jomā Austrijā kopumā pārsniedz ES vidējo rādītāju, tas tomēr nesasniedz ES “inovācijas līderu” līmeni. Tas attiecas gan uz digitālo tehnoloģiju izmantošanu, gan uz to izstrādi. Austrijas informācijas un tehnoloģiju nozare ir salīdzinoši neliela un nav piedzīvojusi tādu izaugsmi kā līdzīgas nozares tajās valstīs, kuras ir “inovācijas līderes”. Turklāt lauku teritorijām nav nodrošināta ātrdarbīga savienojamība, un tas palielina starp reģioniem esošo atšķirību digitalizācijas un inovācijas spēju jomā. Pastāv arī būtiskas nepilnības attiecībā uz digitālo infrastruktūru skolās, piemēram, bezvadu lokālo tīklu pārklājuma ziņā. Austrijas vispārējās digitalizācijas stratēģijas atkārtota izvēršana sniedz iespēju pieņemt mērķus un rādītājus, kā arī uzraudzīt progresu saistībā ar nepieciešamajiem publiskajiem un privātajiem ieguldījumiem digitalizācijā.

(16)Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšana stiprinātu Austrijas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un palīdzētu sasniegt 2030. gadam nospraustos valsts mērķus klimata un enerģētikas jomā. Pieejamie risinājumi tiek izmantoti tikai sporādiski, un valsts ieguldījumi pētniecībā un izstrādē vides un enerģētikas jomā nesasniedz ES vidējo rādītāju. Energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu izmantošana mazos un vidējos uzņēmumos palīdzētu samazināt enerģijas patēriņu. Ieguldījumi ēku renovācijā, atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanā un ilgtspējīgā mobilitātē varētu būtiski stimulēt Austrijas ekonomiku. Pārejai uz aprites ekonomiku ir vajadzīga vispārēja stratēģija un lielāki uzņēmumu ieguldījumi.

(17)Neraugoties uz neseno pieauguma tendenci saistībā ar labvēlīgo ekonomisko situāciju, Austrijai vēl nav izdevies panākt jaunu kopējās faktoru produktivitātes pieaugumu, kas ir galvenais ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas virzītājspēks, un izrauties no desmit gadus ilgušās stagnācijas šajā jomā. Mehānismi produktivitātes pieauguma sekmēšanai ir saistīti ar uzņēmumu digitalizāciju, uzņēmumu izaugsmi un konkurenci pakalpojumu jomā. Austrijas lielākie uzņēmumi digitālās tehnoloģijas un uzņēmējdarbības modeļus ievieš pietiekamā tempā, bet mazākie uzņēmumi šajā ziņā atpaliek. Mazo uzņēmumu, tostarp mikrouzņēmumu, digitalizācija ir īpaši svarīga, jo tie veido Austrijas ekonomikas mugurkaulu. Programmas KMU Digital ievērojamais apguves līmenis liecina par pieprasījumu un par mazo un vidējo uzņēmumu ieinteresētību saņemt konsultācijas par digitalizāciju. Būtu noderīgi pagarināt šīs programmas darbības laiku un izvērst to plašāk, un arī turpmāk politikas uzmanības centrā izvirzīt uzņēmējdarbības digitalizāciju saskaņā ar Austrijas vispārējo digitalizācijas stratēģiju.

(18)Austrijā joprojām pastāv strukturālas problēmas, kas kavē uzņēmumu, jo īpaši ļoti novatorisku uzņēmumu, darbības sākšanu un paplašināšanu. Attiecībā uz nodarbinātību strauji augošos novatoriskos uzņēmumos Austrija atpaliek no līdzīgām ES valstīm. Tas norāda uz nepieciešamību uzlabot apstākļus novatorisku uzņēmumu paplašināšanai, ko joprojām kavē tādi faktori kā riska kapitāla vide, kas nav tik attīstīta un daudzveidīga kā tajās valstīs, kuras ir “inovācijas līderes”. Vājā vieta ir finansējuma iespējas vēlākos posmos, piemēram, attiecībā uz riska kapitālu un publiskā kapitāla tirgu pieejamību augošiem uzņēmumiem. Solis pareizajā virzienā ir jaunizveidotais mazo un vidējo uzņēmumu segments Vīnes biržā. Straujas izaugsmes uzņēmumi ir būtiski jaunu tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļu (tostarp digitālo tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļu) izplatīšanai un līdz ar to arī produktivitātes pieaugumam.

(19)Austrijā pastāv ievērojami šķēršļi piekļuvei un ierobežojoši noteikumi attiecībā uz uzņēmējdarbības pakalpojumu sniegšanu un darbošanos reglamentētās profesijās. Šeit minamas īpašas kapitāla turējuma prasības, plašs rezervēto darbību klāsts un starpdisciplināri ierobežojumi. Regulatīvie šķēršļi, jo īpaši attiecībā uz veikalu ikdienas darbību, ir viens no Austrijas mazumtirdzniecības nozares salīdzinoši vājās attīstības iemesliem. Spiedīga problēma, ar ko joprojām saskaras Austrijas uzņēmumi, ir lielais administratīvais slogs. Turpmāki centieni samazināt slogu un plānotā Austrijas Tirdzniecības licenču likuma (Gewerbeordnung) izvērtēšana ir nozīmīgi instrumenti uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Lielāka konkurence pakalpojumu nozarē palīdzētu arī risināt Austrijas problēmas saistībā ar digitālo tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļu izplatīšanu.

(20)ES līdzekļu izmantojuma plānošana laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam varētu palīdzēt novērst dažus no ieteikumos konstatētajiem trūkumiem, jo īpaši tajās jomās, uz kurām attiecas ziņojuma par valsti D pielikums 8 . Tas ļautu Austrijai optimāli izmantot šos līdzekļus attiecībā uz apzinātajām nozarēm, ņemot vērā reģionālās atšķirības.

(21)Komisija 2019. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi Austrijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2019. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2019. gada stabilitātes programmu un 2019. gada valsts reformu programmu un pasākumus, ko Austrija veikusi pēc ieteikumiem, kuri šai valstij bija adresēti iepriekšējos gados. Tā ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Austrijā, bet arī to, kādā mērā tās atbilst Savienības noteikumiem un norādēm. Tas darīts nolūkā nostiprināt Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(22)Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2019. gada stabilitātes programmu, un saskaņā ar tās atzinumu 9 ir sagaidāms, ka Austrija atbildīs Stabilitātes un izaugsmes paktam.

AR ŠO IESAKA Austrijai 2019. un 2020. gadā rīkoties šādi.