EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.7.2019

COM(2019) 352 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI EMPTY

Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus

{SWD(2019) 307 final}

I. Situācijas izklāsts

Pasaules mežu stāvoklis

Meži ir neaizstājami. Tie ir mūsu planētas plaušas un dzīvības uzturēšanas sistēma, kas aizņem 30 % no tās sauszemes platības un ir mājvieta 80 % no tās bioloģiskās daudzveidības. Piesaistīdami atmosfērā esošo oglekļa dioksīdu, tie gādā par gaisu, ko elpojam. Meži nodrošina svarīgu bioloģisko infrastruktūru dažām blīvākajām un daudzveidīgākajām dzīvo organismu kopām uz Zemes. Tie nodrošina iztiku un ienākumus aptuveni 25 % pasaules iedzīvotāju, glabā kultūras, sociālās un garīgās vērtības un klāj lielu daļu zemes, ko tradicionāli apdzīvo pirmiedzīvotāju tautas.

Mūsdienās pasaules mežus nopietni apdraud atmežošana I un meža degradācija II , kas 1990.–2016. gada laikā iznīcinājušas mežus 1,3 milj. kvadrātkilometru platībā, bet tas nozīmē, ka ik stundu izzuduši meži 800 futbollaukumu lielumā III . Lai nodrošinātu cilvēku veselību un labklājību un virzītu sabiedrību pa ilgtspējīgas attīstības ceļu, mums jāsadarbojas ar citiem, lai pavērstu šo tendenci pretējā virzienā, un jāaizsargā un jāatjauno pasaules meži.

Pasaules mežu apdraudējumi ir viens no aktuālākajiem mūslaiku ilgtspējas problēmjautājumiem. Atmežošana ir nozīmīgs bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēlonis IV . Otrais nozīmīgākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilo degvielu un kurināmo sadedzināšanas ir emisijas, ko rada zemes izmantošana un zemes izmantošanas maiņa. Tas rada gandrīz 12 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un rīcība šajā jomā ir svarīga, lai apkarotu klimata pārmaiņas V . Atmežošanai var būt arī milzīga ietekme uz iztikas pieejamību vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, to vidū pirmiedzīvotāju tautām, kas ir ļoti atkarīgas no meža ekosistēmām VI .

Lai risinātu atmežošanas un meža degradācijas problēmas, ES ir ieviesusi dažādus regulatīvus un neregulatīvus pasākumus. Kaut gan meža segums ES pēdējās desmitgadēs ir palielinājies (sk. 1. izcēlumu), atmežošana citos pasaules reģionos, īpaši tropu reģionos, turpinās satraucošā tempā VII .

Neraugoties uz visiem līdzšinējiem centieniem, pašreizējās rīcībpolitikas nespēj nodrošināt mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Tāpēc ilgtspējas politikā izšķiroša vieta jāierāda centieniem pastiprināt rīcību, kuras mērķis ir aizsargāt esošos mežus, ilgtspējīgi apsaimniekot mežus un aktīvi un ilgtspējīgi radīt jaunas meža platības. Īpaša uzmanība jāpievērš pirmatnējiem mežiem XI , jo tie ir unikāli un neaizstājami un atmežošana tos skar īpaši smagi. Degradētu meža zemju apmežošana un atjaunošana XII var palīdzēt samazināt dabisko mežu noslodzi un var būt iedarbīgs papildu aizsarglīdzeklis cīņā pret klimata pārmaiņām. Tomēr jauniestādītie meži nevar aizstāt pirmatnējos mežus, kuros ir lieli oglekļa uzkrājumi un kurus raksturo liels vecums, unikālas ekoloģiskās īpašības un stabilā aizsardzība, ko tie sniedz bioloģiskajai daudzveidībai XIII .

Turpmāki ES pasākumi mežu aizsardzības nolūkā būtu saskanīgi ar starptautiskiem nolīgumiem un saistībām, kurās ir pilnībā atzīta vajadzība pēc vērienīgas rīcības, kas atmežošanas tendenci pavērstu pretējā virzienā. Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām un Globālais stratēģiskais plāns bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam, kas pieņemts atbilstoši ANO Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, kā arī Aiči mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā veicina ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas, aizsardzības un atjaunošanas centienus XIV . Meža izzušanas un degradācijas apturēšana ir viena no prioritātēm, kas noteiktas ANO Stratēģiskajā plānā attiecībā uz mežiem XV . Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas centienu stiprināšana ir arī viens no pamatmērķiem, kas noteikti ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, jo mežiem ir daudzfunkcionāla loma, kas palīdz sasniegt vairumu ilgtspējīgas attīstības mērķu.

1. attēls. Meža preces un pakalpojumi, kas palīdz sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus

2. attēls. Atmežošanas ietekme uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem

Atmežošanas un meža degradācijas cēloņi

Atmežošanu un meža degradāciju veicina daudzi un dažādi faktori. Pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums un attiecīgi arī lielāks pieprasījums pēc pārtikas, barības, bioenerģijas, kokmateriāliem un citām biržas precēm apvienojumā ar zemu produktivitāti un zemu resursefektivitāti rada arvien lielāku noslodzi uz zemes izmantošanu un apdraud pasaules mežu saglabāšanos. Aptuveni 80 % atmežošanas visā pasaulē izraisa lauksaimniecībai izmantotās zemes izplešanās XVI . Atmežošanu veicina arī pilsētu izplešanās, infrastruktūras attīstība un kalnrūpniecība.

3. attēls. Prognozētais mitro pirmatnējo mežu izzušanas gads XVII

Citi atmežošanas cēloņi ir pārdomātas rīcībpolitikas (piemēram, integrētas zemes plānošanas un skaidri noteiktu zemes īpašumtiesību un lietošanas tiesību) trūkums, vāja pārvaldība un nepietiekama izpilde, nelikumīgas darbības XVIII un nepietiekamas investīcijas ilgtspējīgā meža apsaimniekošanā. Nelabvēlīga ietekme uz mežiem var rasties, kad ganības vai lauksaimniecības zemi, kas iepriekš izmantota pārtikas un barības tirgu pieprasījuma apmierināšanai, sāk izmantot degvielu/kurināmo ražošanai paredzētas biomasas ieguvei (netieša zemes izmantošanas maiņa, ILUC).

Novērtēt meža degradācijas apjomus ir grūtāk. Meža degradācijas tiešo cēloņu vidū ir meža resursu ilgtnespējīga izmantošana, piemēram, par mājsaimniecību enerģijas avotu, un dabiski notikumi, piemēram, ugunsgrēki un kaitēkļu invāzija. Ir jārīkojas, jo pieprasījums pēc koksnes kā kurināmā turpinās augt, un tiek lēsts, ka 2030. gadā no šā kurināmo resursa būs atkarīgi 2,8 miljardi cilvēku, salīdzinot ar 2 miljardiem, kas no tā atkarīgi patlaban XIX .

Lai gan lielākā daļa ar atmežošanu un meža degradāciju saistīto biržas preču tiek patērēta vietējā vai reģionālā līmenī, ES importē XX tādus produktus kā palmu eļļa XXI , gaļa, soja, kakao, kukurūza, kokmateriāli, kaučuks XXII , arī pārstrādes produktu vai pakalpojumu veidā. Aplūkojot kopējā galapatēriņa materializēto atmežošanu XXIII , ES patēriņš atbilst aptuveni 10 % no pasaules kopapjoma XXIV .

Problēmas pārvēršana par iespēju: ES kā pasaules celmlauzis

Mežu izzušanai un degradācijai tagad pievērsta uzmanība pasaules mērogā. Ilgtermiņā atmežošana un mežu degradācija apdraud ne tikai ekonomiku, bet arī pašu cilvēci.

Nav viena risinājuma, kas derētu visām situācijām. Cīnīties pret atmežošanu un panākt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu ir sarežģīti uzdevumi. Jārod katrai valstij un reģionam specifiski risinājumi, kas vērsti uz divējādu virsmērķi, proti, aizsargāt esošos mežus, jo īpaši pirmatnējos mežus, un būtiski palielināt ilgtspējīgu, bioloģiski daudzveidīgu meža segumu visā pasaulē.

Ir skaidrs, ka atmežošanas tendenci pavērst pretējā virzienā ES nevar viena pati. Tai jābūt daļai no vispasaules alianses.

Lai mazinātu mežu noslodzi un cīnītos pret atmežošanu, ES jau ir nodibinājusi partnerības ar citām valstīm.

Eiropas Komisija 2008. gadā publiskoja paziņojumu par atmežošanu XXVIII , kurā tā noteica ES mērķi vēlākais līdz 2030. gadam apturēt pasaules meža seguma izzušanu un līdz 2020. gadam samazināt tropu atmežošanu par 50 %. Tā noteica veidus, kā uzlabot ES rīcībpolitiku, lai palīdzētu saglabāt pasaules mežus, liekot lietā jaunas zinātnes atziņas un instrumentus.

Visaptverošos ES brīvās tirdzniecības nolīgumos ir ietvertas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļas, kurās paredzēti saistoši noteikumi par vides aizsardzību, klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību un mežiem un ietverts pienākums nodrošināt, ka tādi daudzpusēji vides nolīgumi kā Parīzes nolīgums un Konvencija par bioloģisko daudzveidību tiek īstenoti rezultatīvi.

Eiropas Komisijas stratēģiskajā ilgtermiņa redzējumā par klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam “Tīru planētu – visiem!” XXIX ir atzīts: lai sekmīgi vērstos pret klimata pārmaiņām, ir svarīgi palielināt tādu dabisko piesaistītāju platības kā meži, augsnes, lauksaimniecības zemes un piekrastes mitrāji. ES Direktīvā par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu XXX ir ietverti saistoši ilgtspējas kritēriji, kuru mērķis ir izvairīties no tiešas ietekmes uz zemes izmantošanu, kas saistīta ar ES patērēto biokurināmo/biodegvielu.

Eiropas Konsensā par attīstību XXXI izvirzīts mērķis izskaust nabadzību, jo īpaši ar labi funkcionējošu ekosistēmu palīdzību, lai atbalstītu pāreju uz zaļo ekonomiku. Tas veicina ilgtspējīgas lauksaimniecības vērtību ķēdes, kuru mērķis ir apturēt, novērst un pavērst pretējā virzienā atmežošanu.

ES veicina arī patērētāju izpratni par vajadzību samazināt mūsu patēriņa pēdas nospiedumu uz sauszemes un rosina cilvēkus patērēt produktus no neatmežojošām piegādes ķēdēm, t. i., tādām, kas atmežošanu neizraisa ne tiešā, ne netiešā veidā.

Neraugoties uz šiem centieniem, ES mērķis līdz 2020. gadam samazināt tropu kopējo atmežošanu par 50 %, visticamāk, netiks sasniegts XXXII , tāpēc jārīkojas aktīvāk un jāuzņemas stingrāka līderība pasaules mežu aizsargāšanā un atjaunošanā.

Meži nodrošina sabiedrībai svarīgus ekosistēmas pakalpojumus, piemēram, tīru gaisu, ūdens aprites regulāciju, oglekļa sekvestrēšanu, augsnes aizsardzību pret ūdens un vēja izraisītu eroziju, dzīvotnes dzīvniekiem un augiem, degradētas zemes atjaunošanu un noturību pret katastrofām un klimata pārmaiņām. Pildīdami šīs funkcijas, meži var mazināt reģionālu konfliktu risku un migrācijas plūsmas un palielināt lauksaimniecisko darbību izlaidi un vietējo kopienu labklājību.

Degradētu mežu atjaunošana un jaunu mežu stādīšana ir noteikta par iedarbīgu pasākumu, kas papildina centienus apturēt atmežošanu. Ja šo procesu plāno un īsteno pienācīgi (piemēram, izvairoties no citu likumīgu un ilgtspējīgu zemes izmantojumu aizstāšanas), pilnībā ievērojot bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgus ekoloģiskos principus, šādas atkalapmežotas platības var sniegt vairākus ieguvumus. Tās var kalpot par pirmatnējo mežu buferzonām, aizsargāt augsni, uzkrāt tīru ūdeni un nodrošināt ģenētisko daudzveidību. Koku stādīšana lielās platībās varētu dot arī būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā XXXIII . Daži no Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes identificētajiem pārejas ceļiem, kā ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°, prasītu līdz 2050. gadam meža platību palielināt par aptuveni 1 miljardu hektāru, salīdzinot ar 2010. gadu XXXIV .

Turklāt esošo mežu aizsardzība un meža seguma ilgtspējīga palielināšana var nodrošināt iztikas līdzekļus, palielināt vietējo kopienu ienākumus un palīdzēt attīstīt ilgtspējīgu bioekonomiku. Meži ir daudzsološs zaļās ekonomikas sektors, kam piemīt potenciāls radīt 10–16 miljonus ilgtspējīgu pienācīgas kvalitātes darbvietu visā pasaulē XXXV .

ES turpinās attīstīt savas zināšanas un pieredzi un dalīties tajā, nodrošinot, ka ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas, pirmreizējas un atkārtotas apmežošanas projektos tiek ņemti vērā vietējie vidiskie, sociālie un ekonomiskie apstākļi. ES arī turpinās dalīties risinājumos, piemēram, tādos kā tīras enerģijas avotu dažādošana, kas mazina mežu noslodzi, ilgtspējīga kokmateriālu ieguve un ekotūrisma projekti, kuru pamatā ir dabiskie meži ar lielu bioloģisko daudzveidību.

II. Mērķi un darbības joma

Šā paziņojuma mērķis ir ierosināt veidus, kā pastiprināt ES rīcību, kas veicama, lai aizsargātu pasaules mežus, jo īpaši pirmatnējos mežus, un atjaunotu tos ilgtspējīgā un atbildīgā veidā. Vispārējais mērķis ir aizsargāt un audzēt pasaules mežus, lai uzlabotu cilvēku veselību un iztiku un nodrošinātu veselīgu planētu mūsu bērniem un mazbērniem.

ES rīcības pastiprināšana atbilst ES mērķim līdz 2030. gadam apturēt pasaules meža seguma izzušanu un ES pašreizējām starptautiskajām saistībām. Tā ir atbilde aicinājumiem, ko izteicis Eiropas Parlaments XXXVI , Padome un ieinteresētās personas no privātā un publiskā sektora XXXVII .

Šajā paziņojumā ir ierosinātas vairākas jaunas darbības un vēlmes, kuru pamatā ir 2013. gada ES meža stratēģija, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam XXXVIII , Septītā vides rīcības programma XXXIX , kā arī Eiropas Komisijas stratēģiskais ilgtermiņa redzējums par klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam “Tīru planētu – visiem!”.

Komisijas pārdomu dokumentā “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam” XL ir uzsvērts, ka atmežošana “nav kādas citas personas problēma”. Tajā uzsvērts fakts, ka ES pārtikas un barības produktu patēriņš ir viens no galvenajiem vides ietekmējuma cēloņiem, kas rada lielu slodzi uz mežiem trešās valstīs un paātrina atmežošanu. Tāpēc vajadzības gadījumā ar regulatīviem un neregulatīviem pasākumiem būtu jāveicina tas, kas ES tiek patērēti produkti no neatmežojošām piegādes ķēdēm.

Atmežošanas un meža degradācijas apturēšana apvienojumā ar ilgtspējīgām meža atjaunošanas, pirmreizējas un atkārtotas apmežošanas darbībām paver ekonomikas attīstības iespējas. Lai tās izmantotu, īpašs uzsvars jāliek uz lauksaimniecības produktu un uz koksnes resursiem balstītu produktu ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu. Tam nepieciešama rīcība starptautiskā, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī lielas investīcijas.

Attiecīgi šajā paziņojumā ir ierosināta partnerības pieeja, proti, cieša sadarbība ar ražotājvalstīm un patērētājvalstīm, kā arī ar uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību. Šādas partnerības var sekmēt rīcību, kas veicina zemes pārvaldību, ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un atjaunošanu, piegādes ķēžu pārredzamību, rezultatīvu monitoringu, ilgtspējīgu finansējumu un daudzpusēju sadarbību. Šajā paziņojumā identificētās darbības var būt noderīgas arī dažām citām dabiskām ekosistēmām, jo to izzušanu izraisa galvenokārt tie paši cēloņi, kas izraisa mežu izzušanu XLI .

Šā paziņojuma sagatavošanas laikā Komisija ir plaši apspriedusies ar ieinteresētajām personām XLII , arī divās konferencēs 2014. un 2017. gadā un atklātā sabiedriskajā apspriešanā 2019. gadā. Šim paziņojumam izmantotā pierādījumu bāze tika nostiprināta trīs pētījumos, jo īpaši 2018. gada februārī publicētajā “Priekšizpētē par iespējām pastiprināt ES rīcību pret atmežošanu”, kurā identificēti pašreizējie trūkumi un novērtētas iespējamās papildu rīcībpolitikas. Piemēram, lai gan ES FLEGT rīcības plāns ir vērsts pret nelikumīgu mežizstrādi un veicina meža pārvaldības nostiprināšanu, tajā nav aplūkota atmežošana, ko izraisa lauksaimniecības platību izplešanās. ES Direktīvā par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu ir noteikti ilgtspējas kritēriji, kas jāievēro attiecībā uz šķidrās biodegvielas izejvielām un konkrētiem biomasas avotiem, kurus izmanto biogāzes un cietā biomasas kurināmā iegūšanai, lai tie kvalificētos finansiāla un regulatīva atbalsta saņemšanai. Tomēr minētā direktīva neaptver biržas preču izmantošanu citiem mērķiem, izņemot biokurināmā/biodegvielas ieguvi.

Tā kā pašreizējās Komisijas pilnvaru termiņš tuvojas noslēgumam, šajā paziņojumā nav izklāstīts galīgais plāns nākamajam Komisijas sastāvam. Tomēr problēmas, ar kurām saskaramies, ir pietiekami nopietnas, lai dotu pamatu veikt nopietnu analīzi par problēmām, rīkot apspriedes par to, kā šīs problēmas risināt, izteikt vairākus priekšlikumus, ar kuriem var nākt klajā jau tagad, un sagatavot regulatīvus un finansiālus atbildes pasākumus, par kuriem būs jālemj nākamās Komisijas politiskajiem līderiem.

III. Piecas prioritātes, kuru mērķis ir pastiprināt ES rīcību pret atmežošanu un meža degradāciju

1. prioritāte: samazināt ES patēriņa pēdas nospiedumu uz sauszemes un veicināt to, ka ES tiek patērēti produkti no neatmežojošām piegādes ķēdēm

Pēdējos desmit gados Komisija ir strādājusi pie tā, lai vairotu politisko izpratni par atmežošanu un meža degradāciju. Ir ieviests plašs brīvprātīgu un obligātu darbību kopums tādās jomās kā vides marķējums, ilgtspējas ziņojumu sniegšana, cilvēktiesības, likumības pārbaude, ilgtspējīgas investīcijas un finansējums, publiskais iepirkums un korporatīvā sociālā atbildība / atbildīga darījumdarbība. Šīm darbībām ir bijusi zināma ietekme, tomēr tikai dažas no tām ir tieši orientētas uz atmežošanu, meža degradāciju un meža atjaunošanu. Tāpat arī pēdējos gados ir palielinājusies privātā sektora brīvprātīga apņemšanās palīdzēt novērst atmežošanu, tomēr šo centienu īstenošanu un pārredzamību iespējams uzlabot vēl vairāk.

ES ir sākusi pievērsties arī atmežošanas riskam, ko rada biokurināmā/biodegvielas izmantojuma palielināšanās. Direktīvā (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu XLIII ir ietverti ne tikai saistoši ilgtspējas kritēriji, bet arī noteikumi atmežošanas riska mazināšanai, un ir noteikta vispārēja robežvērtība no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražota biokurināmā/biodegvielas izmantojuma ieskaitīšanai atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājos. Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/807 XLIV ir ietverti kritēriji tādu izejvielu identificēšanai, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas (ILUC) risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums. Iespēja ņemt vērā no augsta ILUC riska izejvielām iegūtu biokurināmo/biodegvielu, kad tiek aprēķināts kopējais atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars valstī, attiecībā uz 2021.–2023. gadu tiks ierobežota un, vēlākais, līdz 2030. gadam pakāpeniski atcelta.

Lai veicinātu to, ka ES tiek patērēti produkti no neatmežojošām piegādes ķēdēm, jānodrošina, ka piegādātājiem, ražotājiem, mazumtirgotājiem, patērētājiem un publiskajām iestādēm ir vieglāk identificēt, popularizēt un iegādāties šādus produktus. Labi piemēri, kā ES rīcībpolitika var uzlabot piegādes ķēžu pārredzamību, ir Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (zināma arī kā ES Kokmateriālu regula), un Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, lai tie varētu atšķirt dažādās produktu sastāvā esošās augu eļļas. Citi instrumenti ir ES ekomarķējums, zaļais publiskais iepirkums un citas iniciatīvas, ko īsteno aprites ekonomikas kontekstā. Arī tādi rīki kā produkta vides pēdas nospiedums un organizācijas vides pēdas nospiedums var palīdzēt labāk novērtēt dažādu produktu kategoriju radīto noslodzi uz atmežošanu. Tomēr šīs iniciatīvas varētu mērķtiecīgāk vērst tieši uz apmežošanas veicināšanu un cīņu pret atmežošanu un meža degradāciju.

Svarīga nozīme ilgtspējīgu piegādes ķēžu atbalstīšanā var būt arī sertifikācijas un verifikācijas shēmām, ja tajās tiek ievēroti augsti standarti. Komisija ir izstrādājusi vadlīnijas XLV par ES Kokmateriālu regulu, kurās aplūkota trešo personu verifikācijas shēmu loma riska novērtēšanā un mazināšanā. Arī 2018. gadā veiktā pētījumā tika izvērtēti ilgtspējas standarti attiecībā uz palmu eļļu un sniegts kopsavilkums par esošo iniciatīvu ietekmi uz palmu eļļas ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu XLVI . Būtu jāstiprina standarti un sertifikācijas shēmas, kas palīdz identificēt un popularizēt neatmežojošas biržas preces, cita starpā pētot to priekšrocības un trūkumus un izstrādājot norādījumus, arī veicot uz konkrētiem kritērijiem balstītu novērtējumu, kas uzskatāmi apliecinātu, ka dažādi standarti un shēmas ir pārliecinoši un pamatīgi. Šādiem kritērijiem būtu jāattiecas uz tādiem aspektiem kā sertifikācijas un akreditācijas procesu pamatīgums, neatkarīgs monitorings, iespējas uzraudzīt piegādes ķēdi, prasības aizsargāt pirmatnējos mežus un mežus ar lielu bioloģiskās daudzveidības vērtību un veicināt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

Turklāt patērētāji un ražotāji būtu labāk jāinformē par saikni starp biržas preču patēriņu un atmežošanu. Gan ar regulatīvu, gan ar neregulatīvu stimulu starpniecību cilvēki būtu jāmudina pievērsties labāk sabalansētam, veselīgam un uzturvielām bagātam uzturam XLVII un samazināt pārtikas atkritumu daudzumu. Šāds ilgtspējīgāks dzīvesveids samazinās noslodzi uz sauszemi un resursiem.

Turklāt Komisija veicinās šādu jau uzsāktu darbību īstenošanu:

-ar attiecīgajām ieinteresētajām personām veikt analītisku darbu, lai novērtētu vajadzību prasīt uzņēmumu valdēm izstrādāt un publiskot ilgtspējas stratēģiju, kas ietver pienācīgi rūpīgas likumības pārbaudes visā piegādes ķēdē, un izmērāmus ilgtspējas mērķrādītājus XLVIII ;

-saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām rosināt mežam relevantu apsvērumu integrēšanu korporatīvās sociālās atbildības/atbildīgas darījumdarbības praksē un veicināt pārredzamību un brīvprātīgu saistību uzņemšanos privātajā sektorā;

-padziļināti integrēt atmežošanas apsvērumus ES ekomarķējumā, zaļajā publiskajā iepirkumā un citās iniciatīvās, ko īsteno aprites ekonomikas kontekstā;

-aktīvi atbalstīt tādu informatīvo un izglītojošo materiālu izstrādi un izplatīšanu, kas palīdzētu samazināt pieprasījumu pēc produktiem, kuru piegādes ķēdes var būt saistītas ar atmežošanu, un vienlaikus palielināt pieprasījumu pēc produktiem no neatmežojošām piegādes ķēdēm;

-ieviestā tiesiskā regulējuma “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” kontekstā pievērsties relevantiem atjaunojamo energoresursu un biokurināmo/biodegvielu aspektiem, 2021. gadā caurskatīt visus relevantos aspektus ziņojumā, kas pievienots Komisijas Deleģētajai regulai (ES) 2019/807, un vajadzības gadījumā 2023. gadā pārskatīt Deleģēto regulu (ES) 2019/807, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem pierādījumiem;

-īstenot ES FLEGT 2018.–2022. gada darba plānu, jo īpaši stiprināt ES Kokmateriālu regulas īstenošanu.

2. prioritāte: partnerībā ar ražotājvalstīm strādāt pie tā, lai mazinātu mežu noslodzes un garantētu, ka ES sadarbība attīstības jomā ir neatmežojoša

Atbilstoši ES attīstības sadarbības principiem Komisija partnerībā ar ražotājvalstīm cīnīsies pret atmežošanu un meža degradāciju. Kopš 2014. gada ES vidēji 1,2 mljrd. EUR gadā ir investējusi, lai atbalstītu lauksaimniecības programmas partnervalstīs, kurām ir problēmas šajā jomā. Investīcijas ir orientētas uz to, lai atbalstītu klimatnoturīgu lauksaimniecību, ilgtspējīgu intensifikāciju un dažādošanu, agroekoloģiju un agromežsaimniecību. Komisija tiecas veicināt ilgtspējīgas un pārredzamas lauksaimniecības vērtību ķēdes, kas pamatojas uz stabilu metodiku XLIX , kuru kopīgi izmanto partnervalstis. Tas dod Komisijai iespēju atbalstīt rīcību, kuras mērķis ir pārveidot biržas preču, piemēram, kafijas, kakao, palmu eļļas un lauksaimniecības dzīvnieku, vērtību ķēdes.

Komisija ir intensīvāk pievērsusies arī ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai (IMA) kā instrumentam, kas izmantojams, lai novērstu, apturētu un pavērstu pretējā virzienā meža izzušanu un degradāciju. IMA saliedē ekonomiskos, vidiskos un sociālos mērķus, lai i) nodrošinātu, ka meži saglabā savu produktīvo vērtību, ii) palielinātu mežu noturību pret klimata pārmaiņām un iii) saglabātu mežu nodrošinātos ekosistēmas pakalpojumus (tai skaitā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un oglekļa sekvestrēšanu). IMA palīdz arī veicināt inovatīvu bioekonomiku un atraisīt uz koksnes resursiem balstītās rūpniecības lielo sociālekonomisko potenciālu. Investīcijas uz koksnes resursiem balstītā rūpniecībā rada vairāk nekā divkāršotu vērtību citos ekonomikas sektoros. Rezultātā uz katrām 100 darbvietām, kas tiek izveidotas uz koksnes resursiem balstītā rūpniecībā, tiek radītas 153 darbvietas citos sektoros L .

Daudzveidīgu koksnes produktu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšana ir viens no bioekonomikas pamatelementiem. Kopš 2010. gada ES ar programmu “SWITCH To Green” starpniecību vairāk nekā 20 milj. EUR ir investējusi ar mežrūpniecību saistītos pilotprojektos. 2018. gadā veiktā izvērtējumā secināts, ka ES atbalstam zaļās darījumdarbības attīstīšanai (galvenokārt Āfrikā un Āzijā) ir bijusi “liela ietekme ilgtspējīgu patēriņa un ražošanas prakšu ieviešanas, investīciju apjoma pieauguma un zaļo darbvietu radīšanas aspektā” LI .

Bioloģiskā daudzveidība ir mežu un meža ekosistēmas pakalpojumu produktīvās vērtības pamatu pamats, tāpēc ir svarīgi cīnīties pret meža degradāciju. ES ir atbalstījusi aizsargājamo teritoriju izveidi un apsaimniekošanu, un 2018. gadā šīs teritorijas aptvēra mitros tropu mežus 14,7 milj. ha platībā. ES ir veicinājusi arī novatoriskus un iedarbīgus rīkus mežu aizsargāšanai, piemēram, vietējo kopienu (jo īpaši pirmiedzīvotāju tautu) saglabāšanu vai ainavā balstītu pieeju LII .

Lielu atmežošanas risku rada nelikumīgas darbības. Tāpēc ir svarīgi vērsties pret tādiem atmežošanas cēloņiem kā vāja pārvaldība, un tas ir bijis arī viens no ES FLEGT rīcības plāna pamatelementiem. Kopš 2003. gada šis rīcības plāns ir palīdzējis uzlabot pārredzamību, pārskatatbildību, tiesību reformu, iekļaujošas un līdzdalīgas pieejas atbalstītajās valstīs. Zemes un meža atbildīgas lietošanas LIII veicināšana ir un paliek viena no ES starptautiskās sadarbības un attīstības politikas galvenajām prioritātēm. ES patlaban atbalsta zemes pārvaldības darbības aptuveni 40 jaunattīstības valstīs un “Brīvprātīgo pamatnostādņu par zemes, zvejniecību un mežu īpašuma atbildīgu pārvaldību valsts pārtikas nodrošinājuma kontekstā” LIV īstenošanu citās 18 valstīs. Turklāt ES sniedz tiešu atbalstu cilvēktiesību un zemes tiesību aizstāvjiem. Saistībā ar ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai LV vietējo iestāžu un kopienu iesaistīšana uzlabo pret mežu vērsto noziegumu apkarošanas centienu rezultativitāti un ietekmi.

ES darbības ir palīdzējušas ražotājvalstīs izstrādāt un īstenot rīcībpolitikas, kuru rezultātā meža izzušana un meža degradācija jau ir samazinājusies. Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, Komisija izvērsīs pašreizējās darbības un attīstīs papildu darbības, piemēram, turpmāk izklāstītās.

Turklāt Komisija veicinās šādu jau uzsāktu darbību īstenošanu:

-saskaņā ar ANO Cilvēktiesību padomes Rezolūciju 28/11 izvērst centienus atbalstīt no mežiem atkarīgo pirmiedzīvotāju tautu un vietējo kopienu tiesības, kā arī vides tiesību aizstāvjus;

-stiprināt politisko un tiesisko regulējumu, kurš sekmē ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un zemes izmantošanas plānošanu un kurā integrēti bioloģiskās daudzveidības un klimata apsvērumi;

-veicināt meža ainavu atjaunošanu, kā arī atkārtotas apmežošanas projektus, kuros integrēti ekoloģiskie principi, kas, pateicoties uzlabotu ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanai, nāk par labu bioloģiskajai daudzveidībai, vietējo iedzīvotāju tiesībām un iztikai LVI ;

-turpināt atbalstīt meža saglabāšanu, izveidojot un lietpratīgi apsaimniekojot aizsargājamas meža teritorijas, vienlaikus pētot teritorijas ar augstu saglabāšanas vērtību LVII un lieliem oglekļa uzkrājumiem LVIII ;

-pamatojoties uz pieredzi, kas gūta iniciatīvā “Pasaules klimata pārmaiņu alianse” (PKPA+), izvērst darbības koksnes kurināmā ilgtspējīgas ieguves un izmantošanas jomā un nerimties veicināt citus ilgtspējīgu atjaunojamo energoresursu veidus.

3. prioritāte: stiprināt starptautisko sadarbību, kuras mērķis ir apturēt atmežošanu un meža degradāciju un veicināt meža atjaunošanu

ES līderība šajā jomā izpaužas kā apņemšanās iesaistīties daudzpusējā darbībā un īstenot ES FLEGT rīcības plānu. Ja ES rīkosies viena pati, tam būs vien neliela ietekme atmežošanas un meža degradācijas mazināšanā un pasaules meža seguma palielināšanā. Tāpēc ir svarīgi stiprināt sadarbību, veicināt saskaņotu rīcību un nepieļaut, ka tādu produktu tirdzniecība, kuru piegādes ķēdes varētu būt saistītas ar atmežošanu, tiek novirzīta uz citiem pasaules reģioniem.

Daudzpusējā un divpusējā līmenī ES jau aktīvi veicina tādu rīcībpolitiku un standartu izstrādi, kas vēršas pret atmežošanas un meža degradācijas cēloņiem. Nozīmīgākajos starptautiskajos forumos ES iestājas par vispasaules darbakārtību dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, lauku attīstībai, pārtikas nodrošinājumam, ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai, apmežošanai un degradētu meža platību atjaunošanai. Turklāt ar nozarisku starpvaldību organizāciju starpniecību ES sadarbojas ar valstīm, galvenajām ieinteresētajām personām un iniciatīvām, tādām kā Āfrikas lauku uzdevumgrupa LIX , un dalās pieredzē un zināšanās, kā arī pēta iespējas attīstīt nodarbinātību un ienesīgas darbības. Tā rezultātā tiek izstrādātas iniciatīvas, kuru mērķis ir dabas resursu efektīvāka izmantošana: saražot vairāk, izmantojot mazāk resursu.

ES kā nozīmīga tirdzniecības partnere sekmē izaugsmi un sociālekonomisko attīstību daudzos pasaules reģionos un vienlaikus veicina ilgtspēju. Saskaņā ar apņemšanos panākt, ka ES tirdzniecības politika veicina globālo piegādes ķēžu atbildīgu pārvaldību LX , Komisija ir izvirzījusi mērķi nodrošināt, ka visos jaunajos visaptverošajos ES tirdzniecības nolīgumos ir ietverti noteikumi par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un atbildīgu darījumdarbību, kā arī apņemšanās faktiski īstenot Parīzes nolīgumu. Dažos no esošajiem ES tirdzniecības nolīgumiem jau ir ietverti īpaši noteikumi, kuru mērķis ir veicināt tādu meža produktu tirdzniecību, kas neizraisa atmežošanu vai meža degradāciju, un sekmēt mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu LXI .

Turklāt Komisija veicinās šādu jau uzsāktu darbību īstenošanu:

-ilgtspējas ietekmes novērtējumos un citos relevantos novērtējumos, kas pamatojas uz stabilu ietekmes novērtēšanas un izvērtēšanas metodiku, novērtēt tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz atmežošanu;

-starptautiskajās struktūrās, kas atbild par attiecīgajām biržas precēm LXII (piemēram, kafiju, kakao, kokmateriāliem), pievērsties piegādes ķēžu ilgtspējas jautājumam, arī atmežošanu un meža degradācijas aspektā;

-divpusējos dialogos ar lielākajām patērētājvalstīm un ražotājvalstīm i) dalīsies pieredzē un informācijā par attiecīgo politisko un tiesisko regulējumu un ii) identificēs kopīgas aktivitātes, kas veicamas, lai, pamatojoties uz padziļinātu izpratni par atmežošanas un meža degradācijas ietekmi, virzītu politikas attīstību.

4. prioritāte: pārvirzīt finansējumu, lai atbalstītu ilgtspējīgāku zemes izmantošanas praksi

Lai vērstos pret atmežošanas cēloņiem, veicinātu ilgtspējīgu atkārtotu un pirmreizēju apmežošanu, kā arī aktīvi palielinātu pasaules meža segumu un radītu ilgtspējīgākām praksēm labvēlīgu vidi, ir vajadzīgas lielas investīcijas LXIII . Starptautiski arvien lielākā mērā tiek atzīts, ka finanšu tirgiem ir būtiska nozīme ilgtspējīgākas nākotnes nodrošināšanā un ka tie palīdz īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes nolīgumu. Ļoti svarīgi ir būtiskās privātā finansējuma plūsmas lauksaimniecības nozarē gan valstīs, kas kvalificējas oficiālās attīstības palīdzības saņemšanai, gan valstīs, kas šim statusam vairs neatbilst, novirzīt uz neatmežojošām darbībām. Vienlaikus ir svarīgi atteikties no kontrproduktīviem finansiāliem stimuliem un subsīdijām.

2014.–2020. gada periodam Komisija vairāk nekā 500 milj. EUR ir atvēlējusi, lai atbalstītu mežus partnervalstīs. Lai gan tā ir būtiska summa, ir skaidrs, ka ar šāda apjoma investīcijām nepietiks, lai sasniegtu šajā paziņojumā izvirzītos mērķus. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Mežu foruma sekretariāta LXIV datiem tikai ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai vien pasaules mērogā gadā vajadzīgs finansējums 60–140 mljrd. EUR apmērā. Papildus jaunu publiskā finansējuma avotu piesaistīšanai svarīgs uzdevums būs ar mežiem saistītās investīcijas pielāgot attīstībai, kas ir klimatnoturīga un mazina siltumnīcefekta gāzu emisijas (Parīzes nolīguma 2. pants).

Šajā kontekstā efektīvi rīki privātā finansējuma piesaistīšanai tādās nozarēs kā enerģētika, lauksaimniecība vai infrastruktūra ir ES Ārējo investīciju plāns (ĀIP) un reģionālie finansējuma apvienošanas mehānismi. Lai gan šādi novatoriski finanšu mehānismi var būt pievilcīgi privātajam sektoram jomās, kurās atdeve no investīcijām ir liela (tādās kā ilgtspējīga meža apsaimniekošana, apmežošana un agromežsaimniecība), tie ir mazāk piemēroti, lai atbalstītu investīcijas meža aizsardzībā, oglekļa piesaistītāju saglabāšanā un bioloģiskajā daudzveidībā. Tāpēc šiem mērķiem joprojām būs nepieciešams pienācīgs publiskais finansējums, lai saglabātu līdzsvaru starp dažādajiem mērķiem, kam kalpo meži (ražošana, saglabāšana, klimats, iztika, miers un veselība). Turklāt Komisija ir apņēmusies nodrošināt, ka projekti, kas iekļauti InvestEU LXV ilgtspējīgas infrastruktūras sadaļā 2021.–2027. gada finansējuma periodam, veicina ilgtspēju un neveicina klimata pārmaiņas.

Daži svarīgi pasākumi jau veikti. To vidū ir ES Rīcības plāns ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai LXVI un politiskā līmenī saskaņotas regulas par mazoglekļa etaloniem LXVII un par tādas informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju LXVIII . To vidū ir arī priekšlikums izstrādāt ES taksonomiju LXIX , kas izmantojama, lai noteiktu, kuras saimnieciskās darbības var uzskatīt par tādām, kas ievērojami veicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un vienlaikus būtiski nekaitē nevienam vidiskajam mērķim investīciju veikšanas nolūkā.

Investīcijas nozarēs, kas saistītas ar atmežošanu, var pakļaut investorus operacionāliem, juridiskiem vai reputāciju apdraudošiem riskiem. Tāpēc investori būtu jāiedrošina mudināt uzņēmumus pārorientēties uz neatmežojošām praksēm vai piegādes ķēdēm. Lielāka pārredzamība visā investīciju ķēdē LXX var veicināt šādas pārmaiņas reālajā ekonomikā. Saskaņā ar Direktīvu par nefinanšu informācijas atklāšanu lieliem uzņēmumiem ES jau ir jāatklāj nefinanšu informācija, arī par vidiskiem, sociāliem un cilvēktiesību jautājumiem LXXI . Komisija ir iecerējusi drīzumā publicēt rezultātus, kas gūti ES korporatīvo pārskatu sniegšanas regulējuma, arī Direktīvas par nefinanšu informācijas atklāšanu, atbilstības pārbaudē. Tikmēr Komisija popularizē paraugprakses un izvērtē iespēju vidiskās pārvaldības uzskaitē ieviest vispāratzītus principus, kas vēl vairāk palielinās korporatīvu un finansiālu organizāciju iespējas identificēt un mazināt vidisko ietekmi un atkarību, arī atmežošanu un zemes degradāciju LXXII . Minētais ietver darbu Uzņēmējdarbības un bioloģiskās daudzveidības platformā un turpmākās vidiskās grāmatvedības platformās, kas izrietēs no šīs partnerības pieejas un tiks atbalstītas ar programmas LIFE palīdzību.

Turklāt Komisija veicinās šādu jau uzsāktu darbību īstenošanu:

-ar atmežošanu saistītus apsvērumus integrēt projektu novērtēšanā tajās nozarēs, kurās šie apsvērumi ir relevantie parametri, pēc kuriem novērtē projekta ietekmi;

-apsvērt iespēju izstrādāt vadlīnijas par dažādām mērīšanas pieejām, kādas ES un dalībvalstu līmenī izmanto, lai labāk izprastu mežu vērtību un meža riska finansējuma specifiku, un uzlabot šīs pieejas;

-īstenojot Rīcības plānu ilgtspējīgam finansējumam, arī veidojot ES saimniecisko darbību taksonomiju, pienācīgi ņemt vērā atmežošanu.

5. prioritāte: sekmēt pieejamu un kvalitatīvu informāciju par mežiem un biržas preču piegādes ķēdēm un piekļuvi šai informācijai; atbalstīt pētniecību un inovāciju.

Rezultatīvai meža politikai ir vajadzīga uzticama informācija par meža resursiem, to stāvokli un to apsaimniekošanas un izmantošanas veidiem. Tai ir vajadzīga arī uzticama informācija par zemes izmantošanas maiņu. ES ir atbalstījusi pētniecību un spēju veidošanu šajā jomā pasaules, reģionālā un nacionālā līmenī LXXIV . Tā ir atbalstījusi arī atmežošanas un meža degradācijas monitoringu, kurā izmanto Zemes novērošanas datus no dažādiem avotiem.

ES Zemes novērošanas un monitoringa programma Copernicus nodrošina pilnīgu un brīvu bezmaksas piekļuvi Sentinel satelītu datiem un informācijai, ko nodrošina Copernicus pakalpojumi. Tā ir palīdzējusi samazināt izmaksas par ilgtspējīgas attīstības mērķu rādītāju, piemēram, ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas rādītāja, monitoringu. Copernicus ir viens no galvenajiem rīkiem globālo vai nacionālo meža monitoringa sistēmu stiprināšanai. Turklāt Komisija īsteno ES Bioekonomikas stratēģiju LXXV , kas paredz izveidot Bioekonomikas zināšanu centru un ES bioekonomikas monitoringa sistēmu, kas aptvertu ekosistēmas un to pakalpojumus. Tomēr ir nepieciešams vēl vairāk nostiprināt ES Zemes novērošanas un piegādes ķēžu datus un apvienot pētniecības un monitoringa spējas, lai izstrādātu agrīnās brīdināšanas sistēmu.

Ir svarīgi veicināt to, ka ES tiek patērēti produkti no neatmežojošām piegādes ķēdēm, un precizēt novērtējumus par ES un citu tirgu patēriņa ietekmi uz pasaules mežiem. Lai to izdarītu, ir vajadzīgs labāks tirdzniecības plūsmu monitorings līdz pat nacionālam, reģionālam un vietējam līmenim, kā arī labāka piekļuve savlaicīgai informācijai. Minētā mērķa sasniegšanai pēdējos gados ir izstrādātas vairākas iniciatīvas LXXVI , tomēr tikai dažas no šīm piegādes ķēžu pārredzamības iniciatīvām ir kļuvušas par patiesi pieejamām platformām, kas spēj nodrošināt lēmumu pieņemšanai vajadzīgo informāciju plašam aktoru lokam.

No ES pētniecības pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” jau ir finansēta nozīmīga pētniecība un inovācija relevantās jomās LXXVII . Tomēr, lai pārietu uz ilgtspējīgākām zemes izmantošanas praksēm un piegādes ķēdēm un tādā veidā apturētu atmežošanu un meža degradāciju, ir vajadzīgs vairāk pētniecisku un zinātnisku pierādījumu. Šāda pētniecība ir vajadzīga tādās jomās kā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, dabā balstītu risinājumu LXXVIII identificēšana un īstenošana, meža un ainavas atjaunošana (tostarp pirmreizēja un atkārtota apmežošana), tirdzniecības plūsmas un ar atmežošanu un meža degradāciju saistītu biržas preču tirgus uzraudzība. Komisija pastiprinās savus centienus šajā jomā, arī izmantojot nākamo ES inovāciju un pētniecības pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Turklāt tā atbalstīs dalīšanos ES paraugpraksē ar citām valstīm atjaunojamo energoresursu enerģijas, viedās lauksaimniecības un citās relevantās jomās.

Turklāt Komisija veicinās šādu jau uzsāktu darbību īstenošanu:

-palīdzēt ražotājvalstīm sekot līdzi tam, kā tiek īstenoti rīcībpolitikas mērķi, to vidū i) nacionāli noteiktā devuma komponenti, kas saistīti ar mežu, ii) saistības, kas attiecas uz atmežošanu un biržas preču likumīgu un ilgtspējīgu ražošanu, un iii) ar to saistītā tirdzniecība;

-intensificēt centienus nodrošināt to, ka uzticama informācija par meža resursiem un zemes izmantošanas maiņu ir pieejama, kvalitatīva un saskaņota, nolūkā iesaistīt politikas veidošanā plašu ieinteresēto personu loku, arī no partnervalstīm;

-turpināt atbalstīt tādu globālu LXXIX un reģionālu LXXX informācijas sistēmu izstrādi, kas dotu iespēju monitorēt ietekmi, ko rada meža ugunsgrēki, kuri katru gadu pasaule iznīcina aptuveni 67 milj. ha meža LXXXI .

Secinājumi

Komisija ir ierosinājusi sarakstu ar sākotnējām darbībām un ieskicējusi papildpasākumus, par kuriem būs jāspriež un jālemj nākamajiem Komisijas politiskajiem līderiem.

Šā paziņojuma sekmīgai īstenošanai būs vajadzīgs nerimtīgs dialogs starp ES un tās partneriem pasaulē, privātā sektora stingra iesaistīšanās un aktīva apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību, kura aprakstīta 2. pielikumā. Turklāt būs nepieciešams mobilizēt lielus finanšu resursus.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt šo paziņojumu un ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām aktīvi iesaistīties paziņojumā noteikto darbību īstenošanā. Komisija uzraudzīs darbību īstenošanu un ziņos par to, un novērtēs, vai tās veiksmīgi vēršas pret atmežošanas un meža degradācijas cēloņiem.

(I)

   Atmežošana ir meža pārveidošana citā zemes izmantojumā neatkarīgi no tā, vai šo procesu ierosina cilvēks (FAO, 2018, Global Forest Resources Assessment 2020. Terms and Definitions, http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf ).

(II)

   Meža degradācija nozīmē, ka ir samazinājusies meža spēja nodrošināt produktus un pakalpojumus, tātad mežs cilvēka darbību rezultātā ir zaudējis struktūru, funkcijas, sugu sastāvu vai produktivitāti, kas parasti ir saistāma ar dabisku meža tipu, kādam vajadzētu augt attiecīgajā vietā. Tāpēc degradēts mežs nodrošina mazāku produktu un pakalpojumu piedāvājumu no konkrētās vietas un uztur tikai nelielu bioloģisko daudzveidību. Degradētu mežu bioloģiskā daudzveidība ietver daudzus komponentus, kas nav kokaugi un var dominēt augājā zem vainagu klāja. (Avots: Konvencija par bioloģisko daudzveidību, https://www.cbd.int/forest/definitions.shtml , un IPBES, https://www.ipbes.net/glossary/forest-degradation ).

(III)

   Five Forest Figures, the World Bank. Pieejams vietnē https://blogs.worldbank.org/opendata/five-forest-figures-international-day-forests .

(IV)

   Vajadzība samazināt meža zudumu ir uzsvērta IPBES. 2019. Global assessment report on biodiversity and ecosystem services of the Intergovernmental Science- Policy Platform on Biodiversity and Ecosystem Services. E. S. Brondizio, J. Settele, S. Díaz, and H. T. Ngo (editors). IPBES Secretariat, Bonn, Germany.  https://www.ipbes.net/global-assessment-report-biodiversity-ecosystem-services .

(V)

   Smith P et al (2014) Agriculture, Forestry and Other Land Use (AFOLU). In: Climate Change 2014: Mitigation of Climate Change. Contribution of Working Group III to the Fifth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change [Edenhofer O et al (eds.)]. Cambridge University Press, Cambridge, UK and New York, NY, USA.

(VI)

   FAO, 2018, The State of the World’s Forests 2018 - Forest pathways to sustainable development. Rome.  http://www.fao.org/3/a-i9535en.pdf .

(VII)

   United Nations. 2017. Sustainable Development Goals Report 2017. https://unstats.un.org/sdgs/files/report/2017/TheSustainableDevelopmentGoalsReport2017.pdf .

(VIII)

    https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/forestry/forestry-explained_en .

(IX)

   FOREST EUROPE, 2015: State of Europe’s Forests 2015.  https://www.foresteurope.org/docs/fullsoef2015.pdf .

(X)

   Komisijas paziņojums “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai” COM(2013) 659, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52013DC0659 . Sk. arī Komisijas ziņojumu “Progress, kas panākts, īstenojot ES meža stratēģiju “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai” COM(2018) 811, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52018DC0811 .

(XI)

   Pirmatnējais mežs neatkarīgi no tā vecuma ir mežs, kas nekad nav ticis izcirsts un ir attīstījies pēc dabiskiem traucējumiem un atbilstoši dabiskiem procesiem: https://www.cbd.int/forest/definitions.shtml .

(XII)

   Pirmreizēja apmežošana ir meža izveidošana, to stādot vai apzināti sējot zemē, kam iepriekš bijis cits izmantojums, un tā ietver zemes izmantošanas veida maiņu no nemeža zemes uz meža zemi (FAO 2018, Global Forest Resources Assessment 2020. Terms and Definitions, http://www.fao.org/3/I8661EN/i8661en.pdf ). Atkārtota apmežošana ir meža atkārtota izveidošana, to stādot un/vai apzināti sējot zemē, kas klasificēta kā mežs (sk. turpat). Meža atjaunošana ir darbības, ko veic, lai atjaunotu ekoloģiskos procesus, un kas paātrina meža struktūras, ekoloģisko funkciju un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos līdz līmenim, kas raksturīgs mežam klimaksa stadijā (Elliott, S., D. Blakesley and K. Hardwick, in press. Restoring Tropical Forests: a Practical Guide. Kew Publications, London). Pirmreizējas un atkārtotas apmežošanas projektiem būtu jāpalīdz uzturēt vai jāuzlabo ekosistēmas preču un pakalpojumu nodrošināšana ainavas līmenī un būtu jānāk par labu klimatam, tā pārmaiņu mazināšanai, biomasas ražošanai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, augsnes un ūdens aizsardzībai, erozijas un pārtuksnešošanās ierobežošanai un jāpalīdz novērst invazīvu sugu introdukciju (Pan-European Guidelines for Afforestation and Reforestation – Forest Europe 2008).

(XIII)

   Sk. 3.5. iedaļu Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) 2018. gada novērtējuma ziņojumā par zemes degradāciju un atjaunošanu, https://www.ipbes.net/system/tdf/2018_ldr_full_report_book_v4_pages.pdf?file=1&type=node&id=29395 .

(XIV)

   Aiči 5., 7., 11., 14., 15. mērķis ir tieši saistīti ar mežiem.

(XV)

   ANO Stratēģiskajā plānā attiecībā uz mežiem 2030. gadam ir izvirzīti mērķi līdz 2030. gadam pavērst pretējā virzienā pasaules meža seguma izzušanu un palielināt pasaules meža platību par 3 %.

(XVI)

   FAO. 2016. State of the World’s Forest 2016. Forests and agriculture: land-use challenges and opportunities. Rome.  http://www.fao.org/3/a-i5588e.pdf .

(XVII)

   Šo prognožu pamatā ir ROADLESS-FOR karte un pēdējos 10 gados (2009–2018) konstatēto traucējumu (atmežošanas un degradācijas) tempa ekstrapolācija; avots: JRC, 2019.

(XVIII)

   Piemēram, saskaņā ar Interpola datiem nelikumīgi iegūtu kokmateriālu tirdzniecības vērtība ir 51 mljrd. USD gadā (The Rise of Environmental Crime – A Growing Threat to Natural Resources, Peace, Development And Security, A UNEP-INTERPOL Rapid Response Assessment).

(XIX)

   Household Energy Access for Cooking and Heating Lessons Learned and the Way Forward, Koffi Ekouevi and Voravate Tuntivate; 2012 International Bank for Reconstruction and Development/The World Bank.

(XX)

   ES importa daļa materializētajā atmežošanā (1990–2008) sojas gadījumā bija 4,45 milj. ha (39 %), palmu eļļas gadījumā 0,9 milj. ha, kakao gadījumā 0,6 milj. ha (27 %), kafijas gadījumā 0,3 milj. ha (27 %); 2018. gada priekšizpēte, I daļa, 4-3. tabula.

(XXI)

   Ziņojumā par attiecīgo pārtikas un barības kultūraugu platību izplešanos visā pasaulē (COM(2019) 142 final) bija norādīts uz ievērojamu eļļas palmu platību izplešanos, kas visā pasaulē notiek uz tādas zemes rēķina, kurā ir liels oglekļa uzkrājums, piemēram, uz mežu rēķina. Dati apliecināja, ka šāda izplešanās notiek arī dažu citu biokurināmā/biodegvielas izejvielu gadījumā, taču tikai atsevišķās valstīs.

(XXII)

   Arī pārmērīgi lielai citu produktu, piemēram, kokvilnas, kafijas, cukurniedru, rapša, garneļu (no mangrovju audzēm), kakao un iežguves produktu, ieguvei un ražošanai var būt būtiska vidiska un sociāla ietekme.

(XXIII)

   Jēdzienu “materializētā atmežošana” izmanto, lai atmežošanu sasaistītu ar patēriņu. Tas apzīmē atmežošanu, kas materializēta (kā ārējs elements) ražotā, tirgotā vai patērētā produktā, precē, biržas precē vai pakalpojumā.

(XXIV)

   Eiropas Komisija, 2013. ES patēriņa ietekme uz atmežošanu: Visaptveroša analīze par ES patēriņa ietekmi uz atmežošanu. Nobeiguma ziņojums. Eiropas Komisijas finansēts pētījums, ko veikuši VITO, Starptautiskais Lietišķo sistēmu analīzes institūts, HIVA — Onderzoeksinstituut voor Arbeid en Samenleving un Starptautiskā Dabas aizsardzības savienība Nīderlandē.

(XXV)

   Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība (FLEGT) – ES rīcības plāna priekšlikums” (COM(2003) 251 final).

(XXVI)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus.

(XXVII)

    http://ec.europa.eu/environment/forests/eu_comm_2019.htm .

(XXVIII)

   Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai “Atmežošanas un meža degradācijas radīto problēmu risinājumi cīņai ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības izzušanu” (COM(2008) 645 galīgā redakcija).

(XXIX)

   Komisijas paziņojums “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, COM(2018)773 final, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=COM%3A2018%3A773%3AFIN .

(XXX)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001.

(XXXI)

    https://ec.europa.eu/europeaid/new-european-consensus-development-our-world-our-dignity-our-future_en .

(XXXII)

   Meža seguma ikgadējais zudums, 2005.–2010. gada periodu salīdzinot ar 2010.–2015. gada periodu, ir samazinājies par aptuveni 17 % (no 6,6 līdz 5,5 Mha gadā); avots: FAO (2015) Global Forest Resources Assessment 2015 and Keenan et al. (2015) Forest Ecology and Management 352, 9–20.

(XXXIII)

   The global tree restoration potential; Science 05 Jul 2019: Vol. 365, Issue 6448, pp. 76-79; https://science.sciencemag.org/content/365/6448/76.

(XXXIV)

   Intergovernmental Panel on Climate Change (IPCC), An IPCC Special Report on the Impacts of Global Warming of 1.5 °C Above Pre-Industrial Levels and Related Global Greenhouse Gas Emission Pathways (IPCC, 2018).

(XXXV)

   Creating forestry jobs to boost the economy and build a green future, C.T.S. Nair and R. Rut. Informatīvs dokuments, kas sagatavots īpašajam pasākumam “Pasaules ekonomikas satricinājumu ietekme uz meža nozari” FAO Mežsaimniecības komitejas 19. sesijā, Romā, 2009. gada 20. martā.

(XXXVI)

   Eiropas Parlaments ir pieņēmis vairākas rezolūcijas, kas saistītas ar mežu un atmežošanu; sk., piemēram, Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūciju par pārredzamu un atbildīgu dabas resursu pārvaldību jaunattīstības valstīs: meži (2018/2003(INI)), http://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-8-2018-0333_LV.pdf .

(XXXVII)

   Sk. Padomes 2019. gada secinājumus par progresu ES meža stratēģijas īstenošanā un par jaunu stratēģisko satvaru attiecībā uz mežiem (https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-8609-2019-INIT/lv/pdf); 2014. gada Ņujorkas deklarāciju par mežiem, 2015. gada Amsterdamas deklarāciju, 2018. gada Katovices ministru deklarāciju par mežiem klimatam; simtiem uzņēmumu ir uzņēmušies saistības atteikties no atmežošanas savās piegādes ķēdēs (http://www.supply-change.org/); svarīga šajā ziņā ir arī nesenā Kakao un mežu iniciatīva.

(XXXVIII)

   Komisijas paziņojums “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” (COM(2011) 244), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex%3A52011DC0244 .

(XXXIX)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmums Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32013D1386 .

(XL)

    https://ec.europa.eu/commission/publications/reflection-paper-towards-sustainable-europe-2030_lv .

(XLI)

   Dažas dabiskas ekosistēmas, piemēram, kūdrāji un savannas, kas bagātas ar oglekli un bioloģiski daudzveidīgas, neatbilst meža definīcijai, tomēr lauksaimnieciskā ražošana tās ietekmē, un tās ir nopietni apdraudētas.

(XLII)

   Plašāka informācija par 2014. un 2017. gada konferencēm, pētījumiem un sabiedrisko apspriešanu atrodama vietnē http://ec.europa.eu/environment/forests/deforestation.htm .

(XLIII)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu.

(XLIV)

   Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģētā regula, ar kuru Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (OV L 133, 21.5.2019., 1.–7. lpp.).

(XLV)

    http://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/eutr_guidance.zip .

(XLVI)

    http://ec.europa.eu/environment/forests/studies_EUaction_deforestation_palm_oil.htm .

(XLVII)

   Food in the Anthropocene: the EAT–Lancet Commission on healthy diets from sustainable food systems.  https://www.thelancet.com/commissions/EAT .

(XLVIII)

   Komisijas rīcības plāns par ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu.

(XLIX)

   Value-Chain Analysis for Development Initiative (VCA4D). https://europa.eu/capacity4dev/value-chain-analysis-for-development-vca4d- .

(L)

   Lia et al. (2019). The economic contribution of the world's forest sector, Forest Policy and Economics Volume 100, March 2019.  https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1389934118300753?via%3Dihub .

(LI)

    https://europa.eu/capacity4dev/public-environment-climate/documents/scp-evaluation-final-report-full-package-publications .

(LII)

   Ir pierādīts, ka tad, ja mežus apsaimnieko vietējās kopienas, atmežošanas temps Bolīvijā, Brazīlijā un Kolumbijā samazinās (Stevens et al. 2014; Blackman and Veit 2018).

(LIII)

   Lai gan 86 % pasaules mežu ir publiskā sektora īpašums, praksē visā pasaulē aptuveni 60 % zemes un resursu tiek apsaimniekoti, pamatojoties uz paražu noteikumiem, no kuriem oficiāli atzīta ir mazāk nekā viena piektdaļa.

(LIV)

   Brīvprātīgajās pamatnostādnēs par zemes, zvejniecību un mežu īpašuma atbildīgu pārvaldību valsts pārtikas nodrošinājuma kontekstā ir izklāstīti principi un starptautiski atzīti standarti attiecībā uz atbildīgu īpašuma pārvaldīšanu. Tās nodrošina satvaru, ko valstis var izmantot, kad tās izstrādā savas stratēģijas, rīcībpolitikas, tiesību aktus, programmas un aktivitātes. Tās ļauj valdībām, pilsoniskajai sabiedrībai, privātajam sektoram un iedzīvotājiem spriest par to, vai to ierosinātās darbības un citu veiktās darbības ir pieņemama prakse.

(LV)

   Komisijas paziņojums “ES rīcības plāns savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai” (COM(2016) 87), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2016:87:FIN .

(LVI)

   Koordinēti ar esošajām iniciatīvām, piemēram, Bonnas uzdevumu: http://www.bonnchallenge.org/ , Ņujorkas deklarāciju par mežiem un Globālo partnerību mežu un ainavu atjaunošanai: http://www.forestlandscaperestoration.org/ .

(LVII)

   Teritorija, kurai statuss noteikts, pamatojoties uz augstām saglabāšanas vērtībām, kas ir bioloģiskas, ekoloģiskas, sociālas vai kultūras vērtības, kuras uzskata par sevišķi nozīmīgām nacionālā, reģionālā vai pasaules līmenī: https://hcvnetwork.org/ .

(LVIII)

   Liela oglekļa uzkrājuma pieeja ir metodika, ko izmanto, lai aizsargājamas meža teritorijas atšķirtu no degradētām zemēm, kurām ir mazs oglekļa uzkrājums un zema bioloģiskās daudzveidības vērtība un kuras var attīstīt: http://highcarbonstock.org/ .

(LIX)

   Sk. https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/food-farming-fisheries/farming/documents/report-tfra_mar2019_en.pdf . Citi relevantu iniciatīvu piemēri ir Tropu mežu alianse, Ilgtspējīgas tirdzniecības iniciatīva, Marrākešas deklarācija par palmu eļļu, Kakao un meža iniciatīva, Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīva un Pasaules Uzņēmēju padomes ilgtspējīgai attīstībai izveidotā riepu ražotāju platforma (Tire Industry Project) dabiskā kaučuka jautājumos .

(LX)

   Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”, COM(2015) 497.

(LXI)

   Sk., piemēram, ES un Meksikas nolīgumu, kas izziņots 2018. gada 21. aprīlī.

(LXII)

   Tādas kā Starptautiskā Tropu kokmateriālu organizācija, Starptautiskā Kakao organizācija, Starptautiskā Kafijas organizācija.

(LXIII)

   Climate Focus. (2017). Progress on the New York Declaration on Forests: Finance for Forests - Goals 8 and 9 Assessment Report. Sagatavojis Climate Focus sadarbībā ar Ņujorkas Deklarācijas par mežiem novērtēšanas partneriem un ar Klimata un zemes izmantošanas alianses atbalstu.

(LXIV)

   B. Singer ‘Financing Sustainable Forest Management in Developing Countries: The Case for a Holistic Approach’, International Forestry Review 18(1), 96-109, (1 March 2016).  https://doi.org/10.1505/146554816818206159 .

(LXV)

   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU (COM(2018)439 final).

(LXVI)

   COM(2018) 97 final.

(LXVII)

   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem (COM(2018) 355 final).

(LXVIII)

   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341 (COM(2018) 354 final).

(LXIX)

   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (COM(2018) 353 final).

(LXX)

   Sk. pārskatīto Akcionāru tiesību direktīvu (ES) 2017/828 un Komisijas priekšlikumu COM(2018) 354 final par ilgtspējas informācijas atklāšanu, kas jāveic ieguldītājiem; abu šo instrumentu mērķis ir veicināt lielāku pārredzamību.

(LXXI)

   Direktīva 2014/95/ES par nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu. Šajā sakarā Komisija līdz 2019. gada 2. ceturkšņa beigām atjauninās nesaistošās pamatnostādnes (C/2017/4234), īpaši attiecībā uz tādas informācijas paziņošanu, kas saistīta ar klimatu, un uzsvērs saiknes ar atmežošanu.

(LXXII)

   Sk., piemēram, jauno korporatīvo dabas kapitāla uzskaites praksi, ko atbalsta Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai, tās Dabas kapitāla protokols un saistītās publiskā un privātā sektora partnerības.

(LXXIII)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (Dokuments attiecas uz EEZ).

(LXXIV)

   Piemēram, atbalsts FAO Pasaules meža resursu novērtējumam (www.fao.org/forest-resources-assessment/en/), projektam ROADLESS-FOR ( https://forobs.jrc.ec.europa.eu/roadless/ ), Centrālāfrikas novērotavai (http://www.observatoire-comifac.net), Dienvidaustrumāzijai izstrādātiem prototipiem ( www.rfo-sea.org/ ), Austrumāfrikai izstrādātiem prototipiem ( http://apps.rcmrd.org/ofesa ) un REDD+ monitoringa, ziņošanas un verifikācijas darba virzienam.

(LXXV)

   Komisijas paziņojums “Ilgtspējīga bioekonomika Eiropai. Ekonomikas, sabiedrības un vides saistības stiprināšana” (COM(2018)673 final), https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52018DC0673 .

(LXXVI)

   Piemēram, iniciatīva TRASE (pārredzamas piegādes ķēdes ilgtspējīgai ekonomikai) un Pasaules Resursu institūta Global Forest Watch Biržas preču platforma.

(LXXVII)

   Piemēram, ES un Āfrikas pētniecības un inovācijas partnerība pārtikas un uztura nodrošinājuma un ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā (FNSSA), 2016. gada ERA-NET līdzfinansētā iniciatīva LEAP-Agri un 2019. gada uzaicinājums LC-SFS-34-2019 ar tematu “Āfrikas pārtikas sistēmas”.

(LXXVIII)

   Ar “dabā balstītiem risinājumiem” saprot dabas iedvesmotus un atbalstītus dzīvesveida risinājumus, kas ir izmakslietderīgi, taču vienlaikus nodrošina vidiskus, sociālus un ekonomiskus ieguvumus un palīdz stiprināt noturību.

(LXXIX)

   Globālā dabas ugunsgrēku informācijas sistēma (http://gwis.jrc.ec.europa.eu).

(LXXX)

   Eiropas meža ugunsgrēku informācijas sistēma (http://effis.jrc.ec.europa.eu).

(LXXXI)

   FAO (2015) Global Forest Resources Assessments 2015 and van Lierop et al. (2015) Forest Ecology and Management 352, pp. 78-88.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.7.2019

COM(2019) 352 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus

{SWD(2019) 307 final}

I PIELIKUMS

Darbības, kas jāīsteno Eiropas Komisijai