EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.1.2019

COM(2019) 22 final

PIELIKUMI

dokumentam

Pārdomu dokuments

Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā

I PIELIKUMS. Junkera Komisijas ieguldījums ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā

Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam , ko Apvienoto Nāciju Organizācija  pieņēma 2015. gada 25. septembrī, ir izklāstīts globāls satvars ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai līdz 2030. gadam. Programmā ir izvirzīti 17 vērienīgi ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) un 169 saistītie mērķi, kas būtu jāsasniedz valstīm un ieinteresētajām personām.

ANO, izstrādājot ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, saņēma būtisku atbalstu no ES, kas kopā ar dalībvalstīm ir apņēmusies turēties vadībā arī programmas īstenošanā – gan ES robežās, gan ar ārpolitikas palīdzību atbalstot tās īstenošanas centienus citās valstīs, īpaši tajās, kur palīdzība nepieciešama visvairāk.

Ilgtspējīgas attīstības mērķu galvenie aspekti ir iestrādāti visās 10 Junkera Komisijas prioritātēs: nodarbinātība, izaugsme un ieguldījumi (1. prioritāte); digitālais vienotais tirgus (2. prioritāte); drošāka, cenas ziņā pieejamāka un ilgtspējīgāka enerģija (3. prioritāte); padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus (4. prioritāte); dziļāka un taisnīgāka ekonomiskā un monetārā savienība (5. prioritāte); atvērta un taisnīga tirdzniecība (6. prioritāte); tiesiskums un pamattiesības (7. prioritāte); migrācija (8. prioritāte); starptautiskajā arēnā ietekmīga Eiropa (9. prioritāte); demokrātisku pārmaiņu savienība (10. prioritāte).

Junkera Komisija jau kopš 2014. novembra, kad sāka ritēt tās pilnvaru termiņš, ir integrējusi ilgtspējīgu attīstību galvenajās transversālajās programmās, nozaru rīcībpolitikās un iniciatīvās, izmantojot labāka regulējuma instrumentus. Visos Komisijas ietekmes novērtējumos, kurus sagatavo pirms tiesību aktu priekšlikumu izvirzīšanas, tiek analizēta sociālā, ekonomiskā un uz vidi attiecināmā ietekme, lai pienācīgi ņemtu vērā un ierēķinātu ilgtspējīgas attīstības apsvērumus. Turklāt pēdējā laikā visos ES tirdzniecības nolīgumos ir iekļauta nodaļa par ilgtspējīgu attīstību, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību, kā arī parūpētos par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību it visiem.

Junkera vadītā Komisija ir ielikusi pamatus politikai, kas nākamajām paaudzēm nodrošinās ilgtspējīgu Eiropas nākotni – no Eiropas sociālo tiesību pīlāra, Eiropas Konsensa par attīstību un globālās ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas līdz vērtībās balstītajai stratēģijai “Tirdzniecība visiem”, stratēģiskajai iesaistei dzimumu līdztiesībā un Eiropas izglītības telpai; no aprites ekonomikas paketes un mobilitātes un tīras enerģijas paketes līdz zilās izaugsmes stratēģijai; no Investīciju plāna Eiropai un rīcības plāna ilgtspējīgam finansējumam līdz ES pilsētprogrammai un dabas rīcības plānam –, un tie ir tikai daži piemēri. Komisija ir arī ierosinājusi stiprināt saikni starp ES finansējumu un tiesiskumu, novērtēt visu ES līdzfinansēto pētniecības un inovācijas darbību ietekmi uz vidi un sociālo jomu, kā arī nākamajā ES budžetā pieņemt vērienīgāku klimata izdevumu mērķi. Pavisam nesen Komisija nāca klajā ar Eiropas ilgtermiņa stratēģisko redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku, kas būtu jāizveido līdz 2050. gadam; tas sagatavo ceļu strukturālām pārmaiņām Eiropas ekonomikā, veicina izaugsmi un nodarbinātību, vienlaikus gādājot par klimatneitralitāti. Tam būs nepieciešami kardināli risinājumi un investīcijas pētniecībā un inovācijā.

Šajā dokumentā sniegts pārskats par Junkera vadītās Komisijas ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, vispirms ieskicējot svarīgākos rīcībpolitikas aspektus un pēc tam piedāvājot dažādu pasākumu piemērus, kas veikti saistībā ar katru IAM.

Lai gan šā pielikuma uzmanības centrā ir Junkera vadītās Komisijas iniciatīvas, ir pašsaprotami, ka IAM sasniegšanu ir veicinājušas arī daudzas citas ES rīcībpolitikas, kuras darbojās jau pirms šīs Komisijas iecelšanas. Daži šādi piemēri ir ES Pamattiesību harta, ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2020. gadam, tīra gaisa politikas pasākumu kopums, korporatīvās sociālās atbildības stratēģijas īstenošana laika gaitā, Eiropas veselības apdrošināšanas karte, noteikumi par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu un ES noteikumi par tabakas izstrādājumiem.

Rīcībpolitikas aktualitātes

Eiropas sociālo tiesību pīlārs

2017. gada novembrī pieņemtajā Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir noteikti 20 principi, kuru tiešais mērķis ir veicināt augšupēju konverģenci, lai Eiropā radītu labākus dzīves un darba apstākļus. Tas palīdz apkarot nabadzību visās tās izpausmēs un nodrošināt taisnīgas, piemērotas un ilgtspējīgas sociālās drošības sistēmas. Tas atbalsta iespēju vienlīdzību un piekļuvi darba tirgum, t. sk. dzimumu līdztiesību un taisnīgus darba nosacījumus, un veicina sociālo iekļautību un aizsardzību. To papildina sociālo rezultātu pārskats, kas kopā ar citiem instrumentiem palīdz nodrošināt tā pārraudzību.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu un tajā paredzēto tiesību īstenošana arī ievērojami sekmēs ilgtspējīgas Eiropas veidošanos, aktīvi atbalstot nodarbinātību un taisnīgu atalgojumu, kas spēj nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni, un palīdzot cilvēkiem iegūt 21. gadsimtā vajadzīgās prasmes, kuras viņiem paver kvalitatīvas darba iespējas un atsver demogrāfiskās novecošanas ietekmi uz darba tirgu un sociālās aizsardzības sistēmām. Eiropas sociālo tiesību pīlārs sekmēs inovāciju un konkurētspēju un veicinās sociālo taisnīgumu, vienlīdzīgas iespējas, sociālo dialogu un piekļuvi kvalitatīviem aprūpes pakalpojumiem, tostarp izmaksu ziņā pieejamai kvalitatīvai veselības aprūpei it visiem, bērnu un ilgtermiņa aprūpei, palīdzībai mājokļu jomā un citiem būtiskiem pakalpojumiem.

ES rīcība dzimumu līdztiesības jomā

Komisija 2015. gadā pieņēma dokumentu “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadā”. Tas ir satvars, uz kura Komisija balstās, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas sievietēm. Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir apstiprināta ES apņemšanās visās jomās nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm un abiem dzimumiem līdzvērtīgas iespējas. Komisija 2017. gadā nāca klajā ar visaptverošu darba un privātās dzīves līdzsvara paketi , kas ietvēra tiesību aktus un rīcībpolitikas pasākumus, kuru mērķis bija panākt sieviešu lielāku iesaistīšanos darba tirgū.

ES dzimumu līdztiesības rīcības plāns 2016.–2020. gadam ir ES satvars, uz kura pamata tiek sekmēta dzimumu līdztiesība un sievietēm un meitenēm nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas, Savienībai īstenojot ārējās attiecības ar trešām valstīm, kā arī piedaloties starptautiskos forumos un programmās. ES dzimumu līdztiesības rīcības plānu īsteno praksē, izmantojot pārskatīto Eiropas kaimiņattiecību politiku un attīstības politiku.

ES jaunatnes stratēģija

Komisija 2018. gada maijā iepazīstināja ar jaunu ES jaunatnes stratēģiju “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana”, ko Padome apstiprināja tā paša gada novembrī. Jaunais satvars sadarbībai jaunatnes jomā 2019.–2027. gadam ir vērsts uz to, lai Eiropas Savienību tuvinātu jauniešiem un palīdzētu risināt jautājumus, kas viņiem ir no svara. Jaunās ES jaunatnes stratēģijas mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību pilsoniskajā un demokrātiskajā dzīvē (iesaistīšanās); veidot saiknes starp jauniešiem Eiropas Savienībā un citās pasaules valstīs, lai sekmētu brīvprātīgo darbu, iespējas mācīties ārzemēs, solidaritāti un starpkultūru sapratni (sakaru veidošana); atbalstīt jauniešu iespējas, sekmējot inovāciju, kā arī jauniešu darba kvalitāti un atzīšanu (pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana). Stratēģijas mērķu sasniegšanai ierosinātie instrumenti paredz, piemēram, atjaunot dialogu ar jauniešiem, izmantot valsts darbību plānošanu, kā arī īstenot Padomes darba plānu jauniešiem 2019.–2020. gadam.

Komisija arī palīdz Eiropas valstīm veicināt jauniešu nodarbinātību. Garantija jauniešiem katru gadu atbalsta vairāk nekā 3,5 miljonus jauniešu, kuri pēc reģistrēšanās šajā sistēmā saņem darba, tālākizglītības, prakses vai mācekļa darba piedāvājumu.

ES finansējuma un tiesiskuma ievērošanas sasaiste

Komisijas priekšlikums par Eiropas nākamo daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam ir veidots, pamatojoties uz labklājības, ilgtspējas, solidaritātes un drošības principiem.

Priekšlikumā ir iekļauts jauns mehānisms, kas stiprinās saikni starp ES finansējumu un tiesiskumu. Vispārēji trūkumi tiesiskuma jomā kādā dalībvalstī nopietni ietekmē pareizu finanšu pārvaldību un ES finansējuma efektīvu atdevi. Tas nav sankciju mehānisms, bet drīzāk budžeta instruments, kas ļauj aizsargāt ES budžetu un nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību, vienlaikus veicinot tiesiskumu.

Investīciju plāns Eiropai jeb Junkera plāns

Pēc globālās ekonomikas un finanšu krīzes Eiropas Savienībā bija samazinājušās investīcijas. Investīciju plāns Eiropai jeb t. s. Junkera plāns tiecas novērst šķēršļus, kas kavē investīcijas, nodrošināt investīciju projektu pamanāmību un tehnisko palīdzību šiem projektiem, kā arī gādā par finanšu resursu lietpratīgāku izmantošanu.

Junkera plānā paredzētais Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) 2018. gada jūlijā bija sasniedzis savu sākotnējo mērķi – nodrošinājis 315 miljardu euro lielas investīcijas – un līdz 2018. gada decembrim visā ES bija mobilizējis investīcijas 371 miljarda euro apmērā. Tas jau ir palīdzējis radīt vairāk nekā 750 000 darbvietu. Plānots, ka līdz 2020. gadam jaunradīto darbvietu skaits būs pieaudzis līdz 1,4 miljoniem. Vairāk nekā 850 000 mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nu var izmantot uzlabotu piekļuvi finansējumam. Vismaz 40 % no ESIF infrastruktūras un inovācijas sadaļas finansējuma tiek piešķirti projektu komponentiem, kas palīdz īstenot rīcību klimata politikas jomā saskaņā ar Parīzes klimata politikas nolīgumu.

ES pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis 2020”

“Apvārsnis 2020” ir pasaulē lielākā programma, kas veicina sadarbību zinātnē, tehnoloģijās un inovācijā gan ES robežās, gan citur pasaulē.

Septiņu gadu laikā (no 2014. līdz 2020. gadam) pašreizējai pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” ir atvēlēts gandrīz 77 miljardu euro finansējums, un šie līdzekļi palīdzēs piesaistīt vēl privātās un valsts investīcijas. Vairāk nekā 60 % no šā budžeta tiek ieguldīti ilgtspējīgā attīstībā. Programmai “Apvārsnis Eiropa”, kas būs šīs programmas pēctece, ir ierosināts piešķirt vēl lielāku budžetu.

“Apvārsnis 2020” palīdz panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi. Programmas mērķis ir nodrošināt pasaules līmeņa zinātnes un tehnoloģiju radīšanu Eiropas Savienībā – tas dod labumu ekonomikai, sabiedrībai un videi, novērš šķēršļus inovācijai un atvieglo publiskā un privātā sektora sadarbību, kurā tiek rasti risinājumi lielajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras mūsu sabiedrība.

Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana

Mūsu planēta arvien vairāk saskaras ar neprognozējamām klimata pārmaiņu sekām un resursu izsmelšanu, tādēļ ir steidzami jārīkojas, lai pielāgotos ilgtspējīgākam modelim. Lai sasniegtu ES 2030. gada mērķus, par kuriem notika vienošanās Parīzē, t. sk. panāktu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu par 40 %, saskaņā ar aplēsēm ir vajadzīgi vēl aptuveni 180 miljardi euro papildu investīciju.

Tāpēc Komisija 2018. gada martā pieņēma ilgtspējīga finansējuma rīcības plānu, lai finansējums veicinātu labu ekonomikas funkcionēšanu, kas palīdz sasniegt arī vides un sociālos mērķus. To darot, ES ir panākusi, ka ilgtspējīgas attīstības mērķiem atbalstu nodrošina arī ietekmīgā finanšu nozare.

SustainableFinanceEU

ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku

Aprites ekonomikā pēc iespējas ilgāk tiek saglabāta produktu, materiālu un resursu vērtība un līdz minimumam samazināta tādu atkritumu kā pārtikas atkritumu, plastmasas vai jūras piedrazojuma rašanās. Aprites ekonomika nodrošina arī ieguvumus plašākā nozīmē: rada jaunas konkurences priekšrocības un samazina vajadzības pēc jau tā ierobežotajiem resursiem, energopatēriņu un oglekļa dioksīda emisijas.

Pasākumi, ko Komisija ir veikusi kopš aprites ekonomikas rīcības plāna pieņemšanas 2015. gadā, atbalsta aprites ekonomiku katrā pievienotās vērtības veidošanas ķēdes posmā. ES ar aprites ekonomikas paketi dod uzņēmumiem un sabiedrībai skaidru signālu par to, kāda nākotne mūs gaida. Rīcība ES līmenī var mobilizēt investīcijas, radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un likvidēt šķēršļus vienotajā tirgū.

Tīru planētu visiem! Ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam

Ilgtermiņa redzējums par pārticīgas, modernas, konkurētspējīgas un klimatneitrālas ekonomikas izveidi līdz 2050. gadam, ko Komisija pieņēma 2018. gada novembrī, parāda, kā Eiropa var uzņemties vadošo lomu klimatneitralitātes sasniegšanā, modernizējot energosistēmu, investējot reālos tehnoloģiskos risinājumos, dodot pilnvērtīgas iespējas saviem iedzīvotājiem un saskaņojot rīcību tādās svarīgās jomās kā rūpniecības politika, finanses, aprites ekonomika un pētniecība, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu un atbalstot taisnīgu pāreju uz jauno sistēmu. Tas pilnībā atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem, un minētais dokuments iepazīstina arī ar stratēģiskiem elementiem, kas ļaus īstenot pāreju uz klimatneitrālu ES.

Šis ilgtermiņa redzējums tika izstrādāts tālab, lai ievirzītu ES klimata politiku un sāktu padziļinātu diskusiju par to, kā ES sagatavoties 2050. gadam, – uz tā pamata līdz 2020. gadam paredzēts ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām iesniegt vērienīgu ES ilgtermiņa stratēģiju.

Parīzes klimata nolīgums un pakete “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”

Eiropas loma bija būtiska, lai Parīzē tiktu noslēgts pirmais vispārējais, juridiski saistošais klimata nolīgums, kurā izklāstīts globāls rīcības plāns cīņai pret klimata pārmaiņām. ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % (salīdzinājumā ar 1990. gadu).

Šī nostāja sagatavoja ceļu paketei “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, ar ko veicina pārkārtošanos uz tīru enerģiju un energosistēmas modernizāciju, kas ļautu sasniegt Parīzes mērķus.

Pāreja uz tīru enerģiju un cīņa pret klimata pārmaiņām būtiski mainīs veidu, kā mēs ražojam un patērējam enerģiju. Tā atšķirīgi ietekmēs dažādas nozares un reģionus. Oglekļietilpīgi darījumdarbības modeļi, piemēram, ogļu ieguve, ekonomiski vairs nebūs izdevīgi un galu galā pakāpeniski izzudīs.

Tāpēc Komisija ir sākusi īpašas iniciatīvas, lai risinātu sociālās un ekonomiskās problēmas, ar kurām iedzīvotāji saskaras ogļu ieguves reģionos. To ietvaros tiek atbalstīta pārejas stratēģiju izstrāde, konkrēti projekti strukturālai diversifikācijai un tehnoloģiju pārejai. 12 dalībvalstīs 41 reģionā, kur tiek iegūtas ogles, notiks atbalsta pasākumi, kas šīs pārmaiņas raudzīs pārvērst iespējās, kuras veicina inovāciju, investīcijas un jaunu prasmju apguvi.

Eiropa kustībā

Turpinot mazemisiju mobilitātes stratēģijā iesākto, Komisija 2017. un 2018. gadā ir pieņēmusi trīs mobilitātes paketes “Eiropa kustībā”. Šīs mobilitātes paketes ir plašs iniciatīvu kopums, kas uzlabos satiksmes drošību; ieviesīs viedas sistēmas ceļu nodevu iekasēšanai; samazinās CO2 emisijas, gaisa piesārņojumu un sastrēgumus; uzņēmumiem atvieglos birokrātisko slogu; apkaros nelikumīgu nodarbinātību un darba ņēmējiem nodrošinās pienācīgus darba apstākļus un atpūtas laiku. Ilgtermiņā šie pasākumi nāks par labu ne tikai transporta nozarei vien – tie veicinās izaugsmi un radīs darbvietas, stiprinās sociālo taisnīgumu, pavērs plašākas izvēles iespējas patērētājiem un ļaus Eiropai stabili virzīties uz bezemisiju mobilitāti.

Jaunākajā paketē “Eiropa kustībā” ir noteikta pozitīva programma, un tās mērķis ir radīt apstākļus, kuros visi Eiropas iedzīvotāji gūtu labumu no drošākas satiksmes, ne tik piesārņojošiem transportlīdzekļiem un modernākiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, turklāt vienlaikus tiktu atbalstīta ES rūpniecības konkurētspēja. Tāpēc iniciatīvas ietver integrētu nākotnes ceļu satiksmes drošības politiku ar pasākumiem transportlīdzekļu un infrastruktūras drošuma uzlabošanai, vēl nebijušos CO2 emisiju standartus lielas noslodzes transportlīdzekļiem; stratēģisku rīcības plānu attiecībā uz akumulatoru izstrādi un ražošanu Eiropā un progresīvu stratēģiju satīklotai un automatizētai mobilitātei.

ES stratēģija attiecībā uz plastmasu

Veselīgi okeāni ir mūsu eksistences pamatu pamats. Tas ir būtisks pārtikas un ienākumu avots aptuveni 40 % pasaules iedzīvotāju. Mūsu planētas klimats, ūdeņi un skābeklis ir atkarīgi no jūras, kas tos regulē.

Ar ES starptautisko okeānu pārvaldības programmu tika izveidots visaptverošs satvars starptautiskās okeānu pārvaldības stiprināšanai, lai nodrošinātu, ka okeāni ir droši, tīri, izmantoti likumīgi un ilgtspējīgi. Viens no okeānu pārvaldības programmas pasākumiem ir cīņa pret jūras piedrazojumu.

Eiropas Komisija 2018. gada maijā ierosināja jaunus ES mēroga noteikumus par 10 vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu veidiem, kurus visbiežāk atrod Eiropas pludmalēs un jūrās, kā arī pazaudētiem un pamestiem zvejas rīkiem. To dēļ rodas 70 % no visa jūras piedrazojuma.

Citas iniciatīvas attiecībā uz plastmasu ietver pasākumus, lai novērstu piedrazošanu; plastmasas rūpniecībā ieviestu aprites ekonomiku; novērstu jūras piedrazojuma veidošanos no zvejas rīkiem un labāk izprastu un novērotu jūras piedrazojuma rašanos.

ES rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai

Putnu un dzīvotņu aizsardzības tiesību akti ir ES dabas aizsardzības politikas stūrakmeņi. Ar tiem tiek izveidots koordinēts tīkls Natura 2000, kurā ietilpst aizsargājamas teritorijas ar lielu bioloģisko daudzveidību. Šis tīkls ir lielākais pasaulē, un tas sniedz ieguldījumu ES ekonomikā, nodrošinādams ūdens attīrīšanu, oglekļa dioksīda absorbēšanu un augu apputeksnēšanu, kā arī veicinādams tūrismu – tie ir t. s. ekosistēmas pakalpojumi, kas atbilst 1,7–2,5 % no ES IKP.

Komisija 2017. gada aprīlī pieņēma rīcības plānu dabai, cilvēkam un ekonomikai, lai nodrošinātu tiesību aktu pilnīgu īstenošanu uz vietas un tādējādi uzlabotu dabas aizsardzību ES iedzīvotāju un ekonomikas labā.

Rīcības plānā ir paredzētas 15 galvenās darbības, kas veicamas līdz 2019. gadam, un četras galvenās prioritātes: pilnveidot zināšanas un vadlīnijas, lai nodrošinātu labāku saskanību ar sociālekonomiskajām darbībām; pabeigt tīkla izveidi un nodrošināt efektīvu tā pārvaldību; pastiprināt investīcijas Natura 2000 tīklā un palielināt finansējumu; iesaistīt iedzīvotājus, ieinteresētās personas un vietējās kopienas.

ES pilsētprogramma

Eiropas pilsētas šobrīd pieredz daudzas mūsdienām raksturīgas ekonomiskās, vides un sociālās problēmas. Pilsētās dzīvo vairāk nekā 70 % ES iedzīvotāju, turklāt tajās tiek radīti aptuveni 85 % no ES IKP. 

ES pilsētprogramma tika sākta 2016. gada maijā, un tās ietvaros pilsētas rosina inovatīvus ilgtspējīgus risinājumus, kuri veicina pāreju uz mazoglekļa risinājumiem un nostiprina sabiedrības izturētspēju. Pilsētprogramma ir Komisijas, dalībvalstu un Eiropas pilsētu kopīgs veikums, un tā tiecas nodrošināt, lai pilsētu teritorijās vairāk tiktu ņemta vērā rīcībpolitikas ietekme. Tās mērķis ir arī stiprināt pilsētvides noturību, novēršot katastrofas un ar klimatu saistītos riskus.

Pilsētprogrammu nostiprina citas Komisijas iniciatīvas, kas veicina tālejošu enerģētikas un klimata politiku vietējā līmenī, piemēram, Pilsētas mēru pakts. Pamatojoties uz šo Eiropas mēroga iniciatīvu, 2016. gadā tika izveidots globālais Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā. Pilsētās, kas tajā piedalās, mīt 10,28 % no pasaules iedzīvotājiem, un pakts atbalsta cīņu pret klimata pārmaiņām un pāreju uz sabiedrību ar zemu emisiju līmeni.

Prasmju programma Eiropai

Jaunā Prasmju programma Eiropai mudina ieguldīt cilvēkkapitālā, lai cilvēki nākotnē varētu raudzīties ar pārliecību. Īstenojot Prasmju programmas 10 darbības, Komisija palīdz cilvēkiem iegūt īstās prasmes, kas vajadzīgas, lai pārmaiņu laikā nezaudētu pamatu zem kājām sabiedrībā un darba tirgū. Eiropa arī raugās, lai prasmes būtu pamanāmākas un ērtāk salīdzināmas, kā arī apkopo informāciju par to, kādas prasmes ir vajadzīgas dažādās profesijās un nozarēs visā Eiropā. Eiropas Komisija ir nākusi talkā Eiropas valstīm, lai tās sniegtu lielāku atbalstu pieaugušajiem, kuri nav līdz galam apguvuši pamatprasmes. Ir sāktas iniciatīvas, lai sagatavotu cilvēkus digitālajai revolūcijai un nākotnes darbavietai. Visbeidzot, Komisija ir iedibinājusi Eiropas arodprasmju nedēļu, kas vairo informētību par daudzajām iespējām, ko piedāvā profesionālā izglītība un apmācība. Kopš 2016. gada šīs ikgadējās kampaņas ir guvušas lielus panākumus un palīdzējušas miljoniem jauniešu un pieaugušo pārliecināties par to, ka profesionālā izglītība nav nekāds otrās šķiras mācību risinājums.

Ilgtspējīga ES bioekonomika, lai stiprinātu saikni starp ekonomiku, sabiedrību un vidi

Pasaules resursi nav neizsmeļami. Augot cilvēku skaitam, tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas un zemes un ekosistēmu degradācija liek meklēt jaunus veidus, kā ražot un patērēt mūsu bioloģiskos resursus, ievērojot planētas ekoloģiskās robežas. Bioekonomika, kuras apgrozījums ir 2,3 triljoni euro un kurā strādā 8,2 % no ES darbaspēka, ir būtiska ES ekonomikas daļa.

Atjauninātā bioekonomikas stratēģija paredz sākt 14 darbības, lai veidotu inovatīvāku, resursu ziņā efektīvāku un konkurētspējīgāku sabiedrību, pārtikas nodrošinājumu līdzsvarojot ar biotisku atjaunojamo energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu un nodrošinot vides aizsardzību. Tā tiks nostiprinātas biobāzētās nozares un attīstītas jaunas tehnoloģijas, kas bioatkritumus pārvērš vērtībā. Tas dos labumu lauku kopienām un nodrošinās, lai bioekonomika nepārsniegtu ekoloģiskās robežas.

ES kohēzijas politika

ES kohēzijas politika ir ES galvenā investīciju politika, kuras galvenais uzdevums ir panākt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, samazinot atšķirības starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem. Tā ir izteikti transversāla rīcībpolitika, kas sekmē daudzu, ja ne visu 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

Turklāt visos politikas īstenošanas posmos tiek integrēti galvenie transversālie principi un mērķi, piemēram, ilgtspējīga attīstība, nevienlīdzības izskaušana, vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana, dzimumperspektīvas aspekta integrēšana, kā arī diskriminācijas apkarošana. Partnerības princips ir atzīts par prioritāru – tas nodrošina, ka valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dalībnieki ir iesaistīti un uzņemas atbildību par ES prioritāšu īstenošanu līdzfinansētos projektos.

Eiropas izglītības telpa

ES vēlas līdz 2025. gadam izveidot Eiropas izglītības telpu, kurā robežas “neapgrūtina mācības, studijas un pētniecību. Tas būtu kontinents, kur laika pavadīšana citā dalībvalstī – studējot, mācoties vai strādājot – būtu kļuvusi par standartu un kur par normu būtu kļuvis papildus dzimtajai valodai runāt vēl divās citās valodās. Tas būtu kontinents, kurā cilvēkiem būtu spēcīga eiropieša identitātes, kultūras mantojuma un Eiropas daudzveidības apziņa.”

Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmo principu mērķis ir nodrošināt visiem pieejamu, inovatīvu un iekļaujošu izglītību visa mūža garumā. Pirmie konkrētie pasākumi paredz attīstīt Eiropas universitātes; panākt, lai visās dalībvalstīs automātiski atzītu vidējā un augstākajā izglītībā iegūtās kvalifikācijas, kā arī ārvalstīs pavadītos mācību periodus; uzlabot valodu apguvi; veicināt kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi; atbalstīt pamatprasmju apguvi un izvērst digitālās mācību iespējas.

ES Pārtikas zudumu un pārtikas izšķiešanas novēršanas platforma

Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā nokļūst atkritumos vai iet zudumā 20 % no visas saražotās pārtikas, lai gan 43 miljoni cilvēku katru otro dienu nevar atļauties kvalitatīvu maltīti. ES mājsaimniecībās rodas vairāk nekā puse no visiem pārtikas atkritumiem, bet mājsaimniecībās, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos un mazumtirdzniecībā, kopā ņemtos, – 70 %.

Šai parādībai nevar norādīt vienu vienīgu iemeslu ar konkrētu risinājumu, jo pārtikas piegādes ķēde ir sarežģīta un dinamiska sistēma. Novērst pārtikas izšķiešanu nozīmē sadarboties ar visiem galvenajiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem, lai labāk apzinātu un izprastu pārtikas izšķiešanas problēmu, noteiktu tās apjomu un atrastu tās risinājumus.

2016. gadā izveidotā ES Pārtikas zudumu un pārtikas izšķiešanas novēršanas platforma apvieno starptautiskās organizācijas, dalībvalstis un ieinteresētās personas, lai apzinātu labāko praksi un censtos novērst pārtikas izšķērdēšanu. Komisija ar šīs platformas atbalstu 2017. gadā pieņēma ES pamatnostādnes pārtikas ziedošanas atvieglošanai un vada 3 gadus ilgu ES izmēģinājuma projektu, lai veicinātu šo pamatnostādņu īstenošanu. 2018. gadā tika pieņemtas ES pamatnostādnes par tādas pārtikas izmantošanu dzīvnieku barībā, kas ir nekaitīga, bet vairs nav derīga lietošanai cilvēku uzturā. Komisija arī aktīvi izskata iespējas, kā uzlabot derīguma termiņu “izlietot līdz” un “ieteicams līdz” izmantošanu pārtikas apgādes ķēdē, kā arī padziļināt izpratni par šīm norādēm, lai samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu.

Eiropas Konsenss par attīstību

ES un tās dalībvalstis 2017. gadā pieņēma jauno Eiropas Konsensu par attīstību. Tas ir kopējs skatījums uz attīstības politiku. Konsenss atspoguļo jauno ārējās darbības satvaru un piedāvā jaunu attīstības politikas redzējumu, ņemot vērā ANO 2030. gada programmu un ilgtspējīgas attīstības mērķus. Tas arī sekmē Parīzes klimata politikas nolīguma un pienācīga darba nodrošināšanas programmas koordinētu īstenošanu.

Eiropas Konsensa par attīstību struktūra ir veidota, pamatojoties uz 5 principiem, kas iestrādāti jau ANO ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam: cilvēki, planēta, labklājība, miers un partnerība. Nabadzības izskaušana joprojām ir galvenais mērķis. Tas ietver ilgtspējīgas attīstības ekonomiskos, sociālos un vides aspektus. Konsenss nostiprina svarīgo saikni starp ārpolitiku, ko veido, piemēram, humānā, attīstības un tirdzniecības politika, un miera un drošības uzturēšanas politiku, kā arī risina migrācijas, vides un klimata pārmaiņu jautājumus.

Ceļā uz jaunu Āfrikas un Eiropas aliansi

ES ir Āfrikas galvenā partnere tirdzniecības, investīciju un attīstības jomā. 2017. gadā tirdzniecība ar ES atbilda 36 % no Āfrikas preču tirdzniecības kopapjoma, ES investīcijas 291 miljarda euro apmērā 2016. gadā veidoja 40 % no ārvalstu tiešajām investīcijām Āfrikā, un 2016. gadā vien Āfrika no ES un tās dalībvalstīm saņēma 55 % oficiālās attīstības palīdzības jeb 23 miljardus euro.

Lai šo partnerību pārceltu nākamajā līmenī, Eiropas Komisija 2018. gada septembrī nāca klajā ar jaunu Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu aliansi .

Alianse nosaka, kādos galvenajos virzienos darbosies ES un tās Āfrikas partneri, lai piesaistītu privātos investorus, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, atbalstītu izglītību un prasmes un veicinātu tirdzniecību.

Alianse papildina ilgstošo politisko partnerību un ierosina mainīt līdz šim ierasto līdzekļu devēja un saņēmēja sadarbības modeli, lai izveidotu savienību starp vienlīdzīgiem partneriem. Tās pamatā ir kopīga apņemšanās veicināt ieguldījumus, nodarbinātību un tirdzniecību, kas pausta piektajā Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2017. gadā.

“Āfrikai ir vajadzīga (..) taisnīga un patiesa partnerība. Un šī partnerība ir vajadzīga arī mums, Eiropas iedzīvotājiem.”

Žans Klods Junkers,
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs
2018. gada runa par stāvokli Savienībā

ES globālā ārpolitikas un drošības politikas stratēģija

Globālajā ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā ir izklāstīts redzējums par ES vietu pasaules politikā. IAM ir transversāli integrēti visā stratēģijas īstenošanas darbā.

ES palīdz veidot miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību. Pašreizējā situācijā, kad pilsoniskās un demokrātiskās telpas robežas arvien sašaurinās, ES ir atkārtoti apliecinājusi savu beznosacījumu atbalstu demokrātijai, cilvēktiesībām un labai pārvaldībai visur pasaulē.

Šī apņemšanās izpaužas dažādos veidos: piemēram, kā politisks un rīcībpolitisks dialogs un finansiāls atbalsts, izmantojot Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu. ES rīcības plāns par cilvēktiesībām un demokrātiju (2015–2019) ir rīcībpolitikas satvars attiecībās ar trešām valstīm. Gadu gaitā ES ir izveidojusi cilvēktiesību dialogus ar arvien vairākām trešām valstīm, lai uzlabotu sadarbību cilvēktiesību jomā un uzlabotu cilvēktiesību situāciju trešās valstīs, tostarp tiesu pieejamību.

Turklāt ES atbalsta programmas, kas stiprina tādu iestāžu kā parlamentu, tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu, kā arī valstu cilvēktiesību iestāžu pārskatatbildību un darba pārredzamību. ES darbs ir veltīts arī izturētspējas stiprināšanai partnervalstīs – tas ir veids, kā risināt nestabilas situācijas. ES arī atbalsta konfliktu novēršanas un miera veidošanas iniciatīvas, kurās, piemēram, tiek uzlabota drošības sektora pārvaldība partnervalstīs, lai palīdzētu novērst krīzes un gādātu par cilvēku drošību.

Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku

Mūsdienu ekonomikas sistēma, kas pēc savas būtības ir globāla un digitāla, balstās uz starptautiskajām pievienotās vērtības veidošanas ķēdēm, preču un pakalpojumu tirdzniecībai arvien biežāk noritot pāri valstu robežām.

Komisija atzīst, ka ES tirdzniecības un ieguldījumu politikai ir jārisina mūslaiku problēmas un jārosina ideju, prasmju un inovāciju apmaiņa. Komisija arī atzīst, ka efektīvai tirdzniecības politikai vajadzētu būt saskaņā ar ilgtspējīgu attīstību un ārpolitiku plašākā nozīmē, kā arī ES iekšpolitikas ārējiem mērķiem, lai šie elementi savstarpēji papildinātu cits citu. Komisija uzsver, ka tirdzniecībai jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi, neapdraudot tādus pamatprincipus kā cilvēktiesības, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē, augstas kvalitātes regulējumu un publiskā sektora pakalpojumus pašu valstī.

Ar vērtībās balstīto stratēģiju “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” Komisija ir apliecinājusi, ka ES tirdzniecības politika ietver it visus, ka tirdzniecības politikai jārūpējas par izaugsmi, nodarbinātību un inovāciju, tomēr neatkāpjoties no Eiropas modeļa principiem. Vārdu sakot, tai jābūt atbildīgai. 

Nākamais Eiropas daudzgadu budžets – ilgtspējas integrācijas instruments

Komisijas priekšlikums par Eiropas nākamo daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam tika izstrādāts, balstoties uz labklājības, ilgtspējas, solidaritātes un drošības principu. Ilgtspējīga attīstība ir iestrādāta visos priekšlikumos. Tā ir transversāla prioritāte, nevis tikai viena izdevumu kategorija vai atsevišķa programma. Ilgtspēja tiek veicināta un integrēta daudzās programmās un izdevumu instrumentos. Turpmāk sniegti daži Komisijas priekšlikumu piemēri attiecībā uz nākamo Eiropas daudzgadu budžetu.

·ES ārējās darbības instrumentu vērienīga pārstrukturēšana, lai nodrošinātu labāku saskanību starp instrumentiem, ļautu izmantot apjomradītus ietaupījumus un sinerģiju starp programmām un vienkāršotu procesus. Tādējādi ES būs labāk sagatavota, lai visā pasaulē īstenotu savus uzdevumus un virzītu mērķus, rīcībpolitiku, vērtības un intereses. Ierosinātais jaunais kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments ar gandrīz 90 miljardu euro budžetu atbilst ANO 2030. gada programmai un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Jaunais Eiropas Miera nodrošināšanas fonds ar 10,5 miljardu euro budžetu ļaus ES uzlabot konfliktu novēršanas, miera uzturēšanas un starptautiskās drošības nostiprināšanas spēju.

·Revolucionāriem risinājumiem, kas atbalstīs pāreju uz ilgtspējīgu attīstību, būs nepieciešami vēl nepieredzēti ieguldījumi pētniecībā un inovācijā no līdz šim lielākās ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa”, kurai ierosināts piešķirt 100 miljardu euro budžetu.

·Vērienīgāks mērķis attiecībā uz klimata politikas integrēšanu visās ES programmās, nosakot mērķrādītāju, ka 25 % no ES izdevumiem jānovirza klimata pārmaiņu problēmu risināšanai, t. sk. mērķiem pāriet uz tīru enerģiju. Ierosinātajai pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, kura tika iecerēta un izstrādāta saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, šis mērķrādītājs ir paaugstināts līdz 35 %.

·Reformēta kohēzijas politika ar vairāk nekā 370 miljardu euro budžetu, kas ir augstākais no visiem 2021.–2027. gada ES politikas virzienu un iniciatīvu budžetiem, papildus piesaistīs ievērojamus valsts un privātos ieguldījumus. Priekšlikumā galvenā uzmanība ir pievērsta ilgtspējīgai izaugsmei, pārejai uz aprites un mazoglekļa ekonomiku, videi un resursu efektīvai izmantošanai, kā arī sociālajai iekļautībai. Reformētā kohēzijas politika ļaus ES sasniegt Parīzes klimata politikas nolīguma mērķus un palīdzēs IAM adaptēt vietējiem apstākļiem, jo šie mērķi tiek īstenoti ciešā sadarbībā ar reģioniem un vietējām pašvaldībām. Ieguldījumi cilvēkos būs viena no galvenajām prioritātēm nākamajā Eiropas Sociālajā fondā (ESF+), kurš palīdzēs īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un kuram ierosināts budžets 101 miljarda euro apmērā.

·Priekšlikums sekmēt svarīgus stratēģiskos ieguldījumus, izmantojot jaunu, pilnībā integrētu investīciju fondu InvestEU, kam būs nozīmīga loma Eiropas turpmākās labklājības nodrošināšanā un vadošās pozīcijas saglabāšanā IAM īstenošanā. Fonds InvestEU, saņemdams 15,2 miljardus euro no ES budžeta, spēs visā Eiropā mobilizēt papildu investīcijas vairāk nekā 650 miljardu euro vērtībā.

·Vienkāršota un modernizēta kopējā lauksaimniecības politika ar 365 miljardus euro lielu budžetu nodrošinās 500 miljoniem ES patērētāju piekļuvi drošai, kvalitatīvai, cenas ziņā pieejamai, uzturvielām bagātai un daudzveidīgai pārtikai. Jaunā kopējā lauksaimniecības politika lielāku uzsvaru liks uz vides un klimata jautājumiem. Visiem lauksaimniekiem, kas saņem platībatkarīgos maksājumus un maksājumus par mājlopiem, būs jāievēro vairākas prasības, kas attiecas uz klimata pārmaiņām, ūdeni, augsni, bioloģisko daudzveidību un ainavām, kā arī uz sabiedrības veselību, augu un dzīvnieku veselību un labturību.

·Nostiprināta vides programma LIFE, no kuras 5,5 miljardus euro lielā budžeta atbalstu saņems vides un klimata pasākumi; tajā paredzēta arī jauna daļa, no kuras tiks atbalstīta pāreja uz tīru enerģiju.

·Nākamās programmas Erasmus budžetu ierosināts divkāršot līdz 30 miljardiem euro, lai vēl vairāk Eiropas iedzīvotāju varētu studēt, mācīties, veikt brīvprātīgo darbu un iegūt profesionālo pieredzi ārvalstīs.

·Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments tiecas 2021.–2027. gadā attīstīt viedu, ilgtspējīgu, iekļaujošu un drošu infrastruktūru transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē; tam ierosināts atvēlēt 42,3 miljardu euro budžetu. Tiks veicināta sinerģija starp visām trim nozarēm, un investīcijas tiks racionalizētas, ievērojot saskanīgus attiecināmības kritērijus un vairojot projekta redzamību. Vismaz 60 % no finansējuma, ko nodrošinās Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, palīdzēs īstenot klimata politikas mērķus.

·Digitālā pārveide ir svarīgs faktors IAM sasniegšanai vajadzīgajai pārejai uz mazoglekļa un aprites ekonomiku un sabiedrību. Šajā ziņā liela nozīme būs programmai “Digitālā Eiropa”, kurai paredzēts piešķirt 9,2 miljardu euro budžetu. Tā, piemēram, nodrošinās lielapjoma kapacitāti augstas veiktspējas skaitļošanas un mākslīgā intelekta jomā, kas piedāvās jaunas ilgtspējīgas attīstības iespējas, tostarp saistībā ar CO2 emisiju samazināšanu. 

·Vienkāršots un mērķtiecīgāks Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds ar kopējo budžetu 6,14 miljardu euro apmērā, no kura atbalstīs kopējo zivsaimniecības politiku, ES jūrlietu politiku un starptautiskās saistības okeānu pārvaldības jomā, jo īpaši saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.

Junkera vadītās Komisijas galvenās ar IAM saistītās iniciatīvas

1. IAM. Nabadzībai nē

·Eiropas sociālo tiesību pīlārs, sociālo rezultātu pārskats

·Nostiprināts Eiropas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas pusgads

·Ieteikums par ilgtermiņa bezdarbu

·Ieteikums par sociālās aizsardzības pieejamību visiem

·ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām

· Eiropas Pieejamības akts

·Rīcības plāns vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības novēršanai

·Stratēģiska pieeja izturētspējai ES ārējās darbības jomā

·Eiropas Konsenss par attīstību

· Sendai pamatsistēmas rīcības plāns katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadā

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Stratēģija “Tirdzniecība visiem”

·Atjauninātā tirdzniecības atbalsta stratēģija

2. IAM. Bada izskaušana

·Kopējā lauksaimniecības politika

·Kopējā zivsaimniecības politika

·ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku

·ES pārtikas zudumu un pārtikas izšķiešanas novēršanas platforma

·Bioloģiskās lauksaimniecības noteikumi

·Iniciatīva “Pārtika 2030”, kurā tiek izstrādāta saskaņota pētniecības un inovācijas programma ilgtspējīgām pārtikas un uztura sistēmām

·Ilgtspējīga bioekonomika Eiropai: stiprināt saikni starp ekonomiku, sabiedrību un vidi

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Darba grupa Āfrikas lauku reģioniem

·Stratēģija “Tirdzniecība visiem”

3. IAM. Laba veselība un labklājība

·Eiropas sociālo tiesību pīlārs, sociālo rezultātu pārskats

·Veselības stāvoklis ES – ziņojumu sniegšanas cikls

·Veselības un aprūpes digitālā pārveide: labākas veselības un aprūpes efektīvāka nodrošināšana lielākam iedzīvotāju skaitam

·Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai

·Atjauninātie noteikumi par kancerogēnajām un mutagēnajām vielām

·ES sadarbība ar vakcīnām novēršamu slimību jomā

·Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupa

·Jaunie noteikumi par medicīniskajām ierīcēm

·ES gaisa piesārņojuma standartu īstenošana un pasākumi, kas palīdz valstu, reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem cīnīties pret gaisa piesārņojumu

·Tīru planētu visiem! Ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam

·Stratēģiskais rīcības plāns ceļu satiksmes drošības jomā

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Pētniecības partnerība ar Āfriku cīņai pret HIV/AIDS, tuberkulozi un citām infekcijas slimībām

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Stratēģija “Tirdzniecība visiem”

4. IAM. Kvalitatīva izglītība

·Eiropas sociālo tiesību pīlārs, sociālo rezultātu pārskats

·Līdz 2025. gadam izveidojamā Eiropas izglītības telpa

·Atjaunota ES augstākās izglītības programma

·Jaunā Prasmju programma Eiropai

·2019.–2027. gada Jaunatnes stratēģija

·Digitālās izglītības rīcības plāns

·Ieteikumi par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām; par diplomu un ārvalstīs pavadīto mācību periodu automātisku savstarpēju atzīšanu; par valodu mācīšanas un apguves uzlabošanu; par Eiropas satvaru kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai; par pamatprasmēm mūžizglītībā un ieteikums “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem”.

·Nostiprināts Eiropas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas pusgads

·ES rīcība attiecībā uz izglītību ārkārtas situācijās un ieilgušās krīzēs

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Jaunā Āfrikas un ES alianse

5. IAM. Dzimumu līdztiesība

· Stratēģiska apņemšanās par dzimumu līdztiesību 2016.–2019. gadā

·Darba un privātās dzīves līdzsvara pakete

·Rīcības plāns vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības novēršanai

·Eiropas sociālo tiesību pīlārs, sociālo rezultātu pārskats

·Nostiprināts Eiropas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas pusgads

·“Sievietes un transporta nozare”

·Rīcības plāns dzimumu līdztiesībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm ārējās attiecībās

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Globālā alianse: ES un ANO iniciatīva Spotlight, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un meitenēm

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Stratēģija “Tirdzniecība visiem”

6. IAM. Tīrs ūdens un sanitārija

·Priekšlikums noteikumu par dzeramo ūdeni pārskatīšanai

·Priekšlikums par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Globālā ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģija

7. IAM. Cenas ziņā pieejama un tīra enerģija

·Enerģētikas savienības stratēģija

·Paketes “Eiropa kustībā”

·Pakete “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”

·Tīru planētu visiem! Ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam

·Enerģētikas un klimata politikas satvars 2030. gadam

·Programmas “Apvārsnis 2020” lielapjoma iniciatīva par enerģētikas nozares digitālo pārveidi ar lietu interneta palīdzību

·Stratēģiskais energotehnoloģiju plāns

·Eiropas Akumulatoru alianse

·Misija: inovācija

·Atbalsts ogļu ieguves reģioniem pārejas procesā

·Enerģētiskās nabadzības observatorija

·Iniciatīva “Tīrā enerģija ES salās”

·Kohēzijas politika

·Rīcības plāns ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai

·Mazemisiju stratēģija

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Enerģija Āfrikai

·Eiropas un globālais Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Globālā ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģija

8. IAM. Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme

·Investīciju plāns Eiropai jeb Junkera plāns

·Eiropas sociālo tiesību pīlārs, sociālo rezultātu pārskats

·Nostiprināts Eiropas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas pusgads

·Atjaunotā ES rūpniecības politikas stratēģija

·Atjauninātā programma pētniecībai un inovācijai un programma “Apvārsnis 2020”

·Kohēzijas politika

·Noteikumi par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem

·Atjauninātie noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā

·Priekšlikums par Eiropas Darba iestādes izveidošanu

·Atjauninātie noteikumi par kancerogēnajām un mutagēnajām vielām

·Ieteikums par sociālās aizsardzības pieejamību visiem

·Ieteikums par ilgtermiņa bezdarbu

·Tīru planētu visiem! Ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam

·ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku

·Ārējo investīciju plāns, kas ietver Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Stratēģija “Tirdzniecība visiem”

·Atjauninātā tirdzniecības atbalsta stratēģija

·Globālā ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģija

·Jaunā Āfrikas un ES alianse

9. IAM. Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra

·Atjaunotā ES rūpniecības politikas stratēģija un kritiski svarīgo izejvielu saraksts

·Apaļā galda augsta līmeņa diskusija “Rūpniecība 2030”

·ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku

·Tīru planētu visiem! Ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam

·Atjaunotā programma pētniecībai un inovācijai un programma “Apvārsnis 2020”, kas ietver Eiropas rūpniecības digitalizāciju

·Kohēzijas politika

·Digitālā vienotā tirgus stratēģija

·Rīcības plāns ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai

·Pakete “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”

·Enerģētiskās nabadzības observatorija

·Korporatīvās sociālās atbildības stratēģijas īstenošana

·Paketes “Eiropa kustībā”

· “Sievietes un transporta nozare”

·Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

·Eiropas procesoru iniciatīva

·Mazemisiju mobilitātes stratēģija

·Ārējo investīciju plāns

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Stratēģija “Tirdzniecība visiem”

·Jaunā Āfrikas un ES alianse

10. IAM. Nevienlīdzības mazināšana

·Eiropas sociālo tiesību pīlārs, sociālo rezultātu pārskats

·Nostiprināts Eiropas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas pusgads

·Eiropas Pieejamības akts

·Ieteikums par sociālās aizsardzības pieejamību visiem

·Darba un privātās dzīves līdzsvara pakete

·Noteikumi par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem visā ES

·Kohēzijas politika

·ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām

·Eiropas programma migrācijas jomā

·ES rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015–2019)

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Stratēģija “Tirdzniecība visiem”

·Globālā ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģija

11. IAM. Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas

·ES pilsētprogramma

·Mazemisiju mobilitātes stratēģija

·Eiropas sociālo tiesību pīlārs, sociālo rezultātu pārskats

·Atjaunotā programma pētniecībai un inovācijai un programma “Apvārsnis 2020”, tostarp liela mēroga iniciatīva, kas pievēršas digitālajai pārveidei viedajās pilsētās un kopienās

·Kopīgs paziņojums par izturētspēju

·Kohēzijas politika

·Tīru planētu visiem! Ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam

·ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku

·Eiropas un globālais Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā

·Nostiprinātā ES katastrofu pārvarēšanas sistēma (rescEU) un pārskatītais Savienības civilās aizsardzības mehānisms

· Sendai pamatsistēmas  rīcības plāns katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadā

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Taisnīgas un ētiskas tirdzniecības balva ES pilsētām

12. IAM. Atbildīgs patēriņš un ražošana

·ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku, tostarp uzraudzības sistēma un Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platforma

·Tīru planētu visiem! Ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam

·ES pārtikas zudumu un pārtikas izšķiešanas novēršanas platforma

·Jauni ES noteikumi par atkritumiem, tostarp rīcība attiecībā uz pārtikas zudumiem un pārtikas izšķiešanu

·ES stratēģija attiecībā uz plastmasu

·Programmas “Apvārsnis 2020” liela mēroga iniciatīvas lauksaimniecības pārtikas nozares ilgtspējīgai un digitālai pārveidei

·Ilgtspējīga bioekonomika Eiropai: stiprināt saikni starp ekonomiku, sabiedrību un vidi

·Ekodizaina un energomarķējuma darba plāns

·Eiropas Sadarbīgās ekonomikas programma

·Korporatīvās sociālās atbildības stratēģijas īstenošana

·Noteikumi par izrakteņiem konfliktu zonās

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Stratēģija “Tirdzniecība visiem”

13. IAM. Rīcība klimata politikas jomā

·Parīzes klimata politikas nolīguma stāšanās spēkā

·Tīru planētu visiem! Ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam

·Enerģētikas un klimata politikas satvars 2030. gadam

·Atjaunotā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

·Pakete “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”

·Paketes “Eiropa kustībā”

·Mazemisiju mobilitātes stratēģija

·ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku

·Okeānu pārvaldības programma

·Kritiski svarīgu izejvielu saraksts

·Eiropas un globālais Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā

·Nostiprinātā ES katastrofu pārvarēšanas sistēma (rescEU) un pārskatītais Savienības civilās aizsardzības mehānisms

· Sendai pamatsistēmas rīcības plāns katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadā  

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Stratēģija “Tirdzniecība visiem”

·Globālā ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģija

14. IAM. Dzīvība ūdenī

·ES stratēģija attiecībā uz plastmasu

·Starptautiskā okeānu pārvaldības programma

·ES zilās izaugsmes stratēģija

·Jauni noteikumi par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību

·ES zivsaimniecības kontroles sistēmas pārskatīšanas priekšlikums

·Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošana

·Tīru planētu visiem! Ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Stratēģija “Tirdzniecība visiem”

·Globālā ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģija

15. IAM. Dzīvība uz zemes

·Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai

·ES apputeksnētāju iniciatīva

·Jauni noteikumi par invazīvām svešzemju sugām

·Jauni noteikumi par bioloģisko lauksaimniecību

·ES rīcības plāns savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai

·Tīru planētu visiem! Ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Stratēģija “Tirdzniecība visiem”

16. IAM. Miers, tiesiskums un spēcīgas institūcijas

·Globālā ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģija

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Stratēģija “Tirdzniecība visiem”

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Jaunā Āfrikas un ES alianse

·Eiropas Drošības programma

·Rīcības plāns sabiedrisko vietu aizsardzībai

·Pasākumi cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē

·ES rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā

·Korporatīvās sociālās atbildības stratēģijas īstenošana

·Eiropas Prokuratūra

·Noteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un teroristu finansēšanas apkarošanu

·Noteikumi par nodokļu pārredzamību un nodokļu apiešanas novēršanas pasākumiem

·Stingrāki noteikumi par aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālajām tiesībām

·Pārskatītie noteikumi par šaujamieročiem

·Pasākumi brīvu un taisnīgu Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšanai

·Rīcības plāns dezinformācijas jomā

·Nostiprināts Eiropas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas pusgads

·Tīru planētu visiem! Ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam

17. IAM. Partnerības mērķu īstenošanai

·ES labāka regulējuma programma

·Daudzpusēja ieinteresēto personu platforma ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai Eiropas Savienībā

·Iniciatīva “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”

·Gada uzraudzības ziņojums par ES virzību uz IAM sasniegšanu

·Eiropas sociālo tiesību pīlārs

·ES veselības politikas platforma

·Eiropas Solidaritātes korpuss

·Jauns sākums sociālajam dialogam

·Iniciatīva “Ieņēmumu palielināšanas un izdevumu uzlabošanas pieeja”

·Rīcības plāns ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai

·Eiropas Ārējo investīciju plāns un tajā ietvertais Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai

·Kritiski svarīgu izejvielu saraksts

·Tīru planētu visiem! Ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam

·Starptautiskā pilsētu sadarbība

·Iniciatīva “Vieds finansējums viedām ēkām”

·Nostiprināts Eiropas ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas pusgads

·Eiropas Konsenss par attīstību

·Pārskatītā ES kaimiņattiecību politika un ES paplašināšanās stratēģija, Rietumbalkānu stratēģija

·Stratēģija “Tirdzniecība visiem”

·Atjauninātā tirdzniecības atbalsta stratēģija

·Globālā ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģija

II PIELIKUMS. ES veikums ceļā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem

ES ir viena no labākajām vietām pasaulē, kur dzīvot, un ES dalībvalstis jau tagad ir vadībā attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu. Tomēr neviena pasaules valsts nav sasniegusi visus saskaņotos mērķus, un, tuvāk izvērtējot ES veikumu saistībā ar IAM, kļūst skaidrs, ka arī ES ir jāturpina darbs visās jomās.

17 IAM tika izvirzīti ANO programmā 2030. gadam, tie ir savstarpēji cieši saistīti un izstrādāti tā, lai būtu nedalāmi, tāpēc tos vajadzētu integrēt visu dalībnieku darbībās, lai šos mērķus izdotos sasniegt. Ir svarīgi radīt labāku sinerģiju un saskanību starp dažādajām rīcībpolitikām un izstrādāt veicinošu regulatīvo, finansiālo un rīcības vidi, lai šos mērķus pārvērstu realitātē.

Tā kā mūsu planētas dabas sistēmas, bez kurām nav iespējama dzīvība uz Zemes, drīz būs noslogotas līdz kritiskajam līmenim, mūsu prioritātei jābūt ražošanas, sadales un patēriņa modeļu ievirzīšanai ilgtspējīgā gultnē un to pasākumu pastiprināšanai, kas veltīti klimata pārmaiņu risināšanai un okeānu, ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Jāpastiprina cīņa pret nabadzību, sociālo atstumtību, nevienlīdzību un plaisu starp dzimumiem, lai garantētu labklājību un labbūtību visiem, nodrošinātu sociālo un politisko stabilitāti un uzturētu atbalstu Eiropas projektam. Jāturpina veicināt un sekmēt tiesiskumu, demokrātiju un pamattiesības, kā arī spēcīgu, uz noteikumiem balstītu multilaterālismu un tirdzniecību.

Šis dokuments sniedz ieskatu par to, kā ES ir veicies ar IAM sasniegšanu. Par katru mērķi ir raksturots, kāda ir ES pašreizējā situācija, kādas ir attīstības tendences un kāda ir ES vieta pasaules kontekstā. Ir sniegts priekšstats par to, kādi varētu būt ES panākumi līdz 2030. gadam un kādi faktori varētu sekmēt un kavēt pārejas procesu uz ilgtspējīgu Eiropu. Ilgtspējīga attīstība ir mērķis, ko būtu jācenšas sasniegt visai sabiedrībai kopā. Šajā saistībā ir sniegti arī vairāki reāli piemēri, kas uzskatāmi raksturo dažādu līmeņu dalībnieku labāko praksi.

Salīdzinot ar citām pasaules valstīm, 7 no 27 ES dalībvalstīm pasaules ilgtspējīgas attīstības mērķu indeksā ir starp 10 labākajām, un visas 27 ES dalībvalstis ir pirmajā piecdesmitniekā (no pavisam izvērtētajām 156 valstīm) 1 . Pēdējos piecos gados ES kā valstu bloks ir progresējusi gandrīz visu IAM sasniegšanā. Vislielākais progress ir panākts saistībā ar 3. IAM (nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem) un 4. IAM (nodrošināt iekļaujošu, vienlīdzīgi pieejamu, kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas visiem) – tie abi ir starp trim vislabāk izpildītajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ko ES‑27 dalībvalstīm izdevies panākt pasaules mērogā. Kopumā globālajā vērtējuma skalā ES-27 dalībvalstis visvairāk izceļas saistībā ar 1. IAM (visur izskaust nabadzību visās tās izpausmēs). Tomēr ES ir attālinājusies no 10. IAM (samazināt nevienlīdzību starp valstīm un valstu iekšienē), jo starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības. Jāatzīmē, ka progress vēl nebūt nenozīmē, ka attiecīgais mērķis Eiropas Savienībā šobrīd būtu apmierinoši sasniegts. Piemēram, ir panākts ievērojams progress saistībā ar 12. IAM (nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus), bet tieši par šo mērķi ES‑27 dalībvalstīm pasaules mērogā ir otrais zemākais vidējais punktu skaits, kas nozīmē, ka darāmā vēl ir daudz. Kopumā ES-27 dalībvalstīm pasaules mērogā vissliktāk ir veicies ar 14. IAM (saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību).

Pārskats par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā 2

III PIELIKUMS. Daudzpusējas IAM jomā ieinteresēto personu platformas ieguldījums pārdomu dokumentā “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā” – kopsavilkums

Platformas dalībnieku vēstule

Briselē, 2018. gada 11. oktobrī

Tagadējiem un nākamajiem Eiropas Komisijas un citu ES iestāžu vadītājiem,

visiem iesaistītajiem, kam no svara ir atbalsts ilgtspējīgam dzīvesveidam un vides, sociālās, ekonomiskās un pārvaldības attīstībai Eiropā,

Eiropas iedzīvotājiem un vēlētājiem

Ar šo jauno platformu un mūsu ziņojumu mēs vēlamies raidīt spēcīgu signālu līderiem, iesaistītajām pusēm un cilvēkiem gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās: ir pienācis laiks – varbūt pēdējais laiks – izstrādāt un īstenot tālredzīgu un tālejošu stratēģiju ilgtspējīgai Eiropas attīstībai līdz 2030. gadam.

Jāatzīmē, ka nevienam platformas dalībniekam nevajadzēs apstiprināt katru šajā ziņojumā ietverto ieteikumu vai viedokli, un katram ir tiesības uz atšķirīgu viedokli par aplūkotajiem jautājumiem.

Tomēr esam centušies īsā laika posmā, cienot mūsu daudzveidīgo pieredzi un uzskatus, uz to pamata formulēt savu nostāju, lai kopīgiem spēkiem virzītos uz labāku, ilgtspējīgu Eiropu.

Mūsu ieteikumi, kas balstās uz spēcīgām kopējām vērtībām, strukturāliem rīcībpolitikas uzlabojumiem un inovatīviem rīcības priekšlikumiem, sakņojas to vairāku tūkstošu vīriešu un sieviešu pieredzē un darbā, kas strādājuši publiskajā sektorā, pilsoniskajā sabiedrībā un privātajā sektorā. Viņu kopīgais mērķis ir pārveidot ilgtspējīgas attīstības mērķus praktiskos risinājumos, kas vairotu iedzīvotāju labklājību un aizsargātu vidi, saglabājot to šai un nākamajām paaudzēm.

Mūsu ziņojums piedāvā dažādas perspektīvas un nebūt ne vienkāršus kompromisus starp vides, ekonomikas, sociālās jomas un pārvaldības interesēm ilgtspējīgā attīstībā, no kuriem dažus varējām apspriest sarunās, bet par citiem vēl vajadzēs rast lielāku skaidrību un vienprātību.

Esam pārliecināti, ka iedzīvotāju un līderu uzticēšanās un iesaistīšanās ilgstošā Eiropas pārveidē nesīs augļus. Tālab visos līmeņos ir nepieciešama taisnīga un līdztiesīga dialoga kultūra un partnerība, kurā ikviens partneris var palīdzēt veidot Eiropu, kas iestājas par it visiem, un paļauties uz pārējiem, kas nāks talkā. Tas ietver arī visaptverošu ilgtspējīgas Eiropas stratēģiju, kura sniegs ievirzi visiem Eiropas politikas virzieniem un programmām, kas paātrinās mūsu individuālos un kolektīvos centienus, lai nodrošinātu ilgstošu drošību, labklājību un cieņu visiem iedzīvotājiem.

Mēs lepojamies ar līdz šim paveikto, taču vienlaikus jūtam, ka būtu jādara vēl daudz vairāk. Tad dialogs par ilgtspēju un sadarbība šajā platformā strauji uzlabotos un iegūtu jaunus apgriezienus – gan starp ieinteresētajām personām, gan ar ES iestādēm.

Kopsavilkums “Eiropas virzība uz ilgtspējīgu nākotni”
Daudzpusējas IAM jomā ieinteresēto personu platformas ieguldījums 2018. gada oktobra pārdomu dokumentā “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā”

Daudzpusēju ieinteresēto personu platformu, kas izvērtēja ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu Eiropas Savienībā (“daudzpusēja IAM jomā ieinteresēto personu platforma”) izveidoja 2017. gada maijā, lai tā atbalstītu un konsultētu Eiropas Komisiju un visas ieinteresētās personas, kas iesaistītas IAM īstenošanā ES līmenī.

Mums – publiskā sektora, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora pārstāvjiem – ir kopējas vērtības, uz kuru pamata izstrādājām ieteikumus, kā ilgtspējīgas attīstības mērķus pārveidot praktiskos risinājumos, kuri nodrošinātu labklājību gan šai, gan nākamajām paaudzēm Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Mūsu ieteikumi ir domāti kā iedvesmas avots un sniedz ievirzi Komisijas pārdomu dokumentam “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā”.

Tā kā darba programma ir vērienīga un ilgtspējīgas attīstības mērķi – universāli un nedalāmi, nav vienas, allaž derīgas receptes, kuru varētu piedāvāt. Lai sasniegtu šos mērķus, vajadzēs visaptveroši izvērtēt situāciju, nosakot, kurās jomās vajadzīgas pārmaiņas, un izstrādāt saskanīgas rīcībpolitikas, kas sniegtu ilgstošus sociālos, ekonomiskos, ar pārvaldību un vidi saistītos līdzieguvumus, atzīstot un nostiprinot visu mērķu un uzdevumu savstarpējo saikni. Mūsu ieteikumi, kuri ir prasīgi un par kuriem esam vienojušies, ir ieguldījums šā mērķa sasniegšanā.

Kā prioritāti iesakām Eiropas Savienībai izstrādāt un īstenot visaptverošu, tālredzīgu un pārveidojošu stratēģiju “Ilgtspējīga Eiropa 2030”, kas virzītu visas ES rīcībpolitikas un programmas. Lai šāda stratēģija būtu efektīva, tai būtu jāietver gan starpposma, gan ilgtermiņa mērķi un jāizklāsta ilgtspējīgas Eiropas redzējums arī pēc 2030. gada.

Īstenojot 2030. gada darba kārtību, Eiropas Komisijai un visām pārējām ieinteresētajām personām jāievēro pamatprincipi, jāizpilda jau esošās starptautisko nolīgumu diktētās saistības, jāapņemas pārveidot mūsu sociālo un ekonomisko modeli, jāatzīst par prioritāriem un jāpaātrina pasākumi, kas risina visnabadzīgāko un visatstumtāko sabiedrības locekļu situāciju (princips, ka nevienu nedrīkst atstāt novārtā), jāatzīst, ka planētas resursi nav neizsmeļami, jāievēro cilvēktiesības un tiesiskums un jānodrošina ilgtspējīgas attīstības politikas saskanība.

Mēs sniedzam arī dažus pārnozaru ieteikumus. Iesakām ES izgudrot jaunu pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju ilgtspējīgai attīstībai. Komisijas priekšsēdētājam, kuru atbalstītu īpaša projekta grupa, vajadzētu būt atbildīgam par 2030. gada darba kārtību, nodrošināt efektīvu koordināciju un par tās īstenošanu ziņot ikgadējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā. Lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes nolīgumu, ir jārīkojas arī reģioniem, pilsētām, iedzīvotājiem, kopienām, uzņēmumiem un pilsoniskajai sabiedrībai visā tās dažādībā. ES būtu jāiestājas par teritoriālu pieeju ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un jāpieļauj divpusējs dialogs, kurā Eiropas un valstu stratēģijas iesaista reģionālās un vietējās iestādes, kā arī pilsonisko sabiedrību un profesionālās organizācijas vairāku līmeņu pārvaldības modelī, kurā piedalās daudzas ieinteresētās personas. Mēs arī piedāvājam izvērtēt šīs platformas panākumus (gan sastāva, gan uzdevuma ziņā) un diskutēt par to, kā tā turpmāk varētu palīdzēt īstenot mūsu priekšlikumu par iekļaujošu, līdzdalīgu un pārredzamu stratēģiju “Ilgtspējīga Eiropa 2030”. Visbeidzot, vēl būtu jācenšas panākt ilgtspējīgas attīstības politikas saskanību tādā ziņā, ka visām ES rīcībpolitikām vajadzētu sekmēt ilgtspējīgu attīstību Eiropā vai ārpus tās.

Mums ir arī daži specifiski ieteikumi par to, kā nostiprināt pašreizējo ES rīcības līdzekļu klāstu. Labāka regulējuma programma tikai iegūtu, ja politikas veidošanas procesā pilnībā iestrādātu ilgtspējīgas attīstības mērķus un principus. ES politikas veidotājiem vajadzētu pilnvērtīgāk izmantot ietekmes novērtējuma pamatnostādnes, lai racionalizētu ilgtspējīgas attīstības aspektus. Būtu jāizveido ilgtspējīgas Eiropas koordinācijas cikls ar ES ilgtspējīgas attīstības rīcības plāniem, dalībvalstu un Eiropas Komisijas sniegtiem ziņojumiem par ilgtspējīgu attīstību un ieteikumiem. Eiropas pusgada process jāpieskaņo stratēģijai “Ilgtspējīga Eiropa 2030”, un tajā jāietver ilgtspējas pārbaude. ES publiskajām finansēm, tostarp daudzgadu finanšu shēmai, vajadzētu būt pilnīgi ilgtspējīgām, un finanšu noteikumiem būtu jāietver vides, sociālo un pārvaldības risku definīcija. Dalībvalstu līmenī būtu jāveic ilgtspējīgas fiskālās reformas, jāpievēršas tādām problēmām kā izvairīšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas un fiskālais dempings, kā arī pilnībā jāīsteno Adisabebas rīcības programma. Lai uzlabotu nākamo lēmumpieņēmēju informētību, ES vajadzētu sīkāk izstrādāt integrētu un līdzdalīgu pārraudzības, pārskatatbildības un pārskatīšanas sistēmu, kas ietvertu visaptverošu ES IAM indikatoru kopumu un kvalitatīvu analīzi.

Esam nākuši klajā arīdzan ar konkrētām nozarēm domātiem ieteikumiem. Ilgtspējai saskanīgi jāatspoguļojas visās ES rīcībpolitikās un iniciatīvās. Tomēr šā dokumenta vajadzībām esam apzinājuši piecas ES rīcībpolitikas jomas, kurām ir ārkārtīgi liela nozīme IAM sasniegšanā:

1)    būtu vēl vairāk jāveicina, jāstimulē un jāreglamentē ilgtspējīgs patēriņš un ražošana, īpašu uzmanību pievēršot globālajām apgādes ķēdēm. Mums ir vajadzīgi arī juridiskie un politiskie risinājumi un finansējums, kas sekmētu šo pāreju. Jāsamazina ES “pēda”, jāievieš resursu pārvaldības konvencija un jāizstrādā uz patēriņu balstīti rādītāji. Ilgtspējai vajadzētu ietilpt Eiropas 2030. gada rūpniecības stratēģijā;

2)    ES būtu jāinvestē pētniecībā un inovācijā, cilvēkresursos un cilvēku dotībās, nodarbināmībā un sociālajā iekļautībā. Pilnībā būtu jāīsteno Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Būtu jāveicina sociālā un solidaritātes ekonomika, jāizvērš investīcijas veselībā un labklājībā, un ilgtspējai būtu jākļūst par starpdisciplināru zinātni. Būtu jāgarantē kvalitatīva izglītība, par prioritāti jāatzīst atbalsts bērniem un jauniešiem un jāievieš regulējums, kas nodrošina drošu ceļu patvēruma meklētājiem un migrantiem, tajā pašā laikā nostiprinot integrācijas un iekļautības politiku;

3)    klimata un enerģētikas politika. ES savi klimata un enerģētikas mērķi būtu jāpieskaņo jau pieņemtajam mērķim, kas paredz temperatūras pieaugumu pasaulē ierobežot līdz 1,5 grādam salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, tajā pašā laikā uzlabojot izturētspēju. Būtu pakāpeniski jāatsakās no fosilajiem kurināmajiem, jāpalielina investīcijas energoefektivitātē un tīrā enerģijā, jāsekmē dabā balstītu risinājumu izmantošana. Būtu jāatslogo satiksmes sastrēgumi un jāsekmē ilgtspējīga infrastruktūra un visaptveroši mobilitātes plāni. ES būtu arī jāatbalsta jaunattīstības valstis, lai tās pielāgotos klimata pārmaiņām un nostiprinātu savu izturētspēju;

4)    pārtika, lauksaimniecība un zemes izmantošana, tostarp kopējā lauksaimniecības politika. ES būtu jānodrošina, lai visas ES investīcijas lauksaimniecībā būtu pieskaņotas Līgumam par ES, – tas gādātu par cilvēku veselības aizsardzību augstā līmenī, kā arī par vides aizsardzību un vides kvalitātes uzlabošanos. No publiskiem avotiem nodrošinātam ienākumu atbalstam vajadzētu sekmēt pārtikas ražošanu, sabiedrisko labumu un ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus arī nodrošinot pieklājīgus dzīves standartus lauksaimniekiem un paverot ceļu pārejai uz ilgtspējīgām lauksaimniecības un pārtikas sistēmām. Par prioritātēm būtu jāatzīst investīcijas videi draudzīgā un ekonomiski dzīvotspējīgā praksē un šīs prakses pētījumi, turklāt jāgādā par globālo vērtības ķēžu ilgtspēju;

5)    kohēzijas politika ir ļoti svarīgs ES investīciju rīks, kas atbalsta ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu. Tai vajadzētu nostiprināt mērķu īstenošanu vietējā līmenī, tiešā veidā atbalstot reģionālās un vietējās pašvaldības, atbalstīt ES pilsētprogrammu, vēl vairāk sekmēt sociālo mērķu sasniegšanu un veicināt investīcijas zaļākā un ilgtspējīgākā infrastruktūrā, tostarp lauku apvidos.

Tā kā jārīkojas nekavējoties, mēs Komisijai cieši iesakām ātri un bez vilcināšanās sekot līdzi mūsu ieteikumu īstenošanai, lai Eiropa varētu veikli un pilnībā izmantot iespēju, ko ilgtspējīga attīstība sniedz mūsu sabiedrībai. Mūsu prasību izpildīšanā būs vajadzīga iekļaujoša un līdzdalīga pieeja, un mēs pilnībā apliecinām savu atbalstu. Mūsu galīgais mērķis ir nodrošināt, lai ilgtspējīga attīstība kļūtu par paliekošu iezīmi Eiropas politikas veidošanā.

Daudzpusējās IAM jomā ieinteresēto personu platformas pilns ieguldījums pārdomu dokumentā “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā” ir pieejams  https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/sdg_multi-stakeholder_platform_input_to_reflection_paper_sustainable_europe2.pdf  

(1)

 Šajā rindkopā vērtējums pasaules mērogā ir balstīts uz 2018. gada IAM indeksu un paneļu ziņojumu , ko sagatavojis Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkls  (SDSN) un fonds Bertelsmann Stiftung, taču ES tendences ir izvērtētas, balstoties uz Eurostat ziņojuma “ Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā – Uzraudzības ziņojums par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā” 2018. gada izdevumu .

(2)

 Eurostat (2018), “Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā – Uzraudzības ziņojums par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā – 2018. gada izdevums”

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.1.2019

COM(2019) 22 final

Pārdomu dokuments

Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā

Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā

Satura rādītājs

Priekšsēdētāja pirmā vietnieka F. Timmermansa un priekšsēdētāja vietnieka J. Katainena priekšvārds    

1    Ilgtspējīga attīstība labākai iedzīvotāju iztikai — Eiropas konkurētspējas priekšrocības    

2    ES un pasaules mēroga izaicinājumi    

3    Virzībā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam    

3.1    Politikas pamati ilgtspējīgai nākotnei    

3.1.1    No lineārās uz aprites ekonomiku…………………………………………………………………………..6

3.1.2    Ilgtspēja “no lauka līdz pat šķīvim”………………………………………………………………………….

3.1.3    Nākotnes vajadzībām pielāgota enerģija, ēkas un mobilitāte………………………………….

3.1.4    Sociāli taisnīgas pārejas nodrošināšana…………………………………………………………………..

3.2    Horizontālie faktori, kas veicina pāreju uz ilgtspēju    

3.2.1    Izglītība, zinātne, tehnoloģija, pētniecība, inovācija un digitalizācija……………………….

3.2.2    Finanses, cenas, nodokļi un konkurence…………………………………………………………………30

3.2.3    Atbildīga uzņēmējdarbība, korporatīvā sociālā atbildība un jauni uzņēmējdarbības modeļi……………………………………………………………………………………………………………………………………..4

3.2.4    Atvērta un uz noteikumiem balstīta tirdzniecība…………………………………………………….5

3.2.5    Pārvaldība un politikas saskaņotības nodrošināšana visos līmeņos…………………………6

4    ES kā pasaules mēroga celmlauze ilgtspējīgas attīstības jomā    

5    Nākotnes scenāriji    

Priekšsēdētāja pirmā vietnieka F. Timmermansa un priekšsēdētāja vietnieka J. Katainena priekšvārds

Mēs, eiropieši, varam būt lepni par saviem sasniegumiem. Integrācijas un ciešas sadarbības rezultātā esam panākuši vēl nepieredzētu labklājību, augstus sociālos standartus un lieliskas iespējas mūsu iedzīvotājiem. Mūsu līgumos esam nostiprinājuši mūsu kopējos demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma principus un vērtības, un esam izveidojuši vienotu un brīvu Eiropas Savienību. 

Šie panākumi tika gūti, jo Eiropas iedzīvotāji latiņu uzlika augstu. Mūsu spēcīgās demokrātiskās kultūras veicina intensīvas debates, un tas ir pamatoti. Tomēr nevajadzētu ieslīgt pašapmierinātībā un ļaut visam ritēt savā gaitā. Pastāvīgi jāuzlabo visu Eiropas iedzīvotāju dzīves līmenis, lai labāk aizsargātu, aizstāvētu un iespēcinātu cilvēkus, kā arī lai stiprinātu iedzīvotāju drošību, saskaroties ar dažādiem apdraudējumiem, neatkarīgi no tā, vai tos rada terorisms vai klimata pārmaiņas. 

Pasaule mainās, un mēs piedzīvojam ceturto rūpniecības revolūciju. Viss mainās, un tas skar ikvienu. Uzskatīt pretēji nozīmē noliegt veselo saprātu. Jautājums ir par to, vai mēs esam pārmaiņu upuri un vai arī mēs tās pieņemsim un virzīsim. Eiropas iedzīvotāji saskaras ar neatliekamām problēmām, piemēram, vides degradāciju un klimata pārmaiņām, demogrāfisko pāreju, migrāciju, nevienlīdzību un spiedienu uz publiskajām finansēm. Iedzīvotāji ir noraizējušies par savu un savu bērnu nākotni. Mēs uzkrājam ekoloģisko parādu, kas ietekmē visu. Nākamajām paaudzēm šis parāds būs jāatmaksā ar augstām procentu likmēm, ja mēs nerīkosimies aktīvāk. 

Eiropas Savienības pienākums ir kalpot Eiropas iedzīvotājiem, nevis otrādi. Eiropas Savienībai ir jāpalīdz cilvēkiem piepildīt savas vēlmes un steidzami un efektīvi jārisina viņu problēmas. No sākuma ir jāapzina situācija un aci pret aci jāstājas pretī realitātei un faktu nenoliedzamībai. Tomēr šie fakti nedrīkstētu mums ieviest bažas un bailes, bet gan tiem būtu jāiedvesmo mūs rīkoties. 

Daudzas no šīm bažām ir saistītas ar problēmām, kas sniedzas pāri robežām un apdraud nodarbinātību, mūsu labklājību, dzīves līmeni, brīvību un veselību. Neviena valsts vai nācija nespēj efektīvi risināt šīs problēmas viena pati. Mums ir vajadzīga rīcība Eiropas Savienības mērogā, kas, ja tā ir vienota un izlēmīga, ir globāls spēks, ar kuru jārēķinās. Tomēr ar Eiropas mērogu vien nepietiks — mums ir vajadzīga programma, kurai ir globāla ietekme, un to vislabāk atspoguļo 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), ko parakstījušas 193 valstis, tostarp Eiropas Savienība un tās dalībvalstis. Šie IAM paredz ceļu uz to, kā pārvarēt problēmas, ar kurām saskaramies, un uzlabot mūsu dzīves telpu, ekonomiku un mūsu dzīvi.

Ilgtspējīga attīstība ir sarežģīts jautājums, bet vienkāršs princips — tās mērķis ir nodrošināt, ka mūsu ekonomikas izaugsme ļauj mums uzturēt modeli, kas sniedz taisnīgus rezultātus visai cilvēcei, kā arī nodrošināt, ka cilvēki nepatērē vairāk resursu nekā Zeme sniedz. Tas nozīmē, ka ir jāmodernizē mūsu ekonomika, lai tajā tiktu izmantoti ilgtspējīgi patēriņa un ražošanas modeļi, jānovērš nelīdzsvarotība mūsu pārtikas sistēmā un jāpanāk, ka mūsu mobilitāte un veids, kādā mēs ražojam un patērējam enerģiju un projektējam ēkas, būtu ilgtspējīgs. Lai to panāktu, mums ir arī jāvirza visa mūsu zinātne, finansējums, nodokļi un pārvaldība uz IAM sasniegšanu.

Tas nav kreiso vai labējo jautājums, runa ir par to, kas ir pareizi, un kas — nepareizi. Par laimi, Eiropas Savienībai ir labs sākumpunkts, jo tai ir spēcīgas konkurences priekšrocības. Eiropa ir izstrādājusi vienus no pasaulē augstākajiem vides standartiem, ieviesusi vērienīgu klimata politiku un atbalstījusi Parīzes klimata nolīgumu. Izmantojot savu ārējo politiku un atvērtu, uz noteikumiem balstītu tirdzniecības programmu, Eiropas Savienība arī ir radusi kopīgus ilgtspējīgus risinājumus ar trešām valstīm.

Eiropas Savienība tika dibināta, balstoties uz priekšnoteikumu, ka “pasaules mieru nav iespējams nosargāt bez radošām pūlēm, kas ir samērīgas ar briesmām, kuras to apdraud”, kā gandrīz pirms 70 gadiem daiļrunīgi teica Robērs Šūmans. Šodien mēs vārdus “pasaules miers” varam papildināt ar vārdiem “mūsu cilvēku labklājība un izdzīvošana”.

Ilgtspējīgas attīstības programma ir pozitīva programma, un tās mērķis ir uzlabot cilvēku dzīvi. Eiropai ir viss nepieciešamais, lai risinātu vislielākās problēmas. Kopā mēs to varam izdarīt. Mums vajadzīga vien visu pušu iesaistīšanās un politiskā griba, pie kuras jāpieturas. Kamēr citi atslābst, Eiropai tagad ir jāvirzās uz priekšu, jāuzlabo konkurētspēja, jāiegulda ilgtspējīgā izaugsmē un jārāda ceļš pārējai pasaulei.

Tikai ar redzējumu vien nepietiek. Mums ir jāvienojas par konkrētu veidu, kā savus mērķus panākt. Šis pārdomu dokuments ir mūsu ieguldījums minētajās debatēs.

Mēs nebūtu varējuši to pabeigt bez Eiropas ieinteresēto personu pienesuma, kas ir nenovērtējams. Šajās debatēs piedalās pilsoniskā sabiedrība, privātais sektors un akadēmisko aprindu pārstāvji. Eiropas Komisija 2017. gadā izveidoja augsta līmeņa daudzpusēju ieinteresēto personu platformu IAM jomā, un tas ir bijis ļoti pozitīvs pasākums nolūkā apkopot transversālas idejas.

Šajā dokumentā aplūkotie jautājumi ir paredzēti, lai sniegtu informatīvu ieguldījumu turpmāko mēnešu debatēm iedzīvotāju, ieinteresēto personu, valdību un iestāžu vidū nolūkā sniegt iedvesmu debatēm par Eiropas nākotni, sagatavot Eiropas Savienības Stratēģisko programmu 2019.—2024. gadam un noteikt nākamās Eiropas Komisijas prioritātes.

1Ilgtspējīga attīstība labākai iedzīvotāju iztikai — Eiropas konkurētspējas priekšrocības

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā 2015. gada septembrī valstis visā pasaulē parakstīja Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (ANO programma 2030. gadam) un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), vienojoties par konkrētu “uzdevumu sarakstu par labu cilvēkiem un planētai” 1 . Pasaules līderi apņēmās izskaust nabadzību, aizsargāt planētu un nodrošināt, ka visi cilvēki dzīvo mierā un labklājībā. IAM līdz ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām ir ceļvedis virzībā uz labāku pasauli un globāls satvars starptautiskai sadarbībai ilgtspējīgas attīstības jomā un tās ekonomiskajiem, sociālajiem, vides un pārvaldības aspektiem. ES bija viens no ANO programmas 2030. gadam galvenajiem virzītājspēkiem un ir pilnībā apņēmusies īstenot šo programmu.

Ilgtspējīga attīstība — attīstība, kas apmierina pašreizējo paaudžu vajadzības, neapdraudot nākamo paaudžu spēju apmierināt savas vajadzības, — ir dziļi iesakņojusies Eiropas projektā. Eiropas integrācija un ES politika ir palīdzējusi pārvarēt pēckara nabadzību un badu un radījusi brīvības un demokrātijas telpu, kurā Eiropas iedzīvotāji varētu sasniegt nepieredzētu pārticības un labklājības līmeni.

ES ir pastāvīgi centusies panākt iekļaujošāku sabiedrību, kas balstīta uz demokrātiju un tiesiskumu, kā tas atspoguļots Līguma par Eiropas Savienību 2 2. pantā. ES sociālie un veselības standarti ir vieni no vērienīgākajiem pasaulē, un Eiropa ir kontinents, kurā paredzamais mūža ilgums ir vislielākais. Mūsu sociālā tirgus ekonomika ir radījusi labklājību un drošību, pateicoties spēcīgām sociālās drošības sistēmām. Ievērojami ieguldījumi pētniecībā un inovācijā ir stimulējuši jaunas tehnoloģijas un ražošanas modeļus, kas ļauj ilgtspējīgāk izmantot resursus, un digitālo risinājumu ieviešanu. Izšķiroša nozīme ir veselīgiem budžetiem un mūsdienīgai ekonomikai; panākumi, kas gūti ceļā uz pareizu fiskālo politiku un strukturālajām reformām, ir samazinājuši parāda līmeni un veicinājuši darbvietu radīšanu. 2018. gada trešajā ceturksnī 20–64 gadus vecu cilvēku nodarbinātības līmenis pieauga līdz 73,5 %, kas ir augstākais jebkad sasniegtais līmenis ES. Tam ir bijusi pozitīva ietekme uz ražīgumu un izaugsmi Eiropā. Lai gan joprojām pastāv ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības starp ES dalībvalstīm un reģioniem 3 , ES kohēzijas politika visiem ir palīdzējusi panākt izaugsmi un samazināt šīs atšķirības visā kontinentā (augšupēja konverģence). Turklāt ES ir noteikusi vienus no augstākajiem sociālajiem un vides standartiem, ieviesusi vienu no vērienīgākajām rīcībpolitikām cilvēku veselības aizsardzībai un kļuvusi par pasaules līderi cīņā pret klimata pārmaiņām. ES dalībvalstis ir guvušas ievērojamus panākumus daudzās ANO programmas 2030. gadam jomās, tādēļ ES ir viena no labākajām vietām pasaulē, kur dzīvot, ja ne vislabākā.

Tomēr nekas nav pilnīgs vai pastāvīgs. Mūsu demokrātijai, ekonomikai un dabiskajai videi, it visam ir nepieciešami pastāvīgi centieni nostiprināt mūsu sasniegumus, pilnībā pārvarēt ekonomikas un finanšu krīzes negatīvo ietekmi, nodalīt mūsu veselības, pārticības un labklājības uzlabošanu no vides degradācijas, novērst sociālo nevienlīdzību un risināt problēmas, kas sniedzas pāri robežām.

Mēs piedzīvojam ceturto rūpniecības revolūciju, un pārmaiņas ietekmēs ikvienu. Jautājums ir par to, vai mēs spēsim vadīt un veidot reakciju atbilstoši mūsu vērtībām un interesēm. ES un tās dalībvalstīm ir ievērojamas konkurences priekšrocības, kas ļauj mums uzņemties vadību un modernizēt mūsu ekonomiku, padarīt drošu mūsu dabisko vidi un uzlabot visu Eiropas iedzīvotāju veselību un labklājību. Lai to panāktu, mums būs nepieciešams pievērsties IAM, vienlaikus turpinot ieguldīt prasmēs, inovācijā un jaunās tehnoloģijās, palīdzot virzīt mūsu ekonomikas un sabiedrības pāreju uz ilgtspējīgu attīstību.

Mums ir jāapsver, kā attīstīt mūsu ražošanas un patēriņa modeļus. Tagad mums ir jārīkojas, lai apturētu globālo sasilšanu un ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības zudumu, kas apdraud mūsu labklājību, izredzes uz ilgtspējīgu izaugsmi un vispār dzīvi uz šīs planētas. Lai gan mums ir spējas to darīt, mums nav tādas greznības kā laiks. Neraugoties uz panākto progresu, nevienlīdzība un teritoriālās atšķirības joprojām ir plaši izplatītas. To novēršana ir svarīga ne tikai taisnīgai sabiedrībai, bet arī sociālās kohēzijas aizsardzībai un atbalstīšanai, kā arī sociālās un politiskās stabilitātes nodrošināšanai ES dalībvalstīs un starp tām.

Turklāt respektēta un efektīva, uz noteikumiem balstīta daudzpusēja pasaules kārtība ir vislabākais pretlīdzeklis džungļu likumam anarhiskā pasaulē, kuru raksturo kodolieroči, ekstrēmisms un ierobežoti resursi. Pieaug bīstama nacionālistiska kustība “mana valsts pirmajā vietā”, kas var izraisīt nesaskaņas un konfliktus. Vairākas valstis ir sākušas novērsties no savām globālajām saistībām attiecībā uz cilvēku labklājību, drošību, vides aizsardzību un rīcību klimata politikas jomā, graujot uz noteikumiem balstītu kārtību.

IAM nav mērķi paši par sevi, bet tie ir mūsu kompass un karte. Tie sniedz nepieciešamo ilgtermiņa perspektīvu, kas sniedzas pāri vēlēšanu laikam un īstermiņa apsvērumiem, kuri dod ātrus rezultātus. Tie palīdz mums uzturēt stabilu demokrātiju, veidot mūsdienīgu un dinamisku ekonomiku un sniegt ieguldījumu tādas pasaules veidošanā, kurā ir uzlabots dzīves līmenis un sarūkošas nevienlīdzības, un nodrošināt, ka neviens netiek atstāts novārtā, vienlaikus patiesi respektējot mūsu planētas ierobežotās iespējas un saglabājot to nākamajām paaudzēm.

Kopš savu pilnvaru sākuma Ž. K. Junkera vadītā Komisija ir strādājusi, lai savā politikā iekļautu ilgtspējīgu attīstību 7 , un jau ir izveidojusi pamatu nākamajai ilgtspējīgas politikas paaudzei: no Eiropas sociālo tiesību pīlāra un jaunā Eiropas Konsensa par attīstību līdz vērtībās balstītai stratēģijai “Tirdzniecība visiem”, Stratēģiskajai iesaistei dzimumu līdztiesības jomā un Eiropas izglītības telpai; no aprites ekonomikas paketes, paketes “Eiropa kustībā” un enerģētikas savienības līdz jūras nozaru izaugsmes stratēģijai un bioekonomikas stratēģijai un no Investīciju plāna un rīcības plāna ilgtspējīgam finansējumam līdz ES pilsētprogrammai un dabas rīcības plānam, un tie ir tikai daži piemēri. 

Ž. K. Junkera vadītā Komisija ir arī ierosinājusi padarīt ES finanses ilgtspējīgākas, stiprinot saikni starp ES finansējumu un tiesiskumu, kā arī nosakot vērienīgāku mērķi, proti, 25 % no ES budžeta turpmāk atvēlēt izdevumiem klimata jomā.

Nesen Ž. K. Junkera vadītā Komisija nāca klajā ar stratēģisku ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ES ekonomiku līdz 2050. gadam 8 . Šis redzējums paver ceļu strukturālām pārmaiņām Eiropas ekonomikā, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību.

Visas šīs stratēģiskās politikas jomas būs pilnībā un nepārprotami jāīsteno uz vietas. Tās būs arī jāpapildina ar turpmākiem pasākumiem, atzīstot to, ka visas politikas jomas ir savstarpēji atkarīgas, vienlaikus ņemot vērā jaunus izaicinājumus un jaunus radušos faktus un pierādījumus. Šajā ziņā liela nozīme ir arī sociālajam dialogam, kā arī privātā sektora brīvprātīgiem pasākumiem.

ES ir ārkārtīgi labā situācijā, lai uzņemtos vadību. Tā rezultātā, ka citas pasaules varas izmanto atturīgu politiku, paveras politiskais vakuums. Šī ir svarīga iespēja ES uzņemties vadību un rādīt pārējiem piemēru.

Šā gada maijā ES pilsoņi ievēlēs jaunu Eiropas Parlamentu. Rudenī savus pienākumus sāks pildīt jaunā Komisija. Stratēģijai gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei “Eiropa 2020” 9 strauji tuvojas beigu datums. Tādēļ mums jāraugās uz nākamo piecu gadu politikas ciklu Eiropai un jauno daudzgadu finanšu shēmu, kas attiecas uz laikposmu no 2021. līdz 2027. gadam. Eiropadome 10  atzinīgi novērtēja Komisijas ieceri publicēt šo pārdomu dokumentu, kam būtu jāpaver ceļš uz visaptverošu īstenošanas stratēģiju 2019. gadā. Ar šo pārdomu dokumentu tiek uzsākta diskusija par ES ilgtspējīgas attīstības redzējuma turpmāku pilnveidošanu un nozaru politikas prioritātēm laikposmā pēc 2020. gada, vienlaikus gatavojoties IAM īstenošanai ilgtermiņā 11 . Komisija vēlas sniegt ieguldījumu patiesi visaptverošās un tālredzīgās debatēs par Eiropas nākotni, un ilgtspējīga attīstība ir nesaraujami saistīta ar šo nākotni.

2ES un pasaules mēroga izaicinājumi

Pateicoties reformu centieniem visos līmeņos, ES ekonomikas pamatrādītāji pēc ekonomikas un finanšu krīzes ir pieauguši 12 . Tomēr jaunākās prognozes 13 liecina par vajadzību palielināt izaugsmes rādītājus, samazināt parāda līmeni un saglabāt fiskālo disciplīnu, lai nodrošinātu pamatu spēcīgai ekonomikai. Ja mēs neveiksim pasākumus, lai uzlabotu ekonomikas noturību un kohēziju un novērstu strukturālās nepilnības, turpmākajos gados saistībā ar lieliem lejupvērstiem riskiem var zaudēt impulsu. Turpretī, ja īstenosim nepieciešamās strukturālās reformas, mēs varam nodrošināt lielāku labklājību un stabilāku nākotni, tostarp veicot ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, sabiedriskos pakalpojumos, sociālās drošības sistēmās un vides aizsardzībā. Gan ES, gan dalībvalstu līmenī ir nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu nākotnes vajadzībām piemērotas fiskālās un pensiju sistēmas, tostarp stabilus nodokļu ieņēmumus vienotajā tirgū.

Turklāt ir daudz problēmu, kas kļūst arvien akūtākas un apdraud mūsu labklājību un ekonomisko pārticību. Tās visas ir sarežģītas un savstarpēji cieši saistītas, un tas nozīmē, ka vienas problēmas risināšana var pozitīvi ietekmēt pārējās.

Visnopietnākais ilgtspējas trūkums un mūsu lielākais izaicinājums ir ekoloģiskais parāds, ko mēs uzkrājam, pārmērīgi izmantojot un izsmeļot dabas resursus un tādējādi apdraudot mūsu spēju apmierināt nākamo paaudžu vajadzības ar pieejamajiem planētas resursiem. Visā pasaulē pamatresursu ierobežotība, no saldūdens līdz auglīgai zemei, apdraud cilvēces pastāvēšanu. Mūsdienās cilvēce izmanto 1,7 Zemes ekvivalentus 14 . Ņemot vērā, ka no 1900. līdz 2015. gadam pasaules mērogā materiālo resursu patēriņš pieauga četrpadsmit reizes un tiek prognozēts, ka no 2015. līdz 2050. gadam tas pieaugs vairāk nekā divas reizes 15 , pasaule strauji tuvojas vairākiem kritiskiem punktiem. Papildus vides slogam tas rada nopietnu problēmu ES ekonomikai, kas ir atkarīga no materiāliem starptautiskajos tirgos.

Cilvēka darbības arvien vairāk apdraud bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, un tikai 40 gadu laikā pasaules mugurkaulnieku sugu populācijas vidēji ir samazinājušās par 60 % 16 . Tropu meži tiek lielā ātrumā iznīcināti, un ik gadu tiek zaudēta aptuveni Grieķijas lieluma platība. Tā nav “kādas citas personas problēma”. ES tikai 23 % sugu un 16 % dzīvotņu ir labā stāvoklī. Dzīvnieku izcelsmes pārtikai ir īpaši liela zemes izmantošanas ietekme 17 , un pieaugošais pieprasījums pēc jūras produktiem rada ievērojamu spiedienu uz jūras ekosistēmām 18 .

Pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas joprojām pieaug satraucoši strauji, un tā galvenais virzītājspēks ir enerģijas izmantošana, kā arī pārmērīgs resursu patēriņš un ekosistēmu iznīcināšana. Transports rada 27 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām, un daudzās pilsētu teritorijās ir pārkāpti ES gaisa piesārņojuma ierobežojumi, par ko panākta vienošanās. Pārtikas ražošanā vēl joprojām tiek patērēts ievērojams daudzums ūdens un enerģijas un radītas piesārņojošas vielas, un šī nozare rada aptuveni 11,3 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Neraugoties uz ES vērienīgajiem dekarbonizācijas pasākumiem un G7 un G20 ietvaros pausto apņemšanos izbeigt subsīdijas 19 , ES fosilais kurināmais joprojām gūst labumu no publiskajām subsīdijām aptuveni 55 miljardu EUR apmērā gadā, kas ir aptuveni 20 % no ES kurināmā importa apjoma.

Kopumā ES ir spējusi samazināt savas emisijas un atsaistīt tās no ekonomiskās izaugsmes, tādējādi būtiski sekmējot pasaules mēroga centienus, ņemot vērā arī emisijas, kas ir iekļautas ES importā un eksportā 20 . Tomēr gan ES, gan pasaules mērogā ir jāpieliek lielākas pūles.

Ja problēmas netiks risinātas, klimata pārmaiņu postošā ietekme un dabas kapitāla degradācija būtiski ietekmēs ekonomiku, samazinās dzīves kvalitāti visā pasaulē un palielinās dabas katastrofu intensitāti un biežumu, apdraudot vairāk cilvēku dzīvību. Kaut arī šo negatīvo tendenču novēršana rada izmaksas un tai ir vajadzīgi spēcīgi kopīgi centieni, bezdarbības un ar to saistīto sociālo seku izmaksas būtu daudz lielākas 21 .

Tāpat kā planētas mēroga izaicinājums, arī ES sociālās labklājības modelis — Eiropas projekta stūrakmens — piedzīvo pārmaiņas. Tehnoloģiskās, strukturālās un demogrāfiskās pārmaiņas globalizētā pasaulē maina darba raksturu un liek apšaubīt mūsu solidaritāti, graujot solījumu, ka katrai nākamajai paaudzei ir cerības mantot labāku pasauli nekā iepriekšējai. Tas var arī palielināt apdraudējumu ES pamatvērtībām — demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām.

Pašlaik aptuveni 22,5 % ES iedzīvotāju joprojām ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, un 6,9 % eiropiešu joprojām cieš no smagas materiālās nenodrošinātības. Ienākumu nevienlīdzība ES dalībvalstīs 2017. gadā pirmo reizi kopš finanšu krīzes samazinājās. Tomēr ienākumu nevienlīdzība joprojām ir pārāk liela, un bagātība turpina koncentrēties augstākajā līmenī. Tam ir vairākas sociālas sekas, kas izraisa labklājības un dzīves kvalitātes atšķirības. ES dalībvalstis saskaras arī ar vairākām problēmām attiecībā uz cenas ziņā pieejamas enerģijas nodrošināšanu visiem eiropiešiem, un miljoniem cilvēku ir grūtības savā mājoklī nodrošināt siltumu 22 . Lai gan ES aptuveni 43 miljoni cilvēku katru otro dienu nevar atļauties kvalitatīvu maltīti 23 , mēs izšķērdējam aptuveni 20 % no mūsu pārtikas produkcijas 24 un vairāk nekā pusei ES pieaugušo iedzīvotāju ir liekais svars 25 , kas palielina nopietnus veselības apdraudējumus. Papildu veselības apdraudējums ir rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, kas nākamajās desmitgadēs varētu izraisīt vairāk nekā 10 miljonu nāves gadījumu gadā 26 .

Pašlaik joprojām nav pilnīgas līdztiesības starp sievietēm un vīriešiem. Neraugoties uz to, ka sieviešu nodarbinātība ir vēsturiski augstā līmenī un vadošus amatus ieņem vairāk sieviešu nekā jebkad agrāk, citās jomās progress ir apstājies vai situācija ir pat pasliktinājusies 27 . Divpadsmit ES dalībvalstis pēdējo desmit gadu laikā ir regresējušas attiecībā uz dzimumu līdzsvaru, ņemot vērā laiku, ko patērē aprūpei, mājsaimniecības darbiem un sociālajiem pasākumiem. Joprojām pastāv nodarbinātības un darba samaksas atšķirības 28 .

Tas ir liels sasniegums, ka Eiropā ir vislielākais paredzamais mūža ilgums pasaulē. Taču pieaugošais vecāka gadagājuma cilvēku skaits un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās rada izaicinājumus sociālekonomiskajam modelim. Novecošana līdz ar ilgdzīvošanu un lielāku hronisku slimību varbūtību var ievērojami ietekmēt publiskās finanses, tostarp veselības aprūpes sistēmas. Tas arī palielinās nevienlīdzības risku starp paaudzēm.

Nevienlīdzība un sociālās mobilitātes samazināšanās apdraud mūsu vispārējo ekonomikas attīstību 29 un sociālo kohēziju. ES kopumā ir labi rādītāji attiecībā uz ienākumu nevienlīdzību, bet ne tik labi — attiecībā uz iespēju vienlīdzību. Iespēju nevienlīdzība var kavēt dažu iedzīvotāju grupu sociālo iekļaušanu un iekļaušanos darba tirgū, kas ierobežo izaugsmes izredzes. Nevienlīdzības novēršana ir ļoti svarīga sabiedrībai, lai atbalstītu pāreju uz ilgtspējīgu attīstību. Pieaugošais vilinājums pievērsties izolacionismam un nacionālismam var liecināt par to, ka pārāk daudz eiropiešu nejūtas labi aizsargāti pasaulē, kas, viņiem šķiet aizvien netaisnīgāka. Tomēr ir skaidrs, ka neviena dalībvalsts nav pietiekami liela vai pietiekami spēcīga, lai risinātu starptautiskas problēmas, bet vienota ES var nodrošināt aizsardzību.

Nopietnas bažas rada arī nevienlīdzība pasaules mērogā. Tā kā iedzīvotāju skaita pieaugums un dzīves līmenis visā pasaulē ir ļoti atšķirīgs, planētas temperatūra turpina kāpt un ekosistēmas izzūd, mēs neizbēgami piedzīvosim piespiedu pārvietošanas un migrācijas pieaugumu visā pasaulē. Piemēram, tiek lēsts, ka līdz 2050. gadam klimata pārmaiņu un vides degradācijas dēļ simtiem miljonu cilvēku būs spiesti pamest savas mājas 30 . Tas ir skaidrs piemērs tam, kā daudzās sarežģītās problēmas ir savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas un kāpēc ir nepieciešama visaptveroša reakcija. Vienkārši nav brīnumlīdzekļa vai viegla risinājuma, lai novērstu lielās un sarežģītās problēmas.

Modernizēt mūsu ekonomikas modeli, risināt sociālās problēmas, ar kurām mēs saskaramies, un turpināt veicināt un sekmēt uz noteikumiem balstītu daudzpusēju sadarbību ir ļoti sarežģīts uzdevums. Tomēr šīs sastāvdaļas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu sociālo stabilitāti, ļautu attīstīties mūsu ekonomikai un uzlabotu mūsu veselību. Mūsu brīvajai sabiedrībai ir vajadzīga ekonomikas dinamika, pastāvīgi ieguldījumi svarīgās pamattehnoloģijās un izglītībā. Lai nodrošinātu labāku nākotni visiem, mums ir jābūt pilnīgi jaunai pieejai ilgtspējīgai izaugsmei, pamatojoties uz izpratni par to, ka 21. gadsimta dabiskie robežnoteikumi ļoti atšķiras no tiem, kādi tie bija iepriekšējā gadsimtā. Mēs atzinīgi vērtējam šo izaicinājumu.

IAM pēc būtības ir globāli mērķi, kas piemērojami visām pasaules daļām, un mums tā pret tiem arī jāattiecas. Mums ir jāstrādā, raugoties no starptautiskas perspektīvas, rādot piemēru, nosakot globālus standartus un mudinot valstis, nozares un cilvēkus pievienoties šiem centieniem. ES kā pasaules lielākais vienotais tirgus, lielākā tirgotāja un ieguldītāja pasaulē un lielākā attīstības palīdzības sniedzēja var ļoti būtiski ietekmēt panākumus ANO programmas 2030. gadam īstenošanā. Lai veicinātu ilgtspēju, ES jau ir ieviesusi daudzas no vismodernākajām politikas jomām pasaulē. Mums ir jāturpina iet šajā virzienā, taču jāpaātrina temps, lai līdz 2030. gadam nodrošinātu ilgtspējīgu Eiropu. Mēs nevaram atļauties uzlikt atbildību nākamajām paaudzēm, un mūsu rīcībā esošais laiks kļūst aizvien īsāks. Lēmumi, ko mēs pieņemsim vai nepieņemsim nākamajos gados, noteiks, vai mēs varam mainīt šīs tendences.

3Virzībā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam

Ilgtspējīga attīstība nozīmē iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, dodot viņiem reālu izvēli, radot labvēlīgu vidi un izplatot zināšanas un labāku informāciju. Tam vajadzētu radīt situāciju, kurā mums ir “labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” 31 , kad mēs gudrāk izmantojam resursus un mums ir moderna ekonomika, kas kalpo mūsu veselībai un labklājībai.

Tāpēc mums būtu jāturpina iet virzienā, ko paši sev esam nosprauduši: pāreja uz mazoglekļa, klimatneitrālu, resursu ziņā efektīvu un bioloģiski daudzveidīgu ekonomiku, pilnībā ievērojot ANO programmu 2030. gadam un 17 IAM. Šai pārejai ir jābūt par labu visiem, nevienu nedrīkstam atstāt novārtā un mums ir jānodrošina vienlīdzība un iekļautība. Mūsu ekonomikas izaugsmei ir jābūt mazāk atkarīgai no neatjaunojamiem resursiem, lai mēs maksimāli izmantotu ilgtspējīgi pārvaldītus atjaunojamos resursus un ekosistēmu pakalpojumus.

ES jau ir sākusi īstenot šo pāreju. Laikposmā no 2000. līdz 2015. gadam nodarbinātības pieaugums vides nozarē bija straujāks nekā ekonomikā kopumā 32 . Mazoglekļa tehnoloģijas kļūst par nozīmīgu tirdzniecības preci, un ES gūst labumu no ievērojamas pozitīvas tirdzniecības bilances. Laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam ES tīrās enerģijas tehnoloģiju eksports sasniedza 71 miljardu EUR un par 11 miljardiem EUR pārsniedza importu. ES jau tagad pierāda, ka ekonomikas izaugsme ir iespējama vienlaikus ar oglekļa emisiju samazināšanu.

ES var noteikt standartus pārējai pasaulei, ja tā uzņemsies vadību IAM īstenošanā un pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku, tostarp veicot pārdomātas investīcijas inovācijās un svarīgās pamattehnoloģijās. ES tad būs pirmā, kas gūs labumu no pārejas. Tai būtu arī visspēcīgākās konkurences priekšrocības pasaules tirgū nākotnē. Tas veicinātu spēcīgu dalībvalstu izveidi spēcīgā Savienībā, palīdzot iedzīvotājiem sasniegt savus mērķus mierā un labklājībā un tādējādi īstenojot Eiropas redzējumu.

Zaļā izaugsmes nāks par labu visiem (“Green growth would ‘lift all the boats’” 33 ) — gan ražotājiem, gan patērētājiem. Tiek lēsts, ka IAM sasniegšana tādās jomās kā pārtika, lauksaimniecība, enerģētika, materiāli, pilsētas, veselība un labklājība varētu pavērt tirgus iespējas vairāk nekā 10 triljonu EUR apmērā 34 . ES mērķis izveidot resursu ziņā efektīvu un klimatneitrālu ekonomiku parādīs, ka pāreja uz zaļo ekonomiku var iet roku rokā ar lielāku labklājību. Lai gūtu panākumus, ES un tās dalībvalstīm ir jāuzņemas vadošā loma zinātnē, tehnoloģijās un mūsdienīgā infrastruktūrā. Mums arī jāveicina jaunu uzņēmējdarbības modeļu izveide, jālikvidē šķēršļi vienotajā tirgū un jāizmanto jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts. Svarīgi horizontālie veicinātāji, piemēram, pētniecība un inovācija, finanses, cenu veidošana un nodokļi, atbildīga uzņēmējdarbība, jauni uzņēmējdarbības modeļi un izglītība, radīs pareizos apstākļus ilgtspējības pārmaiņām, ja tie būs vērsti uz novatorisku, zaļu, iekļaujošu un sociāli taisnīgu ekonomikas pāreju.

Lai to panāktu, ir jāturpina ieguldīt cilvēkos un dažādajās sistēmās, kas ir mūsu sabiedrības pamatā. Ir pierādījies, ka izolētas, sadrumstalotas pieejas nav efektīvas. Mums jāizstrādā visaptverošas un integrētas stratēģijas. Piemēram, vides jautājumus nevar atrisināt tikai ar vides politiku, ja ekonomikas politika turpina veicināt fosilā kurināmā izmantošanu, resursu neefektīvu izmantošanu vai neilgtspējīgu ražošanu un patēriņu. Tāpat ar sociālo politiku nepietiek, lai papildinātu ceturto rūpniecības revolūciju un atbalstītu darbaspēku, ko skar pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, tādēļ, lai veidotu nepieciešamo izturētspēju mūsu sabiedrībā, izšķiroša nozīme būs spēcīgai izglītības un apmācības politikai, kā arī pētniecībai un attīstībai.

Ir jārīkojas visos līmeņos. Būs jāiesaistās ES iestādēm, dalībvalstīm un reģioniem. Pilsētām, pašvaldībām un lauku apvidiem būtu jākļūst par pārmaiņu virzītājspēku. Iedzīvotājiem, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un pētniecības un zināšanu kopienai būs jāapvieno spēki. ES un tās dalībvalstīm būs jāsadarbojas ar starptautiskajiem partneriem. Lai gūtu panākumus, mums visos līmeņos ir jādarbojas vienā virzienā.

3.1Politikas pamati ilgtspējīgai nākotnei

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai visi dalībnieki ES pāreju uz ilgtspējīgu attīstību uzskatītu par prioritāti. Tiem ir jāturpina izstrādāt transversālas politikas programmas, kas pēdējo gadu laikā pieņemtas ES līmenī. ES politikas nozīmīgas daļas jau ir vērstas uz IAM sasniegšanu, bet dalībvalstīm tās joprojām jāīsteno integrētā veidā. Piemēram, izmaksas, ko rada spēkā esošo ES vides tiesību aktu neīstenošana, tiek lēstas aptuveni 50 miljardu EUR apmērā gadā veselības aprūpes un tiešās ar vides aizsardzību saistītās izmaksās. Panākot pilnīgu atbilstību ES noteikumiem vides jomā, tiktu ne tikai panākti lieli ieguvumi videi un mūsu veselībai, bet arī radītas darbvietas 35 .

Tāpat tas nozīmē ne tikai paātrināt ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu un paplašināt to izmantošanu, bet arī veidot savstarpējās saiknes un palielināt dažādu darba kārtību saskaņotību visos līmeņos. Politikas saskaņotība ir būtisks nosacījums tam, lai nodrošinātu, ka mēs varam sasniegt IAM un nodrošināt ES ilgtermiņa zaļu un integrējošu izaugsmi.

Pārliecinoša faktu bāze par ES galvenajām ilgtspējas problēmām un iespējām liecina, ka ir svarīgi koncentrēties uz ražošanu un patēriņu materiālu, produktu, pārtikas, enerģētikas, mobilitātes un būvētās vides jomās 36 , ņemot vērā šo jomu pārmaiņu sociālo ietekmi. Šajās jomās ilgtspējības pārmaiņas ir visvairāk nepieciešamas un ir potenciāli visizdevīgākās ES ekonomikai, sabiedrībai un dabiskajai videi, un tām būs spēcīga pozitīva ietekme visā pasaulē. Šīs jomas nedarbojas izolēti, bet gan ir savstarpēji cieši saistītas un cita citu pastiprina.

3.1.1No lineārās uz aprites ekonomikuArvien lielāka dažādu materiālu un izstrādājumu pieejamība fiziski un cenu ziņā ir vienkāršojusi mūsu dzīvi un veicinājusi dzīves līmeņa paaugstināšanos un dzīves kvalitāti ES. Tomēr mūsu patēriņa kultūras rezultāts ir resursu ieguve pārmērīgos apjomos un pieaugošs spiediens uz dabas kapitālu un klimatu 37 .

Mums ir jānodrošina, ka varam turpināt attīstīt mūsu ekonomiku ilgtspējīgā veidā un uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni. Tam būs vajadzīgas jauni materiālu un produktu dizaini, lai mēs būtu pienācīgi sagatavojušies atkārtotai izmantošanai, remontam un reciklēšanai. Tas savukārt ne tikai samazinās atkritumu daudzumu, bet arī vajadzību pēc jaunu resursu ieguves ar lielām finansiālām un ar vidi saistītām izmaksām. Kad produkts – vienalga, vai tas būtu džinsu pāris, viedtālrunis, pārtikas tara vai mēbele – sasniedz dzīves cikla beigas, patiesa aprites ekonomika nodrošina to, ka lielākā daļa tā materiālās vērtības tiek saglabāta; tādējādi tas, ko iepriekš uzskatīja par atkritumiem, var atkal tikt izmantots jaunu produktu ražošanai.

Pāreja uz aprites ekonomiku, tostarp uz aprites bioekonomiku, ir milzīga iespēja ilgtspējīgā veidā radīt konkurences priekšrocības. Aprites ekonomikas principu piemērošana visos sektoros un nozarēs sniegs labumu Eiropai ekoloģiskos un sociālajos aspektos, turklāt ekonomiskais ieguvums neto izteiksmē līdz 2030. gadam varētu būt 1,8 triljonu EUR apmērā 38 ; šo principu piemērošana līdz 2030. gadam visā ES varētu nodrošināt vairāk nekā 1 miljona jaunu darbvietu radīšanu 39 un būtiski veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu 40 . Ņemot vērā ES ražojumu lielo atkarību no citās pasaules vietās iegūstamajiem resursiem, pāreja uz aprites ekonomiku arī palīdzētu ES globālā mērogā samazināt vidisko, sociālo un ekonomisko spiedienu un palielināt ES stratēģisko autonomiju.

ES ir ekonomika, kurai ir vislielākās iespējas gūt labumu no pārejas uz apriti, padarot aprites produktus par vienu no tās galvenajām “firmaszīmēm” un radot konkurences priekšrocības. Tomēr, lai saglabātu šo priekšrocību, mums jāpieliek lielākas pūles. Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku, ko Ž. K. Junkera vadītā Komisija pieņēma 2015. gadā, ir izklāstīti pasākumi, lai virzītu ES ekonomiku aprites ceļa virzienā un palīdzētu ES kļūt par pasaules līderi šajā pārejā. Tas ietver pasākumus, lai mainītu patēriņa un ražošanas modeļus, koncentrējoties uz ražojumu dizainu (izturīgums, remontēšanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, reciklējamība), atkritumu apsaimniekošanu (materiālu reciklēšana, enerģijas atgūšana un izvairīšanās no atkritumu apglabāšanas poligonos) un patērētāju informētības palielināšanu. Gandrīz visi rīcības plāna elementi jau ir īstenoti, bet mums būs jāveic papildu pasākumi, lai izveidotu Eiropai pilnīgu aprites ekonomiku.

Atjauninātā ES bioekonomikas stratēģija, ar kuru nāca klajā 2018. gadā, papildina Aprites ekonomikas rīcības plānu, uzlabojot un paplašinot atjaunojamo resursu ilgtspējīgu izmantošanu un ļaujot atjaunojamas izejvielas un rūpniecības blakusproduktus pārveidot par biobāzētiem produktiem, piemēram, par kurināmo, ķīmiskajiem produktiem, kompozītmateriāliem, mēbelēm un mēslošanas līdzekļiem.

Tagad ir būtiski īstenot šos jau esošos politikas rīkus praksē un arī turpmāk par prioritāti izvirzīt jaunus pasākumus visos ES pārvaldības līmeņos. Piemēram, dalībvalstīm būs jāīsteno praksē ES noteikumu par atkritumiem vērienīga modernizācija. Ražojumu aprites cikla novērtējumam būtu jākļūst par normu, un, cik vien iespējams, būtu jāpaplašina ekodizaina regulējums, kas izstrādāts, lai palielinātu produktu efektivitāti enerģijas un resursu patēriņa ziņā. Ir jāpaātrina jau uzsāktais darbs ķīmisko produktu, netoksiskas vides, ekomarķējuma un ekonovatorisma, kritiski svarīgu izejvielu un mēslošanas līdzekļu jomā. Otrreizējo izejvielu tirgus stimulēšanai arī turpmāk jābūt svarīgai prioritātei. Uzmanības centrā arī turpmāk jābūt veiksmīgajam darbam, kas saistīts ar plastmasas vietu aprites ekonomikā, un būs jāatbalsta un jāstimulē arī resursu un piesārņojuma ziņā ietilpīgu nozaru, kā, piemēram, pārtikas, tekstilrūpniecības un elektronikas nozares, pāreja uz apriti. Ir jāpaplašina un jānostiprina biobāzētas nozares, vienlaikus aizsargājot mūsu ekosistēmas un izvairoties no dabas resursu pārmērīgas izmantošanas. Virzībā uz priekšu mums būtu jāpadara aprites ekonomika par ES rūpniecības stratēģijas mugurkaulu, veicinot apriti jaunās jomās un nozarēs, dodot iespēju patērētājiem izdarīt uz informāciju balstītas izvēles un publiskajam sektoram pastiprinot centienus ar ilgtspējīga publiskā iepirkuma palīdzību. Ir pienācis īstais brīdis, un plašais sabiedrības atbalsts ES stratēģijai attiecībā uz plastmasu liecina, ka arvien pieaug izpratne par turpmāko virzību šajā virzienā.

3.1.2Ilgtspēja “no lauka līdz pat šķīvim” 

ES lauksaimniecības nozare un lauku apvidi ir ļoti svarīgi Eiropas iedzīvotāju labklājībai. Mūsu lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība padara ES par vienu no pasaulē vadošajiem pārtikas ražotājiem, kas Eiropas iedzīvotājiem garantē pārtikas nodrošinājumu un rada miljoniem darbvietu. ES lauksaimnieki ir arī dabiskās vides pirmie aprūpētāji, jo viņi rūpējas par dabas resursiem 48 % ES sauszemes teritorijas, savukārt mežsaimnieku aprūpē ir vēl 40 % teritorijas. ES lauku apvidos attīstās inovatīvas nozares, piemēram, bioekonomika. Turklāt mūsu lauku apvidi kalpo par nozīmīgu pamatu atpūtas un tūrisma jomā. Tomēr tas, ka turpina pieaugt vidējās temperatūras un degradējas dabiskā vide, lauksaimniekus un mežsaimniekus ietekmē vistiešākajā veidā.

Kopš 1990. gada ES lauksaimniecība ir panākusi reālu progresu klimata un vides jomā, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % un nitrātu līmeni upēs par 17,7 %. Tomēr konstatētās problēmas saglabājas. Lai modernizētu mūsu ekonomiku, aizsargātu vidi un uzlabotu pārtikas kvalitāti, ir jānovērš nelīdzsvarotība mūsu pārtikas ķēdē – sākot no lauksaimniecības un zivsaimniecības līdz pārtikas un dzērienu ražošanai, transportēšanai, izplatīšanai un patēriņam.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi rāda mums ceļu, kā virzīties tālāk. Tiek lēsts, ka globāla pārtikas un lauksaimniecības sistēma, kas darbotos saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, līdz 2030. gadam varētu radīt jaunu ekonomisko vērtību vairāk nekā 1,8 triljonu EUR apmērā 43 . Tā varētu piegādāt uzturvielām bagātu pārtiku par pieņemamu cenu arvien lielākai daļai pasaules iedzīvotāju, radīt lielākus ienākumus, palīdzēt atjaunot mežus, saldūdens resursus un ekosistēmas un būtu daudz noturīgāka pret klimata risku 44 . Paredzams, ka ilgtspējīgas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas prakses līdz 2050. gadam visā pasaulē radīs vairāk nekā 200 miljonu pilnas slodzes darbvietu 45 .

Arī šajā jomā pieaug sabiedrības pieprasījums. Iedzīvotāji arvien augstāk novērtē pārtiku, kas ražota, radot plašākus ieguvumus sabiedrībai, piemēram, bioloģiskos ražojumus, produktus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, lokalizētas pārtikas ražošanas sistēmas ar mazāku oglekļa pēdu un novatoriskus pārtikas risinājumus ar zemu emisiju līmeni. Kopš 2005. gada visās ES dalībvalstīs pastāvīgu izaugsmi piedzīvo bioloģiskā lauksaimniecība, liekot uzsvaru uz vides aizsardzību un dzīvnieku labturību, un paredzams, ka tā arī turpinās pieaugt 46 .

ES kā pasaulē lielākā lauksaimniecības pārtikas produktu eksportētāja un importētāja 47 atrodas izdevīgā pozīcijā, lai gūtu labumu no šīm ekonomikas iespējām un kļūtu par pasaules līderi ilgtspējīgas pārtikas jomā. Tas ir iespējams. Mums ir nepieciešama visaptveroša pieeja, proti, patiesas pārmaiņas tajā, kā mēs ražojam, pārstrādājam, patērējam un izplatām pārtiku, paātrinot pāreju uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, kas balstīta uz aprites ekonomikas principiem, un padarot novatoriskas, veselīgas, videi draudzīgas un dzīvnieku labturībai atbilstošas pārtikas ražošanu par vienu no mūsu galvenajām Eiropas firmas zīmēm.

Komisija ir ierosinājusi modernizētu kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), saskaņā ar kuru dalībvalstu nacionālajos plānos būs jāiestrādā stingri ilgtspējības principi, kas noteikti KLP mērķos. Kopējās zivsaimniecības politikas rezultātā ir panākts ievērojams progress Eiropas zivsaimniecības ilgtspējības palielināšanā. Tomēr joprojām ļoti būtiska ir kopējās zivsaimniecības politikas pareiza īstenošana, tostarp visu zivju krājumu ilgtspējīga pārvaldība un ilgtspējīgas akvakultūras attīstība.

Šajā kontekstā ir svarīgi panākt antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgāku izmantošanu, lai samazinātu risku, ka pieaug rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem dzīvniekos un cilvēkos 49 , īstenot ES rīcības plānu cīņai pret pārtikas izšķērdēšanu, vairāk koncentrēties uz dzīvnieku labturības standartiem, nodrošināt pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvērst bioatkritumus, atliekas un izmetumus par vērtīgiem resursiem. Mērķi nodrošināt pievienotās vērtības veidošanas ķēdes pārredzamību un stimulēt ražotājus un lielveikalus piedāvāt un patērētājiem izvēlēties ilgtspējīgu pārtiku un veselīgu uzturu, varētu labāk panākt, izmantojot piemērotus un novatoriskus pasākumus, tostarp labāku izglītību un patērētāju informēšanu, lai piedāvātu reālu, cenu ziņā pieejamu un veselīgu izvēli. Pāreja uz dzīvnieku izcelsmes produktu ilgtspējīgāku patēriņu papildus radītu būtisku labvēlīgu ietekmi uz patērētāju veselību un pozitīvi ietekmētu dabisko vidi 50 .

3.1.3Nākotnes vajadzībām pielāgota enerģija, ēkas un mobilitāte

Tīras enerģijas izmantošana ir atslēga uz ilgtspējīgu nākotni. Mums jāražo, jāuzglabā un jāpatērē enerģija ilgtspējīgā veidā, lai mazinātu mūsu ietekmi uz vidi un aizsargātu Eiropas iedzīvotāju veselību.

ES jau tagad ir viena no pasaulē veiksmīgākajām ekonomikām oglekļa dioksīda emisiju efektivitātes ziņā. Atjaunojamā enerģija ir neatņemama Eiropas energoresursu struktūras daļa, un vairāk nekā puse no ES nodrošinātās elektroapgādes ir klimatneitrāla. Energoefektivitātes pasākumi, tostarp energomarķējums, pēdējos gados ir samazinājuši enerģijas patēriņu 51 . Iegādājoties ierīces, cilvēki arvien biežāk izvēlas energoefektīvu risinājumu. Eiropā atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā ir gandrīz 1,5 miljoni darbvietu. 

Ar enerģētikas savienību Eiropas Komisija ir ieviesusi vienu no visaptverošākajām globālajām politikas sistēmām enerģētikas pārkārtošanai un ekonomikas modernizācijai, apvienojot klimata, enerģētikas, transporta, pētniecības un citas politikas jomu aspektus. Enerģētikas savienības regulējuma ietvaros ES līmeņa mērķi panākt, ka 2030. gadā atjaunojamo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā būs vismaz 32 % un ka energoefektivitāte būs vismaz 32,5 %, ļaus mums pārsniegt mūsu saistības Parīzes klimata nolīgumā, lai līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Pēc 2030. gada būs vajadzīgi vēl lielāki centieni, lai izpildītu Parīzes klimata nolīgumā rakstīto, pilnībā izmantojot enerģētikas pārkārtošanas ekonomisko potenciālu. ES var ievērojami samazināt savu dārgo atkarību no fosilā kurināmā, samazināt fosilā kurināmā importa apjomu par aptuveni 260 miljardiem EUR, palielināt savu enerģētisko neatkarību un veicināt taisnīgāku enerģijas tirgu. Ir būtiski turpināt enerģijas tirgus integrāciju, veidojot trūkstošos starpsavienojumus un veicinot enerģijas pārrobežu tirdzniecību. Pāreju uz tīru enerģiju var atbalstīt arī ar okeāna enerģiju un atkrastes vēja enerģiju. Tā kā ES šajā jomā ir vadošā loma, tai arī turpmāk būtu jāizmanto ieguvums, ko dod aizsācējas pozīcija.

Tā kā mūsdienās ēkas ir atbildīgas par aptuveni 40 % no enerģijas patēriņa, ir jāveicina ēku energoefektivitātes uzlabošana, veicot renovāciju un modernizāciju. Tas jau ir sācies. Piemēram, ekonozares, kas jo īpaši saistītas ar ēku atjaunošanu, Eiropā nodrošina vairāk nekā 3,4 miljonus darbvietu. Lai samazinātu enerģijas pieprasījumu ēkās, ir vairāk jāizmanto efektīva un tīra elektriskā apkure, kā arī nepieciešamas gudrākas ēkas un iekārtas un labāki izolācijas materiāli, pilnībā ievērojot aprites ekonomikas principus. Ēku energoefektivitātes direktīvas mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti, ierīkojot tajās labāku siltumizolāciju un ventilāciju un tādējādi arī padarot tās labākas dzīvošanai, vienlaikus līdz 2050. gadam dekarbonizējot mūsu ēku fondu. Šādas darbības ļaus samazināt dzīves dārdzības izmaksas un tādējādi atstās mūsu budžetos vairāk naudas. Tomēr jārod veidi un līdzekļi, lai vispirms palīdzētu cilvēkiem īstenot šo pāreju.

Vēl viens būtisks virzītājspēks pārejai uz tīru, resursu ziņā efektīvu un oglekļa ziņā neitrālu nākotni ir mobilitātes sektors – no mobilitātes pilsētās līdz Eiropas komunikāciju tīkliem, autotransportam, kuģniecībai un aviācijai. Transporta un mobilitātes pakalpojumos ir nodarbināti aptuveni 11 miljoni cilvēku, un pieprasījums pēc mobilitātes mūsdienās ir liels. Tomēr transporta nozare šobrīd rada gaisa piesārņojumu, troksni, sastrēgumus un ceļu satiksmes negadījumus. Šī nozare jau rada gandrīz ceturto daļu no Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tās emisiju pēda palielinās. Rīcības plānā attiecībā uz mazemisiju mobilitāti, ar ko Komisija nāca klajā 2016. gadā, un tam sekojošajos “Eiropa kustībā” priekšlikumos paredzēti vairāki pasākumi, lai palielinātu mūsu transporta sistēmas ilgtspēju. Šīs darbības ir vērstas uz to, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un dotu signālu ES uzņēmumiem veikt ieguldījumus videi nekaitīgos pārvadājumos. Arī tas veicinās nodarbinātību un izaugsmi. Mums par prioritāti ir jāizvirza tīras un pieejamas alternatīvas, kuru mērķis ir panākt, lai uz ES ceļiem būtu tikai bezemisiju transportlīdzekļi, un optimāli izmantot digitālās tehnoloģijas, lai palīdzētu samazināt degvielas patēriņu. Arī ES satelītnavigācijas sistēmas palīdz samazināt emisijas, piemēram, aviācijā un autotransportā.

Pārejas uz ilgtspējīgu mobilitāti priekšgalā atrodamas pilsētas. Pilsētām ir svarīga loma, veicot ilgtspējīgu pilsētplānošanu, integrējot telpisko plānošanu un risinot mobilitātes pieprasījumus un infrastruktūras jautājumus. Pilsētu teritorijām vajadzētu arī saņemt palīdzību digitalizācijas, automatizācijas un citu inovatīvu risinājumu īstenošanā, un tām būtu jācenšas ieviest aktīvu un kopīgu transportu – no lielāka kājāmgājēju un velosipēdistu skaita līdz automobiļu koplietošanas pakalpojumiem.

Turklāt ir svarīgi aplūkot transportlīdzekļu dizaina un ekspluatācijas beigu jautājumu, kā arī transporta infrastruktūru, lai nodrošinātu, ka pāreja uz aprites ekonomiku tiek izmantota maksimāli. Nolietoti transportlīdzekļi joprojām satur daudzus vērtīgus materiālus. ES nolietotu transportlīdzekļu tiesiskais regulējums paredz, ka ražotājiem ir jāizstrādā un jāražo jauni transportlīdzekļi bez bīstamām vielām tādā veidā, kas ļauj viegli atkārtoti izmantot un reciklēt vecā transportlīdzekļa materiālus, lai izgatavotu jaunus ražojumus.

Lai reciklēšana būtu efektīvāka, var un vajag vairāk izmantot reciklētus materiālus transportlīdzekļos un transporta infrastruktūrā. Piemēram, elektrotransportlīdzekļu akumulatoru savākšanas un reciklēšanas rādītāju palielināšana ES varētu samazināt atkarību no importētiem materiāliem un palīdzēt saglabāt atgūto materiālu vērtību ES ekonomikā. Lai maksimāli izmantotu aprites ekonomikas potenciālu transporta nozarē, būs svarīgi papildu stimuli – gan regulatīvi, gan finansiāli.

3.1.4Sociāli taisnīgas pārejas nodrošināšana

Solidaritāte un labklājība ir vērtības, kuras ir stabilas pašas par sevi un veido mūsu brīvo un demokrātisko sabiedrību pamatu. Pāreja uz ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju var būt sekmīga tikai tad, ja tā vienlaikus ir iekļaujoša. Tāpēc ilgtspējības izmaiņas nozīmē arī sociālo tiesību un labklājības veicināšanu visiem; tas, savukārt, veicina sociālo kohēziju dalībvalstīs un visā ES.

Pārejai uz ilgtspēju var būt spēcīga pozitīva plašāka ietekme uz sociālo labklājību. Papildus pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nodrošināšanai tai var būt ievērojama pozitīva ietekme uz veselības jomu. Ir plaši atzīts, ka laba veselība ir cieši saistīta ar mūsu dabiskās vides stāvokli. Lielisks piemērs šajā ziņā ir gaisa un ūdens piesārņojuma negatīvā ietekme. Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas var nodrošināt augstas kvalitātes uzturvielām bagātu pārtiku visiem iedzīvotājiem.

Sinerģijas radīšana un mūsu ekonomikas modernizēšana dažkārt ir saistīta ar sarežģītiem kompromisiem. Tā kā pārejā uz ilgtspēju tiks radītas jaunas darbvietas, var izzust vai pārveidoties tradicionālās darbvietas, tostarp izmantojot digitalizāciju un automatizāciju, tādējādi radot īslaicīgu spriedzi darba tirgū. Attiecībā uz darba tirgu, piemēram, pašlaik nav skaidrs, kāda būs mākslīgā intelekta ietekme.

Neraugoties uz to, ka daudzas mājsaimniecības ar grūtībām cenšas savilkt galus, pieaug sabiedrības izpratne par to, ka mums ir jāmaina veids, kā mēs ražojam un patērējam produktus. Tomēr šie izaicinājumi var ne tikai salīdzinoši smagāk skart cilvēkus ar vidējiem vai zemiem ienākumiem, bet piemēram, izmaksas, lai modernizētu savas mājas un automobiļus vai atjauninātu savas prasmes, arī var radīt viņiem lielāku slogu.

Šī pāreja ietekmē tos, kas ir nodarbināti skartajos uzņēmumos, un dažkārt arī visu reģionu. Pārejas pamatprincips ir neatstāt nevienu novārtā. Pārejot uz ilgtspēju, mēs nevaram vienkārši gūt panākumus uz atsevišķu iedzīvotāju grupu, kopienu, nozaru vai reģionu rēķina. Visiem mūsu sabiedrības locekļiem būs jānodrošina vienlīdzīgas iespējas, lai veicinātu ilgtspējīgu Eiropas nākotni un gūtu labumu no pārejas. Mums jo īpaši ir jānodrošina labākas iespējas sievietēm ienākt darba tirgū un censties iegūt ekonomisko neatkarību.

Lai mūsu sabiedrība nostātos uz ilgtspējas ceļa, mums jānodrošina, ka mūsu veidotā politika palīdz visiem eiropiešiem mainīties, cita starpā nodrošinot viņiem nepieciešamās prasmes. Komisija, piemēram, uzsāka ogļu ieguves reģionu pārkārtošanas iniciatīvu, kas palīdz izstrādāt stratēģijas un projektus dzīvotspējīgai sociālai, ekonomiskai un tehnoloģiskai pārveidei atsevišķos ES reģionos un kas tiks attiecināta arī uz oglekļietilpīgiem reģioniem. Šādas agrīnas iniciatīvas, kas ļauj sagatvoties pārejas problēmām, būtu jāpastiprina un jāīsteno arī citās nozarēs, kurās ir vajadzīga pārveide. Piemērs varētu būt autobūves nozare un atsevišķas pārtikas nozares.

Sociāli iekļaujošas, godīgas un taisnīgas pārejas nodrošināšana būs ļoti svarīga arī tāpēc, lai sabiedrība pieņemtu vajadzīgos pasākumus un pāreja būtu veiksmīga visiem. Tas nozīmē lielāku un taisnīgāku līdzdalību darba tirgū, vienlaikus koncentrējoties uz nodarbinātības kvalitāti un darba apstākļiem. Tas nozīmē arī minoritāšu tiesību ievērošanu.

Šajā kontekstā sakārtota, likumīga un labi pārvaldīta migrācija var radīt iespējas Eiropas ekonomikai, risinot mainīgās demogrāfijas jautājumu gan migrantu izcelsmes, gan galamērķa valstīs. Visu migrantu, kuriem ir tiesības atrasties ES un kuri tur likumīgi dzīvo, integrācija un pilnīga līdzdalība sabiedrībā – gan kultūras, gan sociālā vai ekonomiskā ziņā – ir kopīga atbildība, un tai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu sociālo kohēziju 52 . 

Pārejai uz ilgtspēju ir vajadzīgi arī ieguldījumi efektīvās un integrētās sociālās aizsardzības sistēmās, tostarp tādos kvalitatīvos pakalpojumos kā izglītība, mācības, mūžizglītība, bērnu aprūpe, ārpusskolas aprūpe, veselības aprūpe un ilgtermiņa aprūpe. Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem un veicinātu ekonomisko un sociālo konverģenci. Jo īpaši veselības aprūpes sistēmas ir jāattīsta tā, lai tās būtu visiem viegli pieejamas, arī cenas ziņā, ietverot uzlabotu piekļuvi zālēm, lielāku orientāciju uz pacientiem un galveno uzmanību uz veselības veicināšanu un slimību profilaksi. Tām arī vajadzētu vairāk un labāk plānot un prognozēt darbaspēka attīstību veselības aprūpes jomā un plašāk izmantot rentablas digitālās tehnoloģijas 53 . 

Tāpēc sociālajiem ieguldījumiem arī turpmāk ir jābūt starp ES un tās dalībvalstu galvenajām prioritātēm. Pārdomu dokuments par sociālo Eiropu 54 ir svarīgs atsauces punkts, un tajā tiek detalizēti pētīti risinājumi, kā mūsu sociālos modeļus pielāgot izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies. Galvenais ES regulējums, virzoties uz priekšu, ir Eiropas sociālo tiesību pīlārs, ko ES iestādes pasludināja 2017. gada novembrī. Pīlāra mērķis ir vadīt atjauninātu darba un dzīves apstākļu uzlabošanas procesu. Tajā izklāstīti galvenie principi un tiesības nodarbinātības un sociālajā jomā. Tagad mums jākoncentrējas uz pīlāra īstenošanu. Virzoties uz priekšu, mums arī jānodrošina, ka pīlāra īstenošana palīdzēs cilvēkiem nodrošināt atbilstīgās prasmes konkrētajām darbvietām, kas ir vērstas uz pāreju uz zaļo ekonomiku.

Pārejai uz ilgtspēju ir arī jāturpina palīdzēt dalībvalstīm un reģioniem attīstīties un virzīties uz priekšu un tuvāk cits citam, vienlaikus izvairoties no plašākas reģionālas netaisnības un nevienlīdzības iestāšanās ES starp pilsētām un lauku apvidiem un to iekšienē.

Lai gan 75 % ES teritorijas ir lauku rajoni, pilsētās dzīvo vairāk nekā divas trešdaļas ES iedzīvotāju. Tie rada līdz pat 85 % no ES IKP, veido apmēram 60–80 % no enerģijas patēriņa un parasti saskaras ar tādām problēmām kā sastrēgumi, piemērotu mājokļu trūkums, gaisa piesārņojums un infrastruktūras pasliktināšanās 55 . ES pilsētprogrammas īstenošanai un izstrādei arī turpmāk vajadzētu būt prioritātei, un būtu jāpastiprina sinerģija ar dažādām ilgtspējas politikām un citiem instrumentiem.

Lauku teritorijas ir arī galvenie mūsu patērētās pārtikas, enerģijas un materiālu piegādātāji, tāpēc pārejas uz ilgtspēju nodrošināšanā tās ir būtiski svarīgas. Bioekonomika ir viens no piemēriem, kā iespējams sniegt būtisku ieguldījumu mūsu ekonomikas dekarbonizācijā, vienlaikus radot darbvietas laukos. Ilgtspējīgas tūrisma un pārtikas sistēmas ir arī piemēri labām ekonomiskajām iespējām lauku apvidos, aptverot kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un uzlabošanu.

Tikai ES mēroga pasākumi vien, piemēram, kohēzijas politika un lauku attīstības politika, tostarp ES rīcības plāns viediem ciematiem, nebūs pietiekami, tādēļ visiem dalībniekiem, tostarp valstu un reģionālajiem dalībniekiem, būs jādara viss iespējamais, lai paātrinātu pāreju uz ilgtspēju un īstenotu attiecīgās regulatīvās un citas pieejas, kas stiprina lauku teritorijas un nodrošina vienlīdzīgus dzīves apstākļus.

3.2Horizontālie faktori, kas veicina pāreju uz ilgtspējuIzglītība, zinātne, tehnoloģija, pētniecība, inovācija un digitalizācijaIzglītība, zinātne, tehnoloģija, pētniecība un inovācija ir priekšnoteikums tam, lai panāktu ilgtspējīgu ES ekonomiku, kas sasniedz ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) 56 . Mums jāturpina vairot izpratni, paplašināt mūsu zināšanas un pilnveidot mūsu prasmes. Šajās jomās mums būtu jāiegulda vairāk līdzekļu, lai panāktu šo jomu virzību uz IAM izpildi.

Izglītība, apmācība un mūžizglītība ir nepieciešami priekšnosacījumi, lai radītu ilgtspējas kultūru. ES vadītāji ir vienojušies strādāt pie tā, lai līdz 2025. gadam izveidotu Eiropas izglītības telpu nolūkā pilnībā izmantot izglītības, apmācības un kultūras sniegto potenciālu kā darbvietu radīšanas, ekonomikas izaugsmes un sociālā taisnīguma veicināšanas virzītājspēku. Izglītība ir gan vērtība pati par sevi, gan nepārvērtējams līdzeklis ilgtspējīgas attīstības panākšanai. Tādēļ galvenā uzmanība jāvelta tam, lai uzlabotu vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošai un augstas kvalitātes izglītībai un apmācībai visos dzīves posmos – no agras bērnības līdz augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai. Visu līmeņu izglītības iestādes būtu jāmudina izmantot ilgtspējīgas attīstības mērķus kā vadlīnijas savā darbībā, un šīm izglītības iestādēm būtu jāsniedz atbalsts, lai tās kļūtu par vietām, kurās ar ilgtspēju saistītās prasmes tiek ne tikai mācītas, bet arī aktīvi pielietotas. Būtu jāpievēršas arī izglītības sistēmu reformai un modernizācijai – no „zaļo” skolu un „zaļo” studentu pilsētiņu būvniecības līdz pat jaunu, digitālajai ekonomikai nepieciešamu prasmju attīstīšanai.

Virzoties uz priekšu, prioritāšu vidū vajadzētu būt IKT prasmju un digitālās pamatkompetences uzlabošanai saskaņā ar ES Digitālās izglītības rīcības plānu 57 un koncentrācijai uz mākslīgo intelektu 58 . Skaidra prioritāte ir digitālās pārveides sniegto iespēju izmantošana, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus. ES ir apņēmības pilna veidot spējas un zināšanas tādās svarīgās digitālās tehnoloģijās kā savienojamība, “lietu internets”, kiberdrošība, blokķēdes un augstas veiktspējas datošana, vienlaikus veltot uzmanību digitālās infrastruktūras potenciālajai negatīvajai ārējai ietekmei.

Mākslīgais intelekts ir joma, kurā ES atpaliek no Ķīnas un Amerikas Savienotajām Valstīm 59 . Eiropas Savienībai ātri jāpārvar šī atpalicība, lai gūtu ekonomisku labumu, un vienlaikus tai jāuzņemas vadošā loma, lai veidotu vajadzīgos jaunos ētikas noteikumus, kas būtu jāizstrādā līdztekus šai jaunajai tehnoloģijai. Šādā veidā ES var palīdzēt nodrošināt to, ka mākslīgais intelekts rada tīru ieguvumu cilvēku dzīvei un darbam. Pateicoties spējai acumirklīgi apstrādāt lielus datu apjomus, mākslīgajam intelektam ir potenciāls būtiski palielināt ražīgumu daudzās jomās, piemēram, veselības aprūpes, enerģētikas, lauksaimniecības, izglītības un vides aizsardzības jomā. Piemēram, lauksaimniecības nozarē pētnieki patlaban izmanto mākslīgo intelektu un lielos datus, lai prognozētu kultūraugu ražu vairākus mēnešus pirms ražas novākšanas, tādējādi, iespējams, palīdzot lauksaimniekiem palielināt ražīgumu, pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus par kultūraugu stādīšanu un galu galā – uzlabot pārtikas nodrošinājumu 60 .

Pētniecībai un inovācijai ir svarīga loma kā pārmaiņu katalizatoram. Pētniecība un inovācija ir instruments, ar ko analizē pārmaiņu ietekmi, un līdzeklis, kurš nodrošina to, ka jebkāda pāreja vairo mūsu labklājību. Pētniecība un inovācija ļauj mums arī ietaupīt finanšu līdzekļus. Lielāki ieguldījumi inovācijā un tehnoloģiskajā attīstībā, kuri tiek veikti šodien, ilgākā perspektīvā palīdzēs mums samazināt izmaksas par mūsu ilgtermiņa politikas mērķu (piemēram, klimata un vides jomā) sasniegšanu. Eiropai ir vajadzīgās zināšanas, prasmes un iedzimtā jaunrade. Izmantojot savas lielās pētnieku un novatoru kopienas stiprās puses, Eiropas Savienībai ir visas iespējas uzņemties vadošo lomu tādu revolucionāru risinājumu izstrādē un ieviešanā, kuri paredzēti zaļai un iekļaujošai izaugsmei un tiks piemēroti gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē.

Tomēr, lai pilnībā izmantotu šo potenciālu, ES dalībvalstīm ir jāpalielina savi pētniecības izdevumi. Kaut arī Eiropas Savienība ir vienojusies par to, ka līdz 2020. gadam pētniecībā, izstrādē un inovācijā būtu jāiegulda 3 % no ES dalībvalstu IKP, tomēr mēs joprojām esam tālu no šā mērķa sasniegšanas.

Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas ES līmenī ir ilgtspējīgas konkurētspējas, izaugsmes un ieguldījumu katalizatori. Lai paātrinātu pāreju uz ilgtspēju, pētniecībai un inovācijai paredzētais finansējums jāpapildina ar stratēģisku pieeju ieguldījumiem, ļaujot inovatīviem risinājumiem nonākt tirgū, jo tiem bieži vien ir vajadzīgi kapitālietilpīgi un augsta riska ieguldījumi. Ir izveidoti tādi instrumenti kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, lai palīdzētu mazināt šādu ieguldījumu riskus un tādējādi padarītu tos pievilcīgākus privātā sektora dalībniekiem. Šajā sakarībā var arī palīdzēt nesen ierosinātā Eiropas Inovācijas padome, atbalstot augsta līmeņa novatorus, jaunuzņēmumus, mazus uzņēmumus un pētniekus nolūkā panākt augsta riska inovatīvo projektu izdošanos, izvēršanu starptautiskā mērogā un labuma gūšanu no savstarpējās bagātināšanās ar zināšanām.

ES un tās dalībvalstis varētu koncentrēties uz novatorisku un revolucionāru tehnoloģiju un tādu inovatīvu uzņēmumu finansēšanu, kuriem ir potenciāls kļūt par ES un pasaules mēroga tirgus līderiem pārejā uz ilgtspēju, kā arī uz šo inovāciju efektīvu un laicīgu izmantošanu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš ilgtspējīgai un inovatīvai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanas sistēmām, tīrām tehnoloģijām, cilvēku un dzīvnieku veselībai, ekosistēmu risinājumiem, kā arī resursu ziņā efektīviem produktiem un ražošanas metodēm. Turklāt ir vajadzīgs atbalstošs tiesiskais regulējums, lai stimulētu inovācijas efektīvu ieviešanu par labu ilgtspējīgai attīstībai.

ES un tās dalībvalstīm būtu arī jāveicina ciešāka saikne starp pētniekiem un uzņēmumiem. Ilgtspējīgas attīstības atbalstam svarīgi ir ES pētniecības, izstrādes un inovācijas centri un inkubatori, kuros pētnieki un uzņēmumi var tikties, apmainīties ar paraugpraksi un sekmēt inovāciju. Lieliem uzņēmumiem, iespējams, varētu būt līdzekļi, lai uzņēmuma iekšienē attīstītu savas pētniecības darbības, taču mazu un vidēja lieluma uzņēmumu gadījumā bieži vien tas tā nav. Spēcīgākām un tiešākām saitēm ar pētniecības kopienu ir potenciāls pārvarēt šo plaisu.

3.2.1Finanses, cenas, nodokļi un konkurence

Bezdarbības izmaksas būs milzīgas vidējā termiņā un ilgtermiņā. Savukārt pārejai uz ilgtspēju ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi īstermiņā un visaptverošas pārmaiņas attiecībā uz to, kā darbojas finanšu sistēma. Tiek lēsts, ka IAM sasniegšanai pasaules mērogā ir vajadzīgi aptuveni 4,5 līdz 6 triljoni euro 61 . Lai sasniegtu ES 2030. gada mērķus, par kuriem tika panākta vienošanās Parīzē (tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu par 40 %), ir vajadzīgi papildu ieguldījumi aptuveni 180 miljardu euro apmērā. Publiskā sektora līdzekļiem jābūt labāk un inteliģentāk vērstiem uz IAM sasniegšanu, taču mūsu vajadzības mēs nevarēsim apmierināt, ja arī privātais sektors neveiks pāreju uz ilgtspēju. Pārejas finansēšanai paredzētā finansējuma piesaistīšanai jāiet roku rokā ar tādu projektu finansējuma pakāpenisku izbeigšanu, kuri kaitē “zaļai” un iekļaujošai ekonomikas izaugsmei.

Investīciju plāna Eiropai mērķis ir mobilizēt privāto finansējumu sabiedriskajam labumam. Investīciju plāns Eiropai tika izveidots 2015. gadā, un tā finansēšanas mehānisms – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds – līdz šim kopsummā ir mobilizējis ieguldījumus 370 miljardu euro apmērā svarīgākajās jomās, kas vajadzīgas Eiropas ekonomikas modernizācijai. Šīs jomas cita starpā ir šādas: atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte, pētniecība, izstrāde un inovācija, kā arī sociālā infrastruktūra, piemēram, sociālie mājokļi vai izmaksu ziņā pieejami mājokļi. Attiecībā uz nākamo budžeta shēmu 2021.–2027. gadam Komisija ierosināja divkāršot budžeta resursus, kas paredzēti sociālajai nozarei, tostarp sociālajai uzņēmējdarbībai, un finansēt tikai ilgtspējīgu infrastruktūru. Eiropas Investīciju bankas grupa jau tagad ir pasaulē lielākā daudzpusējā finansējuma sniedzēja klimata jomā, atvēlot vismaz 25 % no saviem ieguldījumiem tam, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām.

Komisija, pamatojoties uz augsta līmeņa ekspertu grupas ieteikumiem, arī izstrādāja ceļvedi par to, kā palielināt finansējuma nozīmi tādas labi funkcionējošas ekonomikas veidošanā, kura palīdz sasniegt mērķus vides un sociālajā jomā. Rīcības plāns ilgtspējīgam finansējumam 62 un pēcāk izstrādātie tiesību aktu priekšlikumi palīdzēs ieguldītājiem pieņemt pārdomātus ieguldījumu lēmumus, kuru pamatā ir skaidri kritēriji par to, kas ir ilgtspējīgs ieguldījums. Tam vajadzētu sekmēt ieguldījumu paātrināšanu un palielināšanu ilgtspējīgos projektos gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē, kā arī stimulēt ieguldītājus atteikties no ieguldījumiem, kas nav ilgtspējīgi.

Lielāka uzmanība būtu jāpievērš ilgtspējīga finansējuma piesaistīšanai reālajai ekonomikai, lai panāktu to, ka lielāks ieguldītāju pieprasījums pēc ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem atspoguļojas lielākā piedāvājumā. Šajā sakarā būtiska nozīme būs efektīvai maksas noteikšanai par videi radītām negatīvām papildu sekām. Būtu jāpieliek arī lielākas pūles, lai informētu Eiropas iedzīvotājus par finanšu sistēmu nolūkā panākt to, ka viņi ir labāk informēti par uzņēmumu darbību, ko viņi finansē, un par to, kā saukt pie atbildības līdzekļu pārvaldītājus gadījumā, kad viņu nauda netiek pārvaldīta ilgtspējīgā veidā.

Lai aizsargātu valsts iestāžu finansiālās spējas veikt ieguldījumus pārējā uz ilgtspēju, ir arī jārīkojas ar mērķi panākt visos līmeņos ilgtspējīgu fiskālo reformu. Mums būtu jāpastiprina cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu. Ir vajadzīga transnacionālā sadarbība, lai risinātu jautājumu par nodokļu oāzēm, kuras apdraud gan ES, gan jaunattīstības valstu nodokļu bāzi.

Vēl būtiskāk ir tas, ka ES nodokļu sistēmas un cenu noteikšanas politika būtu jāveido tā, lai tās atspoguļotu patiesās izmaksas, risinātu svarīgākos sociālos un vides jautājumus un veicinātu uzvedības maiņu visā ekonomikā. Ilgtspējīga konkurence ir atkarīga no cenām, kuras atspoguļo patiesās ražošanas un izmantošanas izmaksas un internalizē ārējos faktorus 63 .

Regulatoriem, uzņēmumu vadītājiem un pilsoniskajai sabiedrībai ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķiem un stimulētu tādu attīstību, kas panāktu to, ka ilgtspējīgi produkti un pakalpojumi kļūst par cenas ziņā vispieejamākajiem.

Šajā nolūkā būtu jāveic izmaiņas nodokļu sistēmās, kā rezultātā dalībvalstis var samazināt darbaspēka nodokļus un palielināt nodokļus, kurus piemēro kapitālam, piesārņojumam, pārāk zemu novērtētiem resursiem un vidiskām papildu sekām 64 . Ir jāpiemēro principi “maksā lietotājs” un “maksā piesārņotājs”, lai novērstu un labotu vides degradāciju un nepieļautu sloga pārnešanu uz nodokļu maksātājiem. Pašlaik ir tā, ka Eiropas Savienībā nodokļu ieņēmumi no darbaspēka joprojām ir astoņas reizes lielāki nekā ieņēmumi no vides nodokļiem, un gadu gaitā tikai nedaudzas ES dalībvalstis ir samazinājušas savu darbaspēka nodokļu īpatsvaru, vienlaikus palielinot vides nodokļu īpatsvaru.

Mums arī jānodrošina, ka pāreja ir sociāli taisnīga, ka pārejas izmaksas ir vienlīdzīgi sadalītas starp nodokļu maksātājiem un ka ikviens maksā savu taisnīgo daļu. Nepieciešamā nodokļu pārbīde un neproduktīvo finanšu stimulu (piemēram, fosilā kurināmā subsīdiju) atcelšana var izraisīt regresīvas sekas un smagāk skart nabadzīgos iedzīvotājus. Tāpēc politikas veidotājiem jāizmanto visas attiecīgās sviras un – papildus, piemēram, aktīva darba tirgus pasākumiem, izglītībai un apmācībai – jānodrošina, ka pāreja iet roku rokā ar pasākumiem, kuru rezultātā nodokļu sistēmas un nodokļu kopums kļūst progresīvāki, kā arī jāņem vērā visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas 65 .

Virzoties uz priekšu, svarīga būs arī saskaņota nodokļu uzlikšana negatīvām sociālām un vidiskām papildu sekām ES vienotajā tirgū, lai dotu Eiropas Savienībai iespēju pāriet uz efektīvāku un ilgtspējīgāku ekonomiku un nodrošinātu uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus 66 . Piemēram, ES tiesiskais regulējums enerģijas nodokļu jomā pašlaik joprojām ir pretrunā ES mērķiem vides un klimata pārmaiņu jomā 67 , kas negatīvi ietekmē saskaņotos politikas mērķus. Vajadzīgs priekšnoteikums pārmaiņu panākšanai būs pāreja no vienprātības balsojuma Padomē atbilstīgi Komisijas paziņojumam “Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā” 68 .

Turklāt konkurence ir svarīga vispārējā rīcībpolitikas pasākumu kopuma un ilgtspējas pārejas daļa. Konkurences politika sekmē “ekonomikas demokrātiju” un vienlīdzību. Tā nodrošina pieņemamas cenas, kvalitāti un izvēli, kā arī ierobežo dziļi iesakņojušos ekonomisko varu, kurai vairs nav uz nopelniem balstīta pamatojuma. Pierādījumi 69 liecina, ka konkurences politika relatīvi nāk par labu nabadzīgākām mājsaimniecībām salīdzinājumā ar bagātākām mājsaimniecībām, ka tās rezultātā resursi tiek sadalīti efektīvāk un ka tā veicina inovāciju, jo īpaši progresīvāko tehnoloģiju jomā.

3.2.2Atbildīga uzņēmējdarbība, korporatīvā sociālā atbildība un jauni uzņēmējdarbības modeļi

Uzņēmumiem ir ļoti svarīga loma pārejā uz ilgtspēju. Pēdējās desmitgadēs aizvien vairāk uzņēmumu – gan brīvprātīgi, gan publisko iestāžu mudināti – ir padarījuši atbildību vides un sociālajā jomā par sava korporatīvā redzējuma pamatdaļu. Arvien vairāk uzņēmumu uzskata ilgtspējīgas attīstības mērķus par neatņemamu sastāvdaļu savās konkurētspējas un izaugsmes stratēģijās. Tie ir sapratuši, ka atbildīga uzņēmējdarbība var nodrošināt ilgtspējīgāku peļņu un izaugsmi, pavērt jaunas tirgus iespējas un radīt ilgtermiņa vērtību akcionāriem.

Ņemot vērā piegādes ķēžu pieaugošo sarežģītību un globalizāciju, ir svarīgi veicināt to, ka arī trešās valstīs tiek piemēroti augsti ilgtspējas standarti. Nedrīkstētu būt tā, ka ES uzņēmumu un patērētāju uzņēmējdarbības prakse, kā arī patēriņa un ražošanas modeļi netiešā veidā sekmē cilvēktiesību pārkāpumus vai vides degradāciju citviet pasaulē.

Pēdējos divos gados ES ir pastiprinājusi akcionāru 71 un ieguldītāju 72 tiesības, palīdzot viņiem saprast gan finansiālos, gan nefinansiālos aspektus uzņēmumu darbības rādītājos un sniedzot viņiem labākas iespējas saukt uzņēmumus pie atbildības. Savos tiesību aktos par publisko iepirkumu Eiropas Savienība ir arī ieviesusi jaunus vides un sociālos kritērijus, lai mudinātu uzņēmumus izveidot sociāli atbildīgus produktus un pakalpojumus. Eiropas Savienība ir pieņēmusi Konfliktu izrakteņu regulu 73 , lai nodrošinātu, ka ES uzņēmumi importē konkrētus izrakteņus un metālus tikai no atbildīgiem avotiem, kas neizmanto peļņu nolūkā finansēt bruņotus konfliktus. Šajā kontekstā svarīgs arī ir nesen pieņemtais rīcības plāns ilgtspējīgam finansējumam, jo tas sasaista finanšu sistēmu ar ilgtspējīgākiem projektiem 74 .

Tomēr ir skaidrs, ka visos līmeņos vēl ir daudz darāmā. ES līmenī jāstrādā ar mērķi apzināt vairākus piemērotus pasākumus un konkrētus veidus, kā var veicināt ilgtspējīgāku uzņēmējdarbību tā, lai tas dotu vēl labākus rezultātus un pastiprinātu ES uzņēmumu konkurētspēju šajā jomā. Mums būs jāapsver dažādi papildu stimuli uzņēmumiem, lai mudinātu tos integrēt savā darbībā ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp jāizpēta jauno tehnoloģiju un aprites ekonomikas potenciāls. Gan savā iekšējā, gan ārējā darbībā Eiropas Savienībai būs jāturpina veicināt tas, ka atbildīgas uzņēmējdarbības jomā tiek īstenotas starptautiski saskaņotas vadlīnijas un principi, piemēram, ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām. Tas ir svarīgi arī tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskā mērogā.

Raugoties nākotnē, ir jāatzīmē, ka tad, ja sadarbīgo ekonomiku (kurā patērētājiem ir iespējama tieša saskarsme vienam ar otru) atbildīgā veidā stimulē un attīsta, tā var sniegt būtisku artavu ilgtspējīgā izaugsmē un ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības modeļu radīšanā. Tomēr tas, ka visā Eiropas Savienībā pašlaik pastāv daudzi atšķirīgi regulatīvi risinājumi, rada nenoteiktību gan tradicionālajiem tirgus dalībniekiem, gan jauniem pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem un kavē sadarbīgās ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā un ar to saistītos jaunos un inovatīvos pakalpojumus.

Sociālajai uzņēmējdarbībai, kuras mērķis ir atrisināt kopienās pastāvošās problēmas, var būt nozīmīga loma arī ilgtspējas problēmu novēršanā, vienlaikus uz vietas sekmējot iekļaujošu izaugsmi un darbvietu radīšanu, kopīgu labklājību un sociālo iekļaušanu. Pašreizējie sociālie uzņēmumi parasti koncentrējas uz specifiskām nišām (jo īpaši vietējā līmenī), un tiem ir grūti izvērst darbību citviet Eiropas Savienībā. Finansējums joprojām ir būtiska problēma, tāpēc Eiropas Savienība atvēl sociālajiem uzņēmumiem lielāku finansējumu. Līdzīgi, kā tas ir sadarbīgās ekonomikas gadījumā, šķērslis var būt sarežģītais vai trūkstošais tiesiskais regulējums un vietējā līmeņa ierobežojumi. Piemēram, Francijā 2014. gadā tika ieviests īpašs tiesiskais regulējums, ar kuru tika atzīta nozares specifika un kurš deva jaunu impulsu šiem uzņēmumiem.

3.2.3Atvērta un uz noteikumiem balstīta tirdzniecība

Atvērta un uz noteikumiem balstīta tirdzniecība ir viens no labākajiem instrumentiem mūsu un mūsu partnervalstu labklājības vairošanai, mūsu dzīves līmeņa paaugstināšanai un mūsu planētas un mūsu demokrātijas ilgtspējas palielināšanai. Ja vēlamies sekmīgi panākt ilgtspējīgu Eiropu ilgtspējīgā pasaulē, tad ir svarīgi izmantot mūsu daudzpusējās iestādes un divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumus, lai veidotu pasaules mēroga standartus.

Protekcionisma tendences un pieeja “vispirms mana valsts, tad pārējās” var izraisīt konfliktus. Turklāt tās ir lieli šķēršļi ilgtspējīgas planētas veidošanai – šim mērķim parasti ir vajadzīga starptautiskā sadarbība. Daudzu iemeslu dēļ Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi stingri atbalstīt un uzturēt daudzpusējo sistēmu.

Saistībā ar pāreju uz ilgtspēju mums vēl aktīvāk jāsadarbojas ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai vienotos par progresīviem jauniem noteikumiem, kuros ņemta vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas programma 2030. gadam. Šajā programmā atzīts, ka svarīgākā loma ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanas veicināšanā ir uz noteikumiem balstītai daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, kuras pamatā ir Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO). Tādēļ ļoti būtiski ir ES pašreizējie konstruktīvie centieni modernizēt PTO.

Gadījumos, kad pašreizējās lielvaras atkāpjas no starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, Eiropas Savienībai paveras iespējas. Šī Savienība, kurai ir visattīstītākais iekšējais tirgus pasaulē ar gandrīz pusmiljardu patērētāju, var nostāties to vietā, kuri pamet tirgu, un šī Savienība to ir darījusi. Turklāt tā piešķir tirdzniecībai jaunu un ilgtspējīgāku pamatu. Visos jaunajos ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos tagad ir iekļauta nodaļa par ilgtspējīgu attīstību, ar kuru atbalsta un veicina sociālos un vides standartus. Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas 2018. gada jūlijā tika parakstīts ar Japānu, ir pirmais nolīgums, kurā iestrādātas saistības, kas pieņemtas saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu. ES un Kanāda 2018. gada septembrī vienojās par darbu tirdzniecības un klimata pārmaiņu jomā Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) ietvaros. Modernizējot mūsu asociācijas nolīgumu ar Čīli, ES risina sarunas par dzimumspecifiskiem noteikumiem.

Komisija ierosināja 15 punktus, lai uzlabotu ES brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļauto tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu īstenošanu un izpildi 76 . Uzsvars tiek likts uz ciešāku sadarbību ar dažādiem dalībniekiem, efektīvāku izpildi, tostarp ilgtspējas sadaļu uzstājīgāku izmantošanu esošajā strīdu izšķiršanas mehānismā, kā arī uz labāku saziņu un pārredzamību.

Īstenojot savus centienus atbalstīt jaunattīstības valstis, Eiropas Savienība piešķir vienpusējas tirdzniecības preferences saskaņā ar vispārējo preferenču shēmu. Šīs preferences ir atkarīgas no tā, vai saņēmējvalstis īsteno svarīgākās starptautiskās konvencijas un nolīgumus par cilvēktiesībām un darba tiesībām, vides aizsardzību un labu pārvaldību, un tādējādi rada stimulu jaunattīstības valstīm veidot savus ekonomikas izaugsmes modeļus uz ilgtspējīga pamata. Nopietnu un sistemātisku šo konvenciju principu pārkāpumu gadījumā Komisija var šīs preferences uz laiku atcelt.

3.2.4Pārvaldība un politikas saskaņotības nodrošināšana visos līmeņos

Lai panāktu ilgtspējas patiesas pārmaiņas, kas IAM sasniegšanas rezultātā nestu labumu visiem eiropiešiem, ir vajadzīga visaptveroša pieeja. Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un tās partneriem jāņem vērā savstarpējās saiknes starp dažādajām problēmām un iespējām ilgtspējas jomā un jāatbalsta saskaņotība starp dažādām politikas jomām, nozarēm un lēmumu pieņemšanas līmeņiem.

Tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību ievērošana nosaka to, “kas mēs esam”. Tie ir neaizskarami principi un vērtības, kas izklāstīti ES Līgumos, un tie ir pamati, uz kuriem mēs veidojam mūsu nākotni. Tie arī ir noteikti kā neatņemama Apvienoto Nāciju Organizācijas programmas 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķu sastāvdaļa. Tas pats attiecas uz miera, taisnīguma un stabilu iestāžu principiem, attiecībā uz kuriem ES vienmēr ir bijusi spēcīga aizstāve. Šie principi un kopīgās vērtības nav pašizpildīgi, un Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un būtībā visiem eiropiešiem tie ir jāuztur, jāsaglabā un jāstiprina. Sociālajiem partneriem ir jāsniedz būtisks ieguldījums. Šī partnerība jāsaglabā un jāstiprina, lai nodrošinātu gan efektīvu pārvaldību, gan pienācīgu politikas saskaņotību.

Papildus šiem pamatprincipiem ļoti būtiska nozīme ir politikas saskaņotībai visās jomās, kuras pamatā ir plānošana, uz pierādījumiem balstīta politika, iekļautība, efektivitāte, subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošana, kā arī mērīšana un uzraudzība. Šajā sakarībā svarīgs ir arī labāks regulējums un labāka pārvaldība visos līmeņos. Attiecībā uz visiem politikas risinājumiem ir vajadzīgi rūpīgi veikti ietekmes novērtējumi, un kompromisi starp mērķiem ekonomikas, sociālās un vides politikas jomā ir jāsamazina un to sekas jāierobežo. Efektīvā un strukturālā veidā būtu arī jānovērš saistītās īstenošanas nepilnības, kas apdraud ilgtspējīgas politikas saskaņotību.

Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir izstrādāti tā, lai tie būtu nedalāmi, un vairums ilgtspējīgas attīstības mērķu aptver vairākas politikas jomas. Tāpēc labāka pārvaldes iestāžu sadarbība ir jāpapildina ar labāku saskaņotību starp dažādām politikas jomām. Pārtikas, enerģijas un ūdens resursu pārvaldība ir cieši saistīta. Tas pats attiecas, piemēram, uz transportu, gaisa kvalitāti un veselību. Tā dēvētajai “saiknes” pieejai ir vajadzīgi visos līmeņos īstenojami daudznozaru projekti, kuros tiek ņemtas vērā savstarpējās saiknes starp ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Eiropas Komisija ir ievērojusi šo pieeju, pieņemot iekšējā darba metodi, ar kuru likvidē barjeras starp komisāriem un visiem pārējiem Komisijas darbiniekiem.

Politikas saskaņotība attiecas ne tikai uz iekšējo līmeni, bet arī uz iekšējās politikas ietekmi uz ārējo dimensiju un otrādi. Mums jānodrošina, ka netiek eksportēts mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums vai citās pasaules daļās netiek radīta nabadzība, nevienlīdzība un nestabilitāte. Kā eiropieši mēs acīmredzami apzināmies to, ka negatīvās sekas, kas izpaužas citviet pasaulē, izraisīs bumeranga efektu uz mūsu ekonomiku un sabiedrību, piemēram, saasinot migrācijas cēloņus. ES ir apņēmusies gādāt par attīstības jomā īstenojamās politikas saskaņotību, ar kuras palīdzību nodrošina, ka sistemātiski tiek ņemta vērā ES iekšējās politikas ietekme uz jaunattīstības valstīm. Attiecīgā uzraudzība ir integrēta Komisijas vispārējos turpmākajos pasākumos saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas programmu 2030. gadam 77 .

Veiksmīgai politikas īstenošanai jānosaka skaidri un izmērāmi mērķi, uz kuru pamata varētu sekot līdzi gūtajam progresam, un rezultāti jādara publiski pieejami. Kā nākamo soli ES līmenī varētu izstrādāt nolīgumu par šādiem mērķiem, kā arī izveidot uzraudzības sistēmu. Eiropadome atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu publicēt šo pārdomu dokumentu, lai 2019. gadā sagatavotu augsni Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmas visaptverošai īstenošanas stratēģijai, kurā varētu ietvert iepriekš minēto uzdevumu.

Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai ir vajadzīga arī efektīva sadarbība ES līmenī, kā arī valstu, reģionālajā un vietējā līmenī. Komisijas paziņojumā “Subsidiaritātes un proporcionalitātes principi – to nozīmes stiprināšana ES politikas veidošanā” (tas pieņemts pēc Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupas ierosinājuma) ietvertie ieteikumi veido ceļvedi, lai to panāktu 78 . Konkrēti, Komisija un pārējās ES struktūras varētu atvieglināt paraugprakses apmaiņu starp pilsētām un reģioniem un noteikt parametrus pārrobežu teritoriālajai pieejai, lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Protams, arī pilsoniskajai sabiedrībai, privātajam sektoram un akadēmiskajām aprindām ir jāpiedalās diskusijā un pasākumu īstenošanā. Augsta līmeņa daudzpusēju ieinteresēto personu platforma ilgtspējīgas attīstības mērķu jomā, kuru Eiropas Komisija izveidoja 2017. gadā 79 , ir bijis pozitīvs faktors transversālu ideju apkopošanā. Platformas sniegtās atziņas ir bijušas neatsveramas Komisijas darbā un ir pievienotas šim pārdomu dokumentam. Vēl viens pozitīvs starpnozaru sadarbības piemērs ir augsta līmeņa ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kurai bija ļoti būtiska nozīme, sagatavojot Komisijas rīcības plānu ilgtspējīgam finansējumam.

Tādu sarežģītu problēmu gadījumā, kuras saistītas ar dažādām konkurējošām interesēm, varētu vēl vairāk veicināt daudzpusējas ieinteresēto personu partnerības, lai tādējādi ņemtu vērā dažādo ilgtspējīgas attīstības mērķu savstarpējo atkarību.

No otras puses, daudzlīmeņu pārvaldības pieejas īstenošanai ir nepieciešams, lai ES centieni būtu skaidri formulēti pasaules mēroga pārvaldības līmenī. Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai mums jārisina daudzas problēmas, kas neapstājas pie robežām. Tāpēc ir vajadzīga spēcīgāka, “uz āru vērsta” orientācija, cieši sadarbojoties ar ES partneriem visā pasaulē un visos līmeņos. Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī svarīga loma ir Augsta līmeņa politiskajam forumam, jo īpaši gūtā progresa uzraudzīšanā. Eiropas Savienība kā multilaterālisma spēcīga aizstāve var uzņemties vadošo lomu, lai nodrošinātu pienācīgu ziņošanu par ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā panākto progresu un uzstātu uz stingru īstenošanu un uzraudzību no visu partneru puses.

4ES kā pasaules mēroga celmlauze ilgtspējīgas attīstības jomā

ES un Apvienoto Nāciju Organizācija ir dabiskas partneres centienos veidot drošāku un labāku pasauli visiem. Mums nevajag vairāk mūru, bet gan pasaules mēroga noteikumus, kurus visi ievēro. Uz noteikumiem balstīta sistēma ir labākais garants mūsu ekonomikas un sabiedrības ilgtspējai. Tikai daudzpusējā diplomātija var rast risinājumus starptautiskām problēmām. Globālajā ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā ir atzīts ilgtspējīgas attīstības mērķu kā transversālas prioritātes nozīmīgums, un Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāpieliek saskaņoti pūliņi savās attiecībās ar pārējo pasauli.

Vardarbīgu konfliktu atjaunošanās visā pasaulē (jo īpaši pēdējos piecos gados) vēlreiz atgādina mums, ka miers un drošība Eiropas Savienībā ir arī atkarīgi no ES spējas palīdzēt veidot un uzturēt mieru citur pasaulē. Pieredze, ko Eiropas Savienība guvusi miera veidošanā šeit uz vietas, dod tai “maigo” varu un ticamību rīkoties kā pasaules mēroga dalībniecei ilgtspējīga miera un labklājības labā.

Eiropas Savienībai arī jāturpina apmainīties ar ilgtspējīgiem risinājumiem pasaules mēroga problēmām, jo tad, ja citi īstenos pretējas nostādnes, mūsu politikai būs tikai ierobežota ietekme uz planētu. Palīdzot citiem un mudinot viņus sekot mūsu rīcībai, Eiropas Savienība var censties panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kad visi konkurē, ievērojot vienus un tos pašus nosacījumus. Turklāt, ļaujot izmantot ES risinājumus ārvalstīs, tiks radīts vairāk darbvietu un panākta lielāka ilgtspējīga izaugsme – ne tikai partnervalstīs, bet arī pašā Eiropas Savienībā.

Visbeidzot, lai gūtu vislabākās sekmes pārejā uz zaļu un iekļaujošu ekonomiku, mums jāpanāk arī mūsu globālo partneru līdzdalība un jāapliecina tas, ka globāls ilgtspējīgas attīstības modelis, kas balstīts uz mūsu pamatvērtībām un principiem, ir vislabākais veids, kā sasniegt kopīgu labklājību un ilgtspējīgu pasauli. Tāpēc ES iekšējais darbs IAM sasniegšanā un šā darba ārējās izpausmes ir vienas un tās pašas medaļas divas puses. Veicot savu ārējo darbību, ES interesēs ir ieņemt arī pasaulē vadošu lomu Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmas īstenošanā.

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir lielākās attīstības palīdzības un humānās palīdzības sniedzējas pasaulē. ES ir kopīgi apņēmusies palielināt savu ieguldījumu oficiālajā attīstības palīdzībā līdz vismaz 0,7 % no ES nacionālā kopienākuma gadā. Pateicoties sadarbībai ar 150 partnervalstīm visur pasaulē, ES politika attīstības sadarbības jomā ir gan līdzeklis, kā palīdzēt cilvēkiem izkļūt no nabadzības un nodrošināt cieņu un vienlīdzību, gan arī veids, kā izveidot mierīgas, taisnīgas un iekļaujošas sabiedrības. Krīžu ieilgušā rakstura dēļ Eiropas Savienībai ir jāturpina savi saskaņotie centieni, lai vienlaikus apmierinātu humanitārās vajadzības un apkarotu nabadzības, pārvietošanas, neaizsargātības un nestabilitātes pamatcēloņus.

Jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību ES darbības ir skaidri orientētas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas 2030. gada programmas īstenošanu; galvenais mērķis šajā sakarībā ir nabadzības izskaušana. Viena no šā konsensa galvenajām stiprajām pusēm ir Eiropas Savienības un visu tās dalībvalstu kopīga apņemšanās labāk sadarboties, tostarp lielākā apmērā veicot kopīgas plānošanas darbības un nodrošinot efektīvāku koordināciju uz vietas. Šai jaunajai orientācijai būtu jākļūst vēl labākai, pateicoties gaidāmajam ES ārējās finansēšanas instrumentam, kas ir īpaši izstrādāts, lai atbalstītu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu.

Mēs turpināsim aktīvo sadarbību ar partnervalstīm, izmantojot uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem balstītos politikas dialogus, kurus papildina mūsu finansiālā palīdzība un sadarbība attīstības jomā. Ar ES jauno partnerību ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, kas aizstās pašreizējo Kotonū nolīgumu, būtu jācenšas panākt lielāku labklājību, īstenojot ilgtspējīgas attīstības mērķus. Virzoties uz priekšu, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu īpaši svarīgi vienlīdzīgā statusā veidot spēcīgu partnerību un sadarbību ar Āfriku. Eiropas Savienībai ir spēcīga interese par Āfrikas kontinentu, kurš ekonomiski un politiski uzplaukst un kurā paveras labākas iespējas izaugsmei, vietējai nodarbinātībai, jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un abpusēji izdevīgām tirdzniecības attiecībām ar Eiropu. Līdztekus tam ES sadarbība ar vairāk attīstītām jaunattīstības valstīm daudzās nozarēs var būtiski ietekmēt ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē.

Prioritāte vēl aizvien ir privātā sektora pilnīgai iesaistīšanai un ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai arī ārpus ES robežām. Pateicoties Eiropas ārējo investīciju plānam, ir izveidoti jauni standarti publiskā finansējuma izmantošanā ar nolūku piesaistīt privātos ieguldījumus, kas paredzēti ilgtspējīgai attīstībai partnervalstīs – sākot ar Āfriku un ES kaimiņvalstīm 80 . Jaunajai Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu aliansei, kas uzsākta 2018. gada septembrī, ir liels potenciāls stimulēt ilgtspējīgus ieguldījumus – ar perspektīvu izveidot Āfrikā nākamajos piecos gados vien līdz pat 10 miljoniem darbvietu.

Ņemot vērā to, ka it īpaši jaunattīstības valstīm ir grūtības piekļūt pienācīgam finansējumam, lai apmierinātu savas vajadzības ilgtspējīgas infrastruktūras un energoefektivitātes jomā, finanšu tirgu globālajam raksturam varētu būt liels potenciāls, lai atbalstītu visas valstis to pārejas procesā, savienojot vietējās vajadzības ar globālajiem finansējuma avotiem. Saskaņojot starp dažādām jurisdikcijām ilgtspējīgas finanšu iniciatīvas un instrumentus, tiktu nodrošināts tas, ka tiek izveidoti saderīgi, pārrobežu mēroga tirgi ilgtspējīgiem finanšu aktīviem, panākot apjomradītus ietaupījumus un izvairoties no sadrumstalotības. Tas uzņēmumiem un finanšu nozarei visā pasaulē pavērtu jaunas, ievērojamas ieguldījumu iespējas.

Eiropas Savienības mērķis ir vadīt starptautiskos centienus ar nolūku izveidot tādu finanšu sistēmu, kas visā pasaulē atbalsta ilgtspējīgu izaugsmi. Lai pastiprinātu sadarbību un izmantotu sinerģiju, būtu lietderīgi izveidot starptautisku tīklu, kurā apvienotas jurisdikcijas gan no attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm, kas apņēmušās sekmēt ilgtspējīgas finanses. Saskaņota starptautiska stratēģija un struktūra, kas daudzkāršo tādu iestāžu centienus kā, piemēram, Pasaules Bankas grupa, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, palīdzētu palielināt ilgtspējīgu finansējumu un piesaistīt starptautiskos ieguldītājus, kuri visā pasaulē veic ilgtspējīgus ieguldījumus. Jaunas finanšu tehnoloģijas un inovatīvi finansēšanas risinājumi paver lieliskas papildu iespējas sasaistīt pasaules mēroga ieguldītājus ar ilgtspējīgiem projektiem.

Klimata pārmaiņas un vides degradācija aizvien lielākā mērā ir viens no nozīmīgākajiem apdraudējumiem mieram un drošībai pasaulē, un, nerīkojoties izlēmīgi, tās kļūs par vēl nopietnāku iemeslu globāla mēroga riskam, tostarp piespiedu pārvietošanai un migrācijai. Eiropas Savienībai ir jārāda priekšzīme, tostarp strikti īstenojot Parīzes klimata nolīgumu un turpinot starptautiskos centienus dekarbonizēt transporta nozari. Eiropas Savienība varētu arī ierosināt saistošus globāla mēroga nolīgumus aprites ekonomikas, resursu izmantošanas un bioloģiskās daudzveidības jomā.

Tas, ka ES ir aizsācējas pozīcijā pārejā uz “zaļu” un iekļaujošu ekonomiku (apvienojumā ar spēcīgu aicinājumu pēc starptautiskiem noteikumiem), ļaus mums noteikt pasaules mēroga standartus un dos mums spēcīgas konkurences priekšrocības globālajā tirgū.

5Nākotnes scenāriji

ES ir pilnībā apņēmusies ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas programmu 2030. gadam un to īstenot. Tā kā tuvojas jauns piecu gadu politikas cikls, ir pienācis laiks vienoties par to, kā mēs ieviesīsim dzīvē mūsu kopīgo apņemšanos. ES iestādēm jālemj par struktūrām, instrumentiem un politikas virzieniem, ko tās izmantos, lai īstenotu un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī lai palīdzētu mūsu partneriem un tos vadītu. Ir dažādas idejas par to, kā vislabāk to panākt, un katrai iestādei – Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai – ir savi pienākumi saskaņā ar Līgumiem un mūsu starptautiskajām saistībām.

Eiropadome 2018. gada oktobrī atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu publicēt pārdomu dokumentu, lai 2019. gadā sagatavotu augsni visaptverošai īstenošanas stratēģijai.

Šajā pārdomu dokumentā ir izklāstīti trīs dažādi scenāriji, ņemot vērā Eiropadomes norādes attiecībā uz diskusijas vadīšanu par to, kā vislabāk varētu īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus un kāds būtu visefektīvākais uzdevumu sadalījums. Šīs pārdomas ir paredzētas, lai turpmāko mēnešu laikā informētu iedzīvotājus, ieinteresētās personas, valdības un iestādes par minēto diskusiju nolūkā gūt iedvesmu ES stratēģiskās programmas 2019.–2024. gadam sagatavošanai un nākamā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja prioritāšu noteikšanai.

Visu trīs scenāriju pamatā ir kopīgs pieņēmums, ka ES dalībvalstis, uzņēmumi un pilsoniskā sabiedrība lielā mērā atzīst to, ka ir vajadzīga stingrāka apņēmība, lai modernas ekonomikas, tīras vides un mūsu iedzīvotāju labklājības interesēs Eiropas Savienība un pasaule spētu nodrošināt ilgtspējīgu nākotni un līdz 2030. gadam un laikposmā pēc tam sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, vienlaikus gādājot par apdzīvojamu planētu.

Vienprātība valda arī par to, ka, kaut arī ilgtspējas darbībām ir vajadzīgi pasākumi Eiropas mērogā, tomēr beigu beigās patiesi sekmīgi mēs varam būt tikai tad, ja izmantosim globāla mēroga pieeju. Turklāt, lai Eiropas Savienība arī turpmāk varētu uzplaukt kā labklājību baudošs kontinents, ievērojamām jaunattīstības pasaules daļām ir vajadzīgs atbalsts ekonomiskās un sociālās atpalicības pārvarēšanai. Līdzīgā kārtā atbalsts jaunattīstības valstu ekonomisko progresam virzībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem palīdz īstenot arī daudzas un dažādas ES stratēģiskās intereses, piemēram, samazināt neatbilstīgu migrāciju. Ilgtspējīgas attīstības mērķi, zem kuriem parakstījušās 193 valstis, ir vislabākais un vismodernākais pasaules mēroga visaptverošais pamats, uz kā balstīt mūsu darbu.

Tagad Eiropā notiek diskusija par to, ko darīt un kā to darīt. Minētajos trīs scenārijos ir izklāstīti dažādi risinājumi, taču to pamatā ir pieņēmums, ka Eiropas Savienībai ir lielas konkurences priekšrocības uzņemties vadošo lomu pasaulē un sekmīgi ieņemt aizsācējas pozīciju. Šie scenāriji nav nedz ierobežojoši, nedz preskriptīvi. To mērķis ir piedāvāt dažādas idejas un rosināt diskusijas un pārdomas. Iespējamais iznākums, visticamāk, būtu atsevišķu katra scenārija elementu kombinācija.

1. scenārijs. Visaptveroša ES IAM stratēģija, lai virzītu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu darbības

Viens no pasākumiem, kā reaģēt uz izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies, ir šāds: augstākajā ES politiskajā līmenī apstiprināt pasaules mērogā saskaņotos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) kā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu visaptverošos stratēģiskos politikas mērķus. Šāda pieeja atbilstu ieteikumam, ko sniegusi Augsta līmeņa daudzpusēju ieinteresēto personu platforma ilgtspējīgas attīstības mērķu jomā.

Saskaņā ar šo scenāriju Apvienoto Nāciju Organizācijas programma 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķi būtu mūsu ceļrādis un karte un tādējādi noteiktu stratēģisko satvaru Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm.

Tiktu īstenota un efektīvi koordinēta Eiropas Savienības un dalībvalstu, tostarp reģionālo un vietējo iestāžu, stratēģiska rīcība. Visos pārvaldības līmeņos tiktu sekmēta vienota pieeja, cieši sadarbojoties ar visām ieinteresētajām personām. Tas ietvertu spēcīgu elementu ES attiecībās ar trešām valstīm ar mērķi pastiprināt starptautisko darbību ilgtspējas jomā.

Tas nozīmē arī to, ka tiktu izveidots (tostarp Eiropas Komisijas iekšējā pārvaldībā) “Eiropas process politikas koordinēšanai ilgtspējīgas attīstības mērķu jomā”, lai regulāri novērtētu un uzraudzītu īstenošanā gūto progresu, atspoguļojot ilgtspējīgas attīstības mērķu transversālo raksturu un savstarpējo savienojamību.

2. scenārijs. Komisija turpina integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus visās attiecīgajās ES politikas jomās, taču nenodrošina dalībvalstu rīcību

Saskaņā ar šo scenāriju ilgtspējīgas attīstības mērķi arī turpmāk būs iedvesmas avots mūsu politisko lēmumu pieņemšanā attiecībā uz ES politikas veidošanu un virzīs ES izaugsmes stratēģijas izstrādi laikposmam pēc 2020. gada, vienlaikus nenosakot par pienākumu ES dalībvalstīm kopīgi īstenot ES apņemšanās IAM jomā.

Eiropas Komisijā tas varētu nozīmēt, ka vienam kolēģijas loceklim tiek piešķirta plaša atbildība par “ilgtspēju”. Šis komisārs varētu turpināt strādāt kopā ar citiem komisāriem īpašā projekta grupā, kurā iesaistīti visi komisāri. Lai nodrošinātu politikas saskaņotību, būtu jācenšas panākt ciešu sadarbību ar citām komisāru darba grupām.

Izmantojot savu labāka regulējuma programmu, Komisija turpinātu īstenot iekļaujošu un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanas procesu. Apvienojumā ar ilgtspējīgas attīstības mērķu spēcīgāku integrēšanu Eiropas pusgadā atbilstīgi ES izaugsmes stratēģijai laikposmam pēc 2020. gada šis scenārijs nozīmētu to, ka ES politikas saskaņotība tiek pastiprināta un tiek nodrošināts, ka Eiropas Savienība tuvinās ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Tomēr šāda pieeja dotu lielāku rīcības brīvību dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām iestādēm izlemt, vai un kā pielāgot savu darbu, lai konsekventi sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus.

3. scenārijs. Lielākas uzmanības pievēršana ārējai darbībai, vienlaikus konsolidējot ES līmenī pašreizējos ilgtspējas mērķus

Ilgtspējīgas attīstības mērķu kontekstā prioritāte tiktu piešķirta ārējai darbībai. Tā kā Eiropas Savienība jau ir līdere daudzos ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem saistītajos aspektos, lielāku uzmanību varētu veltīt tam, lai palīdzētu pārējai pasaules panākt tādu pašu līmeni, vienlaikus veicot uzlabojumus ES līmenī.

Patiecoties spēcīgām sociālās labklājības sistēmām, mūsu sociālā tirgus ekonomika ir kļuvusi par ES preču zīmi un ļāvusi ES dalībvalstu ekonomikām radīt pārticību un plaša apmēra labklājību. ES vides standarti jau tagad ir vieni no visaugstākajiem pasaulē, un mūsu uzņēmumi ir vadošajās pozīcijās salīdzinājumā ar konkurentiem citviet pasaulē. Eiropas Savienību arī uzskata par brīvības un demokrātijas bastionu ar stabilām iestādēm, kas balstās uz tiesiskumu, kā arī ar aktīvu pilsonisko sabiedrību. Tāpēc ES varētu pieņemt lēmumu, izmantojot daudzpusējas sarunas un tirdzniecības nolīgumus, vēl vairāk popularizēt savus pašreizējos vides, sociālos un pārvaldības standartus.

Eiropas Savienība varētu arī vēl vairāk pastiprināt sadarbību ar svarīgākajām starptautiskajām organizācijām un forumiem, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju, tostarp Starptautisko Darba organizāciju, Pasaules Tirdzniecības organizāciju un G20, kā arī ar daudzpusējo vides nolīgumu uzraudzības struktūrām, lai tādējādi veicinātu uz vērtībām balstīto ES ārpolitikas programmu.

Prioritāte arī turpmāk būs ES nostājai – atbalsts multilaterālismam, kura pamatā ir Apvienoto Nāciju Organizācija, – un pārredzamām un uzticamām starptautiskām attiecībām.

(1)

ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-moon samitā par Attīstības programmas laikposmam pēc 2015. gada pieņemšanu, Ņujorkā, 2015. gada 25. septembrī. Pieejams: https://www.un.org/press/en/2015/sgsm17111.doc.htm

(2)

 OV C 202, 7.6.2016.

(3)

Mans reģions, mana Eiropa, mūsu nākotne: 7. ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, 2017. gads.

Pieejams: https://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/official/reports/cohesion7/7cr.pdf . 

(4)

 World Happiness Report 2018, John F. Helliwell, Richard Layard un Jeffrey D. Sachs.

(5)

Eurostat, dzīves kvalitātes rādītāji. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Quality_of_life_indicators . 

(6)

Eiropas Jaunatnes forums, pasaules jauniešu progresa indekss, 2017. gads. Pieejams: https://www.youthforum.org/youth-progress-index .  

(7)

Pārdomu dokumenta 3. pielikumā ir sīkāk izklāstītas Ž. K. Junkera vadītās Komisijas nozīmīgākās iniciatīvas, kas sniedz ieguldījumu ANO programmas 2030. gadam un Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām īstenošanā.

(8)

COM(2018) 773 final.

(9)

COM(2010) 2020 final.

(10)

EUCO 13/18, Eiropadomes sanāksme (2018. gada 18. oktobrī) — secinājumi, III.12.

(11)

COM(2016) 739 final.

(12)

2018. gada izaugsmes pētījums, COM(2017) 690 final.

(13)

 Eiropas ekonomikas prognoze — 2018. gada rudens, publicēta 2018. gada 8. novembrī. Pieejama: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/ip089_en_0.pdf . 

(14)

 Global Footprint Network. Pieejams: https://www.footprintnetwork.org/our-work/ecological-footprint/ .

(15)

ES Komisija, Raw Materials Scoreboard 2018 (2018. gada Izejvielu rezultātu pārskats).

(16)

Pasaules Dabas fonds (WWF), 2018. gads, Living Planet Report — 2018: Aiming Higher. Grooten, M. and Almond, R.E.A.(Eds). WWF, Gland, Šveice.

(17)

Eiropas Vides aģentūra (2017), “Food in a green light. A systems approach to sustainable food”.

(18)

SWD(2016) 319 final.

(19)

 COM(2019) 1.

(20)

 Padziļināta analīze, kas papildina Komisijas Paziņojumu COM(2018) 773, 5.6.2.3. iedaļa.

(21)

 Dante Disparte, “If You Think Fighting Climate Change Will Be Expensive, Calculate the Cost of Letting It Happen”, 2017. gada 12. jūnijs, Harvard Business Review online. Pieejams: https://hbr.org/2017/06/if-you-think-fighting-climate-change-will-be-expensive-calculate-the-cost-of-letting-it-happen .

(22)

 Eurostat, “Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā. Uzraudzības ziņojums par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā”, 2018. gada izdevums.

(23)

  https://ec.europa.eu/food/safety/food_waste_en .  

(24)

 Eurostat, “Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā. Uzraudzības ziņojums par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā”, 2018. gada izdevums.

(25)

 Eurostat, “Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā. Uzraudzības ziņojums par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā”, 2018. gada izdevums.

(26)

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), 2016. gads, Antimicrobial resistance and our food systems: challenges and solutions. Pieejams: http://www.fao.org/3/a-i6106e.pdf  

(27)

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (2017. gads), Gender Equality Index 2017 – Measuring gender equality in the European Union 2005-2015 (Dzimumu līdztiesības indekss 2017. gadā — dzimumu līdztiesības novērtējums Eiropas Savienībā 2005.–2015. gadā), paziņojums presei, 2017. gada 11. oktobris. Pieejams:

https://eige.europa.eu/news-and-events/news/gender-equality-index-2017-progress-snails-pace . 

(28)

Eiropas Komisija, 2018. gada ziņojums par sieviešu un vīriešu līdztiesību ES.

(29)

OECD(2015), In It Together: Why Less Inequality Benefits All, OECD Publishing, Parīze.

(30)

Starptautiskā Migrācijas organizācija, “Migration, Environment and Climate Change: Assessing the Evidence”, 2009. gads.

(31)

 7. vides rīcības programma. Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32013D1386 .

(32)

 Eurostat, Environmental economy – statistics on employment and growth. Pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/pdfscache/10420.pdf . Vides ekonomika aptver divas plašas darbību grupas un/vai produktus: “vides aizsardzība” — visas darbības, kas saistītas ar piesārņojuma un jebkādas citas vides degradācijas novēršanu, samazināšanu un likvidēšanu; “resursu pārvaldība” — dabas resursu krājumu saglabāšana un uzturēšana un tādējādi aizsardzība pret noplicināšanu.

(33)

 S. Fankhauser, A. Bowen et al. “Who will win the green race? In search of environmental competitiveness and innovation”, 2013. gads.

(34)

 Business and Sustainable Development Commission, “Better Business Better World, The report of the Business & Sustainable Development Commission”, 2017. gada janvāris (12. lpp.).

(35)

ES vides politikas īstenošanas 2017. gada pārskats.

(36)

Piemēram: Klimata pārmaiņu starpvaldību padome “Global warming of 1.5 °C: an IPCC special report on the impacts of global warming of 1.5 °C above pre-industrial levels and related global greenhouse gas emission pathways, in the context of strengthening the global response to the threat of climate change, sustainable development, and efforts to eradicate poverty”, 2018. gads; Sachs, J., Schmidt-Traub, G., Kroll, C., Lafortune, G., Fuller, G. (2018. gads): SDG Index and Dashboards Report 2018. New York: Bertelsmann Stiftung and Sustainable Development Solutions Network (SDSN); Europe moving towards a sustainable future, Contribution of the Multi-Stakeholder Platform on the implementation of the Sustainable Goals in the EU Reflection Paper, 2018. gada oktobris.

(37)

 Eurostat, “Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā. Pārskats par progresu ceļā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu ES”, 2018. gada izdevums.

(38)

 “Izaugsme Eiropā: “Aprites ekonomikas redzējums konkurētspējīgai Eiropai”, Ellen MacArthur fonds un McKinsey uzņēmējdarbības un vides centrs, 2015. gads.

(39)

“Ceļā uz aprites ekonomiku — atkritumu apsaimniekošana ES”, 2017. gads, Eiropas Parlamenta Izpētes dienests.

(40)

 SITRA, “Aprites ekonomika — jaudīgs dzinējspēks klimata pārmaiņu mazināšanas jomā”, 2018. gads. Pieejams: https://www.sitra.fi/en/publications/circular-economy-powerful-force-climate-mitigation/ .  

(41)

 COM/2018/028 final.

(42)

 COM/2018/340 final.

(43)

Darījumdarbības un ilgtspējīgas attīstības komisija, "Better Business Better World, The report of the Business & Sustainable Development Commission”, 2017. gada janvāris.

(44)

Darījumdarbības un ilgtspējīgas attīstības komisija, "Better Business Better World, The report of the Business & Sustainable Development Commission”, 2017. gada janvāris.

(45)

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), Zaļās darbvietas. Pieejams: http://www.fao.org/rural-employment/work-areas/green-jobs/en/

(46)

 Eurostat, “Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā. Pārskats par progresu ceļā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu ES”, 2018. gada izdevums.

(47)

Eiropas Komisija, Lauksaimniecības preču tirdzniecības politikas uzraudzība, MAP 2018-1, “Lauksaimniecības pārtikas produkti 2017. gadā: vēl viens ES lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības rekordgads”.

(48)

Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/publications/natural-resources-and-environment .

(49)

 Pieejams: https://ec.europa.eu/health/amr/sites/amr/files/amr_action_plan_2017_en.pdf . 

(50)

Padziļināta analīze, kas papildina Komisijas paziņojumu COM (2018) 773 “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”.

Gaļas ražošana ir viena no tām nozarēm, kurām nepieciešama vislielākā zemes platība uz vienu saražoto kaloriju. Gaļas patēriņa veidu maiņa un samazināšana atbrīvos papildu zemi.

(51)

 Ledusskapju energoefektivitāte pēdējo 10 gadu laikā ir ievērojami palielinājusies (tas pats attiecas, piemēram, uz veļas mazgāšanas mašīnām, trauku mazgāšanas mašīnām, televizoriem). Tas nozīmē arī, ka cilvēki iegādājas efektīvākus ražojumus. “Desmit labākie”, pamatojoties uz GFK datiem. Pieejams: topten.eu  

(52)

 COM(2016) 377.

(53)

Līdz pat 9,6 % no Eiropas IKP 2017. gadā bija veltīti veselības aprūpei, tādējādi veselības aprūpes izdevumu efektivitāte un līdzekļu izšķērdēšanas novēršana kļūst arvien svarīgāka.

(54)

COM (2017) 206, Pārdomu dokuments par Eiropas sociālo dimensiju, 2017. gada 26. aprīlis.

(55)

Apvienoto Nāciju Organizācija, ilgtspējīgas attīstības mērķi, 11. mērķis: padarīt pilsētas iekļaujošas, drošas, noturīgas un ilgtspējīgas. Pieejams: https://www.un.org/sustainabledevelopment/cities/

(56)

Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas rīcībpolitiku loma ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas sekmēšanā, ekspertu grupas „Rio+20 izpildes pārraudzība, jo īpaši saistībā ar IAM” ziņojums.

(57)

COM(2018) 22 final.

(58)

Eiropas Komisija 2018. gada novembrī uzsāka projektu AI Watch, lai novērotu ar mākslīgo intelektu saistīto attīstību Eiropas Savienībā un visā pasaulē un sniegtu turpmākai rīcībai vajadzīgo analītisko pamatu.

(59)

Eiropas Komisija “USA-China-EU plans for AI: where do we stand?” (ASV, Ķīnas un EU plāni attiecībā uz MI: kāda ir pašreizējā situācija?) 2018. gada janvāris. Pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/growth/tools-databases/dem/monitor/sites/default/files/DTM_AI%20USA-China-EU%20plans%20for%20AI%20v5.pdf .

(60)

 Jiaxuan You, Xiaocheng Li, Melvin Low, David B. Lobell, Stefano Ermon, “Sustainability and Artificial Intelligence Lab, Combining Remote Sensing Data and Machine Learning to Predict Crop Yield”. Pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://sustain.stanford.edu/crop-yield-analysis .

(61)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference. Pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://www.eurasia.undp.org/content/rbec/en/home/blog/2017/7/12/What-kind-of-blender-do-we-need-to-finance-the-SDGs-.html .

(62)

 Rīcības plāns ilgtspējīgam finansējumam. Pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/info/publications/180524-proposal-sustainable-finance_lv .

(63)

Uzņēmējdarbības un ilgtspējīgas attīstības komisija, “Better Business Better World, The report of the Business & Sustainable Development Commission”, 2017. gada janvāris.

(64)

Uzņēmējdarbības un ilgtspējīgas attīstības komisija, “Better Business Better World, The report of the Business & Sustainable Development Commission”, 2017. gada janvāris. 

(65)

Nodokļu politika Eiropas Savienībā. 2018. gada apsekojums. Pieejams šādā tīmekļa vietnē:

https://ec.europa.eu/taxation_customs/business/company-tax/tax-good-governance/european-semester/tax-policies-european-union-survey_en . Komisija 2018. gada decembrī sāka pētījumu, kurā aplūkotas megatendences (klimata pārmaiņas, digitalizācija, iedzīvotāju novecošana u. tml.) un to ietekme uz ES ekonomiku, jo īpaši uz ES nodokļu sistēmu ilgtspēju.

(66)

COM(2019) 8 final.

(67)

 COM(2019) 8 final.

(68)

COM(2019) 8 final.

(69)

 Dierx, Adriaan, Ilzkovitz, Pataracchia, Ratto, Thum-Thysen un Varga (2017), “Does EU competition policy support inclusive growth?”, Journal of Competition Law & Economics, 13. sēj., Nr. 2; ESAO faktu lapa par to, kā konkurences politika ietekmē makroekonomikas rezultātus (2014. gada oktobris); Fabienne Ilzkovitz un Adriaan Dierx, “Ex-post economic evaluation of competition policy enforcement: A review of the literature”, Konkurences ĢD, 2015. gada jūnijs.

(70)

 http://ec.europa.eu/competition/state_aid/scoreboard/index_en.html.

(71)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/828 (2017. gada 17. maijs), ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu (Dokuments attiecas uz EEZ).

(72)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris ), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (Dokuments attiecas uz EEZ).

(73)

Konfliktu izrakteņu regula (ES) 2017/821.

(74)

  https://ec.europa.eu/info/publications/180524-proposal-sustainable-finance_lv . Visaptverošāks pārskats par ES jaunāko progresu korporatīvās sociālās atbildības/atbildīgas uzņēmējdarbības jomā un attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām tiks sniegts 2019. gada sākumā pasākuma “ES rūpniecības dienas” ietvaros.

(75)

Gana, Kamerūna, Kotdivuāra, kā arī DAK EPN valstis Botsvāna, Dienvidāfrika, Lesoto, Mozambika, Namībija un Svazilenda.

(76)

 Komisijas dienestu neoficiāls dokuments. Pieejams šādā tīmekļa vietnē:  http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/february/tradoc_156618.pdf . 

(77)

Gūtais progress ir izklāstīts ES 2019. gada ziņojumā par politikas saskaņotību attīstībai; minētais ziņojums ir publicēts kopā ar šo pārdomu dokumentu: Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments (2019) 20.

(78)

 COM(2018) 703 final. Pieejami šādā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/communication-principles-subsidiarity-proportionality-strengthening-role-policymaking_lv.pdf  un  https://ec.europa.eu/commission/priorities/democratic-change/better-regulation/task-force-subsidiarity-proportionality-and-doing-less-more-efficiently_lv .

(79)

Pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://ec.europa.eu/info/strategy/international-strategies/global-topics/sustainable-development-goals/multi-stakeholder-platform-sdgs_lv .

(80)

 Tā kā kopš šā plāna izveides 2017. gada septembrī ar tā starpniecību ir piesaistīti vairāk nekā 37 miljardi euro, tas ir uz pareizā ceļa, lai līdz 2020. gadam sasniegtu mērķi – 44 miljardu euro lielus ieguldījumus ilgtspējīgā attīstībā.