(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.” Turklāt 3. pantā ir noteikts, ka “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” un cita starpā “tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) .

(2)

Šīs tiesības un vērtības ir aktīvi jākopj, jāaizsargā, jāveicina, jāīsteno un jādala starp iedzīvotājiem un tautām arī turpmāk, un tām jābūt ES projekta centrā , jo šo tiesību un vērtību aizsardzības vājināšanās kādā no dalībvalstīm var nelabvēlīgi ietekmēt visu Savienību kopumā . Tādēļ ES budžetā ir jāizveido jauns Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds, kas ietver programmu “ Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, kā arī programmu “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrības saskaras ar ekstrēmismu, radikālismu un šķelšanos un sarūkošu pilsoniskās sabiedrības telpu , svarīgāk nekā jebkad agrāk ir veicināt, stiprināt un aizstāvēt tiesiskumu, tiesības un tādas ES vērtības kā cilvēktiesības, cilvēka cieņas ievērošana, brīvība, demokrātija, vienlīdzība un tiesiskums. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz ES politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Kā daļa no jaunā fonda programma “Tiesiskums” turpinās atbalstīt Savienības tiesiskuma telpas  — kuras pamatā ir tiesiskums, tiesu iestāžu neatkarība un neitralitāte, savstarpēja atzīšana un savstarpēja uzticība, tiesu iestāžu pieejamība un pārrobežu sadarbība — turpmāko attīstību. Programmā “ Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” tiks apvienota 2014.–2020. gada programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 (4), un programma “Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014 (5) (“iepriekšējās programmas”).

(3)

Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas ▌ir vērstas uz personām un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, tiesības , vienlīdzība un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Galīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt uz tiesībām balstītu, vienlīdzīgu, atvērtu, plurālistisku, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību. Tas ietver dinamisku un spējīgu pilsonisko sabiedrību, cilvēku demokrātiskās, pilsoniskās un sociālās līdzdalības veicināšanu un Eiropas sabiedrības bagātīgās daudzveidības kopšanu , pamatojoties uz mūsu kopīgajām vērtībām, vēsturi un atmiņu. Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir prasīts, lai Savienības iestādes uztur atvērtu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju darīt zināmu un publiski apmainīties ar savu viedokli visās Savienības darbības jomās.

(3a)

Izveidojot pilsoniskā dialoga grupu, būtu jāiedibina regulārs, atvērts un pārredzams dialogs ar programmas atbalsta saņēmējiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām. Pilsoniskā dialoga grupai vajadzētu būt atvērtam un neformālam diskusiju forumam un būtu jādod ieguldījums pieredzes un labas prakses apmaiņā un diskusijās par politikas attīstību programmas jomās un mērķos, ka arī saistītās jomās. Pilsoniskā dialoga grupai nevajadzētu būt nekādi atbildīgai par programmas vadību.

(4)

Programmai būtu jāļauj attīstīt sinerģijas, lai risinātu problēmas, kas ir kopīgas Savienības vērtību veicināšanas un aizsardzības jomā, un jāsasniedz kritiskā dimensija, lai panāktu konkrētus rezultātus šajā jomā. Tas būtu jāpanāk, pamatojoties uz iepriekšējo programmu pozitīvo pieredzi un to pilnveidojot . Tas ļaus pilnībā izmantot sinerģiju potenciālu, efektīvāk atbalstīt attiecīgās politikas jomas un palielināt to potenciālu sasniegt personas un pilsonisko sabiedrību, mēģinot panākt līdzsvarotu ģeogrāfisko sadalījumu . Lai programma būtu efektīva, tai būtu jāņem vērā dažādo rīcībpolitiku īpatnības, to dažādās mērķgrupas un to īpašās vajadzības, izmantojot pielāgotas un mērķorientētas pieejas.

(4a)

Tiesiskuma un demokrātijas pilnīga ievērošana un veicināšana ir būtiska, lai palielinātu pilsoņu uzticēšanos Savienībai un nodrošinātu dalībvalstu savstarpējo uzticību. Veicinot tiesības un vērtības, programma palīdzēs veidot demokrātiskāku Savienību, veicinās tiesiskuma ievērošanu un demokrātisko dialogu, pārredzamību un labu pārvaldību, tostarp gadījumos, kad sarūk pilsoniskās sabiedrības telpa.

(5)

Lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem un sekmētu demokrātisko līdzdalību , ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni. Būtu jāattīsta un jāsekmē Eiropas pilsoniskums un Eiropas identitāte, veicinot iedzīvotāju izpratni par politikas veidošanas procesu un pilsonisko iesaisti Savienības darbībās. Turklāt iedzīvotāju iesaistīšana pilsētu sadraudzības projektos vai pilsētu tīklos un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī programmas aptvertajās jomās veicinās iedzīvotāju iesaisti sabiedrībā un galu galā aktīvu iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, kultūru dialogu, kultūru un valodu daudzveidību, sociālo iekļaušanu un cieņu pret citiem, stiprina apziņu par piederību pie Savienības un kopēju Eiropas identitātē balstītu pilsonību , kuras pamatā ir vienota mūsu kopīgo Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. To nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ īpaši svarīgi ir veicināt spēcīgāku apziņu par piederību pie Savienības un par Savienības vērtībām ES attālāko reģionu iedzīvotāju vidū.

(6)

Atceres pasākumi un kritiskas pārdomas par Eiropas vēsturisko atmiņu ir vajadzīgas, lai iedzīvotāji , it sevišķi jaunieši, apzinātos kopējo vēsturi un vērtības , kas ir pamats kopējai nākotnei ▌. Atceres pasākumos būtu jārosina pārdomas par Eiropas jauno laiku totalitāro režīmu cēloņiem — īpaši par nacisma, kas noveda pie holokausta, un fašisma, staļinisma un totalitāro komunistisko režīmu cēloņiem — un jāpiemin šo režīmu noziegumu upuri. Šādiem pasākumiem vajadzētu ietvert arī pasākumus, kas attiecas uz citiem izšķirīgiem notikumiem un atsauces punktiem Eiropas jaunāko laiku vēsturē. Būtu jāņem vērā arī vēsturisko, sociālo, kultūras un starpkultūru aspektu nozīme, lai radītu Eiropas identitāti , kuras pamatā ir kopējas vērtības un piederības apziņa.

(7)

Iedzīvotājiem būtu arī vairāk jāapzinās savas tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, viņiem vajadzētu justies ērti, dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī, justies spējīgiem izmantot visas pilsonības tiesības un paļauties uz to, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve savām tiesībām, ka ir pilnībā panākama to izpilde un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Pilsoniskā sabiedrība ir jāatbalsta, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(8)

Dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām un viens no tās mērķiem. Tomēr vispārējais progress dzimumu līdztiesības jomā stagnē. Diskriminācija un nevienlīdzīga attieksme pret sievietēm un meitenēm, kā arī dažādu veidu vardarbība pret sievietēm un meitenēm pārkāpj viņu pamattiesības un kavē viņu pilnīgu politisko, sociālo un ekonomisko līdzdalību sabiedrībā. Turklāt politisko, strukturālo un kultūras šķēršļu pastāvēšana kavē patiesas dzimumu līdztiesības sasniegšanu. Tāpēc dzimumu līdztiesības un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas veicināšana visās Savienības darbībās ir viens no Savienības pamatuzdevumiem un ekonomikas izaugsmes un sociālas attīstības virzītājspēkiem un būtu jāatbalsta ar šo programmu. Īpaši svarīgi ir cīnīties pret stereotipiem un slēpto un intersekcionālo diskrimināciju. Dzimumu līdztiesības pīlāri ir vienlīdzīga piekļuve nodarbinātībai, vienlīdzīga dalība darba tirgū un karjeras izaugsmes šķēršļu likvidēšana visās nozarēs, piemēram, tiesu sistēmā un ar STEM (zinātni, tehnoloģiju, inženierzinātni un matemātiku) saistītās nozarēs. Uzmanība būtu jāvelta arī darba un privātās dzīves līdzsvaram un neapmaksāta mājsaimniecības darba un bērnu, vecu cilvēku un citu apgādājamu personu aprūpes darba vienlīdzīgam sadalījumam starp vīriešiem un sievietēm; tie joprojām ir vienlīdzīgas ekonomiskās neatkarības un līdzdalības pīlāri, kas ir nesaraujami saistīti ar sieviešu un vīriešu līdztiesības panākšanu.

(9)

Dzimumbalstīta vardarbība un vardarbība pret apdraudētām grupām ( bērniem, jauniešiem un citām apdraudētām grupām, piemēram, LGBTQI un personām ar invaliditāti) ir smags pamattiesību pārkāpums un ir izplatīta visā Savienībā ▌visos sociālajos un ekonomiskajos slāņos, un tai ir nopietnas sekas uz cietušo fizisko , garīgo un psiholoģisko veselību un uz sabiedrību kopumā. Dzimumbalstīta vardarbība un aizskaroša izturēšanās gan mājās, gan publiskajā sfērā visvairāk skar sievietes. Tāpēc dzimumu līdztiesības veicināšanas ietvaros ir svarīgi cīnīties pret šādu vardarbību. Eiropas Padomes Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) vardarbība pret sievietēm ir definēta kā visi dzimumbalstītas vardarbības akti, kas izraisa vai, ļoti iespējams, var izraisīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas sievietēm, tostarp draudi izdarīt šādas darbības, piespiešana vai patvaļīga brīvības atņemšana neatkarīgi no tā, vai tās notiek publiskās vai privātās dzīves ietvaros. Cīņā pret dzimumbalstītu vardarbību ir nepieciešama daudzdimensionāla pieeja, kas aptver juridiskos, ekonomiskos, izglītības un veselības aspektus. Ir aktīvi jācīnās arī pret dzimtiskajiem stereotipiem jau no agrīna vecuma, kā arī pret visu veidu naida runu un vardarbību tiešsaistē. Šajā kontekstā joprojām ir svarīgi atbalstīt sieviešu tiesību organizācijas un citus šīs jomas aktorus. Bērni, jaunieši un citas apdraudētas grupas, piemēram, LGBTQI un personas ar invaliditāti, ir īpaši pakļautas vardarbības riskam, sevišķi ģimenē un tuvās attiecībās. Būtu jārīkojas, lai veicinātu apdraudētu personu tiesības — jo īpaši bērnu (tostarp bāreņu, kas par tādiem kļuvuši vardarbības ģimenē dēļ, un citu īpaši neaizsargātu bērnu grupu) tiesības un pastiprinātu viņu aizsardzību un nodrošinātu viņu tiesības uz attīstību, aizsardzību un cieņu. Visu veidu vardarbības , jo īpaši dzimumbalstītas vardarbības, apkarošana, tās novēršanas veicināšana un cietušo aizsardzība un atbalstīšana ir Savienības prioritātes, kas palīdz īstenot personu pamattiesības un veicina dzimumu līdztiesību. Šīs prioritātes būtu jāatbalsta ar programmu.

(10)

Lai novērstu un apkarotu visu veidu vardarbību un aizsargātu cietušos, ir vajadzīga stingra politiskā griba un saskaņota rīcība, kuras pamatā ir iepriekšējo Daphne programmu, programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un programmas “Tiesiskums” metodes un rezultāti. Jo īpaši kopš Daphne programmas uzsākšanas 1997. gadā tās finansējums vardarbības upuru atbalstam un vardarbības pret sievietēm, bērniem un jauniešiem apkarošanai ir guvis patiesus panākumus gan tā popularitātes starp ieinteresētajām personām (valsts iestādēm, akadēmiskām iestādēm un nevalstiskām organizācijām) ziņā, gan arī finansēto projektu efektivitātes ziņā. Ar šo programmu ir finansēti projekti ar mērķi uzlabot izpratni, sniegt atbalstu cietušajiem, kā arī atbalstīt tādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju ▌darbības, kuras darbojas uz vietas. Tā ir vērsusies pret visiem vardarbības veidiem, piemēram, vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbību, cilvēku tirdzniecību , vajāšanu un tādām tradicionālām kaitējošām ieražām kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana , kā arī jauniem vardarbības veidiem, piemēram, iebiedēšanu un aizskarošu izturēšanos tiešsaistē.

Tāpēc ir svarīgi turpināt visas šīs darbības , paredzot neatkarīgu budžeta piešķīrumu programmai Daphne, un nodrošināt, ka šie rezultāti un gūtā pieredze tiek pienācīgi ņemti vērā, īstenojot programmu.

(11)

Nediskriminēšana ir viens no Savienības pamatprincipiem. Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantā paredzēta rīcība ar mērķi apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Nediskriminēšanas princips ir iekļauts arī Hartas 21. pantā. Diskriminācijas , tostarp tiešas, netiešas un strukturālas diskriminācijas, dažādo formu īpašās iezīmes būtu jāņem vērā, un līdztekus būtu jāizstrādā attiecīgas darbības, lai novērstu un cīnītos pret diskrimināciju viena vai vairāku iemeslu dēļ. Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir novērst un apkarot visu veidu diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju, afrofobiju, antisemītismu, antičigānismu , naidu pret musulmaņiem un citus neiecietības veidus , piemēram, homofobiju, bifobiju, transfobiju un interfobiju, kā arī citus neiecietības veidus, kuri balstīti uz dzimtes identitāti, gan tiešsaistē, gan bezsaistē pret cilvēkiem, kas pieder pie minoritātēm, ņemot vērā multiplo diskrimināciju . Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta arī tam, lai novērstu un apkarotu visus vardarbības, naida, segregācijas un stigmatizācijas veidus, kā arī lai apkarotu iebiedēšanu, aizskaršanu un neiecietīgu izturēšanos. Programma būtu jāīsteno savstarpēji papildinošā veidā ar citām Savienības darbībām, kam ir tie paši mērķi, jo īpaši tām, kas minētas Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumā “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam”10 un Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (6).

(12)

Sociāli un vides šķēršļi, kā arī piekļūstamības trūkums kavē personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem. Personas ar invaliditāti cita starpā saskaras ar šķēršļiem, kas kavē viņu piekļuvi darba tirgum, iespējas saņemt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību, izvairīties no nabadzības un sociālās atstumtības, piekļūt kultūras iniciatīvām un medijiem vai izmantot politiskās tiesības. Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) līgumslēdzēja puse Savienība un visas tās dalībvalstis ir apņēmušās veicināt, aizsargāt un nodrošināt, ka visas personas ar invaliditāti var pilnīgi un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. UNCRPD noteikumi ir kļuvuši par Savienības tiesību sistēmas neatņemamu daļu.

(13)

Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību (tiesības uz privātumu) ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 7. pantā. Personas datu aizsardzība ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā. Atbilstību personas datu aizsardzības noteikumiem kontrolē neatkarīgas uzraudzības iestādes. Savienības tiesiskais regulējums, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (8), paredz noteikumus, kas nodrošina tiesību uz personas datu aizsardzību efektīvu aizsardzību. Šie tiesību akti valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādēm uztic uzdevumu veicināt sabiedrības informētību un izpratni par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām, kas saistītas ar personas datu apstrādi. Ņemot vērā, cik svarīgas ir tiesības uz personas datu aizsardzību tehnoloģiju straujas attīstības laikā, Savienībai vajadzētu būt iespējai īstenot izpratni veicinošas darbības , piemēram, atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas cīnās par datu aizsardzību atbilstoši Savienības standartiem, un veikt pētījumus un citas attiecīgas darbības.

(14)

LESD 24. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem noteikumus par procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 11. panta nozīmē. Tas tika izdarīts, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [(ES) Nr. 211/2011 (9)]. Ar programmu būtu jāatbalsta tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi gādājos, ka pilsoņi var izmantot tiesības sākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas.

(15)

Saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu ar programmu visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības un nediskriminēšanas mērķu integrēšana. Programmas starpposma un galīgajā izvērtējumā būtu jāizskata dzimumu ietekmējums, lai novērtētu, kādā apmērā programma palīdz panākt dzimumu līdztiesību, un pārliecinātos, ka programmai nav neparedzētas nelabvēlīgas ietekmes uz dzimumu līdztiesību. Šajā kontekstā, ņemot vērā dažādo programmas sadaļu atšķirīgo dabu un apmēru, būs svarīgi nodrošināt, ka atsevišķie projektu virzītāju vāktie dati, kad vien iespējams, tiek sadalīti pēc dzimuma. Svarīgi ir arī sniegt pieteikumu iesniedzējiem informāciju, kā ņemt vērā dzimumu līdztiesību, tostarp — kā vajadzības gadījumā izmantot tādus dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas instrumentus kā dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā un dzimumu ietekmējuma novērtējumi. Apspriežoties ar ekspertiem un ieinteresētajām personām, būtu jāņem vērā dzimumu līdzsvars.

(16)

LES 3. panta 3. punktā noteikts, ka Savienībai jāveicina bērna tiesību aizsardzība saskaņā ar Hartas 24. pantu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām.

(17)

Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi un nolūkā cīnīties pret diskrimināciju rases un etniskās izcelsmes, kā arī dzimuma dēļ dalībvalstis ir izveidojušas neatkarīgas vienlīdzīgas attieksmes veicināšanas struktūras, kuras parasti dēvē par “līdztiesības struktūrām”. Tomēr daudzas dalībvalstis ir pārsniegušas šīs prasības un nodrošinājušas, ka līdztiesības struktūras var vērsties arī pret diskrimināciju citu iemeslu dēļ, piemēram, valodas , vecuma, dzimumpazīmju, dzimtes identitātes un dzimtiskās daudzveidības, seksuālās orientācijas, reliģijas un pārliecības, invaliditātes vai citu ▌. Līdztiesības struktūras pilda būtisku lomu līdztiesības veicināšanā un vienlīdzīgas attieksmes tiesību aktu efektīvas piemērošanas nodrošināšanā, jo īpaši sniedzot neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem, veicot neatkarīgus apsekojumus par diskrimināciju, publicējot neatkarīgus ziņojumus un sniedzot ieteikumus par jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar diskrimināciju attiecīgajā valstī. Ir būtiski, lai līdztiesības struktūru darbs šajā ziņā tiktu koordinēts Savienības līmenī. 2007. gadā tika izveidots EQUINET. Tā locekļi ir valsts iestādes, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi, kā noteikts Padomes Direktīvās 2000/43/EK (10) un 2004/113/EK (11), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2006/54/EK (12) un 2010/41/ES (13). 2018. gada 22. jūnijā Komisija pieņēma ieteikumu par līdztiesības iestāžu standartiem, kas aptver līdztiesības iestāžu pilnvaras, neatkarību, efektivitāti, kā arī koordināciju un sadarbību. EQUINET atrodas izņēmuma situācijā, jo tā ir vienīgā struktūra, kas nodrošina darbību koordināciju starp līdztiesības iestādēm. Šī EQUINET koordinēšanas darbība ir būtiska, lai pareizi īstenotu Savienības tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā dalībvalstīs, un būtu jāatbalsta ar šo programmu.

(17a)

Lai palielinātu lietotājdraudzīgu piekļūstamību un nodrošinātu neitrālas norādes un praktisku informāciju par visiem programmas aspektiem, dalībvalstīs var izveidot kontaktpunktus ar nolūku sniegt palīdzību gan atbalsta saņēmējiem, gan pieteikumu iesniedzējiem. Programmas kontaktpunktiem būtu jāspēj veikt savas funkcijas neatkarīgi un bez publisko iestāžu iejaukšanās lēmumu pieņemšanā. Dalībvalstīm būtu jāspēj izvēlēties vispiemērotāko programmas kontaktpunktu vadību, cita starpā arī tādu, ko veic publiskās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai to konsorciji. Programmas kontaktpunkti nedrīkst būt atbildīgi par programmas vadību.

(18)

Neatkarīgas cilvēktiesību struktūras, pilsoniskās sabiedrības organizācijas pilda būtisku lomu, veicinādamas un aizsargādamas Savienības kopīgās vērtības saskaņā ar LES 2. pantu, uzlabodamas informētību par tām un veicinādamas Savienības tiesību aktos, tostarp ES Pamattiesību hartā, paredzēto tiesību efektīvu izmantošanu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 19 . aprīļa rezolūcijā, finansējuma palielinājums un pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to lomu un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Tāpēc, papildinot valsts līmeņa centienus, ES finansējumam būtu jāpalīdz atbalstīt, stiprināt un attīstīt tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar vērtību un tiesību veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu, tostarp ar aizstāvības pasākumiem, piemēram, stratēģisko tiesvedību, kampaņām, komunikāciju un citiem uzraudzības pasākumiem, kā arī veicināt un aizsargāt Savienības ▌vērtības un uzlabot informētību par tām vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī. Programma būtu jāīsteno lietotājdraudzīgā veidā, piemēram, izmantojot lietotājdraudzīgu pieteikšanās un ziņošanas procedūru. Īpaši būtu jārūpējas, lai programma būtu piekļūstama transnacionāla, valsts, reģionāla un vietēja līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp vietējo aktīvistu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī saņēmēju spējām. Šajā sakarā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā finanšu atbalsts trešām pusēm.

(19)

Komisijai būtu jānodrošina vispārēja saskaņotība, papildināmība un sinerģijas ar darbu, ko veic Savienības struktūras, biroji un aģentūras, jo īpaši Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, un būtu jāņem vērā citu nacionālo un starptautisko aktoru darbs jomās, uz kurām attiecas programma.

(20)

Ievērojot konkrētus nosacījumus, programmai vajadzētu būt atvērtai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, un EBTA dalībvalstīm, kuras nav EEZ dalībvalstis, un citām Eiropas valstīm. Programmā būtu jāiekļauj arī valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas.

(21)

Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu sadali no Savienības vispārējā budžeta, ir nepieciešams nodrošināt visu veikto darbību Eiropas pievienoto vērtību, to papildināmību ar dalībvalstu darbībām, un būtu jāpanāk saskaņotība, papildināmība un sinerģijas ar finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kurām ir ciešas saiknes citai ar citu, jo īpaši Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu (un tādējādi ar programmu “Tiesiskums”), kā arī ar programmu “Radošā Eiropa” un “Erasmus+”, lai īstenotu kultūras krustmiju iespējas kultūras, mediju, mākslas, izglītības un radošuma jomās. Ir jārada sinerģijas ar citām Eiropas finansējuma programmām, jo īpaši tādās jomās kā nodarbinātība un cīņa pret sociālo atstumtību — jo īpaši ar Eiropas Sociālo fondu Plus —, , iekšējais tirgus, uzņēmējdarbība, jaunatne, veselība, pilsonība, tiesiskums, migrācija, drošība, pētniecība, inovācija, tehnoloģija, rūpniecība, kohēzija, tūrisms, ārējās attiecības, tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība.

(22)

Šajā regulā ir noteikts programmas “ Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” finansējums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [atsauce pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunajam iestāžu nolīgumam: 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (14)].

(23)

Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(24)

Finansēšanas veidi un apguves metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu , attiecīgo ieinteresēto personu un izvēlēto saņēmēju spējas un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. ▌

(24a)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013  (15) , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95  (16) , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96  (17) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939  (18) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371  (19) . Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(25)

Attiecībā uz tādu konkrētu mērķu īstenošanu kā dzimumu līdztiesības, tiesību, pilsoņu līdzdalības un dalības Savienības demokrātiskajā dzīvē veicināšana vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī, kā arī vardarbības apkarošana trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu ar lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai ( OLAF ), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, kas tiem ļautu pilnīgi īstenot savas attiecīgās kompetences.

(26)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām, netiešu izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju dalībvalstu tiesiskuma trūkumu gadījumā, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(26a)

Priekšlikums Eiropas Savienības regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju dalībvalstu tiesiskuma trūkumu gadījumā ir sagatavots, lai Savienība varētu labāk aizsargāt savu budžetu gadījumos, kad tiesiskuma nepilnības traucē vai var apdraudēt pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu intereses. Tai būtu jāpapildina programma “Tiesības un vērtības”, kuras loma ir atšķirīga, proti, finansēt politiku, kura atbilst pamattiesībām un Eiropas vērtībām un kuras pamatā ir iedzīvotāju dzīve un līdzdalība.

(27)

Saskaņā ar [atsauce attiecīgi jāatjaunina saskaņā ar jaunu lēmumu par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES 94. pantu (20)] aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) iedibinātas personas un subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu atbilstoši programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamai kārtībai, kas piemērojama dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Īstenojot programmu, ir jāņem vērā ierobežojumi, kas izriet no AZT attāluma, un ir jāuzrauga un regulāri jāizvērtē to efektīva dalība tajā.

(28)

Ņemot vērā, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai , 2021.–2027. gada DFS periodā un ikgadējo mērķi 30 % pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2027. gadā . Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks pārskatītas vidusposma izvērtējuma kontekstā.

(29)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu ir nepieciešams šo programmu izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas savākta, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, kas ir pamats programmas ietekmes izvērtēšanai uz vietas.

(30)

Lai papildinātu šo regulu programmas īstenošanas nolūkā un nodrošinātu virzības uz tās mērķu sasniegšanu efektīvu novērtēšanu , būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz darba programmām saskaņā ar 13. pantu un attiecībā uz rādītājiem, kā norādīts 14. un 16. pantā un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

▌