(1)

Šajā regulā ir noteikts programmas “Digitālā Eiropa” finansējums laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [atsauce attiecīgi jāatjaunina atbilstoši jaunajam starpiestāžu nolīgumam: 17. punkts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (4)].

(2)

Šai programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/ 1046  (5) ▌(turpmāk “Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finansiālo palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(3)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (6), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (7), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (8) un Regulu (ES) 2017/1939 (9) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā, veicot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus, ar ko nepieļauj, konstatē, novērš un izmeklē pārkāpumus, arī krāpšanas gadījumus, atgūst zaudētus, kļūdaini izmaksātus vai nepareizi izmantotus līdzekļus un attiecīgā gadījumā uzliek administratīvus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 paredzētajiem noteikumiem un procedūrām Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā tas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (10). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas, īstenojot Savienības finanšu interešu aizsardzību, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(4)

Saskaņā ar [atsauce attiecīgi jāatjaunina saskaņā ar jaunu lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām: Padomes Lēmuma ../../ES (11) 88. pants] būtu jānodrošina fiziskām personām un tiesību subjektiem no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) tiesības saņemt finansējumu, ievērojot programmas noteikumus un mērķus un iespējamos režīmus, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Eiropas Komisijai būtu jāuzrauga un regulāri jāizvērtē tas, cik efektīvi attiecīgās personas un subjekti piedalās programmas īstenošanā.

(5)

Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (12) šī programma ir jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas savākta, īstenojot īpašas uzraudzības prasības , atbilstoši faktiskajām vajadzībām un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679  (13), un vienlaikus nodrošinot, ka neveidojas pārmērīgs regulējums un administratīvais slogs, jo īpaši dalībvalstīm , un ka tiek ņemtas vērā digitālajā jomā jau izveidotās mērīšanas un salīdzinošās novērtēšanas sistēmas . Šajās prasības attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus, pēc kuriem pamatā tiek vērtēta programmas ietekme uz vietas.

(5a)

Programmai būtu visaugstākajā līmenī jānodrošina pārredzamība un pārskatatbildība saistībā ar inovatīviem finanšu instrumentiem un mehānismiem, kuriem tiek izmantots Savienības budžets, jo īpaši attiecībā uz to, cik lielā mērā — gan sākotnējo ieceru, gan galarezultātu kontekstā — ar šiem instrumentiem un mehānismiem ir izdevies panākt progresu, tiecoties sasniegt Savienības mērķus.

(6)

Tallinas digitālajā samitā (14), kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos (15) tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē mūsu tautsaimniecībā ▌un pasākumos, ar ko tiek novērsts prasmju deficīts, lai saglabātu un palielinātu Eiropas konkurētspēju un inovāciju , mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir kopīgi jārisina ▌digitālās pārveides radīti problemātiski jautājumi un jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas.

(6a)

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Wifi4EU un Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa pienācīga īstenošana palīdzēs veidot spēcīgu Eiropas digitālo ekonomiku un sabiedrību.

(7)

Konkrēti, Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm: tas ietver tādus jautājumus kā mākslīgais intelekts ▌, taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība , pilnībā ievērojot Regulu (ES) 2016/679 , kā arī digitālās tiesības , pamattiesības un ētikas standarti. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam un nākt klajā ar pamatnosacījumu nostiprināšanas iniciatīvām, lai ES varētu apgūt jaunus tirgus ar radikālām, riskos balstītām inovācijām un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās.

(7c)

Eiropai ir jānodrošina izšķirošs ieguldījums savā nākotnē, veidojot stratēģiski nozīmīgas digitālās spējas, lai izmantotu digitālās revolūcijas sniegtās priekšrocības. Šim nolūkam ES līmenī ir jāatvēl iespaidīgs budžets (vismaz 9,2 miljardi EUR), kas jāpapildina ar apjomīgām investīcijām valstu un reģionu līmenī, proti, veidojot konsekventu un savstarpēji papildinošu saikni ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu.

(8)

Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada” (16) kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība”. Tas palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju digitālajā ekonomikā un būtiski ietekmētu iespējas mazināt un novērst prasmju deficītu Savienībā , tā nodrošinot, ka Eiropas iedzīvotājiem ir prasmes un zināšanas, kas vajadzīgas dalībai digitālās pārveides procesā .

(9)

Paziņojumā “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (17) ir aplūkoti jaunie pasākumi, kurus ir svarīgi veikt, lai ES izveidotu vienotu datu telpu — vienotu digitālo telpu tādā mērogā, pateicoties kuram būs iespējama jaunu datos balstītu produktu un pakalpojumu izstrāde un inovācija .

(10)

Par programmas vispārīgo mērķi būtu jākļūst mērķim atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiju attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, lai ieguvēji būtu uzņēmumi un iedzīvotāji visā Savienībā , arī tālākajos un ekonomiski nelabvēlīgākā situācijā esošajos reģionos . Programma būtu jāstrukturē, par pamatu ņemot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: augstas veiktspējas datošana ▌, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, padziļinātas digitālās prasmes un izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai palielinātu investīcijas un veidotu spēcīgāku sinerģiju. Turklāt ar programmu būtu jāpanāk spēcīgāka Savienības konkurētspēja un tās tautsaimniecības izturētspēja.

(10a)

Katrs no pieciem konkrētajiem mērķiem ir atšķirīgs, tomēr tie visi ir cits citam pakārtoti. Piemēram, lai varētu uzticēties mākslīgajam intelektam, ir vajadzīga kiberdrošība, un augstas veiktspējas datošanas jaudai būs izšķiroša nozīme mācību atbalstam mākslīgā intelekta kontekstā, turklāt visiem trim minētajiem elementiem ir vajadzīgas padziļinātas digitālās prasmes. Pat ja ar šo programmu īstenojamas darbības attiecas katra uz savu konkrēto mērķi, šos mērķus nevajadzētu skatīt šķirti — tie būtu jāskata kā viena saskaņota kopuma kodola elementi.

(10b)

Ir jāatbalsta MVU, kuri plāno digitālo pārveidi izmantot savos ražošanas procesos. Tas ļaus MVU, efektīvi izmantojot resursus, veicināt Eiropas ekonomikas izaugsmi.

(11)

Programmas īstenošanā centrāla nozīme būtu jāpiešķir Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuriem vajadzētu sekmēt progresīvu digitālo tehnoloģiju plašu ieviešanu rūpniecībā, jo īpaši MVU un struktūrās (vidēji liela kapitāla uzņēmumos), kas nodarbina ne vairāk kā 3 000 darbinieku un nav MVU, kā arī publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Lai digitālās inovācijas centrus, kuru gadījumā ir izpildīti ar šo programmu noteiktie atbilstības kritēriji, precīzāk nošķirtu no digitālās inovācijas centriem, kas izveidoti, ņemot vērā paziņojumu par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016)0180), un tiek finansēti no citiem avotiem, ar šo programmu finansētie digitālās inovācijas centri būtu jāsauc par Eiropas digitālās inovācijas centriem. Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jāsadarbojas kā vienotam decentralizētam tīklam. Tie ir piekļuves punkti jaunākajai digitālajai jaudai, tostarp augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām jau izstrādātām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbojas kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī palīdzēs veidot padziļinātas digitālās prasmes (piemēram, koordinējot ar pasniedzējiem īstermiņa apmācību rīkošanu darbiniekiem un prakses iespējas studentiem) . Eiropas digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina plašs ģeogrāfiskais tvērums visā Eiropas teritorijā  (18) un arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū.

(11a)

Programmas pirmajā īstenošanas gadā atklātas konkursa procedūras rezultātā no dalībvalstu izraudzītām struktūrām būtu jāizveido sākotnējs Eiropas digitālās inovācijas centru tīkls. Tādēļ būtu jādod dalībvalstīm iespēja saskaņā ar savām valsts procedūrām brīvi piedāvāt kandidātus — administratīvas un institucionālas struktūras, un katras dalībvalsts viedoklis Komisijai būtu maksimāli jāņem vērā, pirms tā izvēlas Eiropas digitālās inovācijas centru attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Dalībvalstis atklāta konkurences procesa rezultātā par kandidātiem var izraudzīties struktūras, kuras jau pilda digitālās inovācijas centru funkcijas saistībā ar Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu. Komisija atlases procesā var iesaistīt neatkarīgus ārējos ekspertus. Komisijai un dalībvalstīm nevajadzētu pieļaut kompetences un funkciju lieku dublēšanos valsts un ES līmenī. Tāpēc būtu jānodrošina adekvāta elastība attiecībā uz iespēju izraudzīties centrus un noteikt to darbības un sastāvu. Lai panāktu gan plašu Eiropas ģeogrāfisko tvērumu, gan tehnoloģiju vai nozaru līdzsvarotu tvērumu, atklātas konkursa procedūras rezultātā tīklu varētu vēl vairāk paplašināt.

(11b)

Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu attiecīgi jāveido sinerģija ar digitālās inovācijas centriem, kuri tiek finansēti no programmas “Apvārsnis Eiropa” vai citu pētniecības un inovācijas programmu līdzekļiem, ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, jo īpaši ar EIT Digital, un arī ar tādiem jau izveidotiem tīkliem kā Eiropas uzņēmumu tīkls vai InvestEU centriem.

(11c)

Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jādarbojas kā starpniekam, kas palīdz savest kopā nozares, uzņēmumus un pārvaldības iestādes, kam ir vajadzīgi jauni tehnoloģiju risinājumi, no vienas puses, ar uzņēmumiem, jo īpaši jaunuzņēmumiem un MVU, kuri var piedāvāt tirgū laižamus risinājumus, no otras puses.

(11d)

Par Eiropas digitālās inovācijas centru var izraudzīties tiesību subjektu konsorciju, ievērojot Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu, kurā noteikts, ka uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus ir tiesīgi piedalīties subjekti, kas nav juridiskas personas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ja vien šo personu pārstāvjiem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības subjektu vārdā un ja subjekti piedāvā tādas pašas Savienības finanšu interešu aizsardzības garantijas, kādas piedāvā juridiskās personas.

(11e)

Būtu jāparedz iespēja Eiropas digitālās inovācijas centriem saņemt ieguldījumu no dalībvalstīm, līdzdalības trešām valstīm vai to publiskā sektora struktūrām, ieguldījumu no starptautiskām struktūrām vai iestādēm, ieguldījumu no privātā sektora, jo īpaši no Eiropas digitālās inovācijas centru dalībniekiem, ieinteresētajām personām vai partneriem, kā arī izmantot Eiropas digitālās inovācijas centru pašu aktīvu un darbību rezultātā gūtos ieņēmumus, saņemt novēlējumus, ziedojumus un ieguldījumu no privātpersonām vai saņemt finansējumu no programmas un citu Savienības programmu līdzekļiem dotāciju veidā.

(12)

Programmas īstenošana būtu jānodrošina ar projektiem, kuri nostiprina digitālās pamatspējas un to plašu izmantošanu. Dalībvalstīm un vajadzības gadījumā arī privātajam sektoram šajos projektos būtu jāpiedalās ar līdzfinansējumu . Līdzfinansējuma īpatsvars būtu jānosaka darba programmā. Tikai izņēmuma gadījumos attiecināmās izmaksas ar Savienības finansējumu drīkstētu segt līdz pat 100 % apmērā. Proti, tādā gadījumā būtu jāsasniedz kritiskā masa iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā nezaudē līderpozīcijas tehnoloģiju progresa jomā.

(13)

Šīs programmas politikas mērķu īstenošana notiks, arī izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantijas no fonda InvestEU ▌.

(14)

Ar programmas darbībām būtu vēl vairāk jāpilnveido Savienības digitālā jauda un arī samērīgi jārod risinājums tirgus nepilnību vai nepietiekami optimālu investīciju situācijās, nepieļaujot dublēšanos un privātā finansējuma izstumšanu, un ar tām nepārprotami ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība.

(15)

Lai elastība būtu maksimāla visā programmas dzīves ciklā un lai veidotos tās komponentu savstarpēja sinerģija, katru konkrēto mērķi var īstenot ar jebkuru no Finanšu regulā paredzētajiem instrumentiem. Kā izpildes mehānismi ir jāizmanto gan tieša pārvaldība, gan netieša pārvaldība — gadījumos, kad Savienības finansējumu nāktos kombinēt ar citiem finansējuma avotiem vai kad izpildei ir vajadzīga kopīgi pārvaldītu struktūru izveide. Turklāt, lai reaģētu jo īpaši uz jaunām norisēm un vajadzībām, piemēram, uz jaunām tehnoloģijām, Komisija ikgadējā budžeta procedūrā un saskaņā ar Finanšu regulu var ierosināt atkāpties no summām, kas indikatīvi norādītas šajā regulā.

(15a)

Lai līdzekļu piešķiršana no Savienības vispārējā budžeta būtu efektīva, ir jāpanāk, ka visas ar programmu īstenotās darbības un pasākumi nodrošina Eiropas pievienoto vērtību un ka tos var papildināt ar dalībvalstu veiktiem pasākumiem, un vienlaikus ir jātiecas pēc konsekvences, mijiedarbības un sinerģijas ar finansēšanas programmām, kuras atbalsta savstarpēji cieši saistītas politikas jomas. Gan tieši, gan netieši pārvaldītām darbībām attiecīgajās darba programmās ir paredzēts konsekvences nodrošināšanas instruments, tomēr Komisijai un attiecīgajām dalībvalstu iestādēm būtu jāveido sadarbība, lai konsekvence un savstarpēja papildināšana būtu iespējama arī starp tieši vai netieši pārvaldītiem fondiem un fondiem, uz kuriem attiecas dalīta pārvaldība.

(16)

Augstas veiktspējas datošanai un ar to saistītajai datu apstrādes jaudai Savienībā būtu jānodrošina, ka augstas veiktspējas datošana tiek plašāk pielietota rūpniecībā un sabiedrībai nozīmīgās jomās kopumā, tā tiecoties izmantot unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības un jo īpaši uz mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju. Iegādājoties pasaules klases superdatorus, būs nodrošināta Savienības datu piegādes sistēma, un tas palīdzēs izvērst simulācijas, vizualizācijas un prototipēšanas pakalpojumus, turklāt būs nodrošināta augstas veiktspējas datošanas sistēma atbilstoši Savienības vērtībām un principiem.

(17)

Padome (19) un Eiropas Parlaments (20) ir pauduši atbalstu Savienības intervencei šajā jomā. Turklāt 2017. un 2018.  gadā deviņpadsmit dalībvalstis parakstīja EuroHPC deklarāciju (21), kas ir vairāku valdību vienošanās, ar kuru tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, kas būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā.

(18)

Tiek uzskatīts, ka vispiemērotākais mehānisms konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanai ir kopuzņēmums — tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un tās pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses (22). Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetences centri , kā tie definēti Padomes Regulas (ES) 2018/1488 2. panta 4. punktā, dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem , tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, kā arī akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm.

(19)

Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības , pakalpojumu un arī publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar mākslīgo intelektu saistīto spēju pilnveidošana. Roboti kļūst arvien autonomāki, un tos izmanto rūpnīcās, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās un slimnīcās. Komerciālas mākslīgā intelekta platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietojumu vides un veselības jomā; visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni. Lai Eiropa būtu starptautiski konkurētspējīga, tai ir būtiski apvienot spēkus visos līmeņos. Dalībvalstis to ir atzinušas, uzņemoties konkrētas saistības sadarboties koordinētā rīcības plānā.

(19a)

Algoritmu krātuves var aptvert lielu algoritmu kopumu, tostarp vienkāršus risinājumus, piemēram, klasifikācijas algoritmus, neironu tīkla algoritmus vai plānošanas vai argumentācijas algoritmus, vai arī sarežģītākus risinājumus, piemēram, runas atpazīšanas algoritmus, navigācijas algoritmus, kas iebūvēti autonomās ierīcēs, piemēram, dronos vai autonomos vieglajos automobiļos, ar mākslīgā intelekta algoritmiem aprīkotus robotus, kas tiem ļauj mijiedarboties ar apkārtējo vidi un tai pielāgoties. Būtu jānodrošina, ka algoritmu krātuves ir viegli pieejamas visiem, pamatojoties uz taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem.

(19b)

Eiropas Parlaments 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju norādīja uz valodas barjeru ietekmi uz rūpniecību un tās digitalizāciju. Šajā kontekstā tādu mākslīgajā intelektā balstītu lielapjoma valodu tehnoloģiju kā automātiskā tulkošana, runas atpazīšana, lielo datu teksta analīze, dialoga un jautājumu un atbilžu sistēmu izstrādei ir būtiska nozīme, lai saglabātu valodu daudzveidību, nodrošinātu iekļaušanu un veicinātu cilvēku savstarpējo saziņu un cilvēka-mašīnas komunikāciju.

(19c)

Produktiem un pakalpojumiem, kas balstīti uz mākslīgo intelektu, vajadzētu būt lietotājdraudzīgiem un pēc noklusējuma atbilstošiem tiesību aktiem un jānodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas un plašāka informācija, jo īpaši par produktu un pakalpojumu kvalitāti.

(20)

Mākslīgā intelekta attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentālās iekārtas , tostarp valodu tehnoloģijas .

(21)

Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (23) Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgu Eiropas kiberdrošības pieeju, atzīstot nepieciešamību vairot informētību, un pauda pārliecību, ka ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un valstu un Eiropas rūpnieciskās drošības politikas veidotāji , turklāt īstenojot integrētu drošības un privātuma automātisku aizsardzību .

(22)

Kiberdrošība ir problemātisks jautājums, kas jārisina visai Savienībai, un to nevar ▌risināt ar ▌valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības jauda, lai Eiropai būtu vajadzīgās spējas aizsargāt ▌iedzīvotājus , publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumus pret kiberdraudiem. Turklāt ir jāaizsargā patērētāji, kuri izmanto tīklā savienotus produktus, jo ir iespējama to uzlaušana, un tas var apdraudēt patērētāju drošību. Lai to panāktu, kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru būtu jāizstrādā un jākoordinē projekti, kas stiprina Eiropas kiberdrošības jaudu un nodrošina, ka plašumā vēršas jaunāko kiberdrošības risinājumu izmantošana visā ekonomikā, un būtu arī jāapkopo kompetences šajā jomā, tā tiecoties sasniegt kritisko masu un izcilību.

(23)

Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar vairākām iniciatīvām (24), izklāstot vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai, lai nostiprinātu Eiropas spēju tikt galā ar kiberuzbrukumiem un kiberdraudiem un šajā jomā veidotu spēcīgāku tehnoloģisko un rūpniecisko jaudu. Viena no tām ir regula par ES Kiberdrošības aģentūru (ENISA) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju (“Kiberdrošības akts”).

(24)

Lai digitālais vienotais tirgus spētu darboties, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai būtu iespējams garantēt drošību un panākt, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām un darījumiem, ļoti svarīga nozīme ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā digitālā identitāte, kriptogrāfija un ielaušanās atklāšana un to pielietojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, enerģētika, transports, veselības aprūpe un e-pārvaldība.

(25)

Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra — lai sekmīgi īstenotu Eiropas digitalizāciju, Savienībai jo īpaši ir vajadzīgi digitalizācijas laikmetam pielāgoti darba tirgi un apmācības un izglītības sistēmas un ir jāiegulda digitālajās prasmēs, lai attiecīgās iespējas pilnvērtīgi spētu izmantot visi Eiropas iedzīvotāji.

(26)

Savos 2017. gada 14. decembra secinājumos Eiropadome aicināja dalībvalstis, Padomi un Komisiju panākt progresu, īstenojot 2017. gada novembra Gēteborgas sociālā samita izglītības un apmācības programmu, cita starpā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāru un izglītības un apmācības komponentu, un izpildot jauno Eiropas prasmju programmu. Eiropadome arī aicināja Komisiju, Padomi un dalībvalstis izvērtēt pasākumus, ko būtu iespējams veikt, lai risinātu problemātiskus ar prasmēm digitalizācijas, kiberdrošības, medijpratību un mākslīgā intelekta jomā saistītus jautājumus, un lai īstenotu iekļaujošu, mūžizglītībā balstītu un uz inovāciju vērstu pieeju, kas ir nepieciešama izglītības un apmācības jomā. Atbildot uz šo aicinājumu, Komisija 2018. gada 17. janvārī nāca klajā ar pirmo pasākumu paketi, pievēršoties pamatprasmēm, digitālajām prasmēm (25), kā arī kopīgajām vērtībām un iekļaujošai izglītībai. Tam 2018. gada maijā sekoja otrā pasākumu pakete, kas palīdz sagatavoties Eiropas izglītības telpas izveidei 2025. gadā, un arī šajā paketē ir uzsvērta digitālo prasmju centrālā nozīme.

(26a)

Medijpratība ir būtiskākās iemaņas (zināšanas, prasme un attieksme), pateicoties kurām iedzīvotāji var efektīvi kontaktēties ar plašsaziņas līdzekļiem un citiem informācijas sniedzējiem, veidot kritiskās domāšanas spēju un iegūt mūžizglītībai vajadzīgās prasmes, lai iekļautos sabiedrības dzīvē un kļūtu par aktīviem sabiedrības locekļiem.

(26b)

Ir vajadzīga holistiska pieeja, tāpēc programmā būtu jāņem vērā arī tādi aspekti kā iekļaušana, kvalifikācija, apmācība un specializācija, kas līdz ar padziļinātām digitālajām prasmēm ir izšķirošas nozīmes elements, lai zināšanu sabiedrībā būtu iespējams radīt pievienoto vērtību.

(27)

Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (26) Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats. Turklāt Parlaments pieprasīja visās digitālajās iniciatīvās iestrādāt dzimumu līdztiesības aspektu, uzsverot, ka ir jāizskauž dzimumu nevienlīdzība IKT nozarē, jo tas ir būtiski Eiropas ilgtermiņa izaugsmei un labklājībai.

(28)

Progresīvās digitālās tehnoloģijas, kas tiek atbalstītas ar šo programmu, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet pie ieviešanas, īstenošanas un mēroga paplašināšanas Savienības līmenī. Rīcība Savienības līmenī ir vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju ieviešanai — tā ir vajadzīga arī prasmju jomā. Ir jāpanāk, ka padziļinātu digitālo prasmju , tostarp datu aizsardzības iemaņu, apgūšanas iespējas ir plašākas, šādu iespēju ir vairāk un tās ir pieejamas visā ES. Pretējā gadījumā tas varētu kavēt progresīvu digitālo tehnoloģiju raitu ieviešanu un vājināt Savienības ekonomikas konkurētspēju kopumā. Ar šo programmu atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF , “ERASMUS+” un programmu “Apvārsnis Eiropa”. Attiecīgās darbības būs vērstas uz darbaspēku privātajā un publiskajā sektorā, jo īpaši uz IKT speciālistiem un citiem ar to saistītajiem speciālistiem, un arī uz studentiem. Šajās kategorijās ir gan izglītības saņēmēji, gan sniedzēji. Jēdziens “darbaspēks” nozīmē ekonomiski aktīvos iedzīvotājus un ietver gan nodarbinātos (darbiniekus vai pašnodarbinātas personas), gan bezdarbniekus.

(29)

Lai mazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem ▌, tā ļaujot viņiem ātrāk, ērtāk un lētāk sazināties ar publiskā sektora iestādēm un vienlaikus nodrošinot, ka pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiek sniegti efektīvāk , pārredzamāk un kvalitatīvāk , turklāt palielinot publisko izdevumu lietderību , izšķiroša nozīme ir publiskās pārvaldes iestāžu un pakalpojumu modernizēšanai ar digitalizācijas palīdzību. Vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, tāpēc ar atbalstu to īstenošanai un ieviešanai Savienības līmenī būtu jāpanāk, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā Eiropā var baudīt priekšrocības, ko sniedz piekļuve augstas kvalitātes daudzvalodu digitālajiem pakalpojumiem. Turklāt ir sagaidāms, ka Savienības atbalsts šajā jomā veicinās publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu.

(29a)

Ar digitalizāciju var nodrošināt, ka netraucēta piekļuve vieglāk un sekmīgāk ir iespējama ikvienam, arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai ar invaliditāti un tiem, kuri dzīvo attālos vai lauku apvidos.

(30)

Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrībai nozīmīgās jomās kā veselības aprūpe (27), mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, drošība, oglekļa emisiju samazināšana, energoinfrastruktūra , kultūra, izglītība un apmācība , ir jāturpina izstrādāt un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām droši apmainīties ar datiem un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģijas potenciālu.

(30a)

Nepieciešamo digitālo tehnoloģiju — jo īpaši konkrētajiem augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta un kiberdrošības mērķiem atbilstošu tehnoloģiju — ieviešana un uzticēšanās ir divi galvenie faktori, kam ir izšķiroša nozīme, lai baudītu digitālās pārveides sniegtās priekšrocības, un tos varētu papildināt ar citām augstajām un nākotnes tehnoloģijām, tādām kā sadalītās virsgrāmatas (piemēram, blokķēdes) tehnoloģijas.

(30b)

Ar digitālo pārveidi būtu jānodrošina Eiropas iedzīvotājiem iespējas piekļūt saviem datiem, tos droši izmantot un pārvaldīt pārrobežu līmenī neatkarīgi no savas un datu fiziskās atrašanās vietas.

(31)

ES Padome savā Tallinas 2017. gada 6. oktobra deklarācijā secināja, ka digitālais progress nozīmē mūsu sabiedrības un ekonomikas fundamentālu pārveidi, un tas liek apšaubīt ne vien senāk daudzās jomās izstrādāto rīcībpolitiku lietderību, bet arī publiskās pārvaldes iestāžu lomu un funkcijas kopumā. Mūsu pienākums ir šīs grūtības paredzēt un tās pārvarēt, lai apmierinātu iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzības un attaisnotu to cerības.

(32)

Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama un ērta piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(33)

Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums (28) liecina, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tieši ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme, lai veicinātu produktivitāti, konkurētspēju, ekonomisko sadarbību, ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un kvalitatīvu darbvietu radīšanu . Konkrēti, ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīga tiesu sistēma, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi un lai uzņēmumi un iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus.

(34)

Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne vien likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē pārrobežu sadarbību, Eiropas standartu popularizēšanu , rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos šķēršļus, tā vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī. Tiecoties izskaust Eiropas pakalpojumu sadrumstalotību un atbalstīt pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējas atzīšanas sistēmu ES, būtu jāveicina holistiska starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai, un tas jādara galalietotājiem vispiemērotākajā veidā un nodrošinot galalietotājiem vislabākos rezultātus. Tas nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plaši — diapazonā no tehniskiem līdz pat juridiskiem aspektiem un aptverot šajā jomā īstenojamās rīcībpolitikas elementus.Tātad darbību spektrs pārsniegtu risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kuros balstītos nepieciešamie pamatnosacījumi ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā. Ar programmu būtu arī jāveicina raitāks dažādu valstu iniciatīvu savstarpējas bagātināšanas process, galarezultātā izveidojot digitālo sabiedrību.

(34a)

Tādēļ ar šo programmu būtu jāveicina atklātā pirmkoda risinājumi, tā nodrošinot, ka ir iespējama atkalizmantošana, palielinās uzticēšanās un ir garantēta pārredzamība. Tas pozitīvi ietekmēs finansēto projektu ilgtspēju.

(35)

Budžets, kurš atvēlēts konkrētām darbībām, ar ko paredzēts ieviest sadarbspējas satvaru un panākt izstrādāto risinājumu sadarbspēju, ir 194 miljoni EUR.

(36)

Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (29) ir norādīts, ka ir svarīgi rast pietiekamu publisko un privāto finansējumu Eiropas rūpniecības digitalizācijai.

(37)

Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka “visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas”. Tas ir jo īpaši svarīgi MVU kultūras un radošajās nozarēs.

(38)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija” vērtēja atzinīgi, uzskatot, ka kopā ar klāt pievienotajiem dokumentiem tas “ir pirmais pasākums plašā Eiropas darba programmā, kas īstenojama ciešā sadarbībā ar visiem ieinteresētajiem publiskā un privātā sektora dalībniekiem” (30).

(39)

Lai sasniegtu nospraustos mērķus, iespējams, nāksies palielināt papildinošu tehnoloģiju potenciāla īpatsvaru tīklošanas un datošanas jomās, kā tas norādīts paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija” (31), kurā atzīts, ka augstākā līmeņa tīklošanas un mākoņa infrastruktūras pieejamība ir būtisks rūpniecības digitalizācijas komponents .

(40)

▌Regula  (ES) 2016/679 , kura nodrošina vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams dalībvalstu tiesību sistēmās, garantē personas datu brīvu plūsmu starp ES dalībvalstīm un nostiprina personu uzticēšanos un drošību — divus neaizstājamus patiesa digitālā vienotā tirgus elementus. Ar visām darbībām , ko veic saskaņā ar šo programmu, ja tās ietver personas datu apstrādi, būtu jāveicina Regulas (ES) 2016/679 piemērošana, piemēram, mākslīgā intelekta un blokķēdes tehnoloģijas jomā. Ar attiecīgajām darbībām būtu jāveicina integrētai datu aizsardzībai pēc noklusējuma atbilstošu digitālo tehnoloģiju izstrāde.

(41)

Programma būtu īstenojama, pilnībā ievērojot starptautisko un ES regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes jomā. Intelektuālā īpašuma efektīva aizsardzība ir būtiska inovācijai, un tātad ir vajadzīga šīs programmas efektīvai īstenošanai.

(42)

Struktūrām, kuras īsteno šo programmu, būtu jāievēro noteikumi, kas piemērojami Savienības iestādēm, un valstu tiesību akti, kuri attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši ar sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un ar ES klasificētu informāciju. Lai īstenotu konkrēto mērķi Nr. 3, drošības apsvērumu dēļ no piedāvājumu un iepirkumu konkursiem, kas tiek rīkoti saskaņā ar šo programmu, iespējams, nāksies izslēgt trešo valstu kontrolētas struktūras. Izņēmuma gadījumos šāda izslēgšana, iespējams, būs vajadzīga arī saistībā ar konkrētajiem mērķiem Nr. 1 un Nr 2. Drošības apsvērumiem, ar ko piemēro šādu izslēgšanu, vajadzētu būt samērīgiem un pienācīgi pamatotiem attiecībā pret riskiem, ko radītu šādu struktūru pielaišana konkursam.

(43)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma veicinās integrētu pieeju rīcībai klimata jomā un galarezultātā ļaus sasniegt vispārējo mērķi — 25 % no ES budžeta izdevumiem atvēlēt klimata mērķu atbalstam (32). Programmas sagatavošanas un īstenošanas posmā būtu jānosaka attiecīgas darbības, kas būtu atkārtoti jāizvērtē atbilstošo novērtēšanas un pārskatīšanas procesu kontekstā.

▌

(45)

Būtu jāpieņem tādas darba programmas, ar kurām var panākt, ka programmas mērķi tiek sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, turklāt nodrošinot, lai Savienības un dalībvalstu vienotā rīcība būtu konsekventa, pārredzama un nepārtraukta. Darba programmas principā būtu jāpieņem ▌reizi divos gados ▌vai — gadījumos, kad tas ir vajadzīgs programmas īstenošanai, — katru gadu . Regulai atbilstošie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, vadoties pēc tā, vai ar attiecīgajām metodēm var sasniegt konkrētos darbību mērķus un panākt rezultātus, jo īpaši apsverot kontroles izmaksas, administratīvo slogu un prognozēto neatbilstības risku. Cita starpā būtu arī jāapsver iespēja izmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes un vienību izcenojumu, kā arī ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kā tas norādīts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(46)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus, ar ko tiek grozīts I un II pielikums, lai rādītājus pārskatītu un/vai tos papildinātu. Īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu attiecīgu apspriešanos, cita starpā arī ekspertu līmenī, un lai šāda apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrēti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes vienādu līdzdalību deleģēto aktu sagatavošanā, visus dokumentus abas minētās iestādes saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un abu iestāžu ekspertiem sistemātiski ir pieejamas Komisijas ekspertu grupu sanāksmes, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās 8., 11., 16., 21., 35., 38. un 47. pantā un kas attiecas uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, uzņēmējdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, veselības aprūpi, patērētāju tiesību aizsardzību un tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību un taisnīgu tiesu. Dalībvalstīm šī regula ir jāpiemēro, ievērojot minētās tiesības un principus.

▌

(49)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā, un tie jo īpaši paredz kārtību, kādā tiek veidots budžets un nodrošināta tā izpilde, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un arī finanšu jomas subjektu atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad ir konstatēti vispārēji trūkumi saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un ES finansējuma lietderībai,