EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52019AP0383

P8_TA(2019)0383 OLAF veikta izmeklēšana un sadarbība ar Eiropas Prokuratūru ***I Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF izmeklēšanas efektivitāti (COM(2018)0338 – C8-0214/2018 – 2018/0170(COD)) P8_TC1-COD(2018)0170 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/…, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF izmeklēšanas efektivitāti

OV C 158, 30.4.2021, p. 102–132 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

30.4.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 158/102


P8_TA(2019)0383

OLAF veikta izmeklēšana un sadarbība ar Eiropas Prokuratūru ***I

Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF izmeklēšanas efektivitāti (COM(2018)0338 – C8-0214/2018 – 2018/0170(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2021/C 158/32)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0338),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 325. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0214/2018),

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 8/2018 (1),

ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0179/2019),

1.

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1)  ERP atzinums Nr. 8/2018.


P8_TC1-COD(2018)0170

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/…, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF izmeklēšanas efektivitāti

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 325. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1371 (3) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (4), Savienība ir ievērojami pastiprinājusi līdzekļus nostiprinājusi saskaņota tiesiskā regulējuma noteikumus attiecībā uz līdzekļiem , kas pieejami Savienības finanšu interešu aizsardzībai, izmantojot krimināltiesības. Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir būtiska prioritāte krimināltiesību un krāpšanas apkarošanas politikas jomā, un tā būs pilnvarota iesaistītajās dalībvalstīs veikt kriminālizmeklēšanu un izvirzīt apsūdzības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības budžetu, kā noteikts Direktīvā (ES) 2017/1371. [Gr. 1]

(2)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (“Birojs”) veic administratīvu izmeklēšanu par administratīviem pārkāpumiem, kā arī par noziedzīgu rīcību. Izmeklēšanai noslēdzoties, tas var sniegt valstu kriminālvajāšanas iestādēm ar tiesvedību saistītus ieteikumus, kuru mērķis ir dot iespēju izvirzīt apsūdzības un veikt kriminālvajāšanu dalībvalstīs. Turpmāk par aizdomām par noziedzīgiem nodarījumiem dalībvalstīs, kas piedalās EPPO, tas ziņos EPPO un sadarbosies ar to saistībā ar EPPO veikto izmeklēšanu. [Gr. 2]

(3)

Tāpēc pēc Regulas (ES) 2017/1939 pieņemšanas būtu jāgroza un atbilstoši jāpielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (5). Noteikumi, kas Regulā (ES) 2017/1939 reglamentē attiecības starp EPPO un Biroju, būtu jāatspoguļo un jāpapildina Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 noteikumos, lai, izmantojot sinerģiju starp šīm divām struktūrām , proti, īstenojot ciešas sadarbības, informācijas apmaiņas un papildināmības principus un tiecoties nepieļaut darbību dubultošanos , nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzības visaugstāko līmeni. [Gr. 3]

(4)

Ņemot vērā kopīgo mērķi saglabāt Savienības budžeta integritāti, Birojam un EPPO būtu jāizveido un jāuztur ciešas attiecības, kuru pamatā ir patiesa sadarbība un kuru mērķis ir nodrošināt to attiecīgo pilnvaru papildināmību un darbības koordinēšanu, jo īpaši attiecībā uz ciešākas sadarbības jomu EPPO izveidei. Visbeidzot, šīm attiecībām būtu jāpalīdz nodrošināt, ka Savienības finanšu interešu aizsardzībai tiek izmantoti visi līdzekļi, un izvairīties no nevajadzīgas centienu dublēšanās.

(5)

Regulā (ES) 2017/1939 ir noteikts, ka Birojam, kā arī visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un valstu kompetentajām iestādēm bez liekas kavēšanās ir jāziņo EPPO par aizdomām par noziedzīgu rīcību, kas varētu būt EPPO kompetencē. Tā kā Birojs ir pilnvarots veikt krāpšanas, korupcijas un jebkuras citas nelikumīgas darbības, kas skar Savienības finanšu intereses, administratīvu izmeklēšanu, tam ir vislabākās iespējas un viss vajadzīgais, lai darbotos kā dabisks EPPO partneris un privileģēts informācijas avots. [Gr. 4]

(6)

Elementi, kas norāda uz iespējamu noziedzīgu rīcību, kura ir EPPO kompetencē, praksē var būt sākotnējos apgalvojumos, ko saņem Birojs, vai arī atklāties tikai administratīvajā izmeklēšanā, ko Birojs sācis, pamatojoties uz aizdomām par administratīvu pārkāpumu. Lai izpildītu pienākumu ziņot EPPO, Birojam tāpēc būtu attiecīgā gadījumā jāziņo par noziedzīgu rīcību jebkurā posmā pirms izmeklēšanas vai tās gaitā.

(7)

Regulā (ES) 2017/1939 ir noteikts elementu minimālais kopums, kas parasti būtu jāietver ziņojumos. Lai pārliecinātos par šiem elementiem un savāktu nepieciešamo informāciju, Birojam var nākties veikt apgalvojumu sākotnēju izvērtējumu. Birojam šī izvērtēšana būtu jāveic ātri un izmantojot līdzekļus, kas nerada apdraudējumu iespējamai turpmākai kriminālizmeklēšanai. Ja rodas aizdomas par nodarījumu, kas ir EPPO kompetencē, Birojam izvērtēšanas beigās par to būtu jāziņo EPPO.

(8)

Ņemot vērā Biroja īpašās zināšanas, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām vajadzētu būt iespējai izmantot Biroju šādas sākotnējas izvērtēšanas veikšanai par tām ziņotajiem apgalvojumiem.

(9)

Atbilstoši Regulai (ES) 2017/1939 Birojam principā nevajadzētu sākt paralēlu administratīvu izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem, par kuriem izmeklēšanu veic EPPO. Tomēr dažos gadījumos Savienības finanšu interešu aizsardzības nolūkā pirms EPPO sāktā kriminālprocesa pabeigšanas Birojam var būt nepieciešams veikt papildu administratīvu izmeklēšanu, lai pārliecinātos, vai ir vajadzīgi piesardzības pasākumi vai arī būtu jāsauc pie finanšu, disciplināras vai administratīvas atbildības. Šī papildu izmeklēšana cita starpā var būt lietderīga, lai atgūtu Savienības budžetā maksājamās summas, uz kurām attiecas īpaši noteikumi par noilgumu, ja riskam pakļautās summas ir ļoti lielas vai riska situācijās ir jāizvairās no papildu izdevumiem, veicot administratīvus pasākumus.

(10)

Regulā (ES) 2017/1939 ir noteikts, ka EPPO var lūgt Biroju veikt šādu papildu izmeklēšanu. Gadījumos, kad EPPO to nelūdz, noteiktos apstākļos pēc konsultēšanās ar EPPO šādai papildu izmeklēšanai vajadzētu būt iespējamai arī pēc Biroja iniciatīvas. Konkrēti, EPPO būtu jāvar iebilst pret to, ka Birojs sāk vai turpina izmeklēšanu vai veic konkrētas izmeklēšanas darbības. Šo iebildumu pamatā vajadzētu būt nepieciešamībai aizsargāt EPPO izmeklēšanas efektivitāti, un tiem vajadzētu būt proporcionāliem šim mērķim. Birojam būtu jāatturas veikt darbību, pret kuru ir iebildusi EPPO. Ja EPPO piekrīt lūgumam , Birojam izmeklēšana būtu jāveic, cieši konsultējoties ar EPPO. [Gr. 6]

(11)

Birojam būtu aktīvi jāatbalsta EPPO tās veiktajā izmeklēšanā. Šajā saistībā EPPO var lūgt Biroju atbalstīt vai papildināt tās kriminālizmeklēšanu, īstenojot šajā regulā noteiktās pilnvaras. Šajos gadījumos Birojam šīs operācijas būtu jāveic saskaņā ar savām pilnvarām un šajā regulā noteikto regulējumu.

(12)

Lai nodrošinātu efektīvu koordināciju , sadarbību un pārredzamību starp Biroju un EPPO, tiem būtu pastāvīgi jāapmainās ar informāciju. Informācijas apmaiņa posmos, pirms Birojs un EPPO sāk izmeklēšanu, ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu attiecīgo darbību pienācīgu koordināciju , garantētu papildināmību un izvairītos no dublēšanās . Šai nolūkā Birojam un EPPO būtu jāizmanto savu attiecīgo lietu pārvaldības sistēmu “informācija ir/nav atrasta” funkcijas . Birojam un EPPO savā darba vienošanās dokumentā būtu jāprecizē šīs informācijas apmaiņas kārtība un nosacījumi. [Gr. 7]

(13)

Komisijas ziņojumā “Novērtējums par to, kā piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013” (6), kas pieņemts 2017. gada 2. oktobrī, secināts, ka 2013. gadā izdarītās izmaiņas tiesiskajā regulējumā ir nodrošinājušas acīmredzamus uzlabojumus attiecībā uz izmeklēšanas veikšanu, sadarbību ar partneriem un attiecīgo personu tiesībām. Vienlaikus novērtējumā norādīts uz dažām nepilnībām, kas ietekmē izmeklēšanas lietderību un efektivitāti.

(14)

Grozot Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, ir jāpievēršas pašiem nepārprotamākajiem konstatējumiem, kas ietverti Komisijas novērtējumā. Tās ir būtiskas izmaiņas, kas nepieciešamas īstermiņā, lai stiprinātu Biroja izmeklēšanas satvaru nolūkā saglabāt spēcīgu un pilnībā darbspējīgu Biroju, kurš papildina EPPO krimināltiesisko pieeju ar administratīvu izmeklēšanu, bet kas nemaina ne uzdevumus, ne pilnvaras. Tās galvenokārt attiecas uz jomām, kurās skaidrības trūkums regulā pašlaik mazina Biroja spēju efektīvi veikt izmeklēšanu, tādām kā pārbaužu veikšana uz vietas, iespēja piekļūt bankas kontu informācijai vai lietās sagatavoto Biroja ziņojumu kā pierādījumu pieņemamība. Ne vēlāk kā divus gadus pēc EPPO un Biroja darbības un to sadarbības novērtēšanas Komisijai būtu jāiesniedz jauns un visaptverošs priekšlikums . [Gr. 8]

(15)

Šīs izmaiņas neskar procesuālās garantijas, ko piemēro izmeklēšanas ietvaros. Birojam ir pienākums piemērot procesuālās garantijas, kas paredzētas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013, Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (7) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šajā regulējumā ir noteikts, ka Birojs izmeklēšanu veic objektīvi, neitrāli un konfidenciāli, vācot pierādījumus gan pret attiecīgo personu, gan tai par labu, un veic izmeklēšanas darbības, pamatojoties uz rakstisku pilnvaru un pēc likumības pārbaudes. Birojam ir jānodrošina, ka tiek ievērotas to personu tiesības, uz kurām attiecas tā veiktā izmeklēšana, tostarp nevainīguma prezumpcija un tiesības neliecināt pret sevi. Iztaujāšanā attiecīgajām personām cita starpā ir tiesības saņemt palīdzību no kādas izvēlētas personas, apstiprināt iztaujāšanas protokolu un lietot jebkuru no Savienības oficiālajām valodām. Attiecīgajām personām arī ir tiesības komentēt lietas faktus, pirms tiek sagatavoti secinājumi.

(16)

Birojs veic pārbaudes uz vietas un inspekcijas, kuras izmeklēšanā saistībā ar aizdomām par krāpšanu, korupciju vai citu nelikumīgu rīcību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, ļauj tam piekļūt uzņēmēju telpām un dokumentiem. Tās veic saskaņā ar šo regulu un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, kurās dažos gadījumos ir noteikts, ka uz šo pilnvaru piemērošanu attiecas valsts tiesību aktu nosacījumi. Komisijas novērtējumā konstatēts, ka ne vienmēr ir precizēts, ciktāl būtu piemērojami valsts tiesību akti, un tas mazina Biroja izmeklēšanas darbību efektivitāti.

(17)

Tāpēc ir lietderīgi precizēt gadījumus, kad Biroja veiktās izmeklēšanas gaitā būtu piemērojami valsts tiesību akti, tomēr nemainot Birojam pieejamās pilnvaras vai to, kā regula darbojas attiecībā uz dalībvalstīm. Šis precizējums atspoguļo Vispārējās tiesas neseno nolēmumu lietā T-48/16, Sigma Orionis SA/Eiropas Komisija.

(18)

Pārbaudēm uz vietas un inspekcijām, ko Birojs veic situācijās, kad attiecīgais uzņēmējs pakļaujas pārbaudei, būtu jāpiemēro vienīgi Savienības tiesību akti. Tādējādi Birojam vajadzētu būt iespējai efektīvi un saskaņoti īstenot savas izmeklēšanas pilnvaras visās dalībvalstīs, lai sekmētu Savienības finanšu interešu augsta līmeņa aizsardzību visā Savienībā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 325. pantā.

(19)

Situācijās, kad Birojam ir jāpaļaujas uz valsts kompetento iestāžu palīdzību, jo īpaši gadījumos, kad uzņēmējs pretojas pārbaudei uz vietas un inspekcijai, dalībvalstīm būtu jānodrošina Biroja darbības efektivitāte un būtu jāsniedz nepieciešamā palīdzība saskaņā ar valsts procesuālo tiesību attiecīgajiem noteikumiem.

(20)

Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 būtu jāievieš pienākums uzņēmējiem sadarboties ar Biroju. Tas atbilst Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 tiem noteiktajam pienākumam pārbaužu uz vietas un inspekciju veikšanas vajadzībām nodrošināt piekļuvi telpām, zemei, transporta līdzekļiem vai citām teritorijām, ko izmanto darba nolūkā, un Finanšu regulas 129. pantā (8) minētajam pienākumam ikvienai personai un subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā sadarboties Savienības finanšu interešu aizsardzībā, tostarp saistībā ar izmeklēšanu, ko veic Birojs.

(21)

Šā sadarbības pienākuma ietvaros Birojam būtu jāvar pieprasīt, lai uzņēmēji, kuri varētu būt iesaistīti izmeklējamajā lietā vai kuru rīcībā varētu būt svarīga informācija, sniedz attiecīgu informāciju. Pildot šādus pieprasījumus, uzņēmējiem nav pienākuma atzīt, ka tie ir izdarījuši prettiesisku darbību, bet ir pienākums atbildēt uz jautājumiem par faktiem un iesniegt dokumentus, pat ja šo informāciju var izmantot, lai konstatētu, ka tie vai kāds cits uzņēmējs rīkojies prettiesiski.

(22)

Uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai lietot jebkuru no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā notiek pārbaude, un tiesībām pārbaužu uz vietas un inspekciju gaitā saņemt palīdzību no pašu izvēlētas personas, tostarp ārēja juridiskā konsultanta. Juridiskā konsultanta klātbūtnei tomēr nevajadzētu būt pārbaužu uz vietas un inspekciju spēkā esības juridiskam nosacījumam. Lai nodrošinātu pārbaužu uz vietas un inspekciju efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz pierādījumu pazušanas risku, Birojam vajadzētu būt iespējai piekļūt telpām, zemei, transporta līdzekļiem vai citām darba nolūkā izmantotām teritorijām, negaidot, kamēr uzņēmējs apspriedīsies ar juridisko konsultantu. Pirms sāk pārbaudi, tam būtu jāpieņem vienīgi īsa, pamatota kavēšanās, kamēr notiek apspriešanās ar juridisko konsultantu. Jebkura šāda kavēšanās ir jāsamazina līdz minimumam.

(23)

Lai nodrošinātu pārredzamību, Birojam, veicot pārbaudes uz vietas un inspekcijas, būtu jāsniedz uzņēmējiem attiecīga informācija par viņu pienākumu sadarboties un sekām, ko izraisa atteikšanās to darīt, un par procedūru, ko piemēro pārbaudei, tostarp par piemērojamajām procesuālajām garantijām.

(24)

Iekšējā izmeklēšanā un vajadzības gadījumā ārējā izmeklēšanā Birojam ir piekļuve jebkādai būtiskai informācijai, ko glabā iestādes, struktūras, biroji un aģentūras. Kā ierosināts Komisijas novērtējumā, lai atspoguļotu nepārtraukto tehnikas progresu, ir jāprecizē, ka šai piekļuvei vajadzētu būt iespējamai neatkarīgi no nesēja veida , kurā šī informācija vai dati tiek glabāti. [Gr. 9]

(25)

Lai Biroja veiktajai izmeklēšanai nodrošinātu saskaņotāku satvaru un novērstu dažas Komisijas novērtējumā konstatētās neatbilstības, ja atšķirīgu noteikumu piemērošana nav pamatota, būtu vēl vairāk jāsaskaņo noteikumi, kas piemērojami iekšējai un ārējai izmeklēšanai. Tā būtu jārīkojas, piemēram, lai noteiktu, ka ziņojumus un ieteikumus, kas sagatavoti pēc ārējas izmeklēšanas, var nosūtīt attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, lai tā veiktu atbilstīgus pasākumus, kā tas notiek iekšējā izmeklēšanā. Ja tas ir iespējams saskaņā ar Biroja pilnvarām, tam būtu jāatbalsta attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra Biroja ieteikumu īstenošanā. Lai turpmāk nodrošinātu sadarbību starp Biroju un iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, Birojam vajadzības gadījumā būtu jāinformē attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra, ja tas nolemj nesākt ārēju izmeklēšanu, piemēram, gadījumos, kad sākotnējās informācijas avots ir bijusi Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra.

(26)

Biroja rīcībā vajadzētu būt līdzekļiem, kas nepieciešami, lai izsekotu naudas plūsmai nolūkā atklāt modus operandi, kas raksturīgs daudzām krāpnieciskām darbībām. Sadarbojoties ar valstu iestādēm un saņemot to palīdzību, pašlaik Birojs var iegūt vairāku dalībvalstu kredītiestāžu rīcībā esošo banku informāciju, kas ir būtiska tā izmeklēšanas darbībai. Lai visā Savienībā nodrošinātu efektīvu pieeju, regulā būtu jāprecizē valstu kompetento iestāžu pienākums sniegt Birojam informāciju par banku un maksājumu kontiem kā daļa no to vispārīgā pienākuma palīdzēt Birojam. Šai sadarbībai parasti būtu jānotiek ar dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienību starpniecību. Sniedzot Birojam šo palīdzību, valsts iestādēm būtu jārīkojas saskaņā ar atbilstošajiem procesuālo tiesību noteikumiem, kas paredzēti attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos.

(26.a)

Lai pievērstu uzmanību procesuālo tiesību un garantiju aizsardzībai un ievērošanai, Birojam būtu jāizveido iekšēja struktūrvienība — procesuālo garantiju kontrolieris — un jānodrošina šai struktūrvienībai pienācīgi resursi. Procesuālo garantiju kontrolierim vajadzētu būt piekļuvei visai informācijai, kas nepieciešama viņa pienākumu izpildei. [Gr. 10]

(26.b)

Ar šo regulu jāizveido sūdzību mehānisms, lai Birojs sadarbībā ar procesuālo garantiju kontrolieri aizsargātu procesuālo tiesību un garantiju ievērošanu visās Biroja darbībās. Tam vajadzētu būt administratīvam mehānismam, kas paredzētu kontrolierim atbildību par Biroja saņemto sūdzību apstrādi atbilstīgi tiesībām uz labu pārvaldību. Mehānismam vajadzētu būt efektīvam un nodrošināt, ka uz sūdzībām tiek pienācīgi reaģēts. Lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību, Biroja gada ziņojumā būtu jāsniedz ziņas par sūdzību mehānismu. Tajā būtu jo īpaši jānorāda saņemto sūdzību skaits, procesuālo tiesību un procesuālo garantiju pārkāpumu veidi, attiecīgās darbības un, ja iespējams, arī Biroja veiktie pēcpasākumi. [Gr. 11]

(27)

Informācijas agrīna nosūtīšana, ko Birojs veic piesardzības pasākumu pieņemšanas nolūkā, ir būtisks instruments Savienības finanšu interešu aizsardzībai. Lai šajā saistībā nodrošinātu ciešu sadarbību starp Biroju un Savienības iestādēm, birojiem, struktūrām un aģentūrām, ir lietderīgi tām sniegt iespēju jebkurā laikā apspriesties ar Biroju, lai lemtu par piemērotiem piesardzības pasākumiem, tostarp pierādījumu aizsardzības pasākumiem.

(28)

Biroja sagatavotie ziņojumi pašreizējā situācijā ir atzīstami par pierādījumu administratīvā procesā vai tiesvedībā tieši tāpat un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā administratīvie ziņojumi, kurus sagatavojuši valsts administratīvie inspektori. Komisijas novērtējumā ir konstatēts, ka dažās dalībvalstīs šis noteikums pietiekami nenodrošina Biroja darbības efektivitāti. Lai uzlabotu Biroja ziņojumu efektivitāti un konsekventu izmantošanu, Regulā būtu jāparedz šādu ziņojumu pieņemamība valstu tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, kā arī administratīvajā procesā dalībvalstīs. Krimināltiesvedības gadījumā valstu tiesās būtu jāturpina piemērot noteikumu par līdzvērtību ar valsts administratīvo inspektoru ziņojumiem. Regulā arī būtu jāparedz Biroja sagatavoto ziņojumu pieņemamība administratīvajā procesā un tiesvedībā, kas norisinās Savienības līmenī.

(29)

Biroja pilnvaras ietver no PVN pašu resursiem gūtu Savienības budžeta ieņēmumu aizsardzību. Šajā jomā Birojam būtu jāvar atbalstīt un papildināt dalībvalstu darbības, veicot izmeklēšanu saskaņā ar tā pilnvarām, koordinējot valstu kompetentās iestādes sarežģītās transnacionālās lietās un sniedzot atbalstu un palīdzību dalībvalstīm un EPPO. Šai nolūkā, lai sekmētu un veicinātu sadarbību krāpšanas apkarošanā PVN jomā, Birojam būtu jāvar apmainīties ar informāciju, izmantojot Eurofisc tīklu, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010 (9) , un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725  (10) noteikumus . [Gr. 12]

(30)

Dalībvalstu krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti tika ieviesti ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, lai veicinātu efektīvu sadarbību un informācijas, tostarp operatīvas informācijas, apmaiņu starp Biroju un dalībvalstīm. Novērtējumā secināts, ka tie ir devuši pozitīvu ieguldījumu Biroja darbā. Tajā arī konstatēts, ka ir sīkāk jāprecizē to loma, lai sniegtu Birojam nepieciešamo palīdzību tā izmeklēšanas efektivitātes nodrošināšanai, atstājot krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu organizāciju un pilnvaras katras dalībvalsts kompetencē. Šajā saistībā krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestiem būtu jāvar sniegt, saņemt un koordinēt palīdzību, kas Birojam ir vajadzīga, lai efektīvi veiktu savus uzdevumus, pirms ārējas vai iekšējas izmeklēšanas, tās gaitā vai pēc tās.

(31)

Pienākums sniegt palīdzību dalībvalstīm, lai koordinētu to darbību Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā, ir svarīgs Biroja uzdevuma atbalstīt pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm elements. Būtu jāparedz sīkāk izstrādāti noteikumi, kas veicinātu Biroja īstenotos koordinēšanas pasākumus un ar tiem saistīto Biroja sadarbību ar dalībvalstu iestādēm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Šiem noteikumiem nevajadzētu skart to pilnvaru īstenošanu, kuras īsteno Birojs un kuras uzticētas Komisijai īpašos noteikumos, kas reglamentē savstarpējo palīdzību starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm un sadarbību starp minētajām iestādēm un Komisiju, jo īpaši tiem nevajadzētu skart Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (11).

(32)

Turklāt Birojam vajadzētu būt iespējai lūgt krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu palīdzību saistībā ar koordinēšanas pasākumiem, un krāpšanas apkarošanas dienestiem vajadzētu būt iespējai sadarboties savā starpā, lai vēl vairāk pastiprinātu pieejamos sadarbības mehānismus cīņā pret krāpšanu.

(32.a)

Dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz Birojam nepieciešamo palīdzību tā uzdevumu veikšanā. Ja Birojs kādas dalībvalsts prokuratūras iestādēm sniedz tieslietu jomas ieteikumus, bet nekādi pēcpasākumi netiek veikti, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpamato Birojam savs lēmums. Reizi gadā Birojam būtu jāsagatavo ziņojums, lai sniegtu pārskatu par dalībvalstu sniegto palīdzību un par veiktajiem pēcpasākumiem saistībā ar tieslietu jomas ieteikumiem. [Gr. 13]

(32.b)

Lai papildinātu šajā regulā izklāstītos procesuālos izmeklēšanas noteikumus, Birojam būtu jāizveido izmeklēšanas procedūras kodekss, kas jāievēro Biroja darbiniekiem. Tādēļ būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šāda procedūras kodeksa izveidi, neskarot Biroja neatkarību tā kompetenču īstenošanā. Šiem deleģētajiem aktiem jo īpaši būtu jāaptver: praksi, kas jāievēro Biroja pilnvaru un statūtu īstenošanā; sīki izstrādātus noteikumus par izmeklēšanas procedūrām, kā arī par atļautajām izmeklēšanas darbībām; attiecīgo personu likumīgās tiesības; procesuālās garantijas; datu aizsardzības noteikumus, kā arī saziņas un dokumentu pieejamības politiku; noteikumus par likumības pārbaudēm un attiecīgajām personām pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; attiecības ar EPPO. Ir īpaši būtiski, lai Birojs, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un pienācīga dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 14]

(32.c)

Ne vēlāk kā piecu gadu laikā no dienas, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otro daļu, Komisija novērtē šīs regulas piemērošanu un jo īpaši Biroja un EPPO sadarbības efektivitāti. [Gr. 15]

(33)

Tā kā šīs regulas mērķi stiprināt Savienības finanšu interešu aizsardzību, pielāgojot Biroja darbību EPPO izveidei un uzlabojot Biroja veiktās izmeklēšanas efektivitāti, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, pieņemot noteikumus, kas reglamentē attiecības starp diviem Savienības birojiem un visā Savienībā palielina Biroja veiktās izmeklēšanas efektivitāti, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir nepieciešami, lai pastiprinātu cīņu pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, kuras ietekmē Savienības finanšu intereses.

(34)

Šī regula nemaina dalībvalstu pilnvaras un pienākumus veikt pasākumus, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

(35)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (12) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas [datums] sniedza atzinumu (13).

(36)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 groza šādi:

(-1)

regulas 1. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1.     Lai pastiprināti apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības vai pārkāpumus, kas ietekmē Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (turpmāk abas kopā “Savienība”, ja tas kontekstuāli nepieciešams) finanšu intereses, ar Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom izveidotais Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (“Birojs”) īsteno izmeklēšanas pilnvaras, kas piešķirtas Komisijai saskaņā ar:”; [Gr. 16]

(-1a)

regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.     Birojs sniedz dalībvalstīm Komisijas palīdzību, organizējot ciešu un regulāru dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, lai koordinētu to rīcību Savienības finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu. Birojs palīdz izstrādāt un attīstīt metodes, kā novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un visas citas nelikumīgas darbības vai pārkāpumus, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Birojs veicina un koordinē operatīvās pieredzes un labākās procesuālās prakses apmaiņu ar dalībvalstīm un to starpā par Savienības finanšu interešu aizsardzības jomu, un atbalsta kopīgas krāpšanas apkarošanas darbības, ko uz brīvprātības pamata veic dalībvalstis.”; [Gr. 17]

(-1b)

regulas 1. panta 3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

Regulu (ES) 2018/1725;”. [Gr. 18]

(-1c)

regulas 1. panta 3. punktam pievieno šādu da) apakšpunktu:

“da)

Regulu (ES) 2016/679;” [Gr. 19]

(-1d)

regulas 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.     Iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kas izveidotas saskaņā ar Līgumiem vai pamatojoties uz tiem (“iestādes, struktūras, biroji un aģentūras”), neskarot 12.d pantu, Birojs veic administratīvu izmeklēšanu, lai apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības vai pārkāpumus, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Šajā nolūkā tas izmeklē nopietnus jautājumus, kuri attiecas uz tādu profesionālo pienākumu veikšanu, kas rada ierēdņu un citu Savienības darbinieku nolaidību pienākumu pildīšanā, kas var būt cēlonis disciplinārlietai vai attiecīgā gadījumā kriminālprocesam, vai līdzīgus pārkāpumus pienākumu pildīšanā, ko izdarījuši iestāžu un struktūru locekļi, biroju un aģentūru vadītāji vai iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru personāla locekļi, uz kuriem neattiecas Civildienesta noteikumi (turpmāk kopā “ierēdņi, citi darbinieki, iestāžu vai struktūru locekļi, biroju vai aģentūru vadītāji vai personāla locekļi”).” [Gr. 20]

(1)

regulas 1. pantā iekļauj šādu punktu:

“4.a   Birojs izveido un uztur ciešas attiecības ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (14) ciešākas sadarbības rezultātā. Šo attiecību pamatā ir savstarpēja sadarbība , papildināmība, dublēšanās novēršana un informācijas apmaiņa. Šo attiecību mērķis jo īpaši ir nodrošināt, ka, izmantojot to attiecīgo pilnvaru papildināmību un Birojam sniedzot atbalstu EPPO, Savienības finanšu interešu aizsardzībai tiek izmantoti visi pieejamie līdzekļi. [Gr. 21]

Sadarbību starp Biroju un EPPO reglamentē 12.c līdz 12.f pants.”;

(1a)

regulas 1. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.     Piemērojot šo regulu, dalībvalstu kompetentās iestādes un iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras ar Biroju var noslēgt administratīvas vienošanās. Minētās administratīvās vienošanās var jo īpaši attiekties uz informācijas nodošanu, izmeklēšanas veikšanu un izmeklēšanas pēcpasākumiem.” [Gr. 22]

(1b)

regulas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2)     “pārkāpums” ir “pārkāpums”, kā tas definēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, tostarp pārkāpums, kas ietekmē ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa;” [Gr. 23]

(1c)

regulas 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3)     “krāpšana, korupcija un jebkādas citas nelikumīgas darbības vai pārkāpumi, kas ietekmē Savienības finanšu intereses” ir lietots tādā nozīmē, kāda tam piešķirta attiecīgajos Savienības tiesību aktos;” [Gr. 24]

(2)

regulas 2. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4)   “administratīva izmeklēšana” (“izmeklēšana”) ir visas inspekcijas, pārbaudes un citi pasākumi, ko Birojs veic saskaņā ar 3. un 4. pantu, lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus un lai vajadzības gadījumā konstatētu izmeklējamo darbību nelikumību; minētā izmeklēšana neietekmē EPPO vai dalībvalstu kompetento iestāžu pilnvaras ierosināt kriminālprocesu.”;

(2a)

regulas 2. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5)     “attiecīgā persona” ir jebkura persona vai uzņēmējs, kuru tur aizdomās par krāpšanas, korupcijas vai jebkādu citu nelikumīgu darbību vai pārkāpumu veikšanu, kuras ietekmē Savienības finanšu intereses, un attiecībā uz kuru Birojs veic izmeklēšanu.” [Gr. 25]

(2b)

regulas 2. pantam pievieno šādu 7.a punktu:

“7a)     “iestādes loceklis” ir attiecīgi Eiropas Parlamenta loceklis, Eiropadomes loceklis, dalībvalsts ministra līmeņa pārstāvis Padomē, Eiropas Komisijas loceklis, Eiropas Savienības Tiesas loceklis, Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis vai Revīzijas palātas loceklis;”; [Gr. 26]

(2c)

regulas 2. pantam pievieno šādu 7.b punktu:

“7b)     “vieni un tie paši fakti” nozīmē, ka būtiski fakti ir identiski, ar būtiskiem faktiem saprotot to, ka pastāv vairāki konkrēti apstākļi, kas ir nesaraujami saistīti kopā un kas kopumā var noteikt, ka tiek veikta neatļauta izmeklēšana, kas ir Biroja vai EPPO kompetencē.” [Gr. 27]

(3)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Ārēja izmeklēšana Pārbaudes uz vietas un inspekcijas dalībvalstīs un trešās valstīs [Gr. 28]

1.   Regulas 1. pantā un 2. panta 1. un 3. punktā definētajā darbības jomā Birojs veic pārbaudes uz vietas un inspekcijas dalībvalstīs un — saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem un citiem juridiskiem instrumentiem — trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās. [Gr. 29]

2.   Pārbaudes uz vietas un inspekcijas veic saskaņā ar šo regulu un — ciktāl jautājums nav ietverts šīs regulas darbības jomā — saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

3.   Izmeklēšanas gaitā uzņēmēji sadarbojas ar Biroju. Birojs var pieprasīt uzņēmējiem mutisku un rakstisku informāciju, tostarp veicot intervijas, un rakstisku informāciju saskaņā ar 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu . [Gr. 30]

4.   Birojs veic pārbaudes uz vietas un inspekcijas, uzrādot rakstisku pilnvaru, kā noteikts šīs regulas 7. panta 2. punktā un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/1996 6. panta 1. punktā. Tas informē attiecīgo uzņēmēju par procedūru, ko piemēro pārbaudei, tostarp par piemērojamajām procesuālajām garantijām, un attiecīgā uzņēmēja pienākumu sadarboties.

5.   Īstenojot šīs pilnvaras, Birojs ievēro procesuālās garantijas, kas paredzētas šajā regulā un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96. Pārbaudē uz vietas un inspekcijā attiecīgajam uzņēmējam ir tiesības nesniegt sevi apsūdzošas liecības un saņemt palīdzību no kādas izvēlētas personas. Uzņēmējam nodrošina iespēju pārbaužu uz vietas gaitā sniegt liecību jebkurā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā tas atrodas. Tiesības saņemt palīdzību no kādas izvēlētas personas neliedz Birojam piekļuvi uzņēmēja telpām un lieki nekavē pārbaudes sākšanu.

6.   Pēc Biroja pieprasījuma attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās sniedz Biroja darbiniekiem palīdzību, kas vajadzīga, lai viņi varētu efektīvi veikt savus uzdevumus, kuri norādīti 7. panta 2. punktā minētajā rakstiskajā pilnvarā. [Gr. 31]

Attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 nodrošina, ka Biroja darbinieki var piekļūt visai informācijai , dokumentiem un dokumentiem datiem , kas saistīti ar izmeklējamo lietu un kas izrādās nepieciešami, lai pārbaudes uz vietas un inspekciju varētu veikt efektīvi un lietderīgi, un ka viņi var uzņemties dokumentu vai informācijas glabāšanu, lai nodrošinātos pret to zaudējuma iespēju. Ja darbam izmanto privātas ierīces, Birojs šādas ierīces izmeklē tikai tad, ja Birojam ir pamats aizdomām, ka to saturs var būt nozīmīgs izmeklēšanas veikšanai . [Gr. 32]

7.   Ja attiecīgais uzņēmējs pakļaujas pārbaudei uz vietas un inspekcijai, kas ir atļauta saskaņā ar šo regulu, Regulas (Euratom, EK) Nr. 2988/95 2. panta 4. punktu un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 6. panta 1. punkta trešo daļu un 7. panta 1. punktu nepiemēro, ciktāl minētajos noteikumos ir prasīts ievērot valsts tiesību aktus un ciktāl tie var ierobežot Biroja piekļuvi informācijai un dokumentācijai tā, ka tā ir iespējama tikai saskaņā ar nosacījumiem, ko piemēro valsts administratīvajiem inspektoriem.

Ja Biroja darbinieki konstatē, ka uzņēmējs pretojas pārbaudei uz vietas vai inspekcijai, kas ir atļauta saskaņā ar šo regulu, attiecīgā dalībvalsts nodrošina viņam tiesībaizsardzības iestāžu palīdzību, kas nepieciešama, lai Birojs varētu efektīvi un bez liekas kavēšanās veikt pārbaudi uz vietas vai inspekciju.

Sniedzot palīdzību saskaņā ar šo punktu vai 6. punktu, valsts kompetentās iestādes rīkojas atbilstoši valsts procesuālajiem noteikumiem, kas ir piemērojami attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem minētās palīdzības sniegšanai nepieciešams tiesu iestādes pilnvarojums, to lūdz izsniegt.

7.a     Ja ir pierādīts, ka dalībvalsts nepilda savu pienākumu sadarboties saskaņā ar 6. un 7. punktu, Savienībai ir tiesības atgūt summu, kas saistīta ar attiecīgo pārbaudi uz vietas vai inspekciju. [Gr. 33]

8.   Kā daļu no izmeklēšanas funkcijas Birojs veic pārbaudes un inspekcijas dalībvalstīs, kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 1. punktā un nozaru noteikumos, kas minēti tās pašas regulas 9. panta 2. punktā, kā arī — saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējās palīdzības nolīgumiem un citiem juridiskiem instrumentiem — trešās valstīs un starptautisku organizāciju telpās.

9.   Veicot ārēju izmeklēšanu, Birojs var piekļūt jebkurai būtiskai informācijai un datiem, kas ir iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru rīcībā un ir saistīti ar izmeklējamo lietu, neatkarīgi no nesēja, kurā tie tiek glabāti, ja tas ir nepieciešams, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Šajā nolūkā piemēro 4. panta 2. un 4. punktu. [Gr. 34]

10.   Neskarot 12.c panta 1. punktu, ja, pirms tiek pieņemts lēmums sākt vai nesākt ārēju izmeklēšanu, Biroja rīcībā ir informācija, kas vedina domāt, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kura ietekmē Savienības finanšu intereses, tas var informēt attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes un, ja vajadzīgs, attiecīgās iestādes, struktūras, birojus un aģentūras.

Neskarot Regulas (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 9. panta 2. punktā minētos nozaru noteikumus, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek veikta piemērota rīcība, kurā Birojs var piedalīties. Pēc pieprasījuma attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informē Biroju par veikto rīcību un atzinumiem, kas balstīti uz informāciju, kura minēta šā punkta pirmajā daļā.”; [Gr. 35]

(4)

regulas 4. pantu groza šādi:

-a)

regulas 4. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Citi noteikumi par izmeklēšanu”; [Gr. 36]

-aa)

regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.     Administratīvu izmeklēšanu iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās 1. pantā minētajās jomās veic saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā regulā un lēmumos, kurus pieņem katra attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra.” [Gr. 37]

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Iekšējās izmeklēšanas Izmeklēšanas gaitā: [Gr. 38]

a)

Birojam ir tiesības tūlīt un bez brīdinājuma piekļūt jebkurai būtiskai informācijai un datiem , kas saistīti ar izmeklējamo lietu,  — neatkarīgi no datu nesēja, kurā tie tiek glabāti , veida  —, kas ir iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru rīcībā, un to telpām , ja tas ir nepieciešams, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība vai pārkāpums, kas skar Savienības finanšu intereses. Ja darbam izmanto privātas ierīces, Birojs šādas ierīces izmeklē tikai tad, ja Birojam ir pamats aizdomām, ka to saturs var būt nozīmīgs izmeklēšanas veikšanai. Birojam ir tiesības pārbaudīt iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru grāmatvedības pārskatus. Birojs var saņemt visu iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru rīcībā esošo dokumentu vai datu nesēju satura kopijas un izrakstus un vajadzības gadījumā uzņemties šādu dokumentu vai informācijas glabāšanu, lai nodrošinātos pret to zaudējuma iespēju; [Gr. 39]

b)

Birojs uzņēmējiem, ierēdņiem, citiem darbiniekiem, iestāžu vai struktūru locekļiem, biroju vai aģentūru vadītājiem vai personāla locekļiem var pieprasīt mutisku informāciju, tostarp veicot intervijas, un rakstisku informāciju , kas tiek rūpīgi dokumentēta saskaņā ar parastajiem konfidencialitātes un Savienības datu aizsardzības standartiem . Uzņēmēji sadarbojas ar Biroju .”; [Gr. 40]

b)

šā panta 3. punktu aizstāj ar šādu svītro :

“3.   Saskaņā ar 3. pantu Birojs var veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas uzņēmēju telpās, lai iegūtu pieeju informācijai, kas attiecas uz iekšējās izmeklēšanas lietu.”; [Gr. 41]

ba)

regulas 4. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.     Vienmēr, kad Biroja darbinieki veic izmeklēšanu iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru telpās vai izskata dokumentu vai datus vai pieprasa informāciju, kas ir to rīcībā, viņi tās par to informē. Neskarot 10. un 11. pantu, Birojs var jebkurā laikā nosūtīt attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai izmeklēšanas gaitā iegūto informāciju.”; [Gr. 42]

bb)

regulas 4. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.     Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras izveido atbilstīgas procedūras un veic nepieciešamos pasākumus, lai visos posmos nodrošinātu izmeklēšanas konfidencialitāti.”; [Gr. 43]

bc)

regulas 4. panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja izmeklēšana atklāj, ka kāds ierēdnis, cits darbinieks, iestādes vai struktūras loceklis, biroja vai aģentūras vadītājs, vai personāla loceklis var būt attiecīgā persona, par to informē to iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru, kurai minētā persona ir piederīga.” [Gr. 44]

bd)

regulas 4. panta 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Gadījumos, kad, izmantojot parastos saziņas kanālus, nevar nodrošināt izmeklēšanas konfidencialitāti, Birojs informācijas nodošanai izmanto atbilstīgus alternatīvus kanālus.” [Gr. 45]

be)

regulas 4. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.     Lēmumā, kuru paredzēts pieņemt katrai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, kā noteikts 1. punktā, jo īpaši ietver noteikumu par ierēdņu, citu darbinieku, iestāžu vai struktūru locekļu, biroju vai aģentūru vadītāju vai personāla locekļu pienākumu sadarboties ar Biroju un sniegt tam informāciju, vienlaikus nodrošinot izmeklēšanas konfidencialitāti.” [Gr. 46]

c)

panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Neskarot 12.c panta 1. punktu, ja, pirms tiek pieņemts lēmums par ārējās izmeklēšanas uzsākšanu vai neuzsākšanu, Biroja rīcībā ir informācija, kas vedina domāt, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kura ietekmē vai pārkāpums , kas skar Savienības finanšu intereses, tas attiecīgi var informēt attiecīgo iestādi, struktūru, biroju attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un attiecīgās iesaistītās iestādes , struktūras , birojus vai aģentūru aģentūras .

Pēc pieprasījuma attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra informē Biroju par jebkādu veikto rīcību un gūtajiem atzinumiem, kas balstīti uz šādu informāciju.”; [Gr. 47]

ca)

šā panta 8. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Veicot izmeklēšanu iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, ja Birojs informē attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēro 9. panta 4. punkta otrajā un trešajā daļā izklāstītās procesuālās prasības. Ja kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņem lēmumu uzsākt jebkādus pasākumus, balstoties uz tām nodoto informāciju, tās pēc pieprasījuma attiecīgi informē Biroju.” [Gr. 48]

cb)

panta 8. punktā pievieno šādu daļu:

“Kas attiecas uz pārbaudēm uz vietas un inspekcijām, ko veic saskaņā ar 3. pantu, neskarot Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 2. punktā minētos nozaru noteikumus, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek veikta piemērota rīcība, kurā Birojs var piedalīties. Pēc pieprasījuma attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informē Biroju par veikto rīcību un konstatējumiem, kas balstās uz šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju.” [Gr. 49]

(5)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Neskarot 12.d pantu, ģenerāldirektors var sākt izmeklēšanu, ja pastāv pietiekami nopietnas aizdomas, kuru pamatā var būt arī trešās personas sniegta informācija vai anonīma informācija, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.”; [Gr. 50]

aa)

šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.     Neskarot 12.d pantu, ģenerāldirektors var sākt izmeklēšanu, ja pastāv pietiekami nopietnas aizdomas, kuru pamatā var būt arī trešās personas sniegta informācija vai anonīma informācija, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība vai pārkāpums, kas skar Savienības finanšu intereses. Novērtējuma periods pirms lēmuma pieņemšanas nepārsniedz divus mēnešus. Ja persona, kas sniegusi pamatinformāciju, ir zināma, šo personu atbilstīgi informē.” [Gr. 51]

ab)

šā panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Lēmumu sākt ārēju izmeklēšanu pieņem ģenerāldirektors pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, kas saņemts no Savienības iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras vai arī no dalībvalsts.” [Gr. 52]

ac)

šā panta 2. punkta otro daļu svītro; [Gr. 53]

ad)

šā panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.     Kamēr ģenerāldirektors apsver iespēju sākt vai nesākt izmeklēšanu, ja ir saņemts 2. punktā minētais pieprasījums, un/vai kamēr Birojs veic šādu izmeklēšanu, attiecīgās iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras nesāk vienlaikus izmeklēt tos pašus faktus, ja vien tās ar Biroju nav vienojušās citādi. Šo punktu nepiemēro izmeklēšanai, ko veic EPPO saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939.”; [Gr. 54]

(b)

panta 3. punktā pievieno šādu teikumu:

“Šo punktu nepiemēro izmeklēšanai, ko veic EPPO saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939.”; [Gr. 55]

ba)

regulas 5. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.     Ja ģenerāldirektors nolemj nesākt izmeklēšanu iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, lai gan ir pietiekamas aizdomas, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība vai pārkāpums, kas skar Savienības finanšu intereses, viņš jebkādu būtisku informāciju nekavējoties nosūta attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai, lai tā varētu pienācīgi rīkoties saskaņā ar šai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai piemērojamajiem noteikumiem. Attiecīgā gadījumā Birojs ar minēto iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru vienojas par piemērotiem pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt minētās informācijas avota konfidencialitāti, un vajadzības gadījumā prasa, lai Birojam tiktu sniegta informāciju par veikto rīcību.”; [Gr. 56]

c)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Ja ģenerāldirektors nolemj nesākt ārēju izmeklēšanu neveikt pārbaudi uz vietas vai inspekciju saskaņā ar 3. pantu, lai gan ir pietiekamas aizdomas, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība vai pārkāpums, kas skar Savienības finanšu intereses , viņš jebkādu būtisku informāciju var nekavējoties nosūtīt nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai tās attiecīgos gadījumos varētu rīkoties saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem. Ja nepieciešams, Birojs informē arī attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru.”; [Gr. 57]

ca)

pantam pievieno šādu 6.a punktu

“6.a     Ģenerāldirektors saskaņā ar 17. panta 5. punktu periodiski informē Uzraudzības komiteju par gadījumiem, kad viņš ir nolēmis nesākt izmeklēšanu, norādot šāda lēmuma iemeslus.” [Gr. 58]

(6)

regulas 7. pantu groza šādi:

-a)

regulas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.     Ģenerāldirektors vada izmeklēšanas gaitu, attiecīgos gadījumos sagatavojot rakstiskus norādījumus. Izmeklēšanu ģenerāldirektora vadībā veic viņa norīkoti Biroja darbinieki. Ģenerāldirektors pats izmeklēšanu neveic.” [Gr. 59]

a)

panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz nepieciešamo palīdzību, lai Biroja darbinieki saskaņā ar šo regulu varētu efektīvi un bez liekas kavēšanās veikt savus uzdevumus.”;

b)

panta 3. punktā iekļauj šādu otro daļu:

“Pēc Biroja pieprasījuma saistībā ar izmeklējamajām lietām finanšu ziņu vākšanas vienības, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (15), un citas attiecīgas dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz tam:

a)

informāciju, kas minēta Direktīvas (ES) 2015/849 [32.a panta 3. punktā] (16);

b)

darījumu reģistru, ja tas ir stingri nepieciešams izmeklēšanas mērķiem.”;

c)

panta 3. punktā pievieno šādu trešo daļu:

“Sniedzot palīdzību saskaņā ar iepriekšējām daļām, valsts kompetentās iestādes rīkojas atbilstoši valsts procesuālajiem noteikumiem, ko piemēro attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei.”;

ca)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras nodrošina, ka to ierēdņi, citi darbinieki, locekļi, vadītāji un personāla locekļi sniedz nepieciešamo palīdzību, lai Biroja darbinieki saskaņā ar šo regulu un bez liekas kavēšanās varētu efektīvi veikt savus uzdevumus.” [Gr. 60]

cb)

šā panta 4. punktu svītro; [Gr. 61]

cc)

šā panta 6. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“6.     Ja izmeklēšana rāda, ka varētu būt lietderīgi veikt administratīvus piesardzības pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Birojs par notiekošo izmeklēšanu nekavējoties informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru un iesaka veicamos pasākumus. Sniegtajā informācijā norāda:” [Gr. 62]

cd)

šā panta 6. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

visu informāciju, kas varētu palīdzēt attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai pieņemt lēmumu par veicamajiem pienācīgiem administratīviem piesardzības pasākumiem, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses;”; [Gr. 63]

ce)

šā panta 6. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

jebkādus īpašus konfidencialitātes pasākumus, kas jo īpaši ieteicami gadījumos, kad paredzēts izmantot tādus izmeklēšanas pasākumus, kas saskaņā ar izmeklēšanai piemērojamiem valsts noteikumiem ir valsts tiesu iestāžu vai citu valsts iestāžu kompetencē.”; [Gr. 64]

d)

panta 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Papildus pirmajā daļā minētajam attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra var jebkurā laikā apspriesties ar nekavējoties informē Biroju, lai nolemtu ciešā sadarbībā ar to veikt piemērotus par jebkādām atkāpēm no ierosinātajiem piesardzības pasākumus, tostarp pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt pierādījumus, pasākumiem un par šādu lēmumu nekavējoties informē Biroju. atkāpju iemesliem ”; [Gr. 65]

e)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.   Ja izmeklēšanu nevar pabeigt 12 mēnešos pēc tās sākšanas, ģenerāldirektors pēc minētā 12 mēnešu laikposma beigām un pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem ziņo Uzraudzības komitejai, minot iemeslus un attiecīgā gadījumā plānotos sīki izklāstot kavēšanās iemeslus un veiktos korektīvos pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt izmeklēšanas gaitu.”; [Gr. 66]

ea)

pantam pievieno šādu 8.a punktu:

“8.a     Ziņojumos iekļauj vismaz faktu īsu izklāstu, to juridisko kvalifikāciju, novērtējumu par radīto kaitējumu vai iespējamo kaitējumu, tiesību aktos paredzētā noilguma termiņu, kā arī norāda iemeslus, kādēļ nav iespējams ievērot divpadsmit mēnešu periodu, un attiecīgā gadījumā plānotos korektīvos pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt izmeklēšanas gaitu.”; [Gr. 67]

(7)

regulas 8. pantu groza šādi:

-a)

šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.     Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras nekavējoties nodod Birojam visu informāciju, kas attiecas uz iespējamiem krāpšanas, korupcijas vai jebkādas citas nelikumīgas darbības gadījumiem vai pārkāpumiem, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Šo pantu piemēro EPPO tad, ja attiecīgas lietas neietilpst tā kompetencē saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 IV nodaļu.” [Gr. 68]

a)

panta 1. punktā pievieno šādu daļu:

“Ja iestādes, struktūras, biroji un aģentūras ziņo EPPO saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 24. pantu, tā vietā tie tās savu pirmajā daļā izklāstīto pienākumu var nodot izpildīt, nododot Birojam EPPO nosūtītā ziņojuma kopiju.”; [Gr. 69]

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un — ja to neliedz valsts tiesību akti — dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar Biroja pieprasījumu vai pēc savas iniciatīvas nekavējoties nodod Birojam ikvienu to rīcībā esošu dokumentu vai jebkādu informāciju, kas attiecas uz Biroja veikto izmeklēšanu. [Gr. 70]

Pirms izmeklēšanas sākšanas tās pēc Biroja pieprasījuma nosūta ikvienu to rīcībā esošu dokumentu vai jebkādu informāciju, kas ir nepieciešama, lai izvērtētu apgalvojumus vai piemērotu izmeklēšanas sākšanai noteiktos kritērijus, kā tas noteikts 5. panta 1. punktā.”;

c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un — ja to neliedz valsts tiesību akti — dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Biroja pieprasījuma vai savas iniciatīvas nekavējoties nodod Birojam ikvienu citu to rīcībā esošu dokumentu vai informāciju, ko tās uzskata par noderīgiem cīņā pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām kuras ietekmē vai pārkāpumiem , kas skar Savienības finanšu intereses.”; [Gr. 71]

d)

pievieno šādu 4. punktu:

“4.   Šo pantu nepiemēro EPPO attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas varētu būt tās kompetencē saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 22. un 25. pantu IV nodaļu . [Gr. 72]

Tas neskar EPPO iespēju sniegt Birojam būtisku informāciju par lietām saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 34. panta 8. punktu, 36. panta 6. punktu, 39. panta 4. punktu un 101. panta 3. un 4 punktu.”;

(8)

regulas 9. pantu groza šādi:

-a)

šā panta 2. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Šā punkta otrajā un trešajā daļā izklāstītās prasības neattiecas uz liecību uzklausīšanu, ko veic saistībā ar pārbaudēm uz vietas un inspekcijām. Attiecīgā persona pirms liecības sniegšanas tiek informēta par tās tiesībām, jo īpaši par tiesībām saņemt palīdzību no pašas izvēlētas personas.”; [Gr. 73]

-aa)

šā panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šajā nolūkā Birojs attiecīgajai personai nosūta uzaicinājumu sniegt savus komentārus vai nu rakstiski, vai arī iztaujāšanā, kuru veic Biroja norīkoti darbinieki. Minētajā uzaicinājumā iekļauj to faktu kopsavilkumu, kas skar attiecīgo personu, un informāciju, kas jānorāda saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2018/1725 15. un 16. pantu, kā arī dara zināmu komentāru iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par desmit darbdienām, skaitot no dienas, kad ir saņemts uzaicinājums sniegt komentārus. Minēto paziņošanas laikposmu var saīsināt, ja attiecīgā persona ir skaidri paudusi savu piekrišanu vai ja to pietiekami pamato izmeklēšanas steidzamība. Atsauci uz šādiem komentāriem iekļauj izmeklēšanas galīgajā ziņojumā.” [Gr. 74]

a)

panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt izmeklēšanas konfidencialitāti un/vai izmanto izmeklēšanas procedūras, kuras ir EPPO vai valsts tiesu iestāžu kompetencē, ģenerāldirektors var nolemt pienākumu aicināt attiecīgo personu sniegt komentārus izpildīt vēlāk.”;

aa)

pantam pievieno šādu 5.a punktu:

“5.a     Gadījumos, kad Birojs iesaka uzsākt tiesvedību, un, neskarot trauksmes cēlēju un informācijas sniedzēju tiesības uz konfidencialitāti, attiecīgajai personai ir pieejams ziņojums, ko Birojs sagatavojis saskaņā ar 11. pantu pēc izmeklēšanas veikšanas, kā arī visi attiecīgie dokumenti, ciktāl tie attiecas uz šo personu, ar nosacījumu, ka attiecīgā gadījumā sešu mēnešu laikā pret to neiebilst nedz EPPO, nedz arī valsts tiesu iestādes. Kompetentā tiesu iestāde atļauju var piešķirt arī pirms šā termiņa beigām.” [Gr. 75]

(8a)

regulā iekļauj šādu 9.a pantu:

“9.a pants

Procesuālo garantiju kontrolieris

1.     Saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru uz piecu gadu termiņu, kas nav pagarināms, Procesuālo garantiju kontrolieri (“Kontrolieris”) ieceļ Komisija. Beidzoties pilnvaru termiņam, Kontrolieris turpina pildīt savus amata pienākumus, līdz tiek iecelts pēcnācējs.

2.     Pēc uzaicinājuma iesniegt pieteikumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Komisija sagatavo atbilstoši kvalificēto Kontroliera amata kandidātu sarakstu. Pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi Kontrolieri ieceļ Komisija.

3.     Kontrolierim ir vajadzīgā kvalifikācija un pieredze procesuālo tiesību un garantiju jomā.

4.     Kontrolieris pilda savas funkcijas pilnīgi neatkarīgi un savu pienākumu izpildē nevienam nelūdz un ne no viena nepieņem nekādus norādījumus.

5.     Kontrolieris uzrauga, kā Birojs ievēro procesuālās tiesības un garantijas. Kontrolieris ir atbildīgs par Biroja saņemto sūdzību izskatīšanu.

6.     Kontrolieris ik gadu ziņo par savu darbību Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Uzraudzības komitejai un Birojam. Kontroliera ziņojumos neiekļauj informāciju par atsevišķiem gadījumiem, kas tiek izmeklēti, un tiek nodrošināta izmeklēšanu konfidencialitāti pat pēc to pabeigšanas.” [Gr. 76]

(8b)

regulā iekļauj šādu 9.b pantu:

“9.b pants

Sūdzību mehānisms

1.     Sadarbībā ar Kontrolieri Birojs veic pasākumus, kas nepieciešami, lai izveidotu sūdzību mehānismu saskaņā, ar ko uzraudzīt un panākt, lai visās Biroja darbībās tiktu ievērotas procesuālas garantijas.

2.     Ikviena persona, kas iesaistīta Biroja veiktā izmeklēšanā, ir tiesīga iesniegt sūdzību Kontrolierim par to, kā Birojs ievēro 9. pantā paredzētās procesuālās garantijas. Sūdzības iesniegšana neaptur uzsākto izmeklēšanu.

3.     Sūdzības var iesniegt ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad sūdzības iesniedzējam ir kļuvuši zināmi attiecīgie fakti, kas ir viņa procesuālo tiesību iespējamā pārkāpuma pamatā. Kad pagājis mēnesis pēc izmeklēšanas pabeigšanas, sūdzību iesniegt vairs nevar. Sūdzības, kas saistītas ar 9. panta 2. punktā un 9. panta 4. punktā minēto paziņošanas laikposmu, jāiesniedz, pirms ir beidzies šajos noteikumos minētais paziņošanas laikposms.

4.     Pēc sūdzības saņemšanas Kontrolieris nekavējoties informē Biroja ģenerāldirektoru un dod Birojam iespēju 15 darba dienu laikā atrisināt jautājumu, uz kuru norādījis sūdzības iesniedzējs.

5.     Neskarot šīs regulas 10. pantu, Birojs iesniedz Kontrolierim visu informāciju, kas tam var būt nepieciešama ieteikuma sagatavošanai.

6.     Kontrolieris sniedz ieteikumu bez kavēšanās, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad Birojs ir paziņojis par veiktajiem pasākumiem sūdzībā minētā jautājuma atrisināšanai, vai pēc 3. punktā minētā laikposma beigām. Ieteikumu iesniedz Birojam un paziņo sūdzības iesniedzējam. Izņēmuma gadījumos Kontrolieris var pieņemt lēmumu ieteikuma pieņemšanas termiņu pagarināt par 15 dienām. Kontrolieris ar vēstuli informē ģenerāldirektoru par termiņa pagarināšanas iemesliem. Ja šajā daļā noteiktajā termiņā Kontrolieris nav pieņēmis ieteikumu, uzskatāms, ka sūdzības izskatīšana ir slēgta bez ieteikuma.

7.     Neiejaucoties uzsāktās izmeklēšanas darbībās, Kontrolieris izskata sūdzību, uzklausīdams abas puses. Ar viņu piekrišanu Kontrolieris var lūgt lieciniekiem sniegt rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus, kurus viņš uzskata par nepieciešamiem, lai noskaidrotu lietas apstākļus.

8.     Ģenerāldirektors izpilda Kontroliera ieteikumu attiecībā uz sūdzību, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kad ģenerāldirektors ieteikumu var neievērot. Ja ģenerāldirektors neizpilda Kontroliera ieteikumu, viņš paziņo sūdzības iesniedzējam un Kontrolierim šā lēmuma galvenos iemeslus, ciktāl tas neietekmē uzsākto izmeklēšanu. Ģenerāldirektors norāda iemeslus Kontroliera ieteikuma neizpildīšanai paskaidrojumā, kas pievienojams izmeklēšanas galīgajam ziņojumam.

9.     Ģenerāldirektors var prasīt Kontroliera viedokli par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar viņa kompetencē ietilpstošu procesuālo garantiju ievērošanu, tostarp par lēmumu atlikt informācijas sniegšanu par tādu attiecīgo personu, kas minēta 9. panta 3. punktā. Ģenerāldirektors katrā šādā pieprasījumā norāda termiņu, kādā Kontrolierim jāsniedz atbilde.

10.     Neskarot termiņus, kas noteikti Civildienesta noteikumu 90.a pantā, ja Savienības ierēdnis vai cits darbinieks iesniedz sūdzību ģenerāldirektoram saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90.a pantu un ja ierēdnis vai cits darbinieks ir iesniedzis sūdzību Kontrolierim par to pašu jautājumu, ģenerāldirektors pirms atbildes sniegšanas sūdzības iesniedzējam sagaida Kontroliera ieteikumu.”; [Gr. 77]

(9)

regulas 10. pantu groza šādi:

-a)

šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.     Tādas izmeklēšanas gaitā nodotu vai iegūtu informāciju, kas veikta ārpus iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, neatkarīgi no tās veida, aizsargā attiecīgi noteikumi, ko paredz valsts un Savienības tiesību akti.”; [Gr. 78]

-aa)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.     Iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās veiktas izmeklēšanas gaitā nodota vai iegūta informācija, neatkarīgi no tās veida, ir dienesta noslēpums, un to aizsargā noteikumi, ko piemēro Savienības iestādēm.”; [Gr. 79]

-ab)

pievieno šādu 3.a punktu:

“3.a     Birojs atklāj savus ziņojumus un ieteikumus pēc tam, kad atbildīgās iestādes ir noslēgušas visas attiecīgās valsts un Savienības procedūras un informācijas atklāšana vairs neietekmē izmeklēšanu. Informācijas izpaušana notiek saskaņā ar šajā pantā un 1. pantā izklāstītajiem datu aizsardzības noteikumiem un principiem.” [Gr. 80]

a)

panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Saskaņā ar Regulas (EK ES ) Nr. 45/2001 24 2018 / 1725 43 . pantu Birojs ieceļ datu aizsardzības inspektoru.”; [Gr. 81]

aa)

pantam pievieno šādu 5.a punktu:

“5.a     Personām, kuras ziņo Birojam par noziegumiem un pārkāpumiem, kas saistīti ar Savienības finanšu interesēm, ir nodrošināta pilnīga aizsardzība, jo īpaši ar Savienības tiesību aktiem par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.” [Gr. 82]

(10)

regulas 11. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ziņojumam var pievienot pievieno ģenerāldirektora ieteikumus attiecībā uz veicamajām darbībām. Piemērotos gadījumos minētajos ieteikumos norāda disciplinārus, administratīvus, finanšu un/vai tiesvedības pasākumus, kas būtu jāveic iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un jo īpaši dara zināmas aptuvenās atgūstamās summas, kā arī konstatēto faktu provizorisku juridisko klasifikāciju.”; [Gr. 83]

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Sagatavojot šādus ziņojumus un ieteikumus, ņem vērā attiecīgos Savienības tiesību aktu un — ciktāl tie ir piemērojami — attiecīgās dalībvalsts tiesību aktu noteikumus.

Birojs veic pienācīgus iekšējos pasākumus, lai nodrošinātu vienmērīgu galīgo ziņojumu un ieteikumu kvalitāti, un apsver, vai ir nepieciešams pārskatīt izmeklēšanas procedūru pamatnostādnes, lai novērstu jebkādu iespējamu neatbilstību. [Gr. 84]

Pēc vienkāršas to autentiskuma pārbaudes šādi sagatavoti ziņojumi , tostarp visi pierādījumi, uz kuriem balstās ziņojumi un kas pievienoti tiem pielikumā, ir atzīstami par pieņemamu pierādījumu valstu tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, un administratīvajā procesā dalībvalstīs. Šī regula neskar valstu tiesu tiesības brīvi novērtēt pierādījumus. [Gr. 85]

Biroja sagatavotie ziņojumi ir atzīstami par pieņemamu pierādījumu kriminālprocesā tajā dalībvalstī, kurā šo ziņojumu izmantošana ir vajadzīga, tieši tāpat un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā administratīvie ziņojumi, kurus sagatavojuši valsts administratīvie inspektori. Šo ziņojumu vērtēšanā izmanto tos pašus noteikumus, ko piemēro valsts administratīvo inspektoru sagatavotiem administratīviem ziņojumiem, un tiem ir tāds pats pierādījuma spēks. [Gr. 86]

Dalībvalstis paziņo Birojam par visiem valstu tiesību aktu noteikumiem, kas ir būtiski trešās pirmās daļas mērķiem. [Gr. 87]

Valstu tiesas paziņo Birojam par pierādījumu noraidīšanu saskaņā ar šo punktu. Paziņojumā ietver juridisko pamatu un detalizētu noraidījuma pamatojumu. Ģenerāldirektors savos gada ziņojumos saskaņā ar 17. panta 4. punktu novērtē pierādījumu pieņemamību dalībvalstīs. [Gr. 88]

Ziņojumi, ko sagatavojis Birojs, ir pieņemams pierādījums tiesvedībā Savienības tiesās un administratīvajā procesā Savienībā.”;

c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Pēc ārējas izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un ieteikumus, kā arī citus atbilstīgus saistītus dokumentus attiecīgā gadījumā nosūta attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz ārēju izmeklēšanu, un vajadzības gadījumā arī attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai. Minētā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra veic šādu darbību, jo īpaši disciplinārus vai tiesiskus pasākumus, kas izriet no ārējās izmeklēšanas rezultātiem, un par to ziņo Birojam, ievērojot ziņojumam pievienotajos ieteikumos noteikto termiņu un turklāt pēc Biroja pieprasījuma. Dalībvalstu kompetentās iestādes deviņu mēnešu laikā atbild Birojam, ziņojot par veiktajām darbībām saistībā ar lietas ziņojumu. ”; [Gr. 89]

ca)

šā panta 4. punktu svītro; [Gr. 90]

cb)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.     Ja pēc izmeklēšanas sagatavotā ziņojumā ir atklāts, ka pastāv fakti, kas varētu būt pamats kriminālprocesa ierosināšanai, minēto informāciju nekavējoties nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm, neskarot 12.c un 12.d pantu.”; [Gr. 91]

cc)

pantā iekļauj šādu 6.a punktu:

“6.a     Dalībvalstu kompetentās iestādes un iestādes, struktūras, biroji un aģentūras nodrošina, ka tiek izpildīti ieteikumi attiecībā uz disciplināriem, administratīviem, finanšu un/vai tiesvedības pasākumiem, ko ģenerāldirektors sniedzis saskaņā ar šā panta 1. un 3. punktu, un līdz katra gada 31. martam iesniedz Birojam sīki izstrādātu ziņojumu par veiktajām darbībām, attiecīgā gadījumā norādot iemeslus, kādēļ Birojs nav īstenojis ieteikumus.”; [Gr. 92]

cd)

panta 8. punktu groza šādi:

“8.     Ja informācijas sniedzējs Birojam ir sniedzis informāciju, kura ir pamats izmeklēšanas sākšanai, Birojs minēto informācijas sniedzēju informē par izmeklēšanas pabeigšanu. Tomēr Birojs var noraidīt šādu pieprasījumu, ja tas uzskata, ka tas var kaitēt attiecīgās personas likumīgajām interesēm, izmeklēšanas un turpmākās rīcības efektivitātei vai konfidencialitātes prasībām.”; [Gr. 93]

(10a)

pēc 11. panta iekļauj šādu jaunu pantu:

“11.a pants

Prasījumi Vispārējā tiesā

Ikviena iesaistītā persona var celt prasību pret Komisiju par dalībvalstu iestādēm vai iestādēm saskaņā ar 11. panta 3. punktu nodotā izmeklēšanas ziņojuma anulēšanu, pamatojoties uz kompetences trūkumu, būtisku procesuālo prasību pārkāpumiem, Līgumu pārkāpumiem, tostarp Hartas pārkāpumiem, vai pamatojoties uz ļaunprātīgu varas izmantošanu.”; [Gr. 94]

(11)

regulas 12. pantu groza šādi:

-a)

šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.     Neskarot šīs regulas 10. un 11. pantu un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikumus, Birojs saskaņā ar 3. pantu veiktu pārbaužu uz vietas vai inspekciju gaitā iegūto informāciju var savlaicīgi nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai tās varētu pienācīgi rīkoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tas arī var nodot informāciju attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai.”; [Gr. 95]

a)

panta 1. punktā pievieno šādu teikumu:

“Tas arī var nodot informāciju attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai.”; [Gr. 96]

aa)

šā panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Neskarot 10. un 11. pantu, ģenerāldirektors informāciju, ko Birojs ieguvis iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās veiktas izmeklēšanas gaitā un kas skar faktus, kuri ir valsts tiesu iestāžu kompetencē, nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm.”; [Gr. 97]

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja to neliedz valsts tiesību akti, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pēc savas iniciatīvas vai Biroja pieprasījuma savlaicīgi viena mēneša laikā informē Biroju par rīcību, kas veikta pēc tam, kad tām saskaņā ar šo pantu tika nodota informācija.”; [Gr. 98]

c)

pievieno šādu 5. punktu:

“5.   Birojs var pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma apmainīties ar attiecīgo informāciju ar Eurofisc tīklu, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010 (17).”;

(12)

iekļauj šādus pantus:

“12.a pants

Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti dalībvalstīs

1.   Dalībvalstis šīs regulas vajadzībām norīko dienestu (“krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests”), lai atvieglotu efektīvu sadarbību un informācijas, tostarp operatīva rakstura informācijas, apmaiņu ar Biroju. Ja nepieciešams, saskaņā ar valsts tiesību aktiem krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu šīs regulas vajadzībām var uzskatīt par kompetentu iestādi.

2.   Pirms tiek pieņemts lēmums par izmeklēšanas sākšanu vai nesākšanu, kā arī izmeklēšanas gaitā vai pēc tās pēc Biroja pieprasījuma krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti sniedz, saņem vai koordinē palīdzību, kas ir vajadzīga, lai Birojs varētu efektīvi veikt savus uzdevumus. Minētā palīdzība jo īpaši ietver palīdzību, ko valstu kompetentās iestādes sniedz saskaņā ar 3. panta 6. un 7. punktu, 7. panta 3. punktu un 8. panta 2. un 3. punktu.

3.   Veicot koordinēšanas pasākumus saskaņā ar 12.b pantu, Birojs var lūgt krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu palīdzību, tostarp atbilstošā gadījumā horizontālu sadarbību un informācijas apmaiņu krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu starpā.

12.b pants

Koordinēšanas pasākumi

1.   Saskaņā ar 1. panta 2. punktu Birojs var organizēt un veicināt sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī — saskaņā ar spēkā esošiem sadarbības un savstarpējas palīdzības nolīgumiem un citiem juridiskiem instrumentiem — ar trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām. Iesaistītās iestādes un Birojs šajā nolūkā var vākt un analizēt informāciju, tostarp operatīvu informāciju, un apmainīties ar to. Pēc to kompetento iestāžu lūguma, kuras veic izmeklēšanas darbības, Biroja darbinieki var piedalīties minēto iestāžu veiktajās darbībās. Piemēro 6. pantu, 7. panta 6. un 7. punktu, 8. panta 3. punktu un 10. pantu.

2.   Birojs var sagatavot ziņojumu par veiktajiem koordinēšanas pasākumiem un piemērotā gadījumā nodot to attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm un institūcijām, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

3.   Šo pantu piemēro, neskarot to Biroja pilnvaru īstenošanu, kuras piešķirtas Komisijai īpašos noteikumos, kas reglamentē savstarpējo palīdzību starp dalībvalstu pārvaldes iestādēm un sadarbību starp minētajām iestādēm un Komisiju.

3.a     Saskaņā ar šo pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 515/97  (18) un Regulā (ES) Nr. 608/2013  (19) noteiktais savstarpējas administratīvās palīdzības sniegšanas pienākums attiecas arī uz tādu darbību koordināciju, kas saistītas ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. [Gr. 99]

4.   Birojs var piedalīties kopīgās izmeklēšanas grupās, kas izveidotas saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem, un šajā kontekstā apmainīties ar operatīvu informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo regulu.

12.c pants

Ziņošana EPPO par noziedzīgu rīcību, kas varētu būt tās kompetencē

1.   Birojs bez liekas kavēšanās ziņo EPPO par ikvienu noziedzīgu rīcību, kas varētu būt EPPO kompetencē saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 22. pantu un 25. panta 2. un 3. punktu IV nodaļu . Ziņojumu nosūta pēc iespējas ātri jebkurā posmā pirms Biroja veiktās izmeklēšanas vai tās gaitā. [Gr. 100]

2.   Ziņojumā ietver vismaz faktu aprakstu un Biroja rīcībā esošo informāciju , tostarp izvērtējumu par kaitējumu, kas ir vai varētu tikt radīts, ja Birojam ir šāda informācija, iespējamo juridisko kvalifikāciju un jebkādu pieejamu informāciju par varbūtējiem cietušajiem, aizdomās turētajiem un jebkādām citām iesaistītām personām. Ziņojumu Birojs nodod EPPO kopā ar visu pārējo tā rīcībā esošo būtisko informāciju par lietu . [Gr. 101]

3.   Birojam nav pienākuma ziņot EPPO par acīmredzami nepamatotiem apgalvojumiem.

Gadījumos, kad Biroja saņemtā informācija neietver 2. punktā norādītos elementus un Birojs neveic izmeklēšanu, Birojs var veikt apgalvojumu sākotnēju izvērtēšanu. Izvērtēšanu veic bez kavēšanās un jebkurā gadījumā divos mēnešos pēc tam, kad saņemta informācija. Šīs izvērtēšanas gaitā piemēro 6. pantu un 8. panta 2. punktu. Birojs atturas veikt jebkādus pasākumus, kas var apdraudēt iespējamas EPPO turpmākas izmeklēšanas . [Gr. 102]

Ja ir izpildīti 1. punktā izklāstītie nosacījumi, pēc šīs sākotnējās izvērtēšanas Birojs ziņo EPPO.

4.   Ja Biroja veiktas izmeklēšanas gaitā atklājas 1. punktā minētā rīcība un pēc ziņojuma saņemšanas EPPO sāk izmeklēšanu, Birojs neturpina izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem citādi, kā vien saskaņā ar 12.e vai 12.f pantu.

Pirmās daļas piemērošanas nolūkā Birojs saskaņā ar 12.g panta 2. punktu pārliecinās EPPO lietu pārvaldības sistēmā, vai EPPO veic izmeklēšanu. Birojs var pieprasīt EPPO papildu informāciju. EPPO sniedz atbildi uz šādu pieprasījumu 10 darbdienās.

5.   Iestādes, struktūras, biroji un aģentūras var lūgt Biroju veikt sākotnēju izvērtēšanu par tām ziņotajiem apgalvojumiem. Saistībā ar minētajiem lūgumiem piemēro 1.–4 . punktu mutatis mutandis. Birojs informē attiecīgo iestādi, struktūru, biroju vai aģentūru par sākotnējās novērtēšanas rezultātiem, izņemot gadījumus, kad šādas informācijas sniegšana var apdraudēt Biroja vai EPPO veikto izmeklēšanu . [Gr. 103]

6.   Ja Birojs beidz izmeklēšanu pēc tam, kad EPPO ir iesniegts ziņojums saskaņā ar šo pantu, 9. panta 4. punktu un 11. pantu nepiemēro.

12.d pants

Izmeklēšanas nedublēšanās

1.    Ja EPPO veic izmeklēšanu, ģenerāldirektors Ģenerāldirektors nesāk sāk izmeklēšanu saskaņā ar 5. pantu un pārtrauc uzsākto izmeklēšanu, ja EPPO veic izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem , izņemot vienīgi saskaņā ar 12.e vai 12.f pantu. Ģenerāldirektors informē EPPO par visiem lēmumiem par izmeklēšanas neuzsākšanu vai pārtraukšanu šādu iemeslu dēļ. [Gr. 104]

Pirmās daļas piemērošanas nolūkā Birojs saskaņā ar 12.g panta 2. punktu pārliecinās EPPO lietu pārvaldības sistēmā, vai EPPO veic izmeklēšanu. Birojs var pieprasīt EPPO papildu informāciju. EPPO sniedz atbildi uz šādu pieprasījumu 10 darbdienās. Šo termiņu izņēmuma gadījumos var pagarināt saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka 12.g panta 1. punktā minētajā darba vienošanās dokumentā . [Gr. 105]

Ja Birojs pabeidz izmeklēšanu saskaņā ar šā panta pirmo daļu, 9. panta 4. punktu un 11. pantu nepiemēro. [Gr. 106]

1.a     Pēc EPPO pieprasījuma Birojs atturas no konkrētu darbību vai pasākumu veikšanas, kas var apdraudēt EPPO veiktu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu. EPPO bez liekas kavēšanās paziņo Birojam, kad pamata šādai prasībai vairs nav. [Gr. 107]

1.b     Ja EPPO pabeidz vai pārtrauc izmeklēšanu, par kuru tā ir saņēmusi informāciju no ģenerāldirektora saskaņā ar 1. punktu un kura attiecas uz Biroja pilnvaru īstenošanu, tā bez liekas kavēšanās informē Biroju un var sniegt ieteikumus par papildu administratīvo izmeklēšanu. [Gr. 108]

12.e pants

Atbalsts, ko Birojs sniedz EPPO

1.   EPPO veiktas izmeklēšanas gaitā un pēc EPPO lūguma saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 101. panta 3. punktu Birojs atbilstoši savām pilnvarām atbalsta vai papildina EPPO darbību, jo īpaši:

a)

sniedzot informāciju, analīzi (tostarp tiesu ekspertīzes analīzes), speciālās zināšanas un operatīvo atbalstu;

b)

atvieglojot valsts kompetento administratīvo iestāžu un Savienības struktūru konkrētu darbību koordinēšanu;

c)

veicot administratīvu izmeklēšanu.

2.   Saskaņā Lūgumu saskaņā ar 1. punktu lūgumu nodod rakstiski, un tajā norāda vismaz

a)

informāciju par EPPO izmeklēšanu, ciktāl tā ir svarīga lūguma mērķiem;

b)

pasākumu vai pasākumus, kurus EPPO lūdz veikt Birojam, un

c)

attiecīgā gadījumā to izpildei paredzēto termiņu. Tajā ietver informāciju par EPPO izmeklēšanu, ciktāl tā ir svarīga lūguma mērķiem. Vajadzības gadījumā Birojs var pieprasīt papildu informāciju.

d)

visus norādījumus saskaņā ar 2.a punktu.

Vajadzības gadījumā Birojs var pieprasīt papildu informāciju. [Gr. 109]

2.a     Lai aizsargātu pierādījumu pieņemamību, kā arī pamattiesības un procesuālās garantijas gadījumos, kad Birojs pēc EPPO pieprasījuma saskaņā ar šo pantu veic atbalsta vai papildu pasākumus, EPPO var uzdot Birojam piemērot pamattiesību, procesuālo garantiju un datu aizsardzības standartus, kas ir augstāki par šajā regulā paredzētajiem standartiem. To darot, EPPO nosaka sīki izstrādātas oficiālās prasības un piemērojamās procedūras.

Ja EPPO šādas konkrētas norādes nesniedz, pasākumiem, ko Birojs veic saskaņā ar šo pantu, mutatis mutandis piemēro Regulas (ES) 2017/1939 VI (procesuālās garantijas) un VIII (datu aizsardzība) nodaļu. [Gr. 110]

12.f pants

Papildu izmeklēšana

1.   Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad EPPO veic vai turpina izmeklēšanu un ģenerāldirektors uzskata, ka nolūkā atvieglot piesardzības pasākumu pieņemšanu vai saukšanu pie finanšu, disciplināras vai administratīvas atbildības būtu jāsāk izmeklēšana saskaņā ar Biroja pilnvarām, Birojs rakstiski informē EPPO, norādot izmeklēšanas būtību un mērķi , kā arī prasa EPPO rakstisku piekrišanu papildu izmeklēšanas uzsākšanai . [Gr. 111]

EPPO 30  20 darba dienās pēc šīs informācijas saņemšanas var vai nu sniedz piekrišanu izmeklēšanas sākšanai vai iebilst pret izmeklēšanas sākšanu vai noteiktu izmeklēšanas darbību turpināšanu vai pret kādas ar izmeklēšanu saistītas darbības veikšanu, ja tas ir vajadzīgs, lai neapdraudētu tās veikto izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, un uz tik ilgu laiku, cik ilgi šis pamats ir spēkā. Pienācīgi pamatotos gadījumos EPPO var pagarināt termiņu vēl par 10 darba dienām. Tā attiecīgi informē Biroju.

Ja EPPO iebilst, Birojs neuzsāk papildu izmeklēšanu. Tādā gadījumā EPPO bez liekas kavēšanās paziņo Birojam, kad pamata iebildumiem vairs nav. [Gr. 112]

Ja EPPO neiebilst iepriekšējā daļā minētajā laikposmā dod piekrišanu , Birojs var sākt vai turpināt izmeklēšanu, un tas to veic, cieši konsultējoties ar EPPO. [Gr. 113]

Ja šā punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā EPPO atbildi nesniedz, Birojs var sākt apspriešanos ar EPPO, lai 10 dienu laikā pieņemtu lēmumu. [Gr. 114]

Ja EPPO vēlāk pret to iebilst, pamatojoties uz tādiem pašiem iemesliem kā otrajā daļā minētie, Birojs aptur vai izbeidz izmeklēšanu vai atturas no noteiktu izmeklēšanas darbību veikšanas.

2.   Ja, atbildot uz informācijas pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 12.d pantu, EPPO informē Biroju, ka tā neveic izmeklēšanu, bet vēlāk sāk izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem, tā nekavējoties informē Biroju. Ja pēc šīs informācijas saņemšanas ģenerāldirektors uzskata, ka izmeklēšana, ko sācis Birojs, būtu jāturpina, lai atvieglotu piesardzības pasākumu pieņemšanu vai saukšanu pie finanšu, disciplināras vai administratīvas atbildības, piemēro 1. punktu.

12.g pants

Darba vienošanās un informācijas apmaiņa ar EPPO

1.   Ja tas ir nepieciešams, lai veicinātu sadarbību ar EPPO, kā noteikts 1. panta 4.a punktā, Birojs noslēdz administratīvu vienošanos ar EPPO. Šādā darba vienošanās dokumentā var noteikt informācijas, tostarp personas datu, operatīvas, stratēģiskas vai tehniskas un klasificētas informācijas, apmaiņas praktiskos aspektus , kā arī paredzēt informācijas tehnoloģiju platformu izveidi, tostarp kopīgu pieeju atjauninājumiem un programmatūras saderības nodrošināšanai . Tajā sīki apraksta kārtību, kādā notiek pastāvīga informācijas apmaiņa laikā, kad abi biroji saņem un pārbauda apgalvojumus , lai noteiktu abu biroju kompetenci izmeklēšanā. Tajā apraksta arī kārtību, kādā notiek pierādījumu apmaiņa Biroja un EPPO starpā, kā arī kārtība, kādā sadala izmaksas .

Pirms darba vienošanās dokumenta pieņemšanas kopā ar EPPO ģenerāldirektors nosūta tā projektu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, Uzraudzības komitejai un Eiropas Parlamentam informācijai. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un Uzraudzības komiteja bez kavēšanās sniedz savus atzinumus. [Gr. 115]

2.   Birojam ir netieša piekļuve informācijai, kas atrodas EPPO lietu pārvaldības sistēmā, atbilstoši principam “informācija ir/nav atrasta”. Ikreiz, kad tiek konstatēta sakritība starp datiem, ko lietu pārvaldības sistēmā ievadījis Birojs, un datiem, kas ir EPPO rīcībā, par sakritības faktu tiek paziņots gan EPPO, gan Birojam. Birojs veic attiecīgus pasākumus, lai EPPO, pamatojoties uz principu “informācija ir/nav atrasta”, varētu piekļūt informācijai, kas atrodas tā lietu pārvaldības sistēmā.

Birojs netieši piekļūst informācijai EPPO lietu pārvaldības sistēmā tikai tādā mērā, kāds vajadzīgs Biroja funkciju veikšanai saskaņā ar šo regulu, un šāda piekļuve tiek pienācīgi pamatota un apstiprināta, piemērojot Biroja izveidotu iekšēju procedūru. Birojs uztur reģistru, kurā fiksēti visi gadījumi, kad notiek piekļuve EPPO lietu pārvaldības sistēmai. [Gr. 116]

2.a     Biroja ģenerāldirektors un Eiropas ģenerālprokurors tiekas vismaz reizi gadā, lai apspriestu jautājumus, kas ir abu iestāžu interesēs.” [Gr. 117]

(12.a)

regulas 15. pantu groza šādi:

a)

šā panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības komiteja jo īpaši pārrauga norises, kas ir saistītas ar procesuālo garantiju piemērošanu un izmeklēšanas ilgumu.”; [Gr. 118]

b)

šā panta 1. punkta piekto daļu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības komitejai piešķir pieeju visai informācijai un dokumentiem, ko tā uzskata par vajadzīgiem savu uzdevumu veikšanai, tostarp ziņojumiem un ieteikumiem, kas attiecas uz lietām, kurās izmeklēšana ir pabeigta, un lietām, kuru izskatīšana tikusi noraidīta, vienlaikus tomēr netraucējot veicamo izmeklēšanu gaitu un pienācīgi ņemot vērā konfidencialitātes un datu aizsardzības prasības.”; [Gr. 119]

c)

šā panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības komiteja ieceļ priekšsēdētāju. Tā pieņem savu reglamentu, kuru pirms pieņemšanas informācijas nolūkā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam. Uzraudzības komitejas sanāksmes sasauc pēc tās priekšsēdētāja vai pēc ģenerāldirektora iniciatīvas. Tā rīko vismaz 10 sanāksmes gadā. Uzraudzības komiteja pieņem lēmumus ar kompetento locekļu balsu vairākumu. Tās sekretariātu nodrošina Komisija ciešā sadarbībā ar Uzraudzības komiteju. Pirms ikviena darbinieka iecelšanas amatā sekretariātā notiek apspriešanās ar Uzraudzības komiteju, un tās viedoklis tiek ņemts vērā. Sekretariāts rīkojas saskaņā ar Uzraudzības komitejas norādījumiem un neatkarīgi no Komisijas. Komisija, neskarot tās kontroli pār Uzraudzības komitejas un tās sekretariāta budžetu, neiejaucas Uzraudzības komitejas pārraudzības funkcijās.”; [Gr. 120]

(13)

regulas 16. pantu groza šādi:

-a)

šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.     Reizi gadā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija rīko tikšanos ar ģenerāldirektoru, lai politiska līmeņa viedokļu apmaiņā pārrunātu Biroja politiku attiecībā uz metodēm, ko izmanto, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības vai pārkāpumus, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Viedokļu apmaiņā piedalās Uzraudzības komiteja. Eiropas ģenerālprokurors ir aicināts piedalīties viedokļu apmaiņā. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, ģenerāldirektora vai Uzraudzības komitejas pieprasījuma viedokļu apmaiņā īpašos gadījumos var uzaicināt piedalīties Revīzijas palātas, Eurojust un/vai Eiropola pārstāvjus.”; [Gr. 121]

a)

panta 1. punkta trešo teikumu aizstāj ar šādu:

“Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas, ģenerāldirektora vai Uzraudzības komitejas pieprasījuma viedokļu apmaiņā īpašos gadījumos var uzaicināt piedalīties Revīzijas palātas, EPPO , Eurojust un/vai Eiropola pārstāvjus.”; [Gr. 122]

aa)

šā panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“2.     Viedokļu apmaiņa var būt saistīta ar jautājumiem, par ko vienojas Eiropas Parlaments, Padome un Komisija. Jo īpaši viedokļu apmaiņa var būs saistīta ar šādiem jautājumiem:”; [Gr. 123]

b)

panta 2. panta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

satvars Biroja attiecībām ar iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, jo īpaši EPPO , un pasākumi kas veikti saistībā ar Biroja galīgajiem izmeklēšanas ziņojumiem un citu informāciju, ko ir nosūtījis Birojs ;”; [Gr. 124]

ba)

panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

satvars Biroja attiecībām ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un pasākumi, ko dalībvalstu kompetentās iestādes veikušas saistībā ar Biroja galīgajiem izmeklēšanas ziņojumiem un citu informāciju, ko ir nosūtījis Birojs”; [Gr. 125]

bb)

pievieno jaunu punktu:

“4.a     Viedokļu apmaiņu rotācijas kārtībā vada Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.”; [Gr. 126]

(14)

regulas 17. pantu groza šādi:

-a)

šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.     Biroju vada ģenerāldirektors. Ģenerāldirektoru ieceļ Komisija saskaņā ar 2. punktā noteikto procedūru. Ģenerāldirektora pilnvaru termiņš ir septiņi gadi, un tas nav atjaunojams. Ģenerāldirektoru pieņem darbā kā pagaidu darbinieku saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”; [Gr. 127]

-aa)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.     Lai ieceltu jaunu ģenerāldirektoru, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē aicinājumu pieteikties konkursam. Šādu aicinājumu publicē vismaz sešus mēnešus pirms amatā esošā ģenerāldirektora pilnvaru termiņa beigām. Pēc tam, kad Uzraudzības komiteja ir sniegusi labvēlīgu atzinumu par Komisijas piemēroto atlases procedūru, Komisija sagatavo sarakstu, kurā iekļauj kandidātus ar atbilstošu kvalifikāciju. Ģenerāldirektora kandidātu, kopīgi vienojoties, nominē Eiropas Parlaments, Padome un Komisija un pēc tam ieceļ Komisija.”; [Gr. 128]

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Pildot savus pienākumus, ģenerāldirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras norādījumus ne attiecībā uz ārējas un iekšējas izmeklēšanas vai koordinēšanas pasākumu sākšanu un veikšanu, ne attiecībā uz ziņojumu sagatavošanu pēc šādas izmeklēšanas vai koordinēšanas pasākumiem. Ja ģenerāldirektors uzskata, ka kāds Komisijas pasākums rada šaubas par viņa neatkarību, viņš par to nekavējoties informē Uzraudzības komiteju un izlemj, vai Tiesā celt prasību pret Komisiju.”; [Gr. 129]

aa)

šā panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.     Ģenerāldirektors regulāri — vismaz vienu reizi gadā — ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai par Biroja veiktās izmeklēšanas secinājumiem, veiktajām darbībām, konstatētajām problēmām un to, kā Birojs izpilda Uzraudzības komitejas sniegtos ieteikumus saskaņā ar 15. pantu, vienlaikus ievērojot izmeklēšanas konfidencialitāti, attiecīgo personu un informācijas sniedzēju likumīgās tiesības un vajadzības gadījumā valsts tiesību aktus, kas piemērojami tiesvedībai.

Gada ziņojumā iekļauj arī novērtējumu par sadarbības ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī ar iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām līmeni, jo īpaši saistībā ar 11. panta 2. punkta un 6.punkta a) apakšpunkta īstenošanu.”; [Gr. 130]

ab)

pantā pievieno šādu 4.a punktu:

“4.a     Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma, tam īstenojot savas budžeta kontroles tiesības, ģenerāldirektors var sniegt informāciju par Biroja darbību, ievērojot izmeklēšanas un pēc to pabeigšanas veikto procedūru konfidencialitāti. Eiropas Parlaments nodrošina saskaņā ar šo punktu sniegtās informācijas konfidencialitāti.” [Gr. 131]

ac)

šā panta 5. punkta pirmo daļu svītro; [Gr. 132]

b)

panta 5. punkta otrās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

gadījumiem, kad informācija ir nodota dalībvalstu tiesu iestādēm un vai EPPO;”; [Gr. 133]

ba)

šā panta 5. punkta trešajā daļā iekļauj šādu jaunu apakšpunktu:

“ba)

slēgtajām lietām;”; [Gr. 134]

bb)

šā panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.     Ģenerāldirektors izveido iekšēju konsultēšanās un kontroles procedūru, tostarp likumības pārbaudi, kas ir saistīta ar inter alia procesuālu garantiju un attiecīgo personu un liecinieku pamattiesību, kā arī attiecīgo dalībvalstu tiesību aktu ievērošanu, jo īpaši ņemot vērā 11. panta 2. punkta noteikumus. Likumības pārbaudi veic Biroja eksperti tiesību un izmeklēšanas procedūru jomā, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija, lai ieņemtu ar tieslietām saistītu amatu dalībvalstī. Viņu atzinumu pievieno izmeklēšanas galīgajam ziņojumam.”; [Gr. 135]

bc)

šā panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8.    Saskaņā ar 19. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz izmeklēšanas procedūras kodeksa, kas jāievēro Biroja darbiniekiem, pieņemšanu. Deleģētajos aktos jo īpaši nosaka:

a)

praksi, kas jāievēro Biroja pilnvaru un statūtu īstenošanā;

b)

sīki izstrādātus noteikumus par izmeklēšanas procedūrām, kā arī par atļautajām izmeklēšanas darbībām;

c)

attiecīgo personu likumīgās tiesības;

d)

procesuālās garantijas;

da)

datu aizsardzības noteikumus, kā arī komunikācijas un dokumentu pieejamības politiku;

db)

noteikumus par likumības pārbaudēm un attiecīgajām personām pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

dc)

attiecības ar EPPO.

Komisija, veicot sagatavošanas darbus, apspriežas ar Uzraudzības komiteju un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

Visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, informācijas nolūkā visās Savienības oficiālajās valodās publicē Biroja interneta vietnē.”; [Gr. 136]

c)

panta 8. punkta pirmajā daļā pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e)

attiecības ar EPPO .”. [Gr. 137]

ca)

šā panta 9. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pirms ģenerāldirektoram uzliek disciplinārsodu vai pirms atceļ ģenerāldirektora imunitāti, Komisija apspriežas ar Uzraudzības komiteju.”; [Gr. 138]

(14.a)

regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:

“19. pants

Novērtējuma ziņojums un pārskatīšana

Ne vēlāk kā piecus gadu laikā pēc dienas, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otro daļu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un ietekmi, jo īpaši attiecībā uz Biroja un EPPO sadarbības efektivitāti un lietderību. Minētajam ziņojumam pievieno Uzraudzības komitejas atzinumu.

Ne vēlāk kā divus gadus pēc tam, kad saskaņā ar pirmo daļu ir iesniegts novērtējuma ziņojums, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumu, kas paredz modernizēt Biroja darbības satvaru, tostarp papildu vai sīkāk izstrādātus noteikumus par Biroja izveidi, tā funkcijām vai procedūrām, kas piemērojamas tā darbībām, jo īpaši attiecībā uz tā sadarbību ar EPPO, pārrobežu izmeklēšanas lietās un izmeklēšanas lietās dalībvalstīs, kuras nepiedalās EPPO.” [Gr. 139]

(14.b)

regulā iekļauj šādu jaunu 19.a pantu:

“19.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.     Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.     Pilnvaras pieņemt 17. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no … (šīs regulas spēkā stāšanās diena). Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.     Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. panta 8. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.     Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.     Saskaņā ar 17. panta 8. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam vai Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”; [Gr. 140]

2. pants

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Regulas 1. panta 12. punktā minēto 12.c–12.f pantu piemēro no dienas, ko nosaka saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1939 120. panta 2. punkta otro daļu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs


(1)  OV C 42, 1.2.2019., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. aprīļa nostāja.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(4)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(6)  COM(2017)0589. Ziņojumam ir pievienots izvērtējošs dienestu darba dokuments (SWD(2017)0332) un Biroja Uzraudzības komitejas atzinums Nr. 2/2017.

(7)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(8)  129. pants tiks iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/XX (jaunajā Finanšu regulā), par kuru ir panākta politiska vienošanās un kuru paredzēts pieņemt tuvākajos mēnešos.

(9)  Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).

(10)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(13)  OV C …

(14)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(16)  Direktīvā (ES) 2015/849 32.a panta 3. punkts tiks iekļauts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/XX, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849; politiska vienošanās par to tika panākta 2017. gada 19. decembrī, un to paredzēts pieņemt tuvākajos mēnešos.

(17)  Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).

(18)   Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 082, 22.3.1997., 1. lpp.).

(19)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV L 181, 29.6.2013., 15. lpp.)


Top