1.   Šajā regulā noteikti:

1.a     Atbalsta pasākumiem, ko finansē ELFLA, piemēro I sadaļas I nodaļas 2. panta 4.a punktu, II nodaļas 5. pantu, III sadaļas II nodaļas 22.–28. pantu un IV sadaļas III nodaļas I iedaļas 41.–43. pantu, un finanšu instrumentiem, kas paredzēti Regulas (ES) …/… [KLP stratēģisko plānu regula] 74. pantā un ko atbalsta ELFLA, piemēro I sadaļas I nodaļas 2. panta 15.–25. punktu, kā arī V sadaļas II nodaļas II iedaļas 52.–56. pantu. [Gr. 432]

2.   Šo regulu nepiemēro ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai un EJZF, AMIF, IDF un BMVI tiešas vai netiešas pārvaldības komponentiem, izņemot tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas.

3.   II sadaļas III nodaļas 4. un 10. pantu, III sadaļas II nodaļu un VIII sadaļu nepiemēro AMIF, IDF un BMVI.

4.   VIII sadaļu nepiemēro EJZF.

5.   II sadaļas II nodaļas 11. pantu un III nodaļas 15. pantu, III sadaļas I nodaļu, IV sadaļas I nodaļas 33.–36. pantu un 38. panta 1.–4. punktu, II nodaļas 39. pantu, III nodaļas 45. pantu, VI sadaļas II nodaļas 67., 71., 73. un 74. pantu un III nodaļu nepiemēro Interreg programmām.

6.   Turpmāk uzskaitītajās konkrētu fondu regulās var paredzēt šo regulu papildinošus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo regulu. Ja rodas šaubas par šīs regulas un konkrētu fondu regulu piemērošanu, turpmāk norādītā regula ir noteicošā:

1.   ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds un EJZF atbalsta šādus politikas mērķus:

2.   ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonds atbalstīs Savienības darbības, kuru mērķis ir stiprināt tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar LESD 174. pantu, īstenojot šādus mērķus:

3.   Dalībvalstis nodrošina attiecīgo darbību klimatnoturību visā plānošanas un īstenošanas procesā un katram fondam sniedz informāciju par atbalstu vides un klimatisko mērķu sasniegšanai, izmantojot metodoloģiju, kas pamatojas uz intervences veidiem. Minētā metodoloģija ietver konkrēta svēruma piešķiršanu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo, kādā apmērā šāds atbalsts sniedz ieguldījumu vides un klimatisko mērķu sasniegšanā. ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda gadījumā svērums ir saistīts ar I pielikumā norādīto intervences veidu dimensijām un kodu svērumiem. [Gr. 68]

4.    Saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem un atbilstoši subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības principiem dalībvalstis un Komisija nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, piemēram, reformu atbalsta programmu, t. sk., reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Tās optimizē atbildīgo personu koordinācijas mehānismus, lai tādējādi izvairītos no dublēšanās plānošanas un īstenošanas laikā. [Gr. 69]

4.a     Dalībvalstis un Komisija nodrošina atbilstību attiecīgajiem valsts atbalsta noteikumiem. [Gr. 70]

1.   Dalībvalstis , rīkojoties saskaņā ar to institucionālo un tiesisko regulējumu, un Komisija apgūst dalītā pārvaldībā īstenotajiem fondiem piešķirto Savienības budžetu saskaņā ar [63]. pantu Regulā (ES, Euratom) [jaunās finanšu regulas numurs] (“Finanšu regula”). [Gr. 71]

2.   Tomēr Neskarot 1. panta 2. punktu, Komisija apgūst tā atbalsta summu, kas no Kohēzijas fonda pārvietots uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“EISI”), Eiropas pilsētiniciatīvu, starpreģionālām investīcijām inovācijā, tā atbalsta summu, kas no ESF+ pārvietots uz transnacionālo sadarbību, summas, kas iemaksātas InvestEU (34), tiešā vai netiešā pārvaldībā īstenotu tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu]. [Gr. 72]

3.   Komisija ar attiecīgās dalībvalsts un attiecīgā reģiona piekrišanu var īstenot tālāko reģionu sadarbību atbilstoši mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg), veicot netiešu pārvaldību. [Gr. 73]

1.    Saistībā ar partnerības nolīgumu un katru programmu katra dalībvalsts saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu organizē pilnvērtīgu un efektīvu partnerību. ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus: [Gr. 74]

2.   Saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu un augšupēju pieeju dalībvalstis minētos partnerus iesaista partnerības nolīgumu sagatavošanā, kā arī visā programmu sagatavošanas, un novērtēšanas laikā, tostarp uzraudzības komiteju darbā saskaņā ar 34. pantu. Šajā sakarībā dalībvalstis atbilstošu procentuāļo daļu no fondu nodrošinātajiem resursiem piešķir sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai. Saistībā ar pārrobežu programmām attiecīgās dalībvalstis šos partnerus iekļauj no visām iesaistītajām dalībvalstīm. [Gr. 78 un 459]

3.   Partnerības organizēšanu un īstenošanu veic saskaņā ar Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/2014 (35). Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 107. pantu attiecībā uz Deleģētās regulas (ES) 240/2014 grozījumiem, lai minēto deleģēto regulu pielāgotu šai regulai. [Gr. 79]

4.   Komisija ar organizācijām, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, vismaz reizi gadā apspriežas par programmu īstenošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par rezultātiem . [Gr. 80]

1.     Dalībvalstis un Komisija attiecīgo fondu apguvē nodrošina pamattiesību ievērošanu un atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai.

2.     Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu, tiktu ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība, īstenota integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un tiktu integrēta dzimumperspektīva.

3.     Dalībvalstis un Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, kā arī saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā jo īpaši ņem vērā pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti.

4.     Fondu mērķi tiek īstenoti, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu, ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus un Savienībai tiecoties sasniegt mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un apkarot klimata pārmaiņas, turklāt ievērojot principu “piesārņotājs maksā”, kā tas paredzēts LESD 191. panta 1. un 2. punktā.

Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka programmu sagatavošanas un īstenošanas procesā tiek veicināta vides aizsardzības prasību ievērošana, resursu efektīva izmantošana, princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”, sociāli taisnīgi īstenota enerģijas pāreja, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, bioloģiskā daudzveidība, noturība pret katastrofām un riska novēršana un pārvaldība. Tām jācenšas izvairīties no investīcijām, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu. [Gr. 81]

1.   Katra dalībvalsts sagatavo partnerības nolīgumu, kurā izklāstīta fondu rezultatīvas un efektīvas izmantošanas kārtība laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Šādu partnerības nolīgumu sagatavo saskaņā ar rīcības kodeksu, ko izveido ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014. [Gr. 82]

2.   Dalībvalsts partnerības nolīgumu Komisijai iesniedz pirms pirmās programmas iesniegšanas vai vienlaikus ar to , bet ne vēlāk kā 2021. gada 30. aprīlī . [Gr. 83]

3.   Partnerības nolīgumu var iesniegt kopā ar attiecīgo gada valsts reformu programmu un nacionālo enerģētikas un klimata plānu . [Gr. 84]

4.   Dalībvalsts partnerības nolīgumu izstrādā saskaņā ar II pielikumā norādīto veidni. Tajā var iekļaut partnerības nolīgumu kādā no tās programmām.

5.   Interreg programmas Komisijai var iesniegt pirms partnerības nolīguma iesniegšanas.

1.   Komisija novērtē partnerības nolīgumu un tā atbilstību šai regulai un konkrēta fonda noteikumiem. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši ņem vērā ņem 4. un 6. panta noteikumus, attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus , kā arī pasākumus, kas saistīti ar integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un to risināšanas veidu . [Gr. 98]

2.   Trīs Divu mēnešu laikā pēc dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīgumu, Komisija var sniegt apsvērumus par to. [Gr. 99]

3.   Dalībvalsts pārskata partnerības nolīgumu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus , un dara to mēneša laikā pēc šo apsvērumu saņemšanas . [Gr. 100]

4.   Ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts pirmo reizi iesniegusi minēto partnerības nolīgumu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par minētā partnerības nolīguma apstiprināšanu. Partnerības nolīgumu negroza. [Gr. 101]

5.   Ja saskaņā ar 7. panta 4. punktu partnerības nolīgums ir iekļauts programmā, Komisija lēmumu par minētās programmas apstiprināšanu ar īstenošanas aktu pieņem ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts iesniegusi minēto programmu.

1.    No 2023. gada 1. janvāra dalībvalstis partnerības nolīgumā vai pieprasījumā grozīt programmu var piešķirt summu, kas līdz 2 % no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZF jāiemaksā līdzekļu programmai InvestEU un jāīsteno, to īstenot , izmantojot budžeta garantijas. Summa, kas jāiemaksā Vidusposma pārskatīšanā programmai InvestEU , nepārsniedz 5 % var piešķirt vēl līdz 3 % no katra fonda kopējā piešķīruma., izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Šādas iemaksas nav uzskatāmas par resursu pārvietošanu atbilstoši 21. pantam. piešķir investīcijām saskaņā ar kohēzijas politikas mērķiem un tajā pašā reģionu kategorijā , kam paredzēti fondi, no kuriem līdzekļi piešķirti . Ja programmai InvestEU piešķir līdzekļus no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, piemēro šīs regulas 11. pantā un III un IV pielikumā noteiktos veicinošos nosacījumus. Piešķirt var tikai turpmāko kalendāro gadu resursus . [Gr. 428]

2.   Partnerības nolīguma gadījumā var piešķirt kārtējā kalendārā gada un turpmāko kalendāro gadu resursus. Programmas grozījuma pieprasījuma gadījumā piešķirt var tikai turpmāko kalendāro gadu resursus. [Gr. 103]

3.   Summu, kas minēta 1. punktā, izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu attiecīgās dalībvalsts komponentā. [Gr. 104]

4.   Ja iemaksu nolīgums, kā noteikts [InvestEU regulas] [9.] pantā, nav noslēgts līdz 2021. 2023 . gada 31. decembrim par 1. punktā minēto summu, kas piešķirta partnerības nolīgumā, dalībvalsts iesniedz pieprasījumu grozīt programmu vai programmas, lai izmantotu attiecīgo summu. [Gr. 105]

Iemaksu nolīgumu par 1. punktā minēto summu, kas piešķirta pēc programmas grozījuma pieprasījuma, noslēdz vai attiecīgi groza vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par programmas grozīšanu. [Gr. 106]

5.   Ja garantijas nolīgums, kā noteikts [InvestEU regulas] [9.] pantā, deviņu mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma apstiprināšanas nav noslēgts, attiecīgās summas, kas iemaksātas kopējā uzkrājumu fondā kā nodrošinājums, pārvieto atpakaļ uz sākotnējo programmu vai programmām un dalībvalsts iesniedz atbilstošu pieprasījumu grozīt programmu. Šādā īpašā gadījumā iespējami grozījumi attiecībā uz iepriekšējo kalendāro gadu līdzekļiem, kamēr vien saistības vēl nav īstenotas. [Gr. 107]

6.   Ja garantijas nolīgums, kā noteikts [InvestEU regulas] [9.] pantā, četru gadu laikā pēc garantijas nolīguma parakstīšanas nav pilnībā īstenots, dalībvalsts var pieprasīt, lai summas, kas paredzētas garantijas nolīgumā, bet neattiecas uz pamatā esošajiem aizdevumiem vai citiem riska instrumentiem, administrē saskaņā ar 5. punktu.

7.   Resursus, kas radušies no vai kas attiecināmi uz summām, kuras iemaksātas InvestEU un nodrošinātas, izmantojot budžeta garantijas, dara pieejamus dalībvalstij un vietējai vai reģionālajai iestādei, uz kuru attiecas iemaksa, un izmanto atbalstam ar tādu pašu mērķi vai mērķiem finanšu instrumentu veidā. [Gr. 108]

8.   Komisija atkārtoti iekļauj budžetā tās iemaksātās summas, kas nav izmantotas InvestEU vajadzībām tajā gadā, kurā attiecīgais programmas grozījums ir apstiprināts. Šādu atkārtotu iekļaušanu budžetā nedrīkst veikt pēc 2027. gada.

Saistību atcelšanas termiņš attiecībā uz budžetā atkārtoti iekļauto summu atbilstoši 99. pantam sākas tajā gadā, kurā iemaksa ir atkārtoti iekļauta budžetā.

1.   Šajā regulā izklāstīti priekšnosacījumi katra konkrētā mērķa rezultatīvai un efektīvai īstenošanai (“veicinošie nosacījumi”). Veicinošos nosacījumus piemēro apjomā, kādā tie palīdz sasniegt programmas konkrētos mērķus. [Gr. 109]

III pielikumā izklāstīti horizontālie veicinošie nosacījumi, kas piemērojami visiem konkrētajiem mērķiem, un kritēriji to izpildes novērtēšanai.

IV pielikumā izklāstīti tematiskie veicinošie nosacījumi attiecībā uz ERAF, Kohēzijas fondu un ESF+ un kritēriji to izpildes novērtēšanai.

2.   Sagatavojot programmu vai programmas grozījuma ietvaros ieviešot jaunu konkrētu mērķi, dalībvalsts novērtē, vai ir izpildīti ar izvēlēto konkrēto mērķi saistītie veicinošie nosacījumi. Veicinošais nosacījums ir izpildīts, ja ir izpildīti visi saistītie kritēriji. Dalībvalsts katrā programmā vai programmas grozījumā nosaka izpildītos un neizpildītos veicinošos nosacījumus, un, ja tā uzskata, ka veicinošais nosacījums ir izpildīts, tā sniedz pamatojumu. Pēc dalībvalsts pieprasījuma EIB var sniegt ieguldījumu to darbību novērtēšanā, kas vajadzīgas attiecīgo veicinošo nosacījumu izpildei. [Gr. 110]

3.   Ja veicinošais nosacījums programmas vai programmas grozījuma apstiprināšanas laikā nav izpildīts, dalībvalsts, norādot pamatojumu, informē Komisiju, tiklīdz tā uzskata, ka veicinošais nosacījums ir izpildīts.

4.   Komisija trīs divu mēnešu laikā pēc 3. punktā minētās informācijas saņemšanas veic novērtējumu un informē dalībvalsti, ja tā piekrīt izpildei. [Gr. 111]

Ja Komisija nepiekrīt dalībvalsts novērtējumam, tā attiecīgi informē dalībvalsti un dod tai iespēju viena mēneša ilgākais divu mēnešu laikā iesniegt apsvērumus. [Gr. 112]

5.   Izdevumus par darbībām, kas saistītas ar konkrēto mērķi, nevar vai — ELFLA gadījumā — ar attiecīgajiem intervences pasākumiem , var iekļaut maksājuma pieteikumos, kamēr pirms Komisija nav informējusi dalībvalsti par veicinošā nosacījuma izpildi atbilstoši 4. punktam , neskarot pašu atlīdzināšanas apturēšanu līdz brīdim, kad šis nosacījums ir izpildīts . [Gr. 113]

Pirmā daļa neattiecas uz darbībām, kas palīdz nodrošināt attiecīgā veicinošā nosacījuma izpildi.

6.   Dalībvalsts nodrošina, ka veicinošie nosacījumi tiek izpildīti un piemēroti visā plānošanas periodā. Tā informē Komisiju par jebkādiem grozījumiem, kas ietekmē veicinošo nosacījumu izpildi.

Ja Komisija uzskata, ka veicinošais nosacījums vairs netiek pildīts, tā informē dalībvalsti un dod tai iespēju viena mēneša laikā iesniegt apsvērumus. Ja Komisija secina, ka veicinošā nosacījuma neizpilde turpinās, izdevumus par attiecīgo konkrēto mērķi nevar iekļaut maksājuma pieteikumos no dienas, kad Komisija attiecīgi informē dalībvalsti.

7.   IV pielikumu nepiemēro programmām, ko atbalsta no EJZF.

1.   Dalībvalsts , vajadzības gadījumā sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, izveido veikuma satvaru, kas ļauj veikt ar programmas veikumu saistīto uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu tās īstenošanas laikā, un dod ieguldījumu fondu vispārējā veikuma novērtēšanā. [Gr. 115]

Veikuma satvarā ietilpst:

2.   Starpposma un galīgos mērķrādītājus nosaka attiecībā uz katru konkrēto programmas mērķi, izņemot tehnisko palīdzību un konkrēto mērķi novērst materiālo nenodrošinātību, kā izklāstīts ESF+ regulas [4. panta c)  1. punkta vii)  xi ) apakšpunktā]. [Gr. 116]

3.   Starpposma un galīgie mērķrādītāji ļauj Komisijai un dalībvalstīm novērtēt progresu virzībā uz konkrēto mērķu sasniegšanu. Tie atbilst prasībām, kas noteiktas Finanšu regulas [33. panta 3. punktā].

1.   Metodoloģija, ar nosaka veikuma satvaru, ietver:

2.   Dalībvalsts šo metodoloģiju dara pieejamu pēc Komisijas pieprasījuma.

1.   Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, dalībvalsts un attiecīgās vadošās iestādes pārskata katru programmu, ņemot vērā šādus elementus: [Gr. 117]

2.    Saskaņā ar pārskatīšanas rezultātiem dalībvalsts līdz 2025. gada 31. martam iesniedz Komisijai pieprasījumu grozīt katru programmu saskaņā ar 19. panta 1. punktu vai paziņo, ka grozījumi netiek pieprasīti . Dalībvalsts pamato grozījumus, balstoties uz 1. punktā norādītajiem elementiem , vai attiecīgā gadījumā norāda iemeslus, kāpēc programmas grozījumi nav pieprasīti . [Gr. 121]

Pārskatītajā programmā iekļauj:

3.   Ja pārskatīšanas rezultātā tiek iesniegta jauna programma, finansēšanas plāns, kas minēts 17. panta 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā, aptver kopējās finanšu apropriācijas katram fondam, sākot no programmas apstiprināšanas gada.

3.a     Komisija līdz 2026. gada 31. martam pieņem ziņojumu, kurā apkopoti 1. un 2. punktā minētās pārskatīšanas rezultāti. Komisija ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. [Gr. 124]

1.   Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus tajās, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus.

Šādam pieprasījumam var būt šādi mērķi:

2.   Pieprasījumu dalībvalstij saskaņā ar 1. punktu Komisija pamato, pamatojoties uz novērtējumu un norādot nepieciešamību sekmēt attiecīgo ieteikumu īstenošanu, un tajā norāda programmas vai prioritātes, kuras Komisija uzskata par pielāgojamām, un gaidāmo grozījumu būtību.

3.   Dalībvalsts iesniedz atbildi uz 1. punktā minēto pieprasījumu divu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas, izklāstot grozījumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem attiecīgajās programmās, šādu grozījumu iemeslus, norādot attiecīgās programmas un sniedzot ierosināto grozījumu aprakstu, kā arī to paredzamo ietekmi uz ieteikumu īstenošanu un fondu apguvi. Vajadzības gadījumā Komisija sniedz apsvērumus viena mēneša laikā pēc minētās atbildes saņemšanas.

4.   Dalībvalstis iesniedz priekšlikumu grozīt attiecīgās programmas divu mēnešu laikā no 3. punktā minētās atbildes iesniegšanas dienas.

5.   Ja Komisija nav iesniegusi apsvērumus vai ja tā uzskata, ka jebkādi iesniegtie apsvērumi ir pienācīgi ņemti vērā, tā pieņem lēmumu apstiprināt grozījumus attiecīgajās programmās saskaņā ar [19. panta 4. punktā] norādīto termiņu.

6.   Ja dalībvalsts 3. un 4. punktā noteiktajos termiņos nerīkojas konstruktīvi, reaģējot uz pieprasījumu, kas sniegts saskaņā ar 1. punktu, Komisija saskaņā ar 91. pantu pilnībā vai daļēji var apturēt maksājumus par attiecīgajām programmām vai prioritātēm.

7.   Komisija Padomei iesniedz priekšlikumu pilnībā vai daļēji apturēt saistības vai maksājumus attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalsts programmām šādos gadījumos:

Par prioritāti izvirza saistību apturēšanu; maksājumus aptur tikai gadījumos, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, un noteikumu būtiskas neatbilstības gadījumos. Maksājumu apturēšana attiecas uz maksājuma pieteikumiem, kas saistībā ar attiecīgajām programmām iesniegti pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas dienas.

Pamatojoties uz ārkārtējiem ekonomiskajiem apstākļiem vai pēc attiecīgās dalībvalsts Komisijai adresēta pamatota pieprasījuma 10 dienu laikā no iepriekšējā daļā minētā lēmuma vai ieteikuma pieņemšanas, Komisija var ieteikt Padomei atcelt minētajā daļā norādīto apturēšanu.

8.   Komisijas priekšlikums par saistību apturēšanu ir uzskatāms par pieņemtu Padomē, ja vien Padome, izmantojot īstenošanas aktu, nenolemj noraidīt šādu priekšlikumu ar kvalificētu balsu vairākumu viena mēneša laikā no Komisijas priekšlikuma iesniegšanas dienas.

Saistību apturēšana attiecas uz saistībām no fondiem attiecīgajai dalībvalstij no 1. janvāra nākamajā gadā pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas.

Padome pieņem lēmumu, izmantojot īstenošanas aktu, par 7. punktā minēto Komisijas priekšlikumu saistībā ar maksājumu apturēšanu.

9.   Uzlikto saistību vai maksājumu apturēšanas apjoms un līmenis ir samērīgs, ievēro vienlīdzīgu attieksmi starp dalībvalstīm un ņem vērā attiecīgās dalībvalsts ekonomiskos un sociālos apstākļus, jo īpaši bezdarba līmeni, attiecīgās dalībvalsts nabadzības vai sociālās atstumtības līmeni attiecībā pret Savienības vidējo līmeni un apturēšanas ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts ekonomiku. Apturēšanas ietekme uz programmām, kam ir izšķirīga nozīme nelabvēlīgu ekonomisko vai sociālo apstākļu novēršanā, ir īpašs faktors, kas jāņem vērā.

10.   Saistību apturēšana nepārsniedz 25 % no saistībām nākamajam kalendāram gadam attiecībā uz fondiem vai 0,25 % no nominālā IKP, atkarībā no tā, kurš rādītājs ir zemāks, jebkurā no šādiem gadījumiem:

Pastāvīgas neatbilstības gadījumā saistību apturēšana var pārsniegt maksimālo procentuālo likmi, kas norādīta pirmajā daļā.

11.   Padome atceļ saistību apturēšanu pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar 8. punktā izklāstīto procedūru šādos gadījumos:

Pēc tam, kad Padome ir atcēlusi saistību apturēšanu, Komisija apturētās saistības atkārtoti iekļauj budžetā saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) [ […] (DFS regula) ]. [8.] pantu.

Apturētās saistības nedrīkst atkārtoti iekļaut budžetā pēc 2027. gada.

Saistību atcelšanas termiņš attiecībā uz budžetā atkārtoti iekļauto summu atbilstoši 99. pantam sākas tajā gadā, kurā apturētās saistības ir atkārtoti iekļautas budžetā.

Lēmumu par maksājumu apturēšanas atcelšanu pieņem Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ja ir izpildīti piemērojamie nosacījumi, kas izklāstīti pirmajā daļā.

12.   Komisija informē Eiropas Parlamentu par šā panta īstenošanu. Jo īpaši tad, ja dalībvalsts izpilda kādu no 7. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un sniedz sīku informāciju par fondiem un programmām, uz ko varētu attiekties saistību apturēšana.

Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju iesaistīties strukturētā dialogā par to, kā piemērot šo pantu, ņemot vērā pirmajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu.

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei nosūta priekšlikumu par saistību apturēšanu vai priekšlikumu atcelt šādu apturēšanu.

13.   Šā panta 1.–12. punktu nepiemēro prioritātēm vai programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas [4. panta c) punkta v) apakšpunkta ii) punkts]. [Gr. 425/rev, 444/rev, 448 un 469]

1.   Dalībvalstis sadarbībā ar 6. pantā minētajiem partneriem sagatavo programmas par fondu apguvi laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. [Gr. 140]

2.   Dalībvalstis Komisijai programmas iesniedz ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc partnerības nolīguma iesniegšanas.

3.   Dalībvalstis programmas izstrādā atbilstoši V pielikumā norādītajai programmas veidnei.

AMIF, IDF un BMVI gadījumā dalībvalsts programmas izstrādā atbilstoši VI pielikumā norādītajai programmas veidnei.

1.   Katrā programmā izklāsta stratēģiju par programmas devumu politikas mērķu sasniegšanā un paziņojumu par tās rezultātiem.

2.   Programma sastāv no prioritātēm. Katra prioritāte atbilst vienam vai vairākiem politikas mērķim mērķiem vai tehniskajai palīdzībai. Prioritāte, kas atbilst politikas mērķim, sastāv no viena vai vairākiem konkrētiem mērķiem. Vienam politikas mērķim var atbilst vairāk nekā viena prioritāte. [Gr. 141]

Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no EJZF, katra prioritāte var atbilst vienam vai vairākiem politikas mērķiem. Konkrētie mērķi atbilst atbalsta jomām, kā noteikts EJZF regulas [III] pielikumā.

Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, katrai programmai ir konkrēti mērķi.

3.   Katrā programmā izklāsta šādus elementus:

Šā punkta c) un d) apakšpunktu nepiemēro konkrētajam mērķim, kas noteikts ESF+ regulas [4. panta c)  1. punkta vii)  xi ) apakšpunktā]. [Gr. 156]

Ņemot vērā nepieciešamību mazināt klimata pārmaiņas, programmai pievieno vides ziņojumu, kurā ietverta attiecīga informācija par ietekmi uz vidi saskaņā ar Direktīvu 2001/42/EK. [Gr. 157]

4.   Atkāpjoties no 3. punkta d) apakšpunkta, par katru konkrēto mērķi programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, sniedz šādu informāciju:

5.   Intervences veidi balstās uz I pielikumā norādīto nomenklatūru. Programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, intervences veidi balstās uz konkrētu fondu regulās norādīto nomenklatūru.

6.   Saskaņā ar 16. pantu iesniegtajās ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda programmās 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj tikai 2021.–2025.  2027 . gadam paredzētās summas. [Gr. 158]

7.   Dalībvalsts paziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām 3. punkta j) apakšpunktā norādītajā informācijā, kuru dēļ nav nepieciešamības grozīt programmu.

1.   Komisija novērtē programmu un tās atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, kā arī tās saderību ar partnerības nolīgumu. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši vērā ņem vērā attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus , kā arī attiecīgos uzdevumus, kas noteikti integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu īstenošanā un Eiropas sociālo tiesību pīlārā, un to risināšanas veidu . [Gr. 160]

2.   Komisija var sniegt apsvērumus trīs divu mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi programmu. [Gr. 161]

3.   Dalībvalsts pārskata programmu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus , un dara to divu mēnešu laikā pēc šo apsvērumu saņemšanas . [Gr. 162]

4.   Ne vēlāk kā sešus piecus mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts pirmo reizi iesniegusi programmu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par programmas apstiprināšanu. [Gr. 163]

1.   Dalībvalsts var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.

2.   Komisija novērtē grozījumu un tā atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, tostarp prasībām valstu līmenī, un var sniegt apsvērumus trīs divu mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas. [Gr. 164]

3.   Dalībvalsts pārskata grozīto programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus , darot to divu mēnešu laikā pēc šo apsvērumu saņemšanas . [Gr. 165]

4.   Komisija apstiprina programmas grozījumus ne vēlāk kā sešus trīs mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi. [Gr. 166]

5.   Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 5  7  % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 3  5 % no programmas budžeta citai tās pašas programmas tā paša fonda prioritātei. To darot, dalībvalsts ievēro ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 izveidoto rīcības kodeksu. Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF un ESF+, pārvietošana attiecas tikai uz piešķīrumiem tajā pašā reģionu kategorijā. [Gr. 167]

Šādi pārvietojumi neskar iepriekšējos gadus. Tos uzskata par nebūtiskiem, un tiem nav vajadzīgs Komisijas lēmums par programmas grozīšanu. Tomēr tie atbilst visām regulatīvajām prasībām. Dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatīto tabulu, kas minēta attiecīgi 17. panta 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā, f) apakšpunkta iii) punktā vai f) apakšpunkta iv) punktā.

6.   Komisijas apstiprinājums nav nepieciešams pareizrakstības , tehniskiem vai redakcionāliem labojumiem, kuri neietekmē programmas īstenošanu. Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem labojumiem. [Gr. 168]

7.   EJZF programmu gadījumā programmu grozījumiem, kas attiecas uz rādītāju ieviešanu, nav vajadzīgs Komisijas apstiprinājums.

1.   ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonds var kopīgi sniegt atbalstu programmām, uz ko attiecas mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”.

2.   ERAF un ESF+ savstarpēji papildinošā veidā un atbilstoši ierobežojumam 10  15  % apjomā no šo fondu finansējuma katrai programmas prioritātei pilnībā vai daļēji var finansēt darbību, kuras izmaksas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu no otra fonda, pamatojoties uz attiecīgajam fondam piemērojamiem attiecināmības noteikumiem, ar nosacījumu, ka šādas izmaksas ir vajadzīgas darbības īstenošanai. [Gr. 169]

1.    Elastīguma nodrošināšanas nolūkā dalībvalstis Elastīguma nodrošināšanas nolūkā dalībvalstis var pieprasīt pārvietot līdz 5 % no programmas finanšu piešķīrumiem no jebkura fonda uz jebkuru citu dalīti pārvaldīto Eiropas Reģionālās attīstības fondu, vai uz jebkuru instrumentu, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība. Eiropas Sociālo fondu Plus , Kohēzijas fondu vai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu . [Gr. 170]

2.   Pārvietotos resursus apgūst saskaņā ar tā fonda vai instrumenta noteikumiem, uz kuru resursi ir pārvietoti., un, ja tiek veikta pārvietošana uz instrumentiem, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība, attiecīgās dalībvalsts labā. [Gr. 171 un 434]

3.   Atbilstoši 1. punktam iesniegtajos pieprasījumos norāda katrā gadā kopējo pārvietoto summu, attiecīgā gadījumā sadalot pa fondiem un pa reģionu kategorijām, tie ir pienācīgi pamatoti ar nolūku panākt savstarpējo papildināmību un ietekmi, un tiem pievieno pārskatīto programmu vai programmas, no kā resursi ir jāpārvieto saskaņā ar 19. pantu, norādot, uz kuru citu fondu vai instrumentu šīs summas ir pārvietotas. [Gr. 172, 433 un 434]

4.   Saistītajos programmas grozījumos Komisija var iebilst pret pieprasījumu veikt pārvietošanu, ja tā nelabvēlīgi ietekmē tās programmas mērķu sasniegšanu, no kuras resursi ir jāpārvieto.

5.   Pārvietot var tikai turpmāko kalendāro gadu resursus.

1.     Komisija novērtē lielo projektu, balstoties uz 21.b pantā minēto informāciju, lai noteiktu, vai vadošās iestādes atlasītajam lielajam projektam prasītais finansiālais ieguldījums ir pamatots. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc 21.b pantā minētās informācijas iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par atlasītā lielā projekta finanšu ieguldījuma apstiprināšanu.

2.     Šā panta 1. punktā paredzēto apstiprināšanu Komisija veic ar nosacījumu, ka tiek noslēgts pirmais būvdarbu līgums vai — saskaņā ar PPP struktūrām īstenotu darbību gadījumā — trīs gadu laikā no apstiprināšanas dienas tiek parakstīts PPP līgums starp publisko struktūru un privāto sektoru.

3.     Ja Komisija neapstiprina finanšu ieguldījumu atlasītajā lielajā projektā, tā savā lēmumā norāda šāda noraidījuma iemeslus.

4.     Lielos projektus, kas iesniegti 1. punktā paredzētajai apstiprināšanai, iekļauj programmas lielo projektu sarakstā.

5.     Ar lielo projektu saistītos izdevumus var iekļaut maksājuma pieteikumā pēc iesniegšanas 1. punktā minētajai apstiprināšanai. Ja Komisija neapstiprina vadošās iestādes atlasīto lielo projektu, izdevumu deklarāciju pēc dalībvalsts veiktas pieteikuma atsaukšanas vai Komisijas lēmuma pieņemšanas attiecīgi izlabo. [Gr. 176]

1.   Teritoriālajās stratēģijās, kas īstenotas saskaņā ar 22. panta a) vai c) punktu, ir šādi elementi:

Tajās var būt iekļauts arī atbalstāmo darbību saraksts.

2.   Teritoriālās stratēģijas izstrādā sagatavo un apstiprina attiecīgo pilsētas, reģionālo , vietējo vai un citu publisko iestāžu atbildībā. Teritoriālo iestāžu vai struktūru atbildībā. stratēģiju vajadzībām var atjaunināt un izmantot jau pastāvošus stratēģiskos dokumentus par attiecīgajām teritorijām . [Gr. 181]

3.   Ja atbalstāmo darbību saraksts nav iekļauts teritoriālajā stratēģijā, darbības atlasa vai darbību atlasē iesaistās attiecīgās pilsētas, reģionālās , vietējās vai citas teritoriālās iestādes vai struktūras. [Gr. 182]

Atlasītās darbības atbilst teritoriālajai stratēģijai.

3.a     Sagatavojot teritoriālās stratēģijas, 2. punktā minētās iestādes sadarbojas ar attiecīgām vadošajām iestādēm, lai noteiktu attiecīgajā programmā atbalstāmo darbību tvērumu. [Gr. 183]

4.   Ja pilsētas, vietējā reģionāla , vietēja vai cita teritoriālā publiska iestāde vai cita struktūra veic uzdevumus, par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde, izņemot darbību atlasi, vadošā iestāde attiecīgo iestādi norāda kā starpniekstruktūru. [Gr. 184]

Atlasītās darbības var atbalstīt no vairāk nekā vienas prioritātes vienā un tajā pašā programmā. [Gr. 185]

5.   Atbalstu var piešķirt teritoriālo stratēģiju sagatavošanai un izstrādei.

1.   Ja saskaņā ar 23. pantu īstenota stratēģija ietver investīcijas, kas saņem atbalstu no viena vai vairākiem fondiem, vairāk nekā viena fonda , no vairāk nekā vienas programmas vai no vairāk nekā vienas programmas prioritātes, darbības var veikt kā integrētas teritoriālās investīcijas (“ITI”). Attiecīgos gadījumos katru ITI var papildināt ELFLA finansiālais atbalsts. [Gr. 186]

2.   Vadošā iestāde nodrošina, ka programmas vai programmu elektroniskā sistēma nodrošina ITI veicinošo darbību, izlaides un rezultātu identifikāciju.

2.a    Ja atbalstāmo darbību saraksts nav iekļauts teritoriālajā stratēģijā, darbību atlasē iesaistās attiecīgās reģionālās, vietējās vai citas publiskās iestādes vai struktūras. [Gr. 187]

1.   ERAF, ESF+, un EJZF var atbalstīt un ELFLA atbalsta sabiedrības virzītu vietējo attīstību. ELFLA kontekstā šādu attīstību nosaka par LEADER vietējo attīstību. [Gr. 188]

2.   Dalībvalsts nodrošina, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstība:

3.   Ja atbalsts stratēģijām, kas minētas 2. punkta c) apakšpunktā, ir pieejams no vairāk nekā viena fonda, attiecīgās vadošās iestādes organizē kopīgu uzaicinājumu atlasīt minētās stratēģijas un visiem attiecīgajiem fondiem izveido apvienoto komiteju, kas uzrauga minēto stratēģiju īstenošanu. Attiecīgās vadošās iestādes var izvēlēties vienu no attiecīgajiem fondiem, kas atbalsta visas ar šīm stratēģijām saistītās sagatavošanas, pārvaldības un iedzīvināšanas izmaksas, kas minētas 28. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā.

4.   Ja šādas stratēģijas īstenošana ir saistīta ar atbalstu no vairāk nekā viena fonda, attiecīgās vadošās iestādes var izvēlēties vienu no attiecīgajiem fondiem kā galveno fondu. Var noteikt arī no katra attiecīgā fonda finansējamo pasākumu un darbību veidu. [Gr. 191]

5.   Minētajai stratēģijai piemēro galvenā fonda noteikumus. Citu fondu iestādes pamatojas uz lēmumiem un pārvaldības verifikācijām, ko īstenojusi galvenā fonda kompetentā iestāde.

6.   Galvenā fonda iestādes sniedz pārējo fondu iestādēm informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu uzraudzību un maksājumus saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti konkrēta fonda regulā.

1.   Attiecīgās vadošās iestādes nodrošina, ka katrā 25. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā stratēģijā ir noteikti šādi elementi:

2.   Attiecīgās vadošās iestādes nosaka šo stratēģiju atlases kritērijus, izveido komiteju šīs atlases veikšanai un apstiprina šīs komitejas izvēlētās stratēģijas.

3.   Attiecīgās vadošās iestādes pabeidz stratēģiju atlases pirmo kārtu un nodrošina, ka izraudzītās vietējās rīcības grupas var pildīt savus 27. panta 3. punktā noteiktos uzdevumus 12 mēnešu laikā no attiecīgās programmas apstiprināšanas dienas vai — attiecībā uz stratēģijām, ko atbalsta vairāk nekā viens fonds, — 12 mēnešu laikā no pēdējās attiecīgās programmas apstiprināšanas dienas.

4.   Lēmumā, ar ko apstiprina stratēģiju, nosaka katra fonda un attiecīgās programmas piešķīrumu un nosaka pienākumus attiecībā uz programmas vai programmu pārvaldības un kontroles uzdevumiem. Attiecīgos valsts publiskos ieguldījumus garantē uzreiz par visu periodu. [Gr. 194]

1.   Vietējās rīcības grupas izstrādā un īsteno stratēģijas, kas minētas 25. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

2.   Vadošās iestādes nodrošina, ka vietējās rīcības grupas ir iekļaujošas un ka tās vai nu izvēlas vienu partneri no grupas par galveno partneri administratīvās un finanšu lietās, vai arī apvienojas likumīgi izveidotā vienotā struktūrā , lai pildītu uzdevumus, kas saistīti ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju . [Gr. 195]

3.   Tikai vietējās rīcības grupas veic visus šādus uzdevumus:

4.   Ja vietējās rīcības grupas veic uzdevumus, uz kuriem neattiecas 3. punkts un par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde vai maksājumu aģentūra, šīs vietējās rīcības grupas vadošā iestāde nosaka kā starpniekstruktūras saskaņā ar konkrēta fonda noteikumiem.

5.   Vietējā rīcības grupa var būt saņēmējs un īstenot darbības saskaņā ar stratēģiju , veicinot funkciju nodalījumu vietējā rīcības grupā . [Gr. 197]

1.    Lai nodrošinātu papildināmību un sinerģijas, dalībvalsts nodrošina, ka fondu atbalsts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai aptver: [Gr. 198]

2.   Atbalsts, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, ir attiecināms neatkarīgi no tā, vai stratēģija pēc tam tiek atlasīta finansēšanai.

Atbalsts, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, nepārsniedz 25 % no stratēģijas kopējā publiskā ieguldījuma.

1.   Pēc Komisijas iniciatīvas fondi var atbalstīt sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas, komunikācijas, t. sk. korporatīvas komunikācijas par Savienības politiskajām prioritātēm, redzamības un visas administratīvās un tehniskās palīdzības darbības, kas vajadzīgas, lai īstenotu šo regulu, un vajadzības gadījumā darbības ar trešām valstīm.

1.a     Šā panta 1. punktā minētie pasākumi jo īpaši var ietvert:

1.b     Komisija vismaz 15 % no tehniskās palīdzības resursiem pēc savas iniciatīvas paredz tam, lai saziņā ar sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas pasākumiem, kas veikti pēc Komisijas iniciatīvas, paplašinot zināšanu bāzi par rezultātiem — jo īpaši efektīvāk vācot un izplatot datus, sagatavojot izvērtējumus un ziņojumus — un it sevišķi izceļot fondu ieguldījumu cilvēku dzīves uzlabošanā, kā arī vairojot no fondiem sniegtā atbalsta publicitāti un palielinot informētību par šāda atbalsta rezultātiem un pievienoto vērtību. Attiecīgos gadījumos pēc programmu slēgšanas turpina informācijas, komunikācijas un publicitātes pasākumus attiecībā uz rezultātiem un pievienoto vērtību, ko devis atbalsts no fondiem, īpašu uzmanību pievēršot darbībām. Ar šādiem pasākumiem arī sekmē Savienības politikas prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem. [Gr. 202]

2.   Šādas darbības var aptvert turpmākos iepriekšējos un iepriekšējos turpmākos plānošanas periodos. periodus . [Gr. 203]

2.a     Lai izvairītos no maksājumu apturēšanas situācijām, Komisija nodrošina, ka dalībvalstis un reģioni, kam administratīvās spējas trūkuma dēļ ir bažas par atbilstību, saņem pienācīgu tehnisko palīdzību administratīvās spējas uzlabošanai. [Gr. 204]

3.   Komisija izklāsta savus plānus, ja ir paredzētas iemaksas no fondiem saskaņā ar Finanšu regulas [110]. pantu.

4.   Atkarībā no nolūka šajā pantā minētās darbības var finansēt vai nu kā darbības, vai administratīvos izdevumus.

1.   Pēc dalībvalsts iniciatīvas fondi var atbalstīt darbības, kas var attiekties uz iepriekšējiem un turpmākajiem plānošanas periodiem un ir vajadzīgas minēto fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai , 6. pantā minēto partneru spēju veidošanai, kā arī nolūkā nodrošināt tādas funkcijas kā sagatavošana, apmācība, pārvaldība, uzraudzība, izvērtēšana, redzamība un komunikācija . [Gr. 205]

2.   Katrs fonds var atbalstīt tehniskās palīdzības darbības, kas ir atbalsttiesīgas kādā citā fondā.

3.   Katrā programmā tehnisko palīdzību piemēro kā prioritāti, kas attiecas vai nu uz vienu atsevišķu fondu , vai uz vairākiem fondiem . [Gr. 206]

1.   Tehnisko palīdzību katrai programmai atmaksā kā vienotas likmes finansējumu, 2. punktā norādītās procentuālās likmes piemērojot attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļauti katrā maksājuma pieteikumā saskaņā ar 85. panta 3. punkta attiecīgi a) vai c) apakšpunktu.

2.    Pamatojoties uz Komisijas un dalībvalstu vienošanos un ņemot vērā programmas finanšu plānu, par tehnisko palīdzību atmaksāto fondu līdzekļu procentu likmes ir šādas: var noteikt līdz šādam apmēram : [Gr. 207]

Tālāko reģionu gadījumā a), b) un c) apakšpunktā paredzētās likmes ir par ne vairāk kā 1 % augstākas. [Gr. 211]

3.   Interreg programmu tehniskās palīdzības īpašie noteikumi ir izklāstīti ETS regulā.

1.   Dalībvalsts pēc apspriešanās ar vadošo iestādi izveido komiteju programmas īstenošanas uzraudzībai (“uzraudzības komiteja”) trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgajai dalībvalstij paziņots par programmas apstiprināšanas lēmumu. [Gr. 214]

Dalībvalsts var izveidot atsevišķu uzraudzības komiteju vairāk nekā vienai programmai.

2.   Katra uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu , ņemot vērā, ka ir vajadzīga pilnīga pārredzamība . [Gr. 215]

3.   Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata visus jautājumus, kas skar programmas progresu tās mērķu sasniegšanā.

4.   Dalībvalsts publicē uzraudzības komitejas reglamentu un visus uzraudzības komitejai paziņotos datus un informāciju 44. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

5.   Šā panta 1.–4. punktu nepiemēro programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas [4. panta c)  1.  punkta vi)  xi ) apakšpunkts], un saistītajai tehniskajai palīdzībai. [Gr. 216]

1.   Dalībvalsts nosaka uzraudzības komitejas sastāvu un nodrošina attiecīgo dalībvalsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī 6. pantā minēto partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību , to darot pārredzami . [Gr. 217]

Katram uzraudzības komitejas loceklim ir balsstiesības.

Dalībvalsts uzraudzības komitejas locekļu sarakstu publicē 44. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

2.   Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā piedalās kā uzraudzītāji un padomdevēji. Attiecīgā gadījumā piedalīties uzraudzības komitejas darbā padomdevēja statusā var uzaicināt EIB pārstāvjus. [Gr. 218]

2.a     AMIF, IDF un BMVI uzraudzības komitejas darbā kā padomdevējas piedalās attiecīgās decentralizētās aģentūras. [Gr. 219]

1.   Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

2.   Uzraudzības komiteja apstiprina vai — attiecībā uz ELFLA atbalstītajām programmām — aplūko atzinumos :

2.a     Uzraudzības komiteja var ierosināt vadošajai iestādei uzņemties vēl citas intervences funkcijas. [Gr. 226]

1.   Starp Komisiju un katru dalībvalsti organizē ikgadēju izvērtēšanas sanāksmi nolūkā pārbaudīt katras programmas veikumu. Šajā procesā pienācīgi iesaista vadošās iestādes. [Gr. 227]

Ikgadējo izvērtēšanas sanāksmi vada Komisija vai — pēc dalībvalsts lūguma — to kopīgi vada dalībvalsts un Komisija.

2.   Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, izvērtēšanas sanāksmi organizē vismaz divas reizes plānošanas periodā.

3.   Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, dalībvalsts ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms ikgadējās izvērtēšanas sanāksmes sniedz Komisijai informāciju par 35. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem.

Programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas [4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts], sniedzamo informāciju ierobežo tikai uz 35. panta 1. punkta a), b), e), f) un h) apakšpunktu.

4.   Ikgadējās izvērtēšanas sanāksmes iznākumu fiksē saskaņotajā protokolā.

5.   Dalībvalsts turpina risināt Komisijas izvirzītos jautājumus un trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

6.   Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no EJZF, AMIF, ELFLA, IDF un BMVI, dalībvalsts iesniedz gada veikuma ziņojumu saskaņā ar konkrētu fondu regulām. [Gr. 228]

1.   Vadošā iestāde Komisijai elektroniski nosūta kumulatīvus datus par katru programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. martam, 31. maijam, 31. jūlijam, 30. septembrim un 30. novembrim saskaņā ar VII pielikumā norādīto paraugu.

Pirmās nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 31. janvāris 28 . februāris un pēdējās — 2030. gada 31. janvāris. 28 . februāris . [Gr. 229]

Programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts, xi ) apakšpunkts , datus nosūta katru gadu līdz 30. novembrim. [Gr. 230]

2.   Datus sadala pa katras prioritātes konkrētajiem mērķiem un pa reģionu kategorijām, un tie attiecas uz šādiem datiem:

3.   Attiecībā uz finanšu instrumentiem datus sniedz arī par šādiem elementiem:

4.   Saskaņā ar šo pantu iesniegtie dati ir ticami un atjaunināti tā mēneša beigās, kas ir pirms iesniegšanas mēneša.

5.   Vadošā iestāde publicē visus Komisijai nosūtītos datus 44. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

6.   Lai noteiktu veidni, kas izmantojama šā panta īstenošanai, attiecībā uz programmām, ko atbalsta no EJZF, Komisija saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru pieņem īstenošanas aktu.

1.   Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, katra vadošā iestāde Komisijai līdz 2031. gada 15. februārim iesniedz programmas galīgo veikuma ziņojumu.

2.   Galīgajā veikuma ziņojumā novērtē programmas mērķu sasniegšanu, pamatojoties uz 35. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem, izņemot 35. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādīto informāciju.

3.   Komisija pārbauda galīgo veikuma ziņojumu un informē vadošo iestādi par visiem apsvērumiem piecu mēnešu laikā no galīgā veikuma ziņojuma saņemšanas dienas. Ja šādi apsvērumi tiek sniegti, vadošā iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju saistībā ar šiem apsvērumiem un attiecīgā gadījumā trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem. Komisija informē dalībvalsti par ziņojuma akceptēšanu.

4.   Vadošā iestāde galīgos veikuma ziņojumus publicē 44. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

5.   Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka galīgā veikuma ziņojuma veidni. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 108. pantā norādīto konsultēšanās procedūru.

1.   Vadošā iestāde veic programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas inkluzivitāti, nediskriminējošo raksturu, rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību , redzamību un ES pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti. [Gr. 233]

2.   Turklāt vadošā iestāde līdz 2029. gada 30. jūnijam izvērtē katru programmu, lai novērtētu tās ietekmi.

3.   Vadošā iestāde novērtēšanu uztic funkcionāli neatkarīgiem ekspertiem.

4.   Vadošā iestāde vai dalībvalsts nodrošina vajadzīgās procedūras, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus.

5.   Vadošā iestāde vai dalībvalsts izstrādā izvērtēšanas plānu. Minētais izvērtēšanas plāns var attiekties uz vairāk nekā vienu programmu. Attiecībā uz AMIF, IDF un BMVI šajā plānā ietver vidusposma izvērtējumu, kas jāpabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

6.   Vadošā iestāde izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai iesniedz ne vēlāk kā vienu gadu pēc programmas apstiprināšanas.

7.   Vadošā iestāde visus izvērtējumus publicē 44. panta 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

1.   Komisija līdz 2024. gada beigām veic vidusposma izvērtējumu, lai pārbaudītu katra fonda rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un ES pievienoto vērtību. Komisija var izmantot visu saistīto informāciju, kas jau ir pieejama saskaņā ar Finanšu regulas [128]. pantu.

2.   Komisija līdz 2031. gada 31. decembrim veic retrospektīvu izvērtējumu, lai pārbaudītu katra fonda rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un ES pievienoto vērtību.

2.a     Šā panta 2. punktā minētajā izvērtējumā izvērtē arī sociālekonomisko ietekmi un finansējuma vajadzības attiecībā uz 4. panta 1. punktā minētajiem politikas mērķiem programmās un starp tām, īpašu uzmanību pievēršot tādiem mērķiem kā konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, kas panākama, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, un ciešāk savienota Eiropa, kas panākama, uzlabojot mobilitāti, tostarp viedu un ilgtspējīgu mobilitāti un reģionālo IKT savienotību. Komisija šā izvērtējuma rezultātus publicē savā tīmekļa vietnē un paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. [Gr. 234]

1.   Katra dalībvalsts norāda komunikācijas koordinatoru attiecībā uz redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēm saistībā ar atbalstu no fondiem, tostarp programmām, uz kurām attiecas mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg), ja vadošā iestāde atrodas minētajā dalībvalstī. Komunikācijas koordinators koordinē dažādu programmu komunikācijas un redzamības pasākumus.

Komunikācijas koordinators redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēs iesaista šādas struktūras:

2.   Katra vadošā iestāde norāda komunikācijas koordinatoru katrai programmai (“programmas komunikācijas koordinators”).

3.   Komisija vada tīklu, kurā ietilpst komunikācijas koordinatori, programmu komunikācijas koordinatori un Komisijas pārstāvji, kas apmainās ar informāciju par redzamības, pārredzamības un komunikācijas aktivitātēm.

1.   Vadošā iestāde nodrošina, ka sešu mēnešu laikā pēc programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā pieejama informācija par tās atbildībā esošajām programmām, kura aptver programmas mērķus, aktivitātes, indikatīvos termiņus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, pieejamās finansēšanas iespējas un rezultātus. [Gr. 236]

2.   Vadošā iestāde ne vēlāk kā vienu mēnesi, pirms tiek izsludināts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, 1. punktā minētajā tīmekļa vietnē publicē īsu kopsavilkumu par plānotajiem un publicētajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, norādot šādu informāciju:

3.   Vadošā iestāde to darbību sarakstu, kuras atlasītas atbalsta saņemšanai no fondiem, dara publiski pieejamu tīmekļa vietnē vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām un atjaunina šo sarakstu vismaz reizi trijos mēnešos. Katrai darbībai piešķir unikālu kodu. Sarakstā iekļauj šādu informāciju:

Pirmās daļas b), c) un k) apakšpunktā minēto informāciju izņem no tīmekļa vietnes divus gadus pēc dienas, kad informācija sākotnēji publicēta šajā tīmekļa vietnē.

Attiecībā uz programmām, kurām piešķirts atbalsts no EJZF, pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētos datus publicē tikai tad, ja šāda publicēšana atbilst valsts tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minēto informāciju tīmekļa vietnē publicē atvērtā, mašīnlasāmā formātā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/98/EK (42) 5. panta 1. punktā, tādējādi ļaujot informāciju šķirot, meklēt, izvilkt, salīdzināt un atkalizmantot.

5.   Vadošā iestāde pirms publicēšanas informē saņēmējus par to, ka informācija tiks publiskota saskaņā ar šo pantu.

6.   Vadošā iestāde nodrošina, ka visi informatīvie un publicitātes materiāli, tostarp saņēmēju līmenī, pēc pieprasījuma tiek darīti pieejami Savienības iestādēm, struktūrām vai aģentūrām un ka Savienībai saskaņā ar VIII pielikumu tiek piešķirta neekskluzīva un neatsaucama licence bez autoratlīdzības izmantot šādus materiālus un visas ar tiem saistītās iepriekš pastāvējušās tiesības.

1.   Saņēmēji un struktūras, kuras īsteno finanšu instrumentus, atzīst atbalstu, kas no fondiem piešķirts darbībai, tostarp resursus, ko atkalizmanto saskaņā ar 56. pantu, un šādā nolūkā:

2.   Attiecībā uz mazo projektu fondiem saņēmējs nodrošina, ka galasaņēmēji izpilda 1. punktā noteiktās prasības.

Attiecībā uz finanšu instrumentiem saņēmējs nodrošina, ka galasaņēmēji izpilda 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības.

3.   Ja saņēmējs neizpilda 42. pantā vai šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus, dalībvalsts piemēro finansiālu korekciju, anulējot līdz pat 5 % no atbalsta, kas no fondiem piešķirts attiecīgajai darbībai.

1.   Dotācijas, ko dalībvalstis piešķir saņēmējiem, var būt kādā no šādiem veidiem:

Ja darbības kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 EUR, iemaksas no ERAF, ESF+, AMIF, IDF un BMVI saņēmējam sniedz vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā, izņemot darbības, kurām sniegtais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu. Ja izmanto vienotas likmes finansējumu, tikai to kategoriju izmaksas, kurām piemēro vienotu likmi, var atlīdzināt saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu.

Turklāt dalībniekiem apmaksātos ar komandējumiem saistītos izdevumus un izmaksātās algas var atlīdzināt saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu.

2.   Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto veidu dotāciju summas nosaka vienā no šādiem veidiem:

1.   Darbības tiešās personāla izmaksas var aprēķināt, izmantojot vienotu likmi līdz 20 % apmērā no tiešajām izmaksām, kas nav minētās darbības tiešās personāla izmaksas, neprasot attiecīgajai dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu piemērojamās likmes noteikšanai, ar nosacījumu, ka darbības tiešās izmaksas neietver publiskus būvdarbu līgumus vai piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (43) 4. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (44) 15. pantā noteiktās robežvērtības.

Attiecībā uz AMIF, IDF un BMVI visas izmaksas, uz kurām attiecas publiskais iepirkums, un minētās darbības tiešās personāla izmaksas izslēdz no vienotās likmes aprēķina bāzes.

2.   Lai noteiktu tiešās personāla izmaksas, stundas likmi var aprēķināt vienā no šādiem veidiem:

3.   Ja piemēro stundas likmi, kas aprēķināta saskaņā ar 2. punktu, kopējais deklarēto stundu skaits uz vienu personu attiecīgā gadā vai mēnesī nepārsniedz minētās stundas likmes aprēķinos izmantoto stundu skaitu.

4.   Ja darbaspēka gada bruto izmaksas nav pieejamas, tās var iegūt no pieejamajām dokumentētajām darbaspēka bruto izmaksām vai no darba līguma, tās pienācīgi koriģējot 12 mēnešu periodam.

5.   Personāla izmaksas, kas attiecas uz fiziskām personām, kuras, strādājot ar nepilnu slodzi, veic uzdevumu saistībā ar darbību, var aprēķināt kā fiksētu procentuālo daļu no darbaspēka bruto izmaksām atbilstīgi saistībā ar darbību mēnesī nostrādātā laika fiksētai procentuālajai daļai, bez pienākuma izveidot atsevišķu darba laika reģistrēšanas sistēmu. Darba devējs darbiniekiem sagatavo dokumentu, kurā noteikta minētā fiksētā procentuālā daļa.

1.   Vienotu likmi līdz 40 % apmērā no attiecināmajām tiešajām personāla izmaksām var izmantot, lai segtu darbības atlikušās attiecināmās izmaksas. Dalībvalstij netiek prasīts veikt aprēķinu piemērojamās likmes noteikšanai.

2.   Saistībā ar darbībām, kurām piešķirts atbalsts no AMIF, IDF, BMVI, ESF+ un ERAF, dalībniekiem izmaksātās algas un apmaksātos ar komandējumiem saistītos izdevumus uzskata par papildu attiecināmajām izmaksām, kas nav iekļautas vienotajā likmē.

3.   Šā panta 1. punktā minēto vienoto likmi nepiemēro personāla izmaksām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz vienotu likmi, kā minēts 50. panta 1. punktā.

1.   Vadošās iestādes var veikt iemaksas no vienas vai vairākām programmām finanšu instrumentos, kuri izveidoti valsts, reģionālā, starpvalstu vai pārrobežu līmenī, kurus pārvalda vadošā iestāde vai vadošās iestādes atbildībā un kuri palīdz sasniegt konkrētos mērķus.

2.   Finanšu instrumenti sniedz atbalstu galasaņēmējiem tikai jaunām investīcijām, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām, piemēram, tādām, kas radīs ieņēmumus vai ietaupījumus, un kurām nav atrasts pietiekams finansējums no tirgus avotiem. Šāds atbalsts var būt vērsts uz investīcijām gan materiālos, gan nemateriālos aktīvos, kā arī apgrozāmajā kapitālā atbilstoši piemērojamiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu. [Gr. 250]

3.   Atbalsts no fondiem, izmantojot finanšu instrumentus, pamatojas uz ex ante novērtējumu, kas izstrādāts vadošās iestādes atbildībā. Ex ante novērtējumu pabeidz, pirms vadošās iestādes pieņem lēmumu veikt iemaksas no programmas finanšu instrumentos.

Ex ante novērtējums ietver vismaz šādus elementus:

Ex ante novērtējumu var pārskatīt vai atjaunināt, un tas var attiekties uz visu dalībvalsts teritoriju vai tās daļu un pamatoties uz esošiem vai atjauninātiem ex ante novērtējumiem.

4.   Atbalstu galasaņēmējiem var kombinēt ar jebkāda veida Savienības iemaksām, tostarp no tā paša fonda, un tas var attiekties uz to pašu izdevumu pozīciju. Šādā gadījumā no fondiem saņemto finanšu instrumenta atbalstu, kas ir daļa no finanšu instrumenta darbības, nedeklarē Komisijai nolūkā saņemt cita veida atbalstu, atbalstu no cita fonda vai cita Savienības instrumenta.

5.   Finanšu instrumentus var kombinēt ar papildu atbalstu no programmas dotāciju veidā kā vienotu finanšu instrumenta darbību vienā finansēšanas nolīgumā, ja abus atšķirīgos atbalsta veidus sniedz struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu. Šādā gadījumā minētajai vienotajai Ja programmas atbalsts dotācijas veidā ir mazāks nekā programmas atbalsts finanšu instrumenta darbībai veidā, piemēro finanšu instrumentiem piemērojamos noteikumus. [Gr. 252]

6.   Ja tiek sniegts kombinēts atbalsts saskaņā ar 4. un 5. punktu, nodrošina atsevišķu uzskaiti par katru atbalsta avotu.

7.   Visu kombinētā atbalsta veidu summa nepārsniedz attiecīgās izdevumu pozīcijas kopējo summu. Dotācijas nav izmantojamas no finanšu instrumentiem saņemtā atbalsta atlīdzināšanai. Finanšu instrumenti nav izmantojami dotāciju priekšfinansēšanai.

1.   Finanšu instrumenti, ko pārvalda vadošā iestāde, var sniegt vienīgi aizdevumus vai garantijas. Vadošā iestāde stratēģijas dokumentā izklāsta noteikumus un nosacījumus iemaksām no programmas finanšu instrumentā, ietverot visus IX pielikumā noteiktos elementus.

2.   Finanšu instrumentu, ko pārvalda vadošās iestādes atbildībā, var izveidot kā vienu no šādiem:

Vadošā iestāde , tieši vai netieši piešķirot līguma slēgšanas tiesības, izraugās struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu. [Gr. 253]

Vadošā iestāde, tieši piešķirot tiesības, uzdevumu izpildi var uzticēt:

Ja struktūra, ko izraudzījusies vadošā iestāde, īsteno līdzdalības fondu, minētā struktūra var papildus izraudzīties citas struktūras īpaša fonda īstenošanai.

3.   Noteikumus un nosacījumus iemaksām no programmas finanšu instrumentos, kas īstenoti saskaņā ar 2. punktu, izklāsta finansēšanas nolīgumos starp:

Minētajos finansēšanas nolīgumos ietver visus IX pielikumā noteiktos elementus.

4.   Vadošās iestādes finansiālā atbildība nepārsniedz summu, ko vadošā iestāde paredzējusi finanšu instrumentam attiecīgajos finansēšanas nolīgumos.

5.   Struktūras, kas īsteno attiecīgos finanšu instrumentus, vai — saistībā ar garantijām — struktūra, kas sniedz attiecīgos aizdevumus, atlasa galasaņēmējus, ņemot vērā programmas mērķus un investīciju potenciālo finansiālo dzīvotspēju, kas pamatota uzņēmējdarbības plānā vai līdzvērtīgā dokumentā. Galasaņēmēju atlases process ir pārredzams, pamatots ar darbības būtību un nedrīkst izraisīt interešu konfliktu.

6.   Valsts līdzfinansējumu programmai var nodrošināt vai nu vadošā iestāde, vai līdzdalības fondu līmenī, vai īpašo fondu līmenī, vai ar investīcijām galasaņēmēju līmenī saskaņā ar konkrēta fonda noteikumiem. Ja valsts līdzfinansējums tiek nodrošināts ar investīcijām galasaņēmēju līmenī, struktūra, kas īsteno finanšu instrumentus, glabā dokumentārus pierādījumus, kas apliecina pamatā esošo izdevumu attiecināmību.

7.   Vadošā iestāde, pārvaldot finanšu instrumentu atbilstīgi 2. punktam, vai struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, pārvaldot finanšu instrumentu atbilstīgi 3. punktam, veic atsevišķu uzskaiti vai uztur uzskaites kodu katrai prioritātei un katrai reģionu kategorijai vai katram intervences veidam ELFLA gadījumā par katru iemaksu no programmas un atsevišķi par līdzekļiem, kas minēti attiecīgi 54. un 56. pantā. [Gr. 255]

7.a     Ziņošanas prasības par finanšu instrumentu izmantošanu paredzētajiem nolūkiem attiecina tikai uz vadošajām iestādēm un finanšu starpniekiem. [Gr. 256]

1.   Atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, ievieto procentus nesošos kontos finanšu iestādēs, kuru domicils ir dalībvalstīs, un pārvalda saskaņā ar aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību un pareizu finanšu pārvaldību.

2.   Procentus un citus ieņēmumus, kuri saistāmi ar atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, izmanto tādam pašam mērķim vai tādiem pašiem mērķiem kā sākotnējo atbalstu no fondiem vai nu tajā pašā finanšu instrumentā, vai — pēc finanšu instrumenta likvidācijas — citos finanšu instrumentos vai citos atbalsta veidos , kas paredzēti jaunām investīcijām galasaņēmēju līmenī, vai — attiecīgā gadījumā — lai segtu zaudējumus fondu ieguldījuma finanšu instrumentā nominālvērtībā, kuri rodas no negatīviem procentiem, ja šie zaudējumi rodas, neraugoties uz aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību, ko veic struktūras, kuras īsteno finanšu instrumentus, līdz attiecināmības perioda beigām. [Gr. 257]

3.   Tos 2. punktā minētos procentus un citus ieņēmumus, kurus neizmanto saskaņā ar minēto tiesību normu, atskaita no attiecināmajiem izdevumiem.

1.   Atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem un investēts galasaņēmēju līmenī, kā arī jebkāda veida ienākumus no šīm investīcijām, kuri saistāmi ar atbalstu no fondiem, var izmantot, lai nodrošinātu atšķirīgu attieksmi pret investoriem, kuri darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, vai citādam Savienības atbalstam, šādam nolūkam izmantojot atbilstošu riska un peļņas sadali un ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu . [Gr. 258]

2.   Šādas atšķirīgas attieksmes līmenis nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai radītu stimulus piesaistīt privātā sektora resursus, un kas noteikts vai nu konkurenciālā procesā, vai neatkarīgā ex ante novērtējumā , kurš veikts atbilstoši šīs regulas 52. pantam . [Gr. 259]

1.   Līdzekļus, kas pirms attiecināmības perioda beigām iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām galasaņēmēju līmenī vai no to līdzekļu atbrīvošanas, kas rezervēti saskaņā ar garantijas līgumiem, tostarp atmaksāto kapitālu un jebkāda veida ienākumus, kuri saistāmi ar atbalstu no fondiem, atkalizmanto tajā pašā finanšu instrumentā vai citos finanšu instrumentos turpmākām investīcijām galasaņēmēju līmenī saskaņā ar to pašu konkrēto mērķi vai tiem pašiem konkrētajiem mērķiem, kā arī pārvaldības izmaksām un maksām, kas saistītas ar šādām turpmākām investīcijām , ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu . [Gr. 260]

Ietaupījumus, ko dod darbību efektivitātes uzlabojumi, neuzskata par ienākumiem pirmās daļas izpratnē. Jo īpaši izmaksu ietaupījumus, ko dod energoefektivitātes pasākumi, neizmanto par iemeslu attiecīgi samazināt darbības subsīdijas. [Gr. 261]

2.   Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka līdzekļus, kas minēti 1. punktā un iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos, vismaz astoņus gadus pēc attiecināmības perioda beigām atkalizmanto saskaņā ar tās programmas vai to programmu politiskajiem mērķiem, saskaņā ar kurām tie tika izveidoti, vai nu tajā pašā finanšu instrumentā vai — pēc šo līdzekļu izņemšanas no finanšu instrumenta — citos finanšu instrumentos vai citos atbalsta veidos.

1.   Izdevumu attiecināmību nosaka, pamatojoties uz valsts noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šajā regulā vai konkrētu fondu regulās, vai pamatojoties uz šo regulu vai konkrētu fondu regulām, ir paredzēti īpaši noteikumi.

2.   Izdevumi ir attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem, ja tie saņēmējam vai publiskās un privātās partnerības darbību privātā sektora partnerim radušies un apmaksāti darbību īstenošanas gaitā laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2021. gada 1. janvāra — atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir agrāk, — līdz 2029. 2030 . gada 31. decembrim.[Gr. 262]

Attiecībā uz izmaksām, kas tiek atlīdzinātas saskaņā ar 48. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, darbības, kas veido atlīdzināšanas pamatu, īsteno laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2021. gada 1. janvāra — atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir agrāk, — līdz 2029. gada 31. decembrim.

3.   ERAF izdevumus, kas saistīti ar darbībām, kuras aptver vairākas 102. panta 2. punktā noteiktās reģionu kategorijas dalībvalstī, proporcionāli sadala starp attiecīgajām reģionu kategorijām, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

Ar ESF+ darbībām saistītie izdevumi palīdz sasniegt programmas konkrētos mērķus.

4.   Visu ERAF, ESF+ vai Kohēzijas fonda ietvaros veiktu darbību vai tās daļu var īstenot ārpus dalībvalsts, tostarp ārpus Savienības, ja šī darbība ir attiecināma uz kādu no pieciem Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) mērķa elementiem, kas noteikti Regulas (ES) […] (“ETS regula”) 3. pantā, un veicina programmas mērķu sasniegšanu. [Gr. 263]

5.   Attiecībā uz dotācijām, ko piešķir 48. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajos veidos, izdevumi, kas ir attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem, ir vienādi ar summām, kas aprēķinātas saskaņā ar 48. panta 2. punktu.

6.   Darbības atbalsta saņemšanai no fondiem neatlasa, ja tās ir faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms vadošajai iestādei ir iesniegts pieteikums par finansējumu atbilstoši programmai, neatkarīgi no tā, vai ir veikti visi saistītie maksājumi. Šo punktu nepiemēro EJZF kompensācijai par papildu izmaksām tālākajos reģionos un izdevumiem, kas tiek finansēti ar īpašiem ERAF un ESF+ piešķīrumiem tālākajiem reģioniem. [Gr. 264]

7.   Izdevumi, kas kļūst attiecināmi programmas grozījumu rezultātā, ir attiecināmi no dienas, kad Komisijai iesniegts attiecīgs pieprasījums.

Tas notiek gadījumā, ja programmā iekļauj jaunu intervences veidu, kas attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu minēts I pielikuma 1. tabulā vai attiecībā uz AMIF, IDF un BMVI — konkrētu fondu regulās.

Ja programmu groza, lai reaģētu uz dabas katastrofām, programmā var paredzēt, ka izdevumi, kas saistīti ar šādu grozījumu, kļūst attiecināmi no dienas, kad notikusi dabas katastrofa.

8.   Ja saskaņā ar 14. pantu veiktas vidusposma pārskatīšanas kontekstā ir apstiprināta jauna programma, izdevumi ir attiecināmi no dienas, kad Komisijai iesniegts attiecīgs pieprasījums.

9.   Darbībai var piešķirt atbalstu no viena vai vairākiem fondiem vai no vienas vai vairākām programmām un no citiem Savienības instrumentiem. Šādos gadījumos izdevumi, kas deklarēti maksājuma pieteikumā vienam no fondiem, nav jādeklarē vai nu:

Izdevumu summu, kas iekļaujama fonda maksājuma pieteikumā, var aprēķināt proporcionāli katram attiecīgajam fondam un attiecīgajai programmai vai programmām saskaņā ar dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta nosacījumi.

1.   Šādas izmaksas nav attiecināmas nolūkā saņemt iemaksas no fondiem:

Attiecībā uz b) apakšpunktu ierobežojumus nepiemēro darbībām, kas saistītas ar vides aizsardzību.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darbību attiecināmību nosaka katrā gadījumā atsevišķi, izņemot darbības, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 EUR, un galasaņēmēju investīcijas un izdevumus. [Gr. 267]

2.   Konkrētu fondu regulās var noteikt arī citas izmaksas, kas nav attiecināmas nolūkā saņemt iemaksas no konkrētā fonda.

1.   Dalībvalsts atmaksā iemaksas, kas no fondiem saņemtas darbībai, tostarp investīcijas infrastruktūrā vai ienesīgas investīcijas, ja piecu gadu laikā pēc galīgā maksājuma saņēmējam vai attiecīgā gadījumā laikposmā, kas paredzēts valsts atbalsta noteikumos, saistībā ar minēto darbību notiek kādas no šādām izmaiņām:

Pienācīgi pamatotos gadījumos, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā un attiecas uz MVU veikto investīciju vai radīto darbvietu saglabāšanu, dalībvalstis var samazināt pirmajā daļā noteikto termiņu līdz trim gadiem. [Gr. 268]

2.   Saistībā ar darbībām, kurām piešķirts atbalsts no ESF+, atbalstu, kas saņemts no ESF+, atmaksā tikai tad, ja uz tām saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu attiecas investīciju saglabāšanas pienākums.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro programmieguldījumam finanšu instrumentos vai no tiem un nekādām darbībām, kurās ienesīga darbība tiek izbeigta neļaunprātīga bankrota dēļ. [Gr. 269]

1.   Izdevumi, ar ko atbalsta pārcelšanu, kas definēta 2. panta 26. punktā, nav attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem.

2.   Ja iemaksas no fondiem uzskatāmas par valsts atbalstu, vadošā iestāde pārliecinās, ka ar iemaksām netiek atbalstīta pārcelšana saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 14. panta 16. punktu.

1.   Iemaksas natūrā, proti, darbi, preces, pakalpojumi, zeme un nekustamais īpašums, par kuriem nav veikti maksājumi, ko apstiprina rēķini vai dokumenti ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību, var būt attiecināmas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētās zemes vai nekustamā īpašuma vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts eksperts vai pienācīgi pilnvarota oficiāla struktūra, un tā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts 58. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

2.   Nolietojuma izmaksas, par kurām nav veikts maksājums, ko apstiprina rēķini, var uzskatīt par attiecināmam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1.   Finanšu instrumenta attiecināmie izdevumi ir programmas iemaksu kopējā summa, kas finanšu instrumentam samaksāta vai garantiju gadījumā ar finanšu instrumentu rezervēta saskaņā ar garantijas līgumiem attiecināmības perioda laikā, ja šī summa atbilst:

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta vajadzībām multiplikatora koeficientu nosaka piesardzīgā ex ante riska novērtējumā un par to vienojas attiecīgajā finansēšanas nolīgumā. Multiplikatora koeficientu var pārskatīt, ja pārskatīšanu pamato turpmākas tirgus apstākļu izmaiņas. Šādai pārskatīšanai nav atpakaļejoša spēka.

3.   Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta vajadzībām pārvaldības maksas ir balstītas uz veikumu. Pirmajos divpadsmit finanšu instrumenta īstenošanas mēnešos pārvaldības izmaksu un maksu atlīdzināšana ir attiecināma. Ja struktūras, kas īsteno līdzdalības fondu un/vai īpašus fondus, ievērojot 53. panta 2 . punktu, tiek izraudzītas, izmantojot līguma slēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu, pārvaldības izmaksu un minētajām struktūrām samaksāto maksu summai, ko var deklarēt kā attiecināmos izdevumus, piemēro robežvērtību līdz 5 % apmērā no programmas iemaksu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem aizdevumu, kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla ieguldījumu veidā vai rezervēta saskaņā ar garantijas līgumiem. [Gr. 270]

Minēto robežvērtību nepiemēro, Ja struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, tiek atlasītas, izmantojot piedāvājumu konkursu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un piedāvājumu konkursā ir konstatēts, ka nepieciešams augstāks pārvaldības izmaksu un maksu līmenis , maksas ir balstītas uz veikumu . [Gr. 271]

4.   Ja galasaņēmējiem prasa segt administrēšanas maksu vai tās daļu, to nedeklarē kā attiecināmos izdevumus.

5.   Attiecināmie izdevumi, kas deklarēti saskaņā ar 1. punktu, nepārsniedz summu, ko veido minētā punkta piemērošanas nolūkā no fondiem izmaksātā atbalsta kopējā summa un atbilstošais valsts līdzfinansējums.

1.   Dalībvalstīm ir savu programmu pārvaldības un kontroles sistēmas saskaņā ar šo sadaļu, un dalībvalstis nodrošina to darbību saskaņā ar pareizu finanšu pārvaldību un galvenajām prasībām, kas norādītas X pielikumā.

2.   Dalībvalstis nodrošina Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību un īsteno jebkādu darbību, dara visu , kas vajadzīga, vajadzīgs , lai novērstu, konstatētu un labotu pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un ziņotu par tiem. Dalībvalstis pilnīgi sadarbojas ar OLAF. [Gr. 272]

3.   Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma īsteno darbību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu savu pārvaldības un kontroles sistēmu rezultatīvu funkcionēšanu un Komisijai iesniegto izdevumu likumību un pareizību. Ja šāda darbība ir revīzija, tajā var piedalīties Komisijas ierēdņi vai to pilnvaroti pārstāvji.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības sistēma un dati par rādītājiem ir kvalitatīvi , neitrāli un ticami. [Gr. 273]

5.   Dalībvalstīm ir sistēmas un procedūras, ar ko nodrošina visu revīzijas takai vajadzīgo dokumentu, kas noteikti XI pielikumā, pastāvīgu atbilstību 76. pantā noteiktajām prasībām.

6.   Dalībvalstis izstrādā kārtību, ar ko nodrošina par fondiem iesniegto sūdzību rezultatīvu izskatīšanu. Ar šādu kārtību saistītā darbības joma, noteikumi un procedūras ir dalībvalstu pārziņā saskaņā ar to institucionālo un tiesisko sistēmu. Tās pēc Komisijas pieprasījuma saskaņā ar 64. panta 4.a punktu izskata Komisijai iesniegtās sūdzības savu programmu darbības jomā un informē Komisiju par minētās izskatīšanas rezultātiem. [Gr. 274]

Šā panta piemērošanas nolūkā sūdzības ietver visus strīdus starp potenciālajiem un atlasītajiem saņēmējiem attiecībā uz ierosinātu vai atlasītu darbību un visus strīdus ar trešām personām par programmas vai tās darbību īstenošanu neatkarīgi no tiesiskās aizsardzības līdzekļu kvalifikācijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka visa informācijas apmaiņa starp saņēmējiem un programmas iestādēm notiek, izmantojot lietotājdraudzīgas elektroniskas datu apmaiņas sistēmas saskaņā ar XII pielikumu. [Gr. 275]

Programmām, kurām piešķirts atbalsts no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, pirmo daļu piemēro no 2023. 2022 . gada 1. janvāra. [Gr. 276]

Pirmo daļu nepiemēro programmām, kas noteiktas ESF+ regulas [4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punktā]. xi ) apakšpunktā ]. [Gr. 277]

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka visa oficiālā informācijas apmaiņa ar Komisiju notiek, izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmu saskaņā ar XIII pielikumu.

9.   Katra dalībvalsts pēc programmas apstiprināšanas un vēlākais līdz brīdim, kad iesniegts galīgā maksājuma pieteikums par pirmo grāmatvedības gadu, un ne vēlāk kā 2023. gada 30. jūnijā sagatavo pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu saskaņā ar XIV pielikumā noteikto veidni. Tā regulāri atjaunina minēto aprakstu, lai atspoguļotu visus turpmākos grozījumus.

10.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 107. pantu, lai papildinātu šā panta 2. punktu, nosakot kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka pārkāpumu gadījumus, par kuriem jāziņo, un iesniedzamos datus.

11.   Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus un noteikumus šā panta īstenošanai, Komisija saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka paraugu, kas jāizmanto, lai ziņotu par pārkāpumiem. [Gr. 278]

1.   Komisija pārliecinās par to, ka dalībvalstīm ir pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst šīs regulas prasībām, un ka minētās sistēmas programmu īstenošanas laikā darbojas rezultatīvi un efektīvi . Komisija dalībvalstīm sagatavo revīzijas stratēģiju un revīzijas plānu, kas pamatojas uz riska novērtējumu. [Gr. 279]

Komisija un revīzijas iestādes koordinē savus revīzijas plānus.

2.   Komisijas revīziju veic līdz triju divu kalendāro gadu laikā pēc to pārskatu akceptēšanas, kuros iekļauti attiecīgie izdevumi. Šo periodu nepiemēro darbībām, saistībā ar kurām ir aizdomas par krāpšanu. [Gr. 280]

3.   Revīzijas vajadzībām Komisijas ierēdņiem vai to pilnvarotajiem pārstāvjiem ir piekļuve visiem nepieciešamajiem ierakstiem, dokumentiem un metadatiem neatkarīgi no nesēja, kurā tie tiek uzglabāti, saistībā ar darbībām, kuras atbalsta no fondiem, vai pārvaldības un kontroles sistēmām, un viņi saņem kopijas konkrētā pieprasītajā formātā.

4.   Revīzijai uz vietas piemēro arī šādus noteikumus:

Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija c) un d) apakšpunktā minētos termiņus var pagarināt vēl par trīs diviem mēnešiem. [Gr. 284]

4.a     Neskarot 63. panta 6. punktu, Komisija nodrošina sūdzību izskatīšanas sistēmu, kas ir pieejama iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām. [Gr. 285]

1.   Finanšu regulas [63]. panta [3]. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalsts norāda katras programmas vadošo iestādi un revīzijas iestādi. Ja dalībvalsts izmanto 66. panta 2. punktā minēto iespēju, attiecīgo iestādi norāda kā programmas iestādi. Tās pašas iestādes var būt atbildīgas par vairākām programmām.

2.   Revīzijas iestāde ir publiska vai privāta iestāde, kas ir funkcionāli neatkarīga no revidējamajām vadošās iestādes un struktūrām vai subjektiem, kam uzticētas vai deleģētas funkcijas . [Gr. 286]

3.   Vadošā iestāde var norādīt vienu vai vairākas starpniekstruktūras konkrētu uzdevumu veikšanai tās atbildībā. Vienošanās starp vadošo iestādi un starpniekstruktūrām noformē rakstveidā.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievērots funkciju nošķiršanas princips starp programmas iestādēm un katras programmas iestādes iekšienē.

5.   Struktūru, kas īsteno programmas kopfinansējumu, kā minēts Regulas (ES) … [Programmas “Apvārsnis Eiropa” dalības noteikumi] [11]. pantā, attiecīgās programmas vadošā iestāde norāda kā starpniekstruktūru saskaņā ar 3. punktu.

1.   Vadošā iestāde ir atbildīga par programmas pārvaldību nolūkā sasniegt programmas mērķus. Tai jo īpaši ir šādas funkcijas:

2.   Dalībvalsts var uzticēt vadošajai iestādei vai citai struktūrai 70. pantā minēto grāmatvedības funkciju.

3.   Attiecībā uz programmām, kurām piešķirts atbalsts no AMIF, IDF un BMVI, grāmatvedības funkciju īsteno vadošā iestāde vai vadošās iestādes atbildībā.

4.   Komisija saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru pieņem īstenošanas aktu, kura mērķis ir nodrošināt vienādus nosacījumus 1. punkta e) apakšpunktā minēto elektronisko datu ierakstīšanai un uzglabāšanai. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

1.   Darbību atlases vajadzībām vadošā iestāde nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas, pārredzamas, nodrošina piekļūstamību personām ar invaliditāti un dzimumu līdztiesību un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ilgtspējīgas attīstības principu, un Savienības politiku vides jomā saskaņā ar LESD 11. pantu un 191. panta 1. punktu. [Gr. 288]

Kritēriji un procedūras nodrošina prioritātes piešķiršanu atlasāmajām darbībām nolūkā maksimāli palielināt Savienības finansējuma ieguldījumu programmas mērķu sasniegšanā.

2.   Pēc Komisijas pieprasījuma vadošā iestāde apspriežas ar Komisiju un tās apsvērumus ņem vērā pirms atlases kritēriju sākotnējās iesniegšanas uzraudzības komitejai un pirms jebkādām turpmākām šo kritēriju izmaiņām.

3.   Atlasot darbības, vadošā iestāde:

4.   Vadošā iestāde nodrošina, ka saņēmējam tiek izsniegts dokuments, kurā izklāstīti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi katrai darbībai, tostarp īpašas prasības, kas attiecas uz piegādājamajiem produktiem vai sniedzamajiem pakalpojumiem, finansēšanas plāns, izpildes termiņš un attiecīgā gadījumā metode, kas piemērojama darbības izmaksu noteikšanai, un dotācijas izmaksas nosacījumi.

5.   Vadošā iestāde var nolemt darbībām, kurām piešķirts Izcilības zīmoga sertifikāts vai kuras atlasītas programmas kopfinansējumam saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, piešķirt atbalstu tieši no ERAF vai ESF+, ar nosacījumu, ka šādas darbības ir saskanīgas ar programmas mērķiem.

Piemēro Izcilības zīmoga sertifikātu piešķīrušā instrumenta vai programmas kopfinansējuma līdzfinansēšanas likmi, ko norāda 4. punktā minētajā dokumentā.

5.a     Pienācīgi pamatotos gadījumos vadošā iestāde var arī nolemt līdz 5 % no programmas finanšu piešķīruma no ERAF un ESF+ veltīt konkrētiem projektiem dalībvalstī, uz kuriem attiecināma programma “Apvārsnis Eiropa”, arī tiem, kas atlasīti otrajā posmā, ar nosacījumu, ka šie konkrētie projekti palīdz sasniegt programmas mērķus attiecīgajā dalībvalstī. [Gr. 294]

6.   Ja vadošā iestāde atlasa stratēģiskas nozīmes darbību, tā nekavējoties viena mēneša laikā informē Komisiju un sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par minēto darbību , arī izmaksu un ieguvumu analīzi . [Gr. 295]

1.   Vadošā iestāde:

Attiecībā uz pirmās daļas b) apakšpunktu netiek atvilktas vai ieturētas nekādas summas un netiek uzliktas nekādas īpašas maksas vai citi līdzvērtīgi maksājumi, kas samazinātu saņēmējiem maksājamās summas apmēru.

Publiskās un privātās partnerības darbībām vadošā iestāde veic maksājumus uzticējumglabāšanas kontā, kas īpaši šim nolūkam atvērts uz saņēmēja vārda izmantošanai saskaņā ar publiskās un privātās partnerības nolīgumu.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā pārvaldības verifikācija ir uz risku balstīta un samērīga ar konstatētajiem riskiem, kā noteikts riska pārvaldības stratēģijā.

Pārvaldības verifikācija ietver administratīvo verifikāciju, kas attiecas uz saņēmēju maksājuma pieprasījumiem, un darbību verifikāciju uz vietas. To veic ne vēlāk kā pirms pārskatu sagatavošanas saskaņā ar 92. pantu.

3.   Ja vadošā iestāde ir arī saņēmējs saskaņā ar programmu, ar pārvaldības verifikācijas kārtību nodrošina funkciju nošķiršanu.

4.   Atkāpjoties no 2. punkta, ETS regulā var paredzēt īpašus pārvaldības verifikācijas noteikumus, kas piemērojami Interreg programmām.

1.   Grāmatvedības funkciju veido šādi uzdevumi:

2.   Grāmatvedības funkcija neietver verifikāciju saņēmēju līmenī.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, ETS regulā var paredzēt atšķirīgu metodi citā valūtā radušos izdevumu summu konvertēšanai uz euro.

1.   Revīzijas iestāde ir atbildīga par sistēmas revīzijas, darbību revīzijas un pārskatu revīzijas veikšanu nolūkā sniegt Komisijai neatkarīgu apliecinājumu par pārvaldības un kontroles sistēmu rezultatīvu funkcionēšanu un Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību.

2.   Revīziju veic saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem.

3.   Revīzijas iestāde sagatavo un iesniedz Komisijai:

4.   Ja programmas ir sagrupētas saskaņā ar 73. panta 2. punktu veicamās darbību revīzijas vajadzībām, 3. punkta b) apakšpunktā prasīto informāciju var sagrupēt vienā atsevišķā ziņojumā.

Ja revīzijas iestāde izmanto šo iespēju programmām, kurām piešķirts atbalsts no AMIF, IDF un BMVI, 3. punkta b) apakšpunktā prasīto informāciju ziņo par katru fondu.

5.   Revīzijas iestāde iesniedz Komisijai sistēmas revīzijas ziņojumus, tiklīdz ir noslēgusies ierunu procedūra ar attiecīgajām revidējamajām struktūrām.

6.   Komisija un revīzijas iestādes regulāri tiekas vismaz reizi gadā, ja vien tās nav vienojušās citādi, nolūkā izskatīt revīzijas stratēģiju, gada kontroles ziņojumu, revīzijas atzinumu, koordinēt revīzijas plānus un metodes un apmainīties ar viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.

6.a     Revīziju veic, ievērojot standartus, kas piemērojami revidētās darbības veikšanas laikā, izņemot gadījumus, kad jauni standarti ir labvēlīgāki saņēmējam. [Gr. 299]

6.b     Ja kādas darbības revīzijā tiek konstatēts pārkāpums, kura rezultātā tiek pieņemta finansiāla sankcija, tas nav iemesls kontroles vai finanšu korekciju tvērumu attiecināt arī uz izdevumiem ārpus revidēto izdevumu grāmatvedības gada robežām. [Gr. 300]

1.   Revīzijas iestāde pēc apspriešanās ar vadošo iestādi , pamatojoties uz riska novērtējumu un ņemot vērā 63. panta 9. punktā noteikto pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, sagatavo revīzijas stratēģiju sistēmas revīzijai un darbību revīzijai. Revīzijas stratēģija ietver jaunieceltu vadošo iestāžu un iestāžu, kas atbild par grāmatvedības funkciju, sistēmas revīziju . Revīziju veic deviņu mēnešu laikā pēc to pirmā darbības gada. Revīzijas stratēģiju sagatavo saskaņā ar XVIII pielikumā noteikto veidni un ik gadu atjaunina pēc pirmā gada kontroles ziņojuma un revīzijas atzinuma iesniegšanas Komisijai. Tā var attiekties uz vienu vai vairākām programmām. Revīzijas iestāde revīzijas stratēģijā var noteikt vienotas uzskaites revīzijas robežas. [Gr. 301]

2.   Revīzijas stratēģiju pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai.

1.   Darbību revīzija aptver izdevumus, kas grāmatvedības gadā deklarēti Komisijai, un revīziju veic izlasei. Izlase ir reprezentatīva un pamatojas uz statistiskas atlases metodēm.

2.   Ja datu kopu veido mazāk nekā 300 izlases vienības, var izmantot nestatistiskas atlases metodi saskaņā ar revīzijas iestādes profesionālu vērtējumu. Šādos gadījumos nodrošina, ka izlase ir pietiekami liela, lai revīzijas iestāde varētu sagatavot derīgu revīzijas atzinumu. Nestatistiskas atlases metode aptver vismaz 10 % izlases vienību grāmatvedības gada datu kopā, kas atlasītas pēc nejaušas izvēles principa.

Statistiskā izlase var aptvert vienu vai vairākas programmas, kas saņem atbalstu no ERAF, Kohēzijas fonda un ESF+, un, attiecīgā gadījumā piemērojot stratifikāciju, vienu vai vairākus plānošanas periodus saskaņā ar revīzijas iestādes profesionālu vērtējumu.

Tādu darbību, kurām piešķirts atbalsts no AMIF, IDF un BMVI un no EJZF, izlase atsevišķi aptver darbības, kurām piešķirts atbalsts no katra fonda.

3.   Darbības faktiskās īstenošanas verifikāciju uz vietas darbību revīzijā ietver tikai tad, ja tas prasīts attiecīgajam darbības veidam.

Gadījumiem, kad Komisijai un dalībvalstij ir domstarpības par revīzijas konstatējumiem, ievieš izšķiršanas procedūru. [Gr. 302]

ESF+ regulā var paredzēt īpašus noteikumus programmām, kas noteiktas ESF+ regulas [4]. panta [1]. punkta [c)] apakšpunkta [vii)] punktā.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 107. pantu, lai papildinātu šo pantu, nosakot standartizētas darbderīgas atlases metodes un kārtību, ar ko aptver vienu vai vairākus plānošanas periodus.

1.   Veicot revīziju, Komisija un revīzijas iestādes pienācīgi ņem vērā vienotas revīzijas principu un samērīgumu ar Savienības budžetu apdraudošā riska līmeni. Lai līdz minimumam samazinātu pārvaldības verifikācijas un revīzijas izmaksas un saņēmējiem uzlikto administratīvo slogu, tās izvairās no revīzijas dublēšanās saistībā ar vieniem un tiem pašiem Komisijai deklarētajiem izdevumiem.

Komisija un revīzijas iestādes vispirms izmanto visu informāciju un ierakstus, kas pieejami 66. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajā elektroniskajā sistēmā, minētajās elektroniskajās sistēmās , tostarp pārvaldības verifikācijas rezultātus, un papildu dokumentus un revīzijas pierādījumus no attiecīgajiem saņēmējiem pieprasa un saņem tikai tad, ja, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, tās nolemj, ka tas ir nepieciešams stabilu revīzijas secinājumu pamatošanai. [Gr. 303]

2.   Attiecībā uz programmām, par kurām Komisija secina, ka revīzijas iestādes atzinums ir ticams un ka attiecīgā dalībvalsts piedalās ciešākā sadarbībā attiecībā uz Eiropas Prokuratūru, Komisija savā revīzijā aprobežojas tikai ar revīzijas iestādes darba revidēšanu.

3.   Darbībām, kuru kopējie attiecināmie izdevumi nepārsniedz 400 000 EUR attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu, 300 000 EUR attiecībā uz ESF+ vai 200 000 EUR attiecībā uz EJZF, AMIF, IDF un BMVI, vai nu revīzijas iestāde, vai Komisija veic ne vairāk kā vienu revīziju pirms pārskatu iesniegšanas par to grāmatvedības gadu, kurā darbība tika pabeigta.

Citām darbībām vai nu revīzijas iestāde, vai Komisija veic ne vairāk kā vienu revīziju vienā grāmatvedības gadā pirms pārskatu iesniegšanas par to grāmatvedības gadu, kurā darbība tika pabeigta. Ne Komisija, ne revīzijas iestāde neveic darbību revīziju nevienā gadā, kurā šādu revīziju jau ir veikusi Eiropas Revīzijas palāta, ar nosacījumu, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktās minēto darbību revīzijas rezultātus revīzijas iestāde vai Komisija var izmantot savu attiecīgo uzdevumu izpildei.

4.   Neatkarīgi no 3. punkta noteikumiem jebkurai darbībai var veikt vairākas revīzijas, ja revīzijas iestāde, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, secina, ka nav iespējams sagatavot derīgu revīzijas atzinumu.

5.   Šā panta 2. un 3. punktu nepiemēro, ja: