(-1)

Vienlīdzīga attieksme nodokļu jomā pret visiem un jo īpaši pret visiem uzņēmumiem ir vienotā tirgus pastāvēšanas obligāts priekšnoteikums. Koordinēta un saskaņota pieeja, īstenojot dalībvalstu nodokļu sistēmas, ir vitāli svarīga, lai nodrošinātu pienācīgu vienotā tirgus darbību, un tā sekmētu nodokļu apiešanas un peļņas novirzīšanas novēršanu. [Gr. 1]

(-1a)

Nodokļu apiešana un nodokļu nemaksāšana kopā ar peļņas novirzīšanas shēmām valdībām un tautām ir atņēmusi resursus, kas cita starpā ir nepieciešami, lai nodrošinātu universālu un bezmaksas piekļuvi valsts nodrošinātai izglītībai un veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī valstīm liedz iespēju nodrošināt izmaksu ziņā pieejamu mājokli un sabiedrisko transportu un veidot infrastruktūru, kas ir svarīga, lai panāktu sociālu attīstību un ekonomisko izaugsmi. Jāsecina, ka šādas shēmas ir bijušas netaisnības, nevienlīdzības un ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību faktors. [Gr. 2]

(-1b)

Taisnīgai un efektīvai uzņēmuma ienākuma nodokļu sistēmai būtu jāapmierina steidzamā vajadzība pēc progresīvas un taisnīgas globālās nodokļu politikas, jāsekmē resursu pārdale un jāapkaro nevienlīdzība. [Gr. 3]

(1)

Pārredzamība ir būtiska, lai nodrošinātu raitu vienotā tirgus darbību. Pēdējos gados ir ievērojami saasinājusies problēma, ko rada uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešana, raisot lielas bažas Savienībā un pasaulē. Eiropadome 2014. gada 18. decembra secinājumos atzina, ka steidzami ir jāpastiprina centieni cīņā pret nodokļu apiešanu gan pasaules, gan Savienības līmenī. Komisijas paziņojumos “Komisijas darba programma 2016. gadam — Nav īstais brīdis, lai rīkotos kā ierasts” (3) un “Komisijas 2015. gada darba programma — Jauns sākums” (4) par prioritāti tika noteikta nepieciešamība pāriet uz sistēmu, saskaņā ar kuru valsts, kurā peļņa tiek radīta, ir arī nodokļu uzlikšanas valsts. Komisija arī noteica par prioritāti nepieciešamību reaģēt uz sabiedrības aicinājumu Eiropas iedzīvotāju prasību pēc taisnīguma pārredzamības un nodokļu pārredzamības. vajadzību rīkoties kā paraugam, kuram sekotu citas valstis. Ir būtiski, lai, nodrošinot pārredzamību, tiktu ņemta vērā konkurentu savstarpējība . [Gr. 4]

(2)

Eiropas Parlaments 2015. gada 16. decembra rezolūcijā par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā (5) atzina, ka lielāka pārredzamība , sadarbība un konverģence Savienības uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas jomā var uzlabot nodokļu iekasēšanu, padarīt nodokļu iestāžu darbu efektīvāku , atbalstīt politikas veidotājus spēkā esošās nodokļu sistēmas novērtēšanā nolūkā turpmāk izstrādāt tiesību aktus, palielināt sabiedrības uzticēšanos un paļāvību uz nodokļu sistēmām un valdībām un uzlabot lēmumu par ieguldījumiem pieņemšanu, pamatojoties uz uzņēmumu precīzāku riska profilu . [Gr. 5]

(2a)

Publisku pārskatu sniegšana par katru valsti atsevišķi ir efektīvs un piemērots līdzeklis, kā uzlabot pārredzamību attiecībā uz starptautisko uzņēmumu darbību un dot sabiedrībai iespēju novērtēt minētās darbības ietekmi uz reālo ekonomiku. Tā papildus tam uzlabos akcionāru spēju pienācīgi novērtēt riskus, kurus ir uzņēmušies uzņēmumi, veicinās tādu ieguldījumu stratēģiju izstrādi, kuru pamatā ir precīza informācija, un uzlabos lēmumu pieņēmēju spēju novērtēt dalībvalstu tiesību aktu efektivitāti un ietekmi. [Gr. 6]

(2b)

Pārskatu sniegšana par katru valsti atsevišķi labvēlīgi ietekmēs arī darbinieku tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu, kas ir paredzētas Direktīvā 2002/14/EK, un, uzlabojot zināšanas par uzņēmumu darbību, tā labvēlīgi ietekmēs uzņēmumos sāktā dialoga kvalitāti. [Gr. 7]

(3)

Ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 22. maija secinājumus, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (6) tika ieviesta pārskatīšanas klauzula, aicinot Komisiju apsvērt iespēju ieviest pienākumu vēl vairāku sektoru lielajiem uzņēmumiem sagatavot ikgadēju pārskatu par katru valsti atsevišķi, ņemot vērā izstrādes Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) un saistītu Eiropas iniciatīvu rezultātus.

(4)

Aicinot nodrošināt pasaulē taisnīgu un modernu starptautisko nodokļu sistēmu, G20 valstis 2015. gada novembrī apstiprināja ESAO rīcības plānu, lai cīnītos pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS), kura mērķis ir sniegt valdībām skaidrus starptautiskus risinājumus, lai novērstu trūkumus un neatbilstības spēkā esošajos noteikumos, kas ļauj novirzīt uzņēmumu peļņu uz beznodokļu vai zemu nodokļu vietām, kur netiek radīta reāla vērtība. Jo īpaši ar BEPS 13. darbību tiek ieviesta pārskatu sniegšana valstu nodokļu iestādēm par katru valsti atsevišķi, ko, ievērojot konfidencialitāti, veic konkrēti starptautiski uzņēmumi. Komisija 2016. gada 27. janvārī pieņēma pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai. Viens no minētā kopuma mērķiem ir transponēt Savienības tiesību aktos BEPS 13. darbību, grozot Padomes Direktīvu 2011/16/ES (7) . Tomēr nodokļu iekasēšana tur, kur vērtība ir radīta, liek piemērot visaptverošāku pieeju pārskatu sniegšanai par katru valsti atsevišķi, kuras pamatā ir publisku pārskatu sniegšana. [Gr. 8]

(4a)

Starptautisko grāmatvedības standartu padomei (IASB) būtu jāaktualizē attiecīgie starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) un starptautiskie grāmatvedības standarti (SGS), lai atvieglinātu publisko pārskatu par katru valsti atsevišķi ieviešanu. [Gr. 9]

(4b)

Eiropas Savienībā jau ir ieviesta publisku pārskatu sniegšana par katru valsti attiecībā uz banku nozari —, kad stājās spēkā Direktīva 2013/36/ES — un attiecībā uz ieguves un mežizstrādes nozari — Direktīva 2013/34/ES. [Gr. 10]

(4c)

Savienība, ieviešot līdz šim nepieredzēto publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti atsevišķi, ir apliecinājusi, ka tā ir kļuvusi par nodokļu apiešanas pasaulē lielāko apkarotāju. [Gr. 11]

(4d)

Tā kā nodokļu nemaksāšanu, nodokļu apiešanu un nodokļu agresīvu plānošanu var sekmīgi apkarot tikai tad, ja starptautiskā līmenī tiek īstenota kopēja rīcība, Savienībai, kaut arī tā apkarošanā ziņā joprojām ir vadošā pasaulē, ir jākoordinē savi pasākumi ar starptautiskajiem dalībniekiem, piemēram, ESAO ietvaros. Rīkojoties vienpusēji, pat ja ļoti ambiciozos nolūkos, nav reālu iespēju gūt panākumus, un papildus tam tiek apdraudēta Eiropas uzņēmumu konkurētspēja un nodarīts kaitējums Savienības ieguldījumu klimatam. [Gr. 12]

(4e)

Lielāka pārredzamība, atklājot finanšu informāciju, ir izdevīga visām pusēm, jo nodokļu administrācijas būs efektīvākas, pilsoniskā sabiedrība tiks iesaistīta vairāk, darbinieki tiks informēti labāk un investori mazāk baidīsies riskēt. Papildus tam uzņēmumi gūs labumu, jo uzlabosies attiecības ar ieinteresētajām personām, kā rezultātā pieaugs stabilitāte un būs vieglāk iegūstams finansējums, jo riska profils būs precīzāks un uzlabosies reputācija. [Gr. 13]

(5)

Papildus lielākai pārredzamībai, ko nodrošina pārskatu sniegšana nodokļu iestādēm par katru valsti atsevišķi, pastiprināta publiska kontrole pār tādu starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļiem, kas darbojas Savienībā, ir būtisks elements, lai pastiprinātu uzņēmumu sekmētu uzņēmumu pārskatatbildību un vēl vairāk lai veicinātu labklājību veicinātu sociālo atbildību, dotu ieguldījumu labklājībā , maksājot nodokļus, veicinātu taisnīgāku censtos panākt nodokļu taisnīgāku konkurenci Savienībā, izmantojot sabiedrības debates, kuras pamatojas uz plašāku informāciju, un atjaunotu sabiedrības uzticēšanos valstu nodokļu sistēmu taisnīgumam. Šādu publisku kontroli var panākt, izmantojot pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju, neatkarīgi no tā, kur starptautiskas grupas galvenais mātesuzņēmums veic darījumdarbību. Publiskā kontrole tomēr ir jāīsteno, nekaitējot Savienības ieguldījumu klimatam vai Savienības uzņēmumu konkurētspējai, īpaši to MVU konkurētspējai, kas ir definēti šajā direktīvā, un to uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu konkurētspējai, kas ir definēti Regulā (ES) 2015/1017  (8) , — gan MVU, gan uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu būtu jāatbrīvo no pienākuma sniegt pārskatu, kas noteikts šajā direktīvā. [Gr. 14]

(5a)

Komisija ir definējusi korporatīvo sociālu atbildību (KSA) kā uzņēmumu atbildību par savu ietekmi uz sabiedrību. KSA ir jāpārvalda pašiem uzņēmumiem. Publiskās iestādes var sniegt atbalstu, īstenojot atjautīgu brīvprātīgo pasākumu kompleksu un nepieciešamības gadījumā piemērojot arī papildu regulējumu. Uzņēmumi var kļūt sociāli atbildīgi vai nu, ievērojot tiesību normas, vai nu, savā darījumu stratēģijā un darbībā ņemot vērā sociālus, vides, ētiskus, patērētāju vai cilvēktiesību apsvērumus, vai arī darot abus vienlaikus. [Gr. 15]

(6)

Sabiedrībai vajadzētu spēt sekot līdzi visām grupas darbībām, ja grupai ir konkrētas darījumdarbības vietas Savienībā. Attiecībā uz grupām, kuras veic darbības Savienībā, tikai izmantojot meitasuzņēmumus vai filiāles, meitasuzņēmumiem un filiālēm būtu jāpublicē un jādara pieejams galvenā mātesuzņēmuma pārskats. Taču, lai nodrošinātu proporcionalitāti un efektivitāti, pienākumam publicēt un darīt pieejamu pārskatu vajadzētu attiekties tikai uz vidēji lieliem vai lieliem meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai salīdzināma lieluma filiālēm, kas atvērtas dalībvalstī. Tāpēc Direktīvas 2013/34/ES darbības joma atbilstoši būtu jāattiecina arī uz filiālēm, kuras kādā dalībvalstī atvēris uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības.vai ārpus tās . Grupām, kuru darījumdarbības vieta atrodas Savienībā, būtu jāatbalsta Savienības īstenotie labas nodokļu pārvaldības principi. Starptautiskie uzņēmumi darbojas pasaules mērogā, un to korporatīvā uzvedība būtiski ietekmē jaunattīstības valstis. Ja šo valstu iedzīvotāji varētu iepazīties ar informāciju par uzņēmumiem katrā valstī atsevišķi, viņi un nodokļu administrācijas viņu valstīs varētu uzņēmumus uzraudzīt, novērtēt un saukt tos pie atbildības. Publiskojot minēto informāciju par katru nodokļu jurisdikciju, kurā darbojas starptautiskie uzņēmumi, Savienība uzlabotu savas attīstības politikas saskanību un ierobežotu iespējamās nodokļu apiešanas shēmas valstīs, kurās iekšējo resursu mobilizācija ir noteikta kā galvenā Savienības attīstības politikas sastāvdaļa. [Gr. 16]

(7)

Lai novērstu banku sektora pārskatu dubultu sniegšanu, galvenie mātesuzņēmumi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (9) un kuri savā pārskatā, kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 89. pantu, iekļauj visas to darbības un visas konsolidētajos finanšu pārskatos iekļauto saistīto uzņēmumu darbības, tostarp darbības, uz kurām neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (10) Trešās daļas 1. sadaļas 2. nodaļas noteikumi, būtu jāatbrīvo no pienākuma izpildīt pārskatu sniegšanas prasības, kuras paredzētas šajā direktīvā.

(8)

Ar pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju būtu jānodrošina informācija par visām darbībām, kuras veic uzņēmums vai visi saistītie uzņēmumi grupā, kuru kontrolē galvenais mātesuzņēmums. Informācijai Informācijā būtu jābūt balstītai uz jāatspoguļo BEPS 13. darbības pārskata specifikācijām specifikācijas , un tajā būtu jāietver vienīgi tie dati, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu publisku kontroli un lai nodrošinātu to, ka informācijas atklāšana nerada nesamērīgus riskus vai negatīvu ietekmi , kas kaitētu attiecīgo uzņēmumu konkurētspējai vai radītu nepareizu priekšstatu par tiem . Ziņojumā būtu arī jāiekļauj īss apraksts par darbību veidu. Šādu aprakstu varētu veikt, pamatojoties uz kategorijām, kas paredzētas ESAO “Transfertcenu noteikšanas pamatnostādņu par dokumentāciju” V nodaļas III pielikuma 2. tabulā. Pārskatā būtu jāiekļauj vispārīgi skaidrojumi, tostarp gadījumos, kad ir vērojamas būtiskas atšķirības grupas līmenī starp uzkrāto nodokļu summām un samaksāto nodokļu summām, ņemot vērā atbilstošās summas par iepriekšējiem finanšu gadiem. [Gr. 17]

(9)

Lai nodrošinātu tādu detalizācijas pakāpi, kas ļauj pilsoņiem labāk novērtēt starptautisku uzņēmumu ieguldījumu labklājības veicināšanā katrā dalībvalstī, jurisdikcijā , kurā tie darbojas gan Savienībā, gan ārpus tās, nekaitējot minēto uzņēmuma konkurētspējai, informācija būtu jāsniedz dalībvalstu dalījumā. Turklāt informācija par starptautisku uzņēmumu darbībām būtu jāatspoguļo ļoti detalizēti arī par konkrētām nodokļu jurisdikcijām, kas rada īpašas problēmas. Par visām citām trešo valstu darbībām informācija būtu jāsniedz apkopotā veidā. griezumā. Pārskati par ienākuma nodokļa informāciju var tikt pareizi izprasti un izmantoti tikai tad, ja informāciju sniedz neapkopotā veidā — par katru nodokļu jurisdikciju atsevišķi. [Gr. 18]

(9a)

Ja atklājamo informāciju uzņēmumi varētu uzskatīt par komerciāli sensitīvu, tiem būtu jāvar pieprasīt atļauju informāciju pilnībā neatklāt, tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kurā tie veic uzņēmējdarbību. Gadījumos, kad dalībvalstu kompetentā iestāde nav nodokļu iestāde, kompetento nodokļu iestādi iesaista lēmuma pieņemšanā. [Gr. 82]

(10)

Lai stiprinātu atbildību attiecībā pret trešām personām un nodrošinātu pienācīgu pārvaldību, galvenā mātesuzņēmuma, kas veic darījumdarbību Savienībā un kura pienākums ir sagatavot, publicēt un darīt pieejamu pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju, administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem vajadzētu būt kolektīvi atbildīgiem par šo pārskatu sniegšanas pienākumu izpildes nodrošināšanu. Ņemot vērā to, ka to meitasuzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kurus kontrolē galvenais mātesuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, vai personai(-ām), kas ir atbildīgas par atklātības formalitāšu veikšanu par filiāli, var būt ierobežotas zināšanas par saturu, kas iekļauts pārskatā par ienākuma nodokļa informāciju, kuru sagatavojis galvenais mātesuzņēmums, būtu jāierobežo to atbildība saistībā ar pārskata par ienākuma nodokļa informāciju publicēšanu un to, ka tas tiek darīts pieejams.

(11)

Lai nodrošinātu, ka noteikumu neievērošanas gadījumi tiek atklāti sabiedrībai, obligātajam(-iem) revidentam(-iem) vai revīzijas uzņēmumam(-iem) būtu jāpārbauda, vai pārskats par ienākuma nodokļa informāciju ir iesniegts un noformēts saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un darīts pieejams attiecīgā uzņēmuma tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē un vai publiskotā informācija saskan ar attiecīgā uzņēmuma revīzijā pārbaudīto finanšu informāciju par šajā direktīvā noteikto laikposmu . [Gr. 19]

(11a)

Gadījumi, kad uzņēmumi un filiāles pārkāpj pārskata par ienākuma nodokļa informāciju sniegšanas prasības, par ko dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES tiek noteikts sods, ir jāreģistrē publiskā reģistrā, ko pārvalda Eiropas Komisija. Daži no soda veidiem cita starpā varētu būt administratīvie naudassodi vai aizliegums piedalīties publiskā iepirkuma konkursos un saņemt Savienības struktūrfondu finansējumu. [Gr. 20]

(12)

Šīs direktīvas mērķis ir vairot pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par uzņēmumu ienākuma nodokli, pielāgojot spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas attiecas uz sabiedrībām un uzņēmumiem uzliktajiem pienākumiem attiecībā uz pārskatu publicēšanu, lai LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunkta nozīmē aizsargātu dalībnieku un trešo personu intereses. Kā Tiesa nolēma Lietā C-97/96 Verband deutscher Daihatsu-Händler (11), LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunkts attiecas uz vajadzību aizsargāt “trešo personu” intereses kopumā, nenošķirot vai neizslēdzot kādu kategoriju, uz ko attiecas minētā termina darbības joma. Turklāt mērķi panākt brīvību veikt uzņēmējdarbību, kas vispārīgi ir piešķirta iestādēm ar LESD 50. panta 1. punktu, nevar ierobežot ar LESD 50. panta 2. punkta noteikumiem. Ņemot vērā to, ka šī direktīva neskar nodokļu saskaņošanu, bet tikai pienākumus publiskot pārskatus par ienākuma nodokļa informāciju, LESD 50. panta 1. punkts ir atbilstošs juridiskais pamats.

(13)

Lai noteiktu konkrētas nodokļu jurisdikcijas, par kurām būtu jāparāda ļoti detalizēta informācija, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz tāda kopīga Savienības saraksta sagatavošanu, kurā iekļautas šīs nodokļu jurisdikcijas. Šis saraksts jāsagatavo, balstoties uz konkrētiem kritērijiem, kas noteikti, pamatojoties uz 1. pielikumu Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par ārējo stratēģiju faktiskai nodokļu uzlikšanai (COM (2016)0024). Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī, un ka minētajām apspriedēm jānotiek saskaņā ar principiem, kas noteikti Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, Padome un Komisija un kas vēl oficiāli jāparaksta. Jo īpaši lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piedalīties deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome saņem visus dokumentus vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem sistemātiski ir iespēja piedalīties to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kas nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu. [Gr. 21]

(13a)

Lai nodrošinātu Direktīvas 2013/34/ES 48.b panta 1., 3., 4. un 6. punkta un 48.c panta 5. punkta piemērošanas vienādus nosacījumus, arī īstenošanas tiesības būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011  (12) . [Gr. 22]

(14)

Tā kā šīs direktīvas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Tāpēc Savienības darbība ir pamatota, lai ņemtu vērā pārrobežu dimensiju, ja ir vērojama agresīva nodokļu plānošana un vienošanās par transfertcenu noteikšanu. Šī iniciatīva, nekaitējot Savienības konkurētspējai, ir atbilde uz ieinteresēto personu paustajām bažām par vajadzību novērst vienotā tirgus darbības traucējumus. Tai nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu uzņēmumiem, papildu nodokļu konfliktus vai dubultas aplikšanas ar nodokļiem risku. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai , — vismaz, lai panāktu lielāku pārredzamību . [Gr. 23]

(15)

Kopumā saskaņā ar šo direktīvu sniegtās informācijas apmērs ir samērīgs ar izvirzītajiem mērķiem, proti, uzlabot publisko pārredzamību un publisko kontroli. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. [Gr. 24]

(16)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (13) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos , piemēram, izstrādājot salīdzinošu tabulu . Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu , lai sasniegtu šīs direktīvas mērķi un novērstu nepilnības un nekonsekvenci, kas var tikt pieļautas, dalībvalstīm īstenojot savus tiesību aktus . [Gr. 25]

(17)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2013/34/ES,