Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52019AP0309

    P8_TA(2019)0309 Ienākuma nodokļa informācijas atklāšana, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles ***I Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (COM(2016)0198 – C8-0146/2016 – 2016/0107(COD)) P8_TC1-COD(2016)0107 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 27. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) …/…, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (Dokuments attiecas uz EEZ)

    OV C 108, 26.3.2021, p. 623–637 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    26.3.2021   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 108/623


    P8_TA(2019)0309

    Ienākuma nodokļa informācijas atklāšana, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles ***I

    Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (COM(2016)0198 – C8-0146/2016 – 2016/0107(COD))

    (Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

    (2021/C 108/46)

    Eiropas Parlaments,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0198),

    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 50. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0146/2016),

    ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

    ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

    ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus, pamatojoties uz Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, ir sniegušas Īrijas parlamenta abas palātas un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka likumdošanas akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 21. septembra atzinumu (1),

    ņemot vērā ESAO Rīcības plānu par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS),

    ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

    ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Juridiskās komitejas kopīgās apspriedes, kas ir noturētas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

    ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Juridiskās komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0227/2017),

    1.

    pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju (2);

    2.

    prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

    3.

    uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

    (1)  OV C 487, 28.12.2016., 62. lpp.

    (2)  Ar šo nostāju aizstāj 2017. gada 4. jūlijā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0284).


    P8_TC1-COD(2016)0107

    Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 27. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) …/…, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. panta 1. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2)

    tā kā:

    (-1)

    Vienlīdzīga attieksme nodokļu jomā pret visiem un jo īpaši pret visiem uzņēmumiem ir vienotā tirgus pastāvēšanas obligāts priekšnoteikums. Koordinēta un saskaņota pieeja, īstenojot dalībvalstu nodokļu sistēmas, ir vitāli svarīga, lai nodrošinātu pienācīgu vienotā tirgus darbību, un tā sekmētu nodokļu apiešanas un peļņas novirzīšanas novēršanu. [Gr. 1]

    (-1a)

    Nodokļu apiešana un nodokļu nemaksāšana kopā ar peļņas novirzīšanas shēmām valdībām un tautām ir atņēmusi resursus, kas cita starpā ir nepieciešami, lai nodrošinātu universālu un bezmaksas piekļuvi valsts nodrošinātai izglītībai un veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī valstīm liedz iespēju nodrošināt izmaksu ziņā pieejamu mājokli un sabiedrisko transportu un veidot infrastruktūru, kas ir svarīga, lai panāktu sociālu attīstību un ekonomisko izaugsmi. Jāsecina, ka šādas shēmas ir bijušas netaisnības, nevienlīdzības un ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību faktors. [Gr. 2]

    (-1b)

    Taisnīgai un efektīvai uzņēmuma ienākuma nodokļu sistēmai būtu jāapmierina steidzamā vajadzība pēc progresīvas un taisnīgas globālās nodokļu politikas, jāsekmē resursu pārdale un jāapkaro nevienlīdzība. [Gr. 3]

    (1)

    Pārredzamība ir būtiska, lai nodrošinātu raitu vienotā tirgus darbību. Pēdējos gados ir ievērojami saasinājusies problēma, ko rada uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešana, raisot lielas bažas Savienībā un pasaulē. Eiropadome 2014. gada 18. decembra secinājumos atzina, ka steidzami ir jāpastiprina centieni cīņā pret nodokļu apiešanu gan pasaules, gan Savienības līmenī. Komisijas paziņojumos “Komisijas darba programma 2016. gadam — Nav īstais brīdis, lai rīkotos kā ierasts” (3) un “Komisijas 2015. gada darba programma — Jauns sākums” (4) par prioritāti tika noteikta nepieciešamība pāriet uz sistēmu, saskaņā ar kuru valsts, kurā peļņa tiek radīta, ir arī nodokļu uzlikšanas valsts. Komisija arī noteica par prioritāti nepieciešamību reaģēt uz sabiedrības aicinājumu Eiropas iedzīvotāju prasību pēc taisnīguma pārredzamības un nodokļu pārredzamības. vajadzību rīkoties kā paraugam, kuram sekotu citas valstis. Ir būtiski, lai, nodrošinot pārredzamību, tiktu ņemta vērā konkurentu savstarpējība . [Gr. 4]

    (2)

    Eiropas Parlaments 2015. gada 16. decembra rezolūcijā par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā (5) atzina, ka lielāka pārredzamība , sadarbība un konverģence Savienības uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas jomā var uzlabot nodokļu iekasēšanu, padarīt nodokļu iestāžu darbu efektīvāku , atbalstīt politikas veidotājus spēkā esošās nodokļu sistēmas novērtēšanā nolūkā turpmāk izstrādāt tiesību aktus, palielināt sabiedrības uzticēšanos un paļāvību uz nodokļu sistēmām un valdībām un uzlabot lēmumu par ieguldījumiem pieņemšanu, pamatojoties uz uzņēmumu precīzāku riska profilu . [Gr. 5]

    (2a)

    Publisku pārskatu sniegšana par katru valsti atsevišķi ir efektīvs un piemērots līdzeklis, kā uzlabot pārredzamību attiecībā uz starptautisko uzņēmumu darbību un dot sabiedrībai iespēju novērtēt minētās darbības ietekmi uz reālo ekonomiku. Tā papildus tam uzlabos akcionāru spēju pienācīgi novērtēt riskus, kurus ir uzņēmušies uzņēmumi, veicinās tādu ieguldījumu stratēģiju izstrādi, kuru pamatā ir precīza informācija, un uzlabos lēmumu pieņēmēju spēju novērtēt dalībvalstu tiesību aktu efektivitāti un ietekmi. [Gr. 6]

    (2b)

    Pārskatu sniegšana par katru valsti atsevišķi labvēlīgi ietekmēs arī darbinieku tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu, kas ir paredzētas Direktīvā 2002/14/EK, un, uzlabojot zināšanas par uzņēmumu darbību, tā labvēlīgi ietekmēs uzņēmumos sāktā dialoga kvalitāti. [Gr. 7]

    (3)

    Ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 22. maija secinājumus, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (6) tika ieviesta pārskatīšanas klauzula, aicinot Komisiju apsvērt iespēju ieviest pienākumu vēl vairāku sektoru lielajiem uzņēmumiem sagatavot ikgadēju pārskatu par katru valsti atsevišķi, ņemot vērā izstrādes Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) un saistītu Eiropas iniciatīvu rezultātus.

    (4)

    Aicinot nodrošināt pasaulē taisnīgu un modernu starptautisko nodokļu sistēmu, G20 valstis 2015. gada novembrī apstiprināja ESAO rīcības plānu, lai cīnītos pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS), kura mērķis ir sniegt valdībām skaidrus starptautiskus risinājumus, lai novērstu trūkumus un neatbilstības spēkā esošajos noteikumos, kas ļauj novirzīt uzņēmumu peļņu uz beznodokļu vai zemu nodokļu vietām, kur netiek radīta reāla vērtība. Jo īpaši ar BEPS 13. darbību tiek ieviesta pārskatu sniegšana valstu nodokļu iestādēm par katru valsti atsevišķi, ko, ievērojot konfidencialitāti, veic konkrēti starptautiski uzņēmumi. Komisija 2016. gada 27. janvārī pieņēma pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai. Viens no minētā kopuma mērķiem ir transponēt Savienības tiesību aktos BEPS 13. darbību, grozot Padomes Direktīvu 2011/16/ES (7) . Tomēr nodokļu iekasēšana tur, kur vērtība ir radīta, liek piemērot visaptverošāku pieeju pārskatu sniegšanai par katru valsti atsevišķi, kuras pamatā ir publisku pārskatu sniegšana. [Gr. 8]

    (4a)

    Starptautisko grāmatvedības standartu padomei (IASB) būtu jāaktualizē attiecīgie starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) un starptautiskie grāmatvedības standarti (SGS), lai atvieglinātu publisko pārskatu par katru valsti atsevišķi ieviešanu. [Gr. 9]

    (4b)

    Eiropas Savienībā jau ir ieviesta publisku pārskatu sniegšana par katru valsti attiecībā uz banku nozari —, kad stājās spēkā Direktīva 2013/36/ES — un attiecībā uz ieguves un mežizstrādes nozari — Direktīva 2013/34/ES. [Gr. 10]

    (4c)

    Savienība, ieviešot līdz šim nepieredzēto publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti atsevišķi, ir apliecinājusi, ka tā ir kļuvusi par nodokļu apiešanas pasaulē lielāko apkarotāju. [Gr. 11]

    (4d)

    Tā kā nodokļu nemaksāšanu, nodokļu apiešanu un nodokļu agresīvu plānošanu var sekmīgi apkarot tikai tad, ja starptautiskā līmenī tiek īstenota kopēja rīcība, Savienībai, kaut arī tā apkarošanā ziņā joprojām ir vadošā pasaulē, ir jākoordinē savi pasākumi ar starptautiskajiem dalībniekiem, piemēram, ESAO ietvaros. Rīkojoties vienpusēji, pat ja ļoti ambiciozos nolūkos, nav reālu iespēju gūt panākumus, un papildus tam tiek apdraudēta Eiropas uzņēmumu konkurētspēja un nodarīts kaitējums Savienības ieguldījumu klimatam. [Gr. 12]

    (4e)

    Lielāka pārredzamība, atklājot finanšu informāciju, ir izdevīga visām pusēm, jo nodokļu administrācijas būs efektīvākas, pilsoniskā sabiedrība tiks iesaistīta vairāk, darbinieki tiks informēti labāk un investori mazāk baidīsies riskēt. Papildus tam uzņēmumi gūs labumu, jo uzlabosies attiecības ar ieinteresētajām personām, kā rezultātā pieaugs stabilitāte un būs vieglāk iegūstams finansējums, jo riska profils būs precīzāks un uzlabosies reputācija. [Gr. 13]

    (5)

    Papildus lielākai pārredzamībai, ko nodrošina pārskatu sniegšana nodokļu iestādēm par katru valsti atsevišķi, pastiprināta publiska kontrole pār tādu starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļiem, kas darbojas Savienībā, ir būtisks elements, lai pastiprinātu uzņēmumu sekmētu uzņēmumu pārskatatbildību un vēl vairāk lai veicinātu labklājību veicinātu sociālo atbildību, dotu ieguldījumu labklājībā , maksājot nodokļus, veicinātu taisnīgāku censtos panākt nodokļu taisnīgāku konkurenci Savienībā, izmantojot sabiedrības debates, kuras pamatojas uz plašāku informāciju, un atjaunotu sabiedrības uzticēšanos valstu nodokļu sistēmu taisnīgumam. Šādu publisku kontroli var panākt, izmantojot pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju, neatkarīgi no tā, kur starptautiskas grupas galvenais mātesuzņēmums veic darījumdarbību. Publiskā kontrole tomēr ir jāīsteno, nekaitējot Savienības ieguldījumu klimatam vai Savienības uzņēmumu konkurētspējai, īpaši to MVU konkurētspējai, kas ir definēti šajā direktīvā, un to uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu konkurētspējai, kas ir definēti Regulā (ES) 2015/1017  (8) , — gan MVU, gan uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu būtu jāatbrīvo no pienākuma sniegt pārskatu, kas noteikts šajā direktīvā. [Gr. 14]

    (5a)

    Komisija ir definējusi korporatīvo sociālu atbildību (KSA) kā uzņēmumu atbildību par savu ietekmi uz sabiedrību. KSA ir jāpārvalda pašiem uzņēmumiem. Publiskās iestādes var sniegt atbalstu, īstenojot atjautīgu brīvprātīgo pasākumu kompleksu un nepieciešamības gadījumā piemērojot arī papildu regulējumu. Uzņēmumi var kļūt sociāli atbildīgi vai nu, ievērojot tiesību normas, vai nu, savā darījumu stratēģijā un darbībā ņemot vērā sociālus, vides, ētiskus, patērētāju vai cilvēktiesību apsvērumus, vai arī darot abus vienlaikus. [Gr. 15]

    (6)

    Sabiedrībai vajadzētu spēt sekot līdzi visām grupas darbībām, ja grupai ir konkrētas darījumdarbības vietas Savienībā. Attiecībā uz grupām, kuras veic darbības Savienībā, tikai izmantojot meitasuzņēmumus vai filiāles, meitasuzņēmumiem un filiālēm būtu jāpublicē un jādara pieejams galvenā mātesuzņēmuma pārskats. Taču, lai nodrošinātu proporcionalitāti un efektivitāti, pienākumam publicēt un darīt pieejamu pārskatu vajadzētu attiekties tikai uz vidēji lieliem vai lieliem meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai salīdzināma lieluma filiālēm, kas atvērtas dalībvalstī. Tāpēc Direktīvas 2013/34/ES darbības joma atbilstoši būtu jāattiecina arī uz filiālēm, kuras kādā dalībvalstī atvēris uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības.vai ārpus tās . Grupām, kuru darījumdarbības vieta atrodas Savienībā, būtu jāatbalsta Savienības īstenotie labas nodokļu pārvaldības principi. Starptautiskie uzņēmumi darbojas pasaules mērogā, un to korporatīvā uzvedība būtiski ietekmē jaunattīstības valstis. Ja šo valstu iedzīvotāji varētu iepazīties ar informāciju par uzņēmumiem katrā valstī atsevišķi, viņi un nodokļu administrācijas viņu valstīs varētu uzņēmumus uzraudzīt, novērtēt un saukt tos pie atbildības. Publiskojot minēto informāciju par katru nodokļu jurisdikciju, kurā darbojas starptautiskie uzņēmumi, Savienība uzlabotu savas attīstības politikas saskanību un ierobežotu iespējamās nodokļu apiešanas shēmas valstīs, kurās iekšējo resursu mobilizācija ir noteikta kā galvenā Savienības attīstības politikas sastāvdaļa. [Gr. 16]

    (7)

    Lai novērstu banku sektora pārskatu dubultu sniegšanu, galvenie mātesuzņēmumi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (9) un kuri savā pārskatā, kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 89. pantu, iekļauj visas to darbības un visas konsolidētajos finanšu pārskatos iekļauto saistīto uzņēmumu darbības, tostarp darbības, uz kurām neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (10) Trešās daļas 1. sadaļas 2. nodaļas noteikumi, būtu jāatbrīvo no pienākuma izpildīt pārskatu sniegšanas prasības, kuras paredzētas šajā direktīvā.

    (8)

    Ar pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju būtu jānodrošina informācija par visām darbībām, kuras veic uzņēmums vai visi saistītie uzņēmumi grupā, kuru kontrolē galvenais mātesuzņēmums. Informācijai Informācijā būtu jābūt balstītai uz jāatspoguļo BEPS 13. darbības pārskata specifikācijām specifikācijas , un tajā būtu jāietver vienīgi tie dati, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu publisku kontroli un lai nodrošinātu to, ka informācijas atklāšana nerada nesamērīgus riskus vai negatīvu ietekmi , kas kaitētu attiecīgo uzņēmumu konkurētspējai vai radītu nepareizu priekšstatu par tiem . Ziņojumā būtu arī jāiekļauj īss apraksts par darbību veidu. Šādu aprakstu varētu veikt, pamatojoties uz kategorijām, kas paredzētas ESAO “Transfertcenu noteikšanas pamatnostādņu par dokumentāciju” V nodaļas III pielikuma 2. tabulā. Pārskatā būtu jāiekļauj vispārīgi skaidrojumi, tostarp gadījumos, kad ir vērojamas būtiskas atšķirības grupas līmenī starp uzkrāto nodokļu summām un samaksāto nodokļu summām, ņemot vērā atbilstošās summas par iepriekšējiem finanšu gadiem. [Gr. 17]

    (9)

    Lai nodrošinātu tādu detalizācijas pakāpi, kas ļauj pilsoņiem labāk novērtēt starptautisku uzņēmumu ieguldījumu labklājības veicināšanā katrā dalībvalstī, jurisdikcijā , kurā tie darbojas gan Savienībā, gan ārpus tās, nekaitējot minēto uzņēmuma konkurētspējai, informācija būtu jāsniedz dalībvalstu dalījumā. Turklāt informācija par starptautisku uzņēmumu darbībām būtu jāatspoguļo ļoti detalizēti arī par konkrētām nodokļu jurisdikcijām, kas rada īpašas problēmas. Par visām citām trešo valstu darbībām informācija būtu jāsniedz apkopotā veidā. griezumā. Pārskati par ienākuma nodokļa informāciju var tikt pareizi izprasti un izmantoti tikai tad, ja informāciju sniedz neapkopotā veidā — par katru nodokļu jurisdikciju atsevišķi. [Gr. 18]

    (9a)

    Ja atklājamo informāciju uzņēmumi varētu uzskatīt par komerciāli sensitīvu, tiem būtu jāvar pieprasīt atļauju informāciju pilnībā neatklāt, tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kurā tie veic uzņēmējdarbību. Gadījumos, kad dalībvalstu kompetentā iestāde nav nodokļu iestāde, kompetento nodokļu iestādi iesaista lēmuma pieņemšanā. [Gr. 82]

    (10)

    Lai stiprinātu atbildību attiecībā pret trešām personām un nodrošinātu pienācīgu pārvaldību, galvenā mātesuzņēmuma, kas veic darījumdarbību Savienībā un kura pienākums ir sagatavot, publicēt un darīt pieejamu pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju, administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem vajadzētu būt kolektīvi atbildīgiem par šo pārskatu sniegšanas pienākumu izpildes nodrošināšanu. Ņemot vērā to, ka to meitasuzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kurus kontrolē galvenais mātesuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, vai personai(-ām), kas ir atbildīgas par atklātības formalitāšu veikšanu par filiāli, var būt ierobežotas zināšanas par saturu, kas iekļauts pārskatā par ienākuma nodokļa informāciju, kuru sagatavojis galvenais mātesuzņēmums, būtu jāierobežo to atbildība saistībā ar pārskata par ienākuma nodokļa informāciju publicēšanu un to, ka tas tiek darīts pieejams.

    (11)

    Lai nodrošinātu, ka noteikumu neievērošanas gadījumi tiek atklāti sabiedrībai, obligātajam(-iem) revidentam(-iem) vai revīzijas uzņēmumam(-iem) būtu jāpārbauda, vai pārskats par ienākuma nodokļa informāciju ir iesniegts un noformēts saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un darīts pieejams attiecīgā uzņēmuma tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē un vai publiskotā informācija saskan ar attiecīgā uzņēmuma revīzijā pārbaudīto finanšu informāciju par šajā direktīvā noteikto laikposmu . [Gr. 19]

    (11a)

    Gadījumi, kad uzņēmumi un filiāles pārkāpj pārskata par ienākuma nodokļa informāciju sniegšanas prasības, par ko dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES tiek noteikts sods, ir jāreģistrē publiskā reģistrā, ko pārvalda Eiropas Komisija. Daži no soda veidiem cita starpā varētu būt administratīvie naudassodi vai aizliegums piedalīties publiskā iepirkuma konkursos un saņemt Savienības struktūrfondu finansējumu. [Gr. 20]

    (12)

    Šīs direktīvas mērķis ir vairot pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par uzņēmumu ienākuma nodokli, pielāgojot spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas attiecas uz sabiedrībām un uzņēmumiem uzliktajiem pienākumiem attiecībā uz pārskatu publicēšanu, lai LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunkta nozīmē aizsargātu dalībnieku un trešo personu intereses. Kā Tiesa nolēma Lietā C-97/96 Verband deutscher Daihatsu-Händler (11), LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunkts attiecas uz vajadzību aizsargāt “trešo personu” intereses kopumā, nenošķirot vai neizslēdzot kādu kategoriju, uz ko attiecas minētā termina darbības joma. Turklāt mērķi panākt brīvību veikt uzņēmējdarbību, kas vispārīgi ir piešķirta iestādēm ar LESD 50. panta 1. punktu, nevar ierobežot ar LESD 50. panta 2. punkta noteikumiem. Ņemot vērā to, ka šī direktīva neskar nodokļu saskaņošanu, bet tikai pienākumus publiskot pārskatus par ienākuma nodokļa informāciju, LESD 50. panta 1. punkts ir atbilstošs juridiskais pamats.

    (13)

    Lai noteiktu konkrētas nodokļu jurisdikcijas, par kurām būtu jāparāda ļoti detalizēta informācija, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz tāda kopīga Savienības saraksta sagatavošanu, kurā iekļautas šīs nodokļu jurisdikcijas. Šis saraksts jāsagatavo, balstoties uz konkrētiem kritērijiem, kas noteikti, pamatojoties uz 1. pielikumu Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par ārējo stratēģiju faktiskai nodokļu uzlikšanai (COM (2016)0024). Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī, un ka minētajām apspriedēm jānotiek saskaņā ar principiem, kas noteikti Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, Padome un Komisija un kas vēl oficiāli jāparaksta. Jo īpaši lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piedalīties deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome saņem visus dokumentus vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem sistemātiski ir iespēja piedalīties to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kas nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu. [Gr. 21]

    (13a)

    Lai nodrošinātu Direktīvas 2013/34/ES 48.b panta 1., 3., 4. un 6. punkta un 48.c panta 5. punkta piemērošanas vienādus nosacījumus, arī īstenošanas tiesības būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011  (12) . [Gr. 22]

    (14)

    Tā kā šīs direktīvas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Tāpēc Savienības darbība ir pamatota, lai ņemtu vērā pārrobežu dimensiju, ja ir vērojama agresīva nodokļu plānošana un vienošanās par transfertcenu noteikšanu. Šī iniciatīva, nekaitējot Savienības konkurētspējai, ir atbilde uz ieinteresēto personu paustajām bažām par vajadzību novērst vienotā tirgus darbības traucējumus. Tai nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu uzņēmumiem, papildu nodokļu konfliktus vai dubultas aplikšanas ar nodokļiem risku. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai , — vismaz, lai panāktu lielāku pārredzamību . [Gr. 23]

    (15)

    Kopumā saskaņā ar šo direktīvu sniegtās informācijas apmērs ir samērīgs ar izvirzītajiem mērķiem, proti, uzlabot publisko pārredzamību un publisko kontroli. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. [Gr. 24]

    (16)

    Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (13) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos , piemēram, izstrādājot salīdzinošu tabulu . Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu , lai sasniegtu šīs direktīvas mērķi un novērstu nepilnības un nekonsekvenci, kas var tikt pieļautas, dalībvalstīm īstenojot savus tiesību aktus . [Gr. 25]

    (17)

    Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2013/34/ES,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

    1. pants

    Grozījumi Direktīvā 2013/34/ES

    Direktīvu 2013/34/ES groza šādi:

    (1)

    direktīvas 1. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

    “1.a   Koordinācijas pasākumus, kas paredzēti 2., 48.a līdz 48.g un 51. pantā, piemēro arī dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem attiecībā uz filiālēm, kuras dalībvalstī atvēris uzņēmums, kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, bet kura juridiskā forma ir salīdzināma ar I pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumu veidiem.”;

    (2)

    direktīvā iekļauj šādu 10.a nodaļu:

    “10.a nodaļa

    Pārskats par ienākuma nodokļa informāciju

    48.a pants

    Definīcijas saistībā ar pārskata sniegšanu par ienākuma nodokļa informāciju

    Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

    (1)

    “galvenais mātesuzņēmums” ir uzņēmums, kas sagatavo lielākās uzņēmumu vienības konsolidētos finanšu pārskatus;

    (2)

    “konsolidētie finanšu pārskati” ir finanšu pārskati, kurus sagatavo tādas grupas mātesuzņēmums, kurā aktīvi, saistības, pašu kapitāls, ienākumi un izdevumi tiek parādīti kā vienotas ekonomiskās vienības aktīvi, saistības, pašu kapitāls, ienākumi un izdevumi;

    (3)

    “nodokļu jurisdikcija” ir valsts vai arī nevalstiska jurisdikcija, kurai ir fiskāla autonomija attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli.

    48.b pants

    Uzņēmumi un filiāles, kam pieprasa sniegt pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju

    1.   Dalībvalstis pieprasa, lai galvenie mātesuzņēmumi, kuru darbību reglamentē to valstu tiesību akti un kuru konsolidētais neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000, kā arī uzņēmumi, kuru darbību reglamentē to valstu tiesību akti un kuri nav saistīti uzņēmumi, un kuru neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000, katru gadu sagatavotu un publicētu bez maksas darītu publiski pieejamu pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju. [Gr. 26]

    Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju publisko, izmantojot vienotu paraugu, kas bez maksas ir pieejams atvērto datu formātā, un dara publiski pieejamu uzņēmuma tīmekļa vietnē tā publicēšanas dienā vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām. Tajā pašā dienā uzņēmums minēto pārskatu iesniedz arī publiskā reģistrā, ko pārvalda Komisija .

    Dalībvalstis nepiemēro noteikumus, kas ir paredzēti šajā punktā, ja šādi uzņēmumi uzņēmējdarbību veic tikai vienas dalībvalsts teritorijā un nevienā citā nodokļu jurisdikcijā. [Gr. 27]

    2.   Dalībvalstis nepiemēro noteikumus, kas noteikti šā panta 1. punktā, galvenajiem mātesuzņēmumiem, ja uz šādiem uzņēmumiem vai to saistītajiem uzņēmumiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (*1) 89. pants un tie pārskatā par katru valsti atsevišķi ietver informāciju par visām darbībām, ko veic visi saistītie uzņēmumi, kas iekļauti minēto galveno mātesuzņēmumu konsolidētajā finanšu pārskatā.

    3.   Dalībvalstis pieprasa, lai vidējie un lielie meitasuzņēmumi, kas minēti 3. panta 3. un 4. punktā un kurus reglamentē to valstu tiesību akti un kontrolē galvenais mātesuzņēmums, kura konsolidētais neto apgrozījums par vienu finanšu gadu saskaņā ar šā mātesuzņēmuma bilanci pārsniedz EUR 750 000 000 un kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, katru gadu publicētu minētā galvenā mātesuzņēmuma pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju. [Gr. 28]

    Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju dara publiski pieejamu tā publicēšanas dienā publisko, izmantojot vienotu paraugu, kas bez maksas ir pieejams atvērto datu formātā, un dara publiski pieejamu meitasuzņēmuma tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē tā publicēšanas dienā vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām. Tajā pašā dienā uzņēmums minēto pārskatu iesniedz arī publiskā reģistrā, ko pārvalda Komisija . [Gr. 29]

    4.   Dalībvalstis pieprasa, lai filiāles, kuras to teritorijā atvēris uzņēmums, kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, katru gadu publicētu un darītu pieejamu bez maksas šā panta 5. punkta a) apakšpunktā minētā galvenā mātesuzņēmuma pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju. [Gr. 30]

    Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju dara publiski pieejamu tā publicēšanas dienā publisko, izmantojot vienotu paraugu, kas bez maksas ir pieejams atvērto datu formātā, un dara publiski pieejamu filiāles tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē tā publicēšanas dienā vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām. Tajā pašā dienā uzņēmums minēto pārskatu iesniedz arī publiskā reģistrā, ko pārvalda Komisija . [Gr. 31]

    Dalībvalstis piemēro šā punkta pirmo daļu tikai tām filiālēm, kuru neto apgrozījums pārsniedz neto apgrozījuma robežvērtību, kas noteikta katras dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar 3. panta 2. punktu.

    5.   Dalībvalstis piemēro 4. punktā izklāstītos noteikumus filiālei tikai tad, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

    a)

    uzņēmums, kurš atvēris filiāli, ir tādas grupas saistīts uzņēmums, kuru kontrolē galvenais mātesuzņēmums, kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti un kura konsolidētais neto apgrozījums saskaņā ar šā mātesuzņēmuma bilanci pārsniedz EUR 750 000 000, vai uzņēmums, kas nav saistīts un kura neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000; [Gr. 32]

    b)

    galvenajam mātesuzņēmumam, kas minēts a) apakšpunktā, nav vidēja 3. punktā minētā vidējā vai liela lielā meitasuzņēmuma, kā tas minēts 3. punktā kuram jau ir jāpilda pārskata sniegšanas pienākumi . [Gr. 33]

    6.   Dalībvalstis nepiemēro noteikumus, kas izklāstīti šā panta 3. un 4. punktā, ja pārskats par ienākuma nodokļa informāciju, kas sagatavots saskaņā ar 48.c pantu, ir darīts publiski pieejams tāda galvenā mātesuzņēmuma tīmekļa vietnē, kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, pamatotā laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma, un ja pārskatā norādīts tā atsevišķā meitasuzņēmuma vai atsevišķās filiāles nosaukums un juridiskā adrese, kuru reglamentē dalībvalsts tiesību akti un kas ir publicējusi pārskatu saskaņā ar 48.d panta 1. punktu.

    7.   Dalībvalsts pieprasa, lai meitasuzņēmumi vai filiāles, uz kurām neattiecas 3. un 4. punkta noteikumi, publicētu un darītu pieejamu pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju, ja šādi meitasuzņēmumi vai filiāles ir izveidotas ar mērķi izvairīties no pārskatu sniegšanas prasībām, kas noteiktas šajā nodaļā.

    7.a     Dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro par savu valūtu, nacionālās valūtas apjomu, kas būtu līdzvērtīgs 1., 3. un 5. punktā noteiktajam apjomam, nosaka, piemērojot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto maiņas kursu, kurš kļūst oficiāls šīs nodaļas spēkā stāšanās dienā. [Gr. 34]

    48.c pants

    Pārskata par ienākuma nodokļa informāciju saturs

    1.   Pārskatā par ienākuma nodokļa informāciju ietver informāciju, kas attiecas uz visām uzņēmuma un galvenā mātesuzņēmuma darbībām, tostarp to visu saistīto uzņēmumu darbībām, kas konsolidēti finanšu pārskatā par attiecīgo finanšu gadu.

    2.   Šā panta 1. punktā minētajā informācijā minēto informāciju sniedz, izmantojot vienotu paraugu, un tajā iekļauj šādas ziņas par katru nodokļu jurisdikciju atsevišķi : [Gr. 35]

    a)

    galvenā uzņēmuma nosaukums un attiecīgos gadījumos visu tā meitasuzņēmumu saraksts, īss to darbību veida apraksts un to attiecīgā ģeogrāfiskās atrašanās vieta ; [Gr. 36]

    b)

    darbinieku skaits , kas ir izteikts pilnas slodzes ekvivalentos ; [Gr. 37]

    ba)

    pamatlīdzekļi, kas nav nauda vai tās ekvivalenti; [Gr. 38]

    c)

    neto apgrozījuma summa, ietverot atšķirību starp apgrozījumu ar saistītajām personām un apgrozījumu ar nesaistītajām personām; [Gr. 39]

    d)

    peļņas vai zaudējumu summa pirms ienākuma nodokļa;

    e)

    uzkrātā ienākuma nodokļa summa (kārtējais gads), kas ir kārtējie nodokļa izdevumi par ar nodokli apliekamo peļņu vai zaudējumiem, kurus attiecīgajā finanšu gadā atzinuši uzņēmumi un filiāles, kas ir rezidenti nodokļu vajadzībām attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā;

    f)

    samaksātā ienākuma nodokļa summa ir ienākuma nodokļa summa, kuru attiecīgajā finanšu gadā samaksājuši uzņēmumi un filiāles, kas ir rezidenti nodokļu vajadzībām attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā; un

    g)

    uzkrātās peļņas summa;

    ga)

    pamatkapitāls; [Gr. 40]

    gb)

    izsmeļošas ziņas par saņemtām publiskām subsīdijām un visiem ziedojumiem, kas ir veikti politiķiem, politiskām organizācijām vai politiskiem nodibinājumiem; [Gr. 65]

    gc)

    tas, vai uzņēmumiem, meitasuzņēumumiem vai filiālēm ir piešķirtas nodokļu privilēģijas saskaņā ar “patentlodziņa” režīmu vai līdzvērtīgiem režīmiem. [Gr. 41]

    Pirmās daļas e) apakšpunkta vajadzībām kārtējie nodokļa izdevumi attiecas tikai uz uzņēmuma darbībām kārtējā finanšu gadā un neietver atliktos nodokļus vai uzkrājumus neskaidrām nodokļu saistībām.

    3.   Pārskatā norāda 2. punktā minēto informāciju par katru dalībvalsti atsevišķi. Ja dalībvalstī ietilpst vairākas nodokļu jurisdikcijas, informāciju apvieno dalībvalsts līmenī sniedz par katru nodokļu jurisdikciju atsevišķi. [Gr. 42]

    Pārskatā norāda informāciju, kas minēta šā panta 2. punktā, arī atsevišķi par katru nodokļu jurisdikciju, kura iepriekšējā finanšu gada beigās ir minēta konkrēto nodokļu jurisdikciju kopīgajā ārpus Savienības sarakstā, kas sagatavots saskaņā ar 48.g pantu, izņemot gadījumus, kad, ievērojot turpmāk 48.e pantā minēto atbildību, pārskatā skaidri apstiprināts, ka grupas saistītie uzņēmumi, kurus reglamentē šādas nodokļu jurisdikcijas tiesību akti, tieši neveic darījumus ar tās pašas grupas saistītajiem uzņēmumiem, kurus reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti. [Gr. 43]

    Pārskatā apkopotā veidā norāda 2. punktā minēto informāciju par citām nodokļu jurisdikcijām. [Gr. 44]

    Lai aizsargātu komerciāli sensitīvu informāciju un nodrošinātu godīgu konkurenci, dalībvalstis drīkst vienu vai vairākas šajā pantā uzskaitītās konkrētās ziņas par darbību vienā vai vairākās konkrētās nodokļu jurisdikcijās uz laiku pārskatā neiekļaut, ja tās pēc sava rakstura ir tādas, ka to atklāšana nopietni kaitētu to uzņēmumu komerciālajam stāvoklim, kuri ir minēti 48.b panta 1. punktā un 48.b panta 3. punktā un uz kuriem minētās ziņas attiecas. Neiekļaušana neizslēdz godīgu un taisnīgu priekšstatu par attiecīgā uzņēmuma nodokļu stāvokli. Uz neiekļaušanu norāda pārskatā, pievienojot pienācīgi pamatotu neiekļaušanas izskaidrojumu par katru nodokļu jurisdikciju un nosaucot attiecīgo nodokļu jurisdikciju vai attiecīgās nodokļu jurisdikcijas.. [Gr. 83]

    Dalībvalstis šādu neiekļaušanu reglamentē tā, ka neiekļaušanas nolūkā ir jāsaņem attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes atļauja. Uzņēmums katru gadu ar lūgumu izsniegt jaunu atļauju vēršas pie kompetentās iestādes, kura pieņems lēmumu, pamatojoties uz jaunu situācijas novērtējumu. Gadījumā, ja neiekļautā informācija vairs neatbilst 3.a daļā noteiktajām prasībām, to nekavējoties dara publiski pieejamu. Sākot ar dienu, kad neiekļaušanas periods vairs nav spēkā, uzņēmums ar atpakaļejošu datumu pilnībā atklāj arī informāciju, kas ir jāizsaka kā aritmētiskais vidējais lielums un kas ir jādara zināma saskaņā ar šo pantu par iepriekšējiem gadiem, kuru laikā minētā informācija nav sniegta.. [Gr. 69/rev]

    Dalībvalstis informē Komisiju par šādas pagaidu atkāpes atļaušanu un konfidenciālā veidā tai nosūta neiekļauto informāciju, pievienojot izsmeļošu skaidrojumu par piešķirto atkāpi. Katru gadu Komisija savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumus, kurus tā ir saņēmusi no dalībvalstīm, un paskaidrojumus, kas tiek sniegti saskaņā ar 3.a daļu. [Gr. 47]

    Komisija pārbauda, vai 3.a daļā paredzētās prasības tiek ievērotas pienācīgi, un uzrauga to, kā šīs dalībvalstu atļautās pagaidu atkāpes tiek izmantotas. [Gr. 48]

    Ja Komisija secina, ka pēc tam, kad ir veikts tās informācijas novērtējums, kas ir saņemta saskaņā ar 3.c daļu, 3.a daļā noteiktā prasība izpildīta nav, attiecīgais uzņēmums nekavējoties šo informāciju dara publiski pieejamu. Sākot ar dienu, kad neiekļaušanas periods vairs nav spēkā, uzņēmums ar atpakaļejošu datumu pilnībā atklāj arī informāciju, kas ir jāizsaka kā aritmētiskais vidējais lielums un kas ir jādara zināma saskaņā ar šo pantu par iepriekšējiem gadiem, kuru laikā minētā informācija nav sniegta. [Gr. 70/rev]

    Komisija, pieņemot deleģēto aktu, pieņem pamatnostādnes, ar kuru palīdzību dalībvalstis definē gadījumus, kuros informācijas publicēšana tiek uzskatīta par tādu, kas ievērojami kaitē to uzņēmumu komerciālajam stāvoklim, uz kuriem tā attiecas. [Gr. 50]

    Informāciju attiecina uz katru attiecīgo nodokļu jurisdikciju, pamatojoties uz konkrētas darījumdarbības vietas vai pastāvīgas darījumdarbības esību, kas izriet no grupas darbībām un kas var radīt ienākuma nodokļa saistības minētajā nodokļu jurisdikcijā.

    Ja vairāku saistītu uzņēmumu darbības var radīt nodokļu saistības vienā nodokļu jurisdikcijā, informācija, kuru attiecina uz minēto nodokļu jurisdikciju, ir informācijas summa par šādām katra saistītā uzņēmuma un to filiāļu darbībām minētajā nodokļu jurisdikcijā.

    Informāciju par konkrētu darbību neattiecina vienlaicīgi vairāk kā uz vienu nodokļu jurisdikciju.

    4.   Pārskatā grupas līmenī iekļauj vispārīgu informāciju, kurā tiek paskaidrotas būtiskas atšķirības starp summām, kas atklātas saskaņā ar 2. punkta e) un f) apakšpunktu (ja tādas ir), vajadzības gadījumā ņemot vērā atbilstošās summas par iepriekšējiem finanšu gadiem.

    5.   Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju publicē publisko, izmantojot vienotu paraugu, kas bez maksas ir pieejams atvērto datu formātā, un dara publiski pieejamu meitasuzņēmuma tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē tā publicēšanas dienā vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām. Tajā pašā dienā uzņēmums minēto pārskatu iesniedz arī publiskā reģistrā, ko pārvalda Eiropas Komisija . [Gr. 51]

    6.   Valūta, kuru izmanto pārskatā par ienākuma nodokļa informāciju, ir valūta, kurā sagatavoti konsolidētie finanšu pārskati. Dalībvalstis neprasa, lai šis pārskats tiktu publicēts citā valūtā, kas nav valūta, kura izmantota finanšu pārskatos.

    7.   Ja dalībvalstis nav ieviesušas euro, 48.b panta 1. punktā minēto robežvērtību konvertē valsts valūtā, izmantojot valūtas maiņas kursu, kas … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un palielinot vai samazinot to par ne vairāk kā 5 %, lai iegūtu apaļu summu valsts valūtā.

    Robežvērtības, kas minētas 48.b panta 3. un 4. punktā, konvertē visu attiecīgo trešo valstu valūtu līdzvērtīgā summā, izmantojot valūtas maiņas kursu … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena], kas noapaļots līdz tuvākajam tūkstotim.

    48.d pants

    Publicēšana un pieejamība

    1.   Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju publicē, kā noteikts katras dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 2. nodaļu, kopā ar dokumentiem, kas minēti šīs direktīvas 30. panta 1. punktā, un attiecīgā gadījumā — kopā ar grāmatvedības dokumentiem, kas minēti 9. pantā Padomes Direktīvā 89/666/EEK (*2).

    2.   Pārskats, kas minēts 48.b panta 1., 3., 4. un 6. punktā, ir pieejams tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc kārtas.

    48.e pants

    Atbildība sagatavot, publicēt un darīt pieejamu pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju

    1.    Lai stiprinātu pārskatatbildību iepretim trešām personām un garantētu pienācīgu pārvaldību, dalībvalstis nodrošina, ka 48.b panta 1. punktā minētā galvenā mātesuzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem, kas darbojas atbilstīgi pilnvarām, kuras tiem piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir kolektīva atbildība nodrošināt, lai pārskats par ienākuma nodokļa informāciju tiktu sagatavots, publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 48.b, 48.c un 48.d pantu. [Gr. 52]

    2.   Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas 48.b panta 3. punktā minēto meitasuzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem un personai(-ām), kas ir norīkota(-as) veikt Direktīvas 89/666/EEK 13. pantā paredzētās atklātības formalitātes attiecībā uz filiāli, kas minēta šīs direktīvas 48.b panta 4. punktā, darbojoties atbilstīgi pilnvarām, kas tiem piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir kolektīva atbildība nodrošināt, ka atbilstoši to rīcībā esošām zināšanām un prasmei pārskats par ienākuma nodokļa informāciju ir sagatavots, publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 48.b, 48.c un 48.d pantu.

    48.f pants

    Neatkarīga pārbaude

    Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad saistīta uzņēmuma finanšu pārskatu revīziju veic viens vai vairāki obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi saskaņā ar 34. panta 1. punktu, obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i) pārbauda arī to, vai pārskats par ienākuma nodokļa informāciju ir sniegts un darīts pieejams saskaņā ar 48.b, 48.c un 48.d pantu. Obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i) norāda revīzijas ziņojumā, ja pārskats par ienākuma nodokļa informāciju nav sniegts vai darīts pieejams saskaņā ar minētajiem pantiem.

    48.g pants

    Konkrētu nodokļu jurisdikciju kopīgs Savienības saraksts

    Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai izveidotu konkrētu nodokļu jurisdikciju kopīgu Savienības sarakstu. Minētais saraksts pamatojas uz novērtējumu par nodokļu jurisdikcijām, kas neatbilst šādiem kritērijiem:

    (1)

    pārredzamība un informācijas apmaiņa, tostarp informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma un automātiska informācijas apmaiņa par finanšu konta informāciju;

    (2)

    taisnīgāka konkurence nodokļu jomā;

    (3)

    G20 valstu un ESAO noteiktie standarti;

    (4)

    citi attiecīgie standarti, tostarp Finanšu darījumu darba grupas noteiktie starptautiskie standarti.

    Komisija regulāri pārskata un vajadzības gadījumā groza sarakstu, lai ņemtu vērā jaunus apstākļus. [Gr. 53]

    48.h pants

    Sākuma datums pārskata sniegšanai par ienākuma nodokļa informāciju

    Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem transponē 48.a–48.f pantu, piemēro vēlākais no dienas, kad sākas pirmais finanšu gads, kurš sākas … [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] vai pēc tam.

    48.i pants

    Ziņojums

    Komisija ziņo par atbilstību 48.a līdz 48.f pantā paredzētajiem pārskatu sniegšanas pienākumiem un to ietekmi. Ziņojumā iekļauj izvērtējumu par to, vai ar pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju tiek nodrošināti atbilstīgi un samērīgi rezultāti, un izvērtējumu par izmaksām un ieguvumiem, kas rodas, samazinot konsolidētā neto apgrozījuma robežlielumu, zem kura uzņēmumiem un filiālēm ir jāsniedz ienākuma nodokļa informācija. Papildus tam ziņojumā izvērtē jebkādu nepieciešamību veikt turpmākus papildinošus pasākumus, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pietiekama līmeņa pārredzamību un saglabāt un garantēt konkurētspējīgu vidi uzņēmumiem un privātiem ieguldījumiem . [Gr. 54]

    Ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz … [dseši gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

    (*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.)."

    (*2)  Padomes Vienpadsmitā Direktīva 89/666/EEK (1989. gada 21. decembris) par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti (OV L 395, 30.12.1989., 36. lpp.).”;"

    (2a)

    direktīvā iekļauj šādu pantu:

    “48.ia pants

    Ne vēlāk kā 4 gadus pēc šīs direktīvas pieņemšanas un ņemot vērā situāciju ESAO, Komisija pārskata šīs nodaļas noteikumus, izvērtē tos un sniedz ziņojumu par tiem, jo īpaši attiecībā uz:

    uzņēmumiem un filiālēm, kuriem ir jāsniedz ienākuma nodokļa informācija, jo īpaši par to, vai būtu lietderīgi paplašināt šīs nodaļas tvērumu, lai tajā iekļautu lielos uzņēmumus, kas ir definēti šīs direktīvas 3. panta 4. punktā, un lielās grupas, kas ir definētas šīs direktīvas 3. panta 7. punktā;

    pārskata par ienākuma nodokļa informāciju saturu, kā ir noteikts 48.c pantā;

    pagaidu atkāpi, kas ir paredzēta 48.c panta 3. punkta 3.a–3.f daļā.

    Komisija ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.” [Gr. 55]

    (2b)

    direktīvā iekļauj šādu pantu:

    “48.ib pants

    Vienotais pārskata paraugs

    Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, nosaka vienotu paraugu, kurš ir minēts 48.b panta 1., 3., 4. un 6. punktā un 48.c panta 5. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto izskatīšanas procedūru.” [Gr. 56]

    (3)

    direktīvas 49. pantu groza šādi:

    a)

    panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

    “2.   Pilnvaras pieņemt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 46. panta 2. punktā un 48.g pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 54. pantā minētās dienas.

    3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 46. panta 2. punktā un 48.g. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;

    b)

    iekļauj šādu 3.a punktu:

    “3.a   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, ko katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti [datums 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (***) , īpaši ņemot vērā Līgumu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumus . [Gr. 57]

    (***)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”; "

    c)

    panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

    “5.

    Saskaņā ar 1. panta 2. punktu, 3. panta 13. punktu, 46. panta 2. punktu vai 48.g. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”

    (3a)

    51. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

    “Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām , ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto sankciju piemērošanu. Noteiktajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām šo noteikumu īstenošanu . Noteiktās sankcijas ir iedarbīgas , samērīgas un preventīvām preventīvas . [Gr. 58]

    Dalībvalstis vismaz paredz administratīvus pasākumus un sodus, kurus piemēro tos dalībvalstu noteikumus pārkāpušajiem uzņēmumiem, kas ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu.

    Dalībvalstis informē Komisiju par šiem noteikumiem vēlākais līdz … [viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un dara nekavējoties zināmus visus turpmākos grozījumus, kas ir izdarīti šajos noteikumos.

    Līdz … [trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija sastāda to pasākumu un sodu sarakstu, kurus katra dalībvalsts ir noteikusi saskaņā ar šo direktīvu.” [Gr. 58]

    2. pants

    Transponēšana

    1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai vēlākais līdz … [viens gads pēc šīs direktīvas stāsanās spēkā] izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

    Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

    2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

    3. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    4. pants

    Adresāti

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

    …,

    Eiropas Parlamenta vārdā —

    priekšsēdētājs

    Padomes vārdā —

    priekšsēdētājs


    (1)  OV C 487, 28.12.2016., 62. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 27. marta nostāja.

    (3)  COM(2015)0610, 2015. gada 27. oktobris.

    (4)  COM(2014)0910, 2014. gada 16. decembris.

    (5)  2015/2010(INL).

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

    (7)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

    (8)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

    (9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

    (10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

    (11)  Tiesas 1997. gada 4. decembra spriedums Lietā C-97/96 Verband deutscher Daihatsu-Händler ECLI:EU:C:1997:581.

    (12)   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

    (13)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.


    Top