52019AP0238

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52019AP0238 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52019AP0238

P8_TA(2019)0238 Īpaši noteikumi attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) ***I Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (COM(2018)0374 – C8-0229/2018 – 2018/0199(COD)) P8_TC1-COD(2018)0199 Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 26. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/… par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

OV C 108, 26.3.2021, p. 247–308 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

26.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 108/247

P8_TA(2019)0238

Īpaši noteikumi attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) ***I

Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (COM(2018)0374 – C8-0229/2018 – 2018/0199(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2021/C 108/31)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0374),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 178. pantu, 209. panta 1. punktu, 212. panta 2. punktu un 349. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0229/2018),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu (1),

—	ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu (2),

—	ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

—	ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0470/2018),

pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju (3);

prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 440, 6.12.2018., 116. lpp.

(2) OV C 86, 7.3.2019., 137. lpp.

(3) Šī nostāja atbilst 2019. gada 16. janvārī pieņemtajiem grozījumiem (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0021).

P8_TC1-COD(2018)0199

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 26. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) …/… par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 178. pantu, 209. panta 1. punktu, 212. panta 2. punktu un 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt gan atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem , gan arī un mazāk labvēlīgo reģionu, atpalicību, īpašu uzmanību veltot atsevišķām reģionu kategorijām, kuru starpā nepārprotami minēti pārrobežu reģioni. lauku apvidu , rūpniecības restrukturizācijas skarto reģionu, teritoriju ar zemu iedzīvotāju blīvumu , salu un kalnu reģionu atpalicība . [Gr. 1]

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā KNR] (4) ir izklāstīti kopīgi noteikumi attiecībā uz ERAF un dažiem citiem fondiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā ERAF regula] (5) ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz ERAF atbalsta konkrētajiem mērķiem un tvērumu. Tagad ir nepieciešams pieņemt specifiskus noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) — kur viena vai vairākas dalībvalstis un to reģioni sadarbojas pārrobežu mērogā — efektīvas plānošanas, tostarp noteikumus par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli, kā arī finansiālo pārvaldību. [Gr. 2]

(3)

Lai atbalstītu Savienības teritorijas sadarbīgu un harmonisku attīstību dažādos līmeņos un samazinātu pastāvošās atšķirības , ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, jūrlietu sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg). Šajā procesā būtu jāņem vērā daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principi un jāstiprina vietai pielāgotas pieejas. [Gr. 3]

(3a)	Dažādajiem Interreg komponentiem būtu jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšana, kā aprakstīts 2015. gada septembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam. [Gr. 4]

(4)

Pārrobežu sadarbībā būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas, kā tas norādīts arī Komisijas paziņojumā “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos” (6) (“Pierobežas reģionu paziņojums”). Tāpēc Tādēļ pārrobežu sadarbības elementā būtu jāaprobežojas ar sadarbību pie jāiekļauj sadarbība gan uz sauszemes, robežām, savukārt pārrobežu sadarbību pie jūras robežām vajadzētu integrēt transnacionālās sadarbības elementā. gan jūras robežām, neskarot jauno komponentu attiecībā uz tālāko reģionu sadarbību . [Gr. 5]

(5)

Pārrobežu sadarbības elementam vajadzētu ietvert arī sadarbību starp vienu vai vairākām dalībvalstīm vai to reģioniem un vienu vai vairākām valstīm vai reģioniem vai citām teritorijām ārpus Savienības. Šīs regulas attiecināšana uz iekšējo un ārējo pārrobežu sadarbību ļautu salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu ievērojami vienkāršot un optimizēt noteikumus, kas jāpiemēro programmas iestādēm dalībvalstīs un partneriestādēm un saņēmējiem ārpus Savienības. [Gr. 6]

(6)

Transnacionālās un jūrlietu sadarbības elementam būtu jātiecas sadarbību stiprināt ar tādiem pasākumiem, kas veicina integrētu teritoriālo attīstību saistībā ar Savienības kohēzijas politikas prioritātēm, un tam būtu jāietver arī pārrobežu jūrlietu sadarbība. turklāt pilnā apjomā ievērojot subsidiaritātes principu . Transnacionālai sadarbībai būtu jāaptver plašākas transnacionālas teritorijas Savienības kontinentālajā daļā, savukārt jūrlietu sadarbībai vajadzētu aptvert un , attiecīgos gadījumos, teritorijas ap jūras baseiniem, un ietvert arī 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārrobežu sadarbību pie jūras robežām. Būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka elastība, lai iepriekšējā kuras ģeogrāfiski pārsniedz pārrobežu jūrlietu sadarbība turpinātos plašākā jūrlietu sadarbības satvarā, un jo īpaši būtu jādefinē aptvertā teritorija, šādas sadarbības konkrētie mērķi, prasības projektu partnerībām, kā arī būtu jāizveido apakšprogrammas un īpašas koordinācijas komitejas. programmu aptverto teritoriju robežas . [Gr. 7]

(7)

Pamatojoties ar 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar pārrobežu un transnacionālo sadarbību tālākajos reģionos, kur abu elementu apvienošana vienā programmā katrā sadarbības teritorijā nav nesusi pietiekamu vienkāršošanu programmas iestādēm un saņēmējiem, būtu jāizveido īpašs tālāko reģionu papildu elements, lai tālākie reģioni varētu pēc iespējas efektīvāk un vienkāršāk sadarboties ar kaimiņvalstīm trešām valstīm, aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijām, ņemot vērā to īpašās iezīmes . [Gr. 8]

(8)

Pamatojoties uz pozitīvo pieredzi ar starpreģionālām sadarbības programmām Interreg ietvaros , no vienas puses, un uz to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā šāda sadarbība nenotika to programmu ietvaros, uz kurām attiecās mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, starpreģionālās sadarbības elementam vajadzētu ciešāk pievērsties kohēzijas politikas efektivitātes vairošanai. Tāpēc pie šī elementa vajadzētu aprobežoties ar divām programmām — vienu, ar ko tiktu veicināta visa veida pieredzes uzkrāšana, inovatīvas pieejas un spēju veidošana programmās, ko aptver abi mērķi, un sekmētas no otras puses, starpreģionālā sadarbība starp pilsētām un reģioniem, izmantojot pieredzes apmaiņu, un programmu spēju attīstīšana saskaņā ar abiem mērķiem (Eiropas teritoriālā sadarbība un ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai) ir svarīgs elements, lai rastu kopīgus risinājumus kohēzijas politikas jomā un izveidotu ilgstošas partnerattiecības . Tāpēc būtu jāturpina pašreizējās programmas un jo īpaši uz projektu balstītas sadarbības veicināšana, tostarp veicinot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), kas izveidotas vai ko iecerēts izveidot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 (7) , un vienu, kas būtu veltīta attīstības tendenču analīzes uzlabošanai. Projektbāzēto sadarbību visā Savienībā vajadzētu integrēt jaunajā elementā “Starpreģionālas investīcijas inovācijā” un cieši piesaistīt Komisijas paziņojuma “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei” (8) īstenošanai, jo īpaši nolūkā atbalstīt tematiskās pārdomātas specializācijas stratēģijas tādās jomās kā enerģētika, rūpnieciskā modernizācija un lauksaimnieciskā pārtikas ražošana. Visbeidzot, integrēta teritoriālā attīstība, kuras uzmanības centrā ir funkcionālas pilsētteritorijas vai pilsētteritorijas, būtu jāsakopo mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās un vienā papildinstrumentā — “Eiropas pilsētiniciatīvā.” Abām starpreģionālās sadarbības elementa programmām vajadzētu aptvert visu Savienību, turklāt tajās varētu piedalīties arī trešās valstis. kā arī makroreģionālās stratēģijas . [Gr. 9]

(8a)

Jaunajai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā būtu jābalstās uz viedu specializāciju un tās jāizmanto, lai atbalstītu pārdomātas specializācijas platformas tādās jomās kā enerģētika, rūpniecības modernizācija, aprites ekonomika, sociālā inovācija, vide vai lauksaimniecības pārtikas produkti, kā arī lai palīdzētu pārdomātas specializācijas stratēģijās iesaistītajiem apvienoties kopās, lai veicinātu inovācijas potenciālu un Eiropas tirgū ieviestu inovatīvus produktus, procesus un ekosistēmas. Pierādījumi liecina, ka joprojām pastāv pastāvīgi sistēmiski traucējumi jaunu tehnoloģiju (piemēram, galveno pamattehnoloģiju) demonstrējumu testēšanas un validēšanas posmā, jo īpaši tad, ja inovācija ir saistīta ar papildu reģionālo specializāciju integrēšanu, veidojot novatoriskas pievienotās vērtības veidošanas ķēdes. Šie traucējumi ir īpaši kritiski posmā starp izmēģinājuma stadiju un pilnīgu ieviešanu tirgū. Dažās stratēģiskās tehnoloģijas un rūpniecības jomās MVU pašlaik nevar rēķināties ar izcilu, atvērtu un savienotu Eiropas mēroga demonstrējumu infrastruktūru. Starpreģionālās sadarbības iniciatīvas programmām būtu jāaptver visa Eiropas Savienība un jābūt atvērtām arī AZT, trešo valstu, to reģionu un reģionālās integrācijas un sadarbības organizāciju, tajā skaitā tālāko kaimiņreģionu, līdzdalībai. Būtu jāveicina sinerģija starp starpreģionālām investīcijām inovācijā un citām attiecīgām ES programmām, piemēram, saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, programmu “Apvārsnis 2020”, Eiropas digitālā tirgus un vienotā tirgus programmu, jo tas palielinās investīciju ietekmi un nodrošinās labāku vērtību iedzīvotājiem. [Gr. 10]

(9)

Būtu jānosaka kopīgi objektīvi kritēriji, kā izraudzīties atbalsttiesīgos reģionus un teritorijas. Tālab atbalsttiesīgo reģionu un teritoriju apzināšanā Savienības mērogā būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (9). [Gr. 11]

(10)

Jāturpina atbalstīt vai vajadzības gadījumā jāizveido daudzdimensionāla sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos, jo šāda sadarbība ir svarīgs reģionālās attīstības politikas instruments, no kuras iegūtu dalībvalstu reģioni, kas robežojas ar trešām valstīm. Tālab ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem IPA (10), KASSI (11) un AZTP (12) būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai veltītas programmas. Atbalstam no ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem būtu jābalstās un savstarpīguma un proporcionalitātes principiem. Tomēr attiecībā uz IPA III PRS un KASSI PRS atbalsts no ERAF būtu jāpapildina ar vismaz līdzvērtīgām summām no IPA III-PRS un KASSI PRS, ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos maksimālos apjomus., proti, līdz 3 % no finansējuma apjoma IPA III ietvaros un līdz 4 % no finansējuma apjoma Kaimiņattiecību ģeogrāfiskās programmas ietvaros saskaņā ar KASSI 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu. [Gr. 12]

(10a)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš reģioniem, kas kļūst par Savienības jaunajām ārējām robežām, lai nodrošinātu pašreizējo sadarbības programmu pienācīgu nepārtrauktību. [Gr. 13]

(11)

IPA III palīdzībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz šādiem uzdevumiem — palīdzēt IPA saņēmējiem stiprināt demokrātiskās institūcijas un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un publisko pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļautību un nediskrimināciju , kā arī reģionālo un vietējo attīstību . Sniedzot IPA palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt IPA saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Turklāt IPA palīdzībai būtu jāpievēršas arī drošībai, migrācijai un robežu pārvaldībai, proti, tādiem aspektiem kā piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, nozīmīgas informācijas koplietošana, robežkontroles stiprināšana un kopīgi centieni cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un migrantu kontrabandu. [Gr. 14]

(12)

Kas attiecas uz KASSI palīdzību, Savienībai būtu jāiedibina īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības. Tāpēc šai regulai un KASSI vajadzētu atbalstīt attiecīgo makroreģionālo stratēģiju iekšējos un ārējos aspektus. Visas minētās iniciatīvas ir stratēģiski svarīgas, un tās nodrošina arī būtisku politisko satvaru attiecību padziļināšanai ar partnervalstīm un starp tām, pamatojoties uz savstarpējas pārskatatbildības, kopīgas dalības un atbildības principiem.

(12a)

Sinerģiju veidošanai ar Savienības ārējām darbībām un attīstības programmām arī būtu jāpalīdz nodrošināt maksimāla ietekme, vienlaikus ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā noteikto attīstības politikas saskaņotības principu. Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai ir būtiski panākt saskaņotību visās Savienības politikas jomās. [Gr. 15]

(13)	Ir svarīgi arī turpmāk respektēt EĀDD un Komisijas lomu stratēģiskajā plānošanā un no ERAF un KASSI atbalstīto Interreg programmu sagatavošanā, kā to paredz Padomes Lēmums 2010/427/ES (13).

(14)

Ņemot vērā specifisko situāciju Savienības tālākajos reģionos, ir jāpieņem pasākumi par nosacījumiem, to nosacījumu uzlabošanu , ar kādiem šie reģioni var piekļūt struktūrfondiem. Tāpēc atsevišķi šīs regulas noteikumi būtu jāpielāgo tālāko reģionu specifikai, lai vienkāršotu un veicinātu sadarbību ar to kaimiņiem, trešām valstīm un AZT , tajā pašā laikā ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem” (14). [Gr. 16]

(14a)

Šī regula paredz iespēju AZT piedalīties Interreg programmās. Lai veicinātu to efektīvu piekļuvi un līdzdalību, būtu jāņem vērā AZT īpatnības un problēmas. [Gr. 17]

(15)

Jānosaka, kādi resursi piešķirami katram atsevišķam Interreg elementam, tostarp katras dalībvalsts daļa no pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai atvēlētā finansējuma, un dalībvalstu iespējas šos elementus izmantot elastīgi. Salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu būtu jāsamazina pārrobežu sadarbībai atvēlētā finansējuma īpatsvars, bet tajā pašā laikā būtu jāpalielina transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai atvēlētā finansējuma īpatsvars, jo šajā elementā tiek integrēta jūrlietu sadarbība, kā arī būtu jāizveido jauns elements, kas paredzēts tālāko reģionu sadarbībai. Ņemot vērā globalizāciju, sadarbība, kuras mērķis ir palielināt investīcijas nodarbinātībā un izaugsmē un veidot kopīgas investīcijas ar citiem reģioniem, tomēr būtu jāveido atkarībā no reģionu kopīgajām iezīmēm un mērķiem, nevis vienmēr pēc to robežām , un tāpēc būtu jānodrošina pietiekams papildu finansējums jaunajai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā , lai reaģētu uz pasaules tirgus stāvokli . [Gr. 18]

(16)

Lai atbalsts no ERAF un no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem tiktu izmantots pēc iespējas lietderīgāk, būtu jāizveido mehānisms, ar ko panāk šāda atbalsta atmaksāšanu atpakaļ gadījumos, kad ārējās sadarbības programmas — tostarp ar trešām valstīm, kas nesaņem atbalstu ne no viena Savienības finansēšanas instrumenta — nav iespējams pieņemt vai tās ir jāpārtrauc. Ar minēto mehānismu būtu jācenšas nodrošināt programmu optimālu darbību un pēc iespējas lielāku saskaņotību starp minētajiem instrumentiem.

(17)

Interreg ietvaros ERAF vajadzētu atbalstīt konkrētus mērķus, kas piederīgi pie kohēzijas politikas mērķiem. Tomēr saraksts ar dažādiem tematiskajiem mērķiem atbilstošajiem konkrētajiem mērķiem būtu jāpielāgo Interreg specifiskajām vajadzībām, proti, būtu jānosaka papildu konkrētie mērķi pie politikas mērķa “Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru”, lai būtu iespējamas ESF tipa intervences.

(18)

Īrijas salas unikālo un īpašo apstākļu kontekstā un nolūkā atbalstīt ziemeļu un dienvidu sadarbību atbilstoši Belfāstas nolīgumam būtu ir jāturpina jaunā programma PEACE PLUS, un te vajadzētu balstīties uz iepriekšējo programmu darbu Īrijas un Ziemeļīrijas robežapgabalos. Ņemot vērā tās praktisko nozīmīgumu, ir jānodrošina, ka, ja programma darbojas miera un saskaņas labā, ERAF būtu arī jāpalīdz attiecīgajos reģionos veicināt sociālo, ekonomisko un reģionālo stabilitāti un sadarbību , jo īpaši ar pasākumiem, kas veltīti kopienu saliedētības veicināšanai. Ņemot vērā programmas specifiku, to vajadzētu pārvaldīt integrēti, un Apvienotās Karalistes iemaksu vajadzētu integrēt programmā kā ārējos piešķirtos ieņēmumus. Bez tam atsevišķus šīs regulas noteikumus par darbību atlasi nevajadzētu piemērot šai programmai saistībā ar darbībām miera un saskaņas labā. [Gr. 19]

(19)

Ar šo regulu vajadzētu izveidot vēl divus Interreg konkrētos mērķus — vienu, ar ko atbalsta Interreg konkrēto mērķi stiprināt institucionālās spējas, spēcināt tiesisko un administratīvo sadarbību, jo īpaši saistībā ar Pierobežas reģionu paziņojuma īstenošanu, kāpināt sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm un makroreģionālu un jūras baseinu stratēģiju izstrādi un koordināciju, un otru, kas skar specifiskus ārējās sadarbības jautājumus, piemēram, drošumu, drošību, robežšķērsošanas pārvaldību un migrāciju.

(20)	Lielākā daļa Savienības atbalsta būtu jāvelta ierobežotam skaitam politikas mērķu, lai tādējādi panāktu pēc iespējas lielāku Interreg iedarbīgumu. Būtu jāpastiprina sinerģija un papildināmība starp INTERREG komponentiem. [Gr. 20]

(21)

Noteikumi par Interreg programmu sagatavošanu, apstiprināšanu un grozīšanu, par teritoriālo attīstību, par darbību atlasi, par uzraudzību un izvērtēšanu, par programmas iestādēm, par darbību revīziju un par pārredzamību un komunikāciju būtu jāpielāgo Interreg programmu specifikai salīdzinājumā ar Regulā (ES) [jaunā KNR] izklāstītajām prasībām. Šiem īpašajiem noteikumiem arī turpmāk vajadzētu būt vienkāršiem un skaidriem, lai izvairītos no pārmērīgas reglamentēšanas un papildu administratīvā sloga dalībvalstīm un saņēmējiem. [Gr. 21]

(22)

Vajadzētu paturēt 2014.–2020. gada plānošanas perioda noteikumus par kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai darbības ir patiešām kopīgas un sadarbīgas, par partnerībām Interreg darbības ietvaros un par vadošā partnera pienākumiem. Tomēr Interreg partneriem būtu jāsadarbojas visos četros aspektos (izstrāde, īstenošana, personāls, finansējums), izstrādē un īstenošanā , kā arī personāla vai finansējuma jautājumos , vai abos no tiem , savukārt tālāko reģionu sadarbības partneriem būtu jāsadarbojas trijos aspektos no četriem, jo būtu vienkāršāk atbalstu no ERAF un no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem apvienot gan programmu, gan darbību līmenī. [Gr. 22]

(22a)

Svarīgs un sekmīgs instruments pārrobežu sadarbības programmās ir iedzīvotāju savstarpējās sadarbības (P2P) un maza mēroga projekti, kuru mērķis ir novērst ar robežām saistītos un pārrobežu šķēršļus, veicināt vietējo iedzīvotāju kontaktus un tādējādi tuvināt pierobežas reģionus un to iedzīvotājus. P2P un maza mēroga projekti tiek īstenoti daudzās jomās, tādās kā kultūra, sports, tūrisms, izglītība un apmācība, uzņēmējdarbība, zinātne, vides aizsardzība un ekoloģija, veselības aprūpe, transports un mazie infrastruktūras projekti, administratīvā sadarbība un sabiedriskās attiecības. Kā norādīts arī Reģionu komitejas atzinumā “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās” (15) , P2P un maza mēroga projektiem ir liela Eiropas pievienotā vērtība un tie ievērojami sekmē pārrobežu sadarbības programmu vispārējā mērķa sasniegšanu. [Gr. 23]

(23)

Ir jāprecizē noteikumi par mazu projektu fondiem, kas ir pastāvējuši jau Kopš Interreg aizsākumiem, bet P2P un maza mēroga projektus galvenokārt atbalsta mazu projektu fondi vai līdzīgi instrumenti, uz ko kuriem nekad nav attiecināti specifiski noteikumi. Kā izklāstīts Reģionu komitejas atzinumā “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās” (16) , šādi mazo nekādi īpaši nosacījumi, tāpēc ir jāprecizē noteikumi par šādu projektu fondi ir būtiski, fondiem. Lai stiprinātu uzticēšanos arī turpmāk nodrošinātu iedzīvotāju un iestāžu starpā, sniegtu lielāku Eiropas P2P un maza mēroga projektu pievienoto vērtību un, pateicoties robežu radīto šķēršļu pārvarēšanai priekšrocības , tajā skaitā saistībā ar vietējo un pierobežas teritoriju un iedzīvotāju integrēšanai, ievērojami sekmētu pārrobežu sadarbības programmu vispārējā mērķa sasniegšanu. reģionālo attīstību , un lai galasaņēmējiem, kas parasti nav raduši pieteikties Savienības finansējumam, atvieglotu mazo projektu finansēšanas pārvaldību, būtu jānosaka, ka tad, ja netiek pārsniegts noteikts slieksnis, ir obligāti jāizmanto vienkāršotu izmaksu iespējas un fiksētas summas maksājumi. [Gr. 24]

(24)

Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, un tas rada lielākas administratīvās izmaksas, tajā skaitā attiecībā uz reģionālajiem kontaktpunktiem (vai “antenām”), kas ir svarīgi kontaktpunkti tiem, kuri ierosina un īsteno projektus, un tādēļ tie darbojas kā tiešais savienojums ar kopīgajiem sekretariātiem vai attiecīgajām iestādēm, bet jo īpaši attiecībā uz kontrolēm un tulkojumiem, tehniskās palīdzības izdevumu maksimālajai robežai vajadzētu būt augstākai nekā tai, kas noteikta pie mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”. Lai kompensētu paaugstinātās administratīvās izmaksas, dalībvalstis būtu jāmudina pēc iespējas samazināt administratīvo slogu attiecībā uz kopīgo projektu īstenošanu. Turklāt Interreg programmām ar ierobežotu Savienības atbalstu vai ārējām pārrobežu sadarbības programmām būtu jāsaņem noteikta tehniskai palīdzībai paredzēta minimālā summa, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu efektīviem tehniskās palīdzības pasākumiem. [Gr. 25]

(25)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīs. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.

(25a)

Saistībā ar administratīvā sloga samazināšanu Komisijai, dalībvalstīm un reģioniem būtu cieši jāsadarbojas, lai izmantotu Regulas (ES) …/… [jaunās KNR] 77. pantā paredzētos uzlabotos proporcionalitātes noteikumus attiecībā uz Interreg programmas pārvaldības un kontroles sistēmu. [Gr. 26]

(26)

Balstoties uz 2014.-2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi, būtu jāpatur sistēma, ar ko ieviesa skaidru izdevumu attiecināmības noteikumu hierarhiju, saglabājot principu, ka noteikumi par izdevumu attiecināmību ir jānosaka Savienības līmenī vai visai Interreg programmai kopā, lai izvairītos no jebkādām iespējamām pretrunām vai neatbilstībām starp dažādām regulām un starp regulām un valstu noteikumiem. Vienas dalībvalsts pieņemtie papildu noteikumi, kas attiektos tikai uz saņēmējiem šajā dalībvalstī, būtu jāierobežo līdz stingri noteiktam minimumam. Konkrētāk, šajā regulā vajadzētu integrēt Komisijas Deleģētās Regulas (ES) Nr. 481/2014 (17) noteikumus, kas tika pieņemti 2014.–2020. plānošanas periodam.

(27)

Dalībvalstis būtu jāmudina piešķirt Dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jādeleģē vadošās iestādes funkcijas jaunai vai, attiecīgā gadījumā, jau esošai ETSG vai uzticēt jāuztic šādai grupai — līdzīgi kā citām pārrobežu juridiskām struktūrām — atbildību atbildība par apakšprogrammas, integrētu teritoriālo investīciju pārvaldību, vai viena vai vairāku mazo projektu fondu pārvaldību, vai nozīmēt jānozīmē to par vienīgo partneri. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja vietējām un reģionālajām iestādēm un citām publiskām iestādēm no dažādām dalībvalstīm izveidot šādas sadarbības grupas ar juridiskas personas statusu un iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes to darbībā. [Gr. 27]

(28)

Pie grāmatvedības funkcijas būtu jāpatur 2014.–2020. gada plānošanas periodam izveidotā maksājumu ķēde, t.i., no Komisijas ar sertifikācijas iestādes starpniecību pie vadošā partnera. Savienības atbalsts būtu jāizmaksā vadošajam partnerim, izņemot gadījumus, kad tas varētu radīt dubultas maksas par konvertēšanu euro un pēc tam no euro citā valūtā vai otrādi darījumos starp vadošo partneri un citiem partneriem. Ja nav noteikts citādi, vadošais partneris nodrošina, ka pārējie partneri pilnībā un saskaņā ar grafiku, par ko vienojušies visi partneri, saņem kopējā ieguldījuma summu no attiecīgā Savienības fonda, ievērojot to pašu procedūru, ko piemēro vadošajam partnerim. [Gr. 28]

(29)

Saskaņā ar Regulas [ES, Euratom] [FR-Omnibus] [63. panta 9. punktu] nozaru noteikumos jāņem vērā Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) programmu vajadzības, jo īpaši attiecībā uz revīzijas funkciju. Tāpēc noteikumi par gada revīzijas atzinumu, gada kontroles ziņojumu un darbību revīziju revīzijām būtu jāvienkāršo un jāpielāgo attiecībā uz tādām programmām, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts. [Gr. 29]

(30)

Būtu jāizveido skaidra finansiālās atbildības ķēde attiecībā uz nepamatoto maksājumu atgūšanu — no vienīgajiem vai citiem partneriem līdz vadošajam partnerim, vadošajai iestādei un Komisijai. Būtu jāparedz noteikums par dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu vai aizjūras zemju un teritoriju (AZT) atbildību gadījumos, kad neizdodas līdzekļus atgūt no vienīgā partnera vai cita partnera, vai vadošā partnera, proti, tas nozīmē, ka dalībvalsts atlīdzina vadošajai iestādei. Līdz ar to Interreg programmas neparedz iespēju, ka varētu būt kādas neatgūstamas summas saņēmēju līmenī. Tomēr ir jāprecizē noteikumi par gadījumiem, ja dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT līdzekļus vadošajai iestādei neatlīdzina. Būtu jāprecizē arī vadošā partnera saistības sakarā ar līdzekļu atlīdzināšanu. Konkrētāk, Turklāt būtu jānosaka procedūras, kas saistītas ar līdzekļu atgūšanu, un par tām būtu jāvienojas uzraudzības komitejai. Tomēr nedrīkstētu pieļaut, ka vadošā iestāde piespiež vadošo partneri uzsākt tiesvedību citā valstī. [Gr. 30]

(30a)

Ir pareizi veicināt finanšu disciplīnu. Tajā pašā laikā budžeta saistību atcelšanas pasākumos būtu jāņem vērā Interreg programmu un to īstenošanas sarežģītība. [Gr. 31]

(31)

Lai visnotaļ kopīgi noteikumi tiktu piemēroti gan iesaistītajās dalībvalstīs, gan trešās valstīs, partnervalstīs vai AZT, šī regula būtu jāattiecina arī uz trešo valstu, partnervalstu vai AZT dalību, izņemot gadījumus, kad konkrētā šīs regulas nodaļā ir paredzēti specifiski noteikumi. Interreg programmas iestādēm var atbilst salīdzināmas iestādes trešās valstīs, partnervalstīs vai AZT. Brīdis, kad iestājas izdevumu attiecināmība, būtu jāsasaista ar brīdī, kad attiecīgā trešā valsts, partnervalsts vai AZT ir parakstījusi finansēšanas nolīgumu. Iepirkumam, ko veic saņēmēji trešā valstī, partnervalstī vai AZT, būtu jāatbilst noteikumiem par ārējo iepirkumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunā FR-Omnibus] (18). Būtu jānosaka procedūras, kā tiek noslēgti finansēšanas nolīgumi ar katru trešo valsti, partnervalsti vai AZT, kā arī nolīgumi starp vadošo iestādi un katru trešo valsti, partnervalsti vai AZT par atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, vai kā no trešās valsts, partnervalsts vai AZT uz Interreg programmu pārvieto papildu iemaksas, kas nav nacionālais līdzfinansējums.

(32)

Lai gan Interreg programmas, kurās piedalās trešās valstis, partnervalstis vai AZT, būtu jāīsteno dalītā pārvaldībā, tālāko reģionu sadarbību var īstenot netiešā pārvaldībā. Būtu jāparedz specifiski noteikumi par to, kā šīs programmas pilnībā vai daļēji īstenot īstenojamas netiešā pārvaldībā. [Gr. 32]

(33)

Pamatojoties uz 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar lieliem infrastruktūras projektiem, kas īstenoti pārrobežu sadarbības programmās Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros, procedūras vajadzētu vienkāršot. Tomēr Komisijai būtu jāsaglabā zināmas tiesības attiecībā uz šādu projektu atlasi.

(34)

Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt un grozīt Interreg programmu sarakstus, kā arī sarakstu ar Savienības atbalsta kopsummām katrai Interreg programmai, un pieņemt lēmumus, ar ko apstiprina Interreg programmas un to grozījumus. Minētās īstenošanas pilnvaras izmantojamas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (19). Lai gan šie tiesību akti ir vispārīgi, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, ievērojot to, ka ar minētājiem aktiem noteikumi tiek īstenoti tikai tehniskā aspektā.

(35)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Interreg programmu pieņemšanai un grozīšanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Tomēr vajadzības gadījumā ārējās pārrobežu sadarbības programmās vajadzības gadījumā attiecībā uz šo programmu pirmo apstiprināšanas lēmumu vajadzētu ievērot komiteju procedūras. kas izveidotas ar Regulām (ES) [IPA III] un [KASSI]. [Gr. 33]

(36)

Lai varētu papildināt vai grozīt dažus nebūtiskus šās regulas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko groza pielikumu par Interreg programmām izmantojamo veidni. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(36a)

Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) veicināšana ir svarīga ES kohēzijas politikas prioritāte. Atbalsts MVU ar ETS projektiem saistīto izmaksu segšanai saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/2014 (20) (Vispārējo grupu atbrīvojuma regula (VGAR)) no paziņošanas prasības jau ir atbrīvots. Īpaši nosacījumi attiecībā uz reģionālā atbalsta piešķiršanu investīcijām, ko veic visu lielumu uzņēmumi, ir iekļauti arī Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (21) un VGAR iedaļā par reģionālo atbalstu. Ņemot vērā gūto pieredzi, atbalstam Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem būtu tikai ierobežota ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tādējādi Komisijai būtu jādod iespēja atzīt, ka šāds atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ka uz finansējumu, ko sniedz ETS projektu atbalstam, var attiecināt grupu atbrīvojumu. [Gr. 34]

(37)

Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķi – uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

I IEDAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN INTERREG ELEMENTI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šī regula paredz noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) nolūkā stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un to reģioniem Savienībā un starp dalībvalstīm, un blakusesošām to reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm, citām teritorijām vai aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) , vai, attiecīgā gadījumā, reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijām, vai trešo valstu grupām, kas ir daļa no reģionālas organizācijas . [Gr. 35]

2. Šī regula paredz arī noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvu plānošanu, tostarp par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli, kā arī par to programmu finansiālo pārvaldību, uz kurām attiecas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis (Interreg) un kuras atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (“ERAF”).

3. Kas attiecas uz atbalstu, ko Interreg programmām piešķir no “Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta” (“IPA III”), “Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumenta” (“KASSI”) un visām aizjūras zemēm un teritorijām 2021.–2027. gadā paredzētā finansējuma programmas, kas izveidota ar Padomes lēmumu (ES) Nr. XXX (“AZTP”) (visi trīs instrumenti kopā — “Savienības ārējās finansēšanas instrumenti”), šajā regulā ir definēti vēl citi konkrētie mērķi, kā arī paredzēta šo fondu integrēšana Interreg programmās, trešo valstu, partnervalstu un AZT un to reģionu dalībtiesīguma kritēriji un atsevišķi specifiski īstenošanas noteikumi.

4. Kas attiecas uz atbalstu, ko Interreg programmām piešķir no ERAF un no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem (kopā — “Interreg fondi”), šajā regulā ir definēti Interreg konkrētie mērķi un organizācija, dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu un AZT un to reģionu dalībtiesīguma kritēriji, finanšu resursi un to piešķiršanas kritēriji.

5. Regulu (ES) [jaunā KNR regula] un Regulu (ES) Nr. [jaunā ERAF regula] piemēro Interreg programmām, izņemot minētajās regulās īpaši paredzētus gadījumus vai gadījumus, kad Regulas (ES) [jaunā KNR regula] noteikumus var piemērot tikai mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro Regulas (ES) [jaunā KNR] 2. panta definīcijas. Ir piemērojamas arī šādas definīcijas:

1)	“IPA saņēmējs” ir Regulas (ES) [IPA III] I pielikumā uzskaitīta valsts vai teritorija;

2)	“trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts un nesaņem atbalstu no Interreg fondiem;

3)	“partnervalsts” ir IPA saņēmējs vai valsts vai teritorija, kas ietilpst “Kaimiņattiecību ģeogrāfiskajā apgabalā”, kas norādīts Regulas (ES) [KASSI] I pielikumā, un Krievijas Federācija, un kas saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem;

4)	“pārrobežu juridiskā struktūra” ir juridiska struktūra, tajā skaitā eiroreģions, kas izveidota atbilstoši vienas no Interreg programmā iesaistīto valstu tiesību aktiem, ar noteikumu, ka to izveidojušas teritoriālās iestādes vai citas struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm; [Gr. 36]

(4a)	“reģionālā integrācijas un sadarbības organizācija” ir dalībvalstu vai reģionu grupa tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, kuras mērķis ir cieši sadarboties kopīgu interešu jautājumos. [Gr. 37]

2. Ja Regulas (ES) [jaunā KNR] noteikumos ir atsauce uz “dalībvalsti”, tad šajā regulā to saprot kā “dalībvalsti, kurā atrodas vadošā iestāde”, savukārt, ja noteikumos ir atsauce uz “katru dalībvalsti” vai “dalībvalstīm”, tas jāsaprot kā “dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās attiecīgajā Interreg programmā”.

Ja Regulas (ES) [jaunā KNR] noteikumos ir atsauce uz “fondiem”, kas uzskaitīti minētās regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai uz “ERAF”, šajā regulā to attiecina to saprot arī kā attiecīgos Savienības ārējās finansēšanas instrumentus.

3. pants

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) elementi

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis (Interreg), ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenti atbalsta šādus elementus:

pārrobežu sadarbība starp blakusreģioniem nolūkā veicināt integrētu un harmonisku reģionālo attīstību (1. elements): [Gr. 38]

a)	pārrobežu sadarbība starp divu vai vairāku dalībvalstu sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem vai starp vismaz vienas dalībvalsts un vienas vai vairāku 4. panta 3. punktā uzskaitīto trešo valstu sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem; vai [Gr. 39]

ārēja pārrobežu sadarbība starp vismaz vienas dalībvalsts un viena vai vairāku tālāk minēto vienību sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem: [Gr. 40]

i)	IPA saņēmēji vai

ii)	KASSI atbalstu saņemošas partnervalstis, vai

iii)	Krievijas Federācija, lai tā varētu piedalīties pārrobežu sadarbībā, kas saņem atbalstu arī no KASSI;

transnacionālā sadarbība un jūrlietu sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē, iesaistot nacionālos, reģionālos un vietējos programmas partnerus dalībvalstīs, trešās valstīs, partnervalstīs un Grenlandē, AZT , ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi (“2. elements”; ja attiecas tikai uz transnacionālo sadarbību — “2.A elements; ja attiecas tikai uz jūrlietu sadarbību — “2.B elements”); [Gr. 41]

3)	tālāko reģionu sadarbība savā starpā un ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām trešām valstīm vai partnervalstīm, vai AZT , vai reģionālajām integrācijas un sadarbības organizācijām , nolūkā sekmēt to reģionālo integrāciju un harmonisku attīstību savā apkārtnē (“3. elements”); [Gr. 42]

starpreģionālā sadarbība nolūkā stiprināt kohēzijas politikas efektivitāti (“4. elements”), veicinot:

pieredzes apmaiņu, inovatīvas pieejas un spēju veidošanu:

i)	Interreg programmu īstenošanā;

ia)	kopēju starpreģionu attīstības projektu īstenošanā; [Gr. 43]

ib)	spēju attīstīšanā starp partneriem visā Savienībā saistībā ar: [Gr. 44]

ii)	ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” saistīto programmu īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz starpreģionāliem un transnacionāliem pasākumiem, kur saņēmēji atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī;

iia)	paraugprakses apzināšanu un izplatīšanu, lai to nodotu galvenokārt darbības programmām saistībā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”; [Gr. 45]

iib)	pieredzes apmaiņu par paraugprakses apzināšanu, pārnešanu un izplatīšanu par pilsētu ilgtspējīgu attīstību, tostarp saikni starp pilsētām un lauku apgabaliem; [Gr. 46]

iii)	Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) izveidē, darbībā un izmantošanā;

iiia)

Eiropas pārrobežu mehānisma izveidi, darbību un izmantošanu, kā minēts Regulā (ES) … / … [jauns Eiropas pārrobežu mehānisms]; [Gr. 47]

b)	attīstības tendenču izvērtēšana saistībā ar teritoriālās kohēzijas mērķiem;

(5)	starpreģionālas investīcijas inovācijā, pateicoties tādu starpreģionālu inovācijas projektu komercializācijai un izvēršanai, kam ir potenciāls sekmēt Eiropas vērtību ķēžu attīstību (“5. elements”). [Gr. 48]

II IEDAĻA

ĢEOGRĀFISKAIS TVĒRUMS

4. pants

Pārrobežu sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

1. Pārrobežu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes robežām ar trešām valstīm vai partnervalstīm , neskarot nekādus iespējamos pielāgojumus, kas veikti, lai nodrošinātu 2014.–2020. gada plānošanas periodam noteikto sadarbības programmu jomu saskaņotību un nepārtrauktību . [Gr. 49]

2. Pārrobežu sadarbības ietvaros atbalsta arī reģionus pie jūras robežām, ko caur jūru saista pastāvīgi savienojumi. [Gr. 50]

3. Iekšējās pārrobežu sadarbības gadījumā Interreg programmas var aptvert tos Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes reģionus, kas ir līdzvērtīgi NUTS 3. līmeņa reģioniem, kā arī Lihtenšteinu, Andoru, un Monako un Sanmarīno . [Gr. 51]

4. Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām sauszemes vai jūras robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI. [Gr. 52]

5. pants

Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības ģeogrāfiskais tvērums [Gr. 53]

1. Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir Savienības NUTS 2. līmeņa reģioni, kas aptver nepārtrauktus funkcionālos apgabalus, neskarot nekādus iespējamos pielāgojumus, kas veikti, lai nodrošinātu šādas sadarbības saskaņotību un nepārtrauktību lielākajās saskaņotajās jomās, pamatojoties uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, un attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas. [Gr. 54]

2. Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības Interreg programmas var aptvert: [Gr. 55]

a)	reģionus Islandē, Norvēģijā, Šveicē un Apvienotajā Karalistē, kā arī Lihtenšteinu, Andoru, Monako un Sanmarīno;

b)	Grenlandi; AZT, kas izmanto AZT programmas sniegto atbalstu ; [Gr. 56]

c)	Fēru salas;

d)	partnervalstu reģionus, kas tādi ir saskaņā ar IPA III vai KASSI;

neatkarīgi no tā, vai tie saņem atbalstu no ES budžeta.

3. Šā panta 2. punktā uzskaitītie reģioni, trešās valstis, vai partnervalstis vai AZT ir NUTS 2. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali. [Gr. 57]

6. pants

Tālāko reģionu sadarbības ģeogrāfiskais tvērums

1. Tālāko reģionu sadarbības gadījumā atbalstu no ERAF saņem visi LESD 349. panta pirmajā daļā uzskaitītie reģioni.

2. Tālāko reģionu Interreg programmas var aptvert partnervalstis kaimiņos, kas saņem atbalstu no KASSI, vai AZT, kas saņem atbalstu no AZTP, reģionālās sadarbības organizācijas vai abus. šo abu vai visu trīs minēto kombināciju . [Gr. 58]

7. pants

Starpreģionālās sadarbības un starpreģionālo investīciju inovācijā ģeogrāfiskais tvērums [Gr. 59]

1. Attiecībā uz jebkuru Interreg 4. elementa programmu vai attiecībā uz starpreģionālām investīcijām inovācijā atbilstīgi 5. elementam, atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija , tajā skaitā tālākie reģioni . [Gr. 60]

2. Interreg 4. elementa programmas var pilnībā vai daļēji aptvert 4., 5. un 6. pantā minētās trešās valstis, partnervalstis, citas teritorijas vai AZT, neatkarīgi no tā, vai tās saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Trešās valstis var piedalīties šajās programmās ar nosacījumu, ka tās dod ieguldījumu finansējumā ārēji piešķirto ieņēmumu veidā. [Gr. 61]

8. pants

Saraksts ar teritorijām, kas saņem atbalstu no Interreg programmām

1. Šīs regulas 4., 5. un 6. panta vajadzībām Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka sarakstu ar Interreg programmu teritorijām, kas saņems atbalstu, iedalot tās pēc katra elementa un katras Interreg programmas. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 63. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Ārējas pārrobežu Interreg programmas norāda attiecīgi kā “Interreg IPA III PRS programmas” vai kā “Interreg Kaimiņattiecību PRS programmas”.

2. Šā panta 1. punktā minētajā īstenošanas aktā iekļauj arī sarakstu, kur norāda tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir ņemti vērā saistībā ar ERAF piešķīrumu pārrobežu sadarbībai pie visām iekšējām robežām un tām ārējām robežām, uz kurām attiecas Savienības ārējās finansēšanas instrumenti, kā arī sarakstu, kur norāda tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir piešķīrumu nolūkā ņemti vērā 2.B elementa ietvaros un minēti 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā. [Gr. 62]

3. Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā norāda arī trešo valstu vai partnervalstu, vai ārpussavienības teritoriju teritoriju ārpus Savienības reģionus, kas nesaņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta. [Gr. 63]

III IEDAĻA

RESURSI UN LĪDZFINANSĒJUMA LIKMES

9. pants

ERAF resursi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg)

1. Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg) paredzēto ERAF resursu apmērs ir 8 430 000 000 11 165 910 000 EUR (2018. gada cenās) no visiem resursiem, kas budžeta saistībām ir pieejami no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas periodam un izklāstīti Regulas (ES) [jaunā KNR] 103. panta 1. punktā. [Gr. 64]

2. 10 195 910 000 EUR (91,31 %) no šā panta 1. punktā minētos resursus minētajiem resursiem sadala šādi: [Gr. 65]

a)	52,7 % (t. i., kopā 4 440 000 000 EUR) 7 500 000 000 EUR (67,16 % ) pārrobežu sadarbībai (1. elements); [Gr. 66]

b)	31,4 % (t. i., kopā 2 649 900 000 EUR) 1 973 600 880 EUR (17,68 % ) transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai (2. elements); [Gr. 67]

c)	3,2 % (t. i., kopā 270 100 000 EUR) 357 309 120 EUR (3,2 % ) tālāko reģionu sadarbībai (3. elements); [Gr. 68]

d)	1,2 % (t. i., kopā 100 000 000 EUR) 365 000 000 EUR (3,27 % ) starpreģionālajai sadarbībai (4. elements). [Gr. 69]

e)	11,5 % (t. i., kopā 970 000 000 EUR) starpreģionālām investīcijām inovācijā (5. elements). [Gr. 70]

3. Komisija katru dalībvalsti informē par tai paredzēto daļu no 1., 2. un 3. elementam domātajām kopējām summām, norādot sadalījumu pa gadiem.

Par kritēriju sadalījumam starp dalībvalstīm izmanto iedzīvotāju skaitu šādos reģionos:

a)	1. elements — NUTS 3. līmeņa reģioni; 2.B elements — tie NUTS 3. līmeņa reģioni, kas uzskaitīti īstenošanas aktā saskaņā ar 8. panta 2. punktu; [Gr. 71]

b)	2.A elements un 3. elements 2. elements — NUTS 2. līmeņa reģioni; [Gr. 72]

ba)	3. elements — NUTS 2. un 3. līmeņa reģioni. [Gr. 73]

4. Katra dalībvalsts līdz 15 % no tai paredzētā finansiālā piešķīruma 1., 2. un 3. elementam var pārvietot no viena minētā elementa uz citu vai citiem.

5. Pamatojoties uz saskaņā ar 3. punktu paziņotajām summām, katra dalībvalsts informē Komisiju par to, vai un kādā veidā tā ir izmantojusi 4. punktā paredzēto pārvietošanas iespēju, un par to, kā galu galā tai piekritīgā daļa ir sadalīta starp Interreg programmām, kurās šī dalībvalsts piedalās.

5.a 970 000 000 EUR (8,69 %) no 1. punktā minētajiem līdzekļiem piešķir jaunajai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā, kā minēts 15.a pantā (jauns).

Ja Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim nav izmantojusi visus 1. punktā minētos pieejamos līdzekļus projektiem, kas atlasīti saskaņā ar šo iniciatīvu, atlikušos nesaistītos atlikumus pārdala starp 1. līdz 4. komponenta daļām. [Gr. 74]

10. pants

Šķērsfondu noteikumi

1. Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā izklāstīts daudzgadu stratēģijas dokuments attiecībā uz ārējām pārrobežu Interreg programmām, kas saņem atbalstu no ERAF un KASSI vai IPA III. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 63. panta 2. punktā.

Ja Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un KASSI, tad īstenošanas aktā izklāsta Regulas (ES) [KASSI] 12. panta 2. punktā minētos elementus.

2. Komisija un attiecīgās dalībvalstis nosaka, kāda ir ERAF iemaksa ārējās pārrobežu Interreg programmās, kam izmanto finansējumu no IPA III, kas piešķirts pārrobežu sadarbībai (“IPA III PRS”), vai finansējumu no KASSI, kas piešķirts pārrobežu sadarbībai “Kaimiņattiecību ģeogrāfiskajam apgabalam” (KASSI PRS). Katrai dalībvalstij noteikto ERAF iemaksu starp attiecīgajām dalībvalstīm vairs nepārdala.

3. ERAF atbalstu atsevišķām ārējām pārrobežu Interreg programmām piešķir ar noteikumu, ka no IPA III PRS un KASSI PRS piešķir vismaz līdzvērtīgas summas saskaņā ar attiecīgo stratēģiskās plānošanas dokumentu. Minēto līdzvērtīgo summu ieguldījumu maksimālais apmērs ir noteikts IPA III vai KASSI leģislatīvajā aktā. [Gr. 75]

Tomēr, ja, pārskatot attiecīgo stratēģiskās plānošanas dokumentu saskaņā ar IPA III vai KASSI, līdzvērtīgā summa atlikušajiem gadiem tiek samazināta, katra skartā dalībvalsts izvēlas vienu no šiem variantiem:

a)	prasīt, lai tiktu piemērots 12. panta 3. punktā aprakstītais mehānisms;

b)	turpināt Interreg programmu, izmantojot atlikušo atbalstu no ERAF un IPA III PRS vai KASSI PRS; vai

c)	kombinēt a) un b) variantu.

4. Gada apropriācijas, kas atbilst atbalstam, ko no ERAF, IPA III PRS vai KASSI PRS sniedz ārējām pārrobežu Interreg programmām, iekļauj attiecīgajās 2021. gada budžeta pozīcijās.

5. Ja Komisija ir iekļāvusi specifisku finansiālo piešķīrumu, lai partnervalstīm vai reģioniem saskaņā ar Regulu (ES) [KASSI] un/vai AZT saskaņā ar Padomes lēmumu [AZT lēmums] palīdzētu stiprināt sadarbību ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem saskaņā ar Regulas (ES) [KASSI] [33. panta 2. punktu] un/vai [AZT lēmuma] [87. pantu], finansējumu saskaņā ar šo regulu var piešķirt arī no ERAF — ja tas ir lietderīgi un notiek uz savstarpības un proporcionalitātes pamatiem attiecībā uz finansējumu no KASSI un/vai AZTP — pasākumiem, ko īsteno partnervalsts vai reģions, vai jebkurš cits vienums saskaņā ar Regulu (ES) [KASSI], vai valsts, teritorija vai jebkurš cits vienums saskaņā ar [AZT lēmumu], vai Savienības tālākais reģions, saskaņā ar, jo īpaši, vienu vai vairākām kopīgām 2., 3. vai 4. elementa Interreg programmām vai 60. pantā minētajiem sadarbības pasākumiem, kas izveidoti vai īstenoti atbilstīgi šai regulai.

11. pants

Saraksts ar Interreg programmu resursiem

1. Pamatojoties uz dalībvalstu saskaņā ar 9. panta 5. punktu sniegto informāciju, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā ir iekļauts visu Interreg programmu saraksts un norādīta kopējā ERAF atbalsta summa un attiecīgā gadījumā arī kopējais atbalsts no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 63. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2. Šajā īstenošanas aktā iekļauj arī sarakstu ar summām, kas pārvietotas saskaņā ar 9. panta 5. punktu, un summas iedala pēc dalībvalstīm un pēc Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.

12. pants

Resursu atgriešana un programmas pārtraukšana

1. 2022. un 2023. gadā ERAF ikgadējo iemaksu, kura paredzēta ārējām pārrobežu Interreg programmām un attiecībā uz kuru Komisijai līdz attiecīgo gadu 31. martam nav iesniegta neviena programma, un kura nav iedalīta citai programmai, kas iesniegta tajā pašā ārējo pārrobežu Interreg programmu kategorijā, piešķir tām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis.

2. Ja līdz 2024. gada 31. martam vēl joprojām ir tādas ārējās pārrobežu programmas, kuras nav iesniegtas Komisijai, tad visu 9. panta 5. punktā minēto ERAF iemaksu šajās programmās atlikušajiem gadiem līdz 2027. gadam, kura nav iedalīta citai ārējai pārrobežu Interreg programmai, kas arī saņem atbalstu attiecīgi no IPA III PRS vai KASSI PRS, piešķir tām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis.

3. Jebkuru Komisijas jau apstiprinātu ārējo pārrobežu Interreg programmu pārtrauc vai piešķīrumu programmai samazina atbilstīgi piemērojamajiem noteikumiem un procedūrām, jo īpaši, ja:

a)	neviena partnervalsts, ko aptver attiecīgā Interreg programma, attiecīgo finansēšanas nolīgumu nav parakstījusi līdz termiņam, kas noteikts saskaņā ar 57. pantu;

b)	pienācīgi pamatotos gadījumos, kad Interreg programmu nevar īstenot pēc plāna iesaistīto valstu attiecību problēmu dēļ. [Gr. 76]

Šādā gadījumā 1. punktā minēto ERAF iemaksu, kas atbilst gada maksājumiem, par kuriem vēl nav uzņemtas saistības, vai gada maksājumiem, par kuriem ir uzņemtas saistības un par kuriem saistības tā paša budžeta gada laikā ir pilnībā vai daļēji atceltas, un kuri nav iedalīti citai ārējai pārrobežu Interreg programmai, kas arī saņem atbalstu attiecīgi no IPA III PRS vai KASSI PRS, piešķir tām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurās piedalās attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis.

4. Kas attiecas Attiecībā uz Komisijas jau apstiprinātu 2. elementa Interreg programmu, partnervalsts vai Grenlandes AZT dalība tiek pārtraukta, ja iestājas kāda no situācijām, kas izklāstīta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā. [Gr. 77]

Iesaistītās dalībvalstis un, attiecīgā gadījumā, atlikušās iesaistītās partnervalstis prasa īstenot vienu no šādiem scenārijiem:

a)	Interreg programma tiek pārtraukta kopumā, jo īpaši tad, ja galvenos kopīgas attīstības uzdevumus nav iespējams paveikt bez attiecīgās partnervalsts vai Grenlandes AZT piedalīšanās; [Gr. 78]

b)	piešķīrums šai Interreg programmai tiek samazināts saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un procedūrām;

c)	Interreg programma turpinās bez partnervalsts vai Grenlandes AZT piedalīšanās. [Gr. 79]

Ja piešķīrumu Interreg programmai samazina saskaņā ar šā punkta otrās daļas b) apakšpunktu, tad ERAF iemaksu, kas atbilst gada maksājumiem, par kuriem vēl nav radušās saistības, piešķir citai 2. elementa Interreg programmai, kurā piedalās viena vai vairākas attiecīgās dalībvalstis, vai, ja dalībvalsts piedalās tikai vienā 2. elementa Interreg programmā, piešķir vienai vai vairākām iekšējām pārrobežu Interreg programmām, kurā šī dalībvalsts piedalās.

5. Iemaksu no IPA III, KASSI vai AZTP, kas samazināta saskaņā ar šo pantu, izmanto saskaņā ar attiecīgi Regulu (ES) [IPA III], Regulu (ES) [KASSI] un Padomes Lēmumu Nr. [AZT].

6. Ja trešā valsts, vai partnervalsts vai AZT , kura programmā Interreg iemaksā valsts resursus, kas nav valsts līdzfinansējums atbalstam no ERAF vai no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, šo ieguldījumu Interreg programmas īstenošanas laikā samazina vai nu kopumā, vai attiecībā uz kopīgām darbībām, kas jau ir atlasītas un saņēmušas 22. panta 6. punktā paredzēto dokumentu, tad iesaistītā dalībvalsts vai dalībvalstis prasa izmantot vienu no risinājumiem, kas izklāstīti šā panta 4. punkta otrajā daļā. [Gr. 80]

13. pants

Līdzfinansēšanas likmes

Līdzfinansēšanas likme katras Interreg programmas līmenī nav lielāka par 70 80 %, izņemot gadījumus, kad attiecībā uz ārējām pārrobežu vai 3. elementa Interreg programmām lielāks procentuālais apjoms ir noteikts attiecīgi ar Regulu (ES) [IPA III], Regulu (ES) [KASSI] un Padomes Lēmumu Nr. [AZTP] vai ar kādu citu saskaņā ar to pieņemtu aktu. [Gr. 81]

II NODAĻA

Interreg konkrētie mērķi un tematiskā koncentrācija

14. pants

Interreg konkrētie mērķi

1. ERAF atbilstīgi savai Regulas (ES) [jaunā ERAF regula] 4. pantā definētajai darbības jomai un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenti sekmē Regulas (ES) [jaunā KNR regula] 4. panta 1. punktā izklāstīto politikas mērķu sasniegšanu ar kopīgu rīcību Interreg programmu ietvaros.

2. Ja programma PEACE PLUS darbojas miera un saskaņas labā, tad ERAF — atbilstīgi konkrētajam mērķim pie 4. politikas mērķa — sniedz ieguldījumu arī sociālās, ekonomiskās un reģionālās stabilitātes veicināšanā attiecīgajos reģionos, jo īpaši ar pasākumiem, kas veltīti kopienu savstarpējas saliedētības veicināšanai. Šo konkrēto mērķi balsta atsevišķa prioritāte.

3. Papildus ERAF konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā ERAF regula] 2. pantā, ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot izmanto pie 4. PM minētajiem konkrētajiem mērķiem, proti: [Gr. 82]

a)	uzlabot darba tirgu sekmīgumu un piekļuvi kvalitatīvām darbvietām pārrobežu mērogā,

b)	uzlabot izglītības, apmācības un mūžizglītības pieejamību un kvalitāti pārrobežu mērogā nolūkā kāpināt visu iedzīvotāju iegūto izglītības un prasmju līmeni tādā mērā, lai tas tiktu atzīts pārrobežu mērogā;

c)	uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem pārrobežu mērogā;

d)	uzlabot veselības aprūpes sistēmu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju pārrobežu mērogā;

e)	sekmēt sociālo integrāciju un apkarot nabadzību — tostarp vairojot vienlīdzīgas iespējas —, un cīnīties ar jebkādu diskrimināciju pārrobežu mērogā.

4. Saistībā ar 1., 2. un 3. elementu ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība”, jo īpaši šādiem pasākumiem:

Interreg 1. un 2.A 2. elementa programmas: [Gr. 83]

i)	stiprināt publisko iestāžu — īpaši to, kam uzticēts pārvaldīt konkrētu teritoriju — un ieinteresēto personu institucionālās spējas;

ii)

stiprināt efektīvu publisko pārvaldi, veicinot juridisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem , tajā skaitā iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projektiem, pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un iestādēm, nolūkā jo īpaši atrisināt juridiskos un citus šķēršļus pierobežas reģionos; [Gr. 84]

b)	Interreg 1., 2. un 3. elementa programmas: stiprināt publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas īstenot makroreģionālas stratēģijas un jūras baseina stratēģijas;

Interreg ārējās pārrobežu programmas un 2. un 3. elementa programmas, kas saņem atbalstu no Interreg fondiem, papildus a) un b) apakšpunktā norādītajam: iedibināt savstarpēju uzticēšanos, proti, veicināt iedzīvotāju sadraudzības pasākumus, stiprināt ilgtspējīgu demokrātiju, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības aktorus un to lomu reformu un demokrātisku pārmaiņu procesos.

5. Saistībā ar Interreg ārējām pārrobežu programmām un 1., 2. un 3. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”, jo īpaši darbībām tādās jomās kā robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība, t. sk. migrantu un starptautiskā aizsardzībā esošu bēgļu aizsardzība un ekonomiskā un sociālā integrācija . [Gr. 85]

15. pants

Tematiskā koncentrācija

1. Vismaz 60 % no ERAF un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīruma prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība katrai Interreg programmai saskaņā ar 1., 2. un 3. elementu, piešķir ne vairāk kā trim politikas mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā].

2. Vēl 15 % No ERAF un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumiem prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība katrai Interreg programmai saskaņā ar 1., 2. un 3. elementu, līdz 15 % piešķir Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība”, vai savukārt līdz 10 % var piešķirt Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”. [Gr. 86]

3. Ja 2.A 1. vai 2. elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju, visu vai jūras baseina stratēģiju , ar vismaz 80 % no ERAF un attiecīgā gadījumā ar daļu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumu prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz atbalsta minētās stratēģijas mērķiem. mērķus . [Gr. 87]

4. Ja 2.B elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju vai jūras baseina stratēģiju, vismaz 70 % no ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīruma prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz minētās stratēģijas mērķiem. [Gr. 88]

5. Attiecībā uz 4. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumu prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība”.

15.a pants

Starpreģionālas investīcijas inovācijā

1. Šīs regulas 9. panta 5.a punktā (jauns) minētie līdzekļi tiek piešķirti jaunai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā, kas ir paredzēta:

a)	tādu starpreģionālu inovācijas projektu komercializācijai un izvēršanai, kam ir potenciāls sekmēt Eiropas vērtību ķēžu attīstību;

b)	kontaktu veidošanai starp pētniekiem, uzņēmumiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un publikās pārvaldes iestādēm, kas valsts vai reģionālā līmenī iesaistīti pārdomātas specializācijas un sociālās inovācijas stratēģijās;

c)	izmēģinājuma projektiem, kuru mērķis ir noteikt vai testēt jaunus attīstības risinājumus reģionālā un vietējā līmenī, pamatojoties uz pārdomātas specializācijas stratēģijām; vai

d)	inovācijas pieredzes apmaiņai, lai gūtu labumu no reģionālās vai vietējās attīstības gaitā gūtas pieredzes.

2. Lai uzturētu Eiropas teritoriālās kohēzijas principu, piešķirot aptuveni vienādu finanšu resursu daļu, šīs investīcijas ir vērstas uz saikņu veidošanu starp mazāk attīstītajiem reģioniem un vadošajiem reģioniem, palielinot reģionālo inovācijas ekosistēmu spēju mazāk attīstītajos reģionos, lai integrētu un attīstītu esošo vai topošo ES vērtību, kā arī spēju piedalīties partnerībās ar citiem reģioniem.

3. Komisija īsteno šīs investīcijas saskaņā ar tiešu vai netiešu pārvaldību. To atbalsta ekspertu grupa, nosakot ilgtermiņa darba programmu un ar to saistītos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

4. Attiecībā uz starpreģionālām investīcijām inovācijā atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija. Trešās valstis var piedalīties šajās investīcijās ar nosacījumu, ka tās dod ieguldījumu finansējumā ārēji piešķirto ieņēmumu veidā. [Gr. 89]

III NODAĻA

Programmu veidošana

I IEDAĻA

INTERREG PROGRAMMU SAGATAVOŠANA, APSTIPRINĀŠANA UN GROZĪŠANA

16. pants

Interreg programmu sagatavošana un iesniegšana

1. Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) īsteno Interreg programmu ietvaros dalītā pārvaldībā; izņēmums ir 3. elements, ko pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām var gan pilnībā, gan daļēji īstenot netiešā pārvaldībā, un 5. elements, ko īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā. [Gr. 90]

2. Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, vai AZT, vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas , izmantojot pielikumā norādīto veidni, sagatavo Interreg programmu periodam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. [Gr. 91]

3. Iesaistītās dalībvalstis Interreg programmu sagatavo sadarbībā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [6. pantā] minētajiem programmas partneriem. Sagatavojot Interreg programmas, kas aptver makroreģionālās vai jūras baseinu stratēģijas, dalībvalstīm un programmas partneriem būtu jāņem vērā attiecīgo makroreģionālo un jūras baseinu stratēģiju tematiskās prioritātes un jāapspriežas ar attiecīgajiem dalībniekiem. Dalībvalstis un programmas partneri izveido ex ante mehānismu, lai nodrošinātu, ka plānošanas perioda sākumā tiek savesti kopā visi makroreģiona un jūras baseina līmeņa dalībnieki, ETS programmas iestādes, reģioni un valstis, lai kopīgi lemtu par katras programmas prioritātēm. Vajadzības gadījumā šīs prioritātes saskaņo ar makroreģionālo vai jūras baseinu stratēģiju rīcības plāniem. [Gr. 92]

Iesaistītās trešās valstis vai partnervalstis, vai AZT attiecīgā gadījumā piesaista programmas partnerus, kas līdzvērtīgi tajā pantā minētajiem.

4. Dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, vienu vai vairākas Interreg programmu programmas iesniedz Komisijai līdz [spēkā stāšanās datums plus deviņi 12 mēneši] visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu, vai AZT vai reģionālo integrācijas un sadarbības organizāciju vārdā. [Gr. 93]

Tomēr, ja Interreg programma aptver atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, tad dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, programmu iesniedz ne vēlāk kā sešus 12 mēnešus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgo stratēģisko plānošanas dokumentu saskaņā ar 10. panta 1. punktu, vai ja tas prasīts viena vai vairāku Savienības ārējās finansēšanas instrumentu attiecīgajos pamataktos. [Gr. 94]

5. Pirms Interreg programmas iesniegšanas Komisijai iesaistītās dalībvalstis un trešās valstis, partnervalstis vai AZT rakstiski apstiprina savu piekrišanu Interreg programmas saturam. Šī piekrišana aptver arī visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu vai AZT saistības nodrošināt Interreg programmas īstenošanai vajadzīgo līdzfinansējumu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu vai AZT saistības sniegt finansiālu ieguldījumu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, tādu Interreg programmu gadījumā, kurās ir iesaistīti tālākie reģioni un trešās valstis, partnervalstis vai AZT, attiecīgās dalībvalstis, pirms iesniedz Interreg programmas Komisijai, konsultējas ar attiecīgajām trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT. Tādā gadījumā piekrišanu Interreg programmu saturam un trešo valstu, partnervalstu vai AZT iespējamajam ieguldījumam var izteikt oficiāli apstiprinātos protokolos, kas sagatavoti pēc konsultatīvām sanāksmēm ar trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT vai pēc reģionālās sadarbības organizāciju apspriedēm.

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 62. pantu, ar kuriem groza pielikumu, lai tā nebūtiskus elementus pielāgotu plānošanas periodā notikušām izmaiņām.

17. pants

Interreg programmu saturs

1. Katrā Interreg programmā izklāsta kopīgu stratēģiju, kā programma sekmēs Regulas (ES) [jaunā KNR] [4. panta 1. punktā] izklāstīto politikas mērķi un šīs regulas 14. panta 4. un 5. punktā izklāstītos Interreg konkrētos mērķus un kā tiks paziņoti rezultāti.

2. Katra Interreg programma sastāv no prioritātēm.

Katra prioritāte atbilst vienam vienīgam politikas mērķim vai attiecīgā gadījumā vienam vai abiem Interreg konkrētajiem mērķiem, vai tehniskajai palīdzībai. Prioritāte, kas atbilst politikas mērķim vai attiecīgā gadījumā vienam vai vairākiem Interreg konkrētajiem mērķiem, sastāv no viena vai vairākiem konkrētiem mērķiem. Vienam politikas mērķim vai Interreg konkrētajam mērķim var atbilst vairākas prioritātes.

3. Ar Komisijas piekrišanu un pienācīgi pamatotos gadījumos, Lai paaugstinātu programmu īstenošanas efektivitāti un paplašinātu darbību mērogu, attiecīgā dalībvalsts var nolemt uz Interreg programmām pārvietot līdz [x] 20 % no summas, kas no ERAF piešķirta attiecīgajai programmai saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” tam pašam reģionam. Katra dalībvalsts iepriekš paziņo Komisijai, ka tā gatavojas šo pārvietošanas iespēju izmantot, un iesniedz Komisijai šā lēmuma pamatojumu. Pārvietotā summa veido atsevišķu prioritāti vai atsevišķas prioritātes. [Gr. 95]

4. Katrā Interreg programmā izklāsta šādus elementus:

a)	programmas teritorija (t. sk. tās karte, ko pievieno kā atsevišķu dokumentu);

galveno kopīgi risināmo problēmu kopsavilkums, jo īpaši ņemot vērā: [Gr. 96]

i)	ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības;

ii)	kopējo investīciju nepieciešamību un papildināmību ar citiem atbalsta veidiem un iespējamās panākamās sinerģijas ; [Gr. 97]

iii)	līdzšinējā pieredzē gūtās atziņas un to, kā tās ņemtas vērā programmā ; [Gr. 98]

iv)	atbalstu makroreģionālām stratēģijām un jūras baseina stratēģijām, ja programmas teritoriju pilnībā vai daļēji aptver viena vai vairākas stratēģijas;

c)	izraudzīto politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, kā arī atbilstošo prioritāšu, konkrēto mērķu un atbalsta veidu pamatojums, attiecīgā gadījumā norādot pārrobežu infrastruktūras trūkstošos posmus; [Gr. 99]

d)	katras prioritātes, izņemot tehnisko palīdzību, konkrētie mērķi;

katra konkrētā mērķa:

saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts, un attiecīgā gadījumā to paredzamais devums šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā , jeb attiecīgi kritēriju kopums un atbilstošo pārredzamo atlases kritēriju kopums šādai darbībai ; [Gr. 100]

ii)	izlaides rādītāji un rezultātu rādītāji ar attiecīgajiem starpposma mērķrādītājiem un mērķrādītājiem;

iii)	galvenās mērķgrupas; [Gr. 101]

iv)	konkrētās mērķteritorijas, t. sk. plānotais integrētu teritoriālo investīciju, sabiedrības virzītas vietējās attīstības vai citu teritoriālo rīku izmantojums;

v)	finanšu instrumentu plānotais izmantojums; [Gr. 102]

vi)	plānoto resursu provizoriskais sadalījums pēc intervences veida;

f)	attiecībā uz tehniskās palīdzības prioritāti — plānotais izlietojums saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [30]., [31]. un [32]. pantu, un attiecīgie intervences veidi;

finansēšanas plāns ar šādām tabulām (bez sadalījuma pa iesaistītajām dalībvalstīm, trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT, ja vien tajās nav norādīts citādi):

i)	tabula, kurā norādīts kopējais finanšu piešķīrums ERAF un attiecīgā gadījumā katram Savienības ārējās finansēšanas instrumentam attiecībā uz visu plānošanas periodu un pa gadiem;

ii)	tabula, kurā norādīts kopējais finanšu piešķīrums katrai prioritātei no ERAF vai attiecīgā gadījumā no katra Savienības ārējās finansēšanas instrumenta pa prioritātēm, kā arī valstu līdzfinansējums un tas, vai valsts līdzfinansējums sastāv no publiskā un privātā sektora līdzfinansējuma;

h)	veiktās darbības, lai Regulas (ES) [jaunā KNR] 6. pantā minētos attiecīgos programmas partnerus iesaistītu Interreg programmas sagatavošanā, un šo programmas partneru nozīme programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā;

i)	paredzētā pieeja Interreg programmas komunikācijas un redzamības aspektiem, norādot mērķus, mērķauditoriju, komunikācijas kanālus, informēšanu sociālajos tīklos, plānoto budžetu un attiecīgos monitoringa un izvērtēšanas rādītājus.

5. Šā panta 4. punktā minēto informāciju sniedz šādi:

attiecībā uz g) apakšpunktā minētajām tabulām un attiecībā uz atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, šos līdzekļus norāda šādi:

attiecībā uz ārējām pārrobežu Interreg programmām, kas saņem atbalstu no IPA III un KASSI — kā vienu summu (“IPA III PRS” vai “Kaimiņattiecību PRS”), kur apvienota iemaksa no [2. kategorijas “Kohēzija un vērtības” apakškategorijas “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”] un no [6. kategorijas “Kaimiņattiecības un pasaule”];

ii)

attiecībā uz 2. un 4. elementa Interreg programmām, kas saņem atbalstu no IPA III, KASSI vai AZTP — pēc programmas partneru izvēles vai nu kā vienu summu (“Interreg fondi”), kur apvienota iemaksa no [2. kategorijas] un no [6. kategorijas], vai kā sadalījumu pēc finansēšanas instrumenta “ERAF”, “IPA III”, “KASSI” un “AZTP”;

iii)	attiecībā uz 2. elementa Interreg programmām, kas saņem atbalstu no AZTP — kā sadalījumu pēc finansēšanas instrumentiem (“ERAF” un “AZTP Grenlande”); [Gr. 103]

iv)	attiecībā uz 3. elementa Interreg programmām, kas saņem atbalstu no KASSI un AZTP — kā sadalījumu pēc finansēšanas instrumentiem (attiecīgi “ERAF”, “KASSI” un “AZTP”);

b)	šā panta 4. punkta g) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā norāda summas tikai par 2021. līdz 2025. gadu. [Gr. 104]

6. Attiecībā uz 4. punkta e) apakšpunkta vi) punktu un f) apakšpunktu intervences veidus norāda, pamatojoties uz Regulas (ES) [jaunā KNR] [I] pielikumā izklāstīto nomenklatūru.

7. Interreg programmā:

a)	norāda vadošo iestādi, revīzijas iestādi un struktūru, kas saņem maksājumus no Komisijas;

b)	izklāsta procedūru kopīgā sekretariāta un vajadzības gadījumā vadības atbalsta struktūru dalībvalstīs vai trešās valstīs izveide;, [Gr. 105]

c)	nosaka saistību sadalījumu iesaistīto dalībvalstu un, attiecīgā gadījumā, trešo valstu, partnervalstu vai AZT starpā gadījumā, ja vadošā iestāde vai Komisija ir noteikusi finanšu korekcijas.

8. Vadošā iestāde paziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām 7. punkta a) apakšpunktā norādītajā informācijā, kuru dēļ nav nepieciešamības grozīt programmu.

9. Atkāpjoties no 4. punkta, 4. elementa Interreg programmu saturu pielāgo šo Interreg programmu īpašajam raksturam, jo īpaši šādi:

a)	informācija, kas prasīta a) apakšpunktā, nav jānorāda;

b)	informāciju, kas prasīta b) un h) apakšpunktā, sniedz kā īsu izklāstu;

par katru konkrēto mērķi pie jebkuras prioritātes, izņemot tehnisko palīdzību, sniedz šādu informāciju:

i)	viena vienīgā saņēmēja definīcija vai saņēmēju ierobežots saraksts un piešķiršanas procedūra;

ii)	saistītie pasākumu veidi un to paredzamais ieguldījums konkrēto mērķu sasniegšanā;

iii)	izlaides rādītāji un rezultātu rādītāji ar attiecīgajiem starpposma mērķrādītājiem un mērķrādītājiem;

iv)	galvenās mērķgrupas;

v)	plānoto resursu provizoriskais sadalījums pēc intervences veida;

18. pants

Interreg programmu apstiprināšana

1. Komisija pilnīgi pārredzami izvērtē katru Interreg programmu un tās atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un, gadījumā, ja tiek saņemts atbalsts no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, un tas ir lietderīgi, tās saderību ar šīs regulas 10. panta 1. punktā paredzēto daudzgadu stratēģijas dokumentu vai attiecīgo stratēģisko plānošanas satvaru, kas paredzēts viena vai vairāku šādu instrumentu pamataktā. [Gr. 106]

2. Komisija var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, ir Interreg programmu iesniegusi.

3. Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, vai AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas pārskata Interreg programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus. [Gr. 107]

4. Ne vēlāk kā sešus trīs mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, iesniegusi programmu, šo programmas pārskatīto versiju , Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par katras Interreg programmas apstiprināšanu. [Gr. 108]

5. Attiecībā uz ārējām pārrobežu Interreg programmām Komisija lēmumus pieņem saskaņā ar 4. punktu pēc apspriešanās ar “IPA III komiteju” saskaņā Regulas (ES) [IPA III] [16.] pantu un ar “Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības komiteju” saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KASSI] [36.] pantu.

19. pants

Interreg programmu grozīšana

1. Pēc apspriešanās ar vietējām un reģionālajām iestādēm un saskaņā ar Regulas (ES) …/… [jaunā KNR] 6. pantu dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt Interreg programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu. [Gr. 109]

2. Komisija novērtē grozījuma atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un var sniegt apsvērumus trīs mēnešu viena mēneša laikā no grozītās programmas iesniegšanas. [Gr. 110]

3. Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas pārskata Interreg programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus. [Gr. 111]

4. Komisija apstiprina Interreg programmas grozījumu ne vēlāk kā sešus trīs mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi. [Gr. 112]

5. Pēc apspriešanās ar vietējām un reģionālajām iestādēm un saskaņā ar Regulas (ES) …/… [jaunā KNR] 6. pantu plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 5 10 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 3 5 % no programmas budžeta citai tās pašas Interreg programmas prioritātei. [Gr. 113]

Šādi pārvietojumi neskar iepriekšējos gadus.

Tos uzskata par nebūtiskiem, un tiem nav vajadzīgs Komisijas lēmums par Interreg programmas grozīšanu. Tomēr tie atbilst visām regulatīvajām prasībām. Vadošā iestāde iesniedz Komisijai pārskatīto tabulu, kas minēta 17. panta 4. punkta g) apakšpunkta ii) punktā.

6. Komisijas apstiprinājums nav nepieciešams pareizrakstības vai redakcionāliem labojumiem, kuri neietekmē Interreg programmas īstenošanu. Vadošā iestāde par šādiem labojumiem informē Komisiju.

II IEDAĻA

TERITORIĀLĀ ATTĪSTĪBA

20. pants

Integrēta teritoriālā attīstība

Interreg programmās pārrobežu juridiskās struktūras vai ETSG ir attiecīgās pilsētu iestādes, vietējās iestādes vai citas teritoriālās iestādes vai struktūras, kuru pienākums ir sagatavot teritoriālās vai vietējās attīstības stratēģijas, kas uzskaitītas Regulas (ES) [jaunā KNR] 22. pantā, un/vai izvēlēties darbības, kas atbalstāmas saskaņā ar šīm stratēģijām, kā noteikts minētās regulas [23. panta 4. punktā].

Pārrobežu juridiskā struktūra vai ETSG, kas realizē integrētas teritoriālās investīcijas saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [24.] pantu vai citu teritoriālo instrumentu saskaņā ar minētās regulas [22.] panta c) punktu, var būt arī vienīgais saņēmējs saskaņā ar šīs regulas 23. panta 5. punktu ar nosacījumu, ka pārrobežu juridiskā struktūra vai ETSG šīs funkcijas nošķir.

21. pants

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

Interreg programmu ietvaros var realizēt arī sabiedrības virzītu vietējo attīstību (“SVVA”), ko paredz Regulas (ES) [jaunā KNR] [22]. panta b) punkts, ar noteikumu, ka attiecīgo vietējo rīcības grupu sastāvā ir publisko un privāto vietējo sociālekonomisko interešu pārstāvji, kur lēmumu pieņemšanu nekontrolē atsevišķa interešu grupa, un vismaz divas iesaistītās valstis, no kurām vismaz viena ir dalībvalsts.

III IEDAĻA

DARBĪBAS UN MAZO PROJEKTU FONDI

22. pants

Interreg darbību atlase

1. Interreg darbības atlasa saskaņā ar 27. pantu izveidotā uzraudzības komiteja atbilstīgi programmas stratēģijai un mērķiem.

Minētā uzraudzības komiteja var izveidot vienu vai — īpaši gadījumos, kad pastāv apakšprogrammas — vairākas koordinācijas komitejas, kas darbību atlasē darbojas uzraudzības komitejas vadībā. Koordinācijas komitejas piemēro partnerības principu, kā noteikts Regulas (ES) …/… [jaunā KNR] 6. pantā, un tajās darbojas partneri no visām iesaistītajām dalībvalstīm. [Gr. 114]

Ja darbību pilnībā vai daļēji īsteno ārpus programmas teritorijas [Savienības iekšienē vai aiz tās robežām], šīs darbības atlase ir skaidri jāapstiprina vadošajai iestādei uzraudzības komitejā vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejā.

2. Darbību atlasei uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas un pārredzamas, nodrošina dzimumu līdztiesību un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ilgtspējīgas attīstības principu, un Savienības politiku vides jomā saskaņā ar LESD 11. pantu un 191. panta 1. punktu.

Kritēriji un procedūras nodrošina, ka atlasāmās darbības tiek sarindotas pēc prioritātes nolūkā maksimāli palielināt Savienības finansējuma devumu Interreg programmas mērķu sasniegšanā un saskaņā ar Interreg programmām realizēto darbību sadarbības dimensijas īstenošanā, kā noteikts 23. panta 1. un 4. punktā.

3. Vadošā iestāde apspriežas ar Komisiju un tās apsvērumus ņem vērā paziņo Komisijai pirms atlases kritēriju sākotnējās iesniegšanas uzraudzības komitejai vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejai. Tas pats attiecas uz jebkādām turpmākām izmaiņām šajos kritērijos. [Gr. 115]

4. Darbību atlases gaitā Pirms uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja atlasa darbības, vadošā iestāde : [Gr. 116]

a)	nodrošina, ka atlasītās darbības atbilst Interreg programmai un sniedz efektīvu ieguldījumu tās konkrēto mērķu sasniegšanā;

b)	nodrošina, ka atlasītās darbības nav pretrunā attiecīgajām stratēģijām, kas izveidotas saskaņā ar 10. panta 1. punktu vai izveidotas vienam vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem;

c)	nodrošina, ka atlasītās darbības piedāvā vislabāko atbalsta apmēra, veikto pasākumu un mērķu sasniegšanā gūto rezultātu attiecību;

d)	pārliecinās, ka saņēmējam ir darbības un uzturēšanas izmaksu segšanai nepieciešamie finanšu resursi un mehānismi;

nodrošina, ka ir veikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (22) darbības jomā ietilpstošo atlasīto darbību vidiskās ietekmes novērtējums vai sākotnējās pārbaudes procedūra, pamatojoties uz prasībām minētajā direktīvā, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/52/ES (23);

f)	pārliecinās, ka gadījumā, ja darbības ir sāktas pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei, ir nodrošināta atbilstība piemērojamajiem tiesību aktiem;

g)	nodrošina, ka atlasītās darbības ietilpst attiecīgā Interreg fonda darbības jomā un ir attiecinātas uz intervences veidu;

h)	nodrošina, ka darbības neietver pasākumus, kuri bija daļa no darbības, uz ko attiecas pārcelšana saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [60]. pantu, vai kuras būtu ienesīgas darbības pārvietošana saskaņā ar minētās regulas [59. panta 1. punkta a) apakšpunktu];

i)	nodrošina, ka atlasītās darbības neskar Komisijas argumentēts atzinums par pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu, kas apdraud izdevumu likumību un pareizību vai darbību veikšanu;

j)	nodrošina klimatnoturību investīcijām infrastruktūrā, kuras paredzamais kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi.

5. Uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja apstiprina metodiku un kritērijus, ko izmanto Interreg darbību atlasē, tostarp arī to izmaiņas, neskarot Regulas (ES) [27. panta 3. punkta b) apakšpunktu] attiecībā uz SVVA un šīs regulas 24. pantu.

6. Attiecībā uz katru Interreg darbību vadošā iestāde izsniedz vadošajam partnerim vai vienīgajam partnerim dokumentu, kurā izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi šai Interreg darbībai, tostarp īpašas prasības, kas attiecas uz piegādājamajiem produktiem vai sniedzamajiem pakalpojumiem, finansēšanas plāns, izpildes termiņš un attiecīgā gadījumā metode, kas piemērojama darbības izmaksu noteikšanai, un dotācijas izmaksas nosacījumi.

Šajā dokumentā izklāsta arī vadošā partnera pienākumus attiecībā uz līdzekļu atgūšanu saskaņā ar 50. pantu. Šos pienākumus Procedūras, kas saistītas ar līdzekļu atgūšanu, nosaka uzraudzības komiteja , un tā par šīm procedūrām vienojas . Tomēr, ja vadošais partneris atrodas citā dalībvalstī, trešā valstī, partnervalstī vai AZT, tā pienākums nav atgūt līdzekļus, izmantojot tiesu procedūras. [Gr. 117]

23. pants

Partnerība Interreg darbību ietvaros

1. Darbībās, kas atlasītas 1., 2. un 3. elementa ietvaros, ir iesaistīti aktori no vismaz divām iesaistītajām valstīm vai AZT , un vismaz viens no tiem ir saņēmējs no dalībvalsts. [Gr. 118]

Saņēmēji, kas saņem atbalstu no Interreg fonda, un partneri, kas nesaņem nekādu finansiālu atbalstu no šiem fondiem (saņēmēji un partneri, kopā saukti “partneri”), veido Interreg darbības partnerību.

2. Interreg darbību var īstenot vienā vienīgā valstī vai AZT ar nosacījumu, ka darbības pieteikumā ir norādīts, kāda būs ietekme uz programmas teritoriju un kādi būs tās ieguvumi. [Gr. 119]

3. Šā panta 1. punktu nepiemēro darbībām saskaņā ar PEACE PLUS programmu, ja tā darbojas miera un saskaņas labā.

4. Partneri sadarbojas Interreg darbību izstrādē, un īstenošanā, kā arī to nodrošināšanā ar personālu, kā arī un/vai finansēšanā . Partneru skaitu katrā Interreg operācijā cenšas ierobežot līdz ne vairāk kā 10 partneriem. [Gr. 120]

Attiecībā uz Interreg darbībām, kas notiek 3. elementa Interreg programmu ietvaros, partneriem no tālākajiem reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT ir jāsadarbojas tikai trijos divos no pirmajā daļā minētajiem četriem aspektiem. [Gr. 121]

5. Ja ir divi vai vairāk partneri, tad visi partneri izraugās vienu no tiem par vadošo partneri.

6. Pārrobežu juridiska struktūra vai ETSG var būt vienīgais partneris Interreg darbībā, kas notiek 1., 2. un 3. elementa Interreg programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka tās dalībnieki ietver partnerus no vismaz divām iesaistītajām valstīm vai AZT . [Gr. 122]

4. elementa Interreg programmu pārrobežu juridiskajā struktūrā vai ETSG ir dalībnieki no vismaz trim iesaistītajām valstīm.

Juridiska struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu vai attiecīgā gadījumā līdzekļu fondu, var būt Interreg vienīgais darbības partneris, nepiemērojot 1. punktā noteiktās prasības par sastāvu.

7. Vienīgais partneris ir reģistrēts dalībvalstī, kura piedalās Interreg programmā.

Tomēr vienīgais partneris var būt reģistrēts dalībvalstī, kura nepiedalās attiecīgajā programmā, ja ir ievēroti 23. panta nosacījumi. [Gr. 123]

24. pants

Mazo projektu fondi

1. Kopējā iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta vienā vai vairākos mazo projektu fondā fondos Interreg programmas ietvaros nepārsniedz 20 000 000 EUR vai 15 20 % no kopējā piešķīruma Interreg programmai, atkarībā no tā, kura summa ir mazāka. un Interreg programmas pārrobežu sadarbībai gadījumā ir vismaz 3 % no kopējā piešķīruma . [Gr. 124]

Mazo projektu fonda līdzekļu galasaņēmēji saņem atbalstu no ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem ar saņēmēja starpniecību un īsteno mazos projektus šā mazo projektu fonda ietvaros (“mazais projekts”).

2. Mazo projektu fonda līdzekļu saņēmējs ir pārrobežu juridiskā struktūra publisko vai privāto tiesību subjekts, subjekts ar juridiskas personas statusu vai ETSG. bez tā, vai arī fiziska persona, kas ir atbildīgi par uzsākšanas darbībām vai arī gan par uzsākšanas, gan īstenošanas darbībām . [Gr. 125]

3. Dokumentā, kurā izklāstīti nosacījumi, ar kādiem mazo projektu fonds var saņemt finansējumu, papildus 22. panta 6. punktā minētajiem elementiem norāda arī elementus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka saņēmējs:

a)	ievieš nediskriminējošu un pārredzamu atlases procedūru;

b)	mazo projektu atlasē piemēro objektīvus kritērijus, ar ko novērš interešu konfliktus;

c)	izvērtē atbalsta pieteikumus;

d)	atlasa projektus un nosaka atbalsta summu katram mazajam projektam;

e)	ir atbildīgs par darbības īstenošanu un no savas puses glabā visus apliecinošos dokumentus, kas nepieciešami revīzijas takai saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [XI] pielikumu;

f)	dara sabiedrībai pieejamu to galasaņēmēju sarakstu, kuri gūst labumu no darbības.

Saņēmējs nodrošina, ka galasaņēmēji izpilda 35. pantā noteiktās prasības.

4. Mazo projektu atlase nenozīmē, ka vadošā iestāde deleģē uzdevumus starpniekstruktūrai, kā minēts Regulas (ES) [jaunā KNR] [65. panta 3. punktā].

5. Personāla un citas tiešās izmaksas, kas atbilst izmaksu kategorijām 39. līdz 42. pantā, kā arī netiešās izmaksas, kas rodas saņēmēja līmenī par mazo projektu fonda vai fondu vadību, nepārsniedz 20 % no attiecīgā mazo projektu fonda vai fondu kopējām attiecināmajām izmaksām. [Gr. 126]

6. Ja publiskā iemaksa mazā projektā nepārsniedz 100 000 EUR, tad iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta ir vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā., izņemot projektus, kam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu. [Gr. 127]

Ja katras operācijas kopējās izmaksas nepārsniedz 100 000 EUR, atbalsta summu vienam vai vairākiem maziem projektiem var noteikt, pamatojoties uz budžeta projektu, ko nosaka, katru gadījumu izskatot atsevišķi, un to ex ante apstiprina struktūra, kas izvēlas darbību. [Gr. 128]

Ja izmanto vienotas likmes finansējumu, tad to kategoriju izmaksas, kurām piemēro vienotu likmi, var atlīdzināt saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [48. panta 1. punkta a) apakšpunktu].

25. pants

Vadošā partnera uzdevumi

1. Vadošais partneris:

a)	sadarbībā ar pārējiem partneriem izstrādā vienošanos, kurā iekļauti noteikumi, kas cita starpā nodrošina Interreg darbībai no attiecīgā Savienības fonda darbībai piešķirto līdzekļu pareizu pārvaldību, tostarp noteikumi par nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu;

b)	uzņemas atbildību, lai nodrošinātu visas Interreg darbības īstenošanu;

c)	nodrošina, ka visu partneru uzrādītie izdevumi tika samaksāti Interreg darbības īstenošanas gaitā un atbilst aktivitātēm, par kurām vienojušies visi partneri, kā arī dokumentam, ko saskaņā ar 22. panta 6. punktu ir nosūtījusi vadošā iestāde.

2. Ja saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu noteiktās prasības neparedz citādi, vadošais partneris nodrošina, ka pārējie partneri saņem iemaksas kopējo summu no attiecīgā Savienības fonda pēc iespējas ātrāk un pilnā apmērā un ievērojot grafiku, par ko vienojušies visi partneri, kā arī ievērojot to pašu procedūru, ko piemēro vadošajam partnerim . Nekādas summas neatvelk vai neietur un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas pārējiem partneriem samazinātu minēto līdzekļu apjomu. [Gr. 129]

3. Ikvienu saņēmēju dalībvalstī, trešā valstī, partnervalstī vai AZT, kas piedalās Interreg programmā, var iecelt par vadošo partneri. [Gr. 130]

Tomēr dalībvalstis, trešās valstis, partnervalstis vai AZT, kas piedalās Interreg programmā, var vienoties, ka partneri, kas nesaņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, var iecelt par vadošo partneri. [Gr. 131]

IV IEDAĻA

TEHNISKĀ PALĪDZĪBA

26. pants

Tehniskā palīdzība

1. Tehnisko palīdzību katrai Interreg programmai atmaksā kā vienotas likmes finansējumu, 2. punktā norādītās procentuālās likmes 2021. un 2022. gadā piemērojot priekšfinansējuma ikgadējiem maksājumiem saskaņā ar šīs regulas 49. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un pēc tam turpmākajos gados piemērojot attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļauti katrā maksājuma pieteikumā saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [85. panta 3. punkta] attiecīgi [a) vai c) apakšpunktu]. [Gr. 132]

2. Procentuālā daļa no ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, kas jāatmaksā par tehnisko palīdzību, ir šāda:

a)	iekšējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no ERAF: 6 7 %; [Gr. 133]

b)	ārējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no IPA-III PRS vai KASSI PRS: 10 %;

c)	2., 3. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem atbalstu gan no ERAF, gan attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem: 7 8 %. [Gr. 134]

3. Interreg programmām, kam kopējais piešķīrums ir no 30 000 000 līdz 50 000 000 EUR, tehniskajai palīdzībai domāto summu, kas aprēķināta procentuāli, palielina vēl par 500 000 EUR. Šo summu Komisija pieskaita pirmajam starpposma maksājumam.

4. Interreg programmām, kam kopējais piešķīrums ir mazāks par 30 000 000 EUR, tehniskajai palīdzībai vajadzīgo summu, ko izsaka EUR, un attiecīgo procentuālo apjomu nosaka Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina attiecīgo Interreg programmu.

IV NODAĻA

Uzraudzība, novērtēšana un komunikācija

I IEDAĻA

UZRAUDZĪBA

27. pants

Uzraudzības komiteja

1. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, un AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas , kas piedalās konkrētajā programmā, ar vadošās iestādes piekrišanu izveido komiteju attiecīgās Interreg programmas īstenošanas uzraudzībai (“uzraudzības komiteja”) trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalstīm paziņots par Komisijas lēmumu, ar ko pieņem Interreg programmu. [Gr. 135]

2. Uzraudzības komiteju vada tās dalībvalsts pārstāvis, kurā atrodas vadošā iestāde, vai vadošās iestādes pārstāvis.

Ja uzraudzības komitejas reglaments paredz, ka tās priekšsēdētāju ieceļ rotācijas kārtībā, komitejas priekšsēdētājs var būt trešās valsts, partnervalsts vai AZT pārstāvis, bet līdzpriekšsēdētājs — dalībvalsts vai vadošās iestādes pārstāvis, un otrādi. [Gr. 136]

3. Katram uzraudzības komitejas loceklim ir balsstiesības.

4. Katra uzraudzības komiteja pirmās sanāksmes laikā pieņem savu reglamentu.

Uzraudzības komitejas un attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejas reglaments nepieļauj situāciju, kad Interreg darbību atlasē rodas interešu konflikts.

5. Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata visus jautājumus, kas skar programmas progresu tās mērķu sasniegšanā.

6. Vadošā iestāde 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē publicē uzraudzības komitejas reglamentu , datu un visus uzraudzības komitejai paziņotos datus un informāciju 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē. informācijas apkopojumu, kā arī visus lēmumus, kas paziņoti uzraudzības komitejai . [Gr. 137]

28. pants

Uzraudzības komitejas sastāvs

1. Par katras Interreg programmas uzraudzības komitejas sastāvu vienojas var vienoties dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās programmā; komitejas sastāvs nodrošina sastāvā cenšas nodrošināt līdzsvarotu relevanto iestāžu, starpniekstruktūru un Regulas (ES) [jaunā KNR] [6]. pantā minēto programmas partneru pārstāvību no dalībvalstīm, trešām valstīm, partnervalstīm un AZT. [Gr. 138]

Uzraudzības komitejas sastāvā ir ņemts vērā attiecīgajā Interreg programmā iesaistīto dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu un AZT skaits. [Gr. 139]

Uzraudzības komitejā ir arī pārstāvji no reģioniem un vietējām iestādēm, kā arī citām struktūrām, kas kopīgi izveidotas visā programmas teritorijā vai tās daļā, tostarp no ETSG. [Gr. 140]

2. Vadošā iestāde uzraudzības komitejas locekļu sarakstu publicē 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē publicē par uzraudzības komitejas locekļiem iecelto iestāžu vai struktūru sarakstu . [Gr. 141]

3. Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā piedalās var piedalīties kā padomdevēji. [Gr. 142]

3.a Uzraudzības komitejas darbā kā padomdevēji var piedalīties pārstāvji no struktūrām, kas izveidotas visā programmas darbības teritorijā vai kas aptver tās daļu, tajā skaitā ETSG. [Gr. 143]

29. pants

Uzraudzības komitejas funkcijas

1. Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

a)	progresu Interreg programmas īstenošanā un starpposma mērķrādītāju un mērķrādītāju sasniegšanā;

b)	jebkurus jautājumus, kas ietekmē Interreg programmas veikumu, un jautājumu risināšanas nolūkā veiktos pasākumus;

c)	attiecībā uz finanšu instrumentiem — ex ante novērtējuma elementus, kas uzskaitīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [52. panta 3. punktā], un stratēģijas dokumentu, kas norādīts minētās regulas [53. panta 2. punktā];

d)	progresu, kas panākts, veicot izvērtējumus, izvērtējumu kopsavilkumus un jebkādus turpmākos pasākumus, kas noteikti pēc secinājumu pieņemšanas;

e)	komunikācijas un redzamības darbību īstenošanu;

f)	progresu, kas panākts, īstenojot stratēģiski svarīgas Interreg darbības un attiecīgā gadījumā lielus infrastruktūras projektus;

g)	attiecīgā gadījumā progresu publiskā sektora iestāžu un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā un vajadzības gadījumā ierosina papildu atbalsta pasākumus . [Gr. 144]

2. Papildus 22. pantā uzskaitītajiem pienākumiem saistībā ar darbību atlasi uzraudzības komiteja apstiprina:

a)	metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, t. sk. jebkādas to izmaiņas, pēc apspriešanās ar Komisiju paziņošanas Komisijai saskaņā ar šīs regulas 22. panta 2. punktu, neskarot Regulas (ES) [jaunā KNR[[27. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu]; [Gr. 145]

b)	izvērtēšanas plānu un visus tā grozījumus;

c)	jebkuru vadošās iestādes priekšlikumu grozīt Interreg programmu, tostarp attiecībā uz pārvietojumu atbilstoši 19. panta 5. punktam;

d)	galīgo veikuma ziņojumu.

30. pants

Pārskatīšana

1. Komisija var organizēt pārskatīšanu, kurā izvērtē Interreg programmas veikumu.

Pārskatīšanu var veikt rakstiski.

2. Pēc Komisijas pieprasījuma vadošā iestāde viena mēneša trīs mēnešu laikā sniedz Komisijai informāciju par 29. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem: [Gr. 146]

a)	progress programmas īstenošanā un starpposma mērķrādītāju un mērķrādītāju sasniegšanā; jebkuri jautājumi, kas ietekmē attiecīgās Interreg programmas veikumu, un jautājumu risināšanas nolūkā veiktie pasākumi;

b)	progress, kas panākts, veicot izvērtējumus, izvērtējumu kopsavilkumi un jebkādi turpmāki pasākumi, kas noteikti pēc secinājumu pieņemšanas;

c)	attiecīgā gadījumā progress publiskā sektora iestāžu un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā.

3. Pārskatīšanas iznākumu fiksē saskaņotā protokolā.

4. Vadošā iestāde turpina risināt Komisijas izvirzītos jautājumus un trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

31. pants

Datu nosūtīšana

1. Katra vadošā iestāde saskaņā ar šīs regulas 31. panta 2. punkta a) apakšpunktu Komisijai elektroniski nosūta kumulatīvus datus par attiecīgo Interreg programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. martam, 31. maijam, 31. jūlijam, un 30. septembrim, un 30. novembrim, kā arī reizi gadā — datus saskaņā ar šīs regulas 31 . panta 2 . punkta b) apakšpunktu , izmantojot Regulas (ES) [jaunā KNR] [VII] pielikumā iekļauto veidni. [Gr. 147]

Datu nosūtīšanu veic, izmantojot esošās datu ziņošanas sistēmas, ciktāl iepriekšējā plānošanas periodā ir apliecinājusies šo sistēmu uzticamība. [Gr. 148]

Pirmās nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 31. janvāris un pēdējās — 2030. gada 31. janvāris.

2. Šā panta 1. punktā minētos datus sadala pa katras prioritātes konkrētajiem mērķiem, un tie attiecas uz šādiem aspektiem:

a)	atlasīto Interreg darbību skaits, to kopējās attiecināmās izmaksas, iemaksas no attiecīgā Interreg fonda un kopējie attiecināmie izdevumi, ko partneri ir paziņojuši vadošajai iestādei, visus datus iedalot pa intervences veidiem;

b)	izlaides un rezultātu rādītāju vērtības attiecībā uz atlasītajām Interreg darbībām un ar pabeigtajām Interreg darbībām sasniegtās vērtības. [Gr. 149]

3. Attiecībā uz finanšu instrumentiem datus sniedz arī par šādiem rādītājiem:

a)	attiecināmie izdevumi pa finanšu produktu veidiem;

b)	pārvaldības izmaksas un maksas, kas deklarētas kā attiecināmie izdevumi;

c)	privātā un publiskā sektora resursu summa pa finanšu produktu veidiem, kas mobilizēti papildus fondiem;

d)	procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no Interreg fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, kā norādīts Regulas (ES) [jaunā KNR] 54. pantā, un atpakaļ iemaksātie resursi, kas attiecināmi uz atbalstu no Interreg fondiem, kā norādīts minētās regulas 56. pantā.

4. Saskaņā ar šo pantu iesniegtie dati ir atjaunināti tā mēneša beigās, kas ir pirms iesniegšanas mēneša.

5. Vadošā iestāde publicē visus Komisijai nosūtītos datus 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

32. pants

Galīgais veikuma ziņojums

1. Katra vadošā iestāde Komisijai līdz 2031. gada 15. februārim iesniedz programmas galīgo veikuma ziņojumu.

Galīgo veikuma ziņojumu iesniedz, izmantojot veidni, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [38. panta 5. punktu].

2. Galīgajā veikuma ziņojumā novērtē programmas mērķu sasniegšanu, pamatojoties uz elementiem, kas uzskaitīti 29. pantā, izņemot tā 1. punkta c) apakšpunktu.

3. Komisija pārbauda galīgo veikuma ziņojumu un informē vadošo iestādi par visiem apsvērumiem piecu mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Ja šādi apsvērumi tiek sniegti, vadošā iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju saistībā ar šiem apsvērumiem un attiecīgā gadījumā trīs mēnešu laikā informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem. Komisija informē dalībvalsti par ziņojuma akceptēšanu.

4. Vadošā iestāde galīgos veikuma ziņojumus publicē 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

33. pants

Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) rādītāji

1. Kopīgos izlaides un kopīgos rezultātu rādītājus, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [I] pielikumā, un vajadzības gadījumā programmām specifiskos izlaides un rezultātu rādītājus kas ir vislabāk piemēroti, lai novērtētu progresu virzībā uz “Eiropas teritoriālās sadarbības” (Interreg) programmas mērķiem, izmanto saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [12. panta 1. punktu un šīs regulas 17. panta 3. 4. punkta d) e ) apakšpunkta ii) punktu un 31. panta 2. punkta b) apakšpunktu. [Gr. 150]

1.a Vajadzības gadījumā un vadošās iestādes pienācīgi pamatotos gadījumos tiek izmantoti programmai raksturīgie snieguma un rezultātu rādītāji papildus rādītājiem, kas izvēlēti saskaņā ar 1. punktu. [Gr. 151]

2. Izlaides rādītāju atskaites vērtība ir nulle. 2024. gadam noteiktie starpposma mērķrādītāji un 2029. gadam nospraustie mērķrādītāji ir kumulatīvi.

II IEDAĻA

IZVĒRTĒŠANA UN KOMUNIKĀCIJA

34. pants

Izvērtēšana plānošanas periodā

1. Vadošā iestāde ne biežāk kā reizi gadā veic katras Interreg programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot attiecīgo Interreg programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti. [Gr. 152]

2. Turklāt vadošā iestāde līdz 2029. gada 30. jūnijam izvērtē katru Interreg programmu, lai novērtētu tās ietekmi.

3. Vadošā iestāde izvērtēšanu uztic funkcionāli neatkarīgiem ekspertiem.

4. Vadošā iestāde nodrošina cenšas nodrošināt procedūras, kas vajadzīgas, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus. [Gr. 153]

5. Vadošā iestāde izstrādā izvērtēšanas plānu, kas var aptvert arī vairākas Interreg programmas.

6. Vadošā iestāde izvērtēšanas plānu uzraudzības komitejai iesniedz ne vēlāk kā vienu gadu pēc Interreg programmas apstiprināšanas.

7. Vadošā iestāde visus izvērtējumus publicē 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.

35. pants

Vadošo iestāžu un partneru atbildība attiecībā uz pārredzamību un komunikāciju

1. Katra vadošā iestāde norāda komunikācijas koordinatoru katrai Interreg programmai, par kuru tā atbildīga.

2. Vadošā iestāde nodrošina, ka sešu mēnešu laikā pēc Interreg programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā pieejama informācija par tās atbildībā esošajām programmām, kura aptver programmas mērķus, aktivitātes, pieejamās finansēšanas iespējas un sasniegumus.

3. Piemēro Regulas (ES) [jaunā KNR] [44. panta 2. līdz 7. 6 . punktu] par vadošās iestādes pienākumiem. [Gr. 154]

4. Katrs Interreg darbības partneris vai katra struktūra, kura īsteno finanšu instrumentus, atzīst atbalstu, ko Interreg darbība saņēmusi no Interreg fonda, tostarp resursus, ko atkalizmanto finanšu instrumentiem saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [56]. pantu, proti:

a)	partnera profesionālajā tīmekļa vietnē, ja tāda ir, publicē īsu un ar no Interreg fonda saņemtā atbalsta apjomu samērīgu aprakstu par Interreg darbību, tostarp tās mērķiem un rezultātiem, un uzsver no Savienības saņemto finansiālo atbalstu;

b)	ar Interreg darbības īstenošanu saistītajos dokumentos un informatīvajos materiālos, ko izplata sabiedrībai vai dalībniekiem, sniedz pamanāmu paziņojumu, kurā uzsver no Interreg fonda saņemto atbalstu;

c)	tiklīdz sākas Interreg darbības faktiskā īstenošana, kas ietver materiālās investīcijas vai aprīkojuma iegādi un kuras izmaksas pārsniedz 100 000 50 000 EUR, publiskā vietā uzstāda plāksnes vai informācijas stendus; [Gr. 155]

d)	par Interreg darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, publiskā vietā uzstāda vismaz vienu drukātu vai un attiecīgā gadījumā elektronisku paziņojumu, kura minimālais izmērs ir A3 A2 un kurā norādīta informācija par Interreg darbību un uzsvērts no Interreg fonda saņemtais atbalsts; [Gr. 156]

e)	par stratēģiskas nozīmes darbībām un darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 10 000 000 5 000 000 EUR, organizē informatīvu pasākumu un savlaicīgi iesaista Komisiju un atbildīgo vadošo iestādi. [Gr. 157]

Vārdu “Interreg” izvieto līdzās Savienības simbolam saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [42]. pantu.

5. Attiecībā uz maziem projektiem un finanšu instrumentiem saņēmējs nodrošina, ka galasaņēmēji izpilda 4. punkta c) apakšpunktā noteiktās prasības.

6. Ja saņēmējs neizpilda Regulas (ES) [jaunā KNR] [42]. pantā vai šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus, dalībvalsts pienākumus vai savlaicīgi nelabo pieļauto bezdarbību , vadošā iestāde piemēro finansiālu korekciju, anulējot līdz pat 5 % no atbalsta, kas no fondiem piešķirts attiecīgajai darbībai. [Gr. 158]

V NODAĻA

Attiecināmība

36. pants

Noteikumi par izdevumu attiecināmību

1. Visu Interreg darbību vai tās daļu var īstenot ārpus dalībvalsts, tostarp ārpus Savienības, ja šī Interreg darbība veicina attiecīgās Interreg programmas mērķu sasniegšanu.

2. Neskarot noteikumus par attiecināmību, kas paredzēti Regulas (ES) [jaunā KNR] [57. līdz 62.] pantā, Regulas (ES) [jaunā ERAF] [4. un 6.] pantā vai šajā nodaļā, tostarp saskaņā ar tām pieņemtajos aktos, iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT ar kopīgu lēmumu uzraudzības komitejā nosaka papildu noteikumus par Interreg programmu izdevumu attiecināmību tikai tām izdevumu kategorijām, ko minētie noteikumi neaptver. Šie papildu noteikumi apver visu programmas teritoriju kopumā.

Tomēr tad, ja Interreg programmas ietvaros darbības tiek atlasītas, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, šos papildu noteikumus pieņem, pirms tiek publicēti pirmie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus. Visos citos gadījumos šos papildu noteikumus pieņem, pirms tiek atlasītas pirmās darbības.

3. Jautājumos, uz ko neattiecas par noteikumi attiecināmību, kas paredzēti Regulas (ES) [jaunā KNR] [57. līdz 62.] pantā, Regulas (ES) [jaunā ERAF] [4. un 6.] pantā vai šajā nodaļā, tostarp saskaņā ar tām pieņemtajos aktos, vai noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar 4. punktu, piemēro tās dalībvalsts un — attiecīgos gadījumos — trešo valstu, partnervalstu un AZT nacionālos noteikumus, kur izdevumi radušies.

4. Ja starp vadošo iestādi un revīzijas iestādi rodas domstarpības par šādas attiecīgās Interreg programmas ietvaros atlasītas Interreg darbības atbalsttiesīgumu kā tādu, tad par noteicošo uzskata vadošās iestādes viedokli, pienācīgi ņemot vērā uzraudzības komitejas atzinumu.

5. AZT nav tiesīgas saņemt atbalstu no ERAF Interreg programmu ietvaros, bet var šajās programmās piedalīties saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

37. pants

Vispārīgi noteikumi par izmaksu kategoriju attiecināmību

1. Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT var Interreg programmas uzraudzības komitejā vienoties, ka izdevumi, kas ietilpst vienā vai vairākās 38. līdz 43. pantā minētajās kategorijās, nav attiecināmi saskaņā ar vienu vai vairākām Interreg programmas prioritātēm.

2. Visi izdevumi, kas saskaņā ar šo regulu ir attiecināmi un ko ir samaksājis Interreg partneris vai kas ir samaksāti Interreg partnera vārdā, attiecas uz darbības vai tās daļas sākšanas vai sākšanas un īstenošanas izmaksām.

3. Par attiecināmām nav uzskatāmas šādas izmaksas:

a)	naudas sodi, finansiālas sankcijas un izdevumi par juridiskiem strīdiem un tiesvedību;

b)	izmaksas par dāvanām, izņemot tās, kuru vērtība nepārsniedz EUR 50 par vienu dāvanu, ja tās pasniegtas reklāmas, komunikācijas, publicitātes vai informācijas nolūkā;

c)	izmaksas, kas saistītas ar valūtas maiņas kursa svārstībām.

38. pants

Personāla izmaksas

1. Personāla izmaksas veido bruto darbaspēka izmaksas, kas rodas, nodarbinot Interreg partnera darbiniekus vienā no šādiem veidiem:

a)	pilna laika darbs;

b)	nepilna laika darbs ar fiksētu mēnesī nostrādātā laika procentuālo daļu;

c)	nepilna laika darbs ar mainīgu mēnesī nostrādāto stundu skaitu vai

d)	pamatojoties uz stundas likmi.

2. Personāla izmaksas ir tikai šādas:

algas maksājumi, kas saistīti ar pasākumiem, kurus vienība neveiktu, ja attiecīgā darbība nebūtu uzsākta, kuri noteikti darba / darbu izpildes līgumā vai lēmumā par iecelšanu amatā (abi turpmāk “nodarbinātības dokuments”) vai ar likumu un kuri saistīti ar darba pienākumiem, kas minēti konkrētā darbinieka darba aprakstā;

jebkuras citas izmaksas, kas tieši saistītas ar darba samaksas maksājumiem, kuri rodas darba devējam un kurus tas samaksā, piemēram, nodarbinātības nodokļi un sociālā apdrošināšana, tostarp pensijas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 (24), ja:

i)	tās ir noteiktas nodarbinātības dokumentā vai ar likumu;

ii)	tās ir saskaņā ar nodarbinātības dokumentā minētajiem tiesību aktiem un standarta praksi valstī un/vai organizācijā, kurā konkrētais darbinieks faktiski strādā, un

iii)	darba devējs tās nevar atgūt.

Attiecībā uz a) apakšpunktu algas maksājumiem var pielīdzināt maksājumus fiziskām personām, ko Interreg partneris nodarbina saskaņā ar līgumu, kurš nav darba / darbu izpildes līgums, un šādu līgumu var uzskatīt par nodarbinātības dokumentu.

3. Personāla izmaksas var atlīdzināt:

a)	saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [48. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu] (pamato ar nodarbinātības dokumentu un algas aprēķinu); vai

b)	izmantojot vienkāršotas izmaksu iespējas, kā izklāstīts Regulas (ES) [jaunā KNR] [48. panta 1. punkta pirmās daļas b) līdz e) apakšpunktā]; vai

kā tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [50. panta 1. punktu]. līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neaptver minētās darbības tiešās personāla izmaksas, neprasot dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu, lai noteiktu piemērojamo likmi; [Gr. 159]

4. Personāla izmaksas, kas saistītas ar personām, kuras veic nepilna darba laika uzdevumu, kas ir saistīts ar attiecīgo darbību, aprēķina kā:

a)	fiksētu procentuālo daļu no bruto darbaspēka izmaksām saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [50. panta 2. punktu]; vai

b)	mainīgu daļu no bruto darbaspēka izmaksām atbilstoši attiecīgajā darbībā nostrādāto stundu skaitam, kas katrā mēnesī var būt atšķirīgs, – pamatojoties uz laika reģistrēšanas sistēmu, kura aptver 100 % no darbinieka darba laika.

5. Attiecībā uz nepilna darba laika uzdevumiem saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu atlīdzināmās personāla izmaksas aprēķina, par pamatu izmantojot stundas likmi, ko nosaka:

mēneša attiecīgās personas pēdējās dokumentētās mēneša bruto darbaspēka izmaksas izdalot ar mēneša darba laiku, kas noteikts nodarbinātības dokumentā saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem , kā minēts darba līgumā un izteikts stundās, Regulas (ES) …/… [jaunā KNR] 50. panta 2. punkta b) apakšpunktā , vai [Gr. 160]

b)	pēdējās reģistrētās gada bruto darbaspēka izmaksas izdalot ar 1 720 stundām saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [50. panta 2., 3. un 4. punktu].

6. Personāla izmaksas, kas saistītas ar personām, kuras saskaņā ar nodarbinātības dokumentu strādā, pamatojoties uz stundas likmi, ir attiecināmas, saistībā ar darbību faktiski nostrādātās stundas piemērojot nodarbinātības dokumentā nolīgtajai stundas likmei (par pamatu izmanto darba laika reģistrēšanas sistēmu). Ja tās vēl nav iekļautas saskaņotajā stundas likmē, 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās algu izmaksas var pievienot stundu likmei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem. [Gr. 161]

39. pants

Biroja un administratīvās izmaksas

Biroja un administratīvās izmaksas nepārsniedz 15 % no kopējām darbības tiešajām izmaksām un tajās ir tikai šādi elementi: [Gr. 162]

a)	biroja noma;

b)	apdrošināšana un nodokļi, kas saistīti ar ēkām, kurās izvietots personāls, un biroja aprīkojumu (piemēram, apdrošināšana ugunsgrēka gadījumam, apdrošināšana zādzības gadījumam);

c)	komunālie pakalpojumi (piemēram, elektrība, apkure, ūdens);

d)	biroja piederumi;

e)	vispārējā grāmatvedība, kas tiek nodrošināta saņēmējā organizācijā;

arhīvi;

g)	tehniskā apkope, uzkopšana un remonti;

drošība;

i)	IT sistēmas;

j)	sakari un komunikācija (piemēram, tālrunis, fakss, internets, pasta pakalpojumi, vizītkartes);

k)	bankas pakalpojumu maksa par konta vai kontu atvēršanu un apkalpošanu, ja darbības īstenošanai nepieciešama atsevišķa konta atvēršana;

l)	maksa par starpvalstu finanšu darījumiem.

40. pants

Ceļa un uzturēšanās izmaksas

1. Ceļa un uzturēšanās izmaksas ir tikai šādi elementi:

a)	ceļa izmaksas (piemēram, biļetes, ceļojuma apdrošināšana, transportlīdzekļa apdrošināšana, degviela, nobraukums, ceļu maksas, stāvvietu maksas);

b)	ēdināšanas izmaksas;

c)	uzturēšanās izmaksas;

d)	vīzas izmaksas;

e)	dienas nauda,

neatkarīgi no tā, vai šādas izmaksas rodas un tiek samaksātas programmas teritorijā vai ārpus tās.

2. Ja kāds no 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajiem elementiem ir segts ar dienas naudu, to neatlīdzina papildus dienas naudai.

3. Ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas radušās ārējiem ekspertiem un pakalpojumu sniedzējiem, ietilpst ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksās, kas minētas 41. pantā.

4. Šajā pantā minēto izdevumu tiešu apmaksu, ko veicis saņēmēja darbinieks, pamato ar pierādījumu par to, ka saņēmējs ir atlīdzinājis minētajam darbiniekam. Minēto izmaksu kategoriju var izmantot, lai segtu darbības personāla un citu iesaistīto personu ceļa izdevumus saistībā ar Interreg darbību un programmu īstenošanu un veicināšanu. [Gr. 163]

5. Ar darbību saistītās ceļa un uzturēšanās izmaksas var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 15 % no tām minētās darbības tiešajām izmaksām., kas nav minētās darbības tiešās personāla izmaksas. [Gr. 164]

41. pants

Ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas

Ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas aprobežojas veido, taču tās neaprobežojas ar izmaksām par šādiem pakalpojumiem un lietpratību, ko nodrošina publisko tiesību vai privāto tiesību subjekts vai fiziska persona, kas nav saņēmējs attiecīgās darbības ietvaros , tajā skaitā visi partneri : [Gr. 165]

a)	pētījumi vai apsekojumi (piemēram, novērtējumi, stratēģijas, koncepcijas apraksti, projekta plāni, rokasgrāmatas);

apmācība,

c)	tulkojumi,

d)	IT sistēmas un tīmekļa vietnes izstrāde, modifikācijas un atjauninājumi;

e)	reklāma, komunikācija, publicitāte vai informācija, kura saistīta ar darbību vai pašu sadarbības programmu;

f)	finanšu pārvaldība;

g)	pakalpojumi, kas saistīti ar pasākumu vai sanāksmju organizēšanu un īstenošanu (tostarp telpu noma, ēdināšana vai mutiskās tulkošanas pakalpojumi);

h)	dalība pasākumos (piemēram, reģistrācijas maksa);

i)	juridisko konsultāciju un notāra pakalpojumi, tehniskā un finansiālā lietpratība, citi konsultāciju un grāmatvedības pakalpojumi;

j)	intelektuālā īpašuma tiesības;

k)	verifikācijas saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [68. panta 1. punkta a) apakšpunktu] un šīs regulas 45. panta 1. punktu;

l)	izmaksas par grāmatvedības funkciju programmas līmenī saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [70. pantu] un šīs regulas 46. pantu;

m)	revīzijas izmaksas saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [72]. un [75.] pantu un šīs regulas 47. un 48. pantu;

n)	bankas vai citas finanšu iestādes garantiju saņemšana, ja tas nepieciešams saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem vai ir noteikts plānošanas dokumentā, ko pieņēmusi uzraudzības komiteja;

o)	ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas radušās ārējiem ekspertiem, lektoriem, sanāksmju vadītājiem un pakalpojumu sniedzējiem; [Gr. 166]

p)	darbībām nepieciešama citu veidu specifiska lietpratība un pakalpojumi.

42. pants

Aprīkojuma izmaksas

1. Izmaksas par aprīkojumu, ko attiecīgās darbības saņēmējs iegādājas, īrē vai nomā, izņemot 39. pantā minēto aprīkojumu, aptver tikai veido, taču tās neaprobežojas ar turpmāk minēto: [Gr. 167]

a)	biroja iekārtas;

b)	datortehniku un programmatūru;

c)	mēbeles un piederumus;

d)	laboratorijas aprīkojumu;

e)	iekārtas un instrumentus;

f)	rīkus un ierīces;

g)	transportlīdzekļus;

h)	citu specifisku darbībām nepieciešamu aprīkojumu.

2. Izmaksas par lietota aprīkojuma iegādi var uzskatīt par attiecināmām, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)	tā iegādei nav saņemta nekāda cita palīdzība no Interreg fondiem vai no Regulas (ES) [jaunā KNR] [1. panta 1. punkta a) apakšpunktā] minētajiem fondiem;

b)	tā cena nepārsniedz parasto cenu attiecīgajā tirgū;

c)	tam ir darbībai vajadzīgie tehniskie parametri, un tas atbilst piemērojamām normām un standartiem.

43. pants

Infrastruktūras un darbu izmaksas

Infrastruktūras un darbu izmaksas ir tikai:

a)	zemes iegāde saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [58. panta 1. punktu]; punkta b) apakšpunktu] ; [Gr. 168]

b)	būvatļaujas;

c)	būvmateriāli;

d)	darbaspēks;

e)	specializētas operācijas (piem., augsnes sanācija, atmīnēšana).

VI NODAĻA

Interreg programmu iestādes, pārvaldība, kontrole un revīzija

44. pants

Interreg programmu iestādes

1. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, un AZT un reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas , kas piedalās Interreg programmā, Regulas (ES) [jaunā KNR] [65.] panta nolūkā izraugās vienu vienīgu vadošo iestādi un vienu vienīgu revīzijas iestādi. [Gr. 169]

2. Vadošā iestāde un revīzijas iestāde atrodas var atrasties tajā pašā dalībvalstī. [Gr. 170]

3. Ja par PEACE PLUS programmas vadošo iestādi ir izraudzīta Īpašā ES programmu struktūrvienība, uzskata, ka tā atrodas dalībvalstī.

4. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, par šīs programmas vadošo iestādi var izraudzīties ETSG.

5. Kas attiecas Attiecībā uz 2.B elementa programmām vai tādām Interreg 1. elementa programmām, kas aptver garas robežas ar vienveidīgām attīstības problēmām un vajadzībām, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, var noteikt apakšprogrammas teritorijas. [Gr. 171]

6. Ja vadošā iestāde izraugās vienu vai vairākas Interreg programmas starpniekstruktūru starpniekstruktūras saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [65. panta 3. punktu], starpniekstruktūra vai attiecīgās struktūras pilda šos uzdevumus vairāk nekā vienā iesaistītajā dalībvalstī vai to attiecīgajā dalībvalstī, vai attiecīgā gadījumā vairāk nekā vienā trešā valstī, partnervalstī vai AZT. [Gr. 172]

45. pants

Vadošās iestādes funkcijas

1. Interreg programmas vadošā iestāde pilda Regulas (ES) [jaunā KNR regula] [66]., [68]. un [69]. pantā noteiktās funkcijas, izņemot 66. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 67. pantā minēto darbību atlasi un 68. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos maksājumus saņēmējiem. Šīs funkcijas tiek pildītas visā programmas aptvertajā teritorijā, ievērojot šīs regulas VIII nodaļā noteiktās atkāpes.

1.a Atkāpjoties no Regulas (ES) …/… [jaunā KNR] 87. panta 2. punkta, Komisija kā starpposma maksājumus atmaksā 100 % no maksājuma pieteikumā iekļautajām summām, kas rodas, piemērojot programmas līdzfinansējuma likmi attiecīgā gadījumā kopējiem attiecināmiem izdevumiem vai publiskai iemaksai. [Gr. 173]

1.b Ja vadošā iestāde neveic verifikāciju saskaņā ar Regulas (ES) …/… [jaunā KNR] 68. panta 1. punkta a) apakšpunktu visā programmas darbības teritorijā, katra dalībvalsts izraugās iestādi vai personu, kas ir atbildīga par šādas verifikācijas veikšanu tās teritorijā esošiem atbalsta saņēmējiem. [Gr. 174]

1.c Atkāpjoties no Regulas (ES) …/… [jaunā KNR] 92. panta, uz Interreg programmām neattiecas ikgadējā grāmatojumu noskaidrošana. Grāmatojumu noskaidrošana tiek veikta pēc programmas beigām, pamatojoties uz galīgo veikuma ziņojumu. [Gr. 175]

2. Vadošā iestāde, apspriedusies ar dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm, partnervalstīm un AZT, kas piedalās Interreg programmā, izveido kopīgu sekretariātu, kura darbinieku sastāvs atspoguļo programmas partnerību.

Kopīgais sekretariāts palīdz vadošajai iestādei un uzraudzības komitejai to attiecīgo funkciju izpildē. Kopīgais sekretariāts sniedz arī informāciju potenciāliem saņēmējiem par finansējuma iespējām no Interreg programmām un palīdz saņēmējiem un partneriem darbību īstenošanā.

3. Atkāpjoties no Regulas (ES) [jaunā KNR regula] [70. panta 1. punkta], citā valūtā, nevis euro, maksātos izdevumus katrs partneris pārrēķina euro, izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto maiņas kursu tajā mēnesī, kurā minētie izdevumi tika iesniegti vadošajai iestādei verifikācijai saskaņā ar minētās regulas [68. panta 1. punkta a) apakšpunktu].

46. pants

Grāmatvedības funkcija

1. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, vienojas par kārtību, kādā pilda grāmatvedības funkciju.

2. Grāmatvedības funkcija sastāv no Regulas (ES) [jaunā KNR regula] [70. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā] uzskaitītajiem uzdevumiem un aptver arī Komisijas veiktos maksājumus un parasti arī maksājumus vadošajam partnerim saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR regula] [68. panta 1. punkta b) apakšpunktu].

47. pants

Revīzijas iestādes funkcijas

1. Interreg programmas revīzijas iestāde veic šajā pantā un 48. pantā paredzētās funkcijas visā Interreg programmas aptvertajā teritorijā, ievērojot VIII nodaļā noteiktās atkāpes.

Tomēr iesaistītā dalībvalsts var norādīt, kādos gadījumos revīzijas iestādei pievienojas revidents no šīs iesaistītās dalībvalsts.

2. Interreg programmas revīzijas iestāde ir atbildīga par sistēmas revīzijām un darbību revīzijām nolūkā sniegt Komisijai neatkarīgu apliecinājumu par pārvaldības un kontroles sistēmu rezultatīvu funkcionēšanu un Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību.

3. Ja Interreg programma ir iekļauta datu kopā, no kuras Komisija atlasa kopizlasi saskaņā ar 48. panta 1. punktu, revīzijas iestāde veic Komisijas izvēlēto darbību revīzijas nolūkā sniegt Komisijai neatkarīgu apliecinājumu par pārvaldības un kontroles sistēmu rezultatīvu funkcionēšanu.

4. Revīzijas veic saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem.

5. Revīzijas iestāde sagatavo un līdz katra tā gada 15. februārim, kas seko grāmatvedības gada beigām, iesniedz Komisijai gada revīzijas atzinumu saskaņā ar Regulas [FR-Omnibus] [63. panta 7. punktu], izmantojot Regulas (ES) [jaunā KNR] [XVI] pielikumā doto veidni un balstoties uz visu paveikto revīzijas darbu; atzinums aptver katru no šiem elementiem:

a)	pārskatu pilnīgums, patiesums un precizitāte;

b)	Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumība un pareizība;

c)	Interreg programmas pārvaldības un kontroles sistēma.

Ja Interreg programma ir iekļauta datu kopā, no kuras Komisija atlasa izlasi saskaņā ar 48. panta 1. punktu, ikgadējais revīzijas atzinums aptver tikai pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētos elementus.

Pēc tās dalībvalsts paziņojuma, kurā atrodas vadošā iestāde, Komisija var minēto termiņu — 15. februāri — izņēmuma kārtā pagarināt līdz 1. martam.

6. Revīzijas iestāde sagatavo un līdz katra tā gada 15. februārim, kas seko grāmatvedības gada beigām, izmantojot Regulas (ES) [jaunā KNR] XVII pielikumā doto veidni, iesniedz Komisijai gada kontroles ziņojumu saskaņā ar Regulas [FR-Omnibus] [63. panta 5. punkta b) apakšpunktu], kurš apstiprina šā panta 5. punktā minēto revīzijas atzinumu un kurā izklāstīts konstatējumu kopsavilkums, tostarp kļūdu būtības un apmēra un sistēmu trūkumu analīze, kā arī ierosinātā un īstenotā korektīvā rīcība un rezultātā iegūtais kopējais kļūdu īpatsvars un atlikušo kļūdu īpatsvars attiecībā uz Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļautajiem izdevumiem.

7. Ja Interreg programma ir iekļauta datu kopā, no kuras Komisija atlasa kopējo izlasi saskaņā ar 48. panta 1. punktu, revīzijas iestāde sagatavo šā panta 6. punktā minēto gada kontroles ziņojumu, kurā ievērotas Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [63. panta 5. punkta b) apakšpunkta] prasības un izmantota Regulas (ES) [jaunā KNR] [XVII] pielikumā dotā veidne, un kurš apstiprina šā panta 5. punktā minēto revīzijas atzinumu.

Ziņojumā izklāstīts konstatējumu kopsavilkums, tostarp kļūdu būtības un apmēra un sistēmu trūkumu analīze, kā arī ierosinātā un īstenotā korektīvā rīcība, revīzijas iestādes veikto darbību revīziju rezultāti saistībā ar 48. panta 1. punktā minēto kopizlasi un Interreg iestāžu piemērotās finansiālās korekcijas par atsevišķiem pārkāpumiem, ko revīzijas iestāde šajās darbībās atklājusi.

8. Revīzijas iestāde iesniedz Komisijai sistēmas revīzijas ziņojumus, tiklīdz ir noslēgusies ierunu procedūra ar attiecīgajām revidējamajām struktūrām.

9. Komisija un revīzijas iestāde regulāri tiekas vismaz reizi gadā, ja vien tās nav vienojušās citādi, nolūkā izskatīt revīzijas stratēģiju, gada kontroles ziņojumu un revīzijas atzinumu, koordinēt revīzijas plānus un metodes un apmainīties ar viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.

48. pants

Darbību revīzija

1. Komisija, izmantojot statistiskas atlases metodi, atlasa to darbību (vai citu izlases vienību) kopizlasi, kura nepieciešama, lai revīzijas iestādes varētu revidēt darbības Interreg programmās, kuras saņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, par katru grāmatvedības gadu.

Kopizlase ir reprezentatīva visām datu kopā ietilpstošajām Interreg programmām.

Kopizlases atlases vajadzībām Komisija var Interreg programmas stratificēt grupās atkarībā no to specifiskajiem riskiem.

2. Programmas iestādes kopizlases atlasei nepieciešamo informāciju Komisijai sniedz ne vēlāk kā līdz tā gada 1. septembrim, kas seko grāmatvedības gada beigām.

Informāciju iesniedz standartizētā elektroniskā formātā, tā ir pilnīga un ir saskanīga ar izdevumiem, ko Komisija deklarējusi atsauces grāmatvedības gadā.

3. Neskarot prasību veikt 47. panta 2. punktā minēto revīziju, ja Interreg programmas ietilpst kopizlasē, tad revīzijas iestādes neveic šo programmu ietvaros īstenoto darbību papildu revīziju, izņemot gadījumus, kad to pieprasa Komisija saskaņā ar šā panta 8. punktu, vai gadījumus, kad revīzijas iestāde ir konstatējusi specifiskus riskus.

4. Komisija attiecīgo Interreg programmu revīzijas iestādes par atlasīto kopizlasi informē laikus, lai tās visā visumā varētu veikt darbību revīzijas ne vēlāk kā līdz tā gada 1. oktobrim, kas seko katra grāmatvedības gada beigām.

5. Attiecīgās revīzijas iestādes informāciju par šo revīziju rezultātiem, kā arī par finansiālajām korekcijām par atklātiem atsevišķiem pārkāpumiem iesniedz ne vēlāk kā gada kontroles ziņojumos, kas jāsniedz Komisijai saskaņā ar 47. panta 6. un 7. punktu.

6. Kad Komisija ir izvērtējusi saskaņā ar 1. punktu atlasīto darbību revīziju rezultātus, tā sava ticamības pārbaudes procesa vajadzībām aprēķina vispārīgo ekstrapolēto kļūdu īpatsvaru attiecībā uz tām Interreg programmām, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase.

7. Ja 6. punktā minētais vispārīgais ekstrapolētais kļūdas īpatsvars pārsniedz 2 3,5 % no to Interreg programmu deklarētajiem kopējiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija aprēķina vispārīgo atlikušo kļūdu īpatsvaru, ņemot vērā finansiālās korekcijas, ko attiecīgās Interreg programmas iestādes piemērojušas par pārkāpumiem, kuri atklāti, revidējot saskaņā ar 1. punktu atlasītās darbības. [Gr. 176]

8. Ja 7. punktā minētais vispārīgais atlikušais kļūdas īpatsvars pārsniedz 2 3,5 % no to Interreg programmu deklarētajiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija nosaka, vai ir vajadzīgs prasīt, lai konkrētas Interreg programmas vai visvairāk skarto Interreg programmu grupas revīzijas iestāde veic papildu revīzijas darbu, lai sīkāk izvērtētu kļūdas īpatsvaru un novērtētu nepieciešamos koriģējošos pasākumus attiecībā uz Interreg programmām, ko skar atklātie pārkāpumi. [Gr. 177]

9. Balstoties uz novērtējumiem par tāda papildu revīzijas darba rezultātiem, kas prasīts saskaņā ar 8. punktu, Komisija var prasīt, lai tiek piemērotas papildu finansiālas korekcijas tām Interreg programmām, ko skar atklātie pārkāpumi. Tādos gadījumos Interreg iestādes veic nepieciešamās finansiālās korekcijas saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [97. pantu].

10. Katra tādas Interreg programmas revīzijas iestāde, par kuru 2. punktā minētās informācijas trūkst, tā ir nepilnīga vai nav iesniegta 2. punkta pirmajā daļā minētajā termiņā, veic atsevišķu atlasi attiecībā uz šo Interreg programmu saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [73. pantu].

VII NODAĻA

Finanšu pārvaldība

49. pants

Maksājumi un priekšfinansējums

1. ERAF atbalstu un attiecīgā gadījumā atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem katrai Interreg programmai iemaksā vienā vienīgā kontā bez valstu apakškontiem saskaņā ar 46. panta 2. punktu.

2. Ja ir pieejami līdzekļi, Komisija izmaksā priekšfinansējumu, pamatojoties uz kopējo atbalstu no katra Interreg fonda, kā noteikts katras Interreg programmas apstiprināšanas lēmumā, ko pieņem saskaņā ar 18. pantu; 2022.–2026. gadā priekšfinansējumu izmaksā kā gada maksājumus pirms 1. jūlija, bet apstiprināšanas lēmuma gadā ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas:

a)	2021 1 3 %; [Gr. 178]

b)	2022 1 2,25 %; [Gr. 179]

c)	2023 1 2,25 %; [Gr. 180]

d)	2024 1 2,25 %; [Gr. 181]

e)	2025 1 2,25 %; [Gr. 182]

f)	2026 1 2,25 %. [Gr. 183]

3. Ja ārējās pārrobežu Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un IPA III PRS vai KASSI PRS, priekšfinansējumu visiem fondiem, no kura saņem atbalstu šāda Interreg programma, maksā saskaņā ar Regulu (ES) [IPA III] vai [KASSI] vai ar kādu citu saskaņā ar tām pieņemtu aktu. [Gr. 184]

Priekšfinansējuma summu, ja vajadzīgs, var izmaksāt divās daļas atbilstoši budžeta vajadzībām.

Ja 24 36 mēnešu laikā pēc dienas, kad Komisija izmaksā pirmo priekšfinansējuma summas daļu, nav iesniegts neviens maksājumu pieprasījums pieteikums saistībā ar Interreg programmu, izmaksātā priekšfinansējuma kopsummu atmaksā Komisijai. Šāds atmaksājums ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi un nemazina atbalstu programmai no ERAF, IPA III PRS vai KASSI PRS. [Gr. 185]

50. pants

Atgūšana

1. Vadošā iestāde nodrošina, ka visas pārkāpuma rezultātā samaksātās summas tiek atgūtas no vadošā vai vienīgā saņēmēja. Partneri atmaksā vadošajam partnerim saņēmējam visas nepamatoti izmaksātās summas.

2. Ja vadošais partneris nespēj nodrošināt līdzekļu atmaksu no pārējiem partneriem vai ja vadošā iestāde nespēj nodrošināt līdzekļu atmaksu no vadošā vai vienīgā partnera, tad dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT, kuras teritorijā atrodas vai — ETSG gadījumā — ir reģistrēts attiecīgais partneris, atlīdzina vadošajai iestādei visas summas, kas tika nepamatoti izmaksātas šim partnerim. Vadošā iestāde atbild par attiecīgo summu atlīdzināšanu Savienības vispārējā budžetā atbilstoši Interreg programmā noteiktajai saistību sadalīšanai starp iesaistītajām dalībvalstīm, trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT.

3. Kad dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT ir atlīdzinājusi vadošajai iestādei visas partnerim nepamatoti izmaksātās summas, tā var turpināt vai sākt piedziņas procedūru pret šo partneri saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Ja piedziņa ir sekmīga, dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT var izmantot šīs summas attiecīgās Interreg programmas valsts līdzfinansējumam. Dalībvalstij, trešai valstij, partnervalstij vai AZT nav nekādu ziņošanas pienākumu pret programmas iestādēm, uzraudzības komiteju vai Komisiju par šādu valsts piedziņu.

4. Ja dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT nav atbilstīgi 3. punktam atlīdzinājusi vadošajai iestādei visas partnerim nepamatoti izmaksātās summas, tad par šīm summām deleģētais kredītrīkotājs izdod iekasēšanas rīkojumu, kuru izpilda, kad vien iespējams, ar ieskaitu no summām, kas dalībvalstij, trešai valstij, partnervalstij vai AZT pienākas no turpmākiem maksājumiem tai pašai Interreg programmai, vai — trešās valsts, partnervalsts vai AZT gadījumā — no turpmākiem maksājumiem programmām no attiecīgajiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Tāda atgūšana nav finansiāla korekcija un nesamazina no ERAF vai no jebkāda Savienības ārējās finansēšanas instrumenta piešķirto atbalstu attiecīgajai Interreg programmai. Atgūtā summa ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [177. panta 3. punktu].

VIII NODAĻA

Trešo valstu vai partnervalstu, vai AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizāciju dalība dalītās pārvaldības Interreg programmās [Gr. 186]

51. pants

Piemērojamie noteikumi

Uz trešo valstu vai partnervalstu, vai AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizāciju dalību dalītās pārvaldības Interreg programmās attiecas I līdz VII nodaļa un X nodaļa, ievērojot šajā nodaļā izklāstītos noteikumus. [Gr. 187]

52. pants

Interreg programmas iestādes un to funkcijas

1. Interreg programmā iesaistītās trešās valstis, partnervalstis un AZT vai nu savā teritorijā atļauj attiecīgās programmas vadošajai iestādei pildīt savas funkcijas, vai arī norāda valsts iestādi kā kontaktpunktu, lai vadošā iestāde vai valsts kontrolieris attiecīgajā teritorijā var veikt pārvaldības verifikācijas, ko paredz Regulas (ES) [jaunā KNR] [68. panta 1. punkta a) apakšpunkts].

2. Interreg programmā iesaistītās trešās valstis, partnervalstis un AZT vai nu atļauj savā teritorijā attiecīgās programmas revīzijas iestādei veikt savas funkcijas, vai arī norāda valsts revīzijas iestādi vai struktūru, kas ir funkcionāli neatkarīga no valsts iestādes.

3. Interreg programmā iesaistītās trešās valstis, partnervalstis un AZT deleģē var deleģēt personālu programmas kopīgajā sekretariātā un/vai ar vadošās iestādes piekrišanu izveido tā šā kopīgā sekretariāta filiāli savā teritorijā. [Gr. 188]

4. Valsts iestāde vai struktūra, kas līdzvērtīga Interreg programmu komunikācijas koordinatoram, ko paredz 35. panta 1. punkts, palīdz var palīdzēt vadošajai iestādei un partneriem attiecīgajā trešā valstī, partnervalstī vai AZT veikt 35. panta 2. līdz 7. punktā uzskaitītos uzdevumus. [Gr. 189]

53. pants

Pārvaldības metodes

1. Ārējās pārrobežu Interreg programmas, kas saņem atbalstu gan no ERAF, gan no IPA III PRS vai KASSI PRS, īsteno dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai partnervalstī.

PEACE PLUS programmu īsteno dalītā pārvaldībā gan Īrijā, gan Apvienotajā Karalistē.

2. Tādas 2. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem apvienotas iemaksas no ERAF un no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī, partnervalstī, iesaistītajā AZT vai — attiecībā uz 3. elementu — jebkurā AZT neatkarīgi no tā, vai šī AZT saņem atbalstu no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. [Gr. 190]

3. Tādas 3. elementa Interreg programmas, kas saņem apvienotas iemaksas no ERAF un no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno jebkurā no šādiem veidiem:

a)	dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT , vai trešo valstu grupā, kas ir daļa no reģionālas organizācijas ; [Gr. 191]

dalītā pārvaldībā tikai dalībvalstīs un jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT , vai trešo valstu grupā, kas ir daļa no reģionālas organizācijas , attiecībā uz ERAF izdevumiem ārpus Savienības vienai vai vairākām darbībām, turpretī iemaksas no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem tiek pārvaldītas netiešā pārvaldībā; [Gr. 192]

c)	netiešā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT , vai trešo valstu grupā, kas ir daļa no reģionālas organizācijas . [Gr. 193]

Ja 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā, ir vajadzīga iepriekšēja vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm un reģioniem un piemēro 60. pantu. [Gr. 194]

3.a Kopīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, ar kuriem mobilizē finansējumu no daudzpusējām vai vairāku valstu KASSI un ETS programmām, var uzsākt, ja attiecīgās vadošās iestādes tam piekrīt. Uzaicinājuma saturā atspoguļo tā ģeogrāfisko tvērumu un tā paredzamo ieguldījumu attiecīgo programmu mērķu sasniegšanā. Vadošās iestādes lemj par to, vai uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus piemērojami KASSI vai ETS noteikumi. Tās var nolemt iecelt galveno vadošo iestādi, kas ir atbildīga par vadības un kontroles uzdevumiem saistībā ar uzaicinājumu. [Gr. 195]

54. pants

Attiecināmība

1. Atkāpjoties no Regulas (ES) [jaunā KNR] [57. panta 2. punkta], iemaksu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem var saņemt par izdevumiem, kas radušies, partnerim vai PPP darbību privātajam partnerim sagatavojot un īstenojot Interreg darbības, sākot no 2021. gada 1. janvāra, un samaksāti pēc dienas, kad noslēgts finansēšanas nolīgums ar attiecīgo trešo valsti, partnervalsti vai AZT.

Tomēr izdevumi par tehnisko palīdzību, ko pārvalda dalībvalstī esošās programmas iestādes, ir attiecināmi no 2021. gada 1. janvāra pat tad, ja tie ir samaksāti par darbībām, ko īsteno trešo valstu, partnervalstu vai AZT labā.

2. Ja Interreg programma darbību atlasē izmanto uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, šādos uzaicinājumos pieteikumu saņemt iemaksu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem var iekļaut pat tad, ja tos izsludina, pirms ir parakstīts attiecīgais finansēšanas nolīgums, un darbības var tikt atlasītas vēl pirms šiem datumiem.

Tomēr vadošā iestāde pirms šiem datumiem nedrīkst izsniegt 22. panta 6. punktā paredzēto dokumentu.

55. pants

Lieli infrastruktūras projekti

1. Šajā iedaļā apskatītās Interreg programmas var atbalstīt “lielus infrastruktūras projektus”, proti, darbības, kas aptver tādu būvdarbu, aktivitāšu vai pakalpojumu kopumu, kuri paredzēti nedalāmas konkrēta rakstura funkcijas izpildei ar skaidri noteiktiem kopīgu interešu mērķiem, nolūkā realizēt investīcijas, kam ir pārrobežu ietekme un ieguvumi, un kuru budžeta daļa vismaz 2 500 000 EUR apmērā ir piešķirta infrastruktūras iegādei.

2. Katrs saņēmējs, kas īsteno lielu infrastruktūras projektu vai tā daļu, piemēro piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus.

3. Ja viena vai vairāku lielu infrastruktūras projektu atlase ir iekļauta uzraudzības komitejas vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejas sanāksmes darba programmā, tad vadošā iestāde katra šāda projekta koncepcijas aprakstu nosūta Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sanāksmes dienas. Koncepcijas apraksts nav garāks par trim piecām lappusēm, un tajā ir norādīts nosaukums, atrašanās vieta, budžets, vadošais partneris un partneri, kā arī galvenie mērķi un nodevumi , turklāt tajā arī iekļauts ticams uzņēmējdarbības plāns, kas parāda, ka projekts vai projekta turpinājums ir drošs pat bez Interreg līdzekļu piešķiršanas . Ja koncepcijas apraksts par vienu vai vairākiem lieliem infrastruktūras projektiem netiek nosūtīts Komisijai norādītajā termiņā, Komisija var prasīt, lai uzraudzības komitejas priekšsēdētājs vai koordinācijas komitejas priekšsēdētājs attiecīgos projektus svītro no sanāksmes darba programmas. [Gr. 196]

56. pants

Iepirkums

1. Ja darbības īstenošanai saņēmējam ir nepieciešams pakalpojumu, piegāžu vai darbu iepirkums, piemēro šādus noteikumus:

a)	ja saņēmējs ir līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzēja iestāde publiskā iepirkuma procedūrām piemērojamo Savienības tiesību izpratnē, tas piemēro valsts normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saistībā ar Savienības tiesību aktiem;

ja saņēmējs ir tādas partnervalsts publiska iestāde, uz ko attiecas IPA III vai KASSI un kuras līdzfinansējums ir pārvests vadošajai iestādei, tā var piemērot valsts normatīvos un administratīvos aktus ar nosacījumu, ka finansēšanas nolīgumā tas ir atļauts un ka līgums tiek piešķirts piedāvājumam ar labāko cenas un vērtības attiecību vai attiecīgi zemākās cenas piedāvājumam, izvairoties no jebkāda interešu konflikta.

2. Ja līgums tiek piešķirts par precēm, darbiem vai pakalpojumiem, tad visos gadījumos, izņemot 1. punktā minētos, piemēro iepirkuma procedūras saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [178.] un [179.] pantu un minētās regulas 1. pielikuma 3. nodaļu (36. līdz 41. punktu).

57. pants

Finanšu pārvaldība

Komisijas lēmumi, ar ko apstiprina Interreg programmas, kas saņem atbalstu arī no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, atbilst prasībām, kas nepieciešamas, lai tos varētu uzskatīt par finansēšanas lēmumiem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [110. panta 2. punktu].

58. pants

Finansēšanas nolīgumu noslēgšana dalītā pārvaldībā

1. Lai īstenotu Interreg programmu trešā valstī, partnervalstī vai AZT, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [112. panta 4. punktu] noslēdz finansēšanas nolīgumu starp Komisiju, kas pārstāv Savienību, un katru iesaistīto trešo valsti, partnervalsti vai AZT, kas tiek pārstāvēta saskaņā ar tās tiesisko regulējumu.

2. Finansēšanas nolīgumu slēdz ne vēlāk kā līdz tā gada 31. decembrim, kas seko gadam, kurā uzņemtas pirmās budžeta saistības, un to uzskata par noslēgtu dienā, kad to parakstījusi pēdējā puse.

Finansēšanas nolīgums stājas spēkā vai no dienā, kad

a)	to parakstījusi pēdējā puse, vai

b)	kad trešā valsts vai partnervalsts vai AZT ir pabeigusi procedūru, kas nepieciešama tā ratifikācijai saskaņā ar tās tiesisko regulējumu, un par to informējusi Komisiju.

3. Ja Interreg programmā iesaistīta vairāk nekā viena trešā valsts, partnervalsts vai AZT, vismaz vienu finansēšanas nolīgumu paraksta abas puses pirms minētās dienas. Pārējās trešās valstis, partnervalstis vai AZT var parakstīt savus attiecīgos finansēšanas nolīgumus ne vēlāk kā līdz 30. jūnijam otrajā gadā, kas kas seko gadam, kurā uzņemtas pirmās budžeta saistības.

4. Dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgās Interreg programmas vadošā iestāde:

a)	var arī parakstīt finansēšanas nolīgumu, vai arī

b)	tajā pašā dienā ar katru attiecīgajā Interreg programmā iesaistīto trešo valsti, partnervalsti vai AZT paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā izklāstītas savstarpējās tiesības un pienākumi attiecībā uz īstenošanu un finanšu pārvaldību.

Kad dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, sūta Komisijai parakstītu finansēšanas nolīguma kopiju vai īstenošanas nolīguma kopiju, tā vienlaikus kā atsevišķu dokumentu nosūta arī sarakstu ar plānotajiem lielajiem infrastruktūras projektiem, kas definēti 55. pantā, norādot arī to iecerēto nosaukumu, atrašanās vietu, budžetu un vadošo partneri.

5. Īstenošanas nolīgumā, kas parakstīts saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, ir apskatīti vismaz šādi elementi:

a)	sīka maksājumu kārtība;

b)	finanšu pārvaldība;

c)	lietvedība;

d)	ziņošanas pienākumi;

e)	verifikācijas, kontroles un revīzija;

f)	pārkāpumi un atgūtie līdzekļi.

6. Ja dalībvalsts, kurā atrodas Interreg programmas vadošā iestāde, nolemj parakstīt finansēšanas nolīgumu saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu, šo finansēšanas nolīgumu uzskata par Savienības budžeta izpildes instrumentu saskaņā ar Finanšu regulu, nevis par starptautisku nolīgumu LESD 216. līdz 219. panta nozīmē.

59. pants

Trešo valstu, partnervalstu vai AZT iemaksa, kas nav līdzfinansējums

1. Ja trešā valsts, partnervalsts vai AZT vadošajai iestādei pārskaita tādu finansiālu iemaksu Interreg programmā, kas nav tās līdzfinansējums šai Interreg programmai paredzētajam Savienības atbalstam, noteikumus par šo finansiālo iemaksu iekļauj šādā dokumentā:

ja dalībvalsts paraksta finansēšanas nolīgumu saskaņā ar 58. panta 4. punkta a) apakšpunktu — atsevišķā īstenošanas nolīgumā, ko paraksta vai nu dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, un trešā valsts, partnervalsts vai AZT, vai arī tieši vadošā iestāde un kompetentā iestāde trešajā valstī, partnervalstī vai AZT;

ja dalībvalsts paraksta īstenošanas nolīgumu saskaņā ar 58. panta 4. punkta b) apakšpunktu — vai nu

i)	šī īstenošanas nolīguma atsevišķā daļā, vai

ii)	papildu īstenošanas nolīgumā, ko paraksta tās pašas a) apakšpunktā minētās puses.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) punkta nolūkā īstenošanas nolīguma iedaļas var attiecīgā gadījumā attiekties gan uz pārskaitīto finanšu iemaksu, gan uz Savienības atbalstu Interreg programmai.

2. Šā panta 1. punktā minētais īstenošanas nolīgums satur vismaz to informāciju par trešās valsts, partnervalsts vai AZT līdzfinansējumu, kas minēta 58. panta 5. punktā.

Turklāt tajā norāda šādu informāciju:

a)	papildu finansiālās iemaksas summa;

b)	paredzētais izmantojums un izmantošanas nosacījumi, tostarp nosacījumi, kā pieteikties šai papildu iemaksai.

3. Kas attiecas uz PEACE PLUS programmu, Apvienotās Karalistes finansiālā iemaksa — Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [21. panta 2. punkta e) apakšpunktā] minēto ārējo piešķirto ieņēmumu veidā — ir daļa no budžeta apropriācijām 2. kategorijas “Kohēzija un vērtības” apakškategorijai “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”.

Uz minēto iemaksu attiecas specifisks finansēšanas nolīgums ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar 58. pantu. Šī specifiskā finansēšanas nolīguma puses ir Komisija un Apvienotā Karaliste, kā arī Īrija.

To paraksta pirms programmas īstenošanas sākšanas, lai Īpašā ES programmu struktūrvienība varētu programmas īstenošanai piemērot visus Savienības tiesību aktus.

IX NODAĻA

Īpaši noteikumi par tiešo vai netiešo pārvaldību

60. pants

Tālāko reģionu sadarbība

1. Ja pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā saskaņā ar attiecīgi 53. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu, īstenošanas uzdevumus uztic vienai no struktūrām, kas uzskaitītas Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā], jo īpaši tādai struktūrai, kas atrodas iesaistītajā dalībvalstī, tostarp attiecīgās Interreg programmas vadošajai iestādei. [Gr. 197]

2. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [154. panta 6. punkta c) apakšpunktu] Komisija var nolemt neprasīt minētā panta 3. un 4. punktā minēto ex ante novērtējumu, ja Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā] minētie budžeta izpildes uzdevumi ir uzticēti tālāko reģionu Interreg programmas vadošajai iestādei, kas norādīta saskaņā ar šīs regulas 37. panta 1. punktu un Regulas (ES) [jaunā KNR] [65.] pantu.

3. Ja Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā] minētie budžeta izpildes uzdevumi ir uzticēti dalībvalsts organizācijai, piemēro Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [157.] pantu.

4. Ja programmu vai rīcību, kas līdzfinansēta no viena vai vairākiem ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno trešā valsts, partnervalsts, AZT vai jebkura cita struktūra, kas uzskaitīta Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā] vai minēta Regulā (ES) [KASSI] un/vai Padomes lēmumā [AZT lēmums], tad piemēro šo instrumentu attiecīgos noteikumus, jo īpaši Regulas (ES) [KASSI] II sadaļas I, III un V nodaļu.

61. pants

Starpreģionālas investīcijas inovācijā

Pēc Komisijas iniciatīvas ERAF var atbalstīt starpreģionālas investīcijas inovācijā, kā noteikts 3. panta 5. punktā, kas saved kopā nacionālā vai reģionālā līmenī iedibinātās pārdomātas specializācijas stratēģijās iesaistītos pētniekus, uzņēmumus, pilsonisko sabiedrību un publisko pārvaldi. [Gr. 198]

61.a pants

Atbrīvojums no LESD 108. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības

Komisija var atzīt, ka palīdzība projektiem, kurus atbalsta ar ES teritoriālo sadarbību, ir saderīga ar iekšējo tirgu un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības. [Gr. 199]

X NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

62. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 16. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no [viena diena pēc publicēšanas = spēkā stāšanās diena] līdz 2027. gada 31. decembrim.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 16. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 16. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divos mēnešos] no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

63. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [108. panta 1. punktu]. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

64. pants

Pārejas noteikumi

Programmām un darbībām, kas saņem atbalstu no ERAF 2014.–2020. gada plānošanas periodā, turpina piemērot Regulu (ES) Nr. 1299/2013 vai jebkuru citu aktu, kas saskaņā ar to pieņemts.

65. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) OV C 440, 6.12.2018., 116. lpp..

(2) OV C 86, 7.3.2019., 137. lpp..

(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta nostāja.

(4) [Atsauce]

(5) [Atsauce]

(6) Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017)0534, 20.9.2017.

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

(8) Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”, COM(2017) 376 final , 18.7.2017.

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(10) Regula (ES) XXX, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (OV L xx, lpp.).

(11) Regula (ES) XXX, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (OV L xx, lpp.).

(12) Padomes Lēmums (ES) XXX par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp par attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (OV L xx, lpp.).

(13) Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(14) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, COM(2017)0623, 24.10.2017.

(15) Eiropas Reģionu komitejas 2017. gada 12. jūlija atzinums “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”, (OV C 342, 12.10.2017., 38. lpp.).

(16) Eiropas Reģionu komitejas 2017. gada 12. jūlija atzinums “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”, (OV C 342, 12.10.2017., 38. lpp.).

(17) Komisijas 2014. gada 4. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 481/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 attiecībā uz īpašiem noteikumiem par sadarbības programmu izdevumu atbilstību (OV L 138, 13.5.2014, 45. lpp.).

(18) [Atsauce]

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(20) Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(21) Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (OV C 209, 23.7.2013., 1. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/52/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES (OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp.)

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).

PIELIKUMS

INTERREG PROGRAMMU VEIDNE

CCI	[15 rakstzīmes]
Nosaukums	[255]
Versija
Pirmais gads	[4]
Pēdējais gads	[4]
Atbalsttiesīgums no
Atbalsttiesīgums līdz
Komisijas lēmuma numurs
Komisijas lēmuma datums
Programmu grozošā lēmuma numurs	[20]
Programmu grozošā lēmuma spēkā stāšanās datums
NUTS reģioni, uz kuriem attiecas programma
Interreg elements

1. Programmas stratēģija: galvenie attīstības politikas uzdevumi un politikas risinājumi

1.1.

Programmas teritorija (nav vajadzīgs 4. elementa Interreg programmām)

Atsauce: 17. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 17. panta 9. punkta a) apakšpunkts

Teksta lauks [2 000 ]

1.2.

Kopsavilkums par galvenajiem kopīgajiem uzdevumiem, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, un teritoriālās atšķirības, kopējās investīciju vajadzības un papildināmību ar citiem atbalsta veidiem, atziņas, kas gūtas no agrākās pieredzes, makroreģionālās un jūras baseina stratēģijas, ja programmas teritoriju pilnībā vai daļēji aptver viena vai vairākas stratēģijas.

Atsauce: 17. panta 4. punkta b) apakšpunkts, 17. panta 9. punkta b) apakšpunkts

Teksta lauks [50 000 ]

1.3.

Izraudzīto politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, atbilstošo prioritāšu, konkrēto mērķu un atbalsta veidu pamatojums, attiecīgā gadījumā norādot pārrobežu infrastruktūras trūkstošos posmus

Atsauce: 17. panta 4. punkta c) apakšpunkts

1. tabula.

Izraudzītais politikas mērķis vai izraudzītais Interreg konkrētais mērķis	Izvēlētais konkrētais mērķis	Prioritāte	Izvēles pamatojums
			[2 000 rakstzīmes katram mērķim]

2. Prioritātes [300]

Atsauce: 17. panta 4. punkta d) un e) apakšpunkts

2.1. Prioritātes nosaukums (atkārto pie katras prioritātes)

Atsauce: 17. panta 4. punkta d) apakšpunkts

Teksta lauks: [300]

□	Šī ir prioritāte atbilstīgi pārvietojumam saskaņā ar 17. panta 3. punktu

2.1.1.

Konkrētais mērķis (atkārto par katru izvēlēto konkrēto mērķi pie prioritātēm, kas nav tehniskā palīdzība)

Atsauce: 17. panta 4. punkta e) apakšpunkts

2.1.2

Saistītie pasākumi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts, un to paredzamais ieguldījums šo konkrēto mērķu sasniegšanā, kā arī attiecīgā gadījumā makroreģionālo stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā

Atsauce: 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta i) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta ii) punkts

Teksta lauks [7 000 ]

Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts

Teksta lauks [2 000 ]

Interreg 4. elementa programmas:

Atsauce: 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta i) punkts

Viena vienīgā saņēmēja definīcija vai saņēmēju ierobežots saraksts un piešķiršanas procedūra

Teksta lauks [7 000 ]

2.1.3 Rādītāji

Atsauce: 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta ii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta iii) punkts

2. tabula. Izlaides rādītāji

Prioritāte

Konkrētais mērķis

[5]

Rādītājs

Mērvienība

[255]

Starpposma mērķrādītājs (2024)

[200]

Galīgais mērķrādītājs (2029)

[200]

3. tabula. Rezultātu rādītāji

Prioritāte	Konkrētais mērķis	ID	Rādītājs	Mērvienība	Atskaites pozīcija	Atsauces gads	Galīgais mērķrādītājs (2029)	Datu avots	Piezīmes

2.1.4 Galvenās mērķgrupas

Atsauce: 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta iii) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta iv) punkts

Teksta lauks [7 000 ]

2.1.5 Konkrētās mērķteritorijas, t. sk. plānotais ITI, SVVA vai citu teritoriālo rīku izmantojums

Atsauce: 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta iv) punkts

Teksta lauks [7 000 ]

2.1.6 Finanšu instrumentu plānotais izmantojums

Atsauce: 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta v) punkts

Teksta lauks [7 000 ]

2.1.7 ES programmas resursu provizoriskais sadalījums pēc intervences veida

Atsauce: 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta vi) punkts, 17. panta 9. punkta c) apakšpunkta v) punkts

4. tabula. 1. dimensija – intervences joma

Prioritātes Nr.	Fonds	Konkrētais mērķis	Kods	Summa (EUR)

5. tabula. 2. dimensija – finansējuma veids

Prioritātes Nr.	Fonds	Konkrētais mērķis	Kods	Summa (EUR)

6. tabula. 3. dimensija — teritoriālais īstenošanas mehānisms un teritoriālais aspekts

Prioritātes Nr.	Fonds	Konkrētais mērķis	Kods	Summa (EUR)

2.T Tehniskas palīdzības prioritāte

Atsauce: ETS 17. panta 4. punkta f) apakšpunkts

Teksta lauks [8 000 ]

Prioritātes Nr.	Fonds	Kods	Summa (EUR)

3. Finansēšanas plāns

Atsauce: 17. panta 4. punkta g) apakšpunkts

3.1 Finansiālās apropriācijas pa gadiem

Atsauce: 17. panta 4. punkta g) apakšpunkta i) punkts, 17. panta 5. punkta a) apakšpunkta i)–iv) punkts

7. tabula.

Fonds	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027	Kopā
ERAF
IPA III PRS (1)
Kaimiņattiecību PRS (2)
IPA III (3)
KASSI (4)
AZTP – Grenlande (5)
AZTP (6)
Interreg fondi (7)
Kopā

3.2 Kopējā finanšu apropriācija pa fondiem un valsts līdzfinansējums

Atsauce: 17. panta 4. punkta g) apakšpunkta ii) punkts, 17. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) -iv) punkts, 17. panta 5. punkta b) apakšpunkts

8. tabula. (*1)

PM Nr. vai TP	Prioritāte	Fonds (attiecīgā gadījumā)	ES atbalsta (kopējā vai publiskā) aprēķina bāze	ES iemaksa (a)	Valsts iemaksa (b)=(c)+(d)	Valsts līdzfinansējuma indikatīvs sadalījums		Kopā (e)=(a)+(b)	Līdzfinansēšanas likmes (f)=(a)/(e)	Iemaksas no trešām valstīm ( informācijai)
PM Nr. vai TP	Prioritāte	Fonds (attiecīgā gadījumā)	ES atbalsta (kopējā vai publiskā) aprēķina bāze	ES iemaksa (a)	Valsts iemaksa (b)=(c)+(d)	Valsts publiskais finansējums (c)	Valsts privātais finansējums (d)	Kopā (e)=(a)+(b)	Līdzfinansēšanas likmes (f)=(a)/(e)	Iemaksas no trešām valstīm ( informācijai)
	1. prioritāte	ERAF
		IPA III PRS (8)
		Kaimiņattiecību PRS (9)
		IPA III (10)
		KASSI (11)
		AZTP – Grenlande (12)
		AZTP (13)
		Interreg fondi (14)
	2. prioritāte	(fondi kā iepriekš)
	Kopā	Visi fondi
		ERAF
		IPA III PRS
		Kaimiņattiecību PRS
		IPA III
		KASSI
		AZTP – Grenlande
		AZTP
		Interreg fondi
	Kopā	Visi fondi

4. Veiktās darbības, lai iesaistītu attiecīgos programmu partnerus Interreg programmas sagatavošanā, un šo programmu partneru nozīme īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā

Atsauce: 17. panta 4. punkta h) apakšpunkts

Teksta lauks [10 000 ]

5. Pieeja Interreg programmas komunikācijas un redzamības aspektiem, t.sk. plānotais budžets

Atsauce: 17. panta 4. punkta i) apakšpunkts

Teksta lauks [10 000 ]

6. Īstenošanas noteikumi

6.1. Programmas iestādes

Atsauce: 17. panta 7. punkta a) apakšpunkts

10. tabula.

Programmas iestādes	Iestādes nosaukums[255]	Kontaktpersonas vārds[200]	E-pasts[200]
Vadošā iestāde
Valsts iestāde (attiecībā uz programmām, kur attiecīgā gadījumā piedalās trešās valstis)
Revīzijas iestāde
Revidentu pārstāvju grupa (attiecībā uz programmām, kur attiecīgā gadījumā piedalās trešās valstis)
Struktūra, kam Komisija veiks maksājumus

6.2. Procedūra kopīgā sekretariāta izveidei

Atsauce: 17. panta 7. punkta b) apakšpunkts

Teksta lauks [3 500 ]

6.3 Saistību sadalījums iesaistīto dalībvalstu un, attiecīgā gadījumā, trešo valstu un AZT starpā gadījumā, ja vadošā iestāde vai Komisija ir noteikusi finanšu korekcijas.

Atsauce: 17. panta 7. punkta c) apakšpunkts

Teksta lauks [10 500 ]

(1) 1. elements, ārējā pārrobežu sadarbība

(2) 1. elements, ārējā pārrobežu sadarbība

(3) 2. un 4. elements

(4) 2. un 4. elements

(5) 2. un 4. elements

(6) 3. un 4. elements

(7) ERAF, IPA III, KASSI vai AZTP, kur pie 2. un 4. elementa norāda kā vienu summu

(8) 1. elements, ārējā pārrobežu sadarbība

(9) 1. elements, ārējā pārrobežu sadarbība

(10) 2. un 4. elements

(11) 2. un 4. elements

(12) 2. un 4. elements

(13) 3. un 4. elements

(14) ERAF, IPA III, KASSI vai AZTP, kur pie 2. un 4. elementa norāda kā vienu summu

(*1) Pirms termiņa vidusposma pārskata, šī tabula ietver summas tikai 2021.–2025. gadam.

PAPILDINĀJUMI

—	Programmas teritorijas karte

—	Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm

—	Finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

1. papildinājums.	Programmas teritorijas karte
2. papildinājums.	Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm

Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienības izmaksām, fiksētas summas maksājumiem un vienotām likmēm

Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai

(KNR 88. pants)

Priekšlikuma iesniegšanas datums
Pašreizējā versija

A. Galveno elementu kopsavilkums

Prioritāte	Fonds	Tā aplēstā proporcija no kopējā finanšu piešķīruma attiecīgajā prioritātē, kurai piemēros vienkāršotas izmaksu iespējas, % (aplēses)	Darbības veids(-i)		Atbilstošā rādītāja nosaukums(-i)		Rādītāja mērvienība	Vienkāršotas izmaksu iespējas veids (vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas maksājumi vai vienotas likmes)	Attiecīgās vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas maksājumi vai vienotas likmes
			Kods	Apraksts	Kods	Apraksts

B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)

Vai vadošā iestāde ir saņēmusi atbalstu no ārēja uzņēmuma, lai noteiktu turpmāk norādītās vienkāršotās izmaksas?

Ja tā ir, norādiet attiecīgo ārējo uzņēmumu:

Jā/Nē – ārējā uzņēmuma nosaukums

Darbības veidi

1.1.	Darbības veida apraksts

1.2.	Attiecīgā prioritāte/konkrētais(-ie) mērķis(-i)

1.3.	Rādītāja nosaukums (1)

1.4.	Rādītāja mērvienība

1.5.	Vienības izmaksu standarta likme, fiksētas summas maksājums vai vienota likme

1.6.

Summa

1.7.	Izmaksu kategorijas, kas tiek segtas ar vienības cenu, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmi

1.8.	Vai šīs izmaksu kategorijas sedz visus darbības attiecināmos izdevumus? (Jā/Nē)

1.9.	Korekcijas(-u) metode(-es)

11.10.

Rezultāta (attiecīgā gadījuma arī starpposma rezultātu) sasniegšanas vai nosacījumu izpildes verifikācija

—	aprakstiet, kāds(-i) dokuments(-i) tiks izmantots(-i), lai verificētu mērvienības sasniegšanu

—	aprakstiet, ko pārbaudīs pārvaldības verifikācijas laikā (t. sk. uz vietas) un kurš to veiks

—	aprakstiet datu/dokumentu vākšanas un glabāšanas kārtību

1.11.

Iespējamais nevēlamais stimuls vai problēmas, kas saistītas ar šo rādītāju, kā tās varētu mazināt, paredzamais riska līmenis

1.12.

Kopsumma (valsts un ES), ko paredzēts atlīdzināt

C Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšana

Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšanai izmantoto datu avots (kas sagatavojis datus; kur dati tiek glabāti; robeždatumi; validācija u. c.)

Norādiet, kāpēc ierosinātā metode un aprēķins atbilst darbības veidam.

Norādiet, kā tika veikti aprēķini, jo īpaši norādot pieņēmumus, kas veikti attiecībā uz kvalitāti vai daudzumu. Attiecīgā gadījumā izmanto un šim pielikumam pievieno statistikas datus un kritērijus formātā, kādā tos Komisija var izmantot.

Izskaidrojiet, kā Jūs nodrošinājāt, ka vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas maksājuma vai vienotu likmju aprēķināšanā tika ietverti tikai attiecināmie izdevumi.

Revīzijas iestādes(-žu) veikts aprēķināšanas metodoloģijas un summu novērtējums, un kārtība, kas nodrošina datu verifikāciju, kvalitāti, vākšanu un glabāšanu.

3. papildinājums. Finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai

(KNR 89. pants)

Priekšlikuma iesniegšanas datums
Pašreizējā versija

A. Galveno elementu kopsavilkums

Prioritāte	Fonds	Summa, kuru sedz no finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām	Darbības veids(-i)	Izpildāmie nosacījumi/gūstamie rezultāti	Atbilstošā rādītāja nosaukums(-i)		Rādītāja mērvienība
					Kods	Apraksts




Kopējā summa, kuru sedz

B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)

Darbības veidi

1.1.	Darbības veida apraksts

1.2.	Attiecīgā prioritāte/konkrētais(-ie) mērķis(-i)

1.3.	Izpildāmie nosacījumi vai gūstamie rezultāti

1.4.	Nosacījumu izpildes vai rezultātu gūšanas termiņš

1.5.	Nodevumu rādītāju definīcija

1.6.	Nodevumu rādītāja mērvienība

1.7.	Starpposma nodevumi (ja ir), pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, un atlīdzināšanas grafiks

Starpposma nodevumi

Datums

Summa

1.8.	Kopsumma (t. sk. ES un valsts finansējums)

1.9.	Korekcijas(-u) metode(-es)

1.10.

Rezultāta (attiecīgā gadījuma arī starpposma nodevumu) sasniegšanas vai nosacījumu izpildes verifikācija

—	aprakstiet, kāds(-i) dokuments(-i) tiks izmantots(-i), lai pārbaudītu rezultāta sasniegšanu vai nosacījumu izpildi

—	aprakstiet, ko pārbaudīs pārvaldības verifikācijas laikā (t. sk. uz vietas) un kurš to veiks

—	aprakstiet aprakstīto datu/dokumentu vākšanas un glabāšanas kārtību

1.11.

Kārtība, ar ko nodrošina revīzijas taku

Norādiet struktūru(-as), kas ir atbildīga(-as) par šīs kārtības īstenošanu.

(1) Vienam darbības veidam ir iespējami vairāki papildu rādītāji (piemēram, viens izlaides rādītājs un viens rezultātu rādītājs). Šādos gadījumos 1.3. līdz 1.11. punktus aizpilda par katru rādītāju.

Top

Choose the experimental features you want to try