(1)

Fondu īstenošanā būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (“ LESD ”) 9. un 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Dalībvalstīm un Komisijai saskaņā ar LESD 8. pantu būtu jācenšas novērst nevienlīdzību un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. [Gr. 2]

(2)

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru (4). Ņemot vērā darba pasaules mainīgos apstākļu, Savienībai ir jāsagatavojas pašreizējām un turpmākām globalizācijas un digitalizācijas problēmām, padarot izaugsmi iekļaujošāku un uzlabojot nodarbinātību un sociālo politiku. Pīlāra 20 principi ir iedalīti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darbaspēka tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļautība. Eiropas sociālo tiesību pīlārs darbojas kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās Pārejas atbalsta fonda (EGF ( EPAF ) galvenais pamatorientieris, ļaujot Savienībai īstenot attiecīgos principus praksē lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos.

(3)

Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja Savienības atbildes reakciju (5) uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (6) – ilgtspējīga Eiropas nākotne. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs dimensijās (ekonomiskajā, sociālajā un vides). Ir ļoti svarīgi, lai ilgtspējīga attīstība tiktu iekļauta Eiropas politikas satvarā un lai Savienībai būtu vērienīgi mērķi tajās politikas jomās, ko tā izmanto, lai pievērstos globāliem izaicinājumiem. Padome atzinīgi vērtēja Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” kā pirmo soli ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšanā un ilgtspējīgas attīstības kā būtiska pamatprincipa piemērošanā visām Savienības politikas jomām, tostarp izmantojot tās finanšu instrumentus.

(4)

Komisija 2018. gada februārī pieņēma paziņojumu “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada” (7). Paziņojumā uzsvērts, ka Savienības budžetam ir jāatbalsta Eiropas unikālā sociālā tirgus ekonomika. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi būs uzlabot nodarbinātības iespējas un risināt ar prasmēm saistītās problēmas, arī jo īpaši ar digitalizāciju , automatizāciju un pāreju uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku saistītās problēmas , pilnībā ievērojot 2015. gada Parīzes klimata nolīgumu, kas tika pieņemts pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijas . Budžeta elastība ir pamatprincips nākamajā daudzgadu finanšu shēmā. Elastības mehānismi turpina darboties, lai Savienība varētu savlaicīgāk reaģēt uz neparedzētiem notikumiem un lai nodrošinātu, ka budžeta līdzekļi tiek izmantoti tur, kur tie vissteidzamāk ir vajadzīgi. [Gr. 3]

(5)

Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni (8) Komisija pauž bažas par norobežošanās kustību, pieaugošajām šaubām par priekšrocībām, ko rada atvērta tirdzniecība, un Savienības sociālo tirgus ekonomiku kopumā.

(6)

Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu (9) Komisija ar tirdzniecību saistītas globalizācijas un tehnoloģisku pārmaiņu apvienojumu uzskata par galvenajiem faktoriem, kas palielina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka un samazina to darbvietu skaitu, kurām vajadzīga zemāka kvalifikācija. Neraugoties uz kopējām milzīgajām priekšrocībām, ko rada atvērtāka tirdzniecība un pasaules valstu ekonomikas turpmāka integrācija, ir jānovērš šīs Lai gan atvērtākai tirdzniecībai ir zināmas priekšrocības, ir nepieciešami atbilstīgi līdzekļi, ar kuriem tiktu risinātas ar to saistītās negatīvās blaknes. Tā kā pašreizējās globalizācijas priekšrocības cilvēku vidū un starp reģioniem jau nav sadalītas vienlīdzīgi, būtiski iespaidojot nelabvēlīgi ietekmētos, pastāv risks, ka aizvien straujāka tehnoloģiju attīstība tehnoloģiskās un vides pārmaiņas vēl vairāk palielinās šādu ietekmi. Tāpēc saskaņā ar solidaritātes un ilgtspējības principiem īpaši vajadzēs nodrošināt, ka globalizācijas sniegtās priekšrocības būs taisnīgākas tiek izmantotas taisnīgāk. Lai labāk pielāgotu uzņēmējdarbības pasauli un darbaspēku , saskaņojot ekonomisko atvērtību un tehnoloģisko progresu ar pienācīgu sociālo aizsardzību un aktīvu atbalstu nodarbinātības un pašnodarbinātības iespēju nodrošināšanai, tādiem atbilstīgiem Savienības struktūrfondiem kā Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) būtu lielākā mērā jāprognozē jebkāda nelabvēlīga ietekme, ko vienlaikus varētu radīt globalizācija un pāreja tehnoloģijas un vides jomā . [Gr. 4]

(7)

Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni (10) Komisija uzsver nepieciešamību mazināt ekonomikas un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē. Tāpēc prioritāte ir ieguldīt ilgtspējīgā attīstībā, vienlīdzībā un sociālajā iekļaušanā, izglītībā un apmācībā, kā arī veselības aprūpē. [Gr. 5]

(8)

Klimata pārmaiņas, globalizācija un tehnoloģiskas pārmaiņas, visticamāk, palielinās pasaules ekonomiku mijiedarbību un savstarpējo atkarību. Darbaspēka pārorientēšana ir šādu ekonomikas pārmaiņu neatņemama un nenovēršama daļa. Lai no pārmaiņām gūtais labums tiktu sadalīts taisnīgi, ir ārkārtīgi svarīgi piedāvāt palīdzību darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un tiem, kam draud darba zaudēšana. Galvenie Savienības instrumenti skarto darba ņēmēju palīdzībai ir ESF+, kas paredzēts, lai piedāvātu palīdzību preventīvi, un EPAF, kas paredzēts, lai piedāvātu palīdzību, reaģējot uz lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem. . ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai (11) ir Savienības politikas instruments, kas nosaka paraugprakses sistēmu uzņēmuma pārstrukturēšanas prognozēšanai un risināšanai. Tā piedāvā visaptverošu stratēģiju, kā ar atbilstošiem politiskajiem līdzekļiem būtu jārisina ekonomiskās piemērošanās un pārstrukturēšanās problēmas un to ietekme uz nodarbinātību un sociālo jomu. Tā aicina dalībvalstis izmantot ES un valstu finansējumu tā, lai efektīvāk varētu mazināt pārstrukturēšanas negatīvo sociālo ietekmi, jo īpaši negatīvo ietekmi uz nodarbinātību. Galvenie Savienības instrumenti skarto darba ņēmēju palīdzībai ir Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kas paredzēts, lai piedāvātu palīdzību preventīvi, un EGF, kas paredzēts, lai nodrošinātu palīdzību, reaģējot negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumā. [Gr. 6]

(9)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (12) uz daudzgadu finanšu shēmas darbības laiku no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. EGF ir izveidots, lai Savienība varētu izrādīt solidaritāti darba ņēmējiem, kuri zaudējuši darbu globalizācijas izraisītu lielu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos.

(10)

Regulas (EK) Nr. 1927/2006 darbības joma tika paplašināta 2009. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 546/2009 (13), kas bija daļa no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, ietverot darba ņēmējus, kuri zaudējuši darbu globālās ekonomikas un finanšu krīzes tiešu seku rezultātā.

(11)

Uz daudzgadu finanšu shēmas darbības laiku no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (14) paplašināja darbības jomu, lai ietvertu ne tikai darbvietu zaudēšanu, ko izraisījuši nopietni ekonomikas traucējumi, jo turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze, kam pievēršas Regula (EK) Nr. 546/2009, bet arī darbvietu zaudēšanu, ko izraisījusi jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze.

(11a)

EPAF programmai vajadzētu būt pamanāmai, un tai būtu nepieciešams vairāk datu un labāki dati, lai būtu iespējams veikt EPAF pienācīgu zinātnisku novērtēšanu un tirdzniecības pielāgošanās palīdzības programmas darbībā izvairītos no administratīviem apgrūtinājumiem. [Gr. 7]

(12)

Komisija veica EGF starpposma novērtēšanu, lai izvērtētu, kā un kādā mērā EGF sasniedz izvirzītos mērķus. EGF ir izrādījies efektīvs, sasniedzot augstāku darbu zaudējušo darba ņēmēju reintegrācijas līmeni nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Novērtējumā arī tika konstatēts, ka EGF ir radījis Eiropas pievienoto vērtību. Tas jo īpaši attiecas uz tā apjoma ietekmi, kas nozīmē, ka EGF palīdzība ne tikai palielina piedāvāto pakalpojumu skaitu un daudzveidību, bet arī to intensitāti. Turklāt EGF intervences pasākumi ir plaši pamanāmi, un tie demonstrē ES pievienoto vērtību, kas tieši saistīta ar intervenci plašā sabiedrībā. Tomēr tika konstatētas vairākas problēmas. No vienas puses, fonda izmantošanas procedūra tika uzskatīta par pārāk ilgu. Turklāt daudzas dalībvalstis ziņoja par grūtībām sagatavot plašo situācijas analīzi par notikumu, kas izraisījis darbinieku atlaišanu. Galvenais iemesls, kāpēc dalībvalstis, kurām būtu bijis iespējams sagatavot EGF lietu, to nedara, ir finanšu un institucionālās kapacitātes problēmas. No vienas puses, tas varētu būt vienkārši darbaspēka trūkums – pašlaik dalībvalstis var pieprasīt tehnisko palīdzību tikai tad, ja tās īsteno EGF lietu. Tā kā atlaišana var notikt negaidīti, būtu svarīgi, lai dalībvalstis ir gatavas reaģēt nekavējoties un bez kavēšanās iesniegt pieteikumu. Turklāt dažās dalībvalstīs, lai nodrošinātu EGF lietu lietderīgu un efektīvu īstenošanu, šķiet nepieciešami lielāki institucionālo spēju veidošanas resursi. 500 darbu zaudējušo darba ņēmēju slieksni kritizēja kā pārāk augstu, jo īpaši attiecībā uz mazāk apdzīvotiem reģioniem (15).

(13)

Komisija uzsver, cik liela nozīme joprojām ir EGF EPAF kā fondam ar elastīgu pieeju, atbalstot darba ņēmējus, kuri zaudē darbu vērienīgu pārstrukturēšanas pasākumu dēļ, un palīdzot tiem pēc iespējas ātrāk atrast citu darbu. Savienībai būtu jāturpina sniegt darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem īpašu vienreizēju atbalstu, lai atvieglotu šo personu reintegrāciju kvalitatīvā un ilgtspējīgā nodarbinātībā reģionos, nozarēs, teritorijās vai darba tirgos, kurus negatīvi ietekmējuši ievērojami ekonomikas traucējumi. Ņemot vērā mijiedarbību un savstarpējo ietekmi, ko rada atvērta tirdzniecība, tehnoloģiskas pārmaiņas , digitalizācija un automatizācija vai citi faktori, piemēram, Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības vai pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, un tādēļ apzinoties, ka aizvien grūtāk ir izkristalizēt konkrētu faktoru, kas rada darbvietu zaudēšanu, EGF EPAF būtu turpmāk jāizmanto, vienīgi pamatojoties uz pārstrukturēšanas pasākuma būtisko ietekmi. Ņemot vērā EGF EPAF mērķi sniegt atbalstu steidzamās situācijās un neparedzētos apstākļos, papildinot vairāk profilaktisku palīdzību, ko piedāvā ESF+, tas tam aizvien ir elastīgs un īpašs instruments vajadzētu būt elastīgam un īpašam instrumentam ārpus daudzgadu finanšu shēmas budžeta ierobežojumiem, kā noteikts Komisijas paziņojumā “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.-2027. gadam” un tā pielikumā (16). [Gr. 8 un 97]

(13a)

Eiropas Parlaments 2018. gada 30. maija rezolūcijā par 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem atkārtoti apstiprināja savu stingro nostāju attiecībā uz 2021.–2027. gada DFS nepieciešamo finansējuma līmeni galvenajām Savienības politikas jomām, lai būtu iespējams izpildīt to uzdevumus un mērķus. Eiropas Parlaments jo īpaši uzsvēra aicinājumu divkāršot DFS paredzēto finansējumu MVU un jauniešu bezdarba novēršanai, atzinīgi novērtēja vairākus priekšlikumus, kuros uzlaboti pašreizējie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz piešķirto līdzekļu palielināšanu īpašajiem instrumentiem, un apliecināja savu nodomu vajadzības gadījumā risināt sarunas par papildu uzlabojumiem. [Gr. 9]

(14)

Kā jau norādīts, lai EGF EPAF varētu turpināt darboties kā Eiropas mēroga instruments, atbalsta pieteikums būtu jāiesniedz tad, ja liels pārstrukturēšanas pasākums būtiski ietekmē vietējo vai reģionālo ekonomiku. Šāda ietekme būtu jānosaka, pamatojoties uz zaudēto darbvietu minimālo skaitu konkrētā pārskata periodā. Ņemot vērā starpposma novērtējuma konstatējumus, jānosaka 250 200  zaudētu darbvietu slieksnis četru mēnešu (vai konkrētās nozarēs – sešu mēnešu) attiecīga ilguma pārskata periodā periodos . Ņemot vērā to, ka darbinieku atlaišanas viļņiem dažādās nozarēs vienā un tajā pašā reģionā ir vienlīdz būtiska ietekme uz vietējo darba tirgu, jābūt iespējai iesniegt arī reģionu pieteikumus. Nelielos darba tirgos, piemēram, mazās dalībvalstīs vai attālos reģionos, tostarp tālākos reģionos, kā minēts LESD 349. pantā, vai ārkārtējos izņēmuma apstākļos vajadzētu būt iespējai pieteikumus varētu iesniegt arī tad, ja zaudēto darbvietu skaits ir mazāks. [Gr. 10]

(14a)

Ievērojot subsidiaritātes principu un ņemot vērā to, ka pārstrukturēšanas pasākumam būtu jārada būtiska ietekme, lai varētu izmantot EPAF, EPAF būtu jāizrāda solidaritāte ar darba ņēmējiem, kas atlaisti no visu veidu uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma. [Gr. 11]

(14b)

EPAF aizvien vajadzētu būt īpašam Savienības instrumentam, kas tiek izmantots, lai reaģētu uz situācijām, kuras izraisa lielus pārstrukturēšanas pasākumus Eiropas darba tirgū. Tomēr Savienībai būtu jāturpina centieni atrast ilgtspējīgākus veidus, kā risināt strukturālas pārmaiņas un problēmas, kas ietekmē darba tirgus un izraisa šādus pasākumus dalībvalstīs. [Gr. 12]

(15)

Lai paustu Savienības solidaritāti ar darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, individualizētu pakalpojumu kopuma un tā īstenošanas izmaksu līdzfinansējuma likmei vajadzētu būt vienādai ar ESF+ līdzfinansējuma likmi attiecīgajā dalībvalstī.

(16)

Savienības budžeta daļa, kas piešķirta EGF EPAF , būtu jāīsteno Komisijai dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) [jaunās Finanšu regulas numurs] (Finanšu regula) (17) nozīmē. Tāpēc, īstenojot EGF EPAF saskaņā ar dalītās pārvaldības principu, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro Finanšu regulā minētie principi, piemēram, pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principi.

(17)

Dublinā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondā (Eurofound) izvietotais Eiropas pārmaiņu novērošanas centrs palīdz Komisijai un dalībvalstīm, nodrošinot kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi, kas palīdz izvērtēt globalizācijas un pārstrukturēšanas tendences un EGF izmantošanu , piemēram, globalizācijas, tehnoloģisko un vides pārmaiņu, pārstrukturēšanas un EPAF izmantošanas tendences . Šādā analīzē būtu jāietver pietiekami sadalīti, jo īpaši dzimumperspektīvas skatījumā sadalīti, dati, lai efektīvāk cīnītos pret dzimumu nevienlīdzību. [Gr. 13]

(17a)

Eurofound Eiropas Pārstrukturēšanas uzraudzības centrs (ERM) reālā laikā uzrauga ziņošanu par lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem visā Savienībā, pamatojoties uz valsts korespondentu tīklu. ERM ir ļoti svarīgs EPAF kontekstā, un tam būtu jāatbalsta EPAF darbība, jo īpaši agrīnā posmā palīdzot konstatēt iespējamos gadījumus, kad ir nepieciešama intervence. [Gr. 14]

(18)

Darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei EGF EPAF neatkarīgi no darba līguma vai darba attiecību veida. Tādēļ šajā regulā darbu zaudējušie darba ņēmēji neatkarīgi no viņu darba attiecību veida un ilguma , kā arī pašnodarbinātas personas, kuru darbība ir beigusies, būtu jāuzskata par iespējamiem EGF EPAF atbalsta saņēmējiem. [Gr. 15]

(19)

EGF EPAF finansiālie ieguldījumi galvenokārt būtu jāvelta aktīviem darba tirgus pasākumiem un individualizētiem pakalpojumiem , kas paredzēti, lai atbalsta saņēmējus ātri reintegrētu kvalitatīvā un ilgtspējīgā nodarbinātībā uz nākotni orientētā nozarē vai nu sākotnējā darbības nozarē, vai kādā citā nozarē , taču šie ieguldījumi būtu arī jāizmanto, lai veicinātu pašnodarbinātību un uzņēmumu radīšanu, tostarp veidojot kooperatīvus . Pasākumos būtu jāatspoguļo vietējā vai reģionālā darba tirgus paredzamās vajadzības. Tomēr visos attiecīgos gadījumos būtu jāatbalsta arī darbu zaudējušo darba ņēmēju mobilitāte, lai tiem palīdzētu viņiem atrast jaunu darbu citur. Īpašu uzmanību Īpaša uzmanība būtu jāpievērš digitālajā laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai un attiecīgā gadījumā dzimumu stereotipu novēršanai nodarbinātībā . Finansiālu pabalstu iekļaušana saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā būtu jāierobežo. Uzņēmumus varētu mudināt Finanšu ieguldījumiem būtu jāpapildina, nevis jāaizstāj pasākumi, par kuru īstenošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgas dalībvalstis un/vai uzņēmumi. Uzņēmumi būtu jāmudina piedalīties EGF EPAF atbalstīto pasākumu valsts līdzfinansējumā. [Gr. 16]

(19a)

Īstenojot un izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu nolūkā veicināt izvēlēto atbalsta saņēmēju reintegrāciju, dalībvalstīm būtu jāizmanto un jācenšas sasniegt digitālās programmas un digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķi, lai novērstu nopietnās dzimumu pārstāvības atšķirības IKT un zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) nozarē, stimulējot sieviešu otrreizēju apmācību un pārkvalifikāciju IKT un STEM nozarē. Īstenojot un izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu, dalībvalstīm būtu arī jānovērš viena dzimuma pastāvīga dominēšana tajās rūpniecības nozarēs un sektoros, kuros tas parasti ir noticis. Palielinot tā dzimuma pārstāvību, kas parasti ir pārstāvēts mazāk, dažādās nozarēs, piemēram, finanšu, IKT un STEM nozarē, tiktu veicināta algu un pensiju atšķirību samazināšanās starp dzimumiem. [Gr. 17]

(20)

Izstrādājot saskaņoto aktīvu darba tirgus politikas pasākumu kopumu, dalībvalstīm būtu jāizvēlas pasākumi, kas būtiski uzlabos atbalsta saņēmēju nodarbināmību. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt, lai pēc iespējas lielāks skaits visi atbalsta saņēmēji, kuri piedalās šajos pasākumus, atrastu kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbu iespējami īsā laikā septiņu mēnešu laikposmā, pirms ir jāiesniedz noslēguma ziņojums par finansiālā ieguldījuma īstenošanu. Izstrādājot saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu, attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā atlaišanas iemesli un jāparedz turpmākās darba tirgus perspektīvas un vajadzīgās prasmes. Saskaņotajam kopumam būtu pilnībā jāatbilst pārejai uz klimatam labvēlīgu un resursu ziņā efektīvu ekonomiku . [Gr. 18]

(21)

Izstrādājot saskaņoto aktīvu darba tirgus politikas pasākumu kopumu, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš nelabvēlīgā situācijā esošiem atbalsta saņēmējiem, tostarp personām ar invaliditāti, personām ar apgādājamiem radiniekiem , gados jauniem un gados vecākiem bezdarbniekiem, kā arī tiem, kuriem personām ar zemu kvalifikācijas līmeni, migrantu izcelsmes personām un personām , kurām draud nabadzība, ņemot vērā to, ka minētās grupas saskaras ar īpašām grūtībām saistībā ar atgriešanos darba tirgū. Tomēr EGF EPAF īstenošanā būtu jāievēro un jāveicina dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principi, kas ir daļa no Savienības pamatvērtībām un iekļauti Eiropas sociālo tiesību pīlārā. [Gr. 19]

(21a)

Laikposmā no 2007. gada marta līdz 2017. gada martam Komisija saņēma 148 pieteikumus EGF līdzfinansējuma saņemšanai, ko bija iesniegusi 21 dalībvalsts, kopumā gandrīz 600 miljonu EUR apmērā, lai palīdzētu 138 888 darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un 2 944 cilvēkiem, kas nemācījās, nestrādāja un neapguva arodu (NEET). [Gr. 20]

(22)

Lai efektīvi un ātri atbalstītu atbalsta saņēmējus, dalībvalstīm steidzami būtu jādara viss iespējamais, lai iesniegtu pilnīgus pieteikumus EGF EPAF finansiālā ieguldījuma saņemšanai , un Savienības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai tos ātri izvērtētu . Ja Komisijai ir nepieciešama papildu informācija pieteikuma izvērtēšanai, papildu informācijas sniegšana būtu jāierobežo laikā. [Gr. 21]

(22a)

Lai veicinātu regulas īstenošanu un tajā noteikto mērķu sasniegšanu, EPAF būtu jānodrošina lielāka publicitāte un tā piedāvātajām iespējām, jo īpaši attiecīgo iestāžu līmenī dalībvalstīs. [Gr. 22]

(22b)

Komisijai būtu jāveicina piekļuve valsts un reģionālajām iestādēm, izveidojot īpašu palīdzības dienestu, kas sniegs vispārēju informāciju un paskaidrojumus par procedūrām un pieteikuma iesniegšanu. Šim palīdzības dienestam būtu jānodrošina standarta veidlapas statistikai un turpmākai analīzei. [Gr. 23]

(23)

Atbalsta saņēmēju un to struktūru interesēs, kas ir atbildīgas par pasākumu īstenošanu, pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij būtu jāinformē visi pieteikuma procesā iesaistītie dalībnieki par pieteikuma virzību un jāiesaista viņi īstenošanas procesā . [Gr. 24]

(24)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu EGF finansiālajiem ieguldījumiem nevajadzētu EPAF finansiālie ieguldījumi nevar aizstāt, bet, ja iespējams, tiem drīzāk vajadzētu papildināt atbalsta pasākumus, kas atbalsta saņēmējiem ir pieejami no Savienības fondiem vai citās Savienības politikas jomās vai programmās. EPAF finansiālais ieguldījums arī nevar aizstāt valsts pasākumus vai pasākumus, par kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, kas veic atlaišanu, bet tā vietā šim ieguldījumam būtu jārada patiesa Eiropas pievienotā vērtība . [Gr. 25]

(25)

Ņemot vērā vienlīdzības principu, dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīva piekļuve informācijai par EPAF savā teritorijā, tostarp lauku apvidos. Komisijai jo īpaši būtu jāveicina paraugprakses izplatīšana, jāuzlabo informētība par EPAF atbilstības kritērijiem un pieteikšanās procedūrām un jāpieliek lielākas pūles, lai veicinātu Savienības pilsoņu, jo īpaši darba ņēmēju, informētību par EPAF. Būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par informācijas un komunikācijas pasākumiem attiecībā uz EGF EPAF lietām un iznākumiem. [Gr. 26]

(26)

Lai atvieglotu šīs regulas īstenošanu, izdevumiem vajadzētu būt atbilstīgiem vai nu no dienas, kad dalībvalsts sāk sniegt individualizētus pakalpojumus, vai no dienas, kad dalībvalstij radušies administratīvie izdevumi saistībā ar EGF EPAF īstenošanu.

(27)

Lai nodrošinātu vajadzības, īpaši ja tās rodas gada pirmajos mēnešos, kad pārvietot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām ir īpaši sarežģīti, ikgadējā budžeta procedūrā EGF EPAF budžeta pozīcijā būtu jānodrošina atbilstoša maksājumu apropriāciju summa.

(27a)

Lai nodrošinātu vajadzības, īpaši ja tās rodas gada pirmajos mēnešos, kad iespējas pārvietot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām ir īpaši ierobežotas, ikgadējā budžeta procedūrā EPAF budžeta pozīcijā būtu jānodrošina atbilstoša maksājumu apropriāciju summa. [Gr. 27]

(28)

[EPAF budžeta struktūru nosaka daudzgadu finanšu shēma un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas [datums nākotnē] Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (18) (“Iestāžu nolīgums”).]

(29)

Atbalsta saņēmēju interesēs palīdzība būtu jādara pieejama pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. EPAF lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītajām dalībvalstīm un Savienības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai mazinātu pieteikumu izskatīšanas laiku un vienkāršotu procedūras, nodrošinot, ka lēmumi par EGF izmantošanu tiek pieņemti ātri un bez sarežģījumiem. Tādēļ turpmāk lēmumu par Komisijas iesniegtajiem līdzekļu pārvietojumu pieprasījumiem pieņems budžeta iestāde, un Komisijas priekšlikums par EGF izmantošanu vairs nebūs nepieciešams. [atsevišķs balsojums]

(30)

Uzņēmuma slēgšanas gadījumā atlaistajiem darba ņēmējiem var palīdzēt pārņemt daļu no bijušā darba devēja darbības vai visu darbību , un dalībvalsts, kurā atrodas uzņēmums, var avansā piešķirt steidzami vajadzīgos līdzekļus, lai to varētu īstenot . [Gr. 29]

(31)

Lai Eiropas Parlaments varētu veikt politisku kontroli un Komisija varētu pastāvīgi uzraudzīt ar EGF EPAF palīdzību gūtos rezultātus, dalībvalstīm būtu jāiesniedz noslēguma ziņojums par EGF EPAF īstenošanu , kuram būtu jāatbilst skaidrām uzraudzības prasībām un kurā būtu jāietver atbalsta saņēmēju turpmāka uzraudzība un ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums . [Gr. 30]

(32)

Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (19) (“Finanšu regula”) vai to aizstājošajā regulā dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par finansiālā ieguldījuma īstenošanu un to darbību pārvaldību un kontroli, kuras atbalsta ar Savienības finansējumu. Dalībvalstīm būtu jāpamato saņemtā EGF EPAF finansiālā ieguldījuma izlietojums. Ņemot vērā to, ka EGF EPAF darbību īstenošanas periods ir īss, ziņošanas pienākumiem būtu jāatspoguļo EGF EPAF intervences pasākumu īpašais raksturs.

(32a)

Dalībvalstīm būtu jāīsteno efektīvas komunikācijas darbības, lai popularizētu EPAF finansiālos ieguldījumus, uzsvērtu, ka finansējumu ir piešķīrusi Savienība, un uzlabotu to darbību pamanāmību, kuras Savienība finansējusi no šī fonda. [Gr. 31]

(33)

Dalībvalstīm būtu arī jānovērš, jāatklāj un efektīvi jārisina jebkādi atbalsta saņēmēju izdarīti pārkāpumi, tostarp krāpšana. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (20), Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 (21) un Regulu Nr. 2185/96 (22) Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 (23) Eiropas Prokuratūra var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (24) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, piešķir Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Prokuratūrai (EPPO) un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) nepieciešamās tiesības un piekļuvi un nodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu īstenošanā iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par konstatētajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un par veiktajiem pēcpasākumiem, kā arī par OLAF veikto izmeklēšanu rezultātiem.

(34)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013[1], Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95[2], Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96[3] un Padomes Regulu (ES) 2017/1939[4] Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(35)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(36)

Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma (25) 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams novērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.

(37)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un 2021.–2027. gada DFS laikā sasniegt vispārēju mērķi, proti, atvēlēt 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredēti klimata mērķu sasniegšanai , un pēc iespējas drīzāk, vēlākais līdz 2027. gadam, šim nolūkam gadā veltīt 30 % no izdevumiem . Fonda sagatavošanā un īstenošanā tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas tā novērtējumā. [Gr. 32]

(38)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

(39)

Ņemot vērā to, ka ekonomikas digitālajai pārveidei ir nepieciešams noteikts darbaspēka digitālās kompetences līmenis, digitālajā laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšanai vajadzētu būt obligātam horizontālam elementam ikvienā piedāvātajā saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā un būtu jāietver mērķis palielināt sieviešu skaitu STEM nozares profesijās , [Gr. 33]