Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Demogrāfijas problēmas Eiropas Savienībā, ņemot vērā nevienlīdzību ekonomikas un attīstības jomā”

(izpētes atzinums pēc Padomes prezidentvalsts Horvātijas pieprasījuma)

(2020/C 232/01)

Ziņotājs:	Stéphane BUFFETAUT
Līdzziņotājs:	Adam ROGALEWSKI

Padomes prezidentvalsts Horvātijas pieprasījums	10.9.2019. vēstule
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.3.2020.
Pieņemts plenārsesijā	7.5.2020.
Plenārsesija Nr.	551 – Neklātienes plenārsesija
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	249/0/12

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Šis atzinums tika sagatavots pirms Covid19 pandēmijas uzliesmojuma. EESK tomēr atzīmē, ka Covid19 krīzei būs būtiska ietekme uz turpmāko ES politiku, kuras mērķis ir risināt demogrāfiskās problēmas un mazināt augošo nevienlīdzību starp dalībvalstīm. Šajā saistībā Komiteja mudina ES sagatavot attiecīgus politikas pasākumus ar vērienīgu finansējumu, lai aizsargātu iedzīvotājus no pandēmijas un, pats svarīgākais, no vēlākās ekonomikas krīzes negatīvajām sekām un lai tādā veidā mazinātu negatīvo sociālo ietekmi. Šādi politikas pasākumi būtu steidzami jāsagatavo, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un organizētu pilsonisko sabiedrību.

1.2.

ES pašreizējā demogrāfiskajā situācijā ir vajadzīga holistiska pieeja, kurā būtu ietverti sociālās un ekonomikas politikas pasākumi, aktīva darba tirgus un kohēzijas politikas pasākumi, ģimeņu atbalsta pasākumi un jo sevišķi iespēja privāto un ģimenes dzīvi saskaņot ar darba dzīvi, īpaši pasākumi gados vecākiem darba ņēmējiem, aktīvas un veselīgas vecumdienas veicinoša politika, ilgtspējīga un iekļaujoša imigrācijas politika, kā arī pasākumi un politika, ar ko novērst intelektuālā darbaspēka emigrāciju.

1.3.

Vēl viens “demogrāfiskais sprādziens” ir maz ticams, tāpēc, lai stātos pretī Eiropas demogrāfiskās situācijas sekām, ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot dalību darba tirgū. Pārāk daudzās dalībvalstīs bezdarba, nepietiekamas nodarbinātības un neaktivitātes līmenis ir pārāk augsts, un it īpaši tas attiecas uz jauniešiem, kuru bezdarba līmenis ir aptuveni divreiz augstāks nekā vidējais bezdarba līmenis katrā dalībvalstī. Eiropas Savienībai bezdarba apkarošana ir jānosaka par prioritāti.

1.4.

Demogrāfiskā dinamika ir atkarīga arī no paļāvības uz nākotni, tāpēc Eiropas Savienībai ir vajadzīga spēcīga ekonomika un spēcīga sociālā politika. Pretējā gadījumā Eiropas sievietes un vīrieši, it īpaši jaunieši, neuzticēsies nākotnei, un no tā izrietošā sociālā un ekonomiskā nenoteiktība viņus atturēs no bērnu radīšanas. Tāpēc ļoti svarīgs faktors ES demogrāfiskās situācijas uzlabošanā ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana. Šajā sakarā EESK pozitīvi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt rīcības plānu tā īstenošanai, pamatojoties uz plašu apspriešanās procesu.

1.5.

Bērnu esamība it īpaši lielās ģimenēs nedrīkst būt šķērslis profesionālajai karjerai vai nabadzības vai pirktspējas zaudēšanas cēlonis. Ir svarīgi turpināt vai ieviest stabilu un proaktīvu uz ģimeni orientētu politiku un uz cilvēku vērstu darba tirgus politiku, tostarp pasākumus, kas veicinātu privātās un ģimenes dzīves līdzsvaru ar darba dzīvi (bērna kopšanas atvaļinājums, bērnu aprūpe un citi aprūpes pienākumi, tāldarbs, elastīgs darbs), gan finansiālu un izglītībai paredzētu atbalstu. Īpaša uzmanība jāpievērš vientuļo vecāku ģimenēm un lielākām ģimenēm, kuras vairāk apdraud nabadzība. Savu vērtību dzimstības līmeņa paaugstināšanā ir pierādījusi stabila un dažādota ģimenes politika, kas pielāgota kultūras videi.

1.6.

Nestabili darba apstākļi un stabilu darba tirgus perspektīvu trūkums, kā arī grūtības īrēt vai iegādāties pienācīgu mājokli, it īpaši lielpilsētu teritorijās un lielās pilsētās, ir daudzu jauniešu ikdiena. Tāpēc viņiem ir grūti plānot savu nākotni, kļūt neatkarīgiem un dibināt ģimeni. Šī problēma būtu aktīvāk jārisina gan ar ES, gan ar valstu politiku.

1.7.

Iekšējā mobilitāte ir viena no ES pamatbrīvībām, kas stiprina Eiropas konkurētspēju un sniedz iespējas tās iedzīvotājiem. ES iekšējās mobilitātes, intelektuālā darbaspēka emigrācijas un ar iekšējo migrāciju saistītās darbaspēka emigrācijas problēmas labākais risinājums ir dalībvalstu sociālā un ekonomiskā konverģence, bet tai vajadzīgs laiks. Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda līdzekļi īpaši jāorientē uz to, lai palīdzētu ES dalībvalstīm, kuru ekonomikas sniegums ir vājāks, izstrādāt projektus, kas uzlabotu to sociālo un ekonomisko attīstību, ja tās arī turpmāk vēlas būt vai kļūt pievilcīgas saviem iedzīvotājiem. Lai veicinātu savstarpēju bagātināšanos, var paredzēt pasākumus, kas mudina cilvēkus atgriezties savā izcelsmes valstī.

1.8.

Ekonomiskā un sociālā vide ir svarīgs pievilcības faktors. EESK uzskata, ka ieguldījumiem efektīvos sabiedriskajos pakalpojumos un uz ģimeni orientētiem ieguldījumiem vajadzētu būt prioritātei, jo tie veido pamatu nākotnei. Publisko ieguldījumu apjomu dalībvalstīs varētu palielināt, ja līdzsvarota budžeta normu piemērotu ieguldījumiem ar sociālu mērķi, tādējādi nodrošinot fiskālo noteikumu lielāku elastību.

1.9.

Imigrācija vien, iespējams, neatrisinās Eiropas demogrāfisko problēmu, bet imigrācija var palīdzēt to risināt. Īstermiņā imigrācijai varētu būt pozitīva ietekme uz iedzīvotāju skaita un darbaspēka pieaugumu ar nosacījumu, ka to papildina taisnīga un ilgtspējīga integrācijas politika, lai palīdzētu jaunpienācējiem iedzīvoties un izvairīties no integrācijas grūtībām.

2.   Pašreizējais stāvoklis

2.1.

Populācijas lielumu ietekmē dzimstība, mirstība un migrācija. Lai gan situācija katrā valstī ir atšķirīga, Eiropas Savienībā ir vērojama vispārēja konverģence, kurai raksturīga dzimstības un mirstības rādītāju samazināšanās. Neraugoties uz dažām atšķirībām starp valstīm, dzimstības līmenis dalībvalstīs bieži vien ir ievērojami un ilgstoši zemāks par paaudžu nomaiņas slieksni. Pat ņemot vērā visā pasaulē vērojamo mirstības un dzimstības rādītāju samazināšanās tendenci (demogrāfiskā pāreja), Eiropa šajā ziņā ir neparasta.

2.2.

No 1950. līdz 1989. gadam Eiropas iedzīvotāju skaits katru gadu palielinājās par vairāk nekā 2 miljoniem. Kopš 1990. gada šis pieaugums nepārsniedz 1,5 miljonus gadā. Vienlaikus pārējā pasaulē reģistrētā vidējā demogrāfiskā izaugsme nepārprotami ir bijusi lielāka nekā Eiropā. Piemēram, 1950. gadā Eiropā dzīvoja 21,7 % pasaules iedzīvotāju, bet 2017. gadā tie jau bija mazāk nekā 10 %. Eiropas demogrāfiskais īpatsvars nekad vēl nav bijis tik zems (1).

2.3.

Attiecībā uz dzimstību laikposmā no 1952. līdz 1961. gadam – Eiropā katru gadu piedzima vairāk nekā 12 miljoni bērnu. Šis skaitlis 2000. gadā nokritās līdz 7,3 miljoniem. Migrācijas dēļ vērojams neliels pieaugums, un tās rezultātā Eiropai ir piesaistīti gados salīdzinoši jauni iedzīvotāji un nelielā skaitā ES valstu uzlabojies dzimstības līmenis. Jaundzimušo skaits pašlaik svārstās no 7 līdz 8 miljoniem gadā.

2.4.

Tas jāskata attiecībā pret mirstības rādītāju. Mirstība svārstās gan augšup, gan lejup: augšup saistībā ar to, ka līdz ievērojamam vecumam ir nodzīvojušas vairākas paaudzes, un lejup, pateicoties labākiem sanitārajiem un medicīniskajiem apstākļiem un veselīgākam dzīvesveidam, kas Eiropā pagarina paredzamo mūža ilgumu (78 gadi vīriešiem, 83 gadi sievietēm 28 ES dalībvalstīs). Kopumā mirušo skaits Eiropā kopš 1992. gada svārstās no 8 līdz 8,5 miljoniem gadā.

2.5.

No 1994. gada iedzīvotāju skaits Eiropā katru gadu samazinās: izveidojies negatīvs dabīgais līdzsvars, jo mirstība pārsniedz dzimstību. Šī depopulācija skar Vāciju, Bulgāriju, Horvātiju, Spāniju, Igauniju, Somiju, Grieķiju, Ungāriju, Itāliju, Latviju, Lietuvu, Portugāli, Rumāniju un Slovēniju.

2.6.

Neraugoties uz migrāciju, ko veido cilvēki, kuri ir jaunāki nekā vietējie iedzīvotāji, 21. gadsimta Eiropā ir vērojama sabiedrības novecošanās. 65 gadus vecu un vecāku cilvēku īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā palielinājās no 12,5 % 1989. gadā līdz 18,8 % 2019. gadā. EESK jau uzsvēra, ka darbspējīgā vecuma iedzīvotāju aktivitātes līmenis ir svarīgāks nekā gados vecāku cilvēku vecumatkarības koeficients, t. i., attiecība starp cilvēkiem darbspējīgā vecumā un cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem. Tādēļ ir jāizmanto bezdarbnieku un nepietiekami nodarbināto darba potenciāls. Lai risinātu ar ilgmūžību saistītās demogrāfiskās problēmas, būtiska nozīme ir imigrantu labākai integrācijai darba tirgū un apmācības pieejamībai bezdarbniekiem un nestabilās darbvietās nodarbinātiem cilvēkiem.

2.7.

Dažas dalībvalstis saskaras ar lielu mobilitāti Eiropas iekšienē uz dalībvalstīm, kurās ir augstāks dzīves līmenis, tādējādi palielinot grūtības, kas saistītas ar attiecīgās valsts iedzīvotāju novecošanu, jo aizbrauc galvenokārt jaunākas vecuma grupas. Pirmās no minētajām saskaras ar visu prasmju līmeņu darbaspēka aizplūšanu un, vēl jo svarīgāk, intelektuālā darbaspēka emigrāciju, kas skartajām valstīm ir problemātiska; tās ir ieguldījušas izglītības un apmācības sistēmās, bet labumu gūst citas valstis, kas var piedāvāt labākus darba un sociālos apstākļus. 2018. gadā 36 % ES mobilo darba ņēmēju bija augsts izglītības līmenis, 40 % – vidējs un 23 % – zemāks izglītības līmenis. Tomēr tikai 20 % bija nodarbināti augstas kvalifikācijas darbvietās, 60 % – vidējas kvalifikācijas darbvietās un 20 % – zemas kvalifikācijas darbvietās (2).

2.8.

Turklāt darba ņēmēju pārvietošanās uz ekonomiski attīstītākām dalībvalstīm paātrina novecošanu un iedzīvotāju skaita samazināšanos Austrumeiropas dalībvalstīs. Ja šī kustība turpināsies tādā pašā tempā, to cilvēku skaits, kas vecāki par 65 gadiem, Austrumeiropā būs lielāks nekā Rietumeiropas valstīs (3).

2.9.

Darba ņēmēju pārvietošanās no Austrumeiropas valstīm uz turīgākām dalībvalstīm galvenokārt ir saistīta ar atšķirīgiem atalgojuma, sociālās aizsardzības un sociālajiem standartiem, kas joprojām ir daudz zemāki nekā “vecajās” dalībvalstīs. Lai gan līdz krīzei atalgojuma atšķirības starp Austrumeiropu un Rietumeiropu samazinājās, pēc krīzes atalgojuma augšupējā konverģence Austrumeiropā apstājās (4). Dažās Austrumeiropas dalībvalstīs lielā emigrācija ir izraisījusi darbaspēka trūkumu.

2.10.

Ekonomikas krīze (5) un tās sekas vienlaikus palielināja migrāciju no Dienvideiropas uz Rietumeiropu. Šajā gadījumā visu darba ņēmēju izteiktāku migrāciju no Dienvideiropas uz Rietumeiropu neatkarīgi no kvalifikācijas izraisīja sliktās izredzes darba tirgū, tai skaitā augsts bezdarba līmenis.

2.11.

Migrāciju veicina arī ar ekonomiku nesaistīti faktori, piemēram, tiesiskie, kultūras un sociālie apstākļi. Piemēram, dažas personas dodas no savas valsts uz attīstītākām labklājības valstīm, kas nodrošina labāku sociālo aizsardzību un veselības aprūpi. Var minēt arī cilvēkus, kuri saskaras ar diskrimināciju reliģijas, etniskās izcelsmes vai dzimumorientācijas dēļ un kuri tāpēc migrē uz dalībvalstīm, kurās sabiedrība un tiesību sistēma ir labvēlīgāka un aizsargājošāka. Kopumā ir grūti izmērīt šīs mobilitātes apmēru un tās ietekmi uz demogrāfiskajiem jautājumiem.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzskata, ka demogrāfisko problēmu risināšanā jāpiemēro holistiska pieeja. Šī pieeja ietver ne tikai dzimstības rādītāju, bet arī darba un privātās dzīves līdzsvara jautājumu, nodarbinātību, vīriešu un sieviešu līdztiesību, stabilu ģimenes politiku, reģionālo un kohēzijas politiku, sabiedrisko infrastruktūru un pakalpojumu kvalitāti.

3.2.

Diskutēt par demogrāfiju nozīmē runāt par bērniem, mātēm un tēviem, nevis tikai par skaitļiem un statistiku. Tie ir cilvēki ar saviem dzīves plāniem neatkarīgi no ģimenes veida. Eiropas sabiedrībai ir jāsniedz atbalsts un aizsardzība neaizsargātākajiem šajā jomā, bērniem, kuru tiesībām un interesēm jābūt primārajām.

3.3.

EESK ir izstrādājusi vairākus atzinumus par demogrāfiju. Dažos no tiem Komiteja ir norādījusi, ka valstīs, kurās ir stabila ģimenes politika, kas ir arī daudzveidīga un atspoguļo attiecīgo dalībvalstu kultūru, demogrāfiskā situācija ir labāka nekā valstīs, kurās nav ģimenes politikas vai kurās tā ir vāja (6). Citos atzinumos Komiteja ir uzsvērusi, ka efektīvs demogrāfisko problēmu risināšanas veids ir stabila darba tirgus politika, kas vērsta uz augstu līdzdalību darba tirgū un kvalitatīvu nodarbinātību (7).

3.4.

EESK uzskata, ka jau ir izstrādātas rīcībpolitikas, ko varētu izmantot, lai risinātu demogrāfiskās problēmas, jo īpaši ņemot vērā ekonomisko un attīstības nevienlīdzību. Svarīgs instruments augšupējas sociālās un ekonomiskās konverģences panākšanai Eiropas Savienībā ir Eiropas sociālo tiesību pīlārs, kas palīdzēs risināt arī demogrāfiskās problēmas.

3.5.

EESK uzskata: lai Eiropas Savienībā nodrošinātu pozitīvas demogrāfiskās attīstības tendences, ļoti svarīga ir vide, kura cilvēkiem nodrošina ekonomisko un sociālo stabilitāti un pienācīgus dzīves un darba standartus un kurā sociālajiem partneriem ir nozīmīga loma. Tas nozīmē lielākus ieguldījumus sociālajā infrastruktūrā, ģimenes politikā, augstas kvalitātes sabiedriskajos pakalpojumos un aktīvā darba tirgus politikā.

3.6.

Demogrāfiski efektīvu rīcībpolitiku izpēte atklāj, ka tajās kombinēt dažādi pasākumi, kas laika gaitā ir saglabājuši stabilitāti. Tas ir svarīgi, jo plāns uzņemties vecāku pienākumus un dibināt ģimeni pēc definīcijas ir ilgtermiņa plāns. Ģimenes politikā īpaša uzmanība būtu jāpievērš ģimenēm (piemēram, lielām vai viena vecāka ģimenēm), kas saskaras ar nabadzības draudiem. Jāatceras, ka otrais nabadzības cēlonis pēc bezdarba ir ģimenes izjukšana un ka nabadzības risks pieaug līdz ar mājsaimniecībā esošo apgādājamo bērnu skaitu. EESK ir aicinājusi Eiropas Savienībā nodrošināt pienācīgu ienākumu minimumu (8).

3.7.

EESK uzsver sabiedrisko pakalpojumu būtisko lomu sociālajā politikā un ģimeņu atbalstīšanā. Lai risinātu demogrāfiskās problēmas un sekmētu iedzīvotāju skaita pieaugumu, izšķiroša nozīme ir augstas kvalitātes, pieejamai un cenas ziņā pieņemamai aprūpei un palīdzībai (bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem). Nepietiekami ieguldījumi sabiedriskajos pakalpojumos ir noveduši pie personāla un piemērotas infrastruktūras trūkuma. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš bērnu aprūpes pakalpojumiem un izglītībai, kā arī politikai, kas orientēta uz vecākām paaudzēm. Viena no jomām, kurā investīciju nepietiekamība izpaužas visredzamāk, ir vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpe un veselības aprūpe (9).

3.8.

Lai risinātu demogrāfiskās problēmas, EESK aicina veikt lielākus ieguldījumus sabiedriskajos pakalpojumos un sociālajā politikā. EESK atkārtoti norāda, ka publisko ieguldījumu apjomu dalībvalstīs varētu palielināt, ja līdzsvarota budžeta normu piemērotu ieguldījumiem ar sociālu mērķi, tādējādi nodrošinot fiskālo noteikumu lielāku elastību. Pašreizējiem un turpmākajiem ES fondiem, jo īpaši Investīciju plānam Eiropai, būtu vairāk jāpievēršas un jāpalielina izdevumi sociālajiem ieguldījumiem, ģimeņu atbalstam un līdztiesības veicināšanai, jo tas palīdzēs risināt demogrāfiskās problēmas.

3.9.

EESK uzsver, cik liels un svarīgs ir neapmaksātais darbs, ko galvenokārt veic sievietes, kuras ģimenes solidaritātes labad uzņemas aprūpes un palīdzības izmaksu lielāko daļu, sniedz ģimenei atbalstu un kompensē publiskās infrastruktūras trūkumu. Šis reālais darbs par tādu tiek atzīts reti, lai gan tiek lēsts, ka neapmaksāta aprūpe un mājsaimniecības darbs veido attiecīgi 10 % un 39 % no iekšzemes kopprodukta pasaulē (10). Nodrošinot, piemēram, pietiekamus ieguldījumus aprūpes infrastruktūrā, ir svarīgi un taisnīgi atzīt un atbalstīt to neatalgoto aprūpētāju darbu, kuri parasti ir ģimenes locekļi un kuri ir izvēlējušies nestrādāt, lai sniegtu aprūpi un palīdzību slimiem ģimenes locekļiem, kā arī ģimenes locekļiem ar invaliditāti vai citiem atkarīgiem ģimenes locekļiem. Dalībvalstis būtu jāmudina atzīt šā darba ekonomisko, sociālo un morālo vērtību, piešķirot šādām personām pienācīgu statusu un finansiālu atbalstu, kā arī aizsargājot to tiesības uz sociālo nodrošinājumu.

3.10.

Īpaša uzmanība jāpievērš lauku iedzīvotājiem, kas noveco vēl straujāk nekā iedzīvotāji kopumā. Dominējoša tendence laukos visā Eiropā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās, jo jaunieši izglītības un darba nolūkos parasti pārceļas uz pilsētām un lielpilsētām. Lai cīnītos pret iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku rajonos un mazās un vidēja lieluma provinciālās pilsētās, pirmām kārtām būtu jānodrošina dzīves līmeņa nepazemināšanās, tostarp pienācīgas darba tirgus perspektīvas, kā arī ieguldījumi infrastruktūrā, sabiedriskajos pakalpojumos un izglītībā.

3.11.

EESK uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sociālajiem partneriem ir nozīmīga loma demogrāfisko problēmu risināšanas politikas apspriešanā un izstrādē.

4.   Kvalitatīvas nodarbinātības, proaktīvas darba tirgus politikas un pasākumu, kas veicina darba, privātās un ģimenes dzīves līdzsvaru, nozīme

4.1.

EESK uzskata, ka svarīgs un efektīvs pasākums demogrāfisko problēmu risināšanā ir proaktīva darba tirgus politika, kas veicina stabilu nodarbinātību un darba ņēmēju labklājību. Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju ienākumus gūst no darba, un bez darbvietu radīšanas, dinamiskām darba tirgus perspektīvām, drošības darba tirgū un kvalitatīvas nodarbinātības ir grūti izveidot ģimeni un nodrošināt tai pienācīgus dzīves apstākļus. Ar darba koplīguma slēgšanas sarunām sociālie partneri var sniegt nozīmīgu ieguldījumu atalgojuma paaugstināšanā un darba un sociālo apstākļu uzlabošanā.

4.2.

EESK pieņem zināšanai ziņojumu “Demographic scenarios for the EU”(ES demogrāfiskie scenāriji) (11), kurā norādīts, ka visiespējamākais un visefektīvākais risinājums iedzīvotāju novecošanas negatīvajām sekām ir nevis koncentrēšanās uz lielāku dzimstību un lielāku migrāciju, bet gan uz lielāku darbaspēka līdzdalību. Vidējā termiņā un ilgtermiņā ir vajadzīga līdzsvarotāka demogrāfija, lai nodrošinātu līdzsvaru starp mūsu sociālajiem izdevumiem un mūsu ekonomikas dinamiku.

4.3.

Lai ģimenēm nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus un bērniem un vecākiem – pienācīgu dzīvi, ārkārtīgi svarīgi ir pasākumi nodarbinātu personu nabadzības apkarošanai. EESK atzīmē Komisijas priekšsēdētājas ieceri nodrošināt, ka Eiropas Savienībā ikviens darba ņēmējs saņem taisnīgu minimālo darba algu (12). Šajā sakarā EESK sagatavos izpētes atzinumu par tematu “Pienācīgas minimālās algas visā Eiropā”.

4.4.

Viens no veidiem, kā atbalstīt demogrāfisko izaugsmi, ir kvalitatīvas darbvietas, kas ir ekonomikas stabilitātes faktors; piekļuve apmācībai, lai uzlabotu darba ņēmēju zināšanas un prasmes; un iespējas salāgot drošus un elastīgus darba apstākļus. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš nepilna laika vai elastīgam darba režīmam, lai uzlabotu darba un privātās dzīves/ģimenes dzīves līdzsvaru. Viens no pasākumiem, kas dod iespēju panākt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru un straujas digitalizācijas laikā aizsargāt ģimenes un privāto dzīvi, ir tiesības uz nesasniedzamību, kuras, pēc EESK domām, ir labas prakses piemērs (13).

4.5.

Iepriekšējos atzinumos (14) EESK ir aicinājusi īstenot proaktīvu politiku dzimumu līdztiesības jomā, lai novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un popularizētu pasākumus, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru. Pētījumi liecina, ka gan ģimenēm, gan arī Eiropas ekonomikai un konkurētspējai ir izdevīgi, ja ar aprūpi saistītos uzdevumos iesaistās vīrieši. Sieviešu līdzdalības palielināšana darba tirgū dotu iespēju atraisīt viņu potenciālu laikā, kad Eiropas Savienībā sarūk darbaspēks un sabiedrība noveco.

4.6.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš gados jauniem darba ņēmējiem, kuri ir vai var kļūt par vecākiem. Vidējais jauniešu bezdarba līmenis ES joprojām ir augstāks nekā strādājošajiem iedzīvotājiem kopumā, un dažās valstīs tas var svārstīties no 5 līdz 40 % (15). Jauniešus īpaši ietekmē arī nestabili darba apstākļi (16). Turklāt darbvietu radīšanas, dinamisku darba tirgus perspektīvu un drošības darba tirgū trūkums, kā arī grūtības īrēt vai iegādāties mājokli apgrūtina viņu iespējas plānot nākotni, kļūt patstāvīgiem, iekārtoties un veidot ģimeni. Būtu jāsekmē jauniešu piekļuve kvalitatīvai nodarbinātībai: tas dotu viņiem drošību, kas vajadzīga, lai izveidotu ģimeni.

4.7.

Paaudžu ķēdes otrā galā ir vajadzīga politika, kas atbalstītu gados vecākus darba ņēmējus darba tirgū, lai viņi varētu strādāt līdz viņu valstī spēkā esošajam likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam (17). To varētu panākt, uzlabojot nodarbinātības iespējas un darba apstākļus, lai radītu tādu darbu, kas labāk atbilst vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš centieniem darba tirgū apkarot diskrimināciju vecuma dēļ.

4.8.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī arodveselībai un drošībai, ņemot vērā to, ka novecošana palielina veselības problēmu attīstības risku. Tādēļ ir ļoti svarīgi organizēt darbu un veidot darbavietas tā, lai šīs slimības varētu novērst un lai vairāk darbinieku varētu strādāt līdz parastajam pensionēšanās vecumam (18).

5.   Ģimenes politikas nozīme dinamiskas demogrāfijas panākšanā

5.1.

Dalībvalstīs, kuras īsteno aktīvu ģimenes politiku, dzimstības rādītāji ir augstāki nekā tajās, kurās nav ģimenes politikas vai kurās tā ir vāja. Ģimenes politikas mērķis ir garantēt, lai bērnu, kas nodrošina Eiropas nākotni, esamība neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz dzīves līmeni vai karjeras izredzēm. Lai to panāktu, ir jākombinē fiskāli pasākumi, sociālās jomas tiesību akti, tiešs finansiāls atbalsts un efektīvi un cenas ziņā pieejami sabiedriskie pakalpojumi, tai skaitā bērnu aprūpes sistēmas. Ja minētie pasākumi tiek īstenoti, tie ir efektīvi (19). Tomēr, lai tie būtu efektīvi arī turpmāk, tiem jābūt ilgtspējīgiem un ar stabilu tiesisko pamatu.

5.2.

Tomēr šī ģimenes politika ietilpst plašākā sistēmā, kas garantē tās efektivitāti: darbvietas, ekonomikas un sociālā dinamika, ģimenei labvēlīga kultūra, pielāgota mājokļu politika, efektīva izglītības sistēma un vides politika. Visbeidzot, ģimenes dzīve un darba dzīve ir viens no aspektiem, kas Eiropas vīriešos un sievietēs raisa vislielākās bažas, tāpēc tām abām jābūt Eiropas sabiedrības uzmanības centrā.

5.3.

Demogrāfija ir ilgtermiņa joma, kas prasa saskaņotu Eiropas rīcību. ES būtu jāizstrādā kopīgas pamatnostādnes, kas balstītas uz paaudžu solidaritāti un dzimumu līdztiesību, ņemot vērā valstu kultūras un sociālās politikas atšķirības. Eiropas Savienības pašreizējā situācijā ir vajadzīgi arī dzimstības līmeņa paaugstināšanas pasākumi. Mēdz teikt, ka “pārvaldīt nozīmē prognozēt”, tāpēc ir ļoti svarīgi rīkoties jau šodien.

6.   Migrācija, tostarp ES iekšējā mobilitāte

6.1.

Attiecībā uz imigrācijas nozīmi demogrāfisko problēmu risināšanā EESK atkārtoti pauž viedokli, ka imigrācija labvēlīgi ietekmē iedzīvotāju skaita un darbaspēka pieaugumu. Ja iedzīvotāju dabiskais pieaugums kļūst negatīvs, imigrācija var palīdzēt saglabāt iedzīvotāju kopējo skaitu un darbaspēka lielumu nemainīgā līmenī. Jāatzīst, ka imigrācija nav galīgais risinājums Eiropas sabiedrības novecošanas seku novēršanai. Tomēr ar imigrāciju varētu novērst arī ar demogrāfiskiem procesiem nesaistītu darbaspēka un prasmju trūkumu (20).

6.2.

Būtu arī jāgādā, lai netiktu veicināta augsti kvalificētu jaunattīstības valstu speciālistu sistemātiska migrācija, kas vēl vairāk palielina speciālistu trūkumu šajās valstīs un negatīvi ietekmē to ekonomisko un sociālo attīstību. Ir svarīgi īstenot arī aktīvu uzņemšanas un integrācijas politiku, lai izvairītos no grūtībām, kas saistītas ar nostabilizēšanos jaunā valstī un jaunu kultūru.

6.3.

ES pilsoņu brīva pārvietošanās ir viena no Savienības pamatbrīvībām. Tomēr augsts ES iekšējās migrācijas līmenis var radīt īpašas problēmas gan izcelsmes dalībvalstīm (piemēram, straujāka sabiedrības novecošana vai darbaspēka un prasmju zudumus), gan arī uzņēmējvalstīm.

6.4.

Jautājums ir par to, vai šī Eiropas Savienībā vērojamā mobilitāte ir neatgriezeniska, vai arī tā ir tikai īslaicīga un vairums cilvēku atgriezīsies izcelsmes valstī. Patiesībā liela daļa personu, kas atstājušas savu valsti, pēc diviem gadiem atgriežas dzimtenē. Tas ir viens no cirkulārās mobilitātes veidiem. Šāda pārvietošanās savstarpēji bagātinās attiecīgās valstis. Lai tas notiktu biežāk, ir vajadzīga augšupēja ekonomiskā un sociālā konverģence starp austrumiem un rietumiem, kā arī dienvidiem un rietumiem. Pašreizējo atšķirību samazināšana ir labākais veids, kā palēnināt šo darbaspēka pārvirzi.

---

(1)  Gérard-François Dumont “Vue de ses frontières, une Europe vieillissante mais attractive pour les migrants” (“Skatoties no robežpuses: novecojoša, taču migrantiem pievilcīga Eiropa”), Diploweb, La revue géopolitique, 3.11.2019.

(2)  https://www.etui.org/Publications2/Working-Papers/Why-central-and-eastern-Europe-needs-a-pay-rise.

(3)  Demographic Scenarios for the EU (Demogrāfiskie scenāriji Eiropas Savienībai) 2019. gads, https://ec.europa.eu/jrc/en/publication/eur-scientific-and-technical-research-reports/demographic-scenarios-eu.

(4)  https://www.etui.org/Publications2/Working-Papers/Why-central-and-eastern-Europe-needs-a-pay-rise.

(5)  2018. gada ziņojums par ES iekšējo darbaspēka mobilitāti, 2018. gada galīgais ziņojums.

(6)  OV C 218, 23.7.2011., 7. lpp. un OV C 161, 13.7.2007., 66. lpp.

(7)  OV C 318, 29.10.2011., 1. lpp. un OV C 14, 15.1.2020., 60. lpp.

(8)  OV C 190, 5.6.2019., 1. lpp.

(9)  OV C 71, 24.2.2016., 46. lpp.

(10)  https://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=E/CN.6/2017/3

(11)  Demographic Scenarios for the EU, 2019. gads.

(12)  OV C 62, 15.2.2019., 142. lpp.

(13)  OV C 14, 15.1.2020., 52. lpp.

(14)  OV C 129, 11.4.2018., 44. lpp. un OV C 110, 22.3.2019., 26. lpp.

(15)  U. von der Leyen runa.

(16)  OV C 14, 15.1.2020., 60. lpp.

(17)  OV C 62, 15.2.2019., 142. lpp.

(18)  https://osha.europa.eu/sites/default/files/publications/documents/Work-related_MSDs_prevalence_costs_and_demographics_in_the_EU_report.pdf

(19)  OV C 14, 15.1.2020., 60. lpp.

(20)  OV C 110, 22.3.2019., 1. lpp.