52019AE2545

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52019AE2545 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52019AE2545

Help

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ar ieguldījumiem darba aizsardzībā saistīto izmaksu un ieguvumu kopsavilkums” (izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Somijas pieprasījuma)

EESC 2019/02545

OV C 14, 15.1.2020, p. 52–59 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

15.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/52

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ar ieguldījumiem darba aizsardzībā saistīto izmaksu un ieguvumu kopsavilkums”

(izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Somijas pieprasījuma)

(2020/C 14/07)

Ziņotājs: Adam ROGALEWSKI

Līdzziņotāja: Ana BONTEA

Atzinuma pieprasījums	Padomes prezidentvalsts Somija, 7.2.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializēta nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	10.9.2019.
Pieņemts plenārsesijā	26.9.2019.
Plenārsesija Nr.	546
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	149/14/3

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Šajā atzinumā norādīts uz jaunām problēmām darba aizsardzības jomā, piemēram, uz nodarbinātības kvalitāti, līdztiesību, digitalizāciju un klimata pārmaiņām, kam vajadzētu būt nozīmīgai lomai ne tikai debatēs par darba aizsardzībā veikto ieguldījumu radītajiem ieguvumiem, bet arī plašākā mērogā, proti, turpmākajā ES darba aizsardzības politikā.

1.2.

EESK uzsver, ka sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir svarīga loma ilgtspējīgu darba aizsardzības politikas pasākumu izstrādē un īstenošanā. Ieguldījumi darba aizsardzībā sniegs ieguvumus tikai tad, ja tiks veidots stabils sociālais dialogs un nodrošināts plašs koplīguma slēgšanas sarunu tvērums. Svarīgi ir palielināt darba aizsardzības komiteju un darba ņēmēju pārstāvju nozīmi.

1.3.

Daudzi pētījumi, kā arī sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredze liecina, ka ieguldījumi darba aizsardzībā ne tikai palīdz uzlabot darba ņēmēju un uzņēmēju labklājību, bet arī nodrošina lielu atdevi, kas it īpaši izpaužas kā samazinātas izmaksas, augstāka produktivitāte un sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspēja.

1.4.

Tā kā 3,3 % Eiropas IKP katru gadu tiek tērēti darba traumu un arodslimību ārstēšanai, sabiedrības ieguldījumiem darba aizsardzībā ir skaidrs ekonomisks pamatojums. Turklāt būtiska to izmaksu daļa, kuras rada ar darbu saistīti nelaimes gadījumi, gulstas ne tikai uz publiskajām veselības aprūpes sistēmām, bet arī uz darba ņēmējiem un viņu ģimenēm (1).

1.5.

EESK aicina palielināt gan publiskos un privātos ieguldījumus darba aizsardzībā, gan arī finansiālos stimulus uzņēmumiem, kas iegulda darba aizsardzībā. Publiskie ieguldījumi jāpielāgo konkrētu veidu darba tirgus dalībnieku vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Lielākiem uzņēmumiem, kas ir finansiāli spēcīgāki, būtu jāveicina darba aizsardzība un jāiegulda līdzekļi darba aizsardzībā, tostarp savu piegādātāju tīklā.

1.6.

EESK uzskata, ka jāīsteno holistiska pieeja ieguldījumiem darba aizsardzībā. Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem jautājumiem kā psihosociālie riski, balsta un kustību aparāta slimības, asinsrites sistēmas slimības un vēzis, jo tie ir saistīti ar nodarbinātību, sabiedrību un vidi.

1.7.

Eiropas Savienībai jāiegulda līdzekļi tādā jomā kā Eiropas iedzīvotāju garīgā veselība. It īpaši augošajā pakalpojumu sektorā palielinās tādu darba vietu skaits, kurās darbs emocionālā ziņā ir grūts, un visi darba tirgus dalībnieki – arī mazie un vidējie uzņēmēji – saskaras ar stresu.

1.8.

EESK aicina veikt plašākus pētījumus, lai varētu gūt labāku priekšstatu par ieguvumiem, ko sniedz ieguldījumi darba aizsardzībā. Tāpēc dalībvalstīm ir jārīkojas pārredzamāk, kad runa ir par dalīšanos statistikas informācijā par slimībām un infekcijām, kas saistītas ar darbu, un arodslimību atzīšanas un reģistrācijas saskaņošanu.

1.9.

EESK aicina ES, dalībvalstis un visus pārējos attiecīgos dalībniekus veicināt labas darba aizsardzības prakses apmaiņu. It īpaši tas attiecas uz finansiāliem stimuliem uzņēmumiem, kuri veic ieguldījumus darba aizsardzībā.

1.10.

EESK uzsver, ka darba apstākļi, tostarp dzimumu līdztiesība, ietekmē darbinieku veselību un labklājību. Ieguldījumi darba aizsardzībā jāaplūko no nodarbinātības kvalitātes viedokļa. Standartam atbilstoši darba apstākļi un dzimumu līdztiesība vislabāk palīdz novērst psihosociālos riskus, tādējādi uzlabojot labklājību un paaugstinot produktivitāti.

1.11.

EESK pauž bažas par to, ka darba aizsardzības pieejamība un līdz ar to arī ieguvumi, ko sniedz ieguldījumi darba aizsardzībā, nav vienmērīgi sadalīti starp ES dalībvalstīm. Iniciatīvās būtu jāņem vērā tādas dimensijas kā dzimums, etniskā izcelsme, vecums vai invaliditāte un darba aizsardzības stratēģija jāsaista ar debatēm par līdztiesību.

1.12.

Digitalizācijas process varētu radīt daudz pozitīvu attīstības tendenču darba aizsardzības jomā. Tomēr EESK ir ļoti nobažījusies par to, ka digitalizācijas radītie jaunie darba veidi varētu neietilpt darba aizsardzības regulējuma darbības jomā. Minētajam regulējumam ir jāaizsargā visi strādājošie Eiropas Savienībā.

1.13.

EESK uzsver, ka darba aizsardzība ne tikai sniedz ieguvumus ES ekonomikai, bet ir arī viena no darba ņēmēju pamattiesībām. Darba aizsardzības standarti būtu jāveicina ne tikai ES dalībvalstīs, bet arī citās pasaules valstīs, it īpaši tajās, ar kurām ES ir ratificējusi tirdzniecības nolīgumus vai sadarbojas citādā veidā, piemēram, ar Austrumu partnerības vai dienvidu kaimiņreģiona valstīm. Veicot ieguldījumus Eiropā, priekšroka jādod uzņēmumiem, kuriem ir pārdomāta darba aizsardzības politika un kuri savās piegādes ķēdēs atbalsta darba aizsardzību.

2. Pamatinformācija

2.1.

Katru gadu Eiropas Savienībā notiek vairāk nekā 3,2 miljoni nelaimes gadījumu bez letālām sekām un negadījumos iet bojā gandrīz 4 000 cilvēku. Piesardzīgas aplēses liecina, ka 100 000 cilvēku mirst, jo darba dēļ saslimuši ar vēzi. Par daudziem nelaimes gadījumiem netiek ziņots, un faktiskie skaitļi varētu būt daudz lielāki. Piemēram, šajā skaitlī nav ietverti dati par darba ņēmējiem, kuri miruši ceļā uz darbu, ne arī ar darbu saistīto pašnāvību skaits. Daži darba ņēmēji neziņo par tādiem nelaimes gadījumiem darbā, kuriem nav letālu seku (2).

2.2.

24,2 % darba ņēmēju uzskata, ka viņu darbs apdraud viņu veselību, savukārt 25 % norāda, ka darbs pārsvarā nelabvēlīgi ietekmē viņu labklājību (3). 7,9 % darba ņēmēju cieš no arodveselības problēmām, un 36 % no minētajiem gadījumiem šo problēmu izraisītie darba kavējumi sasniedza vismaz 4 dienas gadā (4).

2.3.

Eiropas Savienībā 30 gadus darbojas tiesību aktu sistēma, kuras mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus no nelaimes gadījumiem un cita veida saslimšanām, kas saistītas ar darbu. Darba aizsardzības jomā ES acquis pamatu veido LESD 153. pants un Eiropas pamatdirektīva (89/391/EEK). Direktīvā noteikti vispārīgi veselības un drošības aizsardzības principi, un tā piemērojama visiem darba ņēmējiem visās darbības nozarēs Eiropas Savienībā. Turklāt ES ir pieņēmusi 23 atsevišķas direktīvas darba aizsardzības jomā. Nesen darba aizsardzība tika pieminēta Eiropas sociālo tiesību pīlāra desmitajā principā.

2.4.

Dažādi Eiropas apsekojumi liecina, ka darba aizsardzības jomā ir vērojami uzlabojumi, bet kopējais izmaksu slogs, ko rada nelaimes gadījumi darbā un arodslimības, joprojām ir liels. Saskaņā ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) aplēsēm 3,9 % no pasaules IKP un 3,3 % no Eiropas IKP tiek tērēti darba traumu un arodslimību ārstēšanai. Šis procents starp valstīm atšķiras atkarībā no valsts ekonomikas, tiesiskā regulējuma un profilakses pasākumiem. Galvenais izmaksu faktors ir ar darbu saistītā saslimšana ar vēzi, un tai seko balsta un kustību aparāta slimības (5).

2.5.

Pētījumi rāda, ka labas darba aizsardzības pārvaldības nodrošināšana mazos un vidējos uzņēmumos un ģimenes lauku saimniecībās joprojām ir liela problēma. Piemēram, ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020. gadam norādīts, ka viens no svarīgākajiem darba aizsardzības stratēģiskajiem mērķiem ir uzlabot MVU spējas ieviest efektīvus un lietderīgus riska novēršanas pasākumus.

2.6.

Pētījumos par darba aizsardzības kontekstu un pasākumiem ES mazos un vidējos uzņēmumos ir norādīts uz resursu trūkumu, kas ir vispārējs un izpaužas ļoti dažādos veidos (6), un tādēļ būtiska daļa mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbības jomā īsteno “vieglākā ceļa”stratēģijas. Šādu uzņēmumu galvenās iezīmes ir slikts ekonomiskais stāvoklis, bažas par ekonomisko izdzīvošanu, nepietiekami ieguldījumi darba aizsardzībā, ierobežotas zināšanas, informētība un kompetence darba aizsardzības jomā.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Daudzi pētījumi, kā arī sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredze liecina, ka ieguldījumi darba aizsardzībā ne tikai palīdz uzlabot darba ņēmēju labklājību, bet arī nodrošina lielu atdevi, kas it īpaši izpaužas kā samazinātas izmaksas, augstāka produktivitāte un sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspēja (7). Somijā veikti pētījumi atklājuši, ka pozitīva ietekme uz rentabilitāti ir iespējama pat bez tiešas izmērāmas ietekmes uz produktivitāti, un tas nozīmē, ka darba aizsardzības ekonomisko ieguvumu mehānismi ir smalkāki, nekā bieži tiek uzskatīts (8).

3.2.

Tā kā ar arodslimībām vai nelaimes gadījumiem saistītā izmaksu sloga lielākā daļa gulstas uz darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, sabiedrības ieguldījumiem darba aizsardzībā ir skaidrs ekonomisks pamatojums (9).

3.3.

EESK atzinīgi vērtē to, ka dažās dalībvalstīs ir ieviestas dažādas shēmas, lai finansiāli apbalvotu organizācijas par drošām un veselībai nekaitīgām darbvietām, un aicina arī pārējās dalībvalstis ieviest līdzīgas shēmas. Šie stimuli var būt mazākas apdrošināšanas prēmijas, nodokļu atvieglojumi vai valsts subsīdijas un padara shēmas ekonomiski izdevīgas apdrošinātājiem, samazinot prasību skaitu, apmēru un izmaksas.

3.4.

EESK uzskata, ka ar stimulu shēmām jāatlīdzina ne tikai par iepriekšējiem labas darba aizsardzības pārvaldības rezultātiem (tādiem kā maz nelaimes gadījumu), bet arī par konkrētiem profilakses pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt nelaimes un saslimšanas gadījumu skaitu nākotnē. Līdztekus finanšu shēmām īpaša uzmanība būtu jāvelta esošajām brīvprātīgajām nozaru iniciatīvām, kas saistītas ar rūpniecisko produktu pārvaldību un snieguma izcilību (10).

3.5.

Tā kā tādu nelaimes gadījumu skaits, kuros cilvēki darba laikā gūst ievainojumus vai iet bojā, kopumā samazinās, EESK iesaka vairāk uzmanības veltīt ar darbu saistītām slimībām, tādām kā vēzis, asinsrites sistēmas slimības, balsta un kustību aparāta slimības un ar psihosociālajiem riskiem saistītās slimības, kas ir nāvējošākās un biežākais iemesls slimības atvaļinājumiem Eiropas Savienībā.

3.6.

EESK uzskata, ka jāīsteno holistiskāka pieeja ieguldījumiem darba aizsardzībā. Ar šādu pieeju būtu jāizvairās no pārmērīgas vispārināšanas un, tā kā resursu trūkst, uzsvars būtu jāliek uz visefektīvākajiem darba drošības politikas pasākumu uzlabošanas veidiem.

3.7.

Ieguldījumi darba aizsardzībā jāanalizē debatēs par nodarbinātības kvalitāti. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) dati liecina, ka gadījuma darba veicējiem ir vismazākā piekļuve informācijai par darba aizsardzības riskiem (11). Turklāt nestabila nodarbinātība un bezdarbs veicina garīgās saslimšanas. Standartam atbilstoši darba apstākļi un dzimumu līdztiesība vislabāk palīdz novērst psihosociālos riskus, tādējādi uzlabojot labklājību un paaugstinot produktivitāti. Šādā nolūkā EESK piekrīt nesen veiktajam Eurofound pētījumam, kurā norādīts: “Ja tiek ņemti vērā valsts līmeņa faktori, kas var ietekmēt saikni starp darba apstākļiem un darbinieku veselību un labklājību, tad analīze liecina, ka augstāks arodbiedrību blīvums, labāka nodarbinātības aizsardzība un lielāka dzimumu līdztiesība saistās ar lielākiem ieguvumiem, labākiem darba resursiem un mazāku darba ekstensitāti. Tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina ieguldīt līdzekļus tādās iniciatīvās, kuras veicina arodbiedrību blīvumu, nodarbinātības aizsardzību un dzimumu līdztiesību, tādējādi sekmējot darbaspēka veselības uzlabošanos vidējā termiņā un ilgtermiņā” (12).

3.8.

Vajadzīgi plašāki pētījumi, lai varētu palielināt informētību par darba drošības jomā veikto ieguldījumu sniegto labumu. Komiteja atzinīgi vērtē pēdējā laikā veiktos pētījumus un aicina veikt dziļākus pētījumus, kas dod iespēju palielināt izpratni par darba drošības jomā veikto ieguldījumu nozīmību un sekmē līdzekļu efektīvāku piešķiršanu, proti, to ieguldīšanu jomās, kur tie visātrāk var dot vislielāko atdevi.

3.9.

Eiropas Savienībā ir jāsaskaņo arodslimību atzīšana un reģistrācija un jāievieš saistīto datu vākšana, lai varētu sekot attīstības tendencēm ES līmenī. EESK uzskata: nesaskaņojot arodslimību atzīšanu, var tikt diskriminēti daži ES uzņēmumi un darba ņēmēji no valstīm, kurās ir augstāks vai zemāks arodslimību atzīšanas līmenis.

3.10.

Turklāt dalībvalstu vidū ir vajadzīga lielāka pārredzamība, daloties statistikas informācijā par slimībām un infekcijām, kas saistītas ar darbu.

3.11.

EESK ierosina, ka attiecīgajām ES struktūrām, Eurostat un dalībvalstīm, balstoties uz izmēģinājuma projektu “Eiropas arodslimību statistika”, būtu jācenšas izveidot pārdomātu informācijas un datu vākšanas sistēmu.

3.12.

Tā kā izglītība un profilakse ir darba aizsardzībā veikto ieguldījumu svarīga sastāvdaļa, EESK vērš īpašu uzmanību uz arodbiedrību pārstāvjiem vai citiem brīvprātīgajiem, kuri ir iesaistīti veselības un drošības jautājumu risināšanā. Svarīgi ir palielināt darba aizsardzības komiteju un darba ņēmēju pārstāvju nozīmi un vajadzības gadījumā uzlabot darba ņēmēju pārstāvju juridisko aizsardzību.

3.13.

EESK jau ieteica, ka attiecīgajām darba aizsardzības, profilakses, izpildes nodrošināšanas un pētniecības struktūrām ir vajadzīgi pietiekami finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, lai tās varētu pildīt savus pienākumus (13).

3.14.

EESK pauž bažas par to, ka piekļuve darba aizsardzībai visās ES dalībvalstīs nav vienlīdzīga, tāpēc nav vienmērīgi sadalīti arī ieguvumi, ko sniedz ieguldījumi darba aizsardzībā. Dažādās iniciatīvās jāņem vērā tādas dimensijas kā dzimums, etniskā izcelsme, vecums vai invaliditāte un darba aizsardzības stratēģija jāsaista ar debatēm par līdztiesību.

3.15.

EESK uzsver, ka darba aizsardzība ne tikai sniedz ieguvumus ES ekonomikai, bet ir arī viena no darba ņēmēju pamattiesībām. Darba aizsardzības standarti būtu jāveicina ne tikai ES dalībvalstīs, bet arī citās pasaules valstīs, it īpaši tajās, ar kurām ES ir ratificējusi tirdzniecības nolīgumus vai sadarbojas citādā veidā, piemēram, ar Austrumu partnerības vai dienvidu kaimiņreģiona valstīm. Veicot ieguldījumus Eiropā, priekšroka jādod uzņēmumiem, kuriem ir pārdomāta darba aizsardzības politika un kas savās piegādes ķēdēs atbalsta darba aizsardzību.

4. Darba aizsardzībā veikto ieguldījumu nozīme mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

4.1.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nākas segt virkni ar darba aizsardzību saistītu izmaksu, ko veido: sākotnējie ieguldījumi (jaunu iekārtu iegāde, uzstādīšana, pielāgošana, personāla apmācība), regulārie izdevumi (apkope, periodiski nomaināmas iekārtas, apmācības izmaksas gan finansiālā izteiksmē, gan darba stundu izteiksmē) un darba aizsardzības pakalpojumu izmaksas. Vairumam MVU ir ierobežoti ekonomiskie un vadības resursi, tāpēc ir jānodrošina zemu izmaksu vai bezmaksas darba aizsardzības programmas, lai aptvertu lielāku MVU daļu.

4.2.

Politikas pasākumi nozaru, apakšnozaru un darba procesu līmenī ir jāpielāgo MVU, tostarp ģimenes lauku saimniecību, vajadzībām, konkrētajiem uzņēmējdarbības apstākļiem un pamatnosacījumiem. Attiecīgās uzņēmējdarbības organizācijas un sociālie partneri var palīdzēt pasākumus pielāgot MVU vajadzībām un prasībām.

4.3.

Maziem un vidējiem uzņēmumiem vajadzīgs vairāk atbalsta, lai tie varētu nodrošināt stabilu darba aizsardzību. Šādu atbalstu veido:

4.3.1.

finansiāls atbalsts (finansiāli stimuli), pielāgoti norādījumi un konsultācijas;

4.3.2.

atbalsts no darba aizsardzības inspektoriem, kuri būtu plašāk jāiesaista gan centienos palielināt izpratni par darba aizsardzības tiesību aktiem, gan atbalsta un padomu sniegšanā;

4.3.3.

pielāgoti, praktiski izmantojami un rentabli instrumenti;

4.3.4.

darba devēju un darba ņēmēju informētības palielināšana, labas prakses piemēru apmaiņa;

4.3.5.

principa “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta (Small Business Act) noteikumu un MVU sūtņu funkciju konsekventa respektēšana un atbilstības uzlabošana, neradot nevajadzīgu/nesamērīgu slogu;

4.3.6.

it īpaši reģionālajā/vietējā līmenī labāka un uz MVU atbalstīšanu vērsta sadarbība un partnerības ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, sociālajiem partneriem, apdrošināšanas struktūrām un publiskajām iestādēm.

4.4.

MVU bieži vien dod priekšroku dažādu veidu starpniekiem. Tomēr klātienes tikšanās ir arī dārgas, tāpēc ir svarīgi rast izmaksu ziņā efektīvus risinājumus.

4.5.

EU-OSHA un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls var piedāvāt praktisku atbalstu, piemēram, lietotājdraudzīgus bezmaksas rīkus, informāciju un konsultācijas, un tiem jāturpina paplašināt īpašās programmas šajā jomā.

5. Īpašas piezīmes

5.1.

Psihosociālie riski ir viena no lielākajām veselības un drošības problēmām darbavietās, un šī problēma saasinās. Pat mazie un vidējie uzņēmēji saskaras ar lielu stresu (14). Stresa un psihosociālo risku mazināšana ir saistīta ar augstām izmaksām, taču pētījumi liecina, ka to ignorēšana uzņēmumiem un tautsaimniecībai izmaksā vēl vairāk.

5.2.

EESK uzsver, ka jāturpina debates un pētījumi par izdegšanu, lai varētu izstrādāt un īstenot attiecīgas stratēģijas tās novēršanai.

5.3.

Eiropas Savienībai ir arī jāpievērš uzmanība prezenteismam. Tas var ne tikai palielināt veselības traucējumu iespējamību, bet arī samazināt darba ņēmēju ražīgumu (15).

5.4.

Lai gan vīrieši un sievietes strādā vienās un tajās pašās darbvietās, viņi var saskarties ar dažādiem riskiem atšķirīgās bioloģijas, prasību vai riska līmeņa dēļ. Tāpēc EESK uzskata, ka vajadzīga uz dzimumu līdztiesības principu vairāk balstīta pieeju ieguldījumiem darba aizsardzībā. Konkrētāk, daudz uzmanības jāpievērš balsta un kustību aparāta slimību un vēža profilaksei sieviešu vidū.

5.5.

Saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām EESK, tāpat kā iepriekšējos atzinumos, aicina pievērst lielāku uzmanību cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte jebkādā tās izpausmē. EESK uzsver, ka saikne starp invaliditāti un darba tirgu attiecas ne vien uz pasākumiem, kas nodrošina piekļuves tiesības, piemēram, kvotām, stimuliem vai nodokļu atvieglojumiem, bet arī uz lielāku apņemšanos jebkura veida darba vidē novērst veselības apdraudējumu cilvēkiem ar invaliditāti. Ieguldījumi darba aizsardzībā būtu jāpielāgo cilvēku ar invaliditāti vajadzībām.

5.6.

Īpaša uzmanība jāpievērš mobilajiem un migrējošajiem darba ņēmējiem un sezonas strādniekiem, jo ar valodu saistītu un citu šķēršļu dēļ viņiem ir lielāka iespēja ciest nelaimes gadījumā darbā. Daudzi no viņiem, it īpaši neatbilstīgie migranti, nav pienācīgi iesaistīti sociālā nodrošinājuma sistēmās, un par viņiem netiek sniegti dati.

5.7.

EESK norāda, ka Eiropas iedzīvotāju straujās novecošanas īpašajā kontekstā darba aizsardzība ir būtisks jautājums, kurā Eiropas Savienībai ir svarīga loma. Piemēram, vecākie darba ņēmēji darbā ir pakļauti daudz lielākam letālu nelaimes gadījumu riskam nekā jaunākie, taču nelaimes gadījumos bez letālām sekām viņi cieš retāk. Viņi arī ir pakļauti daudz lielākam riskam saslimt ar ilgstoša latentuma slimībām, piemēram, darba izraisītu vēzi vai asinsrites sistēmas slimībām.

5.8.

Uzņēmumiem ar piegādātāju tīklu ir plašākas iespējas veikt ieguldījumus darba aizsardzībā un pienākums veicināt darba aizsardzību un ieguldīt līdzekļus tajā, lai savās piegādes ķēdēs nodrošinātu drošu un veselīgu vidi visiem darba ņēmējiem (16).

5.9.

Publiskā sektora struktūrām ir jāpiedāvā uzņēmumiem kvalitatīvi bezmaksas IT rīki, lai tiem palīdzētu novērtēt arodriskus. Šiem rīkiem ir jābūt arī vienkāršiem un praktiskiem un precīzi jāatbilst tam, ko sagaida uzņēmumi. Šie rīki jāintegrē plašākās iniciatīvās, lai mobilizētu attiecīgās nozares, un jāpapildina ar kampaņām, kas veicina riska novēršanas pasākumus. Sociālo partneru un darba ņēmēju iesaiste ir obligāta. Uzņēmumiem jābūt iespējai izmantot ieinteresētās personas kā ekspertus darba aizsardzības jomā.

5.10.

EESK norāda, ka inovācijas vēža apkarošanas jomā varētu sniegt lielus ieguvumus pacientiem, bet tās arī rada problēmas saistībā ar pašreizējiem darba aizsardzības standartiem. Ir būtiski pārbaudīt, vai slimnīcās tiek stingri ievērots augsts darba aizsardzības līmenis kodolmedicīnas un citotoksisko zāļu jomā, lai izmantotu vēža terapijas metožu potenciālu, neapdraudot veselības aprūpes speciālistus.

5.11.

Arvien vairāk zināms par dažiem ģenētiskajiem faktoriem, kas palielina uzņēmību pret ļaundabīgiem audzējiem, bet nav zināms, kāds vēža veids un kad vēzis varētu veidoties vai veidosies. No otras puses, zināms arvien vairāk ar vidi un darbu saistītu apstākļu, kas ir kancerogēni. Šo divu faktoru kombinācija, visticamāk, paaugstina vēža attīstības risku. Darba ņēmējiem jāzina, kāda veida ļaundabīga DNS struktūra viņiem var izveidoties, savukārt atbildīgiem darba devējiem jāinformē darba ņēmēji par iespējamiem riska faktoriem viņu darbvietā.

5.12.

Ir jāveicina pārdomāta darbā atgriešanās politika un prakse, lai nodrošinātu ilgtspējīgas darbvietas. Darba ņēmējiem, kuri vēlas atgriezties darbā, ir jāievieš atbilstoši rehabilitācijas procesi, piemēram, pielāgojot arī viņu darba vietas.

5.13.

EESK ir visnotaļ pārliecināta, ka klimata pārmaiņu dēļ darba aizsardzības stratēģijas būs jāpielāgo. Temperatūras paaugstināšanās vai neparastas dabas katastrofas reāli apdraudēs ES iedzīvotāju darba apstākļus.

6. Digitalizācija un darba aizsardzība

6.1.

Digitalizācijas process varētu radīt daudz pozitīvu attīstības tendenču darba aizsardzības jomā. Piemēram, paaugstināta riska darbā kalnrūpniecībā vai būvniecībā var izmantot robotus, un ar IT tehnoloģijām tiks uzlabota darba aizsardzības uzraudzības organizācija. Digitalizācija var arī mazināt monotona darba radīto psihosociālo risku, savukārt vecāka gadagājuma cilvēki vai cilvēki ar invaliditāti varētu gūt labumu no digitālās palīdzības sistēmas.

6.2.

Tomēr EESK pauž bažas par digitalizācijas negatīvo ietekmi uz darba aizsardzību un darba ņēmējiem. Digitalizētajās darbvietās jau ir konstatēti būtiski riski, tādi kā darba intensitātes pieaugums, stress un psihosociāla vardarbība (17). Turklāt nākotnē varam sagaidīt mākslīgā intelekta izraisītus nelaimes gadījumus, kas mums jānovērš.

6.3.

Ar e-pasta un citu saziņas veidu palīdzību arī digitalizācija ir palielinājusi spēju būt nepārtrauktā sasaistē ar darbu, kas var nojaukt robežas starp privāto un profesionālo dzīvi un palielināt cilvēku atkarību no IT tehnoloģijas. It īpaši gados jauniem cilvēkiem var būt lielāka tendence būt atkarīgiem no IT tehnoloģijas un sociālajām platformām, un tas var slikti ietekmēt viņu veselību un drošību. EESK aicina sociālos partnerus izstrādāt atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību pret šiem draudiem, un ņemt vērā, ka ir jānodrošina darba un privātās dzīves līdzsvars. Svarīga nozīme šajā ziņā ir arī pilsoniskajam dialogam. Viens šādu pasākumu piemērs ir “tiesības uz nesasniedzamību”, kas nesen ieviestas Francijā un kas atsevišķās ES valstīs tiek piemērotas dažos nozaru un uzņēmumu līmeņa nolīgumos.

6.4.

EESK pauž nopietnas bažas par to, ka daži digitālo tehnoloģiju radīti jauni darba veidi (tādi kā darba platformas vai reižudarba ekonomika) varētu neietilpt darba aizsardzības regulējuma darbības jomā, kas tika izstrādāts, lai aizsargātu darba ņēmējus standarta nodarbinātības veidos. Tas varētu radīt nepieņemamo situāciju, kad daži jauna veida darba ņēmēji, piemēram, platformu darba ņēmēji, Eiropā nav pienācīgi aizsargāti. Ar darba aizsardzības tiesību aktiem jāaizsargā visi darba ņēmēji Eiropas Savienībā. Šajā saistībā EESK piekrīt Padomes secinājumam (18): “Tam, ka darba veids ir jauns, nevajadzētu mazināt vai ierobežot darba devēja pienākumu nodrošināt darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību visos ar minēto darbu saistītajos aspektos.”

Briselē, 2019. gada 26. septembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) https://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/value-occupational-safety-and-health-and-societal-costs-work/view

(2) Paziņojums par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020. gadam, COM(2014) 332 final.

(3) Eurostat (2015. gads), Statistikas dati par nelaimes gadījumiem darbā: http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=hsw_mi07&lang=en.

(4) ES Darbaspēka apsekojums, 2013. gads.

(5) https://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/international-comparison-cost-work-related-accidents-and

(6) https://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/contexts-and-arrangements-occupational-safety-and-health-micro

(7) https://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/reports/the-business-case-for-safety-and-health-cost-benefit-analyses-of-interventions-in-small-and-medium-sized-enterprises, EU-OSHA report from July 2019.

(8) Murphy, R. un Cooper, C. (2000. gads), Healthy and productive work.

(9) https://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/value-occupational-safety-and-health-and-societal-costs-work/view

(10) Viena šāda iniciatīva ir Responsible Care®, kas ir Eiropas un pasaules ķīmijas rūpniecības radīts ētikas satvars, kurš kalpo ražošanas drošības un ķīmisko vielu apstrādes un izmantošanas uzlabošanai piegādes ķēdēs.

(11) Skatīt pielikumu.

(12) Eurofound (2019. gads), Working conditions and workers’ health, Eiropas Savienibas Publikāciju birojs, 51. lpp.

(13) OV C 288, 31.8.2017., 56. lpp.

(14) Eiropas darba apstākļu apsekojums, 2015. gads.

(15) Eurofound (2019. gads), Working conditions and workers’ health, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

(16) https://osha.europa.eu/en/tools-and-publications/publications/literature_reviews/promoting-occupational-safety-and-health-through-the-supply-chain/view

(17) Starptautiskā Darba organizācija (2019. gads), The Threat of Physical and Psychosocial Violence and Harassment in Digitalized Work.

(18) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome, EPSCO 9686/19, 2019. gada 13. jūnijs.

PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 59. panta 3. punkts).

3.12. punkts

Grozīt šādi:

Tā kā izglītība un profilakse ir darba aizsardzībā veikto ieguldījumu svarīga sastāvdaļa, EESK vērš īpašu uzmanību uz arodbiedrību pārstāvjiem vai citiem brīvprātīgajiem, kuri ir iesaistīti veselības un drošības jautājumu risināšanā. Svarīgi ir palielināt darba aizsardzības komiteju un darba ņēmēju pārstāvju nozīmi un vajadzības gadījumā valsts līmenī uzlabot darba ņēmēju pārstāvju juridisko aizsardzību, garantējot viņiem atbilstīgu juridisko aizsardzību.

Pamatojums

Tiks sniegts mutiski.

Balsojuma rezultāts

Par	:	50
Pret	:	86
Atturas	:	10

5.12. punkts

Grozīt šādi:

Tāpēc ir svarīgi optimizēt darba ņēmēju, kuri cieš no vēža, rehabilitāciju un atgriešanos darbā, lai uzlabotu šīs neaizsargātās grupas labklājību un mazinātu vēža sociālo un finansiālo ietekmi uz Eiropas uzņēmumiem un sabiedrību kopumā. Ir jāveicina pārdomāta darbā atgriešanās politika, instrumenti, pasākumi un prakse, lai nodrošinātu ilgtspējīgas darbvietas. Darba ņēmējiem, kuri vēlas atgriezties darbā, ir jāievieš atbilstoši rehabilitācijas procesi, piemēram, pielāgojot arī viņu darba vietas. “Programmu sekmīgu īstenošanu veicina juridiskās iespējas strādāt nepilnu slodzi un centieni stimulēt darba ņēmējus atbalstīt” (1) rehabilitāciju un atgriešanos darbā pēc vēža diagnosticēšanas. Maziem un vidējiem uzņēmumiem būtu jāsaņem gan palīdzība, lai tie varētu palielināt darba nosacījumu elastību, gan atbalsts un informācija šajā jomā.

Pamatojums

Saslimšana ar vēzi tieši un būtiski ietekmē cilvēka ikdienas dzīvi. Pēc vēža diagnosticēšanas cilvēks parasti ir ilgstošā slimības atvaļinājumā, jo notiek ārstēšana un rodas funkcionāli ierobežojumi. Pēdējos trīsdesmit gados šīs slimības ārstēšana ir uzlabojusies un vēzi uzveikušo skaits palielinās, taču daudzi vēzi uzveikušie pēc ārstēšanas joprojām saskaras ar ilgstošiem simptomiem un traucējumiem, piemēram, nogurumu. Šie simptomi un traucējumi var ietekmēt vēzi uzveikušo cilvēku darba spējas un apgrūtina viņu iespējas noturēties vai atgriezties darba tirgū. Pētījumi liecina, ka vairums vēzi uzveikušo spēj noturēties vai atgriezties darbā, bet ka kopējais vēzi uzveikušo bezdarba risks ir 1,4 reizes lielāks nekā to cilvēku bezdarba risks, kuriem vēzis nekad nav diagnosticēts. Nav noliedzams, ka svarīgi ir instrumenti, prakse, politika un pasākumi, kuru mērķis ir veicināt atgriešanos darbā.

Uzņēmumiem (MVU), kuros ir nodarbināti mazāk nekā 250 cilvēku, trūkst informācijas un resursu, lai īstenotu darba ņēmēju, kas cieš no vēža, rehabilitācijas un darbā atgriešanās stratēģijas vai programmas. Šādiem uzņēmumiem ir vajadzīgs atbalsts un izglītojoši pasākumi. Būtu vērtīgi izveidot MVU darba drošības un veselības aizsardzības/palīdzības tīklu, jo MVU varētu mācīties viens no otra un kopā ir vienkāršāk piekļūt šāda veida palīdzībai, ko sniedz arodveselības dienesti. Taču ieinteresētās personas arī uzskata, ka MVU lielums ir priekšrocība, jo šādos uzņēmumos ir vieglāk radīt ģimenisku atmosfēru, kas rada labvēlīgāku vidi darba ņēmējiem, kuri cieš no vēža un cenšas atgriezties darbā.

Balsojuma rezultāts

Par	:	49
Pret	:	106
Atturas	:	10

(1) https://osha.europa.eu/lv/tools-and-publications/publications/executive-summary-rehabilitation-and-return-work-after-cancer-0

Top

Choose the experimental features you want to try