EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.4.2018

SWD(2018) 91 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM - KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS

Pavaddokuments dokumentam

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē

{COM(2018) 173 final}
{SWD(2018) 92 final}
{SWD(2018) 93 final}

Saturs

1.    Apspriešanās ar ieinteresētajām personām process    

2.    Apspriešanās ar ieinteresētajām personām rezultātu kopsavilkums    

2.1.    Sākotnējais ietekmes novērtējums    

2.2.    Atklāta sabiedriskā apspriešana    

2.3.    Uzņēmumiem paredzētā aptauja    

2.4.    Patērētāju organizācijām paredzētā aptauja    

2.5.    Aptauja dalībvalstu publiskām iestādēm    

2.6.    Kopīgā pētniecības centra akadēmiskais seminārs par NTP pārtikas piegādes ķēdē    

2.7.    Ad hoc sanāksmes ar pārtikas piegādes ķēdes ieinteresētajām personām    

2.8.    Pilsoniskās sabiedrības dialoga grupas    

1.Apspriešanās ar ieinteresētajām personām process

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām process tika noteikts apspriešanās stratēģijā 1 , un apspriešanās notika no 2017. gada 17. jūlija līdz 6. decembrim.

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes un datus saistībā ar problēmas izklāstu, politikas mērķiem, Eiropas Savienības rīcības nepieciešamību, politikas risinājumiem un īstenošanas jautājumiem, tostarp uzraudzību un izpildi. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām atbilst labāka regulējuma pamatnostādņu prasībām.

2.Apspriešanās ar ieinteresētajām personām rezultātu kopsavilkums

2.1.Sākotnējais ietekmes novērtējums

Sākotnējais ietekmes novērtējums piesaistīja lielu uzmanību — dažādas ieinteresētās personas sniedza 66 atsauksmes 2 . 33 % no tām bija lauksaimnieki vai lauksaimnieku organizācijas, 17 % — dalībvalstu iestādes, 15 % — nevalstiskās organizācijas (NVO), 11 % —pārstrādātāji un to organizācijas, 8 % — mazumtirgotāji un to organizācijas, un 17 % — citi respondenti (akadēmisko aprindu pārstāvji, arodbiedrības, tirgotāji un anonīmas personas). Jāatzīmē, ka process atsauksmju iegūšanai par sākotnējo ietekmes novērtējumu nebija strukturēts, izmantojot aptaujas anketu. Tā vietā atbilstošas informācijas atrašanai atsauksmju teksts tika sistemātiski analizēts ex post.

91 % respondentu piekrita, ka pārtikas piegādes ķēdē pastāv NTP (5 % neatbildēja un 5 % nenorādīja skaidru viedokli). 76 % respondentu norādīja, ka NTP ir nozīmīga problēma, bet 14 % norādīja, ka NTP nav uzskatāma par problēmu 3 . 5 % respondentu atzina, ka NTP pastāv, bet kopumā ar pozitīvu ietekmi uz pārtikas piegādes ķēdi efektivitāti.

71 % respondentu uzskatīja, ka ES rīcība ir nepieciešama (sākot ar 64 % “citu” līdz 90 % NVO; 82 % lauksaimnieku, 73 % dalībvalstu, 71 % pārstrādātāju), izņemot mazumtirgotājus (100 % mazumtirgotāju uzskatīja, ka ES nebūtu jārīkojas).

Tikai 5 % respondentu sniedza atsauksmes par pārtikas produktu iekļaušanu vai izslēgšanu no iniciatīvas tvēruma un galvenokārt atbalstīja iekļaušanu. 41 % izteica viedokli par to, cik lielā mērā būtu jāiekļauj pārtikas piegādes ķēdes dalībnieki, 82 % bija par visas pārtikas piegādes ķēdes aptveršanu (izņēmums bija pārstrādes nozare, jo tikai 57 % respondentu no tās bija par visas piegādes ķēdes aptveršanu).

20 % respondentu minēja baiļu faktoru, galvenokārt saistībā ar to, ka tas pastāv un ir nozīmīgs. 62 % uzskatīja, ka vajadzētu būt iespējai iesniegt anonīmas sūdzības, 38 % uzskatīja, ka tā nav vajadzīga). 92 % uzskatīja, ka vajadzētu būt sankcijām pret tiem, kuri izmanto NTP, 8 % uzskatīja, ka sankcijas nav vajadzīgas). 17 % respondentu minēja sadarbību starp dalībvalstu iestādēm, un lielākā daļa no tiem sadarbību atbalstīja.

2.2.Atklāta sabiedriskā apspriešana 4

Pārskats par respondentiem

Atklātas sabiedriskās apspriešanas (ASA) rezultāti saskanēja ar sākotnējās ietekmes novērtējuma rezultātiem. ASA ilga trīs mēnešus — no 25. augusta līdz 17. novembrim — un kopumā tika saņemtas 1432 atsauksmes (56 % no personām — 803 atsauksmes, bet 44 % no organizācijām — 628 atsauksmes). 71 % personu norādīja, ka ir iesaistītas lauksaimniecībā (570 atsauksmes), bet 29 % norādīja, ka nav (233 atsauksmes). Organizāciju atsauksmes galvenokārt bija no privātiem uzņēmumiem (38 % no organizāciju atsauksmēm), uzņēmumu un profesionālajām apvienībām (31 %) un NVO (20 %). Atbilstoši darbības nozarei organizāciju atsauksmes bija no lauksaimniecības produktu ražotājiem (53 % no organizāciju atsauksmēm); lauksaimniecības pārtikas nozares (22 %); tirdzniecības nozares (7 %); pilsoniskās sabiedrības organizācijām (7 %); mazumtirdzniecības nozares (4 %); pētniecības organizācijām (1 %); un respondentu grupas “citi” (6 %).

Grupu “privāti uzņēmumi” var sīkāk sadalīt pēc uzņēmuma lieluma (darbinieku skaita). Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) sniedza 81 % no privāto uzņēmumu atsauksmēm. Lieli uzņēmumi (ar vairāk nekā 250 darbiniekiem) veidoja 19 % no visiem privātajiem uzņēmumiem, kas sniedza atsauksmes.

Pēc izcelsmes dalībvalsts kritērija visvairāk apspriešanas dalībnieku bija no Vācijas (29 % no kopskaita), Austrijas (14 %), Francijas un Spānijas (7 %). Mazākais dalībnieku skaits bija no Horvātijas, Luksemburgas un Kipras (1 atsauksme no katras valsts).

Respondentu viedokļi

a)Problēmas izklāsts 5

90 % respondentu piekrita vai daļēji piekrita, ka pārtikas piegādes ķēdē pastāv prakse, ko varētu uzskatīt par NTP. Šie rezultāti bija apmēram vienādi visās ieinteresēto personu grupās, izņemot mazumtirdzniecības nozari (12 % piekrita vai daļēji piekrita, ka pārtikas piegādes ķēdē pastāv NTP, bet 88 % nepiekrita vai daļēji nepiekrita, vairums no tiem (72 %) daļēji nepiekrita).

Pēc tam respondentus lūdza atbildēt, vai uzskaitītās prakses varētu uzskatīt par NTP; tam, ka ka šādi prakses veidi ir NTP, piekrita vai daļēji piekrita no 80 % respondentu (maksājuma termiņš attiecībā uz lauksaimniecības pārtikas produktiem kopumā ilgāks par 30 dienām) līdz 93 % respondentu (vienpusējas izmaiņas un izmaiņas ar atpakaļejošu spēku piegādes līguma noteikumos). Uz jautājumu par to, cik bieži pārtikas piegādes ķēdē tiek izmantota NTP, 87 % respondentu atbildēja, ka šāda prakse ir sastopama regulāri vai ļoti regulāri. Visi respondenti piekrita, ka tā tiek izmantota regulāri vai ļoti regulāri, izņemot respondentus no mazumtirdzniecības nozares, kuri norādīja, ka tā nekad nav izmantota vai tiek izmantota reti (84 %). 88 % personu norādīja, ka NTP tikusi izmantota regulāri vai ļoti regulāri.

Respondentus lūdza norādīt, kurus trīs šādas prakses veidus tie uzskata par NTP ar vislielāko negatīvo ietekmi. No astoņiem norādītajiem veidiem seši ir uzskaitīti Piegādes ķēdes iniciatīvas (PĶI) labas prakses principos, bet septiņi — Lauksaimniecības tirgu darba grupas (LTDG) ziņojumā (attiecībā uz lauksaimniecības pārtikas produktiem kopumā “maksājuma termiņš ilgāks par 30 dienām” minēts divreiz).

Aptaujā respondenti tika lūgti norādīt pārtikas piegādes ķēdes dalībniekus, uz kuriem NTP varētu atstāt būtisku negatīvu ietekmi. 94 % respondentu piekrita vai daļēji piekrita, ka šāda būtiski negatīva ietekme radās lauksaimniekiem; 83 % respondentu, ka apstrādātajiem; 66 %, ka MVU; 60 %, ka patērētājiem; 55 %, ka trešās valsts tirgus dalībniekiem, kuri ražo ES tirgum; 39 %, ka tirgotājiem; 35 %, ka mazumtirgotājiem. Respondentiem uzdeva arī jautājumu, vai viņi piekrīt, ka NTP varētu būt netieša negatīva ietekme uz šīm grupām, un iegūtie rezultāti bija aptuveni tādi paši.

b)Nepieciešamība rīkoties

Jautāti, vai ir jārīkojas, lai novērstu NTP pārtikas piegādes ķēdē, 95 % respondentu piekrita vai daļēji piekrita. Ja respondenti uzskatīja, ka ir jārīkojas, viņus lūdza precizēt, kam ir jārīkojas.

- 87 % uzskatīja, ka jārīkojas Eiropas Savienībai (kopā ar dalībvalstīm — 58 %; vai ES vienai pašai — 29 %);

- 8 %, ka jārīkojas tikai dalībvalstīm, bet

- 4 %, ka jārīkojas, izmantojot brīvprātīgas iniciatīvas (54 % no tiem bija mazumtirdzniecības organizācijas).

No 87 % respondentu, kuri uzskatīja, ka jārīkojas ES, 51 % uzskatīja, ka atbilstošs līdzeklis ir leģislatīvi pasākumi, 46 % — leģislatīvu un neleģislatīvu pasākumu salikums, bet 2 % deva priekšroku neleģislatīviem pasākumiem. 97 % no šiem respondentiem uzskatīja, ka ES rīcība uzlabotu noteikumu izpildi; 95 % uzskatīja, ka ES rīcība nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību uzņēmumiem; 94 %, ka konkurences apstākļi iekšējā tirgū kļūtu vienlīdzīgāki; 84 %, ka tas veicinātu ES pārrobežu darījumus; 84 % uzskatīja, ka tas mazinātu pārtikas izšķērdēšanu; 80 %, ka tas paaugstinātu inovāciju līmeni un 75 %, ka tas paplašinātu patērētājiem piedāvāto izvēli. 67 % deva priekšroku gan saskaņotu pasākumu noteikšanai, gan konkrētu NTP sarakstam; 21 % — konkrētu NTP sarakstam; 11 % — vispārīgiem principiem, bet 1 % — nekam no iepriekš minētā.

Visbeidzot, respondentus lūdza paust savu viedokli par to, vai brīvprātīgā piegādes ķēdes iniciatīva bija pietiekama, lai novērstu NTP. 75 % tam nepiekrita vai daļēji nepiekrita, un 22% piekrita vai daļēji piekrita. Visu veidu organizācijas tam galvenokārt nepiekrita vai daļēji nepiekrita, izņemot mazumtirgotāju organizācijas (88% piekrita vai daļēji piekrita, ka piegādes ķēdes iniciatīva bija pietiekama minētajam mērķim). Lauksaimniecības pārtikas un tirdzniecības organizācijām bija diezgan liels procents atbilžu “piekrītu vai daļēji piekrītu”, lai gan kopumā tā nebija biežāk izvēlētā atbilde (attiecīgi 43% un 40%). 81 % lauksaimniecībā iesaistīto personu un 69 % citu personu nepiekrita vai daļēji nepiekrita.

c)Izpilde

92 % respondentu piekrita vai daļēji piekrita, ka jābūt minimālajiem standartiem, kas piemērojami pret NTP vērstu noteikumu izpildei ES. Minimālos izpildes standartus atbalstīja 20 % mazumtirdzniecības organizāciju un 100 % pilsoniskās sabiedrības organizāciju (96 % lauksaimniecības organizāciju; 87 % lauksaimniecības pārtikas organizāciju piekrita vai daļēji piekrita).

Pēc tam respondentiem jautāja, kuri elementi, viņuprāt, ir nozīmīga daļa no NTP apkarošanas noteikumu efektīvas izpildes, ko īsteno valsts. 94 % respondentu norādīja izmeklēšanas un rezultātu pārredzamību; 93 % — sodu iespēju noteikumu pārkāpumu gadījumā; 92 % — iespēju iesniegt kolektīvas sūdzības; 89 % — spēju saņemt un izskatīt konfidenciālas sūdzības; 89 % — kompetentās iestādes izraudzīšanu; 73 % — spēju pēc savas iniciatīvas veikt izmeklēšanas; 36 % — citus aspektus. Dažādu veidu organizācijas un individuāli respondenti galvenokārt piekrita vai daļēji piekrita šo elementu nozīmīgumam, izņemot mazumtirgotājus (katra elementa nozīmīgumam nepiekrita vai daļēji nepiekrita no 72 % līdz 80 %).

2.3.Uzņēmumiem paredzētā aptauja

Uzņēmumiem paredzētā aptauja bija atvērta no 6. novembra līdz 10. decembrim, un kopumā tika saņemtas 122 atsauksmes. 35 % respondentu bija iesaistīti lauksaimniecībā, 48 % pārstrādē, 10 % mazumtirdzniecībā, 4 % vairumtirdzniecībā (pārējās atbildes nav klasificētas). Pēc uzņēmuma lieluma 70 % respondentu bija MVU. 7 % respondenti sevi klasificēja kā pircējus, 49 % — kā piegādātājus, 40 % — kā tādus, kas darbojas gan kā piegādātājs, gan kā pircējs. Liela daļa atbilžu bija no Beļģijas, Francijas, Itālijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes (no 18 dalībvalstīm tika saņemtas 3 vai mazāk atbildes).

54 % uzņēmumu, kas darbojas kā pircēji, un 89 % piegādātāju norādīja, ka komercdarījumos pastāv novēloti maksājumi. no 14 % līdz 30 % uzņēmumu, kuri darbojas kā pircēji, norādīja, ka komercdarījumā pret kādu citu ir izmantojuši NTP. No uzņēmumiem, kuri darbojas kā piegādātāji, 44 % līdz 82 % norādīja, ka pret viņiem ir izmantota NTP, kā aprakstīts iepriekš.

30 % uzņēmumu, kuri darbojas kā piegādātāji, ir atteikts rakstveida līgums pēc pieprasījuma. Piegādātāji tika lūgti novērtēt, vai tie ir cietuši no NTP, ja pircēji bija dibināti citā dalībvalstī. 24 % respondentu atbildēja, ka viņi šādās situācijās bija “bieži vai ievērojamā skaitā gadījumu”. 19 % piegādātāju norādīja, ka darījumam ar ārzemju pircēju bija negatīva ietekme uz viņu spēju apstrīdēt NTP.

60 % piegādātāju norādīja, ka NTP izmaksas veido vairāk nekā 0,5 % no viņu uzņēmējdarbības gada apgrozījuma. Atbilstoši dažiem pieņēmumiem attiecībā uz katras atbildes kategorijas īpatsvaru 6 var aplēst, ka ar NTP saistīto izmaksu svērtais komerciālais būtiskums ir no 1,8 % (ņemot vērā 94 piegādātāju atbildes) līdz 1,5 % (izslēdzot galējas atbildes — nav izmaksu, izmaksas vairāk par 5 %) no uzņēmumu apgrozījuma. 44 % pircēju atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzskatīja par “lielām vai mērenām”.

2.4.Patērētāju organizācijām paredzētā aptauja

Apspriešanās ar patērētāju organizācijām rezultātā tika saņemtas trīs atsauksmes. Šajā apspriešanā uzmanība bija pievērsta tam, vai un kā — atbilstoši patērētājus pārstāvošajām organizācijām — NTP pārtikas piegādes ķēdē ietekmētu patērētājus.

Respondenti nepiekrita, ka pret NTP vērstu tiesību aktu ieviešana paaugstinātu patēriņa cenas, bet piekrita, ka tas palielinātu uzticību pārtikas piegādes ķēdē un veicinātu ieguldījumus. Divi respondenti piekrita, ka uzlabotos apstākļi tiem, kuri ir nodarbināti pārtikas piegādes ķēdē (vienam nebija viedokļa). Visi respondenti piekrita, ka ES noteikumu ieviešana attiecībā uz NTP ilgākā laika posmā patērētājiem radītu ieguvumus. Divi respondenti piekrita un viens daļēji nepiekrita, ka ieguvumi būtu īsā laika posmā.

Viens respondents piekrita, ka pret NTP vērsti noteikumi viņa valstī ir paplašinājuši patērētāju izvēli, palielinājuši uzticību, tirgus dalībniekiem uzlabojuši apstākļus ieguldījumiem, uzlabojuši pārtikas piegādes ķēdē nodarbināto apstākļus, bet nepiekrita, ka šie noteikumi ir paaugstinājuši patēriņa cenas (pārējiem diviem respondentiem nebija viedokļa). Divi respondenti nepiekrita, bet viens daļēji nepiekrita, ka pašregulēšanas iniciatīvas ir pietiekamas. Divi respondenti nepiekrita, bet viens piekrita, ka pret NTP vērsta tiesību akta iespējamā negatīvā ietekme uz patērētājiem pārsniedz iespējamos ieguvumus (ES līmenī).

2.5.Aptauja dalībvalstu publiskām iestādēm

Apspriešanās ar dalībvalstīm notika, izmantojot tādu aptauju kopumu, kurās lūdza sniegt atbildes: par jaunā pret NTP vērstā tiesību akta faktiskajām un/vai aplēstajām administratīvajām izmaksām dažos apstākļos; lai atjauninātu informāciju, kas iepriekš (2015. gadā) bija sniegta par NTP apkarošanas noteikumu statusu šo iestāžu valstu jurisdikcijās, ieskaitot izpildes aspektus; lai iegūtu informāciju par ietekmes novērtējumu un citiem pētījumiem, kas dalībvalstīm ir pieejami šajā jomā. Šie dati tika izmantoti informācijas iegūšanai neatkarīgu ekspertu veiktam pētījumam un tiešā veidā šim ietekmes novērtējuma ziņojumam (sk. 1. pielikumu). Aptauja dalībvalstīm bija oficiāli atvērta no 2017. gada 2. oktobra līdz 3. novembrim, bet tika pieņemti arī novēloti dati izmantošanai neatkarīgu ekspertu veiktā pētījumā.

2.6.Kopīgā pētniecības centra akadēmiskais seminārs par NTP pārtikas piegādes ķēdē

Seminārs, ko kopīgi organizēja Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts un Kopīgais pētniecības centrs (KPC), notika Briselē 2017. gada 17.–18. jūlijā. Seminārs sapulcēja starptautiskos ekspertus ar mērķi apspriest zinātnisko literatūru par NTP apkarošanas metodiku, ietekmi un regulējuma aspektiem. Ziņojums, ko sagatavoja vairāki eksperti un rediģēja KPC, ir publiski pieejams (plašāka informācija par semināra rezultātiem ir sniegta 1. pielikumā) 7 .

2.7.Ad hoc sanāksmes ar pārtikas piegādes ķēdes ieinteresētajām personām

Pēc ieinteresēto personu pieprasījuma tika organizētas vairākas divpusējas sanāksmes. Sanāksmes notika ar Independent Retail Europe, FoodDrinkEurope, EuroCommerce, Eiropas Zīmolu apvienību (European Brands Association —AIM), Dānijas Tirdzniecības palātu, Vācijas Mazumtirdzniecības uzņēmumu federāciju (The German Retail Federation), Eiropas Savienības Gaļas pārstrādes nozares sadarbības centru (The Liaison Centre for the Meat Processing Industry in the European Union — CLITRAVI), Eiropas Mājlopu un gaļas uzņēmumu arodbiedrību (The European Livestock and Meat Trading Union — UECBV), Edeka, REWE, Federation du Commerce et de la Distribution, Eiropas Pienotavu apvienību (The European Dairy Association), Starptautisko pienotavu federāciju (The International Dairy Federation), Apvienotās Karalistes Gaļas un pārtikas tirgotāju nacionālo federāciju (The United Kingdom’s National Federation of Meat and Food Traders), Europatat, kā arī Euro Fresh Foods. Divpusējās sanāksmēs galvenā uzmanība bija vērsta uz ieinteresēto personu jautājumiem par ietekmes novērtējuma procesu un saturu, lai ieinteresētās personas varētu izteikt atbalstu iniciatīvai vai iebilst pret to un izvirzīt attiecīgajai nozarei svarīgus jautājumus.

2.8.Pilsoniskās sabiedrības dialoga grupas

Divi priekšlasījumi ar viedokļu apmaiņu bija organizēti Kopējās lauksaimniecības politikas pilsoniskā dialoga grupās (PDG), kur bija pārstāvētas vairākas ieinteresēto personu grupas 8 . Tie notika 2017. gada 6. novembrī (olīvu PDG) un 2017. gada 22. novembrī (dārzkopības/augļu un dārzeņu PDG).

(1)

   Eiropas Komisija, Apspriešanās stratēģija  — iniciatīva pārtikas piegādes ķēdes uzlabošanai, 2017. gads

(2)

   Atsauksmes ir atsevišķi publicētas sākotnējā ietekmes novērtējuma tīmekļa vietnē.

(3)

   Atlikušajā sākotnējā ietekmes novērtējuma daļā procenti atbildēm “nav atbildes” vai “nav skaidra viedokļa” nav norādīti.

(4)

   Ja skaitļu summa nav 100 %, tas ir tāpēc, ka nav norādīti procenti atbildēm “nav viedokļa”. Daži jautājumi bija atkarīgi no atbildēm uz citiem jautājumiem (daži jautājumi bija redzami tikai dažiem respondentiem, jo šie jautājumi bija atkarīgi no iepriekš sniegtās atbildes). Jo īpaši tas attiecas uz mazumtirdzniecības nozari, tāpēc uz dažiem jautājumiem atbilžu proporcija bija ļoti maza (3 vai 4 atbildes 25 mazumtirdzniecības organizāciju vidū). Atbildes nebija jāsniedz obligāti, un daži respondenti izvēlējās uz dažiem jautājumiem neatbildēt.

(5)

   Procenti atbilstoši respondentu skaitam, kuri atbildēja uz katru jautājumu.

(6)

   Noteiktie atsauces punkti: “vairāk par 5%” (14 atbildes) = 5 %; “2 % līdz 5 %” (18 atbildes) = 3,5 %; “0,5 % līdz 2 %” (22 atbildes) = 1,25 %; “>0,5” (24 atbildes) = 0,25 %; “nulle vai nebūtiski” (16 atbildes) = 0 %.

(7)

   Kopīgā pētniecības centra ziņojums  Unfair trading practices in the food supply chain, 2017 (Negodīgas tirdzniecības prakses pārtikas piegādes ķēdē, 2017. gads).

(8)

   Kopējās lauksaimniecības politikas pilsoniskā dialoga grupas .