52018PC0472

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pēdējos gados draudi drošībai Eiropā ir pastiprinājušies un kļuvuši dažādāki. Tie ir, piemēram, teroristu uzbrukumi, jauni organizētās noziedzības veidi, kā arī kibernoziedzība. Drošībai pēc būtības ir pārrobežu raksturs, un tādēļ ir nepieciešama spēcīga un koordinēta ES reakcija. Papildus iekšējās drošības problēmām Eiropa saskaras ar sarežģītiem ārējiem apdraudējumiem, kuriem neviena dalībvalsts nevar stāties pretī viena pati. ES rīcība ir nodrošinājusi visaptverošu un ātru reakciju, kas tika formulēta 2015. gada Drošības programmā. Drošība arī turpmākajos gados būs izšķirīgs jautājums ES, un Eiropas iedzīvotāji gaida no savas Savienības un valstu valdībām, ka tās spēs sniegt drošību strauji mainīgajā un nenoteiktajā pasaulē.

Problēmas, ar ko saskaras Savienība, jo īpaši starptautisko terorismu, nevar individuāli novērst atsevišķas dalībvalstis vienas pašas un bez ES finansiāla un tehniska atbalsta. Laikā, kad terorisms un cita veida smagi noziegumi tiek veikti pāri robežām, dalībvalstis joprojām ir atbildīgas pret saviem iedzīvotājiem par valsts drošību, pilnībā ievērojot ES pamattiesības, bet ES var tās atbalstīt. Tādēļ Līgumos ir paredzēts nodrošināt augsta līmeņa drošību, ieskaitot ar preventīviem pasākumiem un sadarbojoties un koordinējot policijas, tiesu iestāžu un citu kompetento iestāžu darbu.

Decentralizētajām aģentūrām – Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolam), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrai (CEPOL) un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram (EMCDDA) – ir būtiska loma darbības, koordinēšanas un atbalsta uzdevumos, īstenojot ES prioritātes, mērķus un rīcību drošības jomā.

Iekšējās drošības fonds ir izveidots, lai atvieglotu pārrobežu sadarbību un informācijas apmaiņa starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām un citām attiecīgajām iestādēm, jo īpaši nodrošinot sadarbspēju starp dažādajām ES informācijas sistēmām drošības jomā, padarītu robežu un migrācijas pārvaldību efektīvāku un veicinot kopīgus operatīvus pasākumus, kā arī sniedzot atbalstu apmācībai, ar drošību saistītas infrastruktūras izveidei, pasažieru datu vākšanai un apstrādei saskaņā ar attiecīgo ES acquis un iegādājoties vajadzīgās tehniskās iekārtas. Tā mērķis ir pastiprināt pārrobežu sadarbību, lai novērstu, atklātu un izmeklētu pārrobežu noziegumus, un atbalstīt centienus, kuru mērķis ir stiprināt spējas, lai novērstu šādus noziegumus, tostarp terorismu, jo īpaši, pastiprinot sadarbību starp publiskajām iestādēm, pilsonisko sabiedrību un privātajiem partneriem dažādās dalībvalstīs.

Paziņojumā “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv” 1 Komisija ierosina reizināt Savienības finansējumu iekšējai drošībai ar koeficientu 1,8 salīdzinājumā ar pašreizējo 2014.–2020. gada periodu, lai nodrošinātu augstu drošības līmeni Savienībā un vienlaikus stiprinātu decentralizēto aģentūru lomu šajā jomā. Šis priekšlikums tomēr neattiecas uz aģentūrām piešķirto finansējumu un reglamentē tikai Iekšējās drošības fondu, kas palīdzēs nodrošināt augstu drošības līmeni Savienībā. Finanšu piešķīrums Iekšējās drošības fondam laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam būs 2,5 miljardi EUR (pašreizējās cenās).

Galvenā problēma, ko priekšlikums tiecas risināt, ir nepieciešamība pēc lielākas elastības jaunā fonda pārvaldībā salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu, kā arī rīki, lai nodrošinātu, ka finansējums tiek virzīts uz ES prioritātēm un darbībām, kuras rada būtisku pievienoto vērtību Savienībai. Lai risinātu jaunās problēmas un īstenotu jaunās prioritātes, ir nepieciešami jauni mehānismi finansējuma piešķiršanai dalītai, tiešai un netiešai pārvaldībai.

Finansējumu īsteno dalībvalstis dalītā pārvaldībā un Komisija tiešā/netiešā pārvaldībā.

Svarīgs elements finansējuma sadalē ir elastīgums, nosakot pareizo darbības veidu un tēmas, kurām finansējums piešķirams, saglabājot avansa finansējuma kritisko masu strukturāliem un lieliem daudzgadu ieguldījumiem saskaņā ar dalībvalstu vajadzībām, lai turpmāk attīstītu to drošības sistēmas. Finansējuma piešķiršanā tiks arī pilnībā ņemta vērā nepieciešamība dalībvalstīm pilnībā atbilst Savienības acquis un nepieciešamība koncentrēt ieguldījumus uz galvenajām ES prioritātēm.

Finansējuma piešķiršana dalībvalstu programmām tiks balstīta uz sadales koeficientu ar trīs šādiem kritērijiem: 1) iekšzemes kopprodukts, 2) teritorijas lielums un 3) valsts iedzīvotāju skaits. Kritērijiem tiek ierosinātas šādas proporcijas: 45 % apgriezti proporcionāli dalībvalsts iekšzemes kopproduktam, 40 % proporcionāli iedzīvotāju skaitam un 15 % proporcionāli teritorijas lielumam.

Dalībvalstu programmu daļa ir 60 % no fonda kopējā finansējuma. Tiek ierosināts sniegt dalībvalstīm 50 % no finansējuma plānošanas perioda sākumā, saglabājot iespēju periodiski papildināt šo finansējumu. Paredzēts, ka viens noteikts papildinājums 10 % apmērā no finansējuma apjoma notiks vidusposmā (sadales koeficienta tehniskā korekcija atkarībā no finanšu rezultātiem, saskaņā ar ko dalībvalstij būtu jāiesniedz maksājumu pieprasījumi, kuri aptver vismaz 10 % no sākotnējās maksājumu apropriāciju summas).

Atlikušos 40 % no kopējā finansējuma apjoma būtu jāpārvalda, izmantojot tematisko mehānismu, kas periodiski sniegs finansējumu virknei prioritāšu, kuras noteiktas Komisijas finansēšanas lēmumos. Šis instruments nodrošina elastīgu fonda pārvaldību, pēc Komisijas iniciatīvas piešķirot līdzekļus tehniskajai palīdzībai un šādiem komponentiem:

–atbalsts īpašām darbībām, nodrošinot papildu finansējumu konkrētām darbībām ar augstu ES pievienoto vērtību, izmantojot dalībvalstu programmas,

–atbalsts Savienības darbībām, ko pārvalda ar tiešo un netiešo pārvaldību, un

–ārkārtas palīdzība.

Tematiskajā mehānismā ietverto darbību plānošanai būtu jānotiek ar gada un daudzgadu darba programmām, kuras pieņemt ar Komisijas īstenošanas lēmumu pēc apspriešanās ar dalībvalstīm komitejā. Mehānisms dos iespēju pievērsties jaunām prioritātēm vai veikt neatliekamas darbības un tās īstenot, izmantojot tādu darbības veidu, kas ir vislabāk piemērots, lai sasniegtu konkrēto politikas mērķi.

Nepieciešams vēl vairāk vienkāršot instrumenta īstenošanu, jo īpaši nodrošinot saskaņotu pieeju ar noteikumiem, ko piemēro citu Savienības fondu pārvaldībai (“vienotais noteikumu kopums”), sniedzot labākus norādījumus par pārvaldības un kontroles sistēmām un revīzijas prasībām, kā arī nodrošinot to, ka attiecināmības noteikumi dalītā pārvaldībā ļauj pilnībā izmantot vienkāršoto izmaksu iespējas (VII). Tāpat ir svarīgi maksimāli palielināt ES pievienoto vērtību darbības jomās un ieviest pilnveidotu pārraudzības un novērtēšanas sistēmu, lai stiprinātu uz rezultātu sasniegšanu balstītu fondu pārvaldību.

Šajā priekšlikumā par piemērošanas datumu ir noteikts 2021. gada 1. janvāris, un tas ir izstrādāts 27 dalībvalstu Savienībai saskaņā ar Eiropadomes 2017. gada 29. martā saņemto Apvienotās Karalistes paziņojumu par tās nodomu izstāties no Eiropas Savienības un Euratom, balstoties uz Eiropas Savienības Līguma 50. pantu.

•Atbilstība pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Iekšējās drošības fonds balstās uz šādu tā priekšgājēju instrumentu veiktajiem ieguldījumiem un sasniegtajiem rezultātiem:

i) programma “Drošība un brīvību garantēšana”, kas ietvēra īpašas programmas “Noziedzības profilakse un apkarošana” (ISEC) un "Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana" (CIPS), 2007.–2013. gadā,

ii) instruments policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (IDF-P), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 513/2014 2 un ir daļa no Iekšējās drošības fonda, 2014.–2020. gadā un

iii)narkomānijas apkarošanas politikas daļa programmā “Tiesiskums”, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1382/2013 3 , 2014.–2020. gadā.

Minētie instrumenti ir atbalstījuši ES politiku kopumā iekšējās drošības jomā, piemēram, saistībā ar policijas sadarbību, noziedzības novēršanu un apkarošanu (ieskaitot cīņu ar terorismu, un koordinācijas un sadarbības stiprināšanu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un Eiropolu), krīžu pārvarēšanu (iedzīvotāju un kritiskās infrastruktūras aizsardzību), un narkotiku kontrabandas apkarošanu.

Iekšējās drošības fonda finansētajam darbam būs jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) darbu. Fonds darbosies pilnīgā saskaņotībā ar šīm aģentūrām. Paziņojumā “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv” 4 Komisija ierosina piešķirt 1 128 000 000 EUR (pašreizējās cenās) Savienības aģentūrām drošības jomā. Šī regula neattiecas uz šo aģentūru finansējumu. To finansējumu nosaka ar parasto ikgadējo budžeta procedūru.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Pieaugošo drošības apdraudējumu mērogs un nozīmīgums, kā arī to transversālais raksturs prasa saskaņotu ES reakciju un visu ES instrumentu iesaisti. Drošība ir transversāls jautājums, un Iekšējās drošības fonds bez sinerģijas ar citiem finansēšanas instrumentiem nevar nodrošināt efektīvu ES atbildes reakciju. Tāpēc drošības jautājumi ir iekļauti vairākās Savienības programmās. Pirmkārt, drošība tiks aplūkota sinerģijā un saskaņā ar Patvēruma un migrācijas fondu un Integrētas robežu pārvaldības fondu (kuru veido instruments robežu pārvaldībai un vīzām un instruments muitas kontroles iekārtām). Nelikumīgu preču, sprāgstvielu un prekursoru kontrabandas un neatbilstīgas migrācijas uzraudzība / atklāšana un drošības pārbaudes pie ārējām robežām ir svarīgi elementi, lai saglabātu ES vispārējo drošību. Vēl viens svarīgs sinerģijas elements ar migrācijas un robežu politiku tiks ieviests, būtiski palielinot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, lai tā kļūtu pilnīgi darbspējīga, ar pastāvīgo personālu aptuveni 10 000 robežsargu 5 .

Turklāt ir svarīga sinerģija un saskaņotība ar kohēzijas politikas fondiem, programmas “Apvārsnis Eiropa” drošības pētniecības daļu, Digitālās Eiropas programmu, programmu “Tiesiskums” un programmu “Tiesības un vērtības”. Ņemot vērā būtisko saikni starp drošību un tieslietām, būs arī īpaša sinerģija starp Iekšējās drošības fondu un Tieslietu programmu, nodrošinot pietiekamu aizsardzību noziegumu upuriem, veidojot kopīgas izmeklēšanas vienības un mācības tieslietu jomā, nodrošinot sadarbspēju ar Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēmu, uzlabojot apstākļus aizturēšanas vietās un starpaģentūru sadarbību tieslietu un drošības jomā, tostarp ar tieslietām saistītās aģentūrās, piemēram, Eurojust un Eiropas Prokuratūrā. Narkomānijas apkarošanas politikas jomā pastāv sinerģija ar Eiropas Sociālo fondu+, īpaši tā veselības aspektu. Tiks meklētas sinerģijas arī attiecībā uz infrastruktūras un sabiedriskās telpas drošību, kiberdrošību un radikalizācijas novēršanu. ESF+ var būt svarīga nozīme radikalizācijas novēršanā, nodrošinot labāku integrāciju, bet ERAF un InvestEU var būt izšķiroša nozīme, lai pastiprinātu ieguldījumu infrastruktūrā drošību visā Savienībā, savukārt kiberdrošības jautājumus var risināt, palielinot IT sistēmu drošību. Šis jautājums tāpat kā drošība ir pārrobežu un starpnozaru parādība un svarīgs elements Digitālās Eiropas programmā, tāpēc ir jānodrošina sinerģija ar Iekšējās drošības fondu.

Drošība globālos jautājumos darbībās ārpus Savienības robežām var būtiski ietekmēt Savienības iekšējo drošību. Tādēļ pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām joprojām tiks atbalstīti ar fondu, bet tie būtu jāīsteno pilnīgā sinerģijā, saskaņā un papildināmībā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, ieskaitot pirmspievienošanās palīdzības instrumentu. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Attiecībā uz ārējo dimensiju fondam būtu jāsekmē sadarbība ar trešām valstīm tādās jomās, kas ir nozīmīgas Savienības iekšējai drošībai, piemēram, cīņa pret terorismu un radikalizāciju, sadarbība ar trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm cīņā pret terorismu (ietverot speciālā norīkojuma vienības un kopīgas izmeklēšanas komandas), smagu noziegumu, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana, kā arī cilvēku tirdzniecības un migrantu kontrabandas apkarošana. Drošība ir arī cieši saistīta ar aizsardzību, un aizsardzības jomā Savienībai ir jāuzņemas lielāka atbildība, lai aizsargātu savas intereses, vērtības un Eiropas dzīvesveidu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

ES tiesības rīkoties iekšlietu jomā izriet jo īpaši no Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 2. punkta, kurā noteikts: „Savienība piedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu”.

Savienības rīcības pamatojums ir mērķi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. pantā, kur paredzēti līdzekļi brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidei. Uzmanība pievēršama arī LESD 80. pantam, kurā uzsvērts, ka uz šīm Savienības politikas jomām un to īstenošanu jāattiecina solidaritātes princips un atbildības, tostarp tās finansiālās ietekmes, taisnīga sadale starp dalībvalstīm.

Šī regula balstās uz LESD 82. panta 1. punktu, 84. pantu un 87. panta 2. punktu, kas ir atbilstīgs juridiskais pamats, ievērojot īpašos juridiskos apstākļus, kuri attiecas uz lēmumu pieņemšanu saskaņā ar LESD V sadaļu.

Šī regula sniegs finansiālu atbalstu, pamatojoties uz kopīgām Savienības politikām (stratēģijām, programmām un rīcības plāniem), tiesību aktiem, praktisko sadarbību un apdraudējuma un risku novērtējumiem. Tātad programma, kas pašlaik nodrošina finansiālu atbalstu šai politikas jomai (IDF – Policija), no 2021. gada 1. janvāra būtu jāatceļ, ievērojot pārejas noteikumus.

Turklāt Komisija 2018. gada 29. maijā pieņēma priekšlikumu Kopīgo noteikumu regulai 6 , lai uzlabotu koordināciju un harmonizētu atbalsta īstenošanu saskaņā ar dalīto pārvaldību, ar galveno mērķi vienkāršot politikas īstenošanu. Šie kopīgie noteikumi attiecas uz IDF dalītās pārvaldības daļu.

Dažādie fondi, kurus īsteno dalītā pārvaldībā, tiecas sasniegt savstarpēji papildinošus mērķus, un tiem ir vienāds pārvaldības veids, tāpēc Regulā (ES) … [KNR] ir izklāstīta virkne kopīgu principu, piemēram, partnerība. Minētā regula ietver arī kopīgus stratēģiskās plānošanas elementus, tostarp noteikumus par partnerības nolīgumu, kas noslēdzams ar katru dalībvalsti, un tajā ir izklāstīta kopīga pieeja fondu virzībai uz rezultātu sasniegšanu. Tādējādi tā ietver labvēlīgus nosacījumus un režīmu uzraudzībai, ziņošanai un novērtēšanai. Ir izklāstīti arī kopīgi noteikumi par attiecināmības nosacījumiem, finanšu pārvaldību un pārvaldības un kontroles kārtību.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Drošības apdraudējumu pārvaldība ir saistīta ar problēmām, kuras dalībvalstis nespēj atrisināt, rīkojoties atsevišķi. Kopumā šī ir joma, kurā Savienības rīcībai un ES budžeta līdzekļu mobilizācijai ir nepārprotama pievienotā vērtība.

Drošības jomā smagi noziegumi un organizētā noziedzība, terorisms un citi ar drošību saistītie apdraudējumi aizvien biežāk ir starptautiska rakstura. Starpvalstu sadarbība un koordinācija starp tiesībaizsardzības iestādēm ir īpaši svarīga, lai novērstu un likvidētu šos apdraudējumus, piemēram, ar informācijas apmaiņas palīdzību, kopīgām izmeklēšanām, savietojamām tehnoloģijām un kopīgiem apdraudējuma un riska novērtējumiem. Saskaņā ar šo regulu sniegtais finansiālais atbalsts ļaus stiprināt valstu un Eiropas spējas minētajās politikas jomās, palīdzot izveidot Savienības satvaru, ar ko pauž solidaritāti, kā arī platformu tādu kopīgu IT sistēmu pilnveidošanai, ar kurām atbalsta šīs politikas jomas.

ES drošības jautājumiem nepieciešami ievērojami dalībvalstu resursi un spējas. Uzlabota operatīvā sadarbība un koordinācija, apvienojot pieejamos dalībvalstu resursus, rada apjomradītus ietaupījumus un sinerģiju, tādējādi nodrošinot optimālāku valsts līdzekļu izlietojumu un stiprinot solidaritāti, savstarpējo uzticību un atbildības par kopīgo ES politiku sadali. Tas ir jo īpaši svarīgi drošības jomā, kur finansiālais atbalsts visa veida pārobežu kopīgajām operācijām ir ļoti būtisks, lai uzlabotu sadarbību starp policiju, muitu, robežsardzi un tiesu iestādēm.

Attiecībā uz iekšlietu ārējo dimensiju ir skaidrs, ka pasākumu pieņemšana un resursu apvienošana ES līmenī būtiski palielinās sviras efektu, kas ES nepieciešams, lai pārliecinātu citas valstis kopā ar to iesaistīties tādu drošības jautājumu risināšanā, kuri pirmkārt ir ES un dalībvalstu interesēs.

Šajā priekšlikumā tiek ievērots subsidiaritātes princips, jo lielākā finansējuma daļa tiks īstenota saskaņā ar dalītas pārvaldības principu un ievērojot dalībvalstu iestāžu kompetenci, vienlaikus pilnībā atzīstot, ka darbībai būtu jānotiek piemērotā līmenī un ka Savienības loma nedrīkstētu pārsniegt nepieciešamo.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu un atbilst rīcībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpas jomā, kā noteikts LESD V sadaļā. Mērķi un attiecīgā finansējuma līmenis ir proporcionāls tam, ko fonds tiecas sasniegt. Šajā priekšlikumā paredzētie pasākumi pievēršas policijas sadarbības Eiropas dimensijai.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Iekšējās drošības fondu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Priekšlikumā ir ņemti vērā iepriekšējo policijas sadarbības finansēšanas instrumentu izvērtēšanu rezultāti. Tas balstās uz CIPS un ISEC ex post izvērtējumu (tie bija instrumenti 2007.–2013. gada plānošanas periodā) un Iekšējās drošības fonda policijas sadarbības, noziedzības prevencijas un apkarošanas, kā arī krīžu pārvarēšanas instrumenta starpposma novērtējumu (tas ir fonds pašreizējā 2014.–2020. gada periodā). Saistībā ar dažādajiem izvērtēšanas kritērijiem tika konstatēts turpmākais.

Policijas instruments (IDF-P) lielākoties ir bijis efektīvs un ir palīdzējis uzturēt augstu drošības līmeni Savienībā, novēršot un apkarojot pārrobežu noziedzību, smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, un pastiprinot koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm. Tas ir arī palīdzējis uzlabot dalībvalstu spēju efektīvi pārvaldīt ar drošību saistītus riskus un krīzes un – mazākā mērā – aizsargāt iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru no teroristu uzbrukumiem un citiem ar drošību saistītiem apdraudējumiem. Pierādījumi liecina, ka tas ir palīdzējis uzlabot sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm un Eiropas struktūrām, kā arī uzlabot dalībvalstu spēju izstrādāt visaptverošus apdraudējuma un riska novērtējumus, lai gan ar to ir finansēts salīdzinoši neliels projektu skaits valsts un Savienības līmenī. Vairākas Savienības darbības ir saņēmušas finansējumu agrīnās brīdināšanas un sadarbības krīžu novēršanai jomā (piemēram, ATLAS tīkls).

Tomēr līdz šim IDF-P ir panācis tikai ierobežotu progresu, stiprinot dalībvalstu administratīvo un operatīvo spēju tādās jomās kā kritiskās infrastruktūras aizsardzība, cietušo aizsardzība, apmācības shēmu un apmaiņas programmu izstrāde, kā arī darbības kopā ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, lai gan lielākā daļa projektu saistībā ar šo darbības mērķi joprojām turpinās.

Attiecībā uz lietderīgumu kopumā novērtēšanas ietvaros pieejamie dati liecina, ka instrumenta rezultāti ir sasniegti ar saprātīgām izmaksām cilvēkresursu un finanšu resursu ziņā. Dažas dalībvalstis ir ieviesušas valsts efektivitātes pasākumus. Tomēr lielākā daļa dalībvalstu saskaras ar problēmām saistībā ar ES vadlīnijām, kopējiem rādītājiem un ziņošanas/uzraudzības kalendāru. Neraugoties uz vienkāršošanas uzlabojumiem, var uzskatīt, ka šķietamais administratīvais slogs ir mazinājis efektivitāti.

Vienkāršošanu nodrošināja vienotu procedūru kopums visiem trim fondiem (Iekšējās drošības fonds – Policija, Iekšējās drošības fonds – Robežu un vīzu instruments un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds). Nedaudzās dalībvalstis, kuras izmantoja vienkāršoto izmaksu iespēju, atzina tās efektivitāti, samazinot administratīvo slogu. Tomēr vienkāršošanas un administratīvā sloga samazināšanas pasākumi ir tikai daļēji sasnieguši paredzētos mērķus. Neraugoties uz uzlabojumiem, kas ar vienkāršošanu panākti, šobrīd ir maz pierādījumu tam, ka administratīvais slogs ir būtiski samazināts. Uzraudzības, ziņošanas un kontroles pasākumi joprojām tiek uzskatīti par apgrūtinošiem, un dalībvalstis ir lūgušas papildu norādījumus, lai izpildītu ES prasības. Tika norādīts, ka administratīvo slogu palielina arī ziņošanas prasības un dažu rādītāju nenozīmīgums.

Instrumenta sākotnējais pamatojums un mērķi pēc migrācijas un drošības krīzes joprojām ir aktuāli. Ir ieviesti piemēroti mehānismi, lai risinātu mainīgās vajadzības gan plānošanas, gan īstenošanas posmā. Instrumenta nodrošinātā elastība (iespēja pārnest finansējumu starp mērķiem) ir palīdzējusi risināt mainīgās vajadzības; tomēr dalībvalstis vēlētos vēl lielāku elastību, kas tiktu panākta, samazinot valstu mērķu skaitu un atsakoties no minimālā piešķīruma līmeņa katram mērķim.

Instruments tiek uzskatīts par saskanīgu, un tā mērķi papildina citu valstu politikas jomu mērķus. Saskaņotība un papildināmība ar citiem ES finanšu instrumentiem ir tikusi nodrošināta izstrādes, plānošanas un īstenošanas posmos. Ir ieviesti koordinācijas mehānismi, lai nodrošinātu saskaņotību un papildināmību īstenošanas posmā. Uzraudzības komitejai un atbildīgajām iestādēm ir būtiska loma saskaņotības nodrošināšanā. Dažādi īstenošanas veidi ir savstarpēji papildinoši. Tomēr šķiet, ka ir iespējami daži uzlabojumi attiecībā uz ES aģentūrām un iekšējo saskaņotību, jo līdzekļu saņēmēji ir maz informēti par darbībām un projektiem IDF ietvaros.

Kopumā instruments ir nodrošinājis ES pievienoto vērtību, uzlabojot pārrobežu sadarbību, zināšanu un labākās prakses apmaiņu, uzticēšanos starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un svarīgu ES politikas virzienu piemērošanu un īstenošanu (procesa ietekme). Tas ir arī palīdzējis paplašināt darbības jomu un uzlabot darbību kvalitāti saistībā ar ieguldījumiem zemas prioritātes vai ļoti specializētās jomās. Modernu iekārtu iegāde ir uzlabojusi valsts iestāžu spējas veikt specializētus pasākumus ar plašāku darbības jomu. Instruments ir arī ļāvis paplašināt zināšanu apmaiņas un tiesībaizsardzības apmācību veidus (darbības jomas ietekme). Tas ir devis ieguldījumu ES līmeņa pētījumu par noziedzības novēršanu harmonizēšanā, veicinājis ieguldījumu pieaugumu un koncentrējies uz ilgtermiņa pasākumiem šajā jomā. Tas ir arī ļāvis veikt liela apjoma ieguldījumus, jo īpaši IT sistēmās, apmācībās un specializētā aprīkojumā (apjoma ietekme). Ja IDF-P finansējuma nebūtu, tas būtu samazinājis ES reakcijas uz pārrobežu sadarbību kvalitāti un dalībvalstu spēju īstenot novatoriskus risinājumus (lomas ietekme).

Instrumenta ilgtspēja ir tikusi nodrošināta, saskaņojot un papildinot tā darbības ar darbībām, kas izstrādātas, reaģējot uz valstu prioritātēm vai ES prasībām. Visaptveroši pasākumi un mehānismi, kas nodrošina ilgtspēju, ir ieviesti plānošanas un īstenošanas posmos gan dalītā, gan tiešā pārvaldībā. Tomēr, tā kā lielākā daļa projektu joprojām tiek īstenota, ir grūti noteikt, vai ietekme uz mērķa grupām un konkrētām jomām turpināsies.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Divas konkrētam jautājumam veltītas atklātas sabiedriskās apspriešanās par ES fondiem migrācijas un drošības jomā notika no 2018. gada 10. janvāra līdz 9. martam. Kopumā respondenti ļoti uzsvēra vajadzību pēc iekšlietu finansējuma instrumentu īstenošanas vienkāršošanas, lielākas elastības (īpaši attiecībā uz spēju reaģēt uz krīzēm migrācijas un drošības jomā) un lielāka finansējuma un atbalsta jomās, kurās ir ievērojama kopīga atbildība (patvērums un robežu pārvaldība) un/vai sadarbība starp dalībvalstīm un ar iekšlietu jomas aģentūrām. Atbildes liecina, ka šie pasākumi var uzlabot instrumentu efektivitāti un lietderību, kā arī palielināt ES pievienoto vērtību. Ieinteresētās personas arī uzsvēra nepieciešamību panākt lielāku iekšlietu politikas sviras efektu trešās valstīs.

Ar dalībvalstu atbildīgajām iestādēm notika apspriešanās AMIF-IDF komitejā. Dalībvalstis sniedza informāciju par galvenajām finansēšanas prioritātēm, problēmām, fondu struktūru un īstenošanas metodēm. Notika apspriešanās arī ar citām svarīgām ieinteresētajām personām un AMIF un IDF finansējuma saņēmējiem, izmantojot tiešo un netiešo pārvaldību, piemēram, starptautiskām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī ar iekšlietu jomas aģentūrām.

Ieinteresētās personas bija vienisprātis – lai iespējami palielinātu ES pievienoto vērtību, ES izdevumiem ir jāatspoguļo ES līmeņa prioritātes un politiskās apņemšanās, kā arī jāatbalsta ES iekšlietu jomas acquis īstenošana. Ieinteresētās personas aicināja nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai varētu risināt pašreizējās un jaunās problēmas. Pietiekams finansējums būtu jāpiešķir arī iekšlietu jomas aģentūrām atbilstīgi to darba apjoma pieaugumam. Ieinteresētās personas bija vienisprātis, ka līdzekļu struktūrā nepieciešams lielāks elastīgums. Tās uzskatīja – lai saglabātu pietiekamu elastību, kas ļautu reaģēt uz mainīgiem apstākļiem, būtu jāsaglabā valstu daudzgadu programmas. Nevalstiskās organizācijas uzskatīja, ka ir jāturpina arī tiešā pārvaldība.

Minētā apspriešanās apliecināja vispārēju vienprātību starp galvenajām ieinteresētajām personām par vajadzību ES finansējumam saglabāt plašu darbības jomu, tostarp arī attiecībā uz ārējo dimensiju, uzlabojot iekšlietu politikas ietekmi, vairāk vienkāršot īstenošanas mehānismus un panākt lielāku elastību, jo īpaši ārkārtas situāciju risināšanā.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Darbs pie paredzēto finanšu instrumentu sagatavošanas iekšlietu jomā sākās 2016. gadā un turpinājās 2017. un 2018. gadā. Šā darba ietvaros 2017. gadā tika veikti DFS pētījumi, lai atbalstītu 2017. gada septembrī uzsākto ietekmes novērtējumu. Šie pētījumi apkopoja pieejamos esošo finanšu instrumentu izvērtēšanas rezultātus, kā arī rezultātus no apspriešanās ar ieinteresētajām personām, un izskatīja problēmas, mērķus un politikas risinājumus, tostarp to iespējamo ietekmi, kā bija norādīts ietekmes novērtējumā.

•Ietekmes novērtējums

Priekšlikumam tika veikts ietekmes novērtējums. Ietekmes novērtējums aptvēra Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Integrētas robežu pārvaldības fondu, kas ietver Instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām un Instrumentu muitas kontroles iekārtām. Ietekmes novērtējuma kopsavilkums un Regulējuma kontroles padomes pozitīvais atzinums ir pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/?fuseaction=ia .

Ietekmes novērtējuma ziņojumā tiek analizēti dažādi politikas risinājumi attiecībā uz to, kā finansējums tiks sniegts, pievēršoties saskaņotībai un papildināmībai ar citiem ES finansēšanas instrumentiem, migrācijas un drošības jomas finansējuma ārējai dimensijai, elastīgumam stabilā finanšu vidē (ietverot tematisko mehānismu), īstenošanas veidiem (dalītā, tiešā un netiešā pārvaldība), iespējai sniegt ārkārtas palīdzību un vidusposma novērtēšanas mehānismam. Izvēlētais risinājums ir dažādu risinājumu kombinācija, pamatojoties uz rezultātiem un ieteikumiem iepriekšējo fondu (2007.–2013. gada plānošanas periodā) ex post novērtējumos un pašreizējo fondu (2014.–2020. gada plānošanas periodā) vidusposma novērtējumos.

Ietekmes novērtējumā aplūkoti Regulējuma kontroles padomes ieteikumi. Turpmākajā tabulā ir izklāstīti galvenie apsvērumi un uzlabojumu ieteikumi attiecībā uz Patvēruma un migrācijas fondu, Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (kā daļu no Integrētas robežu pārvaldības fonda) un Iekšējās drošības fondu, kā arī norādīts, kā ietekmes novērtējuma ziņojums tika grozīts, lai tos atspoguļotu.

Regulējuma kontroles padomes galvenie apsvērumi	Ietekmes novērtējuma ziņojuma izmaiņas
Ziņojumā nav izskaidrots, kā ES kompetences palielināšana šajās jomās [iekšlietu jomā] un paplašināta aģentūru loma ietekmēs sistēmu kopumā.	Attiecībā uz Patvēruma un migrācijas fondu, Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (kā daļu no Integrētas robežu pārvaldības fonda) un Iekšējās drošības fondu ziņojums ir pārskatīts, lai izskaidrotu, kā ES kompetences palielināšana un lielāka aģentūru loma ietekmē attiecīgo fondu lomu (3.2. iedaļa). Tā kā iekšlietu jomas aģentūrām ir būtiska loma Savienības migrācijas un drošības politikā, tām būs liela nozīme dalībvalstu programmu plānošanas posmā, savukārt to uzraudzības pasākumu rezultāti tiks iestrādāti vidusposma pārskatīšanā. Aģentūru pilnvaru paplašināšanas mērķis nav aizstāt to uzdevumu izpildi, kurus pašreiz pilda dalībvalstis, bet gan paplašināt un atjaunināt Savienības un tās dalībvalstu rīcību migrācijas, robežu pārvaldības un drošības jomā.
Papildu apsvērumi un ieteikumi uzlabojumiem	Ietekmes novērtējuma ziņojuma izmaiņas
1) Ziņojumā būtu jānorāda galvenās izmaiņas programmu struktūrā un prioritātēs salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu. Turklāt ziņojumā būtu jāprecizē programmas ārējā komponente, t. i., tās papildināmība ar ārējiem instrumentiem.	Ziņojums ir pārskatīts, lai norādītu galvenās izmaiņas programmu struktūrā salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu (3.2. iedaļa) un precizētu ārējās komponentes darbības jomu un tās papildināmību ar ārējiem instrumentiem (3.3. iedaļa). Fondu mērķi pamatojas uz to priekšteču mērķiem, kas kopumā tika uzskatīti par pietiekami plašiem, lai palīdzētu īstenot ES politikas prioritātes, sniedzot ES pievienoto vērtību. Prioritāšu un rīcības pielāgojumi atspoguļo politikas attīstību un vajadzību pēc sinerģijas ar citiem ES fondiem. Darbības ārējā dimensijā tiks plānotas un īstenotas saskaņā ar ES ārējo darbību un ārpolitiku, jo īpaši ar ES ārējo instrumentu.
2) Ziņojumā būtu arī jāpaskaidro, kā ES kompetences paplašināšana un lielāka aģentūru loma ietekmē attiecīgo programmu lomu. Vai tas palielina vajadzību pēc valsts līmeņa rīcības vai deleģēšanas aģentūrām vai samazina dažu darbību prioritāti?	Sk. grozījumus ziņojumā, kuros ņemti vērā minētie Regulējuma kontroles padomes galvenie apsvērumi.
3) Regulējuma kontroles padome saprot, ka jaunais izpildes rezervju mehānisms ziņojuma sagatavošanas laikā nebija vēl pabeigts. Tomēr tā galīgajā redakcijā būtu jāatjaunina informācija par izvēlēto mehānismu, tas jāpaskaidro un jāpamato, ņemot vērā pieredzi, kas gūta ar citiem ES fondiem (kā Regulējuma kontroles padomei paskaidrots mutiski).	Ziņojums ir pārskatīts, lai atjauninātu un precizētu vēlamo mehānismu, ņemot vērā pieredzi, kas gūta ar citiem ES fondiem, un norises saistībā ar nākotnes Kopīgo noteikumu regulas izstrādi attiecībā uz dalīto pārvaldību (4.1.4. iedaļa). Vēlamajā risinājumā nav aprakstīta konkrēta izpildes rezerve. Ir norādīts minimālais finanšu īstenošanas līmenis, lai piešķirtu papildu finansējumu daudzgadu finanšu shēmas vidējā termiņa tehniskajā korekcijā, kamēr snieguma elementi tiks ņemti vērā, piešķirot papildu līdzekļus ar tematisko mehānismu.
4) Ziņojumā vajadzētu paskaidrot, kā jaunais ārkārtas mehānisms darbosies katra (no trīs) migrācijas un drošības fonda finansējuma ietvaros, un ka ārkārtas palīdzības izmantošanai būtu jābūt ierobežotai, ņemot vērā jauno elastību, ko sniedz tematiskais mehānisms. Tajā būtu jāpaskaidro šā mehānisma priekšrocība iepretim ārkārtas finansējumam iepriekšējā plānošanas periodā.	Ziņojums ir pārskatīts, lai sniegtu paskaidrojumu par to, kā darbosies jaunais ārkārtas mehānisms (4.1.3. iedaļa). Ārkārtas palīdzībai no fondiem vajadzētu papildināt rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos (ES budžeta līmenī), un to būtu jāizmanto skaidri noteiktos gadījumos. Tā kā tematiskais mehānisms ir elastīgs, tiek sagaidīts, ka ārkārtas palīdzība tiks izmantota mazāk nekā pašreizējā plānošanas periodā. Ārkārtas palīdzību var īstenot, izmantojot dalītu, tiešu vai netiešu pārvaldību.
5) Nav pietiekami detalizēti izklāstīta uzraudzības kārtība. Ziņojumā vajadzētu paskaidrot, kā tiks definēta un izmērīta programmu veiksmīga īstenošana.	Ziņojums ir pārskatīts (5.1. iedaļa), lai izklāstītu, kā tiks izmērīta programmu veiksmīga īstenošana. Tas tiks darīts, ievērojot starp Komisiju un dalībvalstīm noteiktos mērķus, par kuriem jāvienojas valstu programmās, pēc tam mērot panākto ceļā uz šo mērķu sasniegšanu, izmantojot iznākumu un rezultātu rādītājus, kas ir iekļauti tiesību aktu priekšlikumos. Ziņošanas prasības attiecībā uz dalītu pārvaldību ir izklāstītas Kopīgo noteikumu regulā.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Kopīgo noteikumu regula 7 (kas ir kopīga visām dalītas pārvaldības politikas jomām) nodrošinās fonda vienkāršošanu, cik vien iespējams izmantojot kopīgus noteikumus programmu īstenošanai. Turklāt dalībvalstis tiks mudinātas vēl vairāk izmantot vienkāršotas izmaksu iespējas. Revīzijas pieeja tiks racionalizēta, vairāk pievēršoties uz risku balstītai revīzijai izlases kārtā un ievērojot “vienas revīzijas” principu, lai samazinātu administratīvo slogu.

Turpmāka vienkāršošana tiešajā pārvaldībā tiks panākta, izmantojot kopējos Komisijas mēroga IT rīkus (e-Dotāciju pārvaldības sistēma).

•Pamattiesības

Finansiāls atbalsts no Savienības budžeta ir obligāti nepieciešams, lai īstenotu IDF, kas palīdz dalībvalstīm to centienos nodrošināt augstu drošības līmeni Savienībā, jo īpaši apkarojot terorismu un radikalizāciju, smago un organizēto noziedzību un kibernoziedzību, kā arī atbalstot un aizsargājot noziegumu upurus, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības. Šos mērķus īstenos, pilnībā ievērojot Savienības saistības attiecībā uz pamattiesībām. Fonda īstenošanas gaitā tas tiks rūpīgi uzraudzīts.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijas priekšlikums daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadā atvēl Iekšējās drošības fondam 2 500 000 000 EUR (pašreizējās cenās).

Īstenošana notiks, izmantojot dalītu vai tiešu / netiešu pārvaldību. Kopējos finanšu resursus izmanto šādi: 60 % tiks piešķirti dalībvalstu programmām, ko īsteno ar dalīto pārvaldību, savukārt 40 % tiks piešķirti tematiskajam mehānismam un izmantoti īpašām darbībām valstu vai starpvalstu līmenī, Savienības darbībām un ārkārtas palīdzībai. Tematiskā mehānisma finansējums pēc Komisijas iniciatīvas tiks izmantots arī tehniskajai palīdzībai.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Tiks uzlabots uzraudzības un novērtēšanas satvars, tostarp uzlabotas ieguldījumu izsekošanas metodes visos attiecīgajos ES fondos, lai veicinātu savlaicīgu izpildi un nodrošinātu, ka izvērtējumi var sniegt efektīvu ieguldījumu turpmākās politikas pasākumu pārskatīšanās. Tas tiks veikts ar labākiem rādītājiem, ciešāku sadarbību ar attiecīgajiem partneriem un izpildes stimulēšanas mehānismiem. Komisija veiks vidusposma novērtējumu un retrospektīvu novērtējumu. Tie tiks veikti saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā, kurā visas trīs iestādes apstiprināja, ka spēkā esošo tiesību aktu un politikas izvērtēšanai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumam attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām. Novērtējumos izvērtēs fonda ietekmi vietējā līmenī, pamatojoties uz rādītājiem un mērķiem un sīki izstrādātas analīzes par to, cik lielā mērā fondu var uzskatīt par nozīmīgu un efektīvu un cik tas sniedz pietiekamu ES pievienoto vērtību un ir saskaņots ar citām ES politikas jomām. Tajos tiks ietverta gūtā pieredze, lai apzinātu iespējamus trūkumus, problēmas vai potenciālu ar mērķi vēl vairāk uzlabot darbības un to rezultātus un palīdzēt maksimāli palielināt ietekmi.

Attiecībā uz ziņošanu tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ziņos par savu programmu īstenošanu saskaņā ar šajā regulā un Kopīgo noteikumu regulā noteikto kārtību.

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

Ierosinātās regulas I nodaļā (Vispārīgi noteikumi) izklāstīts tās nolūks, darbības joma un galvenās definīcijas. Tajā arī izklāstīti regulas mērķi un sniedzamā atbalsta apmērs. Šo pantu ierosinātā darbības joma lielā mērā pamatojas uz spēkā esošo regulu par IDP-P, vienlaikus ņemot vērā jaunas politikas ievirzes, piemēram, Eiropas drošības programmu, cīņu pret terorismu, smago un organizēto noziedzību un kibernoziedzību, kā arī jauno sadarbspējas darba programmu.

II nodaļā (Finanšu un īstenošanas sistēma) ir izklāstīti vispārējie principi attiecībā uz sniegto atbalstu saskaņā ar regulu un norādīts, cik svarīga ir konsekvence un papildināmība ar attiecīgajiem ES finansēšanas instrumentiem. Šajā nodaļā noteikti arī īstenošanas veidi darbībām, ko atbalsta saskaņā ar regulu: dalīta, tieša un netieša pārvaldība. Ierosināto īstenošanas veidu kombinācija pamatojas uz pozitīvo pieredzi, kas gūta ar šo kombināciju, īstenojot pašreizējo finansēšanas instrumentu.

Nodaļas pirmajā iedaļā ir izstrādāts finanšu satvars. Priekšlikumā norādīts fonda finansējuma apjoms un tā izmantošana dažādos īstenošanas režīmos.

Otrajā, trešajā un ceturtajā iedaļā ir aprakstīts fonda īstenošanas satvars, piemēram, Komisijas un dalībvalstu programmas. Izklāstīti arī nosacījumi attiecībā uz darbībām, ko atbalsta saskaņā ar regulu, piemēram, saistībā ar iekārtu iegādi un mācību pasākumiem. Šajā iedaļā ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par dalībvalstu programmu vidusposma pārskatīšanu un īpašu darbību, Savienības darbību, ārkārtas palīdzības, tehniskās palīdzības, finansējuma apvienošanas darbību un darbības atbalsta īstenošanu.

Piektajā iedaļā ir izklāstīti noteikumi par dalībvalstu gada darbības rezultātu ziņojumiem, uzraudzību un novērtēšanu.

III nodaļā (Pārejas un nobeiguma noteikumi) ir ietverti noteikumi par pilnvaru deleģēšanu Komisijai pieņemt deleģētos aktus un par komitejas procedūru. Ir noteikts ierosinātās regulas spēkā stāšanās datums un tas, ka regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem no 2021. gada 1. janvāra.

2018/0250 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Iekšējās drošības fonda izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punktu, 84. pantu un 87. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 8 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 9 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Iekšējās drošības nodrošināšana, kas ir dalībvalstu kompetencē, ir kopīgs uzdevums, kura izpildē kopīgs ieguldījums ir jādod ES iestādēm, attiecīgajām ES aģentūrām un dalībvalstīm. Laikposmam no 2015. līdz 2020. gadam Komisija, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments ir noteikuši kopējās prioritātes, kā izklāstīts 2015. gada aprīļa Eiropas Drošības programmā 10 , un Padome tās atkārtoti apstiprināja atjaunotajā Iekšējās drošības stratēģijā 2015. gada jūnijā 11 , bet Eiropas Parlaments – rezolūcijā 2015. gada jūlijā 12 . Šīs kopējās stratēģijas mērķis bija nodrošināt stratēģisko satvaru Savienības līmeņa darbam iekšējās drošības jomā, un noteiktas galvenās rīcības prioritātes, lai Savienība varētu efektīvi reaģēt uz drošības apdraudējumiem laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam, proti, apkarot terorismu un novērst radikalizāciju, novērst organizēto noziedzību un apkarot kibernoziedzību.

(2)Romas deklarācijā, kas tika parakstīta 2017. gada 25. septembrī, 27 dalībvalstu vadītāji apliecināja savu apņēmību tiekties pēc drošas Eiropas un veidot tādu Savienību, kurā visi iedzīvotāji jūtas droši un var brīvi pārvietoties, kurā ir drošas ārējās robežas, kurā ir efektīva, atbildīga un ilgtspējīga migrācijas politika, kas ievēro starptautiskās normas, kā arī tādu Eiropu, kura ir apņēmības pilna apkarot terorismu un organizēto noziedzību.

(3)Eiropadome 2016. gada 15. decembrī aicināja turpināt strādāt pie ES informācijas sistēmu un datubāzu sadarbspējas. Eiropadome 2017. gada 23. jūnijā uzsvēra vajadzību uzlabot datubāzu sadarbspēju, un Komisija 2017. gada 12. decembrī pieņēma priekšlikumu regulai, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (policijas un tiesu iestāžu sadarbība, patvērums un migrācija) 13 .

(4)Savienības mērķi nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu būtu jāsasniedz, cita starpā veicot pasākumus noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī veicot pasākumus koordinācijai un sadarbībai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un citām valsts iestādēm, kā arī ar attiecīgajām Savienības aģentūrām un citām attiecīgajām Savienības struktūrām, un ar attiecīgām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

(5)Lai sasniegtu šo mērķi, Savienības līmenī būtu jāveic darbības, lai aizsargātu cilvēkus un preces no pieaugošajiem starptautiskiem apdraudējumiem un atbalstītu darbu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes. Savienības iekšējo drošību turpina apdraudēt cita starpā terorisms, smagā un organizētā noziedzība, ceļojoši noziedzīgie grupējumi, narkotiku tirdzniecība, korupcija, kibernoziegumi, cilvēku un ieroču tirdzniecība.

(6)Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības rīcība var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Saskaņā ar LESD 84. pantu un 87. panta 2. punktu ar finansējumu būtu jāatbalsta pasākumi, kas veicina un atbalsta dalībvalstu rīcību noziedzības novēršanas un policijas sadarbības jomā, iesaistot visas dalībvalstu kompetentās iestādes, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu, palielinātu operatīvo sadarbību un atbalstu centieniem stiprināt noziedzības apkarošanas un novēršanas spējas. Ar fondu nebūtu jāatbalsta darbības izmaksas un darbības, kas saistītas ar dalībvalstu būtiskajām funkcijām attiecībā uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības un valsts drošības nodrošināšanu, kā minēts LESD 72. pantā.

(7)Lai saglabātu Šengenas acquis integritāti un stiprinātu tā darbību, dalībvalstīm kopš 2017. gada 6. aprīļa ir pienākums veikt sistemātiskas pārbaudes attiecīgajās datubāzēs par ES pilsoņiem, kuri šķērso ES ārējās robežas. Turklāt Komisija nāca klajā ar ieteikumu dalībvalstīm labāk izmantot policijas pārbaudes un pārrobežu sadarbību. Galvenajiem principiem, kas vada Savienības un dalībvalstu rīcību, veidojot efektīvu un patiesu drošības savienību, vajadzētu būt dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamattiesību un brīvību un tiesiskuma ievērošanai, stingrai globālās perspektīvas ievērošanai un nepieciešamajai saskanībai ar drošības ārējo dimensiju.

(8)Lai sekmētu efektīvas un patiesas drošības savienības, kuras mērķis ir nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni visā Eiropas Savienībā, izveidi un īstenošanu, būtu jānodrošina dalībvalstīm atbilstīgs Savienības finansiālais atbalsts, izveidojot un pārvaldot Iekšējās drošības fondu (“fonds”).

(9)Fonds būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un Savienības starptautiskās saistības attiecībā uz pamattiesībām.

(10)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu ar fondu būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina bērnu aizsardzību pret vardarbību, ļaunprātīgu izmantošanu un nolaidīgu izturēšanos. Ar fondu būtu arī jānodrošina aizsardzības pasākumi un palīdzība bērniem lieciniekiem un cietušajiem, sevišķi nepavadītiem bērniem vai bērniem, kam citādi vajadzīga aizbildnība.

(11)Saskaņā ar ES līmenī noteiktām kopīgajām prioritātēm ar mērķi nodrošināt augsta līmeņa drošību Savienībā ar fondu tiks atbalstīti pasākumi, kuru nolūks ir pievērsties galvenajiem drošības apdraudējumiem, jo īpaši terorisma un radikalizācijas, smagās un organizētās noziedzības un kibernoziedzības apkarošana, atbalsts noziegumu upuriem un viņu aizsardzība. Fonds nodrošinās, ka Savienība un tās dalībvalstis ir arī labi aprīkotas, lai vērstos pret jauniem un potenciāliem apdraudējumiem, īstenojot patiesu drošības savienību. Tas būtu veicams ar finansiālu palīdzību, lai atbalstītu labāku informācijas apmaiņu, palielinātu operatīvo sadarbību un uzlabotu valstu un kolektīvās spējas.

(12)Fonda visaptverošajā satvarā ar fondu sniegtajai finansiālajai palīdzībai jo īpaši būtu jāatbalsta policijas un tiesu iestāžu sadarbība un prevencija šādās jomās: smagā un organizētā noziedzība, nelikumīga ieroču tirdzniecība, korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, narkotiku tirdzniecība, noziegumi pret vidi, piekļuve informācijai un informācijas apmaiņa, terorisma, cilvēku tirdzniecība, nelikumīgās imigrācijas ļaunprātīga izmantošana, bērnu seksuālā izmantošana, bērnu seksuālas izmantošanas attēlu izplatīšana un bērnu pornogrāfija, kibernoziedzība. Tāpat ar fondu būtu jāatbalsta cilvēku aizsardzība, sabiedrisko vietu un kritiskās infrastruktūras aizsardzība pret negadījumiem, kas apdraud drošību, un ar drošību saistītu risku un krīžu efektīva pārvaldība, tostarp veidojot kopējas politikas (stratēģijas, politikas ciklus, programmas un rīcības plānus), tiesību aktus un praktisko sadarbību.

(13)Fondam būtu jābalstās uz šādu tā priekšgājēju sasniegtajiem rezultātiem un veiktajiem ieguldījumiem: programma “Noziedzības profilakse un apkarošana” (ISEC) un programma "Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana" (CIPS) 2007.–2013. gadā, kā arī instruments policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda, 2014.–2020. gadā un kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2014 14 ; minētais atbalsts būtu jāpaplašina, lai ņemtu vērā notikumu attīstību.

(14)Savienības finansējuma ietekme ir maksimāli jāpalielina, mobilizējot, apvienojot un piesaistot publiskos un privātos finanšu resursus. Ar fondu būtu jāatbalsta un jāveicina pilsoniskās sabiedrības, ieskaitot nevalstiskās organizācijas, un rūpniecības nozares aktīva un jēgpilna līdzdalība un iesaiste drošības politikas izstrādē un īstenošanā, tostarp vajadzības gadījumā iesaistot citas ieinteresētās personas, Savienības aģentūras un citas Savienības struktūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas, kam ir saistība ar fonda mērķi.

(15)Saistībā ar visaptverošo Savienības narkotiku apkarošanas stratēģiju, ar ko tiek atbalstīta līdzsvarota pieeja, kuras pamatā ir vienlaicīga piedāvājuma un pieprasījuma ierobežošana, ar šo fondu sniegtajai finansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta visas darbības, kā mērķis ir nepieļaut un apkarot narkotiku kontrabandu (piedāvājuma un pieprasījuma ierobežošana), un jo īpaši pasākumi, kuru mērķis ir nelikumīgu narkotisko vielu ražošanas, izgatavošanas, iegūšanas, tirdzniecības, transportēšanas, importa un eksporta apkarošana, tostarp cīņa pret narkotiku glabāšanu un iegādi, kā nolūks ir iesaistīties narkotiku tirdzniecībā. Fondam būtu īpaši jāaptver novēršanas aspekti narkomānijas apkarošanas politikā. Lai panāktu turpmāku sinerģiju un skaidrību narkomānijas apkarošanas jomā, fondā būtu jāiekļauj šie ar narkomānijas apkarošanu saistīto mērķu elementi, uz kuriem 2014.–2020. gadā attiecās programma “Tiesiskums”.

(16)Lai nodrošinātu, ka fonds dod efektīvu ieguldījumu lielākā iekšējā drošībā visā Eiropas Savienībā un patiesas drošības savienības izveidē, fonds būtu jāizmanto tā, lai dalībvalstu rīcībai būtu vislielākā vērtība.

(17)Solidarizējoties ar Savienību un uzņemoties kopīgu atbildību par drošību tajā, ja tiek atklāti trūkumi vai riski, jo īpaši pēc Šengenas izvērtējuma, attiecīgajai dalībvalstij būtu pienācīgi jārisina šis jautājums, izmantojot savas programmas resursus, lai īstenotu ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013 15 .

(18)Lai palīdzētu sasniegt fonda mērķi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmu prioritātes paredz fonda konkrēto mērķu īstenošanu, ka izvēlētās prioritātes ir saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem īstenošanas pasākumiem un ka resursu sadalījums starp mērķiem nodrošina kopējā politikas mērķa sasniegšanu.

(19)Būtu jātiecas panākt efektivitāte un sinerģija un konsekvence ar citiem ES līdzekļiem un jāizvairās no pārklāšanās starp darbībām.

(20)Fondam būtu jāatbilst citām Savienības finanšu programmām drošības jomā un jāpapildina tās. Tiks nodrošināta sinerģija jo īpaši ar Patvēruma un migrācijas fondu, Integrētas robežu pārvaldības fondu, kas sastāv no instrumenta robežu pārvaldībai un vīzām, kurš izveidots ar Regulu (ES) X, un instrumenta muitas kontroles iekārtām, kas izveidots ar Regulu (ES) X, kā arī ar citiem kohēzijas politikas fondiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) X [KNR], programmas “Apvārsnis Eiropa” drošības pētniecības daļu, kas izveidota ar Regulu (ES) X, programmu “Tiesības un vērtības”, kas izveidota ar Regulu (ES) X, programmu “Tiesiskums”, kas izveidota ar Regulu (ES) X, Digitālās Eiropas programmu, kas izveidota ar Regulu (ES) X, un InvestEU programmu, kas izveidota ar Regulu (ES) X. Sinerģija būtu jāmeklē sevišķi infrastruktūras un publiskās telpas drošības un kiberdrošības jomā, kā arī radikalizācijas novēršanas jomā. Lai maksimāli palielinātu politikas mērķu sasniegšanas efektivitāti, izmantotu apjomradītus ietaupījumus un izvairītos no pasākumu pārklāšanās, ir svarīgi efektīvi koordinācijas mehānismi.

(21)Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no fonda, būtu jāīsteno pilnīgā sinerģijā, saskaņā un papildināmībā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Attiecībā uz ārējo dimensiju fondam būtu jāsekmē sadarbība ar trešām valstīm tādās jomās, kas ir nozīmīgas Savienības iekšējai drošībai, piemēram, cīņa pret terorismu un radikalizāciju, sadarbība ar trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm cīņā pret terorismu (ietverot speciālā norīkojuma vienības un kopīgas izmeklēšanas komandas), smagu noziegumu, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana, kā arī cilvēku tirdzniecības un migrantu kontrabandas apkarošana.

(22)Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības rīcība var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Drošībai pēc būtības ir pārrobežu raksturs, un tādēļ ir nepieciešama spēcīga un koordinēta Savienības reakcija. Saskaņā ar šo regulu sniegtais finansiālais atbalsts jo īpaši veicinās valstu un Savienības spēju nostiprināšanu drošības jomā.

(23)Var uzskatīt, ka dalībvalsts neatbilst attiecīgajam Savienības acquis attiecībā uz saskaņā ar šo fondu piešķirtā darbības atbalsta izmantošanu, ja tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem drošības jomā, ja ir nepārprotams risks, ka šī dalībvalsts varētu nopietni neievērot Savienības vērtības, īstenojot acquis drošības jomā, vai ja izvērtējuma ziņojumā saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu ir konstatētas nepilnības attiecīgajā jomā.

(24)Fonda darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus.

(25)Ar šo regulu būtu jānosaka dalībvalstīm piešķiramās sākotnējās summas, kuras aprēķina, balstoties uz I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem.

(26)Šīm sākotnējām summām būtu jāveido pamats dalībvalstu ilgtermiņa ieguldījumiem drošībā. Lai ņemtu vērā drošības apdraudējuma izmaiņas vai izmaiņas sākotnējā situācijā, starpposmā dalībvalstīm būtu jāpiešķir papildu summa, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, kas norādīti pie sadales koeficienta, ņemot vērā programmas īstenošanas statusu.

(27)Tā kā problēmas drošības jomā pastāvīgi mainās, ir nepieciešams piešķiramo finansējumu pielāgot drošības apdraudējuma izmaiņām un virzīt finansējumu uz prioritātēm, kuras Savienībai sniedz vislielāko pievienoto vērtību. Lai reaģētu uz steidzamām vajadzībām, izmaiņām politikā un Savienības prioritātēm un virzītu finansējumu uz darbībām ar augstu Savienības pievienoto vērtību, daļa finansējuma ar tematiskā mehānisma starpniecību tiks periodiski piešķirta īpašām darbībām, Savienības darbībām un ārkārtas palīdzībai.

(28)Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu no programmām piešķirtajiem līdzekļiem, lai finansētu IV pielikumā minētās darbības, saņemot lielāku Savienības ieguldījumu.

(29)Daļa no resursiem, kuri no fonda pieejami, arī var tikt sadalīti, lai īstenotu īpašas darbības, kam nepieciešama sadarbība starp dalībvalstīm vai kur jaunas norises Savienībā prasa papildu finansējumu vienai vai vairākām dalībvalstīm. Šīs īpašās darbības Komisijai būtu jādefinē savās darba programmās.

(30)Fondam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kas saistītas ar iekšējo drošību, un jānodrošina dalībvalstīm iespēja uzturēt spējas, kuras ir būtiskas Savienībai kopumā. Minētais atbalsts izpaužas kā pilnīga ar fonda mērķiem saistītu izvēlēto konkrēto izmaksu atlīdzināšana, un tam vajadzētu būt neatņemamai dalībvalstu programmu sastāvdaļai.

(31)Lai papildinātu fonda politikas mērķa sasniegšanu valstu līmenī, izmantojot dalībvalstu programmas, ar fondu būtu arī jāatbalsta pasākumi Savienības līmenī. Ar šādām darbībām būtu jāsasniedz stratēģiski mērķi fonda darbības jomā saistībā ar politikas analīzi un inovāciju, savstarpēju mācīšanos un partnerībām starpvalstu līmenī, kā arī jaunu iniciatīvu un darbību izmēģināšanu visā Savienībā.

(32)Lai stiprinātu Savienības spējas tūlītēji reaģēt uz starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību, vai jauniem apdraudējumiem Savienībai, vajadzētu būt iespējamam sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar šajā regulā izstrādāto satvaru. Ārkārtas palīdzība tādēļ nebūtu sniedzama izteiktiem neparedzētiem un ilgtermiņa pasākumiem vai tādu situāciju risināšanai, kad steidzama rīcība nepieciešama sakarā ar nepietiekamu administratīvo organizāciju un nepietiekamas operatīvās plānošanas no kompetento iestāžu puses.

(33)Lai nodrošinātu vajadzīgo elastību un reaģētu uz jaunām vajadzībām, decentralizētajām aģentūrām vajadzētu tikt nodrošinātiem attiecīgiem papildu finanšu līdzekļiem, lai tās veiktu konkrētus ārkārtas uzdevumus. Ja veicamais uzdevums ir tik steidzams, ka decentralizēto aģentūru budžeta grozījumus nevar laikus veikt, tām būtu jāspēj kļūt par ārkārtas palīdzības saņēmējiem, tostarp dotāciju veidā, atbilstīgi Savienības prioritātēm un iniciatīvām, kuras Savienības līmenī noteikušas ES iestādes.

(34)Šā fonda politikas mērķis tiks ņemts vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijā saskaņā ar InvestEU tematiskajām sadaļām. Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību.

(35)Ar šo regulu paredz finansējumu visam Iekšējās drošības fonda (IDF) darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi X punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas X Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 16 .

(36)Uz šo fondu attiecas Regula (ES, Euratom) ..../... 17 [jaunā finanšu regula] (“Finanšu regula”). Ar to paredz noteikumus par Savienības budžeta īstenošanu, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo īstenošanu, finansiālu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām. Lai nodrošinātu saskaņotību, īstenojot Savienības finansēšanas programmas, Finanšu regula jāpiemēro darbībām, kuras īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar IDF.

(37)Lai īstenotu darbības dalītās pārvaldības ietvaros, fondam būtu jāietilpst saskaņotā satvarā, kuru veido šī regula, Finanšu regula un KNR (ES) .../... 18 .

(38)Regula (ES) .../... [KNR] izveido jaunu rīcības satvaru rīcībai ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu plus (ESF+), Kohēzijas fondu, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF), Iekšējās drošības fondu (IDF) un instrumentu robežu pārvaldībai un vīzām (BMVI), kas ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda (IBMF), un ar to nosaka, jo īpaši, noteikumus attiecībā uz ES fondu, kurus īsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, plānošanu, uzraudzību un vērtēšanu, pārvaldi un kontroli. Vēl šajā regulā ir nepieciešams precizēt Iekšējās drošības fonda mērķus, kā arī izstrādāt īpašus noteikumus attiecībā uz darbībām, kuras var finansēt ar šā fonda atbalstu.

(39)Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un iespējamo neatbilstības risku. Tas ietver iespēju apsvērt izmantot fiksētas summas maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(40)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 19 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 20 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 21 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 22 Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, nepareizi izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu noteikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvas izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādi citi krimināli pārkāpumi, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 23 . Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir nepieciešamās tiesības un piekļuve Komisijas, OLAF, Eiropas Prokuratūras un Eiropas Revīzijas palātas (ERP) darbiniekiem, kā arī jānodrošina, lai līdzvērtīgas tiesības piešķirtu trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā.

(41)Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un nosaka jo īpaši procedūru budžeta izveidei un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas un netiešo īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks pareizas finanšu pārvaldības un efektīva ES finansējuma priekšnoteikums.

(42)Saskaņā ar 94. pantu Padomes Lēmumā 2013/755/ES 24 personām un subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(43)Saskaņā ar LESD 349. pantu un saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerībā ar ES tālākajiem reģioniem” 25 , ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīļa secinājumos, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmas pievēršas konkrētajām problēmām, ar kurām tālākie reģioni saskaras. Fonds atbalsta šīs dalībvalstis ar pietiekamiem resursiem, lai pēc vajadzības palīdzētu šiem reģioniem.

(44)Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 26 ir nepieciešams izvērtēt šo fondu, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, sevišķi dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā minētās prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, kas kalpotu par pamatu, lai novērtētu fonda ietekmi vietējā līmenī. Lai novērtētu fonda sasniegumus, saistībā ar katru fonda konkrēto mērķi būtu jānosaka rādītāji un attiecīgie mērķi.

(45)Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, ievērojot Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt kopējo mērķi – ar 25 % no ES budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Attiecīgās darbības tiks apzinātas fonda sagatavošanas un īstenošanas laikā, un tās tiks pārskatītas attiecīgajos novērtēšanas un pārskatīšanas procesos.

(46)Saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] un šīs regulas noteikumiem Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzrauga fonda īstenošana, izmantojot šos rādītājus un finanšu pārskatus.

(47)Lai papildinātu un grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz sarakstu ar IV pielikumā uzskaitītajām darbībām, saistībā ar kurām var saņemt lielāku līdzfinansējumu, darbības atbalstu un uzraudzības un novērtēšanas satvara turpmāku izstrādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

(48)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu 27 . Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet, pieņemot īstenošanas aktus, kas attiecas uz kārtību informācijas sniegšanai Komisijai plānošanas un ziņošanas ietvaros, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, jo minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme.

(49)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(50)Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija [nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro / ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā].

(51)Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) .../... 28 [Daudzgadu finanšu shēmas regula] piemērošanas laikposmu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.Ar šo regulu izveido Iekšējās drošības fondu (“fonds”).

2.Tajā ir noteikti fonda mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidi un noteikumi šā finansējuma sniegšanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)“finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;

(b) „noziedzības novēršana” ir visi pasākumi, kuru mērķis ir samazināt vai citādi sekmēt to, ka mazinās noziedzība un iedzīvotāju nedrošības sajūta, kā minēts Padomes Lēmuma 2009/902/TI 29 2. panta 2. punktā;

(a)"kritiskā infrastruktūra" ir objekti, tīkls, sistēma vai tās daļas, kuras ir būtiskas, lai nodrošinātu svarīgu sabiedrisko funkciju darbību, cilvēku veselības aizsardzību, drošumu, drošību, cilvēku ekonomisko vai sociālo labklājību, un kuru darbības traucējumi, pārkāpumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu kādu dalībvalsti vai Savienību, jo tās nespētu turpmāk nodrošināt minēto funkciju īstenošanu;

(b)“kibernoziedzība” ir noziegumi, kuru pastrādāšana ir saistīta ar kibervidi, proti, noziegumi, kurus var pastrādāt, vienīgi izmantojot informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) iekārtas un sistēmas, un šīs ierīces un sistēmas ir vai nu nozieguma pastrādāšanas rīki, vai nozieguma primārie mērķi, kā arī noziegumi, kurus ļauj pastrādāt kibervide, proti, parastie noziegumi, piemēram, bērnu seksuāla izmantošana, kā mērogu vai tvērumu var palielināt, izmantojot datorus, datoru tīklus vai cita veida IST;

(c)“EMPACT darbības” ir darbības, ko veic Eiropas daudznozaru platformas pret noziedzības draudiem (EMPACT) ietvaros 30 . EMPACT ir strukturēta daudznozaru sadarbības platforma attiecīgajām dalībvalstīm, Savienības iestādēm un aģentūrām, kā arī trešām valstīm, starptautiskajām organizācijām un citiem publiskiem un privātiem partneriem, lai novērstu par prioritāti izvirzītus organizētās noziedzības un smagu starptautisku noziegumu draudus ES politikas ciklā;

(d)“ES politikas cikls” ir uz izlūkdatiem balstīta daudznozaru iniciatīva ar mērķi apkarot svarīgākos smagās un organizētās noziedzības draudus Savienībai, veicinot sadarbību starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm, aģentūrām un, attiecīgā gadījumā, trešām valstīm un organizācijām;

(e)“piekļuve informācijai un informācijas apmaiņa” ir tādas informācijas droša vākšana, glabāšana, apstrāde, analīze un apmaiņa, kas ir svarīga tiesībaizsardzības iestādēm, kā minēts LESD 87. pantā, un Eiropolam noziedzīgu nodarījumu, jo īpaši pārrobežu noziegumu un organizētās noziedzības novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem;

(f)“tiesu iestāžu sadarbība” ir tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās;

(g)“LETS” ir Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēma, kuras mērķis ir nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem zināšanas un prasmes, kas viņiem ir nepieciešamas pārrobežu noziedzības novēršanai un apkarošanai, efektīvi sadarbojoties, kā izklāstīts Komisijas 2013. gada 27. marta paziņojumā par Eiropas LETS izveidi 31 un turpmāk minēts CEPOL regulā 32 ;

(h)„organizētā noziedzība” ir sodāma darbība, kas saistīta ar līdzdalību kriminālā organizācijā, kā noteikts Padomes Pamatlēmumā 2008/841/TI 33 ;

(i) „gatavība” ir jebkurš pasākums ar mērķi novērst vai samazināt riskus saistībā ar iespējamiem teroristu uzbrukumiem vai citiem ar drošību saistītiem negadījumiem;

(j) “Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms” ir Šengenas acquis pareizas piemērošanas pārbaude, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1053/2013, ieskaitot policijas sadarbības jomā;

(k)“cīņa pret korupciju” attiecas uz visām jomām, kas izklāstītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā pret korupciju, ieskaitot novēršanu, kriminālatbildības noteikšanu un tiesībaizsardzības pasākumus, starptautisko sadarbību, līdzekļu atgūšanu, tehnisko palīdzību un informācijas apmaiņu;

(l)“terorisms” ir jebkādas tīšas darbības un noziedzīgi nodarījumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu 34 .

3. pants

Fonda mērķi

1.Fonda politikas mērķis ir veicināt augsta līmeņa drošību Savienībā, jo īpaši apkarojot terorismu un radikalizāciju, smago un organizēto noziedzību un kibernoziedzību un atbalstot un aizsargājot noziegumu upurus.

2.Ievērojot 1. punktā noteikto politikas mērķi, ar fondu dod ieguldījumu šādu konkrēto mērķu sasniegšanā:

(a)palielināt informācijas apmaiņu starp un ar Savienības tiesībaizsardzības un citām kompetentajām iestādēm un citām attiecīgajām Savienības struktūrām, kā arī ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām,

(b)pastiprināt pārrobežu kopīgās operācijas, ko veic Savienības tiesībaizsardzības iestādes un citas kompetentās iestādes, saistībā ar smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību ar pārrobežu dimensiju un

(c)atbalstīt centienus stiprināt spējas saistībā ar noziedzības un terorisma apkarošanu un novēršanu, jo īpaši, pastiprinot sadarbību starp publiskajām iestādēm, pilsonisko sabiedrību un privātajiem partneriem visās dalībvalstīs.

3.Saskaņā ar 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem fondu īsteno ar II pielikumā uzskaitītajiem īstenošanas pasākumiem.

4.Saskaņā ar fondu finansētās darbības īsteno, pilnībā ievērojot pamattiesības un cilvēka cieņas neaizskaramību. Jo īpaši darbības atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumiem, Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECHR). Dalībvalstis, īstenojot darbības, jo īpaši iespēju robežās pievērš pastiprinātu uzmanību neaizsargātu personu, sevišķi bērnu un nepavadītu nepilngadīgo, atbalstam un aizsardzībai.

4. pants

Atbalsta tvērums

1.Šīs regulas 3. pantā minēto mērķu ietvaros un saskaņā ar īstenošanas pasākumiem, kas uzskaitīti II pielikumā, fonds jo īpaši atbalsta III pielikumā minētās darbības.

2.Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, ar fondu var atbalstīt Savienības prioritātēm atbilstošās, III pielikumā minētās darbības saistībā ar trešām valstīm un tajās – attiecīgā gadījumā saskaņā ar 5. pantu.

3.Atbalsttiesīgas nav šādas darbības:

(a)darbības, kas paredzētas vienīgi sabiedriskās kārtības uzturēšanai valsts līmenī;

(b)darbības, kas paredzētas tam, lai iegādātos vai uzturētu tiesībaizsardzības iestāžu un citu LESD 87. pantā minēto kompetento iestāžu standarta aprīkojumu, standarta transportlīdzekļus vai standarta iekārtas;

(c)darbības militāros vai aizsardzības nolūkos;

(d)aprīkojums, kura vismaz viens no nolūkiem ir muitas kontrole;

(e)piespiedu līdzekļi, tostarp ieroči, munīcija, sprāgstvielas un steki, izņemot tad, ja tie paredzēti apmācībai;

(f)informatoru atalgojumi un parādīšanas nauda 35 ārpus EMPACT darbības tvēruma.

Ja rodas ārkārtas situācija, šajā punktā minētās darbības, kas nav atbalsttiesīgas, var uzskatīt par atbalsttiesīgām.

5. pants

Atbalsttiesīgas vienības

1.Atbalsttiesīgas var būt šādas vienības:

(a)tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību kādā no šādām valstīm:

(i)dalībvalstī vai ar to saistītā aizjūras zemē vai teritorijā,

(ii)trešā valstī, kas minēta darba programmā saskaņā ar tur noteiktajiem nosacījumiem;

(b)tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija.

2.Fiziskas personas nav atbalsttiesīgas.

3.Tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties, ja tas ir vajadzīgs konkrētās darbības mērķu sasniegšanai.

4.Tiesību subjekti, kas piedalās konsorcijos no vismaz divām neatkarīgām vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs vai ar tām saistītās aizjūras zemēs vai teritorijās, ir atbalsttiesīgi.

II NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA

1. iedaļa

Kopīgie noteikumi

6. pants

Vispārējie principi

1.Atbalsts, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, papildina valsts, reģionālajā un vietējā līmenī veiktus pasākumus un koncentrējas uz pievienotās vērtības radīšanu šīs regulas mērķiem.

2.Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, ko sniedz saskaņā ar šo regulu un ko sniedz dalībvalstis, atbilst attiecīgajām Savienības darbībām, politikas virzieniem un prioritātēm un papildina citus Savienības instrumentus.

3.Fondu īsteno dalītā, tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu.

7. pants

Budžets

1.Fonda īstenošanai paredzētais finansējums 2021.–2027. gada laikposmam ir EUR 2 500 000 000 faktiskajās cenās.

2.Finansējumu izmanto šādi:

(a)EUR 1 500 000 000 piešķir dalītā pārvaldībā īstenotām programmām;

(b)EUR 1 000 000 000 piešķir tematiskajam mehānismam.

3.Līdz 0,84 % no finansējuma pēc Komisijas iniciatīvas piešķir tehniskajai palīdzībai, kas paredzēta fonda īstenošanai.

8. pants

Vispārējie noteikumi par tematiskā mehānisma īstenošanu

1.Šīs regulas 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansējumu elastīgi piešķir ar tematiskā mehānisma starpniecību, izmantojot dalīto, tiešo un netiešo pārvaldību, kā izklāstīts darba programmās. Finansējumu no tematiskā mehānisma izmanto šādiem tā elementiem:

(a)konkrētas darbības;

(a)Savienības darbības un

(b)ārkārtas palīdzība.

No tematiskajam mehānismam paredzētā finansējuma atbalsta arī tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas.

2.Ar finansējumu no tematiskā mehānisma pievēršas prioritātēm, kurām ir augsta pievienotā vērtība Savienībai, vai tas jāizmanto, lai reaģētu uz neatliekamām vajadzībām atbilstīgi saskaņotajām Savienības prioritātēm, kas izklāstītas II pielikumā.

3.Ja finansējums no tematiskā mehānisma dalībvalstīm ir piešķirts, izmantojot tiešo vai netiešo pārvaldību, nodrošina, ka atlasītos projektus neskar Komisijas argumentēts atzinums par tādu pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu, kurš apdraud izdevumu likumību un pareizību vai projektu rezultātus.

4.Ja finansējums no tematiskā mehānisma tiek īstenots dalītajā pārvaldībā, Komisija Regulas (ES) Nr. [KNR] 18. panta un 19. panta 2. punkta vajadzībām novērtē to, vai paredzētās darbības neskar Komisijas argumentēts atzinums par tādu pārkāpumu saskaņā ar LESD 258. pantu, kurš apdraud izdevumu likumību un pareizību vai projektu rezultātus.

5.Komisija nosaka kopējo summu, kas saskaņā ar ikgadējām Savienības budžeta apropriācijām ir pieejama tematiskajam mehānismam. Komisija pieņem Finanšu regulas 110. pantā minētos finansēšanas lēmumus attiecībā uz tematisko mehānismu, norādot atbalstāmos mērķus un darbības un precizējot summas, kas atvēlētas katram šā mehānisma elementiem, kuri minēti 1. punktā. Finansēšanas lēmumos attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas paredzēta finansējuma apvienošanas darbībām.

6.Pēc 3. punktā minētā finansēšanas lēmuma pieņemšanas Komisija var veikt izmaiņas programmās, kas attiecīgi īstenotas saskaņā ar dalīto pārvaldību.

7.Šie finansēšanas lēmumi var būt gada vai daudzgadu un var attiekties uz vienu vai vairākiem tematiskā mehānisma elementiem.

2. iedaļa

Atbalsts un īstenošana dalītā pārvaldībā

9. pants

Darbības joma

1.Šo iedaļu piemēro tai finansējuma daļai, kas minēta 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un papildu resursiem, kuri īstenojami dalītā pārvaldībā saskaņā ar 8. pantā minēto Komisijas lēmumu par tematisko mehānismu.

2.Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu īsteno dalītā pārvaldībā atbilstīgi Finanšu regulas 63. pantam un Regulai (ES) Nr. [KNR].

10. pants

Budžeta resursi

1.Šīs regulas 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētos resursus šādā veidā indikatīvi piešķir valstu programmām, ko dalībvalstis īsteno dalītā pārvaldībā („programmas”):

(a)EUR 1 250 000 000 dalībvalstīm saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

(b)EUR 250 000 000 dalībvalstīm, lai veiktu programmu piešķīrumu korekcijas, kā minēts 13. panta 1. punktā.

2.Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā summa nav piešķirta, atlikušo summu var pieskaitīt 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajai summai.

11. pants

Līdzfinansējuma likmes

1.Ieguldījums no Savienības budžeta nepārsniedz 75 % no projekta kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

2.Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % no konkrētu darbību ietvaros īstenoto projektu kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

3.Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % no IV pielikumā uzskaitīto darbību kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

4.Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no darbības atbalsta kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

5.Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no ārkārtas palīdzības kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

6.Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi un maksimālo atbalsta summu, kura no šā fonda piešķirama 1.–5. punktā minētajiem darbību veidiem.

7.Attiecībā uz katru konkrēto mērķi Komisijas lēmumā nosaka, vai līdzfinansējuma likme šā konkrētā mērķa gadījumā ir piemērojama:

(a)kopējam ieguldījumam, tostarp publiskajam un privātajam ieguldījumam, vai

(b)tikai publiskajam ieguldījumam.

12. pants

Programmas

1.Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās programmās ietvertās prioritātes atbilst Savienības prioritātēm un uzdevumiem drošības jomā un tos risina un ka minētās prioritātes pilnībā atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm. Nosakot šīs prioritātes savās programmās, dalībvalstis nodrošina, ka programmā ir pienācīgi ņemti vērā II pielikumā izklāstītie īstenošanas pasākumi.

2.Komisija nodrošina, ka Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL) un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA) jau agrīnā posmā ir iesaistīti programmu izstrādē savās kompetences jomās. Konkrēti, dalībvalstis apspriežas ar Eiropolu par savu darbību saturu – jo īpaši tad, ja tās savās programmās iekļauj ES politikas cikla vai EMPACT darbības vai darbības, ko koordinē Kopīgā kibernoziedzības rīcības uzdevumgrupa (J-CAT). Pirms dalībvalstis savās programmās iekļauj apmācības pasākumus, tās apspriežas ar CEPOL, lai novērstu pārklāšanos.

3.Komisija vajadzības gadījumā var iesaistīt Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA) 5. iedaļā noteiktajos uzraudzības un novērtēšanas uzdevumos, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka ar fonda atbalstu īstenotās darbības atbilst attiecīgajiem Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm.

4.Ne vairāk kā 15 % no dalībvalsts programmai paredzētā piešķīruma var izmantot aprīkojuma un transportlīdzekļu iegādei vai ar drošību saistītu iekārtu būvniecībai. Šo robežvērtību var pārsniegt tikai pienācīgi pamatotos gadījumos.

5.Savās programmās dalībvalstis prioritāti piešķir:

(a)Savienības prioritātēm un acquis drošības jomā, jo īpaši informācijas apmaiņai un IT sistēmu sadarbspējai;

(b)tiem ieteikumiem ar finansiālu ietekmi, kuri pieņemti saistībā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013 par Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu policijas sadarbības jomā;

(c)tiem attiecīgās valsts konkrētajiem trūkumiem ar finansiālu ietekmi, kuri apzināti vajadzību izvērtējumos, piemēram, Eiropas pusgada ietvaros sniegtajos ieteikumos korupcijas apkarošanas jomā.

6.Vajadzības gadījumā programmu groza, lai ņemtu vērā 5. punktā minētos ieteikumus. Atkarībā no korekcijas ietekmes pārskatīto programmu var apstiprināt Komisija.

7.Dalībvalstis jo īpaši cenšas veikt IV pielikumā uzskaitītās darbības. Neparedzētu vai jaunu apstākļu gadījumā vai efektīvas finansējuma īstenošanas nodrošināšanai Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu IV pielikumu.

8.Ja dalībvalsts nolemj īstenot ar fonda atbalstu projektus kopā ar trešo valsti vai trešā valstī, attiecīgā dalībvalsts pirms projekta uzsākšanas apspriežas ar Komisiju.

9.Regulas (ES) Nr. [KNR] 17. panta 5. punktā minētā programmu izstrāde balstās uz VI pielikuma 1. tabulā noteiktajiem darbību veidiem.

13. pants

Vidusposma pārskatīšana

1.Komisija 2024. gadā saskaņā ar I pielikuma 2. punktā minētajiem kritērijiem piešķir attiecīgo dalībvalstu programmām 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto papildu summu. Finansējums ir spēkā laikposmam no 2025. kalendārā gada.

2.Ja vismaz 10 % no sākotnējā, 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā programmas piešķīruma nesedz vidusposma maksājuma pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KNR] 85. pantu, attiecīgā dalībvalsts nav tiesīga saņemt 1. punktā minēto papildu piešķīrumu savai programmai.

3.No 2025. gada piešķirot līdzekļus no tematiskā mehānisma, attiecīgā gadījumā ņem vērā progresu, kas panākts Regulas (ES) Nr. [KNR] 12. pantā minētā rezultātu satvara vidusposma mērķu sasniegšanā, kā arī konstatētos īstenošanas trūkumus.

14. pants

Konkrētas darbības

1.Konkrētas darbības ir transnacionāli vai valsts mēroga projekti, kuri atbilst šīs regulas mērķiem un attiecībā uz kuriem viena, vairākas vai visas dalībvalstis var saņemt papildu piešķīrumu savām programmām.

2.Papildus piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 10. panta 1. punktu, dalībvalstis var saņemt finansējumu konkrētām darbībām, ja tas kā tāds ir paredzēts programmā un tiek izmantots tam, lai sekmētu šīs regulas mērķu īstenošanu, tostarp reaģētu uz jauniem apdraudējumiem.

3.Finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

15. pants

Darbības atbalsts

1.Darbības atbalsts ir daļa no dalībvalsts piešķīruma, ko var izmantot kā atbalstu publiskajām iestādēm, kuras atbild par tādu uzdevumu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu, kas vērtējami kā sabiedriski pakalpojumi Savienībai.

2.Dalībvalsts var izmantot līdz 10 % no summas, kas fonda ietvaros piešķirta tās programmai, lai finansētu darbības atbalstu publiskajām iestādēm, kuras atbild par tādu uzdevumu veikšanu un pakalpojumu sniegšanu, kas vērtējami kā sabiedriski pakalpojumi Savienībai.

3.Dalībvalsts, kas izmanto darbības atbalstu, ievēro Savienības acquis drošības jomā.

4.Programmā un gada darbības rezultātu ziņojumā, kas minēts 26. pantā, dalībvalstis pamato darbības atbalsta izmantošanu šīs regulas mērķu sasniegšanai. Pirms programmas apstiprināšanas Komisija novērtē sākotnējo situāciju dalībvalstīs, kuras paudušas nodomu pieprasīt darbības atbalstu, ņemot vērā minēto dalībvalstu sniegto informāciju, kā arī ieteikumus, kas sniegti kvalitātes kontroles un izvērtēšanas mehānismu, piemēram, Šengenas izvērtēšanas mehānisma un citu kvalitātes kontroles un izvērtēšanas mehānismu, ietvaros.

5.Darbības atbalstu koncentrē konkrētiem uzdevumiem un pakalpojumiem, kā noteikts VII pielikumā.

6.Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem vai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt konkrēto uzdevumu un pakalpojumu sarakstu, kas ietverts VII pielikumā.

3. iedaļa

Atbalsts un īstenošana tiešajā un netiešajā pārvaldībā

16. pants

Darbības joma

Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu īsteno tieši Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai netieši saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu.

17. pants

Savienības darbības

1.Savienības darbības ir transnacionāli projekti vai projekti, kas ir īpaši nozīmīgi Savienībai saskaņā ar šīs regulas mērķiem.

2.Pēc Komisijas iniciatīvas fondu var izmantot, lai saskaņā ar III pielikumu finansētu Savienības darbības, kuras attiecas uz šīs regulas mērķiem, kas minēti 3. pantā.

3.Savienības darbības var nodrošināt finansējumu jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, jo īpaši dotāciju, godalgu un iepirkuma veidā. Tās var arī nodrošināt finansējumu finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

4.Tiešā pārvaldībā īstenotās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

5.Izvērtēšanas komiteja, kas novērtē priekšlikumus, var būt veidota no ārējiem ekspertiem.

6.Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās uzskata par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas X [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus.

18. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbību, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šo fondu, īsteno atbilstoši InvestEU regulai 36 un Finanšu regulas X sadaļai.

19. pants

Tehniskā palīdzība Komisijas līmenī

Fonds var atbalstīt tehniskās palīdzības pasākumus, kurus īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai Komisijas vārdā. Minētos pasākumus var finansēt 100 % apmērā.

20. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [regula par finanšu noteikumiem, kurus piemēro Savienības vispārējam budžetam] 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

21. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.Savienības finansējuma saņēmējs atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību, jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.Saistībā ar fondu, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Fondam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar šīs regulas mērķiem.

4. iedaļa

Atbalsts un īstenošana dalītajā, tiešajā un netiešajā pārvaldībā

22. pants

Ārkārtas palīdzība

1.Ar fondu sniedz finansiālu palīdzību, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijā, kuras iemesls ir tāds ar drošību saistīts negadījums vai jauns apdraudējums šīs regulas tvēruma ietvaros, kam ir vai var būt būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs.

2.Ārkārtas palīdzību var sniegt dotāciju veidā, ko tieši piešķir decentralizētajām aģentūrām.

3.Ārkārtas palīdzību var piešķirt dalībvalstu programmām papildus šo dalībvalstu piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 10. panta 1. punktu, ja šī ārkārtas palīdzība kā tāda ir paredzēta programmā. Šo finansējumu neizmanto citām programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, un pēc tam, kad Komisija, grozot programmu, to ir apstiprinājusi.

4.Tiešā pārvaldībā īstenotās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

23. pants

Kumulatīvs, papildinošs un kombinēts finansējums

1.Darbība, kas ir saņēmusi finansējumu fonda ietvaros, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Katras ieguldošās Savienības programmas noteikumus piemēro šīs programmas attiecīgajam ieguldījumam darbībā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

2.Darbības, kurām piešķirts Izcilības zīmoga sertifikāts vai kuras atbilst visiem šādiem salīdzinošiem nosacījumiem:

(a)tās ir novērtētas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus saskaņā ar fondu;

(b)tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

(c)budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,

var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) X [KNR] [67]. panta 5. punktu un Regulas (ES) X [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8]. pantu, ja šādas darbības atbilst attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro atbalstu sniedzošā fonda noteikumus.

5. iedaļa

Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana

1. apakšiedaļa Kopīgie noteikumi

24. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.Komisija, ievērojot savas ziņošanas prasības saskaņā ar Finanšu regulas [43. panta 3. punkta h) apakšpunkta i) un iii) punktu], iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par gūtajiem rezultātiem saskaņā ar V pielikumu.

2.Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu V pielikumu nolūkā veikt vajadzīgos pielāgojumus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedzamajā informācijā par gūtajiem rezultātiem.

3.VIII pielikumā ir izklāstīti rādītāji, uz kuru pamata jāziņo par fonda virzību uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu. Iznākuma rādītāju atskaites vērtība ir nulle. 2024. gadam noteiktie starpposma mērķi un 2029. gadam noteiktie mērķi ir kumulatīvi.

4.Sistēma ziņošanai par gūtajiem rezultātiem nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un laicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un – attiecīgā gadījumā – dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

5.Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta fonda virzība uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu VIII pielikumu nolūkā pārskatīt un papildināt rādītājus, ja tas ir nepieciešams, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi, tostarp par projekta informāciju, kas jāsniedz dalībvalstīm.

25. pants

Izvērtēšana

1.Komisija veic šīs regulas, tostarp šā fonda ietvaros īstenoto darbību, vidusposma novērtējumu un retrospektīvu izvērtējumu.

2.Vidusposma novērtējumu un retrospektīvo izvērtējumu veic laikus, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā saskaņā ar grafiku, kas norādīts Regulas (ES) Nr. [KNR] 40. pantā.

2. apakšiedaļa Noteikumi par dalīto pārvaldību

26. pants

Gada darbības rezultātu ziņojumi

1.Līdz 2023. gada 15. februārim un līdz katra nākamā gada tam pašam datumam līdz pat 2031. gadam, to ieskaitot, dalībvalstis iesniedz Komisijai gada darbības rezultātu ziņojumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. [KNR] 36. panta 6. punktā. 2023. gadā iesniegtais ziņojums aptver programmas īstenošanu līdz 2022. gada 30. jūnijam.

2.Gada darbības rezultātu ziņojumā jo īpaši iekļauj informāciju par:

(a)programmas īstenošanā un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā gūto progresu, ņemot vērā jaunākos datus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. [KNR] 37. pantā;

(b)jebkuriem jautājumiem, kas ietekmē programmas rezultātus, un par pasākumiem, kuri veikti to risināšanai;

(c)papildināmību starp fonda atbalstītajām darbībām un atbalstu, ko snieguši citi Savienības fondi, jo īpaši attiecībā uz darbībām trešās valstīs vai saistībā ar tām;

(d)programmas ieguldījumu attiecīgo Savienības acquis un rīcības plānu īstenošanā;

(e)komunikācijas un atpazīstamības veicināšanas pasākumu īstenošanu;

(f)veicinošu nosacījumu izpildi un šo nosacījumu piemērošanu visā plānošanas periodā.

3.Komisija divu mēnešu laikā pēc gada darbības rezultātu ziņojuma saņemšanas dienas var izteikt apsvērumus par to. Ja Komisija minētajā termiņā nesniedz nekādus apsvērumus, ziņojumu uzskata par pieņemtu.

4.Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izveido gada darbības rezultātu ziņojuma paraugu. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 29. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

27. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.Uzraudzība un ziņošana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KNR] IV sadaļu balstās uz VI pielikuma 1., 2. un 3. tabulā noteiktajiem darbību veidiem. Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem vai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija saskaņā ar 28. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt VI pielikumu.

2.Rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. [KNR] 12. panta 1. punktu, 17. pantu un 37. pantu.

III NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 12., 15., 24. un 27. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12., 15., 24. un 27. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 12., 15., 24. un 27. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no minētā akta paziņošanas dienas ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām abas iestādes ir informējušas Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

29. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Patvēruma un migrācijas fonda, Iekšējās drošības fonda un robežu pārvaldības un vīzu instrumenta koordinācijas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu. Tas neattiecas uz 26. panta 4. punktā minēto īstenošanas aktu.

30. pants

Pārejas noteikumi

1.Regulu (ES) Nr. 513/2014 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

2.Neskarot 1. punktu, šī regula neskar to attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu, kuras tiek īstenotas saskaņā ar Iekšējās drošības fonda policijas instrumentu, ko minētajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

3.No fonda finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju starp fondu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo instrumentu – Iekšējās drošības fonda policijas instrumentu, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 513/2014.

31. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Iekšējās drošības fonda (IDF) izveidi.

1.2.Attiecīgā(-s) rīcībpolitikas joma(-s) (programmu kopums)

5. izdevumu kategorija (Drošība un aizsardzība); 12. sadaļa. Drošība

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

☑ jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 37

◻ esošas darbības pagarināšanu

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu /jaunu darbību

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Fondam būtu jābalstās uz rezultātiem un ieguldījumiem, kas gūti un veikti ar iepriekšējo fondu atbalstu, proti, tam būtu jāatbalsta vispārējā ES politika iekšējās drošības jomā, piemēram, policijas sadarbība, noziedzības novēršana un apkarošana un krīžu pārvarēšana (cilvēku, sabiedrisko vietu un kritiskās infrastruktūras aizsardzība), cīņa pret narkotikām.

Turklāt ar ES finansējumu būtu jāspēj reaģēt uz situācijām, kuru iemesls ir jauni drošības apdraudējumi, vai citām situācijām, kurās ir vajadzīga tūlītēja rīcība, ko dalībvalstis, rīkojoties atsevišķi, nevar nodrošināt.

Neskarot nekādus nākotnē izstrādājamos politikas risinājumus, visos turpmākajos priekšlikumos šajā jomā tiks iekļauts atsevišķs tiesību akta finanšu pārskats, kurā ietvertos atbilstošos finanšu resursus varētu segt vai nu ar finansējumu no šā fonda, vai ar jebkuru citu papildu finansējumu, kas pieejams no DFS finansējuma.

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē „Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Drošības apdraudējumu novēršana ir saistīta ar izaicinājumiem, kurus dalībvalstis, rīkojoties atsevišķi, nevar pārvarēt.

Smagiem noziegumiem un organizētajai noziedzībai, terorismam un citiem ar drošību saistītiem apdraudējumiem aizvien biežāk ir pārrobežu raksturs. Transnacionālā sadarbība un koordinācija starp tiesībaizsardzības iestādēm ir ļoti būtiska, lai sekmīgi novērstu un apkarotu šos noziegumus, piemēram, ar informācijas apmaiņas, kopīgu izmeklēšanu, savietojamu tehnoloģiju un kopīgu apdraudējuma un riska novērtējumu palīdzību. Finansiālais atbalsts, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, jo īpaši sekmē valsts un Eiropas līmeņa spēju vairošanu šajās politikas jomās, panākot to, ka Savienība ir labāk sagatavota, lai nodrošinātu satvaru Savienības solidaritātes izteikšanai un piedāvātu platformu tādu kopīgu IT sistēmu izstrādei, kuras atbalsta šo politiku.

Lai gādātu par ES drošību, ir vajadzīgi būtiski dalībvalstu resursi un spējas. Uzlabota operatīvā sadarbība un koordinācija, kas ietver resursu apvienošanu tādās jomās kā apmācība un aprīkojums, rada apjomradītus ietaupījumus un sinerģiju, tādējādi nodrošinot publisko līdzekļu efektīvāku izmantojumu un stiprinot solidaritāti, savstarpējo uzticēšanos un kopīgu atbildību dalībvalstu starpā par kopēju ES politiku. Tas ir īpaši svarīgi drošības jomā, kur finansiālais atbalsts visu veidu kopīgām pārrobežu operācijām ir ļoti būtisks, lai uzlabotu sadarbību starp policijas, muitas, robežsardzes un tiesu iestādēm.

Attiecībā uz iekšlietu ārējo dimensiju ir skaidrs, ka pasākumu pieņemšana un resursu apvienošana ES līmenī būtiski palielinās ES ietekmi, kas vajadzīga, lai pārliecinātu trešās valstis sadarboties ar Eiropas Savienību tajos ar drošību saistītajos jautājumos, kuri ir galvenokārt ES un dalībvalstu interesēs.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

IDF-P 2014.–2020. gada plānošanas perioda vidusposma izvērtējumā un fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda ex post izvērtējumos („Noziedzības novēršana un apkarošana” (ISEC) un „Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana” (CIPS)) tika izdarīti turpmāk minētie secinājumi. Vērts piebilst, ka IDF-P ir pirmā ES finansējuma programma šajā politikas jomā, kas tiek īstenota arī dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm; iepriekšējos līdzekļus īstenoja tikai Komisija tiešā pārvaldībā.

–Nozīmīgums, tvērums un apmērs

Plašais pašreizējās IDF-P tvērums nodrošināja to, ka programma varēja atbalstīt vajadzīgo darbību īstenošanu ES līmenī drošības jomā. Fonda sniegtā elastība (iespēja pārnest finansējumu mērķu starpā) palīdzēja apmierināt mainīgās vajadzības, taču dalībvalstis vēlētos vēl lielāku elastību, kas izpaustos tādējādi, ka attiecībā uz mērķiem tiktu atcelti minimālie līdzekļu piešķīrumi un tiktu samazināts valsts mērķu skaits. Turklāt piešķīrumi, kas plānošanas perioda sākumā tiek noteikti uz statistikas datu pamata, neatspoguļo dalībvalstu vajadzību izmaiņas īstenošanas perioda laikā. Piešķirot plānošanas perioda laikā papildu finansiālo atbalstu, plānošanas perioda sākumā noteiktais sadalījuma koeficients nepieļauj elastību, kas var ietekmēt fonda efektivitāti un lietderību.

- Efektivitāte

Tiek uzskatīts, ka pašreizējā IDF-P ir efektīva un sekmē savu mērķu sasniegšanu. Izvērtējumi liecina, ka drošības, migrācijas un robežu pārvaldības jomā īstenotais atbalsta sniegšanas modeļu apvienojums ļāva efektīvā veidā sasniegt fondu mērķus. Atbalsta sniegšanas mehānismu vienotā struktūra būtu jāsaglabā. No otras puses, izvērtējumi liecināja par joprojām nepietiekamu elastību, kas jālīdzsvaro ar prognozējamību, jo dalībvalstu iestādēm un saņēmējiem ir vajadzīga finansiālā un juridiskā noteiktība, lai plānotu fonda īstenošanu visā plānošanas periodā, jo citādi samazinātos efektivitāte. Pašreizējā IDF-P nav ietverts finansējums, ko vidusposma pārskatīšanas ietvaros var sadalīt pa valstu programmām, tādējādi ierobežojot iespēju piešķirt valstu programmām papildu finansējumu. Vēl viens ierobežojums ir saistīts ar to, ka vidusposma pārskatīšanu īstenošanas periodā var veikt tikai iepriekš noteiktā laikposmā. Migrācijas krīze un pieaugošie drošības apdraudējumi Eiropas Savienībā pēdējos gados ir apliecinājuši, ka elastība ir vajadzīga no paša plānošanas perioda sākuma, lai varētu reaģētu uz pārmaiņām uz vietas. Starpposma izvērtējumos tika arī norādīts uz nepieciešamību pēc skaidras intervences loģikas, kā arī uz to, ka mērķtiecīgākas valstu programmas palielinātu efektivitāti, ja tiktu prioritizēti daži konkrēti mērķi, un norādīts uz to, cik svarīga gan tiešai, gan dalītajai pārvaldībai ir pilnvērtīga uzraudzības un izvērtēšanas sistēma. Agrīnā posmā izstrādāta sistēma nodrošina konsekventu un vienotu progresa un efektivitātes uzraudzību jau no paša sākuma.

- Lietderīgums (tostarp administratīvā sloga vienkāršošana un samazināšana)

Iesaistītās personas ir konstatējušas progresu procedūru vienkāršošanā. Inovatīvi pasākumi (vienkāršoti izmaksu risinājumi, daudzgadu plānošana) tiek uzskatīti par noderīgiem. Pateicoties tam, ka tika noteikti kopīgi noteikumi par AMIF un IDF īstenošanu, tika stiprinātas trīs finansējuma instrumentu pārvaldības saiknes, kā rezultātā tika panākta cieša par šo divu fondu pārvaldību atbildīgo struktūru sadarbība – un dažos gadījumos šo struktūru apvienošana.

Tomēr gan pārvaldes iestādes, gan saņēmēji uzskata, ka administratīvais slogs vēl aizvien ir pārāk augsts, tādējādi samazinot fondu efektivitāti. Piemēram, kaut arī valsts attiecināmības noteikumu izmantošana, iespējams, varētu samazināt administratīvo slogu, tomēr attiecināmības noteikumi, kas tiek dažkārt piemēroti, joprojām ir pārāk ierobežojoši. Vienkāršoti izmaksu risinājumi netiek piemēroti pilnā apmērā. Turklāt gan dalībvalstis, gan Komisija saskaras ar samērā augstu administratīvo slogu ārkārtas palīdzības sniegšanā, izmantojot tiešo pārvaldību. Tas daļēji skaidrojams ar to, ka īsā laikposmā ir jāizstrādā detalizēts dotācijas nolīgums, kā arī ar to, ka uz saņēmējiem attiecas sīkākas (salīdzinājumā ar dalīto pārvaldību) prasības par ziņošanu Komisijai. Jānodrošina pietiekams tehniskās palīdzības līmenis, lai atvieglotu sekmīgu fonda pārvaldību, un ir vajadzīgas turpmākas pūles, lai potenciāliem saņēmējiem vienkāršotu piekļuvi fondiem, ko panāk, sniedzot informāciju par darbībām un finansēšanas iespējām. Turklāt pašreizējā IDF-P nav paredzēts mehānisms, kura mērķis ir darbības rezultātu uzlabošana, piemēram, stimulu sistēma, kas vēl vairāk uzlabotu fondu efektivitāti un lietderību. Tā kā šāda mehānisma nav, tās dalībvalstis, kuras fondu īstenošanā sasniedza labus rezultātus, nevarēja tikt atalgotas. Tas būtu varējis palielināt fondu efektivitāti savu mērķu sasniegšanai.

- Saskaņotība

Tiek uzskatīts, ka fonds ir saskanīgs un ka tā mērķi papildina citus valsts līmeņa politikas virzienus. Izstrādes, plānošanas un īstenošanas posmos ir tikusi nodrošināta saskaņotība un papildināmība ar citiem ES finansēšanas instrumentiem. Ir ieviesti koordinācijas mehānismi, lai īstenošanas posmā nodrošinātu saskaņotību un papildināmību. Fondu formāts (valstu programmas, kas pievēršas ilgtermiņa spējām, ārkārtas palīdzība, kuras mērķis ir mazināt tūlītēju spiedienu, un Savienības darbības ar nolūku atbalstīt transnacionālo sadarbību) tika uzskatīts par pozitīvu. Tomēr saskaņotības un sinerģijas nodrošināšana vēl aizvien ir problemātiska šādās trijās galvenajās jomās: patvēruma un integrācijas jomā noteikto mērķu atbalsts ar ESI fondu palīdzību, atbalsts robežu pārvaldības, atgriešanās un reintegrācijas pasākumiem, kā arī aizsardzības sistēmu izstrāde trešās valstīs un, visbeidzot, saskaņotības nodrošināšana starp ES fondu finansētajiem pasākumiem drošības jomā.

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Fonda mērķi drošības jomā tiks atbalstīti, izmantojot pilnībā koordinētu finansēšanas instrumentu kopumu, ņemot vērā gan to iekšējos, gan ārējos aspektus. Ir svarīgi nepieļaut pārklāšanos ar citu ES instrumentu sniegto finansējumu, ko panāk, nosakot dalījuma līnijas un izveidojot efektīvus koordinācijas mehānismus.

Turpmākais IDF būs Savienības īpašais, drošības jomai paredzētais instruments. Papildināmība tiks nodrošināta jo īpaši ar kohēzijas politiku, Integrētas robežu pārvaldības fondu, kuru veido instruments robežu pārvaldībai un vīzām un instruments muitas kontroles iekārtām, un programmas „Apvārsnis Eiropa” pētniecības daļu drošības jomā, kā arī ar turpmāko programmu „Tiesības un vērtības”. Jo īpaši būs jācenšas panākt sinerģiju šādās jomās: robežu pārvaldība un muitas kontroles iekārtas, infrastruktūras un sabiedrisko vietu drošība, kiberdrošība un radikalizācijas novēršana. Efektīvi koordinācijas mehānismi ir ļoti būtiski, lai maksimāli palielinātu efektivitāti politikas mērķu sasniegšanā, izmantotu apjomradītus ietaupījumus un nepieļautu darbību pārklāšanos.

Fonda atbalstīti pasākumi trešās valstīs un saistībā ar trešām valstīm būtu jāveic, nodrošinot sinerģiju un saskaņotību ar tām citām darbībām ārpus Savienības, ko atbalsta ar Savienības ārējās palīdzības instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt saskaņotību ar Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Saistībā ar ārējo dimensiju fonda mērķis būs atbalsts tam, lai uzlabotu sadarbību ar trešām valstīm jomās, kas ir nozīmīgas Savienības iekšējai drošībai, jo īpaši šādās: terorisma un radikalizācijas apkarošana, tirdzniecības un transporta drošība, sadarbība ar trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm cīņā pret terorismu (tostarp norīkojumi un kopīgas izmeklēšanas grupas), organizētā noziedzība un korupcija, kā arī cilvēku tirdzniecība un migrantu kontrabanda.

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

☑ ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–☑ spēkā no 1.1.2021. līdz 31.12.2027.

–☑ Finansiālā ietekme no 2021. gada līdz 2027. gadam uz saistību apropriācijām un no 2021. gada – uz maksājumu apropriācijām.

◻ beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Paredzētie pārvaldības veidi 38

☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–☑ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras 39

☑ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–☑ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–☑ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–☑ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–☑ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–☑ publisko tiesību subjektiem;

–☑ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–☑ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

Ierosinātais fonds tiks īstenots dalītā vai tiešā, vai netiešā pārvaldībā. Lielākā resursu daļa tiks piešķirta valstu programmām dalītā pārvaldībā. Atlikusī daļa tiks piešķirta tematiskajam mehānismam, un to varētu izmantot konkrētām darbībām (ko dalībvalstis īsteno valsts vai transnacionālā mērogā), Savienības darbībām (tiešā/netiešā pārvaldība) un ārkārtas palīdzībai (dalītā vai tiešā, vai netiešā pārvaldība).

Pēc Komisijas iniciatīvas sniegtā tehniskā palīdzība tiks īstenota tiešā pārvaldībā.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Tieša/netieša pārvaldība:

Komisija tieši uzraudzīs darbību īstenošanu atbilstīgi kārtībai, kas paredzēta attiecīgajos dotācijas nolīgumos, ar starptautiskajām organizācijām noslēgtajos deleģēšanas nolīgumos, ja tādi ir, un līgumos ar saņēmējiem.

Dalīta pārvaldība:

Katra dalībvalsts saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu (KNR) izveidos savas programmas pārvaldības un kontroles sistēmas un nodrošinās, ka uzraudzības sistēma un dati par rādītājiem ir kvalitatīvi un ticami. Lai atvieglinātu ātru īstenošanas uzsākšanu, ir iespējams „pārnest” esošās un labi funkcionējošās pārvaldības un kontroles sistēmas uz nākamo plānošanas periodu.

Šajā sakarībā dalībvalstis tiks aicinātas izveidot uzraudzības komiteju, kurā Komisija piedalās padomdevējas statusā. Uzraudzības komitejas sanāksmes notiks vismaz reizi gadā. Uzraudzības komiteja izskatīs visus jautājumus, kas ietekmē programmas virzību uz savu mērķu sasniegšanu.

Dalībvalstis nosūtīs gada darbības rezultātu ziņojumu, kurā būtu jāietver informācija par progresu, kas panākts programmas īstenošanā un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā. Minētajā ziņojumā arī būtu jāizskata visi jautājumi, kas ietekmē programmas rezultātus, un jāapraksta pasākumi, kuri veikti to risināšanai.

Perioda beigās katra dalībvalsts iesniegs galīgo darbības rezultātu ziņojumu. Galīgajā ziņojumā galvenā uzmanībā būtu jāpievērš progresam, kas panākts programmas mērķu sasniegšanā, un jāsniedz pārskats par būtiskākajiem jautājumiem, kuri ietekmēja programmas veikumu, un minēto jautājumu risināšanai veiktajiem pasākumiem, kā arī minēto pasākumu efektivitātes novērtējums. Turklāt minētajā ziņojumā būtu jāizklāsta programmas ieguldījums to problēmu novēršanā, kuras apzinātas attiecīgajos, dalībvalstīm adresētajos ES ieteikumos, kā arī rezultātu satvarā noteikto mērķu sasniegšanā panāktais progress, attiecīgo izvērtējumu konstatējumi, turpmākie pasākumi šo konstatējumu īstenošanai un komunikācijas darbību rezultāti.

Saskaņā ar KNR priekšlikumu dalībvalstis katru gadu nosūtīs apliecinājumu paketi, kurā iekļauti gada pārskati, pārvaldības deklarācija un revīzijas iestādes atzinumi par pārskatiem, pārvaldības un kontroles sistēmu un gada pārskatos deklarēto izdevumu likumību un pareizību. Komisija izmantos šo apliecinājumu paketi, lai noteiktu summu, kas pieprasāma no fonda par grāmatvedības gadu.

Reizi divos gados tiks rīkota pārskatīšanas sanāksme, kurā piedalīsies Komisija un katra dalībvalsts, lai izvērtētu katras programmas rezultātus.

Sešas reizes gadā dalībvalstis nosūtīs pa konkrētiem mērķiem sadalītus datus par katru programmu. Šie dati attiecas uz darbību izmaksām, kopējā iznākuma vērtībām un rezultātu rādītājiem.

Vispārīgi:

Komisija veiks saskaņā ar šo fondu īstenoto darbību vidusposma novērtējumu un retrospektīvu izvērtējumu atbilstīgi KNR. Vidusposma novērtējumam jo īpaši būtu jābalstās uz to programmu vidusposma novērtējumu, ko dalībvalstis iesniegušas Komisijai līdz 2024. gada 31. decembrim.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Gan Iekšlietu ģenerāldirektorāta (HOME ĢD) 2007.–2013. gada fondu ex post izvērtējumi, gan pašreizējo HOME ĢD fondu vidusposma izvērtējumi liecina, ka migrācijas un iekšlietu jomā īstenotais atbalsta sniegšanas modeļu apvienojums ļāva efektīvā veidā sasniegt fondu mērķus. Atbalsta sniegšanas mehānismu vienotā struktūra tiek saglabāta un ietver dalīto, tiešo un netiešo pārvaldību.

Dalītajā pārvaldībā dalībvalstis īsteno programmas, kas palīdz sasniegt Savienības politiskos mērķus un ir īpaši pielāgotas to valsts kontekstam. Dalītā pārvaldība nodrošina to, ka finansiālais atbalsts ir pieejams visās iesaistītajās valstīs. Turklāt dalītā pārvaldība nodrošina finansējuma prognozējamību un ļauj dalībvalstīm (kas vislabāk pārzina problēmas, ar kurām tās saskaras) atbilstoši plānot savus ilgtermiņa piešķīrumus. Dalītajā pārvaldībā var īstenot papildu finansējumu, kas paredzēts konkrētām darbībām (kuru gadījumā ir vajadzīga sadarbība starp dalībvalstīm, vai tad, ja Savienībā notiekošu jaunu norišu dēļ ir nepieciešams papildu finansējums, kas jādara pieejams vienai vai vairākām dalībvalstīm) un pārmitināšanas un pārsūtīšanas pasākumiem. Jaunievedums ir tas, ka fonds var sniegt arī ārkārtas palīdzību, papildus tiešajai un netiešajai pārvaldībai izmantojot dalīto pārvaldību.

Īstenojot tiešo pārvaldību, Komisija atbalsta citas darbības, kas veicina kopējo Savienības politikas mērķu sasniegšanu. Darbības ļauj sniegt individuāli pielāgotu atbalstu, lai apmierinātu steidzamas un konkrētas vajadzības atsevišķās dalībvalstīs („ārkārtas palīdzība”), atbalstītu transnacionālus tīklus un pasākumus, izmēģinātu inovatīvas darbības, ko varētu izvērst valstu programmu ietvaros, un segtu izmaksas par pētījumiem, kuri atbilst visas Savienības interesēm („Savienības darbības”).

Īstenojot netiešo pārvaldību, fonds saglabā iespēju īpašos nolūkos deleģēt budžeta izpildes uzdevumus cita starpā starptautiskām organizācijām un iekšlietu aģentūrām.

Ņemot vērā dažādos mērķus un vajadzības, fonda ietvaros tiek ierosināts tematisks mehānisms kā līdzeklis, lai rastu pareizo līdzsvaru starp valstu programmām paredzētā finansējuma daudzgadu piešķīruma paredzamību un elastību finansējuma periodiskā izmaksāšanā darbībām, kuras sniedz Savienībai lielu pievienoto vērtību. Tematiskais mehānisms tiks izmantots konkrētām darbībām dalībvalstīs un starp tām, Savienības darbībām, ārkārtas palīdzībai, pārmitināšanai un pārcelšanai. Tas nodrošinās, ka divu gadu plānošanas cikla ietvaros līdzekļus var piešķirt un pārnest starp dažādajiem pārvaldības veidiem, kas minēti iepriekš.

Maksājumu kārtība dalītajā pārvaldībā ir aprakstīta KNR priekšlikuma projektā, kurā paredzēts ikgadējs priekšfinansējums, kam seko ne vairāk kā četri starpposma maksājumi par katru programmu gadā, balstoties uz maksājuma pieteikumiem, kurus dalībvalstis nosūtījušas grāmatvedības gada laikā. Saskaņā ar KNR priekšlikuma projektu priekšfinansējums tiek ieskaitīts programmu pēdējā grāmatvedības gadā.

Kontroles stratēģijas pamatā būs jaunā Finanšu regula un KNR. Ar jauno Finanšu regulu un KNR priekšlikuma projektu būtu jāpaplašina tādu vienkāršotu dotāciju veidu izmantošana kā vienreizēji maksājumi, vienotās likmes un vienības izmaksas. Tajos ir arī ieviesti jauni maksājumi veidi, kuru pamatā ir sasniegtie rezultāti, nevis izmaksas. Atbalsta saņēmēji varēs saņemt fiksētu naudas summu, ja viņi var pierādīt, ka ir notikušas konkrētas darbības, piemēram, apmācības kursi vai ārkārtas palīdzības sniegšana. Paredzams, ka tas vienkāršos kontroles slogu gan atbalsta saņēmēju, gan dalībvalstu līmenī (piemēram, rēķinu un kvīšu pārbaude izmaksu noteikšanai).

Attiecībā uz dalīto pārvaldību KNR priekšlikuma projekts balstās uz 2014.–2020. gada plānošanas periodā esošo pārvaldības un kontroles stratēģiju, taču ar to ievieš dažus pasākumus, kuru mērķis ir vienkāršot īstenošanu un samazināt kontroles slogu gan atbalsta saņēmēju, gan dalībvalstu līmenī. Jaunie elementi cita starpā ir šādi:

- izraudzīšanas procedūras atcelšana (tam būtu jāļauj paātrināt programmu īstenošanu);

- pārvaldības pārbaudes (administratīvās un uz vietas veiktās) vadošajai iestādei jāveic, pamatojoties uz risku (salīdzinājumā ar 100 % administratīvajām kontrolēm, kas nepieciešamas 2014.–2020. gada plānošanas periodā). Turklāt vadošās iestādes noteiktos apstākļos var piemērot samērīgus kontroles pasākumus saskaņā ar valsts procedūrām;

- nosacījumi, kas ļauj izvairīties no vairākām vienas un tās pašas darbības/vienu un to pašu izdevumu revīzijām.

Programmas iestādes iesniegs Komisijai starpposma maksājumu pieprasījumus, balstoties uz izdevumiem, kas radušies saņēmējiem. KNR priekšlikuma projekts ļauj vadošajām iestādēm veikt pārvaldības pārbaudes, pamatojoties uz risku, un tajā arī paredzētas īpašas kontroles (piemēram, kontroles uz vietas, ko veic vadošā iestāde, un darbību/izdevumu revīzijas, ko veic revīzijas iestāde) pēc tam, kad starpposma maksājumu pieprasījumos ir tikuši deklarēti Komisijai atbilstošie izdevumi. Lai mazinātu neattiecināmu izdevumu atmaksāšanas risku, saskaņā ar KNR projektu Komisijas starpposma maksājumi tiek ierobežoti līdz 90 %, ņemot vērā to, ka šajā brīdī ir veikta tikai daļa no valsts līmeņa kontrolēm. Atlikušo summu Komisija samaksās pēc ikgadējās grāmatojumu noskaidrošanas procedūras un pēc tam, kad būs saņēmusi apliecinājumu paketi no programmas iestādēm. Visi pārkāpumi, kurus pēc ikgadējās apliecinājumu paketes iesniegšanas atklājusi Komisija vai Eiropas Revīzijas palāta, var nozīmēt to, ka jāveic neto finanšu korekcija.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

Dalīta pārvaldība:

HOME ĢD izdevumu programmām līdz šim nav bijuši raksturīgi ievērojami kļūdu riski. Par to liecina tas, ka Revīzijas palātas gada pārskatos vairākkārtīgi nav bijis būtisku konstatējumu. Turklāt HOME ĢD jau ir pārskatījis savu juridisko pamatu (Regula (ES) 2015/378 un Deleģētā regula (ES) 1042/2014), lai panāktu vēl lielāku saskaņotību ar kohēzijas politikas kontroles sistēmu un pārliecības iegūšanas modeli un arī turpmāk saglabātu zemu kļūdu līmeni savās izdevumu programmās. Šie saskaņošanas centieni tiek turpināti ar pašreizējo priekšlikumu, kura ietvaros paredzētā kontroles sistēma atbilst to ģenerāldirektorātu kontroles sistēmai, kas atbild par kohēzijas politiku.

Vispārīgie riski, kas saistīti ar pašreizējo programmu īstenošanu dalītā pārvaldībā, attiecas uz nepilnīgu fonda izpildi dalībvalstīs un iespējamām kļūdām, kuru pamatā ir noteikumu sarežģītība un trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmās. KNR projekts vienkāršo tiesisko regulējumu, saskaņojot to dažādo fondu noteikumus un pārvaldības un kontroles sistēmas, kurus īsteno dalītā pārvaldībā. Tas arī ļauj ieviest no riska atkarīgas kontroles prasības (piemēram, uz risku balstītas pārvaldības pārbaudes, iespēja veikt samērīgus kontroles pasākumus, kuru pamatā ir valsts līmeņa procedūras, revīzijas darba ierobežojumi attiecībā uz termiņiem un/vai konkrētām darbībām).

Tieša/netieša pārvaldība:

Pamatojoties uz nesen veikto analītisko pētījumu par ex post revīzijās visbiežāk atklāto kļūdu galvenajiem iemesliem un veidiem, būtiskāko neatbilstību cēloņi ir saņēmējiem piešķirto dotāciju slikta finanšu pārvaldība, trūkstoši vai neatbilstoši apliecinošie dokumenti, nepareizs publiskais iepirkums un budžetā neiekļautas izmaksas.

Tādēļ riski galvenokārt ir saistīti ar šādiem aspektiem:

– izvēlēto projektu kvalitātes nodrošināšana un to turpmākā tehniskā īstenošana, neskaidri vai nepilnīgi norādījumi, kas sniegti atbalsta saņēmējiem, vai nepietiekama uzraudzība;

– risks, ka piešķirtos līdzekļus izmantos neefektīvi vai neekonomiski, – gan attiecībā uz dotācijām (faktisko attiecināmo izmaksu sarežģīta atmaksāšana apvienojumā ar ierobežotām iespējām dokumentāri pārbaudīt attaisnojamās izmaksas), gan attiecībā uz iepirkumu (dažkārt trūkst piegādātāju ar vajadzīgajām speciālajām zināšanām, kā rezultātā nav pietiekamu iespēju salīdzināt cenu piedāvājumus);

– risks, kas saistīts ar (jo īpaši) nelielu organizāciju spēju efektīvi kontrolēt izdevumus, kā arī nodrošināt veikto darbību pārredzamību;

– reputācijas risks Komisijai, ja tiek konstatēta krāpšana vai noziedzīgas darbības; no trešo personu iekšējām kontroles sistēmām ir gūstamas tikai daļējas garantijas, jo ir diezgan daudz dažādu līgumslēdzēju un saņēmēju, kas katrs strādā ar savu kontroles sistēmu, kura bieži vien ir neliela.

Paredzams, ka lielākā daļa šo risku tiks mazināti, pateicoties labāk izstrādātiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, labākiem norādījumiem atbalsta saņēmējiem un labākai priekšlikumu mērķorientācijai, kā arī labākai vienkāršotu elementu izmantošanai un savstarpējai paļāvībai uz revīzijām un novērtējumiem, kas iekļauti jaunajā Finanšu regulā.

2.2.3.Pārbaužu izmaksas un to lietderības pamatojums (attiecība „kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto fondu vērtība”), un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu veikšanas un programmas slēgšanas brīdī)

Dalīta pārvaldība:

Paredzams, ka kontroļu izmaksas dalībvalstīm nemainīsies vai, iespējams, samazināsies. Tiek lēsts, ka pašreizējā (2014.–2020.) plānošanas ciklā – 2017. gadā – dalībvalstu veikto kontroļu kumulatīvās izmaksas ir aptuveni 5 % no kopējās to maksājumu summas, kurus dalībvalstis pieprasījušas par 2017. gadu.

Paredzams, ka šis rādītājs samazināsies, jo pieaugs programmu īstenošanas efektivitāte un palielināsies dalībvalstīm paredzētie maksājumi.

Tā kā ar KNR projektu tiek ieviesta uz risku balstīta pieeja attiecībā uz pārvaldību un kontrolēm, ir paredzams, ka – apvienojumā ar pastiprinātiem centieniem pieņemt vienkāršotus izmaksu risinājumus (SCO) – kontroļu izmaksas dalībvalstīm vēl vairāk samazināsies.

Tieša/netieša pārvaldība:

Kontroļu izmaksas veido aptuveni 2,5 % no HOME ĢD veiktajiem maksājumiem. Paredzams, ka šis rādītājs nemainīsies vai nedaudz samazināsies tad, ja nākamajā plānošanas periodā tiks plašāk izmantoti vienkāršoti izmaksu risinājumi.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Krāpšanas novēršana un atklāšana ir viens no Finanšu regulā noteiktajiem iekšējās kontroles mērķiem un būtisks pārvaldības aspekts, kas Komisijai jārisina visā izdevumu ciklā.

Turklāt HOME ĢD krāpšanas apkarošanas stratēģijas galvenais mērķis ir krāpšanas novēršana, atklāšana un atlīdzināšana, cita starpā nodrošinot, ka ģenerāldirektorāta iekšējās kontroles, ko veic krāpšanas apkarošanas jomā, pilnībā saskan ar Komisijas stratēģiju krāpšanas apkarošanai (CAFS) un ka šā ģenerāldirektorāta krāpšanas risku pārvaldības pieeja ir vērsta uz krāpšanas riska jomu konstatēšanu un atbilstīgu reaģēšanu.

Attiecībā uz dalīto pārvaldību dalībvalstis nodrošinās Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību. Šajā sakarībā dalībvalstis veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, atklātu un labotu pārkāpumus, tostarp krāpšanu. Tāpat, kā tas ir pašreizējā (2014.–2020.) plānošanas ciklā 40 , dalībvalstīm būs pienākums ieviest procedūras pārkāpumu atklāšanai un krāpšanas apkarošanai un ziņot Komisijai par pārkāpumiem, tostarp par aizdomām par krāpšanu un konstatētu krāpšanu dalītās pārvaldības jomās. Krāpšanas apkarošanas pasākumi arī turpmāk būs visaptverošs princips un dalībvalstu pienākums.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-s) ierosinātā(-s) budžeta izdevumu pozīcija(-s)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	5. izdevumu kategorija: „Drošība un aizsardzība”	Dif./nedif 41 .	no EBTA valstīm 42	no kandidātvalstīm 43	no trešām valstīm	Finanšu regulas [21. panta 2. punkta b) apakšpunkta] nozīmē
5	12.02.01. — Iekšējās drošības fonds (IDF) 44	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
5	12.01.01. — Iekšējās drošības fonda atbalsta izdevumi (Tehniskā palīdzība)	Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

„Drošība un aizsardzība”

			2021.	2022.	2023.	2024.	2025.	2026.	2027.	Pēc 2027. gada	KOPĀ
Darbības apropriācijas (sadalījumā pa budžeta pozīcijām atbilstoši 3.1. punktam)	Saistības	(1)	224,811	341,107	345,694	384,921	389,693	394,560	398,214	—	2479,000
	Maksājumi	(2)	23,212	51,821	105,901	265,329	373,387	371,677	369,230	918,443	2479,000
Administratīvās apropriācijas, ko finansē no programmas piešķīrumiem 45	Saistības = Maksājumi	(3)	2,827	2,884	2,941	3,000	3,060	3,121	3,167	—	21,000
KOPĀ apropriācijas – programmas piešķīrums	Saistības	=1+3	227,638	343,991	348,635	387,921	392,753	397,681	401,381	—	2500,000
	Maksājumi	=2+3	26,039	54,705	108,842	268,329	376,447	374,798	372,397	918,443	2500,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

„Administratīvie izdevumi”

Šī iedaļa jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē Tiesību akta finanšu pārskata pielikumā , kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām ir augšupielādēts DECIDE sistēmā.

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		2021.	2022.	2023.	2024.	2025.	2026.	2027.	Pēc 2027. gada	KOPĀ
Cilvēkresursi		5,942	6,943	6,943	6,943	6,943	6,943	6,943		47,600
Pārējie administratīvie izdevumi		0,202	0,202	0,202	0,202	0,202	0,202	0,202		1,412
KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	(Saistību summa = maksājumu summa)	6,144	7,145	7,145	7,145	7,145	7,145	7,145		49,012

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		2021.	2022.	2023.	2024.	2025.	2026.	2027.	Pēc 2027. gada	KOPĀ
KOPĀ – daudzgadu finanšu shēmas visu IZDEVUMU KATEGORIJU apropriācijas	Saistības	233,782	351,136	355,780	395,066	399,898	404,826	408,526	-	2549,012
	Maksājumi	32,182	61,849	115,987	275,474	383,592	381,943	379,542	918,443	2549,012

3.2.2.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Gadi

2021.

2022.

2023.

2024.

2025.

2026.

2027.

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	5,942	6,943	6,943	6,943	6,943	6,943	6,943	47,600
Pārējie administratīvie izdevumi	0,202	0,202	0,202	0,202	0,202	0,202	0,202	1,412
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	6,144	7,145	7,145	7,145	7,145	7,145	7,145	49,012

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi
Citi administratīvi izdevumi	2,827	2,884	2,941	3,000	3,060	3,121	3,167	21,000
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	2,827	2,884	2,941	3,000	3,060	3,121	3,167	21,000

KOPĀ

8,971

10,029

10,086

10,145

10,205

10,266

10,312

70,012

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

[Norādes saistībā ar programmas īstenošanas uzdevumu iespējamo deleģēšanu izpildaģentūrām skat. 8. un 9. lpp.]

3.2.2.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Gadi		2021.	2022.	2023.	2024.	2025.	2026.	2027.
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības		38	45	45	45	45	45	45
Delgācijas		2	2	2	2	2	2	2
Pētniecība
•Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – PSE) — AC, AL, END, INT un JED 7. izdevumu kategorija
Finansēts no daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	- galvenajā mītnē	3	3	3	3	3	3	3
	- delegācijās
Finansēts no programmas piešķīruma	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
Pētniecība
Cits (precizēt)
KOPĀ		43	50	50	50	50	50	50

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

50 darbinieki (izsakot ar PSE) līdz 2027. gadam atbilst kopējam darbinieku skaitam, kas vajadzīgs fonda īstenošanai un pārvaldībai. Tie ir darbinieki, kuri jau tagad strādā Iekšlietu ģenerāldirektorātā saistībā ar IDF (pamatscenārijs: 33 PSE = 3 CA, 11 AST, 19 AD) 2018. gada aprīlī un papildu darbinieki (+3 AST, +14 AD, ko kuriem 2 delegācijās). Šo papildu darbinieku uzdevumu aprakstu skatīt turpmāk.

Plānošana, programmu izstrāde, attiecības ar aģentūrām (+ 1 AD):

- sniegt ieguldījumu budžeta procedūrā;

- nodrošināt saikni starp fondiem un aģentūrām (piemēram, dotāciju/deleģēšanas nolīgumi ar aģentūrām).

Revīzijas, OLAF, ERP (+3 AD):

- veikt iepriekš aprakstītās kontroles (ex ante pārbaude, iepirkuma komiteja, ex post revīzijas, iekšējā revīzija, grāmatojumu noskaidrošana);

- veikt pēcpārbaudes Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) un ERP īstenotajām revīzijām.

Tiešā pārvaldība (+1 AST, +2 AD):

- sagatavot gada darba programmas/finansēšanas lēmumus, noteikt gada prioritātes;

- sazināties ar ieinteresētajām personām (potenciālajiem/faktiskajiem saņēmējiem, dalībvalstīm, utt.);

- pārvaldīt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus uz konkursu, kā arī turpmākās atlases procedūras;

- projektu darbības pārvaldība.

Dalītā pārvaldība (tostarp TF) (+1 AST, + 3 AD):

- risināt politikas dialogu ar dalībvalstīm;

- pārvaldīt valstu programmas;

- izstrādāt norādes dalībvalstīm;

- izstrādāt un pārvaldīt dotāciju un valsts programmu pārvaldības IT rīkus.

Sinerģija ar citiem fondiem (+1 AD):

- koordinācija ar ārējās dimensijas fondiem;

- koordinācija saistībā ar KNR;

- sinerģija un papildināmība ar citiem fondiem.

Finanšu pārvaldība (+1 AST):

- finanšu iniciēšana un finanšu pārbaude;

- uzskaite;

- uzraudzība un ziņošana par mērķu sasniegšanu, tostarp gada darbības pārskatā un kredītrīkotāja pastarpinātās deleģēšanas ziņojumos.

Citu direktorātu darbinieki, kuri strādā ar finansēšanas jautājumiem (2 AD):

- politikas amatpersonas, kas iesaistītas fondu īstenošanā (piemēram, to tehnisko ziņojumu izvērtēšana, kurus tiešās pārvaldības ietvaros iesnieguši saņēmēji, gada īstenošanas ziņojumu pārskatīšana dalītās pārvaldības ietvaros, projektu operatīvā pārvaldība).

Ārštata darbinieki

Uzdevumi ir līdzīgi ierēdņu un pagaidu darbinieku uzdevumiem, izņemot tos uzdevumus, kurus ārštata darbinieki nevar veikt.

Darbinieki delegācijās

+ 2 AD: Lai piedalītos politikas īstenošanā iekšlietu jomā un jo īpaši tās ārējā dimensijā, ES delegācijām būs nepieciešamas pietiekamas speciālās zināšanas iekšlietu jomā. Tās varētu nodrošināt Eiropas Komisijas un/vai Eiropas Ārējās darbības dienesta darbinieki.

3.2.3.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–◻ neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–☑ paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu šādā veidā:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gadi	2021.	2022.	2023.	2024.	2025.	2026.	2027.	KOPĀ
Norādīt līdzfinansētāju struktūru	DV	DV	DV	DV	DV	DV	DV
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas	vēl jānosaka	vēl jānosaka	vēl jānosaka	vēl jānosaka	vēl jānosaka	vēl jānosaka	vēl jānosaka

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☑ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ citus ieņēmumus

Norādīt, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 46
	2021.	2022.	2023.	2024.	2025.	2026.	2027.
Pants …………

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) budžeta izdevumu pozīciju(-as).

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1) COM(2018) 321 final, 2.5.2018.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI (OV L 150, 20.5.2014., 93. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1382/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesiskums” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam.

(4) COM(2018) 321 final, 2.5.2018.

(5) Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, COM(2018) 321, 2.5.2018.

(6) COM(2018) 375, 29.5.2018.

(7) Regula (ES) X

(8) COM(2015) 185 final, 28.4.2015.

(9) Padomes 2015. gada 16. jūnija secinājumi par atjaunoto Eiropas Savienības Iekšējās drošības stratēģiju (2015-2020).

(10) Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūcija par Eiropas drošības programmu (2015/2697(RSP)).

(11) COM(2017) 794 final.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 513/2014, ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI (OV L 150, 20.5.2014., 93. lpp.).

(13) Padomes Regula (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas lēmumu (1998. gada 16. septembris), ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.).

(14) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ:C:2013:373:TOC

(15) Pilna atsauce

(16) Pilna atsauce

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(18) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(19) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(20) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(22) Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(23) COM (2017)623 final.

(24) 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.

(25) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(26)

Padomes Regula (ES, Euratom) .../…

(27) Padomes Lēmums 2009/902/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko izveido Eiropas Noziedzības novēršanas tīklu (EUCPN) un atceļ Lēmumu 2001/427/TI (OV L 321, 8.12.2009., 44. lpp.).

(28) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes secinājumi, 2010. gada 8. un 9. novembris.

(29) COM(2013) 172 Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēmas izveide.

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2219 (2015. gada 25. novembris) par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL)

(31) Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.).

(32) Direktīva (ES) 2017/741 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

(33) „Parādīšanas nauda” ir īsta nauda, kas kriminālizmeklēšanas laikā kā likviditātes un maksātspējas pierādījums tiek parādīta aizdomās turētajiem vai citām personām, kurām ir informācija par konkrētu preču pieejamību vai piegādāšanu vai kuras darbojas kā starpnieki; šāda nauda kalpo tam, lai imitētu pirkumu nolūkā arestēt aizdomās turētos, atklāt nelikumīgas ražotnes vai citādā veidā sagraut kādu organizētās noziedzības grupējumu.

(34) Pilna atsauce.

(35) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(36) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx.

(37) Programmu var (daļēji) deleģēt izpildaģentūrai atkarībā no izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem un saistītiem lēmumiem, kas jāpieņem, un ar nosacījumu, ka attiecīgi tiek pielāgotas saistītās administratīvās apropriācijas programmas īstenošanai Komisijā un izpildaģentūrā.

(38) Komisijas 2014. gada 25. jūlija Deleģētā regula (ES) Nr. 1042/2014, I pielikums; Komisijas 2015. gada 8. jūlija Deleģētā regula (ES) Nr. 2015/1973.

(39) Dif. = diferencētās apropriācijas, nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(40) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(41) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(42) Starpdienestu konsultāciju ietvaros BUDG ĢD ierosināja vēl sīkāku sadalījumu pa konkrētajiem mērķiem. Ņemot vērā to, ka ir paredzēts tematiskais mehānisms, HOME ĢD šajā posmā nepiekrīt šim ierosinājumam.

(43) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(44) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas attiecīgās iekasēšanas izmaksas.

1	TER – Teroristu finansēšanas apkarošana
2	TER – Radikalizācijas novēršana un apkarošana
3	TER – Sabiedrisko vietu un citu viegli pieejamu mērķu aizsardzība un izturētspēja
4	TER – Kritiskās infrastruktūras aizsardzība un izturētspēja
5	TER – Ķīmiskās, bioloģiskās, radioaktīvās un kodolenerģijas vielas
6	TER – Sprāgstvielas
7	TER – Krīžu pārvarēšana
8	TER – Citi
9	OC – Korupcija
10	OC – Ekonomikas un finanšu noziegumi
11	OC – Narkotiskās vielas
12	OC – Nelikumīga šaujamieroču tirdzniecība
13	OC – Cilvēku tirdzniecība
14	OC – Migrantu kontrabanda
15	OC – Noziegumi pret vidi
16	OC – Organizētā noziedzība īpašuma jomā
17	OC – Citi
18	CC – Kibernoziedzība – Citi
19	CC – Kibernoziedzība – Novēršana
20	CC – Kibernoziedzība – Izmeklēšanas atvieglošana
21	CC – Kibernoziedzība – Palīdzība cietušajiem
22	CC – Bērnu seksuāla izmantošana – Novēršana
23	CC – Bērnu seksuāla izmantošana – Izmeklēšanas atvieglošana
24	CC – Bērnu seksuāla izmantošana – Palīdzība cietušajiem
25	CC – Bērnu seksuāla izmantošana – Citi
26	CC – Citi
27	GEN –Informācijas apmaiņa
28	GEN – Policijas vai citu iestāžu sadarbība (muita, robežsardze, izlūkošanas dienesti)
29	GEN –Tiesu ekspertīze
30	GEN – Cietušo atbalsts
31	GEN – Darbības atbalsts
32	TA – Tehniskā palīdzība – Informācija un komunikācija
33	TA – Tehniskā palīdzība – Sagatavošana, īstenošana, uzraudzība un kontrole
34	TA – Tehniskā palīdzība – Izvērtēšana un pētījumi, datu vākšana
35	TA – Tehniskā palīdzība – Spēju veidošana

1	IT sistēmas, sadarbspēja, datu kvalitāte, sakaru sistēmas (izņemot aprīkojumu)
2	Tīkli, izcilības centri, sadarbības struktūras, kopīgas darbības un operācijas
3	Kopējas izmeklēšanas grupas (KIG) vai citas kopīgas operācijas
4	Ekspertu norīkošana vai nosūtīšana
5	Apmācība
6	Paraugprakses, semināru, konferenču, sarīkojumu, izpratnes veidošanas kampaņu, komunikācijas pasākumu apmaiņa
7	Pētījumi, izmēģinājuma projekti, riska novērtējumi
8	Aprīkojums (ietverts 15 % robežvērtības aprēķinā)
9	Transportlīdzekļi (ietverti 15 % robežvērtības aprēķinā)
10	Ēkas, objekti (ietverti 15 % robežvērtības aprēķinā)
11	Pētniecības projektu īstenošana vai citi turpmākie pasākumi

1	Sadarbība ar trešām valstīm
2	Darbības trešās valstīs
3	Šengenas izvērtēšanas ieteikumu īstenošana policijas sadarbības jomā
4	Konkrētas darbības (nav zināmas plānošanas posmā)
5	Ārkārtas palīdzība (nav zināma plānošanas posmā)
6	IV pielikumā uzskaitītās darbības

Choose the experimental features you want to try