EIROPAS KOMISIJA

Briselē,7.6.2018

COM(2018) 437 final

2018/0226(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2021.–2025. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa"

{SEC(2018) 291 final}
{SWD(2018) 307 final}
{SWD(2018) 308 final}
{SWD(2018) 309 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma konteksts

1.1.Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Priekšlikums ir daļa no pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tiesību aktu kopuma. Tas ir veidots, lai īstenotu ES nākamo ilgtermiņa finanšu shēmu laika posmam no 2021. līdz 2027. gadam, prioritātes Komisijas programmā nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām, kā arī Komisijas vispārējās politikas prioritātes (“Apvārsnis Eiropa”).

Priekšlikumā par Euratom pētniecības un mācību programmu risināts noteicošais jautājums par dažādiem kodolenerģijas lietojuma veidiem Eiropā. Lai izmantotu kodolenerģiju elektroenerģijas ražošanas un ar to nesaistītos nolūkos Eiropas sabiedrības interesēs, ir vajadzīgi ilgtermiņa centieni drošuma un drošības risku samazināšanai, kā arī drošu kodoltehnoloģiju un optimālas aizsardzības pret radiāciju izstrādes atbalstam. Šajā ziņā būtiska nozīme ir publiskajai un privātajai pētniecībai valstu līmenī. Euratom uzdevums ir papildināt dalībvalstu ieguldījumu, izmantojot Kopienā balstītu pētniecības un mācību programmu.

Šajā priekšlikumā par Euratom pētniecības un mācību programmu 2021.–2025. gadam (turpmāk tekstā — “Programma”) Komisija vēlas Padomes piekrišanu piecu gadu programmai 1 , kas turpinās pašreizējās programmas galvenās pētnieciskās darbības 2 , paplašinās pētniecību par jonizējošā starojuma pielietošanu ar enerģētiku nesaistītos veidos un veiks uzlabojumus izglītībā, mācībās un piekļuvē pētniecības infrastruktūrai. Ierosinātā programma papildinās pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, izmantojot tādus pašus instrumentus un dalības noteikumus. Priekšlikumā noteikts budžets un kopējs pētniecības mērķu kopums gan tiešajām 3 , gan netiešajām 4 darbībām, kas jāīsteno saskaņā ar dalībvalstu apstiprinātajām darba programmām.

Programmā tiks atbalstīta pētniecība, kas saistīta ar aizsardzību pret radiāciju gan kodolenerģijas ražošanas, gan ar to nesaistītu jonizējošā starojuma pielietojuma veidu kontekstā. Pēdējā minētajā gadījumā pētniecības mērķis būs samazināt risku, ko rada pakļautība nelielām starojuma devām šādu tehnoloģiju izmantošanas dēļ. Pētniecība aizsardzībā pret radiāciju jau ir sniegusi ieguvumus medicīnas nozarē. Pastāv arī nozīmīgs sabiedriskā labuma potenciāls vairākās nozarēs, tostarp rūpniecībā, lauksaimniecībā, vides jomā un drošībā. Noteikums, kas ļauj veikt transversālas darbības un sinerģija ar “Apvārsnis Eiropa” arī sekmēs turpmākus pētījumus par radiācijas pielietojumu ar enerģētiku nesaistītās jomās. Viens no Programmas mērķiem ir padarīt kodoltehnoloģijas drošākas, veidojot labāku izpratni par kodolreaktoru novecošanu un uzlabojot negadījumu pārvaldības stratēģijas. Programmā tiks atbalstīta arī pētniecība nākotnes kodolskaldīšanas tehnoloģiju drošuma aspektu izvērtēšanā un apliecināšanā, ciktāl nepieciešams, lai saglabātu Komisijas zinātību drošuma jomā. Kodolskaldīšanas tehnoloģiju strauji augošā izmantošana pasaulē padara šo Euratom pētniecības jomu vēl jo nozīmīgāku. Programma ietvers arī citus ne mazāk nozīmīgus uzdevumus — iespējamo lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un likvidēšanas veidu pilnveidošanu un gatavības ar radiāciju saistītām ārkārtas situācijām veicināšanu.

Ņemot vērā kodolskaldīšanas tehnoloģiju izmantošanas ievērojamo pieaugumu pasaulē, Euratom ir jāturpina pētniecība, lai izstrādātu paņēmienus kodolgarantiju, kodoldrošības un kodolieroču neizplatīšanas atbalstīšanai.

Programma ir vērsta arī uz kodolsintēzes enerģētikas attīstīšanu, kas ir viena no dažām turpmākajām iespējām bāzes slodzes mazoglekļa elektroenerģijas ražošanai. Pētniecība par šādas tehnoloģijas īstenojamību ir vajadzīga turpmāko paaudžu interesēs. Lai gan ES energoresursu struktūras dekarbonizāciju veicinošu kodolsintēzes spēkstaciju izmantošana tuvākajā laikā vēl nav gaidāma, Programmas mērķis ir īstenot Eiropas Kodolsintēzes ceļvedi, lai sasniegtu mērķi ražot elektroenerģiju ar kodolsintēzi. Tas ietver kodolsintēzes kā energoresursa iespējamības apliecināšanu, izmantojot esošās un turpmākās kodolsintēzes iekārtas, tostarp ITER 5 , un gatavošanos nākotnes kodolsintēzes spēkstacijām, izstrādājot materiālus, tehnoloģijas un konceptuālus projektus.

Cenšoties attīstīt kodolsintēzes enerģētiku, Programma palielinās rūpniecības iesaistīšanos un nozīmi, īpaši vēršot uzmanību uz zinātības nodošanu no kodolsintēzes laboratorijām rūpniecībai, kam būtu jāuzņemas turpmākā atbildība par DEMO 6 izstrādi pienācīgā laikā.

Papildus šīm pētniecības darbībām priekšlikumā ir norādītas konkrētākas pētniecības darbības kodoliekārtu dezekspluatācijā. Programmā tiks risinātas problēmas, piemēram, nepieciešamo prasmju uzlabošana, labāko prakšu apmaiņa, paņēmienu izstrāde un pētniecības līdzfinansēšana izplatītu problēmu risināšanai kodoliekārtu dezekspluatācijā.

Kas attiecas uz kodolzinātību un izcilību Kopienā, ierosinātais Euratom regulējums un priekšlikums “Apvārsnis Eiropa” tagad ļaus kodolpētniekiem piedalīties izglītības un mācību programmās, piemēram Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajās darbībās. Tas palīdzēs saglabāt nepieciešamās prasmes Kopienā.

Attiecībā uz pētniecības infrastruktūru priekšlikums sniedz finansiālu atbalstu, lai nodrošinātu, darītu pieejamu un sniegtu pienācīgu piekļuvi Eiropas un starptautiskajai pētniecības infrastruktūrai, tostarp JRC infrastruktūrai.

Priekšlikumā minēts, ka tas ir piemērojams no 2021. gada 1. janvāra. Tas aptver ES 27 dalībvalstis, ņemot vērā Eiropadomes 2017. gada 29. martā saņemto Apvienotās Karalistes paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Atomenerģijas kopienas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu un piemērojot Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu.

1.2.Atbilstība pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Programma turpina tiekties uz Euratom 2014.–2020. gada programmu Pētniecības darbību galvenajiem mērķiem 7 , vienlaikus īstenojot iepriekš izklāstītās pārmaiņas.

Programma arī atbilst priekšlikumiem par “Apvārsnis Eiropa”, jo tās ir ES un Euratom vienīgās programmas, kas atbalsta pētniecību un inovāciju un papildina valstu finansējumu. Lielākā daļa noteikumu inovācijas, novērtēšanas un pārvaldības jautājumos abās programmās saskan. Euratom programmas atbalstītās pētniecības jomas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” nav iekļautas gan juridisku (atsevišķi līgumi), gan pārvaldības iemeslu (lai novērstu dublēšanos) dēļ. Taču tiks pievērsta lielāka uzmanība sinerģijas veidošanai ar “Apvārsnis Eiropa”.

1.3.Atbilstība citām ES politikas jomām

Priekšlikums ir pilnā mērā saskanīgs ar spēkā esošajām ES politikas jomām un atbilstošs tām. Iniciatīva ir veidota, ņemot vērā Komisijas pašreizējās prioritātes 8 , uz rezultātiem vērsta budžeta iniciatīvu (kas nozīmē, ka ES izdevumu programmām vairāk nekā jebkad iepriekš ir jānodrošina ieguldījuma atdeve), ES globālās stratēģijas īstenošanu 9 un Komisijas priekšlikumu par nākamo ilgtermiņa ES finanšu shēmu.

Programma arī atbilst ES politikai kodolenerģijas un drošuma aspektos. Tādējādi šī programma atbalsta šādu tiesību aktu īstenošanu:

–Padomes Direktīva 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru 10 , kas grozīta ar Padomes Direktīvu 2014/87/Euratom 11 ;

–Padomes Direktīva 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai 12 ;

–Padomes Direktīva 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem 13 ;

–Euratom līguma 7. nodaļa par ES kodoldrošības pasākumu sistēmu. Tā arī palīdz īstenot drošības jomā sagatavotās Kopienas programmas un stratēģijas 14 .

Programmas darbības būtu jāizmanto, lai samērīgi, bez dublēšanās un neatstumjot privāto finansējumu, novērstu tirgus nepilnības un nepietiekamu investīciju situācijas, un tām būtu jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība. Tas nodrošinās programmas darbību un ES valsts atbalsta noteikumu konsekventu izpildi, nepieļaujot iekšējā tirgus konkurences kropļojumus.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

2.1.Juridiskais pamats

Saskaņā ar Euratom līgumu Komisija ir atbildīga par kodolpētniecības veicināšanu dalībvalstīs un par tās papildināšanu, vadot Kopienas pētniecības un mācību programmu (Līguma 4. pants). Šāda programma pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu jāpieņem Padomei (Līguma 7. pants).

2.2.Subsidiaritāte

Euratom programmas risinātā problēma attiecas uz ES kopumā, jo kodoldrošuma un kodoldrošības jautājumi pārsniedz robežas un kodolsintēzes enerģētikas attīstībai ir vajadzīgi ļoti plaša mēroga pētniecības centieni. Lai gan savā valsts energoresursu struktūrā kodolspēkstacijas izmanto tikai puse dalībvalstu, vēl daudzas citas valstis izmanto reaktorus pētniecības nolūkos vai radioizotopu ražošanai. Tā kā kodolavārija varētu ietekmēt vairākas dalībvalstis neatkarīgi no robežām, visas ES valstis ir ieinteresētas kodoldrošumā, pat ja tās pašas neizmanto reaktorus.

Visas dalībvalstis izmanto radiāciju medicīniskos nolūkos un rūpniecībā (lauksaimniecība, pārtikas apstarošana, metroloģija u. c.). Lai arī šī jautājuma relatīvais nozīmīgums dažādās dalībvalstīs var būt atšķirīgs, visas dalībvalstis ir ieinteresētas kodoldrošumā un radiācijas drošumā un dažādā apmērā ražo radioaktīvos atkritumus, kas ir jāapstrādā un vēlāk jālikvidē. Saskaņotie standarti, kas noteikti dažādās direktīvās, un attiecīgā ietekme uz pētniecību skaidri uzsver vajadzību visā ES vienoti risināt tehniskus un mācību jautājumus.

Lai gan kodoldrošība ir valstu kompetencē, Programmas tiešās darbības palīdz risināt dažas no ES drošības problēmām, kā arī to globālos aspektus kodolstarojuma noteikšanas un ar kodolmateriāliem saistītas tiesu ekspertīzes un saistīto apmācību jomā.

2.3.Proporcionalitāte

ES līmenī veiks pasākumus, lai nostiprinātu vispārējo pētniecības un inovācijas sistēmu kodoltehnoloģiju jomā un koordinētu dalībvalstu pētniecības darbības, lai novērstu dublēšanos, saglabājot kritisko masu būtiskajās jomās un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu. Ar šādiem pasākumiem var piesaistīt papildu publiskos un privātos ieguldījumus pētniecībā un inovācijā. Tie ir arī vajadzīgi ES politikas veidošanas atbalstam, kā arī attiecīgajā politikā noteikto mērķu sasniegšanai. Ierosinātās darbības nepārsniedz Kopienas mērķiem nepieciešamo.

2.4.Juridiskā instrumenta izvēle

Izvēlētais tiesību akts ir regulas formā, jo tas nosaka saņēmēju tiesības un pienākumus, kas ir saistoši visā savā pilnībā un ir tieši piemērojami visās ES dalībvalstīs un programmas asociētajās valstīs.

3.Ex post izvērtējumu, apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējumu rezultāti

3.1.Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Euratom 2014.–2018. gada programmas starpposma novērtējumā 15 secināts, ka tā ir ļoti nozīmīga visās aptvertajās darbībās, tostarp kodoldrošuma, kodolgarantiju un kodoldrošības, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas, aizsardzības pret radiāciju un kodolsintēzes enerģētikas jomā. Attiecībā uz programmas efektivitāti un lietderību novērtējumā tika uzrādītas vairākas jomas, kurās nepieciešama Komisijas un/vai saņēmēju rīcība. Tajā secināts, ka būtu jāveic šādas darbības:

–turpināt atbalstīt kodolpētniecību, kas vērsta uz kodoldrošumu, kodolgarantijām, kodoldrošību, atkritumu apsaimniekošanu, aizsardzību pret radiāciju un kodolsintēzes izstrādi;

–kopā ar saņēmējiem turpināt uzlabot Eiropas kopīgo programmu organizāciju un pārvaldību kodoljomā;

–turpināt un nostiprināt Euratom izglītības un mācību darbības vajadzīgo zināšanu un prasmju veidošanai, kas ir pamatā visiem kodoldrošuma, drošības un aizsardzības pret radiāciju aspektiem;

–vēl vairāk izmantot sinerģiju starp Euratom programmu un citām ES pamatprogrammas tematiskajām jomām, lai risinātu transversālus aspektus, piemēram, radiācijas pielietojumu medicīnā, klimata pārmaiņas, drošību un gatavību ārkārtas situācijām un ieguldījumu kodolzinātnē;

–vēl vairāk izmantot sinerģiju starp Euratom programmas tiešajām un netiešajām darbībām.

Ietekmes novērtējumā iekļauts detalizētāks paskaidrojums par to, kā šis priekšlikums risina minētās problēmas.

3.2.Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisijas dienesti ir veikuši šādas apspriešanās: vispārīga apspriešanās par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un nodaļu par konkurētspēju, kas ietver pētniecību (2018. gada janvāris–marts), īpaša apspriešanās par dažām Programmas darbībām, pamatojoties uz aptauju tīmeklī (2018. gada janvāris–februāris), un darbseminārs ar pētniecībā ieinteresētajām personām, kas notika 2018. gada 21. februārī Briselē. Apspriešanās aptvēra visas galvenās ietekmes novērtējuma jomas, tostarp atbilstību, lietderību, efektivitāti, īstenošanu un ES pievienoto vērtību. Vairākas pētniecībā ieinteresētās personas Komisijai arī iesniedza savus nostājas dokumentus par dažādiem Euratom pētniecības aspektiem. Ietekmes novērtējumā apkopota saņemtā informācija un tas, kā tā priekšlikumā ir ņemta vērā.

3.3.Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija, sagatavojot savu priekšlikumu, apkopoja datus no vairākiem avotiem un balstījās uz dažādu ekspertu atzinumiem. 2017. gadā Euratom Zinātnes un tehnikas komiteja (STC) sniedza atzinumu par turpmāko Euratom programmu un divas neatkarīgu ekspertu grupas sagatavoja ziņojumus par tiešo un netiešo darbību, kas veiktas Euratom programmas 2014.–2018. gadam ietvaros, starpposma novērtējumu 16 . Atsevišķa ekspertu grupa 2016. gadā sagatavoja vidusposma pārskatu par Eiropas kopīgo programmu kodolsintēzes pētniecības jomā, ko īstenoja EUROfusion konsorcijs. Ietekmes novērtējumā sniegta sīkāka informācija par saņemto ekspertīzi un tas, kā tā priekšlikumā ir ņemta vērā.

3.4.Ietekmes novērtējums

Priekšlikumu palīdzēja sagatavot ietekmes novērtējums, par ko ir saņemts pozitīvs atzinums no Regulējuma kontroles padomes.

Priekšlikumu papildinošais ietekmes novērtējums ir vērsts uz Euratom programmas starpposma novērtējuma rezultātiem un apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Tajā konstatētas izmaiņas, kas vajadzīgas Programmas darbības jomā, mērķos un īstenošanas metodē, un ņemti vērā jaunās DFS transversālie mērķi (elastība, koncentrēšanās uz rezultātiem, konsekvence un sinerģija, un vienkāršošana). Tas atbilst Finanšu regulas prasībām attiecībā uz ex ante novērtējuma sagatavošanu ierosinātajai Padomes Regulai, ar ko izveido Euratom pētniecības un mācību programmu 2021.–2025. gadam.

3.5.Vienkāršošana

Programma tiks īstenota, izmantojot instrumentus un noteikumus dalībai pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ierosinātie vienkāršošanas pasākumi būs piemērojami Euratom programmas pieteikumu iesniedzējiem un saņēmējiem. Attiecīgā gadījumā nodrošinot nepārtrauktības vajadzību, ir paredzēts, ka ierosinātie noteikumi arī samazinās administratīvo slogu, turpinot pašreizējo programmu vienkāršošanas procesu. Programma tiks vēl vairāk vienkāršota, tajā ierosinot vienotu sarakstu tiešo un netiešo darbību mērķiem. Gaidāmā ietekme uz vienkāršošanu un administratīvo slogu plašāk ir skatīta ietekmes novērtējumā.

3.6.Pamattiesības

Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi.

4.Ietekme uz budžetu

Priekšlikuma budžetā ir izmantotas pašreizējās cenas. Priekšlikumam pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā ir izklāstīta ietekme uz budžetu, cilvēkresursiem un administratīvajiem resursiem.

5.Citi aspekti

5.1.Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un pārskatu sniegšanas kārtība

Komisijas dienesti īstenos Programmu. Taču Komisija vajadzības gadījumā var nolemt deleģēt atsevišķu Programmas daļu īstenošanu, kā noteikts Euratom līguma 10. pantā, dalībvalstīm, personām vai uzņēmumiem, vai trešajām valstīm, starptautiskām organizācijām vai trešo valstu valstspiederīgajiem.

Novērtējumi tiks veikti saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma 17 22. un 23. pantu, kuros visas trīs iestādes apstiprināja, ka esošo tiesību aktu un politikas novērtējumiem būtu jāveido pamats turpmākās rīcības iespēju ietekmes novērtējumiem. Novērtējumos tiks izvērtēta programmas faktiskā ietekme, pamatojoties uz programmas rādītājiem/mērķrādītājiem un detalizētu analīzi par to, kādā mērā Programmu var uzskatīt par piemērotu, efektīvu, lietderīgu, sniedzošu pietiekamu ES pievienoto vērtību un saskanīgu ar citām ES politikas jomām. Novērtējumi ietver gūto mācību, lai konstatētu jebkādas nepilnības/problēmas vai jebkādas iespējas vairāk uzlabot darbības vai to rezultātus un palīdzētu pēc iespējas palielināt to izmantošanu/ietekmi.

Uzraudzības un izvērtēšanas sistēma, kas ir kopīga ar “Apvārsnis Eiropa”, nodrošina galvenos ietekmes ceļu rādītājus, kas palīdzēs ziņot par progresu Programmas mērķu sasniegšanā. Tie iedalāmi četrās komplementārās ietekmes kategorijās (zinātniskā, sociālā, inovācijas un politikas ietekme), atspoguļojot pētniecības un inovāciju ieguldījumu raksturu. Katrā ietekmes kategorijā tiks izmantoti rādītāji, lai ziņotu par progresu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Uz tiešajām un netiešajām darbībām tiks attiecināts kopējs starpposma novērtējums.

5.2.Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Priekšlikums mainīs esošo Euratom programmu tālāk norādītajā veidā.

–Konkrētu mērķu struktūra (3. pants un I pielikums): pamataktā ieviests vienots konkrētu mērķu kopums gan tiešajām, gan netiešajām darbībām. Tas ļaus Komisijai, gatavojot darba programmas, ierosināt apvienojošus instrumentus un līdzekļus, piemēram, pašas Komisijas pētniecības infrastruktūru un JRC zināšanu bāzi. Šī pieeja ir veidota ar nolūku sasniegt vienu no DFS transversālajiem mērķiem — vienkāršošanu un sinerģijas radīšanu.

–Konkrētu mērķu pārskatīšana (3. pants un I pielikums):

·konkrēto mērķu skaita samazināšana no 13 mērķiem 2014.–2018. gada programmā līdz četriem (gan tiešās, gan netiešās darbības);

·konkrēta mērķa ieviešana ES kodoldrošuma, kodolgarantiju un kodoldrošības politikas atbalstam;

·pētniecības atbalsta dezekspluatācijai definēšana — atbalsttiesīgie pasākumi ietver pētniecību, ar ko atbalsta dezekspluatācijas tehnoloģiju izstrādi un novērtēšanu un kodoliekārtu ietekmes uz vidi mazināšanu, kā arī labāko prakšu un zināšanu apmaiņu. Koncentrēšanās uz dezekspluatāciju atspoguļo augošo pieprasījumu pēc šādiem pakalpojumiem, videi nodarītā kaitējuma mazināšanas principu un pastāvīgi slēgto kodolreaktoru lielo skaitu nākotnē.

·pētniecības par aizsardzību pret radiāciju darbības jomas pārskatīšana, kuras mērķis ir sekmēt kodolzinātnes un jonizējošā starojuma tehnoloģiju drošu izmantošanu, tostarp radioizotopu drošu piegādi un izmantošanu. Dažas no iespējām ir pielietojums medicīnā, rūpniecībā, kosmosā un pētniecībā;

·vienotais konkrētais mērķis kodolsintēzes pētniecības jomā atspoguļo pāreju uz turpmāku kodolsintēzes spēkstaciju projektu izstrādi. Jaunajā kodolsintēzes pētniecības mērķī apkopoti trīs konkrēti pašreizējās programmas mērķi;

·vienots konkrētais mērķis visiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai saglabātu un pilnveidotu zinātību un izcilību Eiropas Savienībā. Tas ietver izglītības un mācību pasākumus, atbalstu mobilitātei, piekļuvi pētniecības infrastruktūrai, tehnoloģiju pārnesi, kā arī zināšanu pārvaldību un izplatīšanu (pašreizējā programmā šīm darbībām ir noteikti atsevišķi mērķi).

–Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību pieejamības nodrošināšana kodolzinātniekiem: jauni noteikumi, kas ierosināti “Apvārsnis Eiropa” un Euratom programmā, ļaus kodolzinātņu studentiem un pētniekiem izmantot Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības. Izmantojot labi iedibinātu instrumentu izglītības un mācību atbalstam Eiropā, jaunā Programma ir veidota, lai sasniegtu vienu no DFS transversālajiem mērķiem — sinerģijas radīšanu starp finansēšanas instrumentiem.

–Juridiski noteikumi, kas veicina sinerģiju starp Euratom programmu un “Apvārsnis Eiropa” (“Apvārsnis Eiropa” pamatakta 1. pielikums): abi pamatakti nodrošinās sinerģiju, kuras panākšana tiks precizēta darba programmās, apspriežoties ar dalībvalstīm.

Tāpat kā iepriekšējās programmās, arī jaunās Euratom programmas piešķiršanas kritēriji būs izcilība, ietekme un īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.

“Apvārsnis Eiropa” noteikumi par līdzdalību un izplatīšanu būs piemērojami arī Euratom programmai.

Programmas īstenošanā Komisijai palīdz komiteja (sk. 16. pantu) Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Tā tiksies divos dažādos sastāvos atkarībā no apspriežamā temata (sastāvs, kas nodarbojas ar kodolskaldīšanu, un sastāvs, kas nodarbojas ar kodolsintēzi).

2018/0226 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2021.–2025. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa"

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 7. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 18 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 19 ,

tā kā:

(1)Viens no Eiropas Atomenerģijas kopienas ("Kopiena") mērķiem ir veicināt dzīves līmeņa celšanos dalībvalstīs, tostarp sekmējot un atvieglojot kodolpētniecību dalībvalstīs un papildus īstenojot Kopienas pētniecības un mācību programmu.

(2)Kodolpētniecība var veicināt sociālo labklājību, ekonomisko uzplaukumu un vides ilgtspēju, uzlabojot kodoldrošumu, kodoldrošību un aizsardzību pret radiāciju. Pētījumi par aizsardzību pret radiāciju ir radījuši uzlabojumus medicīnas tehnoloģiju jomā, kas ir ieguvums daudziem iedzīvotājiem, un minētie pētījumi tagad veicina uzlabojumus citās nozarēs, piemēram, rūpniecībā, lauksaimniecībā, vides un drošības jomā. Vienlīdz svarīgs ir kodolpētniecības potenciālais ieguldījums energosistēmas drošā, efektīvā un nekaitīgā ilgtermiņa dekarbonizācijā.

(3)Lai Kopienas līmenī nodrošinātu kodolpētījumu nepārtrauktību, ir jāizveido Kopienas pētniecības un mācību programma laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim ("Programma"). Programmai būtu jāturpina īstenot iepriekšējo programmu galvenās pētniecības darbības, vienlaikus izvirzot jaunus konkrētos mērķus, un izmantot to pašu īstenošanas veidu.

(4)Komisijas ziņojumā par starpposma izvērtējumu par Euratom pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam (COM(2017) 697 final) ir noteikts Programmas pamatprincipu kopums. Šajos pamatprincipos ietilpst šādi: turpināt atbalstīt kodolpētniecību, galveno uzmanību vēršot uz kodoldrošumu, kodolgarantijām, kodoldrošību, atkritumu apsaimniekošanu, aizsardzību pret radiāciju, kodolsintēzes attīstību; kopā ar saņēmējiem turpināt uzlabot Eiropas kopīgo programmu organizāciju un pārvaldību kodolenerģijas jomā; turpināt un stiprināt Euratom izglītības un apmācības darbības tādas attiecīgas kompetences pilnveidei, kas ir visu kodoldrošuma, drošības un aizsardzības pret radiāciju aspektu pamatā; turpināt izmantot sinerģiju starp Euratom programmu un citām Savienības pamatprogrammas tematiskajām jomām; turpināt izmantot sinerģiju starp Euratom programmas tiešajām un netiešajām darbībām.

(5)Programmas koncepcijai un struktūrai jāapmierina vajadzība radīt atbalstīto darbību kritisko masu. Tas tiek sasniegts, izvirzot ierobežotu skaitu konkrētu mērķu, kas koncentrējas uz kodolskaldīšanas drošu izmantošanu pielietojumiem, kuri ir saistīti ar elektroenerģijas ražošanu, un pielietojumiem, kuri ar to nav saistīti, uzturot un pilnveidojot vajadzīgo lietpratību, veicinot kodolsintēzes enerģētikas attīstību un atbalstot Savienības politiku kodoldrošuma, kodolgarantiju un kodoldrošības jomā.

(6)Kodolsintēzes pētniecība tiek īstenota saskaņā ar Eiropas kodolsintēzes ceļvedi, kurā ir minēta pētniecība un izstrāde, kas vajadzīga, lai nodrošinātu bāzi elektroenerģijas ražošanas kodolsintēzes spēkstacijai. Īsā līdz vidējā termiņā galvenais pasākums ir ITER būvniecība un ekspluatācija, un, lai atbalstītu ITER darbību nākotnē un sagatavotos DEMO, Eiropas pasākumus saistībā ar ITER papildinās spēcīga kodolsintēzes izpētes programma.

(7)Atbalstot kodolpētniecību, Programmai būtu jāsniedz ieguldījums to mērķu sasniegšanā, kuri izvirzīti pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” (pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. [...] 20 , un jāveicina stratēģijas "Eiropa 2030" īstenošana un Eiropas pētniecības telpas stiprināšana.

(8)    Programmai būtu jāmeklē sinerģija ar citām Savienības programmām, sākot ar to izveidi un stratēģisko plānošanu un beidzot ar projektu atlasi, vadību, komunikāciju, rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, uzraudzību, revīziju un pārvaldību. Lai izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās un palielinātu ES finansējuma sviras efektu, var notikt līdzekļu pārvietošana no citām Savienības programmām uz pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pasākumiem. Tādos gadījumos tiks ievēroti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumi.    

(9)Tomēr Programmas darbības būtu jāizmanto, lai samērīgi, bez dublēšanās un neatstumjot privāto finansējumu, novērstu tirgus nepilnības un nepietiekamu investīciju situācijas, un tām būtu jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība. Tas nodrošinās programmas darbību un ES valsts atbalsta noteikumu konsekventu izpildi, nepieļaujot iekšējā tirgus konkurences kropļojumus.

(10)Šajā regulā ir noteikts Euratom pētniecības un mācību programmas finansējums, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [atsauce jāatjaunina atbilstoši jaunajam iestāžu nolīgumam: 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību].

(11)Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Programmai būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. […] 21 (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finansiālo palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(12)Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tam būtu jāietver fiksētu summu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanas apsvēršana.

(13)Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu un Euratom līguma 106.a pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu un Euratom līguma 106.a pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam Kopienas finansējumam.

(14)Šīs Programmas politikas mērķus var sasniegt arī, izmantojot finanšu instrumentus fonda “Invest EU” politikas sadaļā, kas attiecas uz pētniecību un inovāciju. Finansiālais atbalsts būtu jāizmanto, lai samērīgi novērstu tirgus nepilnības un nepietiekamu investīciju situācijas, un darbībām nebūtu jādublējas, jāatstumj privātais finansējums vai jārada konkurences kropļojumi iekšējā tirgū. Darbībām būtu jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība.

(15)Lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku īstenošanu un lai izveidotu saskaņotu, vispusīgu un pārredzamu satvaru saņēmējiem, uz dalību Programmā un pētījumu rezultātu izplatīšanu ar atsevišķiem pielāgojumiem vai izņēmumiem būtu jāattiecina pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa” attiecīgie noteikumi. Programmā būtu jāpiemēro pamatprogrammā "Apvārsnis Eiropa” noteiktās definīcijas un darbības veidi.

(16)Dalībnieku garantiju fonds, kas izveidots saistība ar “Apvārsni 2020” un ko pārvalda Komisija, ir svarīgs aizsardzības mehānisms, kurš mazina riskus, kas ir saistīti ar vēl nesamaksātajām summām, kuras nav atmaksājuši saistības neizpildījušie dalībnieki. Tāpēc tas būtu jāsaglabā, un saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” izveidotajam savstarpējās apdrošināšanas mehānismam būtu jāattiecas arī uz darbībām atbilstīgi šai regulai.

(17)Kopīgajam pētniecības centram (JRC) būtu jāturpina visā Savienības politikas ciklā to apgādāt ar neatkarīgām uz klientu orientētām zinātniskām liecībām un tehnisko atbalstu. JRC tiešās darbības būtu jāīsteno elastīgi, efektīvi un pārredzami, ņemot vērā attiecīgās JRC lietotāju un Savienības politikas jomu vajadzības un nodrošinot Savienības finanšu interešu aizsardzību. JRC būtu jāturpina ģenerēt papildu resursi. 

(18)Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 22 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 23 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 24 un Padomes Regulu (ES) 2017/193 25 Savienības finanšu intereses jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, kuru vidū ir pārkāpumu, ieskaitot krāpšanu, novēršana, atklāšana, labošana un izmeklēšana, atgūstot zaudētus, nepareizi izmaksātus vai aplami izlietotus līdzekļus un, attiecīgā gadījumā, piemērojot administratīvas sankcijas. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 26 paredzēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(19)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus darbību īstenošanai saskaņā ar Programmu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 27 .

(20)Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo Programmu ir vajadzīgs izvērtēt, balstoties uz informāciju, kas savākta, izpildot īpašas uzraudzības prasības, tomēr izvairoties no pārmērīgas regulēšanas un neuzliekot administratīvu slogu, it īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā minētajās prasībās var iekļaut izmērāmus indikatorus, pēc kuriem novērtēt Programmas ietekmi katrā vietā.

(21)Ar Kopīgā pētniecības centra (JRC) valdi, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 96/282/Euratom 28 , ir notikušas apspriedes par JRC tiešo darbību zinātnisko un tehnoloģisko saturu.

(22)Komisija ir apspriedusies ar Euratom Zinātnes un tehnikas komiteju,

(23)Juridiskās noteiktības labad Regula (Euratom) Nr. [...] būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets 

Ar šo regulu izveido Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim ("Programma") un paredz noteikumus par dalību un rezultātu izplatīšanu atbilstīgi Programmai veicamajās netiešajās darbībās.

Regulā ir izklāstīti Programmas mērķi, budžets 2021.–2025. gadam, Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Kopiena”) finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. xxx (pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”) 29 . Definīcijās ietvertās atsauces uz Savienību un Programmu uzskata par atsaucēm uz Kopienu un šo Programmu. Piemērojot atkāpi, “darba programma” ir dokuments, ko Komisija pieņēmusi Programmas īstenošanai saskaņā ar šīs regulas 16. pantu.

3. pants

Programmas mērķi

1.Programmas vispārīgie mērķi ir šādi:

(a)īstenot kodolpētniecības un mācību pasākumus, lai atbalstītu nepārtrauktu kodoldrošuma, kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju uzlabošanu;

(b)potenciāli veicināt energosistēmas drošu, efektīvu un nekaitīgu dekarbonizāciju ilgtermiņā.

2.Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

(a)uzlabot drošu kodolenerģijas un ar elektroenerģijas ražošanu nesaistītu jonizējošā starojuma pielietojumu izmantošanu, tostarp kodoldrošumu, kodoldrošību, kodolgarantijas, aizsardzību pret radiāciju, drošu nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un dezekspluatāciju;

(b) uzturēt un attīstīt tālāk lietpratību un kompetenci Kopienā;

(c)veicināt kodolsintēzes enerģētikas attīstību un dot ieguldījumu kodolsintēzes ceļveža īstenošanā;

(d) atbalstīt Kopienas politiku kodoldrošuma, kodolgarantiju un kodoldrošības jomā.

3.Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos mērķus īsteno saskaņā ar I pielikumu.

4. pants

Budžets

1.Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums ir EUR 1 675 000 000 pašreizējās cenās.

2.Orientējošais 1. punktā minētās summas sadalījums ir:

(a)EUR 724 563 000 kodolsintēzes pētniecībai un attīstībai; 

(b)EUR 330 930 000 kodolskaldīšanai, drošībai un aizsardzībai pret radiāciju;

(c)EUR 619 507 000 tiešajām darbībām, ko īsteno Kopīgais pētniecības centrs.

Ikgadējās budžeta procedūras ietvaros Komisija nedrīkst atkāpties no šā panta 2. punkta c) apakšpunktā norādītās summas.

3.Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot arī, lai segtu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu darbību izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kas attiecas uz Programmas pārvaldību un īstenošanu, ieskaitot administratīvos izdevumus, un tās mērķu izpildes novērtēšanu. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādes un informācijas apmaiņas vajadzībām, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar Programmas pārvaldību.

4.Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 3. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2025. gada.

5.Budžeta saistības darbībām, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada iemaksās pa vairākiem gadiem.

6.Neskarot Finanšu regulu, izdevumi par darbībām, kas saistītas ar pirmajā darba programmā iekļautajiem projektiem, var būt attiecināmie izdevumi no 2021. gada 1. janvāra.

7.Resursus, kas piešķirti dalībvalstīm dalītas pārvaldības ietvaros un kas ir pārvietojami saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] 21. pantu, pēc šo dalībvalstu lūguma var pārvietot uz Programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

5. pants

Programmas asociētās trešās valstis

1.Par Programmas asociētajām valstīm var kļūt šādas trešās valstis:

(a)valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Kopienas programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Kopienu un šīm valstīm;

(b)valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Kopienas programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Kopienu un šīm valstīm;

(c)trešās valstis un teritorijas, kas atbilst visiem šiem kritērijiem:

–attīstītas spējas zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā;

–uzticība uz noteikumiem balstīta atvērta tirgus ekonomikai, ko atbalsta demokrātiskas iestādes, ieskaitot taisnīgu un vienlīdzīgu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu;

–aktīva tādas politikas sekmēšana, kas uzlabotu iedzīvotāju ekonomisko un sociālo labklājību.

Ikviena c) apakšpunktā minētā trešā valsts kļūst par Programmas asociēto valsti saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti īpašā nolīgumā, kurš aptver konkrētās trešās valsts dalību kādā Kopienas vai Savienības programmā, ja vien minētais nolīgums:

–nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz trešās valsts, kura piedalās Programmā, iemaksām un ieguvumiem;

–iekļauj nosacījumus dalībai Programmā, ieskaitot finansiālo iemaksu, kas tiek veiktas Programmā, un tās administratīvo izmaksu aprēķinu. Šīs iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;

–nepiešķir trešai valstij lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz Programmu;

–garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt tās finanšu intereses.

2.Katras trešās valsts asociācijas tvērumā ņem vērā mērķi sekmēt ekonomisko izaugsmi Savienībā ar inovācijas palīdzību. Tādējādi, izņemot valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, atsevišķas Programmas daļas var neiekļaut konkrētas valsts asociācijas nolīgumā.

3.Vajadzības gadījumā asociācijas nolīgumā paredz Savienībā iedibinātu tiesību subjektu dalību līdzvērtīgās asociēto valstu programmās saskaņā ar tajās izklāstītajiem nosacījumiem.

4.Nosacījumi, kas nosaka finansiālās iemaksas apjomu, nodrošina jebkuras tādas būtiskas nelīdzsvarotības automātisku korekciju, kas radusies salīdzinājumā ar summu, ko asociētajā valstī iedibinātie subjekti saņem, piedaloties Programmā, un šajā sakarā tiek ņemtas vērā Programmas pārvaldības, izpildes un darbības izmaksas.

6. pants

Finansējuma apgūšana un forma

1.Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar finansēšanas struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 61. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.Programmas finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas, godalgas un iepirkums. Programma finansējumu var nodrošināt arī finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

3.Programmas ietvaros izmantojamie galvenie darbības veidi ir noteikti un definēti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” II pielikumā.

4.Ar Programmu atbalsta arī tiešās darbības, ko veic JRC.

7. pants

Eiropas partnerības

1.Programmas daļas var tikt īstenotas Eiropas partnerību ietvaros.

2.Kopienas iesaistīšanās Eiropas partnerībās var notikt šādi:

(a)dalība partnerībās, kas izveidotas, pamatojoties uz saprašanās memorandu vai līgumisku vienošanos starp Komisiju un publiskajiem vai privātajiem partneriem, norādot partnerības mērķus, saistības attiecībā uz partneru finansiālajām iemaksām un/vai iemaksām natūrā, galvenos snieguma un ietekmes rādītājus un paredzēto izlaidi. Šeit ietverti komplementāri pētniecības un inovācijas pasākumi, kurus īstenojuši partneri Programmas ietvaros (kopīgi plānotās Eiropas partnerības);

(b)dalība un finansiālais ieguldījums pētniecības un inovācijas pasākumu programmā, pamatojoties uz partneriem noteiktajām saistībām veikt finansiālas iemaksas un iemaksas natūrā un integrēt to attiecīgos pasākumus, izmantojot Programmas līdzfinansēšanas darbību (līdzfinansētās Eiropas partnerības).

3.Eiropas partnerības

(a)izveido tad, ja tās Programmas mērķus var sasniegt efektīvāk nekā Kopiena viena pati;

(b)ievēro principus attiecībā uz Savienības pievienoto vērtību, pārredzamību, atklātību, ietekmi, sviras efektu, visu iesaistīto pušu ilgtermiņa finanšu saistībām, elastīgumu, saskanību un komplementaritāti ar Savienības, vietējām, reģionālām, valsts un starptautiskām iniciatīvām;

(c)izveido uz noteiktu laiku un ietver nosacījumus Programmas finansējuma pakāpeniskai izbeigšanai.

4.Noteikumi un kritēriji, kas attiecas uz to atlasi, īstenošanu, uzraudzību, izvērtēšanu un pakāpenisku izbeigšanu, ir izklāstīti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” III pielikumā.

8. pants

Atvērtā piekļuve un atvērtā zinātne

Programmā attiecīgā gadījumā piemēro pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumus par atvērto piekļuvi un atvērto zinātni.

9. pants

Atbalsttiesīgās darbības un dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumi

1.Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

2.Ievērojot šā panta trešo un ceturto punktu, Programmas atbalstītajām darbībām piemēro pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” II sadaļu par dalības noteikumiem. Tajā ietvertās atsauces uz Savienību un Programmu attiecīgā gadījumā uzskata par atsaucēm uz Kopienu un šo Programmu. Tajā ietvertās atsauces uz "drošības noteikumiem" ietver dalībvalstu aizsardzības intereses Euratom līguma 24. panta nozīmē.

3.Atkāpjoties no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 36. panta 4. punkta, tiesības iebilst var paplašināt, tās attiecinot uz neekskluzīvu licenču piešķiršanu.

4.Atkāpjoties no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 37. panta 5. punkta, saņēmējs, kas ir saņēmis Kopienas finansējumu, saviem rezultātiem piešķir piekļuvi Kopienas iestādēm, finansēšanas struktūrām vai Eiropas kopuzņēmumam “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām” nolūkā izstrādāt, īstenot un uzraudzīt Kopienas politikas virzienus un programmas vai saistības, kas izriet no starptautiskas sadarbības ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Šādas piekļuves tiesības ietver tiesības atļaut trešā personām izmantot rezultātus publiskā iepirkumā un tiesības piešķirt apakšlicences, un tās izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos, un tās piešķir bez autoratlīdzības.

5.Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms, kas izveidots saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, sedz risku, kurš saistīts ar to summu neatgūšanu, kuras saņēmējiem jāmaksā Komisijai vai Savienības finansēšanas struktūrām saskaņā ar šo regulu.

10. pants

Kumulatīvs, komplementārs un kombinēts finansējums

1.    Programmu īsteno sinerģijā ar citām Savienības finansēšanas programmām. Lai sasniegtu Programmas mērķus un risinātu problēmas, kas ir kopīgas Programmai un pamatprogrammai "Apvārsnis Eiropa", attiecībā uz pasākumiem, kas aptver Programmā noteiktos mērķus un/vai ar kuriem īsteno pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, var izmantot Kopienas finansiālo ieguldījumu. Konkrēti, Programma var sniegt finansiālu ieguldījumu Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajās darbībās nolūkā atbalstīt pasākumus, kas attiecas uz kodolpētniecību.

2.    Darbība, kurai piešķirts finansējums citā Savienības programmā, var saņemt finansējumu arī no Programmas ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Katras Savienības programmas finansējumam, kas piešķirts darbībai, piemēro attiecīgās finansētājas programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

3.    Darbības, kuras atbilst šādiem kumulatīviem, salīdzinošiem nosacījumiem:

a)    tās ir novērtētas Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;

b)    tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

c)    budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,

var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] [67.] panta 5. punktu un Regulas (ES) XX [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8.] pantu ar noteikumu, ka šādas darbības saskan ar attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro to fondu noteikumus, kuri sniedz atbalstu.

II NODAĻA

PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

11. pants

Darba programmas

1.Programmu īsteno, izmantojot darba programmas, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā, ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 16. panta 4. punktā paredzēto pārbaudes procedūru. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.

2.Papildus Finanšu regulas 110. panta prasībām darba programmā ietver:

(a)katrai darbībai piešķirto summu un orientējošu īstenošanas grafiku;

(b)attiecībā uz dotācijām prioritātes, atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijus un dažādo piešķiršanas kritēriju relatīvo īpatsvaru, kā arī kopējo attiecināmo izmaksu finansējuma maksimālo apmēru;

(c)visus saņēmēju papildu pienākumus saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 35. un 37. pantu.

3.Attiecībā daudzgadu darba programmu, kas attiecas uz JRC īstenotajām tiešajām darbībām, Komisija lūdz JRC valdes atzinumu saskaņā ar Lēmumu 96/282/Euratom.

12. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.Regulas II pielikumā papildus ietekmes ceļu rādītājiem ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas virzību uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

2.Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izstrādātu uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas noteikumus, tostarp II pielikuma grozījumus, lai vajadzības gadījumā pārskatītu un papildinātu ietekmes ceļu rādītājus un noteiktu atsauces vērtības un mērķrādītājus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3.Snieguma ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Kopienas līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

13. pants

Informēšana, komunikācija, publicitāte, izplatīšana un izmantošana

1.Programmas finansējuma saņēmēji atzīst Kopienas finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.Saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Kopienas politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

3.    Komisija izveido arī izplatīšanas un izmantošanas stratēģiju, lai palielinātu tādu Programmas pētniecības un inovācijas rezultātu un zināšanu pieejamību un izplatīšanu, kas palīdzēs paātrināt izmantošanu ceļā uz iekļūšanu tirgū un palielināt Programmas ietekmi. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Kopienas politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, kā arī informēšanas, komunikācijas, publicitātes, izplatīšanas un izmantošanas pasākumus, ciktāl tie saistīti ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

14. pants

Izvērtēšana

1.Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz programmu, tai sekojošo programmu un citām iniciatīvām, kas attiecas uz pētniecību un inovāciju.

2.Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc Programmas īstenošanas sākuma. Tajā ietver novērtējumu par iepriekšējo Euratom programmu ilgtermiņa ietekmi, un tā veido pamatu, lai vajadzības gadījumā koriģētu Programmas īstenošanu.

3.Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 1. pantā norādītā termiņa beigām Komisija veic Programmas galīgo izvērtēšanu. Tajā ietver novērtējumu par iepriekšējo Euratom programmu ilgtermiņa ietekmi.

4.Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

15. pants

Revīzijas

1.Programmas kontroles sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, īpaši attiecībā uz dalībniekiem.

2.Darbībām, kas saņem kopīgu finansējumu no dažādām Savienības programmām, revīziju veic tikai vienreiz, aptverot visas iesaistītās programmas un to attiecīgos piemērojamos noteikumus.

3.Komisija vai finansēšanas struktūra var paļauties uz apvienotām sistēmu revīzijām saņēmēju līmenī. Šīs apvienotās revīzijas ir fakultatīvas noteiktu veidu saņēmējiem un sastāv no sistēmu un procesa revīzijas, ko papildina darījumu revīzija, kuru veic kompetents neatkarīgs revidents, kas ir kvalificēts veikt grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK. Komisija vai finansēšanas struktūra tās var izmantot, lai gūtu vispārējas ticamības apliecinājumu par izdevumu pareizu finanšu pārvaldību un lai pārskatītu ex post revīziju līmeni un atzinumus par finanšu pārskatiem.

4.Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu Komisija vai finansēšanas struktūra var paļauties uz Kopienas finansējuma izmantošanas revīzijām, kuras veic citas personas vai subjekti, tostarp tādas, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti.

5.Revīziju var veikt laikposmā līdz diviem gadiem pēc atlikuma maksājuma veikšanas.

16. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Komiteja tiekas divos dažādos sastāvos, kuri attiecīgi nodarbojas ar Programmas aspektiem, kas saistīti ar kodolskaldīšanu, un aspektiem, kas saistīti ar kodolsintēzi.

3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

4.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

5.Ja komitejas atzinumu plānots saņemt rakstiskā procedūrā, minēto procedūru beidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

6.Komisija regulāri informē komiteju par Programmas īstenošanas gaitu un laikus sniedz informāciju par visām darbībām, kas ir ierosinātas vai tiek finansētas saskaņā ar Programmu.

17. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības uz dokumentu pamata un uz vietas veikt revīziju vai – starptautisku organizāciju gadījumā saskaņā ar nolīgumiem, kas ar tām noslēgti, – pārbaudes attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kuri saskaņā ar šo regulu ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

2.Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar Savienības finansējumu vai budžeta garantijām atbilstīgi šai regulai.

3.Saskaņā ar savstarpējas tiesiskās palīdzības nolīgumiem trešo valstu un starptautisko organizāciju kompetentajām iestādēm var būt jāsadarbojas arī ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), ja tā veic tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kas ir tās kompetencē atbilstīgi Regulai (ES) 2017/1939.

4.Neskarot 1. un 2. punktu, no šīs regulas īstenošanas izrietošajos sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un citos juridisko saistību dokumentos, kā arī nolīgumos, ar ko izveido budžeta garantiju, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apskates uz vietas. Tajos ietilpst noteikumi, kas nodrošina, lai Savienības līdzekļu apgūšanā vai atbalstīto finansēšanas darījumu, ko pilnībā vai daļēji atbalsta ar budžeta garantiju, īstenošanā iesaistītās trešās puses piešķirtu līdzvērtīgas tiesības.

III NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Atcelšana

Regulu [Nr. ..., ar ko izveido Euratom programmu 2019.–2020. gadam] atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

19. pants

Pārejas noteikumi

1.Šī regula neskar attiecīgo darbību, kas tiek īstenotas saskaņā ar Regulu [Euratom programmu 2019.–2020. gadam], turpināšanu vai grozīšanu, un minēto regulu turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to slēgšanai. 

2.Vajadzības gadījumā visus uzdevumus, kurus nav pabeigusi ar Regulu [Euratom programma 2019–2020] izveidotā komiteja, pārņem 16. pantā minētā komiteja.

3.No Programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo programmu – [Euratom programma 2019-2020].

4.Atmaksājumi no finanšu instrumentiem, kas izveidoti ar Regulu (ES) [Euratom programma 2019–2020], var tik ieguldīti programmā “Invest EU”, ko izveido ar Regulu XX 30 .

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-ās) politikas joma(-as) (programmas kopa)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Plānotie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgā(-ās) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-as) un budžeta izdevumu pozīcija(-as)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas joma(-as) (programmas kopa)

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

X jaunu darbību

◻ jaunu darbību, kas balstās uz iepriekš veiktu izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 31  

◻ spēkā esošas darbības turpināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

X ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–X    2021. gada 1. janvāris – 2025. gada 31. decembris.

–X    Finansiālā ietekme no 2021. gada līdz 2025. gadam saistību apropriācijām un no 2021. gada līdz 2031. gadam — maksājumu apropriācijām

◻ beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.6.Plānotie pārvaldības veidi 32  

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešajām valstīm vai to izraudzītām struktūrvienībām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrvienībām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrvienībām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā, kāda tā paredzēta Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā, un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, iedaļā “Piezīmes” sniedziet papildu informāciju.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

2.2.3.Pārbaužu izmaksas un to lietderības pamatojums (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto fondu vērtība”) un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas un programmas slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija un jauna(-as) ierosinātā(-ās) budžeta izdevumu pozīcija(-as)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

–◻Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas tālāk norādītajā veidā.

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.1.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–☑    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu tālāk minētajā veidā.

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Šajos skaitļos iekļauti tikai pilnvarotie darbinieki, kas 2020. gadā strādā ģenerāldirektorātos, un nav iekļauti papildu darbinieki, kuru darbu apmaksā no turpmāko asociēto valstu iemaksām, kā arī darbinieki, kas nepieciešami gadījumā, ja Komisija nolemj uzticēt atsevišķu Programmas daļu veikšanu saskaņā ar Euratom līguma 10. pantu.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.3.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–◻    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–X    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.

–X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–X     citus ieņēmumus

Norādiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām X    

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) budžeta izdevumu pozīciju(-as).

Citas piezīmes (piem., metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    Piecu gadu laika ierobežojums ir noteikts Euratom līguma 7. pantā.

(2)    Tās ietver kodoldrošumu, kodoldrošību, radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanu, kodolsintēzes enerģētiku un aizsardzību pret radiāciju.

(3)    Tiešās darbības ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kurus Komisija īsteno ar Kopīgā pētniecības centra (“JRC”) starpniecību.

(4)    Netiešās darbības ir pētniecības un inovācijas pasākumi, kurus uzņemas dalībnieki un kuri saņem finansiālu atbalstu no Eiropas Atomenerģijas kopienas.

(5)

   Pētniecības iekārta ar mērķi pierādīt kodolsintēzes spēkstaciju galvenos principus rūpnieciskā mērogā. ITER neražos elektroenerģiju.

(6)    Demonstrējuma kodolsintēzes spēkstacija — iekārta, kas paredzēta pēc ITER, lai demonstrētu visus kodolsintēzes spēkstacijas elementus, tostarp elektroenerģijas ražošanu ar slēgtu kodoldegvielas ciklu.

(7)    Tostarp priekšlikums paplašināt 2019.–2020. gada programmu (COM (2017) 698).

(8)    Iniciatīva palīdz īstenot šādas Komisijas prioritātes: nodarbinātība, izaugsme un ieguldījumi; digitālais vienotais tirgus; spēcīga enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku; ciešāks un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu; ES kā spēcīgāks globālais dalībnieks.

(9)     Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija , 2016. gada jūnijs.

(10)    OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.

(11)    OV L 219, 25.7.2014., 42. lpp.

(12)    OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.

(13)    OV L 13, 17.1.2014., 1. lpp.

(14)    Eiropas drošības programma, COM (2015) 185 final. Rīcības plāns sagatavotības pret ķīmiskiem, bioloģiskiem un radioloģiskās drošības un kodoldrošības riskiem uzlabošanai, COM(2017) 610 final.

(15)    COM (2017) 697 un SWD(2017) 426 un 427.

(16)     https://ec.europa.eu/research/evaluations/index_en.cfm?pg=h2020evaluation  

(17)    2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.

(18)    ... atzinums. Atzinums sniegts pēc apspriešanās, kas nav obligāta.

(19)    OV C ....., .lpp. Atzinums sniegts pēc apspriešanās, kas nav obligāta.

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes […] Regula (ES) Nr. […], ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu EU FP9 2021.–2027. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (OV […]).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(22)    Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(23)    Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(24)    Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(27)

   Komisijas 1996. gada 10. aprīļa Lēmums 96/282/Euratom par Kopīgā pētniecības centra reorganizāciju (OV L    107, 30.4.1996., 12. lpp.).

(28)    Pilns nosaukums + OV atsauce.

(29)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

(30)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļvietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(31)    % no vērtības EUR pret visiem pielāgojumiem tiešajās izmaksās ES budžeta labā

(32)    Dif. – diferenciētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(33)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(34)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(35)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(36)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(37)    Šajos skaitļos iekļauti tikai pilnvarotie darbinieki, kas 2020. gadā strādā ģenerāldirektorātos, un nav iekļauti papildu darbinieki, kuru darbu apmaksā no turpmāko asociēto valstu iemaksām, kā arī darbinieki, kas nepieciešami gadījumā, ja Komisija nolemj uzticēt atsevišķu Programmas daļu veikšanu saskaņā ar Euratom līguma 10. pantu.

(38)    Šie skaitļi norāda aplēstos maksimālos administratīvos izdevumus, kas vajadzīgi juridiskā pamata īstenošanai.

(39)    Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(40)    Divpusēji asociācijas nolīgumi vēl nav noteikti. Asociēto valstu veiktās iemaksas papildinās šajā tiesību akta finanšu pārskatā norādītās summas.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,7.6.2018

COM(2018) 437 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2021.–2025. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa"

I PIELIKUMS

Konkrētie Programmas mērķi, kas uzskaitīti 3. panta 2. punktā, tiek īstenoti saskaņā ar šajā pielikumā aprakstītajiem darbības pamatvirzieniem. Īstenojot šos konkrētos mērķus, Programma atbalsta dalībvalstis Euratom tiesību aktu 1 īstenošanā un pastiprina dalībvalstu un privātā sektora pētniecības centienus.

Lai sasniegtu konkrētos mērķus, Programma atbalstīs transversālus pasākumus, kas nodrošina pētniecības centienu sinerģiju kopīgu problēmu risināšanā. Tiks nodrošināta atbilstoša saikne un mijiedarbība ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, piemēram, izziņojot kopīgus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus. Saistītās pētniecības un inovācijas darbības var saņemt finansiālu atbalstu arī no fondiem saskaņā ar Regulu [Kopīgo noteikumu regula], ciktāl tās atbilst šo fondu mērķiem un noteikumiem.

Šajā pielikumā uzskaitītās darbības ietver starptautisko sadarbību kodolpētniecībā un inovācijā miermīlīgiem mērķiem, pamatojoties uz kopīgiem mērķiem un savstarpēju uzticēšanos, nolūkā radīt acīmredzamu un būtisku labumu Savienībai, tās iedzīvotājiem un videi. Minētajā sadarbībā ietilpst starptautiskā sadarbība ar daudzpusēju struktūru (piemēram, SAEA, IEA, ESAO, ITER, GIF) palīdzību. JRC kā Euratom īstenošanas pārstāvis ceturtās paaudzes starptautiskajā forumā (GIF) turpinās koordinēt Kopienas ieguldījumu GIF.

Darba programmu prioritātes jānosaka Komisijai, pamatojoties uz savām politikas prioritātēm un valsts iestāžu un tādu kodolpētniecībā ieinteresēto personu ieguldījumu, kas apvienojušās struktūrās vai satvaros, piemēram, Eiropas tehnoloģiju platformās, asociācijās, iniciatīvās un tehniskos forumos saistībā ar kodolsistēmām un kodoldrošumu, radioaktīvo atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas apsaimniekošanu un aizsardzību pret radiāciju/nelielas starojuma devas radītu risku, kodolgarantijām un kodoldrošību, kodolsintēzes pētniecību, vai jebkurā citā atbilstošā kodolenerģijas jautājumos ieinteresēto personu organizācijā vai forumā.

Programmas finansējumu varēs saņemt pētniecībai un apmācībai šādās jomās:

(a)uzlabot drošu kodolenerģijas un ar elektroenerģijas ražošanu nesaistītu jonizējošā starojuma pielietojumu izmantošanu, tostarp kodoldrošumu, kodoldrošību, kodolgarantijas, aizsardzību pret radiāciju, drošu nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un dezekspluatāciju

(1)kodoldrošums: Kopienā izmantoto reaktoru sistēmu un kodoldegvielas ciklu drošums vai, ciktāl tas vajadzīgs, lai saglabātu plašo lietpratību kodoldrošuma jomā Kopienā, to reaktoru veidu un kodoldegvielas ciklu drošums, kuri var tikt izmantoti nākotnē, koncentrējoties tikai uz drošuma aspektiem, tostarp uz visiem kodoldegvielas cikla aspektiem, piemēram, sadalīšanu un transmutāciju;

(2)droša nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana: vidējas radioaktivitātes atkritumu, augstas radioaktivitātes atkritumu un ilgdzīvojošo radioaktīvo atkritumu, nostrādātās kodoldegvielas un citu radioaktīvo atkritumu plūsmu un veidu, attiecībā uz kuriem pašlaik nav rūpnieciski pārdomātu procesu, apsaimniekošana un jo īpaši apglabāšana; radioaktīvo atkritumu minimalizēšana un šo atkritumu radiotoksiskuma samazināšana; zināšanu un kompetences pārvaldība un nodošana starp paaudzēm un dalībvalstu programmām radioaktīvo atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas apsaimniekošanas jomā;

(3)dezekspluatācija: pētniecība nolūkā izstrādāt un novērtēt tehnoloģijas kodoliekārtu dezekspluatācijai un vides atveseļošanai; atbalsts apmaiņai ar paraugpraksi un zināšanām attiecībā uz dezekspluatāciju;

(4)kodolenerģētikas zinātnes un jonizējošā starojuma pielietojumi, aizsardzība pret radiāciju, gatavība ārkārtas situācijām:

–kodolenerģētikas zinātnes un jonizējošā starojuma tehnoloģiju pielietojumi medicīnas, rūpniecības un pētniecības jomās,

–riski, ko rada rūpniecībā, medicīnā vai vidē saņemtu nelielu starojuma devu iedarbība,

–gatavība ārkārtas situācijām saistībā ar negadījumiem, kas saistīti ar radiāciju, un pētījumi par radioekoloģiju,

–radioizotopu piegāde un izmantošana,

–pētījumi par modeļiem saistībā ar radioloģisko izkliedi vidē un atbalsts datu apmaiņai, brīdināšanas sistēmām un sadarbībai mērīšanas metožu jomā 2 (jāīsteno ar tiešajām darbībām);

(5)kodoldrošība, kodolgarantijas un kodolieroču neizplatīšana (jāīsteno ar tiešajām darbībām):

–metodes un tehnoloģija, kas paredzētas, lai atbalstītu un pastiprinātu Kopienas un starptautiskās garantijas,

–Euratom drošības pasākumu sistēmas operatīvais atbalsts un mācības,

–tehniskais atbalsts Neizplatīšanas līguma īstenošanai kodolgarantiju jomā, ieskaitot atbalstu ES eksporta kontroles režīma stiprināšanai,

–atbalsts CBRN (ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolvielu) regulējumam un saistītajām Kopienas stratēģijām,

–metodes un tehnoloģijas kodolmateriālu un radioaktīvo materiālu, kuriem nepiemēro reglamentējošu kontroli, atklāšanai un incidentu, kas saistīti ar šādiem materiāliem, novēršanai un reaģēšanai uz tiem, ieskaitot kodolkriminālistiku,

–atbalsts spēju veidošanai kodoldrošības jomā ar Eiropas Kodoldrošības mācību centra palīdzību;

(b)uzturēt un attīstīt tālāk lietpratību un kompetenci Savienībā

(1)izglītība, apmācība un mobilitāte, ieskaitot izglītības un apmācības shēmas, tādas kā Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA);

(2)inovācijas veicināšana, zināšanu pārvaldība, izplatīšana un izmantošana kodolenerģētikas zinātnes un tehnoloģiju jomā;

(3)atbalsts tehnoloģiju nodošanai no pētniecības rūpniecības nozarei;

(4)atbalsts konkurētspējīgas Eiropas rūpnieciskās spējas sagatavošanai un attīstīšanai kodolsintēzes jomā;

(5)atbalsts Eiropas un starptautisko pētniecības infrastruktūru, tostarp JRC infrastruktūru, nodrošināšanai, pieejamībai un atbilstīgai piekļūstamībai 3 ;

(6)lai attīstītu kodolenerģētikas zinātni kā pamatu standartizācijas atbalstam, tiešās darbības nodrošinās jaunākos references datus, materiālus un mērījumus, kas saistīti ar kodoldrošību, kodolgarantijām un kodoldrošību, kā arī citiem lietojumiem, piemēram, kodolmedicīnu;

(c)veicināt kodolsintēzes enerģētikas attīstību un dot ieguldījumu kodolsintēzes ceļveža īstenošanā

Līdzfinansēta Eiropas partnerība kodolsintēzes pētniecības jomā īstenos ceļvedi, lai līdz šā gadsimta otrajai pusei sasniegtu kodolsintēzes elektroenerģijas ražošana mērķi. Šajā īstenošanā cita starpā var ietilpt:

(1)pašreizējo un nākotnes kodolsintēzes iekārtu izmantošana. Šim nolūkam vajadzības gadījumā darbības dotācijas var piešķirt kodolsintēzes pētniecības infrastruktūrām;

(2)gatavošanās nākotnes kodolsintēzes spēkstacijām, izstrādājot visus attiecīgos aspektus, tostarp materiālus, tehnoloģijas un projektus.

(3)Mērķtiecīgas izglītības un apmācības programmas īstenošana papildus pasākumiem saskaņā ar b) punkta 1. apakšpunktu;

(4)kopīgo pasākumu koordinēšana ar kopuzņēmumu “Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām”;

(5)sadarbība ar ITER organizāciju;

(6)zinātniskā sadarbība saistībā ar Euratom starptautiskajiem nolīgumiem.

Līdzfinansētā Eiropas partnerība kodolsintēzes jomā tiks īstenota, piešķirot dotāciju tiesību subjektiem, ko iedibinājušas vai izraudzījušās dalībvalstis vai trešās valstis, kas ir Programmas asociētās valstis. Dotācija var ietvert līdzekļus natūrā no Kopienas vai Komisijas personāla norīkošanu;

(d)atbalstīt Kopienas politiku kodoldrošuma, kodolgarantiju un kodoldrošības jomā 

Ar tiešajām darbībām tiks atbalstīta Savienības politika kodoldrošuma, kodolgarantiju un kodoldrošības jomā un attiecīgo tiesību aktu īstenošana, nodrošinot neatkarīgas zinātniskas un tehniskas liecības un lietpratību.

II PIELIKUMS

Galvenie ietekmes ceļu rādītāji

Ietekmes ceļi un ar tiem saistītie galvenie ietekmes ceļu rādītāji strukturē Euratom programmas darbības virzības uz tās konkrētajiem mērķiem uzraudzību. Ietekmes ceļiem ir būtisks laika aspekts: izšķir īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmes ceļus. Ietekmes ceļu rādītāji kalpo par norādēm, kas ļauj spriest par panākto progresu konkrētu mērķu sasniegšanā. Mikrodati, kas ir pamatā galvenajiem ietekmes ceļu rādītājiem un kas tiks izmantoti kopīgi ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, tiks vākti centralizēti pārvaldītā un saskaņotā veidā, radot minimālu informācijas sniegšanas slogu saņēmējiem. Galvenos ietekmes ceļu rādītājus var sīkāk precizēt Programmas īstenošanas laikā.

Uz zinātni radītās ietekmes ceļu rādītāji

Ir sagaidāms, ka Programma palīdzēs uzlabot zināšanas par kodoldrošuma un drošības stiprināšanu, drošiem jonizējošā starojuma pielietojumiem, nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, aizsardzību pret radiāciju un kodolsintēzes enerģētikas attīstību. Panākumi šajā jomā tiks mērīti, izmantojot indikatorus attiecībā uz zinātniskajām publikācijām, kodolsintēzes ceļveža īstenošanas virzību, lietpratības un prasmju pilnveidi, piekļuvi pētniecības infrastruktūrām.

Uz sabiedrību radītās ietekmes ceļu rādītāji

Programma palīdz pievērsties ES politikas prioritātēm attiecībā uz kodoldrošumu un drošību, aizsardzību no radiācijas, jonizēta starojuma pielietojumiem, izmantojot pētniecību un inovāciju, kā liecina tādu projektu portfeļi, kuri ģenerē izlaidi, kas veicina problēmu risināšanu šajās jomās. Ietekme uz sabiedrību tiek mērīta arī saistībā ar konkrētu izstrādi kodoldrošības un kodolgarantiju jomā.

Uz inovāciju radītās ietekmes ceļu rādītāji

Paredzams, ka Programma radīs tādu ietekmi uz inovāciju, kas atbalstīs tās konkrēto mērķu sasniegšanu. Panākumi šajā jomā tiks novērtēti, izmantojot rādītājus, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām, inovatīviem produktiem, metodēm un procesiem un to izmantošanu, kā arī darbvietu radīšanu.

Uz politiku radītās ietekmes ceļu rādītāji

Programma nodrošina zinātniskus pierādījumus politikas veidošanai. Tas jo īpaši attiecas uz zinātnisko atbalstu citiem Komisijas dienestiem, piemēram, atbalstu Euratom garantijām, vai uz kodolenerģijas un jonizējošā starojuma jomu direktīvu īstenošanu dalībvalstīs 4 .

Mērķrādītāji tiks noteikti attiecībā uz netiešajām un tiešajām darbībām, lai atspoguļotu katras programmas daļas sagaidāmos rezultātus.

(1)    Īpaši Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīva 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2014. gada 8. jūlija Direktīvu 2014/87/Euratom; Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīva 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai; Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīva 2006/117/Euratom par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli; Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīva 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom; Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīva 2013/51/Euratom, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī, un Padomes 2016. gada 15. janvāra Regula (Euratom) 2016/52, ar ko nosaka maksimālos pieļaujamos pārtikas un barības radioaktīvā piesārņojuma līmeņus pēc kodolavārijas vai jebkuras citas radiācijas avārijsituācijas.

(2)    Euratom 35., 36., 38. pants; Padomes Lēmums 87/600/Euratom.

(3)

   Pamatojoties uz progresīvo ieguldījumu plānu attiecībā JRC infrastruktūrām.

(4)

   Padomes 2014. gada 8. jūlija Direktīva 2014/87/Euratom, ar kuru groza Direktīvu 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru, Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīva 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai; un Komisijas 2005. gada 8. februāra Regula (Euratom) Nr. 302/2005 par Euratom drošības pasākumu piemērošanu.