EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 31.5.2018

COM(2018) 369 final

2018/0194(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls IV”) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam

{SWD(2018) 281 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Šajā priekšlikumā par piemērošanas datumu ir noteikts 2021. gada 1. janvāris, un tas ir izstrādāts 27 dalībvalstu Savienībai saskaņā ar Eiropadomes 2017. gada 29. martā saņemto Apvienotās Karalistes paziņojumu par tās nodomu izstāties no Eiropas Savienības un Euratom, balstoties uz Eiropas Savienības Līguma 50. pantu.

·Pamatojums un mērķi

Euro kā Eiropas Savienības vienotā valūta ir Eiropas interešu pamatā, kuras integritāte ir jāaizsargā visās tās dimensijās. Euro viltošana rada patiesu problēmu Savienībai un tās iestādēm. Tās draudi joprojām ir būtiski, par ko liecina arvien lielāka augstas kvalitātes viltotu euro un drošības elementu pieejamība internetā/tumšajā tīklā un viltošana karstajos punktos, piemēram, Kolumbijā, Peru un Ķīnā. Naudas viltojumi kaitē iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo radītie zaudējumi netiek atlīdzināt pat tad, ja viltojumi saņemti labticīgi. Vispārīgāk runājot, tas ietekmē iedzīvotāju un uzņēmumu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu un uzticību īstām euro banknotēm un monētām.

·Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Kopš euro kā vienotās valūtas ieviešanas ir nepieciešams aizsargāt euro pret viltošanu ES līmenī un izveidot īpašu programmu šim nolūkam. Pašreizējā programma “Perikls 2020” ir īpaši paredzēta euro banknošu un monētu aizsardzībai pret viltošanu 1 , un tā tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 331/2014 2 .

Programmas “Perikls 2020” īpašā starptautiskā un daudzdisciplīnu 3 pieeja un uzsvars uz spēju veidošanu, lai aizsargātu euro, padara to par unikālu starp ES līmeņa programmām. Citus Savienības politikas virzienus, piemēram, Iekšējās drošības fonda (IDF) policijas instrumentu un Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas instrumentu (TAIEX) var uzskatīt par papildinošiem, kā apstiprinājušas vairākas valstu iestādes 4 .

Šis tiesību akta priekšlikums attiecas uz iniciatīvu turpināt programmu “Perikls 2020” pēc 2020. gada.

·Saskaņotība ar citām Savienības politikas jomām

Euro stabila aizsardzība pret viltošanu ir būtisks drošības elements, kas ir viens no ES rīcības galvenajiem punktiem, kā minēts pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni. Viltošanas un ar to saistītās krāpšanas novēršana un apkarošana saglabā euro sistēmas integritāti, tādējādi palielinot ES ekonomikas konkurētspēju un nodrošinot publisko finanšu ilgtspēju. Tāpēc tā ir tieši saistīta arī ar Savienības mērķi uzlabot ekonomiskās un monetārās savienības efektīvu darbību.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

·Juridiskais pamats

Savienības tiesību akti, kas attiecas uz euro aizsardzību pret viltošanu, ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 133. panta darbības jomā. Šis noteikums paredz, ka Eiropas Parlaments un Padome, rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, pēc apspriešanās ar Eiropas Centrālo banku nosaka pasākumus, kas vajadzīgi euro kā vienotās valūtas izmantošanai. Programmas “Perikls” piemērošana tiks attiecināta uz dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, vienlaikus sagatavojot priekšlikumu regulai, pamatojoties uz LESD 352. pantu.

·Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Šis priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. Eiropas vienotās valūtas kā sabiedriska labuma aizsardzībai ir skaidra starpvalstu dimensija, un tāpēc euro aizsardzība pārsniedz atsevišķu dalībvalstu intereses un atbildību. Ņemot vērā euro pārrobežu apriti un starptautiskās organizētās noziedzības padziļināto iesaisti euro viltošanas jomā (ražošana un izplatīšana), valstu aizsardzības sistēmas ir jāpapildina ar ES iniciatīvu, lai nodrošinātu viendabīgu valsts un starptautisko sadarbību, kā arī lai stātos pretī iespējamiem jauniem starptautiskiem riskiem.

Saskaņā ar šīs programmas starpposma novērtējumu “Programmas pievienotā vērtība būtībā ir tās spēja atbalstīt starptautiskās sadarbības formas, kuras valsts iestādēm nav pieejamas, ņemot vērā tās īpašo starptautisko dimensiju 5 .” Programma ir neapšaubāmi veicinājusi starptautisku un pārrobežu sadarbību Eiropas Savienībā, kā arī starptautiskā mērogā, nodrošinot euro vispārēju aizsardzību pret viltošanu, un jo īpaši ir uzņēmusies atbildību par īpašu jaunu draudu novēršanu (piemēram, dziļie/tumšie tīkli) un (sarežģītām) attiecībām ar dažām valstīm (piemēram, Ķīnu), jo atsevišķām dalībvalstīm ir grūti pašām efektīvi novērst šos draudus. Tādas iniciatīvas kā dialoga izveide ar Ķīnas pretviltošanas iestādēm 6 un atbalsts euro aizsardzības darbībām Latīņamerikā 7 nebūtu bijis iespējams īstenot bez šīs programmas. Starp šīm starpvalstu tēmām ir arī pētniecība saistībā ar otrās paaudzes euro monētu novatoriskiem drošības elementiem.

·Proporcionalitāte

Ierosinātā regula ir nepieciešama, derīga un piemērota vēlamā mērķa sasniegšanai. Tajā ierosināts efektīvi stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un starp Komisiju un dalībvalstīm, neierobežojot dalībvalstu spēju aizsargāt euro pret viltošanu. Rīcība Savienības līmenī ir pamatota, jo tā nepārprotami palīdz dalībvalstīm kopīgi aizsargāt euro un mudina izmantot kopīgas Savienības struktūras, lai palielinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm 8 ..

·Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais instruments ir regula saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 331/2014, ar ko izveido programmu “Perikls 2020”. Ir pierādīts, ka Regula sniedz juridisko noteiktību, kas vajadzīga euro efektīvai aizsardzībai pret viltošanu, ko nevarētu panākt ar citiem juridiskiem instrumentiem.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

·Retrospektīvie izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Programmas termiņa vidusposma novērtējumu veica neatkarīgs līgumslēdzējs, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 331/2014 13. panta 4. punktu. Komisija 2017. gada 6. decembrī pieņēma paziņojumu COM (2017) 741 Eiropas Parlamentam un Padomei par programmas vidusposma novērtējuma rezultātiem, kurā tā piekrīt secinājumam, ka programmai būtu jāturpinās līdz tās dabīgā termiņa beigām 2020. gadā, atbalsta programmas turpināšanu pēc 2020. gada, ņemot vērā tās ES pievienoto vērtību, tās ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju, un piekrīt programmas novērtējumam par programmas kā autonomas programmas turpināšanai pēc 2020. gada 9 . Neatkarīgajā novērtējumā secināts, ka visi konstatējumi tuvinās nepārprotami pozitīvam vispārējam novērtējumam attiecībā uz ES pievienoto vērtību, saskaņotību, atbilstību, efektivitāti, ilgtspēju un efektivitāti. Lai vēl vairāk stiprinātu programmas efektivitāti, novērtējumā ierosināts:

–veicināt kompetento valsts iestāžu lielāku līdzdalību 10 : būtu jāapsver iespēja izveidot kontaktus ar valstu lēmumu pieņēmējiem, lai nodrošinātu, ka programmas piedāvātās iespējas ir labi izprastas;

–vienkāršot pieteikumu iesniegšanas procesu: būtu jāizpēta iespēja iesniegt pieteikumus un citus attiecīgus dokumentus tiešsaistē;

–stiprināt uzraudzības procesu: ieteicams veikt programmas galveno darbības rādītāju iespējamo grozījumu, lai iekļautu kvalitatīvus rādītājus.

·Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Tēma, kas attiecas uz euro aizsardzību pret viltošanu, un DFS priekšlikums par programmas “Perikls 2020” turpināšanu tika iekļauts sabiedriskajā apspriešanā par ES līdzekļiem drošības jomā, attiecībā uz kuru apspriešanās periods bija no 2018. gada 10. janvārim līdz 2018. gada 9. martam. Kopumā tika saņemtas 153 atsauksmes no privātā un publiskā sektora ieinteresētajām personām, no kurām 20 (13, 07 %) īpaši attiecās uz programmu “Perikls 2020” 11 . Šie respondenti uzsvēra programmas “Perikls 2020” lielo nozīmi, 50 % īpaši uzsvēra programmas ES pievienoto vērtību starptautiskās sadarbības nodrošināšanā. Attiecībā uz nepieciešamību grozīt vai papildināt programmu/fondu mērķus šajā politikas jomā, viedokļi dalījās, četri respondenti ierosināja saglabāt finansējuma līmeni, kā tas ir patlaban, un trīs respondenti atbalstīja līdzekļu palielināšanu.

·Ietekmes novērtējums

·Vienkāršošana

Programmas “Perikls 2020” vidusposma novērtējumā kā vienkāršošanas pasākums programmas turpināšanai ir paredzēta iespēja iesniegt pieteikumus un citus attiecīgus dokumentus tiešsaistē. Turklāt, lai vienkāršotu programmas “Perikls 2020” dotāciju finansiālo īstenošanu, 2017. gadā tika ieviestas vienības uzturēšanās izmaksas 12 .

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam pašreizējās cenās ir EUR 7 700 000. Šī summa atbilst Komisijas priekšlikumam par nākamo daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam 13 . Priekšlikumā regulai ir pievienots tiesību akta finanšu pārskats, kurā izklāstīta ietekme uz budžetu un norādīti vajadzīgie cilvēkresursi un administratīvie resursi.

5.CITI ELEMENTI

·Uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu minētās trīs iestādes piekrita tiesību aktos noteikt ziņošanas, uzraudzības un novērtēšanas prasības, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm.

Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu un priekšlikuma 12. un 13. pantu:

–Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz gada informāciju par rezultātiem, tostarp saskanību un papildināmību ar citām ES programmām, ņemot vērā rādītājus, kas noteikti šā priekšlikuma pielikumā;

–programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par programmas īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma; kā arī

–programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. pantā noteiktā laikposma beigām Komisija veic programmas nobeiguma novērtējumu.

2018/0194 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls IV”) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 14 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 15 ,

tā kā:

1.Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas sev mērķi – noteikt pasākumus, kas nepieciešami euro kā vienotās valūtas izmantošanai. Minētie pasākumi paredz euro aizsardzību pret viltošanu un ar to saistītiem krāpšanas veidiem, tādā veidā padarot efektīvāku Savienības ekonomiku un nodrošinot publisko finanšu ilgtspēju.

2.Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2001 16 nosaka informācijas apmaiņu, sadarbību un savstarpēju palīdzību, tādējādi izveidojot saskaņotu pamatu euro aizsardzībai. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu euro aizsardzības līmeni visā Savienībā. Minētās regulas iedarbība ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1339/2001 17 tika attiecināta arī uz tām dalībvalstīm, kas nav pieņēmušas euro par savu vienoto valūtu.

3.Darbības ar mērķi veicināt informācijas un darbinieku apmaiņu, tehnisko vai zinātnisko atbalstu un specializētas mācības būtiski palīdz aizsargāt Savienības vienoto valūtu pret viltošanu un ar to saistītu krāpšanu un tādējādi sasniegt augstu un līdzvērtīgu aizsardzības līmeni visā Savienībā, vienlaikus apliecinot Savienības spēju apkarot nopietnu organizēto noziedzību.

4.Programma euro aizsardzībai pret viltošanu veicina Savienības iedzīvotāju informētību, uzlabo euro aizsardzību, jo īpaši regulāri darot zināmus to darbību rezultātus, kuras īstenotas saskaņā ar minēto programmu.

5.Līdzšinējais atbalsts šādām darbībām, izmantojot Padomes Lēmumus 2001/923/EK 18 un 2001/924/EK 19 , kas vēlāk tika grozīti un paplašināti ar Padomes Lēmumiem 2006/75/EK 20 , 2006/76/EK 21 , 2006/849/EK 22 , 2006/850/EK 23 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 331/2014/EK 24 , deva iespēju pastiprināt Savienības un dalībvalstu darbības tādā jomā kā euro aizsardzība pret viltošanu. Programmas euro aizsardzībai pret viltošanu (programmas “Perikls”) mērķi laikposmam no 2002. līdz 2006. gadam un no 2007. līdz 2013. un 2014. gadam līdz 2017. gadam 25 ir veiksmīgi sasniegti.

6.Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par programmas “Perikls 2020” starpposma novērtējumu Komisija secināja, ka programmas “Perikls 2020” turpināšana pēc 2020. gada būtu jāatbalsta, ņemot vērā tās ES pievienoto vērtību, tās ilgtermiņa ietekmi un tās darbību ilgtspēju.

7.Vidusposma novērtējumā iekļautais padoms bija tāds, ka būtu jāturpina programmas “Perikls 2020” finansētie pasākumi, ņemot vērā iespējas vienkāršot pieteikumu iesniegšanu, veicināt saņēmēju diferencēšanu, turpināt koncentrēties uz jauniem un atkārtotiem viltošanas draudiem un racionalizēt galvenos darbības rādītājus.

8.Tāpēc būtu jāpieņem jauna programma laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam (programma “Perikls IV”). Būtu jānodrošina, ka programma “Perikls IV” saskan ar citām attiecīgajām programmām un darbībām un papildina tās. Tādēļ – nolūkā īstenot programmas “Perikls IV” piemērošanu un lai novērtētu ar euro aizsardzību saistītās vajadzības, Komisijai būtu jāveic visas nepieciešamās apspriešanās ar galvenajām iesaistītajām personām, jo īpaši ar dalībvalstu izraudzītajām kompetentajām valsts iestādēm, Eiropas Centrālo banku un Eiropolu, attiecīgajā komitejā, kas minēta Regulā (EK) Nr. 1338/2001, jo īpaši apmaiņas, atbalsta un mācību jautājumos.

9.Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izstrādei un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, balvas, netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad pastāv vispārēji trūkumi attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

10.Šī regula atbilst pievienotās vērtības un proporcionalitātes principam. Programmai “Perikls IV” būtu jāveicina sadarbība starp dalībvalstīm un starp Komisiju un dalībvalstīm, lai aizsargātu euro pret viltošanu, neskarot dalībvalstu pienākumus un efektīvāk izmantojot līdzekļus, nekā tas būtu iespējams valstu līmenī. Rīcība Savienības līmenī ir nepieciešama un pamatota, jo tā nepārprotami palīdz dalībvalstīm kopīgi aizsargāt euro un mudina izmantot kopīgas Savienības struktūras, lai palielinātu sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm.

11.Programma “Perikls IV” būtu jāīsteno saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu, kas noteikta [reference to the post 2020 MFF Regulation Council Regulation (EU, Euratom) …/2018].

12.Lai nodrošinātu vienādus programmas “Perikls IV” īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Komisijai būtu jāpieņem gada darba programmas, nosakot prioritātes, budžeta sadalījumu un izvērtēšanas kritērijus pasākumu dotācijām. Gada darba programmās būtu jāparedz arī ārkārtas un pienācīgi pamatoti gadījumi, kad līdzfinansējuma palielinājums ir nepieciešams lielākas ekonomiskās elastības nodrošināšanai dalībvalstīm, lai tās spētu sekmīgi īstenot un pabeigt projektus attiecībā uz euro aizsardzību un saglabāšanu.

13.Ar šo regulu nosaka finansējumu programmai “Perikls IV”, kas ir galvenā atsauces summa [atsauce, kas pēc vajadzības jāatjaunina saskaņā ar jauno iestāžu nolīgumu: 17. punkta 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību] nozīmē Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējā budžeta procedūras laikā.

14.Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 26 , Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 27 un Padomes Regulu (ES) 2017/1939 28 Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā administratīvo sodu piemērošanu. Jo īpaši saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas apdraud Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai vienībai, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finansiālo interešu aizsardzībā un jāpiešķir vajadzīgās tiesības un piekļuve Komisijai, OLAF un Eiropas Revīzijas palātai (ERP).

15.Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei neatkarīgs starpposma novērtējuma ziņojums par programmas “Perikls IV” īstenošanu un galīgais novērtējuma ziņojums par tās mērķu sasniegšanu.

16.Tāpēc Regula (ES) Nr. 331/2014 būtu jāatceļ.

17.Ir lietderīgi nodrošināt vienmērīgu pāreju bez pārtraukuma starp programmu “Perikls 2020” un programmu “Perikls IV”, un ir lietderīgi “Perikls IV” programmas darbības ilgumu saskaņot ar [reference to the post 2020 MFF Regulation] Regulation (EU, Euratom) …/2018 29 ], tādēļ programma “Perikls IV” būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants
Darbības joma

Ar šo regulu izveido programmu “Perikls IV”, kas ir apmaiņas, atbalsta un mācību programma euro aizsardzībai pret viltošanu (“programma”).

Tajā izklāstīti programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, Savienības finansējuma veidi un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumi.

2. pants
Programmas mērķi

1.Programmai ir šāds vispārējais mērķis:

novērst viltošanu un ar to saistīto krāpšanu un cīnīties pret to, tādējādi uzlabojot Savienības ekonomikas konkurētspēju un nodrošinot publisko finanšu ilgtspēju.

2.Programmai ir šāds konkrēts mērķis:

aizsargāt euro banknotes un monētas pret viltošanu un ar to saistītu krāpšanu, atbalstot un papildinot dalībvalstu veiktos pasākumus, un palīdzot kompetentajām valstu un Savienības iestādēm īstenot to centienus izveidot ciešu un regulāru sadarbību un paraugprakses apmaiņu starp pašām iestādēm un ar Komisiju, vajadzības gadījumā iesaistot trešās valstis un starptautiskās organizācijas.

3. pants
Budžets

1.Programmas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir EUR 7 700 000 pašreizējās cenās.

2.Ikgadējās apropriācijas Eiropas Parlaments un Padome apstiprina, ievērojot daudzgadu finanšu shēmas robežvērtības.

3.Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvās informācijas tehnoloģiju sistēmām.

4. pants
ES finansējuma īstenošana un veidi

1.Programmu īsteno tiešā pārvaldībā saskaņā ar [Finanšu regulas, Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 jaunāko redakciju].

2.Programmu īsteno Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, dažādos programmas īstenošanas posmos regulāri apspriežoties, ņemot vērā attiecīgos pasākumus, ko veikušas citas kompetentās iestādes, jo īpaši Eiropas Centrālā banka un Eiropols.

3.Saskaņā ar programmu paredzētais finansiālais atbalsts 6. pantā uzskaitītajiem attiecināmajiem pasākumiem tiek piešķirts vai nu kā:

dotācijas, vai kā

publiskais iepirkums.

5. pants
Kopīgi pasākumi

1.Pasākumus saskaņā ar programmu var kopīgi organizēt Komisija un citi partneri, kam ir attiecīga pieredze, piemēram:

(a)valstu centrālās bankas un Eiropas Centrālā banka (ECB);

(b)valstu analīzes centri (NAC) un valstu monētu analīzes centri (CNAC);

(c)Eiropas Tehnikas un zinātnes centrs (ETSC) un naudas kaltuves;

(d)Eiropols, Eurojust un Interpols;

(e)valstu centrālie pretviltošanas biroji, kas paredzēti 12. pantā Ženēvas 1929. gada 20. aprīļa 30 Starptautiskajā konvencijā par naudas viltošanas novēršanu, un citas iestādes, kas specializējas viltošanas novēršanā un atklāšanā un tiesībaizsardzībā saistībā ar to;

(f)specializētas iestādes, kas darbojas tiražēšanas un sertificēšanas tehnoloģiju jomā, tipogrāfiju darbinieki un gravieri;

(g)iestādes, kas nav minētas a) līdz f) apakšpunktā un kas izmanto speciālas zināšanās, tostarp attiecīgā gadījumā šādas iestādes no trešām valstīm, un jo īpaši valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm; kā arī

(h)privātas struktūras, kas ir ieguvušas pieredzi un sniegušas apliecinājumus attiecībā uz savām tehniskajām zināšanām, un darbinieku komandas, kas specializējas viltotu banknošu un monētu atklāšanā.

2.Ja attiecināmos pasākumus veic kopīgi Komisija un ECB, Eurojust, Eiropols vai Interpols, radušās izmaksas sadala starp minētajām iestādēm. Jebkurā gadījumā katra no tām sedz savu vieslektoru ceļa un uzturēšanās izmaksas.

II NODAĻA
ATTIECINĀMĪBA

6. pants
Attiecināmi pasākumi

1.Saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti 10. pantā minētajās gada darba programmās, programma nodrošina finansiālu atbalstu šādiem pasākumiem:

(a)informācijas apmaiņa un izplatīšana, jo īpaši organizējot darba grupas, sanāksmes un seminārus, tostarp mācības, kompetento valsts iestāžu darbinieku mērķtiecīga nodarbinātība un apmaiņa un citi līdzīgi pasākumi. Informācijas apmaiņu cita starpā veic attiecībā uz:

–metodoloģiju, kā uzraudzīt un analizēt viltošanas ietekmi uz ekonomiku un finansēm,

–datubāzu un agrīnās brīdināšanas sistēmu darbību,

–atklāšanas ierīču ar datora dublējumkopijām izmantošanu;

–izziņas un izmeklēšanas metodēm,

–zinātnisko palīdzību, tostarp jaunu attīstības tendenču uzraudzību;

–euro aizsardzību ārpus Savienības;

–pētniecības darbībām;

–konkrētu darbības zināšanu sniegšanu;

(b)tehniska, zinātniska un darbības palīdzība, kas šķiet nepieciešama saistībā ar šo programmu rīkotajiem mācību semināriem, tostarp jo īpaši:

–jebkurš attiecīgs pasākums, ar ko izveido mācību līdzekļus Savienības līmenī, piemēram, Savienības tiesību aktu rokasgrāmatu, informācijas biļetenus, praktiskas rokasgrāmatas, glosārijus un vārdnīcas, datu bāzes, jo īpaši zinātniskā atbalsta vai tehnoloģiju vērošanas jomā, vai datora atbalsta lietojumprogrammas, piemēram, programmatūru;

–attiecīgie pētījumi ar daudznozaru un transnacionālu dimensiju, tostarp pētījumi par inovatīviem drošības elementiem;

–tehniskā atbalsta instrumentu un metožu izstrāde, lai veicinātu atklāšanas pasākumus Savienības līmenī;

–atbalsts sadarbībai operācijās, kurās iesaistītas vismaz divas valstis, ja šāds atbalsts nav pieejams no citām Eiropas iestāžu un struktūru programmām;

(c)tāda aprīkojuma iegāde, ko izmantos specializētas viltojumu novēršanas iestādes trešās valstīs, lai aizsargātu euro pret viltošanu, saskaņā ar 10. panta 3. punktu.

2.Programmā ņem vērā viltošanas apkarošanas starptautiskos un daudznozaru aspektus, vēršoties pret šādu grupu līdzdalību:

(a)viltošanas atklāšanā un apkarošanā iesaistītie aģentūru darbinieki, jo īpaši policija, muita un finanšu iestādes atkarībā no to konkrētajiem uzdevumiem valsts mērogā;

(b)izlūkdatu vākšanas darbinieki;

(c)valstu centrālo banku, naudas kaltuvju, komercbanku un citu finanšu starpnieku pārstāvji, jo īpaši saistībā ar finanšu iestāžu pienākumiem;

(d)tiesu ierēdņi, juristi un tiesu varas iestāžu darbinieki, kas specializējas šajā jomā;

(e)jebkura cita attiecīga speciālistu grupa, piemēram, tirdzniecības un rūpniecības kameras vai pielīdzināmas struktūras, kas spēj nodrošināt piekļuvi maziem un vidējiem uzņēmumiem, tirgotājiem un skaidrās naudas pārvadātājiem.

3.Šā panta 2. punktā minētās grupas var ietvert dalībniekus no trešām valstīm, ja tas ir svarīgi 2. pantā paredzēto mērķu sasniegšanai.

III NODAĻA
DOTĀCIJAS

7. pants
Dotācijas

Programmas dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

Attiecībā uz pasākumiem, kas īstenoti, izmantojot dotācijas, aprīkojuma iegāde nav vienīgā dotāciju nolīguma sastāvdaļa.

8. pants
Līdzfinansējuma daļa

Līdzfinansējuma daļa saskaņā ar programmu piešķirtajām dotācijām nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Šīs regulas 10. pantā minētajā gada darba programmā noteiktos izņēmuma gadījumos, kas ir pienācīgi pamatoti, līdzfinansējuma daļa nepārsniedz 90 % no attiecināmajām izmaksām.

9. pants
Atbalsttiesīgās struktūras

Struktūras, kas tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar programmu, ir kompetentās valstu iestādes, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 1338/2001 2. panta b) punktā.

IV NODAĻA
PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA, NOVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

10. pants
Darba programmas

1.Programmu īsteno ar Finanšu regulas 110. pantā minētajām darba programmām.

2.Attiecībā uz dotācijām papildus prasībām, kas noteiktas Finanšu regulas 108. pantā, darba programmā norāda būtiskos atlases un piešķiršanas kritērijus un maksimālo iespējamo līdzfinansējuma daļu.

11. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šā panta nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 2. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim .

3.Regulas 12. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģējumu Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 12. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts darīts zināms Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav cēluši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par nodomu necelt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.

12. pants
Uzraudzība

1.Rādītāji, kas vajadzīgi, lai ziņotu par panākumiem programmā 2. pantā minētā īpašā mērķa sasniegšanai, ir izklāstīti šā priekšlikuma pielikumā.

2.Lai nodrošinātu efektīvu programmas progresa novērtējumu tās mērķu sasniegšanā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11. pantu, lai izstrādātu noteikumus par uzraudzības un novērtēšanas sistēmu, tostarp, veicot grozījumus pielikumā, lai pārskatītu un papildinātu rādītājus, ja tas ir nepieciešams novērtēšanai.

3.Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada informāciju par programmas rezultātiem, ņemot vērā kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, kas noteikti šā priekšlikuma pielikumā.

4.Visas iesaistītās dalībvalstis un citi saņēmēji sniedz Komisijai visus datus un informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt programmas uzraudzību un izvērtēšanu.

13. pants
Novērtēšana

1.Programmas vidusposma novērtēšanu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par programmas īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma.

2.Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. pantā noteiktā laikposma beigām Komisija veic programmas nobeiguma novērtējumu.

3.Novērtējumu secinājumus kopā ar saviem novērojumiem Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai.

V NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants
Informācija, saziņa un publiskošana

1.Savienības finansējuma saņēmēji apliecina Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši, veicinot pasākumus un to rezultātus), sniedzot saskaņotu, efektīvu un samērīgu konkrētu informāciju plašai auditorijai, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai.

2.Komisija īsteno informācijas un saziņas pasākumus saistībā ar programmu un tās darbībām un rezultātiem. Programmai piešķirtie finanšu resursi arī veicina korporatīvo saziņu par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar 2. pantā minētajiem mērķiem.

15. pants
Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 331/2014 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

16. pants
Pārejas noteikumi

Šī regula neietekmē attiecīgo darbību turpināšanu vai izmaiņas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 331/2014, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to noslēgumam.

17. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

1.6.Plānotie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgā(-s) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) politikas joma(-s): 

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību. 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 31  

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.4.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.4.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība. Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.4.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.4.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–X    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 01/01/2021 līdz 31/12/2027

–X    Finansiālā ietekme no 2021. līdz 2030. gadam.

1.6.Plānotie pārvaldības veidi 34  

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–X, ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, iedaļā “Piezīmes” sniedziet papildu informāciju.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma(-s)

2.2.1.Ierosinātā(-o) pārvaldības veida(-u), finansējuma apgūšanas mehānisma, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto(-ajām) iekšējās kontroles sistēmu(-ām)

2.2.3.Pārbaužu izmaksas un to lietderības pamatojums (attiecība “kontroles izmaksas ÷ attiecīgo pārvaldīto fondu vērtība”), un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas un programmas slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai paredzētos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Ierosinātā(-s) daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija(-s) un budžeta izdevumu pozīcija(-s)

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.2.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

–X Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.3.Trešo personu iemaksas

–X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–X    Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

(1)    Tā aizstāj programmu “Perikls”, kas tika izveidota 2001. gadā un bija spēkā laikposmā no 2002. līdz 2013. gadam, un tās piemērošana ar Padomes 2015. gada 11. maija Regulu (ES) 2015/768 tika attiecināta arī uz neiesaistītajām dalībvalstīm.

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 331/2014, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls 2020”) (OV L 103, 5.4.2014., 1. lpp.). Ar minēto regulu atcēla Padomes Lēmumus 2001/923/EK, 2006/75/EK un 2006/849/EK.

(3)    “Perikls 2020” pasākumos var iesaistīt policiju, tiesu iestādes, valstu centrālās bankas, tehniskās analīzes laboratorijas un zinātniskās iestādes.

(4)    Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2017) 443 final, kas pievienots dokumentam Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par apmaiņas, atbalsta un mācību programmas euro aizsardzībai pret viltošanu (programma "Perikls 2020") vidusposma izvērtējumu, 2017. gada 6. decembris. 

(5)    Economisti Associati, programmas “Perikls 2020” vidusposma novērtējums, nobeiguma ziņojums, 2017. gada 27. jūnijs,65.-70. lpp.

(6)    Novērst euro banknošu viltotu drošības pazīmju (tādu kā hologrammas) draudus.

(7)    Vērsties pret euro viltošanas karstajiem punktiem Kolumbijā un Peru.

(8)    Kā norādīts 13. apsvērumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 331/2014, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu "Perikls 2020") (OV L 103, 5.4.2014., 1. lpp.).

(9)    Paziņojums COM(2017) 741 final - Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par apmaiņas, atbalsta un mācību programmas euro aizsardzībai pret viltošanu (programma “Perikls 2020”) vidusposma izvērtējumu, 2017. gada 6. decembris.

(10)    Kompetentās valsts iestādes ir iestādes, ko dalībvalstis izraudzījušās, lai apkarotu viltošanu, un tajās ietilpst policija, tiesu iestādes, valstu centrālās bankas un naudas kaltuves. Pilns saraksts ir pieejams Oficiālajā Vēstnesī (2015/C 264/02).

(11)    Anketas 6. jautājums: “Vai jums ir pieredze ar kādu/vairākiem no šiem fondiem un programmām?”

(12)    Dienas naudas vienības izmaksas ir paredzētas, lai attiecībā uz konkrēto valsti segtu uzturēšanās izdevumus (pusdienas un vakariņas, vietējos transporta izdevumus un citus personāla izdevumus).

(13)    Ierakstīt atsauci, kad tā zināma

(14)     OV C 137, 12.5.2012., 7. lpp.

(15)    Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.

(16)    Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu ( OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp. ).

(17)    Padomes Regula (EK) Nr. 1339/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko uz dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro kā vienotu valūtu, attiecina Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu ( OV L 181, 4.7.2001., 11. lpp. ).

(18)    Padomes Lēmums 2001/923/EK (2001. gada 17. decembris), ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu) ( OV L 339, 21.12.2001., 50. lpp. ).

(19)    Padomes Lēmums 2001/924/EK (2001. gada 17. decembris), ar kuru paplašina darbības jomu lēmumam, ar ko izveido apmaiņas, palīdzības un apmācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programma), minēto lēmumu attiecinot uz dalībvalstīm, kas nav pieņēmušas euro kā vienoto valūtu ( OV L 339, 21.12.2001., 55. lpp. ).

(20)    Padomes Lēmums 2006/75/EK (2006. gada 30. janvāris), ar kuru groza un pagarina Lēmumu 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu) ( OV L 36, 8.2.2006., 40. lpp. ).

(21)    Padomes Lēmums 2006/76/EK (2006. gada 30. janvāris), ar kuru nosaka, ka attiecībā uz dalībvalstīm, kas nav iesaistītās dalībvalstis, piemēro Lēmumu 2006/75/EK, ar kuru groza un pagarina Lēmumu 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu) ( OV L 36, 8.2.2006., 42. lpp. ).

(22)    Padomes Lēmums 2006/849/EK (2006. gada 20. novembris), ar kuru groza un pagarina piemērošanas laikposmu Lēmumam 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programma) ( OV L 330, 28.11.2006., 28. lpp. ).

(23)    Padomes Lēmums 2006/850/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko uz neiesaistītām dalībvalstīm attiecina Lēmuma 2006/849/EK, ar kuru groza un pagarina piemērošanas laikposmu Lēmumam 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programma), piemērošanu( OV L 330, 28.11.2006., 30. lpp. ).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 331/2014, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls 2020”) un atceļ Padomes Lēmumus 2001/923/EK, 2001/924/EK, 2006/75/EK, 2006/76/EK, 2006/849/EK un 2006/850/EK ( OV L 103, 5.4.2014., 1. lpp.).  

(25)    Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par programmas “Perikls 2020” puslaika izvērtējumu ( COM (2017) 741 final) .

(26)     OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.

(27)     OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.  

(28)     OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.  

(29)    Sk. Oficiālo Vēstnesi. 

(30)    Tautu savienības līgumu sērijas Nr. 2623 (1931), 372. lpp.

(31)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

(32)    “Perikls 2020” pasākumos var iesaistīt policiju, tiesu iestādes, valstu centrālās bankas, tehniskās analīzes laboratorijas un zinātniskās iestādes.

(33)    Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2017) 443 final, kas pievienots dokumentam Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par apmaiņas, atbalsta un mācību programmas euro aizsardzībai pret viltošanu (programma "Perikls 2020") vidusposma izvērtējumu, 2017. gada 6. decembris.

(34)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļvietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(35)     OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.

(36)     OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.  

(37)     OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.  

(38)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(39)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(40)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(41)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(42)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(43)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(44)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(45)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(46)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(47)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(48)    Ārštata darbiniekiem paredzētā maksimālā summa, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(49)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,31.5.2018

COM(2018) 369 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu "Perikls IV") laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam

{SWD(2018) 281 final}

PIELIKUMS

PROGRAMMAS NOVĒRTĒŠANAS RĀDĪTĀJI

Programmu cieši pārraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu:

(a)atklātais viltoto euro skaits;

(b)likvidēto nelegālo ražotņu skaits un

(c)saņemtās atsauksmes no Programmas finansēto darbību dalībniekiem.

Datus un informāciju par galvenajiem rezultātu rādītājiem apkopo katru gadu šādi dalībnieki:

·Komisija apkopo datus par viltotām euro monētām un banknotēm;

·Komisija apkopo datus par likvidēto viltošanas ražotņu skaitu;

·Komisija un Programmas atbalsta saņēmēji vāc datus par atsauksmēm, kas saņemtas no Programmas finansēto darbību dalībniekiem.