This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52018IR6068
Opinion of the European Committee of the Regions — Towards a comprehensive EU framework on endocrine disruptors
Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Pretī daudzpusīgam Eiropas Savienības regulējumam attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem”
Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Pretī daudzpusīgam Eiropas Savienības regulējumam attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem”
COR 2018/06068
OV C 404, 29.11.2019, p. 34–38
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
29.11.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 404/34 |
Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Pretī daudzpusīgam Eiropas Savienības regulējumam attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem”
(2019/C 404/07)
Ziņotājs |
: |
Uno SILBERG (EA/EE), Koses pašvaldības priekšsēdētājs |
Atsauces dokuments |
: |
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz visaptverošu Eiropas Savienības regulējumu attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem” COM(2018) 734 final |
IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ
EIROPAS REĢIONU KOMITEJA
Vispārīgas piezīmes
1. |
atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir uzsākusi spēkā esošā ES regulējuma attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem visaptverošu pārskatīšanu, un atbalsta viedokli, ka ES pieeja endokrīno disruptoru jautājumā ir jāatjaunina, lai tā atbilstu jaunākajām atziņām un saskaņoti risinātu ar šīm vielām saistītos jautājumus dažādās jomās, balstoties uz jauniegūtajām zināšanām, sasniegtajiem rezultātiem un uzkrāto pieredzi; |
2. |
pauž bažas, ka kopš 1999. gada arvien vairāk zinātnisku pierādījumu liecina par endokrīno disruptoru iedarbības saikni ar cilvēka slimībām vai negatīvām sekām uz dzīvo dabu; |
3. |
izsaka bažas, ka līdz šim sabiedrībai pieejamās zināšanas par endokrīnajiem disruptoriem ir ļoti virspusējas un vairumam iedzīvotāju jēdzieni “endokrīnā funkcija” un “endokrīnie disruptori” nav saprotami; |
4. |
atbalsta Komisijas iniciatīvas, kuru galamērķis ir nodrošināt ES iedzīvotāju un vides augsta līmeņa aizsardzību un vienlaikus pielāgot jaunajiem apstākļiem atbilstošu iekšējo tirgu, kas apmierina patērētāju vajadzības; |
5. |
norāda uz pretrunām, kas var rasties starp iedzīvotāju un vides augsta līmeņa aizsardzību un peļņu nesošu uzņēmējdarbību; tāpēc jau iepriekš ir jāizvērtē pasākumu ietekme un riski ekonomikā; |
6. |
aicina Komisiju bez vilcināšanās izstrādāt un pieņemt jaunu stratēģiju attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem; |
7. |
prasa papildināt jauno stratēģiju ar sīki izstrādātu grafiku, lai piemērotu endokrīno disruptoru kritērijus visos attiecīgajos ES tiesību aktos un efektīvi mazinātu šo ķīmisko vielu iedarbību, jo īpaši neaizsargātākajās iedzīvotāju grupās; |
8. |
aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk novērst pašreizējās atšķirības starp ES tiesību aktiem un saskaņot veidu, kā risina endokrīno disruptoru jautājumu, proti, balstoties uz pieņēmumu, ka nevar ar pietiekamu noteiktību paredzēt drošu ekspozīcijas robežvērtību; |
9. |
aicina dalībvalstis un Komisiju par prioritāti noteikt iedzīvotāju veselības rādītājus, vienlaikus ņemot vērā arī patērētāju un rūpniecības intereses, un būtiski palielināt finansējumu neatkarīgai publiskajai pētniecībai attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem, drošiem aizstājējiem un citiem inovatīviem risinājumiem; |
10. |
uzskata, ka Eiropai ir vadošā loma starptautiskajā sadarbībā endokrīno disruptoru izpētes, pārbaudes un noteikšanas jomā; atbalsta labāku datu vākšanu un apmaiņu, kā arī ideju izveidot starptautisku endokrīno disruptoru klasifikācijas sistēmu; |
Zinātne par endokrīnajiem disruptoriem
11. |
ir pārliecināta, ka publiskajām iestādēm visos pārvaldības līmeņos būtu jāpalīdz finansēt pētījumus par endokrīnajiem disruptoriem, lai papildinātu trūkstošās zināšanas un iegūtu tik ļoti nepieciešamos pierādījumus; |
12. |
uzsver nepieciešamību publiskot, kā un cik lielā mērā cilvēki un dzīvā daba ir pakļauta endokrīno disruptoru iedarbībai, kā minētās vielas izplatās un ciktāl tās ietekmē cilvēka veselību un dzīvo dabu; |
13. |
visnotaļ atbalsta izskatāmajā paziņojumā ietvertos priekšlikumus, kuros paredzēts ar programmas “Apvārsnis Eiropa” starpniecību finansēt pētniecību, kuras uzmanības centrā ir tā dēvētais “kokteiļefekts”, apdraudējuma un riska novērtējums, atteikšanās no problemātisku vielu izmantošanas ražošanas posmā un no aprites izņemšanas posmā, ekoinovācija un vides piesārņojuma novēršana, kā arī ķīmisko vielu, ražojumu un atkritumu savstarpējā saikne; |
14. |
aicina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) un Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA) sadarboties un ciešāk koordinēt savu darbību, lai efektīvi izmantotu pieejamos resursus visaptverošu novērtējumu veikšanā; |
15. |
norāda uz Ziemeļvalstu Ministru padomes pasūtīto ziņojumu par bezdarbības izmaksām (1); tajā lēsts, ka ar endokrīno disruptoru ietekmi uz vīriešu reproduktīvo veselību saistītās (nediskontētās) izmaksas ES 28 dalībvalstīs ir 1 267 miljoni euro gadā; |
16. |
norāda uz vēl vienu pētījumu (2), kurā apskatīta endokrīno disruptoru saistība ar IQ samazināšanos un ar to saistīto garīgo atpalicību, autismu, uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindromu, endometriozi, fibroīdiem, bērnu un pieaugušo aptaukošanos, pieaugušo diabētu, kriptorhismu, vīriešu neauglību un samazināta testosterona līmeņa izraisītu mirstības pieaugumu. Saskaņā ar pētījumu tas Eiropai izmaksā 163 miljardus euro gadā (t. i., 1,28 % no Eiropas Savienības IKP); |
17. |
izsaka bažas par daļu endokrīnā disruptora definīcijas, kas 2002. gadā formulēta Starptautiskās Ķimikāliju drošuma programmā (dažādām ANO aģentūrām, to skaitā PVO, kopīga programma), proti, “eksogēna viela vai maisījums, kas maina endokrīnās sistēmas darbību un tāpēc kaitīgi ietekmē neskarta organisma, tā pēcteču, populāciju vai subpopulāciju veselību”, taču, ņemot vērā mūsdienu zināšanas, šī definīcija ir pārāk šaura un tajā nav pietiekami ņemta vērā ietekme uz dzīvo dabu; |
18. |
pamatojoties uz jaunākajām zināšanām, ierosina apsvērt iespēju endokrīnos disruptorus definēt šādi: “Endokrīnais disruptors ir eksogēna viela vai ķīmisko vielu maisījums, kas maina hormonu un endokrīnās sistēmas darbību un tāpēc kaitīgi ietekmē fizioloģiskos un attīstības procesus, tostarp cilvēku veselību, dzīvniekus vai to pēctečus”; |
19. |
norāda, ka nepietiek tikai ar endokrīno distruptoru ietekmes sasaisti ar slimībām un šo jautājumu turpmāk vajadzētu skatīt galvenokārt no cilvēku veselības, dzīvās dabas un vides viedokļa un saistībā ar preventīvo ietekmi sabiedrībā plašāka nozīmē – gan sociālajā, gan ekonomikas aspektā; |
20. |
uzsver: neraugoties uz vienprātību par to, ka attiecībā uz eksponētību endokrīnajiem disruptoriem visjutīgākais periods ir būtiskos attīstības posmos, piemēram, augļa attīstības un pubertātes posmā, tomēr bažas rada tas, ka eksponētība endokrīnajiem disruptoriem minētajos posmos var radīt paliekošas sekas un paaugstinātu jutību pret slimībām turpmākajā dzīvē; |
21. |
iesaka padziļināt un publiskot zināšanas par slimību rašanās cēloņsakarībām, piemēram, ar autismu dzimušu bērnu skaita pieaugumu vai sēklinieku vēža izplatību; |
22. |
uzsver, ka pašreizējā pētniecība nenodrošina pietiekamu pamatojumu, lai noteiktu robežvērtības, par kurām zemāka ekspozīcija nerada kaitīgu ietekmi. Tādēļ būtu jāuzskata, ka endokrīnie disruptori ir vielas, kurām nevar noteikt robežvērtību, un ka jebkāda šādu vielu ekspozīcija var radīt risku, jo īpaši attīstības svarīgākajos posmos (prenatālajā, postnatālajā un pubertātes periodā), turklāt īpašu uzmanību vajadzētu pievērst maisījumu ietekmei; |
23. |
pauž bažas, ka līdz šim zinātne galveno uzmanību veltījusi tikai nedaudzām endokrīnām modalitātēm. Taču pēdējos gados ir pierādīts, ka endokrīnā sistēma var būt jutīga pret endokrīnajiem disruptoriem arī citos aspektos un ka eksponētība kādai endokrīno disruptoru kombinācijai var radīt papildu ietekmi (“maisījuma efekts” jeb “kokteiļefekts”), tāpēc eksponētība endokrīniem disruptoriem nelabvēlīgu ietekmi var radīt pat tādās koncentrācijās, kurās katram endokrīnajam disruptoram atsevišķi ietekme nav novērota; |
24. |
uzskata, ka ir svarīgi turpināt pētījumus, jo īpaši tos, kas finansēti saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” un kas palīdzētu noskaidrot endokrīno disruptoru ietekmi uz slimību etiopatoģenēzi, slimības gaitu un dzīvo dabu; |
25. |
uzskata, ka svarīga nozīme ir pētījumiem, kas saistīti ar testēšanas metožu izstrādi, pilnveidošanu, apstiprināšanu un prognozēšanas modeļu izstrādi; |
26. |
atbalsta centienus vēl vairāk uzlabot endokrīno disruptoru identificēšanai paredzēto testēšanas vadlīniju pieejamību un ESAO pārraudzībā novērst nepilnības, kas testēšanas metodēs apzinātas ES un starptautiskajā līmenī; |
27. |
aicina Komisiju atbalstīt zinātniskus mērķprojektus, tostarp jaunu testēšanas un analīzes metožu izstrādi, lai pētītu vielas, kas varētu ietekmēt endokrīno sistēmu, un uzsvērtu, ka vielu iedarbībai ir kaitīga ietekme arī zemas koncentrācijas vai maisījumu gadījumā; |
28. |
aicina Komisiju izstrādāt in vitro un in silico metodes, lai endokrīno disruptoru pārbaudīšanas laikā mazāk izmantotu izmēģinājumus ar dzīvniekiem; |
29. |
ir gandarīta par līdz šim finansētajiem un plānotajiem pētniecības darbiem un cer, ka endokrīno disruptoru izpētei tiks piešķirts daudz lielāks finansējums; |
ES līdzšinējā politika un regulējums attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem
30. |
atzinīgi vērtē vairākas Komisijas iesniegtās iniciatīvas un priekšlikumus, ar kuriem paredzēts risināt jautājumus par endokrīnajiem disruptoriem, piemēram, priekšlikumu regulai par riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju, Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu, Dzeramā ūdens direktīvu, uz patērētājiem orientēto jauno kursu, preču tiesību aktu kopumu, kā arī ES stratēģiskā satvara par drošību un veselības aizsardzību darbā atjaunināšanu; |
31. |
tomēr atgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumā Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (3) Komisijai bija uzliktas saistības līdz 2015. gadam veikt horizontālus pasākumus, lai endokrīno disruptoru iedarbību samazinātu līdz minimumam, un līdz 2018. gadam izstrādāt visaptverošu ES stratēģiju; šajā sakarā pauž nožēlu, ka izskatāmais dokuments nav pietiekams, lai izpildītu 2013. gadā dotos solījumus; |
32. |
norāda, ka labāka regulējuma principiem nevajadzētu aizkavēt pasākumus, kuru mērķis ir saskaņā ar piesardzības principu, kas noteikts ES Līgumos, novērst vai mazināt potenciāli smagas vai neatgriezeniskas sekas cilvēka veselībai un/vai videi; |
33. |
atgādina, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies starptautiskā līmenī pievērsties bīstamu vielu jautājumam un norāda uz PVO Eiropas reģiona valstu deklarācijām (Parmas deklarācija un Ostravas deklarācija); |
34. |
atzinīgi vērtē Francijas, Zviedrijas, Dānijas un Beļģijas virzību uz iedzīvotāju labāku aizsardzību, pateicoties vispusīgiem valsts pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot endokrīno disruptoru izmantošanu; aicina Komisiju sekot vadošo dalībvalstu piemēram un nodrošināt pēc iespējas augstāku aizsardzības līmeni visiem Eiropas iedzīvotājiem; |
35. |
uzskata, ka visos tiesību aktos būtu jāpievērš vairāk uzmanības augšupējām darbībām, proti, ķīmisko vielu ražotājiem, medikamentu ražotājiem utt. ir jāievēro stingrākas prasības. Koncentrēšanās uz turpmākiem attīrīšanas pasākumiem dzeramā ūdens iekārtās un notekūdeņu iekārtās nav izmaksu ziņā lietderīga; |
36. |
pauž bažas par to, ka – atšķirībā, piemēram, no tabakas,– nav iespējams pilnībā izvairīties no endokrīnajiem disruptoriem, jo tie ir sastopami visur un nokļūst Eiropas iedzīvotāju ķermenī bez viņu zināšanas un piekrišanas; |
37. |
mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt iedzīvotājiem ticamu informāciju, kas sniegta atbilstīgā formā un valodā, kuru viņi saprot, par endokrīno disruptoru radītajiem apdraudējumiem un sekām, kā arī par iespējamajiem veidiem, kā samazināt ekspozīciju; |
38. |
aicina aizliegt bisfenolu un ftalātu izmantošanu visos materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku; |
39. |
norāda, ka ķīmisko vielu bisfenolu A bieži vien aizstāj ar bisfenolu B, bisfenolu F un bisfenolu HPF, par kurām ir mazāk pētījumu, taču tās, šķiet, izraisa līdzīgus endokrīnās funkcijas traucējumus; tāpēc uzskata, ka līdztiesīgiem likumdevējiem būtu jāreglamentē ar tām saistīto ķīmisko vielu grupas, nevis jāskata katra viela atsevišķi. Ja nav ticamu datu, kas pierādītu pretējo, būtu jāuzskata, ka ķimikālijām ar līdzīgu struktūru piemīt tikpat kaitīgas toksikoloģiskās īpašības kā attiecīgajā grupā zināmajai vistoksiskākajai vielai; |
40. |
norāda, ka piesardzības principa stingra ievērošana ir arī (ķīmiskās) rūpniecības interesēs, tā veicina ieguldījumus zinātniskajā pētniecībā, inovatīvu un videi draudzīgu produktu, drošāku un ilgtspējīgāku alternatīvu izstrādi, tādējādi pozitīvi ietekmējot iekšējā tirgus attīstību un ekonomiku plašākā nozīmē; |
41. |
ierosina aktualizēt endokrīnos disruptorus reglamentējošos ES tiesību aktus un aizsardzības vadlīnijas, kurām ir tieša ietekme uz cilvēka veselību, piemēram, tiesību aktus par kosmētikas līdzekļiem, un piemērot vadlīnijas arī grūtnieču aizsardzībai; |
42. |
ierosina noskaidrot “paaugstinātas bīstamības vai riska zonas”, piemēram, lauksaimniecības zemes un zālāji, kuros mēslošanai izmanto notekūdeņu dūņas, atkritumu poligonu apkārtne, atkritumu sadedzināšanas iekārtu apkārtne vai plašākas teritorijas – Baltijas jūra, Vidusjūra, Donavas reģions u. c.; |
ES politikas attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem turpmākā attīstība un plānoto pasākumu ietekme vietējā un reģionālajā līmenī
43. |
pauž gandarījumu, ka Komisija sāks atbilstības pārbaudi, kurā novērtēs, vai attiecīgie ES tiesību akti par endokrīnajiem disruptoriem atbilst vispārējam mērķim aizsargāt cilvēka veselību un vidi, līdz minimumam samazinot eksponētību šīm vielām; |
44. |
atzinīgi vērtē uz visjaunākajām zinātniskajām atziņām balstītu endokrīno disruptoru esamības izpratni un politikas veidošanu; |
45. |
uzskata, ka ir svarīgi vispiemērotākā veidā veidot sabiedrības izpratni par endokrīnajiem disruptoriem, to izplatību un bīstamību; |
46. |
uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija darītu visu, lai noskaidrotu precēs toksiskās ķīmiskās vielas, to skaitā endokrīnos disruptorus, un attiecīgi izstrādātu un ieviestu informatīvu marķējumu uz precēm u. c.; |
47. |
uzskata: lai gan vietējās un reģionālās pašvaldības nav pilnvarotas ieviest tiesību aktus attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem, tām tomēr jārūpējas par vietējiem iedzīvotājiem (vairākumā ES dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu pārvaldība ir reģionālo pašvaldību pārziņā); |
48. |
tādēļ uzskata, ka vietējā un reģionālajā līmenī, kā arī no ētikas un finansiālā skatupunkta ir svarīgi paust viedokli par endokrīnajiem disruptoriem, jo ir zināms, ka tie ietekmē pašreizējo un nākamo paaudžu veselību; |
49. |
pauž pārliecību par to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir gatavas aizsargāt nākamo paaudzi, neraugoties uz ietekmīgas rūpniecības un dažu ES tirdzniecības partneru pieaugošo spiedienu; |
50. |
ņemot vērā, ka nav adekvātu un visaptverošu valsts un Eiropas tiesību aktu par endokrīnajiem disruptoriem, uzsver tādas iniciatīvas kā “No endokrīnajiem disruptoriem brīvas pilsētas un teritorijas”, “Nekaitīgas pilsētas”, “No pesticīdiem brīvas pilsētas”, ko pieņēmušas vietējās un reģionālās pašvaldības, lai samazinātu savu iedzīvotāju ekspozīciju endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošām ķīmiskām vielām, jo īpaši attiecībā uz visneaizsargātākajām grupām, bērniem un grūtniecēm; |
51. |
uzskata, ka ir ļoti svarīgi turpināt attīstīt ES politiku attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem un izvērtēt plānoto pasākumu ietekmi vietējā un reģionālajā līmenī; |
52. |
atgādina, ka mūsdienās veselības aprūpes nozarē daži ftalāti tiek izmantoti, lai medicīnas produkti būtu pietiekami mīksti. Pirms ftalātu satura samazināšanas ir jāveicina jaunu produktu ar tādām pašām īpašībām izstrāde. Arī turpmāk šo vielu izmantošanā ir svarīgi nodrošināt, lai produkti pēc to izmantošanas tiktu pareizi savākti, izmantojot efektīvas savākšanas un apsaimniekošanas sistēmas; |
53. |
ir pārliecināta, ka cilvēka veselības rādītāju, nevis ražošanas un iekšējā tirgus interešu izvirzīšana par prioritāti radīs jaunus izaicinājumus veselībai un videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā, un tas uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, mudinot tos nodarboties ar inovācijām un veikt ieguldījumus pārdomātākās ilgtermiņa stratēģijās, taču šim procesam jābūt balstītam uz pārbaudītiem zinātniskiem datiem un tajā jāņem vērā sociāli ekonomisko seku analīze. |
Briselē, 2019. gada 26. jūnijā
Eiropas Reģionu komitejas
priekšsēdētājs
Karl-Heinz LAMBERTZ
(1) https://www.norden.org/en/publication/cost-inaction
(2) https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/27003928