52018IP0373

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52018IP0373 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52018IP0373

Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. oktobra rezolūcija par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām un blokķēdēm: uzticēšanās veidošana, atsakoties no starpniecības (2017/2772(RSP))

OV C 11, 13.1.2020, p. 7–14 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

13.1.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 11/7

P8_TA(2018)0373

Sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas un blokķēdes: uzticēšanās veidošana, atsakoties no starpniecības

Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. oktobra rezolūcija par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām un blokķēdēm: uzticēšanās veidošana, atsakoties no starpniecības (2017/2772(RSP))

(2020/C 011/03)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā jautājumu Komisijai par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām un blokķēdēm: uzticēšanās veidošana, atsakoties no starpniecības (O-000092/2018 – B8-0405/2018),

—	ņemot vēra Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—	ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par virtuālajām valūtām (1),

—	ņemot vērā 2017. gada 28. aprīļa rezolūciju par FinTech: tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni (2),

—	ņemot vērā 2018. gada 6. februāra rezolūciju par ģeogrāfisko bloķēšanu un cita veida diskrimināciju klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ (3),

—	ņemot vērā Vispārīgo datu aizsardzības regulu (Regula (ES) 2016/679),

—	ņemot vērā priekšlikumu regulai par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu (COM(2016)0597 – C8-0375/2016 – 2016/0276(COD)),

—	ņemot vērā 2017. gada 11. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11815/2017 – C8-0313/2017 – 2017/2044(BUD)) (4),

—

ņemot vērā Komisijas iniciatīvas, lai izpētītu sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (DLT), tostarp “Blockchain4EU: Blockchain for Industrial Transformations”(“Blokķēde Eiropas Savienībai: blokķēžu tehnoloģija rūpniecības transformācijām”), “EU Blockchain and Observatory Forum”(“ES blokķēde un novērošanas forums”), “Blockchains for Social Good”(“Blokķēdes sociālajam labumam”) un “Study on the Opportunity and Feasibility of an EU Blockchain Infrastructure”(“Pētījums par ES blokķēdes infrastruktūras iespējamību un lietderību”,

—	ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.	tā kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (DLT) un blokķēde var kļūt par rīku, kas iedzīvotājiem dod iespēju kontrolēt savus datus un lemt, kādus datus koplietot virsgrāmatā, kā arī izvēlēties personas, kuras var redzēt minētos datus;

tā kā DLT ir vispārēja pielietojuma tehnoloģija, kas var uzlabot darījumu izmaksu efektivitāti, likvidējot starpniekus un starpniecības izmaksas, kā arī palielinot darījumu pārredzamību, arī pārveidojot vērtību ķēdes un uzlabojot organizatorisko efektivitāti ar uzticamas decentralizācijas starpniecību;

C.	tā kā DLT, izmantojot nepieciešamos šifrēšanas un kontroles mehānismus, var ieviest uz IT balstītu paradigmu, kas var demokratizēt datus un uzlabot uzticēšanos un pārredzamību, nodrošinot drošu un efektīvu darījumu veikšanu;

D.	tā kā DLT veicina lietotāja pseidonimizāciju, bet ne anonimitāti;

tā kā DLT ir aizvien augoša tehnoloģija, kas rada nepieciešamību pēc inovācijām labvēlīga, iespējoša un veicinoša satvara, kurš nodrošina tiesisko noteiktību un ievēro tehnoloģiju neitralitātes principu, vienlaikus veicinot patērētāju, investoru un vides aizsardzību, palielinot šīs tehnoloģijas sociālo vērtību, mazinot digitālo plaisu un uzlabojot pilsoņu digitālās prasmes;

F.	tā kā ar DLT var nodrošināt vispārēju pārredzamību, samazināt korupciju, atklāt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izsekot nelikumīgus maksājumus, sekmēt rīcībpolitiku cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī atklāt aktīvu piesavināšanos;

G.	tā kā DLT dod iespēju nodrošināt datu integritāti un spēja nodrošināt viltojumdrošu revīzijas taku, ļauj izmantot jaunus publiskās pārvaldes modeļus un palīdz panākt lielāku drošumu;

H.	tā kā regulatīvajai pieejai attiecībā uz DLT vajadzētu būt inovācijām labvēlīgai un balstītai uz tehnoloģiskās neitralitātes principu, ļaujot arī radīt inovācijām labvēlīgas ekosistēmas un inovācijas centrus;

I.	tā kā blokķēde ir tikai viens no vairākiem DLT veidiem; tā kā ar dažiem DLT risinājumiem visi darījumi tiek uzglabāti blokos, kas ir savstarpēji savienoti hronoloģiskā secībā, lai radītu ķēdi, kura nodrošina datu drošību un integritāti;

J.	tā kā tiek uzskatīts, ka kiberuzbrukumi šādām ķēdēm kaitē mazāk, jo ir sekmīgi jāvēršas pret daudzām kopijām, nevis vienu centralizētu versiju;

K.	tā kā DLT var ievērojami uzlabot ekonomikas pamatnozares, kā arī sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, sniedzot patērētājiem un iedzīvotājiem augstu apmierinātības līmeni darījumos un samazinot izmaksas;

L.	tā kā jautājumi un bažas par horizontāla regulējuma un noteikumu piemērošanu attiecībā uz datu aizsardzību vai nodokļiem var aizkavēt DLT attīstības potenciālu Eiropas Savienībā;

M.	tā kā DLT lietotnes var ātri kļūt sistēmiskas, līdzīgi tam, kā digitālās inovācijas pilnībā mainīja pakalpojumus citās nozarēs, piemēram, telesakaru nozarē;

N.	tā kā ar šo tehnoloģiju saistītie riski un problēmas vēl nav pilnībā zināmas,

DLT, decentralizācija un lietojumi

uzsver, ka DLT samazina starpniecības izmaksas uzticamā vidē starp darījuma pusēm un ļauj īstenot vērtību vienādranga apmaiņu, kas var dot iedzīvotājiem plašākas iespējas, sagraut agrākos modeļus, uzlabot pakalpojumus un samazināt izmaksas dažādās pamatnozarēs pastāvošajās vērtības ķēdēs;

uzsver, ka uz DLT balstītas lietotnes varētu būtiski ietekmēt valsts pārvaldes struktūru un iestāžu lomu, un prasa Komisijai veikt pētījumu un novērtēt iespējamos scenārijus saistībā ar DLT izmantojošu publisko tīklu plašāku izmantošanu;

uzsver plašo uz DLT balstītu lietojumu klāstu, kas varētu ietekmēt visas ekonomikas nozares;

Enerģētikai piemērojami un videi draudzīgi lietojumi

uzsver, ka DLT var pārveidot un demokratizēt enerģijas tirgus, ļaujot mājsaimniecībām ražot vidi saudzējošu enerģiju un veikt vienādranga apmaiņu ar šo enerģiju; uzsver, ka šādas tehnoloģijas nodrošina mērogojamību un elastību staciju ekspluatantiem, piegādātājiem un patērētājiem;

uzsver, ka ar DLT var atbalstīt zaļās enerģijas ražošanu un patēriņu un varētu uzlabot elektroenerģijas apmaiņas lietderību; norāda, ka DLT var pārveidot tīkla darbību un ļaut kopienām un privātpersonām sniegt tīkla pakalpojumus, kā arī efektīvāk integrēt atjaunojamos resursus; tāpat uzsver, ka DLT var radīt alternatīvus risinājumus valsts sponsorētām atjaunojamo resursu investīciju shēmām;

norāda, ka DLT var vienkāršot enerģijas pārvades un sadales infrastruktūru un radīt jaunu darījumu ekosistēmu ap elektrotransportlīdzekļiem; uzsver, ka DLT uzlabo ziņojumu sniegšanu par enerģiju un dod iespēju precīzi izsekot atjaunojamās enerģijas vai oglekļa sertifikātiem;

uzsver, ka ar DLT var atbalstīt trūcīgu lauku kopienu elektrifikāciju, izmantojot alternatīvus maksājumu un ziedojumu mehānismus;

uzsver nepieciešamību veicināt tehniskus risinājumus, kas patērē mazāk enerģijas un parasti ir pēc iespējas videi draudzīgi; uzsver, ka dažādiem konsensa mehānismiem, tostarp “darba pierādīšana”, “ieguldījuma pierādīšana”, “pilnvaru pierādīšana”un “notecējušā laika pierādīšana”, ir atšķirīgs enerģijas patēriņš; aicina Komisiju iekļaut energoefektivitātes aspektu savā darbībā saistībā ar DLT un pētniecības iniciatīvu ietvaros izpētīt dažādu konsensa mehānismu energoietekmi un energoefektivitāti;

prasa veikt dažādo izstrādes procesā esošo konsensa mehānismu pārvaldības modeļu vērtējumu, ņemot vērā iespējamo vajadzību pēc starpniecības sistēmām, dalībniekiem un organizācijām, lai validētu un verificētu darījumu autentiskumu, kā arī savlaicīgi novērstu krāpniecisku rīcību;

10.

uzsver, ka DLT var dot jaunas iespējas aprites ekonomikai, stimulējot pārstrādi un dodot iespēju nodrošināt reāllaika uzticamību un reputācijas sistēmas;

Transports

11.

uzsver DLT potenciālu attiecībā uz mobilitāti un loģistiku, tostarp transportlīdzekļu reģistrāciju un pārvaldību, braukšanas attālumu verifikāciju, viedo apdrošināšanu un elektrotransportlīdzekļu uzlādi;

Veselības aprūpes nozare

12.

uzsver DLT potenciālu uzlabot datu efektivitāti un ziņot par klīniskajiem izmēģinājumiem veselības aprūpes nozarē, ļaujot iedzīvotājiem/pacientiem kontrolēt digitālo datu apmaiņu starp publiskajām un privātajām iestādēm;

13.

atzīst potenciālu veselības aprūpes nozares efektivitātes uzlabošanai, izmantojot elektronisko veselības datu sadarbspēju, identitātes pārbaudi un labāku zāļu izplatīšanu;

14.

norāda, ka DLT ļauj iedzīvotājiem kontrolēt savus veselības datus un gūt labumu no to pārredzamības, kā arī izvēlēties, kurus datus kopīgot, arī attiecībā uz to izmantošanu apdrošināšanas sabiedrībās un plašākā veselības aprūpes ekosistēmā; uzsver, ka DLT lietojumiem būtu jāaizsargā sensitīvo veselības datu privātums;

15.

aicina Komisiju izpētīt uz DLT balstītus lietošanas gadījumus veselības aprūpes sistēmu pārvaldībā un identificēt etalongadījumus un prasības, kas nodrošina augstas kvalitātes datu ievadi un dažādu DLT sadarbspēju atkarībā no sistēmām, iestāžu veidiem un to darba procesiem;

Piegādes ķēdes

16.

uzsver DLT nozīmi piegādes ķēžu uzlabošanā; norāda, ka DLT var atvieglot preču un to sastāvdaļu vai komponentu izcelsmes informācijas nosūtīšanu un uzraudzību, uzlabot pārredzamību, pamanāmību un atbilstības pārbaudi, apliecinot, ka produkta izcelsmes vietā tiek ievēroti ilgtspējas un cilvēktiesību protokoli, tādējādi samazinot risku, ka piegādes ķēdē nonāk nelikumīgas preces, un nodrošinot patērētāju aizsardzību; norāda, ka DLT var izmantot kā līdzekli, lai uzlabotu muitas darbinieku efektivitāti viltojumu pārbaudēs;

Izglītība

17.

uzsver DLT potenciālu akadēmisko kvalifikāciju, šifrētas izglītības sertifikācijas (piemēram, “bloksertu”) un kredītpunktu pārneses mehānismu verificēšanai;

18.

uzsver, ka zināšanu trūkums par DLT potenciālu liedz Eiropas iedzīvotājiem izmantot inovatīvus risinājumus saviem uzņēmumiem;

19.

uzsver, ka ir jāizveido bezpeļņas organizācijas, piemēram, pētniecības centri, kas būtu inovāciju centri un specializētos DLT tehnoloģijas jomā, lai dalībvalstī pildītu izglītošanas funkcijas attiecībā uz šo tehnoloģiju;

20.

aicina Komisiju izpētīt iespēju izveidot ES mēroga, augsti pielāgojamu un sadarbspējīgu tīklu, kurā izmantotu Savienības izglītības iestāžu tehnoloģiskos resursus, ar mērķi pieņemt šo tehnoloģiju, lai apmainītos ar datiem un informāciju, tādējādi veicinot akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju efektīvāku atzīšanu; mudina arī dalībvalstis pielāgot specializētas universitāšu mācību programmas, lai iekļautu mācības par tādām jaunām tehnoloģijām kā DLT;

21.

atzīst — lai varētu uzticēties DLT, ir jāuzlabo informētība un izpratne par šo tehnoloģiju; aicina dalībvalstis risināt šo jautājumu, piedāvājot mērķtiecīgu apmācību un izglītību;

Radošās nozares un autortiesības

22.

uzsver, ka attiecībā uz “digitalizētu”radošo saturu DLT var dot iespēju izsekot un pārvaldīt intelektuālo īpašumu un atvieglot autortiesību un patentu aizsardzību; uzsver, ka DLT var nodrošināt māksliniekiem labāku īpašumtiesību izmantošanu un radošo attīstību, izmantojot atvērtu publisku virsgrāmatu, kas var arī skaidri identificēt īpašumtiesības un autortiesības; uzsver, ka DLT varētu palīdzēt radīt saikni starp radītājiem ar viņu darbiem, tādējādi uzlabojot drošumu un funkcionalitāti sadarbīgā un atvērtā inovācijas ekosistēmas kontekstā, jo īpaši tādās jomās kā aditīvā ražošana un 3D drukāšana;

23.

norāda, ka DLT varētu dot labumu autoriem, palielinot pārredzamību un izsekojamību saistībā ar to radošā satura izmantošanu, kā arī samazinot starpnieku skaitu, kas ļautu tiešā veidā saņemt maksājumu par radošo saturu;

Finanšu nozare

24.

uzsver DLT nozīmi finanšu starpniecībā un tās potenciālu uzlabot pārredzamību un samazināt darījumu izmaksas un slēptās izmaksas, uzlabojot datu pārvaldību un racionalizējot procesus; vērš uzmanību uz sadarbspējas problēmām, ko finanšu nozarē var radīt šīs tehnoloģijas izmantošana;

25.

atzinīgi vērtē pētījumus un eksperimentus, ko nozīmīgas finanšu iestādes ir uzņēmušās DLT spēju izpētē; uzsver, ka šīs tehnoloģijas izmantošana var arī ietekmēt finanšu nozares infrastruktūru un sagraut finanšu starpniecības sistēmu;

26.

aicina Komisiju un finanšu iestādes uzraudzīt attīstības tendences un lietošanas gadījumus finanšu nozarē;

27.

uzsver, ka ap kriptovalūtām valda nestabilitāte un nenoteiktība; norāda, ka var sīkāk izpētīt alternatīvu maksājuma metožu un vērtības pārvedumu iespējamību, izmantojot kriptovalūtu; aicina Komisiju un ECB sniegt atgriezenisko saiti par kriptovalūtu nestabilitātes cēloņiem, apzināt apdraudējumu sabiedrībai un izpētīt iespējas iekļaut kriptovalūtas Eiropas maksājumu sistēmā;

DLT ekosistēma

Paša kontrolēta identitāte un uzticība

28.

uzsver, ka DLT ļauj lietotājiem atklāt savu identitāti, vienlaikus nodrošinot kontroli pār tiem personas datiem, kurus tie vēlas kopīgot; norāda, ka plašs lietojumu klāsts var ļaut izmantot dažādus pārredzamības līmeņus, palielinot nepieciešamību pēc lietojumiem, kas atbilst ES tiesību aktiem; uzsver arī, ka publiskā virsgrāmatā iekļautie dati ir pseidonimizēti (nevis anonimizēti);

29.

uzsver, ka DLT atbalsta jaunu modeļu rašanos, lai varētu mainīt digitālo identitāšu pašreizējo jēdzienu un uzbūvi; norāda, ka tā rezultātā digitālā identitāte tiek attiecināta uz personām, organizācijām un objektiem un vēl vairāk tiek vienkāršoti tādi identificēšanas procesi kā “pazīsti savu klientu”, vienlaikus ļaujot personīgi kontrolēt datus;

30.

uzsver, ka personas datu pārvaldība nozīmē to, ka lietotājiem ir spējas un tehniskās zināšanas un prasmes pašiem pārvaldīt savus datus; pauž bažas par apdraudējumu, kas saistīts ar savu datu nemākulīgu izmantošanu un neaizsargātību pret krāpnieciskām shēmām zināšanu trūkuma dēļ;

31.

uzsver, ka digitālās identitātes ir obligāts priekšnoteikums šīs tehnoloģijas nākotnei; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāapmainās ar paraugpraksi par to, kā nodrošināt šādu datu drošību;

32.

uzsver — lai gan DLT veicina paša kontrolētu identitāti (“self-sovereign identity”), šajā tehnoloģijā nav viegli piemērot “tiesības tikt aizmirstam”principu;

33.

uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai DLT lietojumi atbilstu ES tiesību aktiem par datu aizsardzību un jo īpaši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR); aicina Komisiju un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) sniegt turpmākus norādījumus par šo jautājumu;

34.

uzsver, ka uzticību DLT nodrošina kriptogrāfijas algoritmi, kas aizstāj trešās personas starpniecību, izmantojot mehānismu, kurš veic validāciju, kā arī darījumu aizsardzību un saglabāšanu;

35.

uzsver, ka uzticība atvērtajām blokķēdēm ir iespējama, izmantojot kriptogrāfijas algoritmus, dalībniekus, tīkla uzbūvi un struktūru un ka trešo personu starpniekus var aizstāt ar mehānismu, kas veic darījumu validāciju, aizsardzību un saglabāšanu un paātrina atsevišķu vērtspapīru darījumu mijieskaitu un norēķinus; norāda, ka drošības pasākumu lietderība ir atkarīga no šīs tehnoloģijas pareizas ieviešanas un tas liek nodrošināt tādu tehnoloģiju attīstību, ar ko garantē patiesu drošumu, tādējādi vairojot uzticību;

Viedie līgumi

36.

uzsver, ka viedie līgumi ir svarīgs elements, kuru padara iespējamu DLT, un tie var kalpot par svarīgu pamatu decentralizētām lietotnēm; uzsver, ka Komisijai jāveic padziļināts novērtējums par potenciālo un juridisko ietekmi, piemēram, ar jurisdikciju saistītiem riskiem; uzskata, ka lietošanas gadījumu uzraudzība palīdzēs apzināt viedo līgumu potenciālu;

37.

uzsver, ka viedo līgumu veicināšanā būtisks aspekts ir tiesiskā noteiktība saistībā ar digitālā kriptogrāfiskā paraksta validāciju;

38.

aicina Komisiju veicināt tehnisko standartu izstrādi attiecīgajās starptautiskajās organizācijās, piemēram, ISO, ITU un CEN-CENELEC, un saistībā ar viedo līgumu piemērojamību veikt katras dalībvalsts tiesiskā regulējuma padziļinātu analīzi; aicina Komisiju, ja rodas šķēršļi viedo līgumu izmantošanā digitālajā vienotajā tirgū, veikt atbilstošus pasākumus, lai novērtētu, vai šādi šķēršļi ir samērīgi; tomēr norāda, ka juridisko noteiktību var uzlabot, attiecībā uz viedajiem līgumiem izmantojot dalībvalstu tiesisko koordināciju vai savstarpēju atzīšanu;

Sadarbspēja, standartizācija un mērogojamība

39.

uzsver, ka pastāv liels skaits DLT tehnoloģiju ar dažādām tehnoloģiskajām īpašībām, kā arī dažādi mehānismi attiecībā uz pārvaldību (slēgtās un atvērtās sadalītās virsgrāmatas) un konsensu;

40.

norāda, ka efektivitātes nodrošināšanai ir vajadzīga sadarbspēja: (i) starp DLT; (ii) starp lietotnēm, kas balstās uz vienu un to pašu DLT; un (iii) starp DLT un agrākajām sistēmām;

41.

atzinīgi vērtē tādu organizāciju iniciatīvas kā ISO standartu noteikšanai attiecībā uz DLT; aicina Komisiju turpināt sadarboties ar citām starptautiskām organizācijām saistībā ar standartu noteikšanu;

42.

uzsver, ka ir būtiski īstenot vispārēju pieeju standartu noteikšanā, lai inovatīvus uzņēmumus neregulētu ārpus ES;

43.

uzsver, ka uzticības radīšanai ar DLT palīdzību ir nepieciešams lielāks skaits noturīgu un paplašinātu sadalīto virsgrāmatu, lai nepieļautu to, ka dati koncentrējas dažu tirgus dalībnieku rokās, jo tas varētu novest pie slepenu vienošanos slēgšanas; mudina visā ES izveidot DLT centrus;

Infrastruktūras drošība

44.

atgādina, cik svarīga ir DLT infrastruktūras aizsardzība, un ierosina nekādā gadījumā nepieļaut dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lai varētu efektīvi izmantot šīs tehnoloģijas priekšrocības;

45.

aicina Komisiju cieši uzraudzīt tehnoloģijas attīstību (piemēram, kvantu skaitļošanu), novērtēt tehnoloģiskos riskus, atbalstīt izturētspēju pret kiberuzbrukumiem vai sistēmas sabrukumu, kā arī veicināt datu aizsardzības projektus, kas nodrošina DLT platformu ilgtspēju ES Blokķēdes observatorijas programmas ietvaros; aicina Komisiju attiecīgi piešķirt līdzekļus;

46.

mudina kompetentās iestādes un Komisiju izstrādāt stresa testu DLT lietotnēm;

DLT stratēģiskais nozīmīgums publiskajai infrastruktūrai

47.

uzsver, cik nozīmīga publiskā sektora pakalpojumiem un pārvaldībai ir DLT efektivitātes potenciāls attiecībā uz birokrātijas samazināšanu, īpaši ņemot vērā e-pārvaldes rīcības plāna izpildi, kur īpaši minēta vienreizējas digitālās iesniegšanas principa (digital Once-Only Principle (TOOP)) pieņemšana visā ES, un tādējādi vēl vairāk samazinot administratīvos slogus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskajai pārvaldei;

48.

uzsver DLT potenciālu pārvaldības decentralizācijā un iedzīvotāju iespēju saukt valdību pie atbildības uzlabošanā; aicina Komisiju izpētīt tradicionālo sabiedrisko pakalpojumu uzlabošanu, iekļaujot cita starpā valsts reģistru, zemes reģistru, licencēšanas, pilsoņu sertifikācijas (piemēram, dzimšanas vai laulības apliecības) un migrācijas pārvaldības digitalizāciju un decentralizāciju, jo īpaši izstrādājot konkrētus lietošanas gadījumus un izmēģinājumu projektus; aicina Komisiju arī izpētīt DLT lietotnes, kas uzlabo ar datu apmaiņas privātumu un konfidencialitāti saistītos procesus, kā arī piekļuvi e-pārvaldes pakalpojumiem, izmantojot decentralizētu digitālu identitāti;

49.

apzinās ar DLT lietotnēm saistītos riskus, īpaši atvērtu blokķēdes lietotņu izmantošanu noziedzīgām darbībām, tostarp lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, apietu nodokļus vai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus, un uzstāj uz to, ka Komisijai un dalībvalstīm šie jautājumi ir steidzami jāuzrauga un jārisina; šajā nolūkā aicina Komisiju arī izpētīt DLT potenciālu tādās jomās kā tiesībaizsardzība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, ēnu ekonomikas darījumu izsekošana un nodokļu uzraudzība;

50.

aicina Komisiju uzraudzīt DLT spēju vairot sociālo labumu un novērtēt šīs tehnoloģijas sociālo ietekmi;

51.

aicina Komisiju izveidot uz DLT balstītas platformas, kas dos iespēju uzraudzīt un izsekot ES finansējumu nevalstiskām organizācijām, tādējādi uzlabojot ES palīdzības programmu pamanāmību un saņēmēju pārskatatbildību;

52.

uzsver, ka, paturot prātā DLT efektivitātes iespējas, DLT Eiropas publiskā sektora blokķēžu potenciāls, kas atbilst ES tiesību aktiem, ļaus decentralizēt pārrobežu darījumus starp dalībvalstīm, tādējādi atvieglinot drošāku un racionālāku pakalpojumu attīstību, normatīvajos aktos paredzēto pārskatu sniegšanu un datu darījumus starp pilsoņiem un ES iestādēm;

53.

uzsver, ka ES publiskā sektora blokķēdes nodrošinātu lielāku pārredzamību, kā arī labāku informācijas apstrādi un drošāku pakalpojumu attīstību Eiropas iedzīvotājiem; uzsver, ka varētu izstrādāt dalībvalstīs koplietotu slēgtu blokķēdes tīklu iedzīvotāju datu drošai un elastīgai glabāšanai;

54.

aicina Komisiju novērtēt elektronisko balsošanas sistēmu, tostarp to, kurās izmanto DLT, drošumu un efektivitāti gan privātajā, gan publiskajā sektorā; mudina veikt turpmāku lietošanas gadījumu izpēti;

MVU, tehnoloģijas nodošana un finansēšana

55.

atzinīgi vērtē DLT spējas uzlabot pašreizējās vērtības ķēdes, pārveidot uzņēmējdarbības modeļus un tādējādi veicināt inovāciju virzītu labklājību; uzsver to, kāda nozīme ir piegādes ķēžu vienkāršošanai un sadarbspējas uzlabošanai uzņēmumu starpā;

56.

uzsver, ka atvērtie blokķēžu protokoli var mazināt šķēršļus MVU ienākšanai tirgū un uzlabot konkurenci digitālajās tirdzniecības vietās;

57.

uzsver, ka MVU var gūt labumu no atsacīšanās no starpniecības, samazinot darījumu izmaksas, starpniecības izmaksas un birokrātiju; norāda — lai varētu izmantot DLT, ir vajadzīgas investīcijas specializētā infrastruktūrā vai augstas kapacitātes pakalpojumos;

58.

norāda, ka novatoriskiem MVU un jaunuzņēmumiem ir vajadzīga piekļuve finansējumam, lai tie varētu izstrādāt uz DLT balstītus projektus; aicina EIB un EIF radīt iespējas saņemt finansējumu, kas atbalstītu uz DLT balstītas uzņēmējdarbības centienus paātrināt tehnoloģiju nodošanu;

59.

prasa Komisijai sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu juridisko noteiktību investoriem, lietotājiem un iedzīvotājiem — gan aktīviem, gan pasīviem —, vienlaikus veicinot saskaņotību Savienībā un apsverot ideju ieviest Eiropas pasi DLT izmantojošiem projektiem;

60.

uzsver sākotnējo virtuālās valūtas piedāvājumu (ICO) potenciālu kā alternatīvu investīciju instrumentu MVU un novatorisku jaunuzņēmumu finansēšanā un tehnoloģiju nodošanas paātrināšanā; uzsver, ka skaidrības trūkums attiecībā uz ICO piemērojamo tiesisko regulējumu var negatīvi ietekmēt to potenciālu; atgādina, ka juridiskā noteiktība var būt nozīmīga, lai palielinātu investoru un patērētāju aizsardzību un samazinātu riskus, kas izriet no asimetriskas informācijas, krāpnieciskas rīcības, nelikumīgām darbībām, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un citiem riskiem, kā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) norādījusi savā 2017. gada ziņojumā par ICO; aicina Komisiju nodrošināt vadlīnijas, standartus un informācijas atklāšanas prasības, jo īpaši attiecībā uz sistēmas pakalpojumu žetoniem (“utility tokens”), kas vairāk atbilst atsevišķai aktīvu klasei un ir mazāk kā vērtspapīrs;

61.

uzsver apdraudējumu, kas saistīts ar ICO; aicina Komisiju un attiecīgās regulatīvās iestādes apzināt kritērijus, kas uzlabo investoru aizsardzību, un skaidri formulēt gan prasības informācijas izpaušanai, gan ICO iniciatoru pienākumus; uzsver, ka juridiskā skaidrība ir būtisks priekšnoteikums ICO potenciāla izmantošanai, kā arī krāpniecības un negatīvu tirgus signālu novēršanai;

62.

uzsver, ka ICO var būt nozīmīgs kapitāla tirgu savienības elements; aicina Komisiju izpētīt iespējas noteikt juridiskas prasības, kas ļaus apvienot šo aktīvu grupu ar citiem finanšu instrumentiem, stiprinot MVU finansējumu un inovāciju projektus;

63.

aicina Komisiju izveidot novērošanas centru ICO uzraudzīšanai, kā arī ICO raksturiezīmju un taksonomijas datubāzi, nošķirot drošības un sistēmas pakalpojumu žetonus; ierosina, ka īpaša regulatīvā režīma izmēģinājumu paraugsistēma un rīcības kodekss, kam pievienoti standarti, varētu būt šāda novērošanas centra pozitīvs rezultāts attiecībā uz to, kā palīdzēt dalībvalstīm iepazīt ICO iespējas;

64.

atzinīgi vērtē Komisijas un Padomes lēmumu iekļaut DLT kā pilntiesīgu sektoru finansējumam ESIF 2.0 ietvaros;

Politikas nostādnes DLT veicināšanai Eiropā

65.

uzsver, ka jebkādai reglamentējošai pieejai attiecībā uz DLT vajadzētu būt inovācijām labvēlīgai, veicināt atļauju piešķiršanu un būtu jāievēro tehnoloģijas neitralitātes un darījumdarbības modeļu neitralitātes principi;

66.

mudina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un īstenot stratēģijas digitālo kompetenču apmācības un pārkvalifikācijas jomā, kas var nodrošināt aktīvu un visaptverošu Eiropas sabiedrības līdzdalību paradigmas maiņā;

67.

mudina Komisiju un valstu kompetentās iestādes operatīvi attīstīt tehniskās zināšanas un regulatīvo spēju, lai varētu ātri veikt likumdošanas vai regulatīvos pasākumus, ja un kad tādi būs vajadzīgi;

68.

uzsver, ka Savienībai nevajadzētu reglamentēt DLT pašu par sevi, bet gan būtu jāmēģina novērst šķēršļus, kas traucē blokķēžu ieviešanu; atzinīgi vērtē Komisijas pieeju izmantot lietošanas gadījumu metodi, pētot normatīvo vidi saistībā ar DLT izmantošanu un dalībniekiem, kuri to izmanto katrā atsevišķā nozarē, un aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt konverģenci un regulatīvo pieeju saskaņošanu;

69.

aicina Komisiju novērtēt un izstrādāt Eiropas tiesisko regulējumu, lai novērstu visas jurisdikciju problēmas, kas var rasties krāpnieciskos vai noziedzīgos gadījumos saistībā ar DLT nodrošinātu datu apmaiņu;

70.

norāda, ka gadījumu izmantošana ir būtiska DLT ekosistēmas paraugprakses izstrādāšanā, kā arī procedūru automatizācijas rezultātā ietekmes uz nodarbinātības struktūru novērtēšanā un pārvaldībā;

71.

atzinīgi vērtē tālredzīgus pētniecības satvarus, kuru mērķis ir uzlabot jauno tehnoloģiju potenciālo iespēju un problēmu novērtējumu, lai atbalstītu labāku lēmumu pieņemšanu, un, konkrēti, atzinīgi vērtē Komisijas projektu “Blokķēde Eiropas Savienībai: blokķēžu tehnoloģija rūpniecības transformācijām”;

72.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt kopīgas iniciatīvas, lai palielinātu informētību un apmācītu iedzīvotājus, uzņēmumus un valsts pārvaldes iestādes ar mērķi veicināt izpratni par šo tehnoloģiju un tās ieviešanu;

73.

uzsver, cik svarīga ir pētniecība un investīcijas DLT tehnoloģijā; norāda, ka DFS pēc 2020. gada būtu jānodrošina finansējums pētniecības iniciatīvām un projektiem par DLT, jo ir vajadzīga pamatizpēte par DLT, tostarp ir jāizpēta iespējamie riski un sociālā ietekme;

74.

aicina Komisiju uzlabot informētību par DLT, īstenot iniciatīvas iedzīvotāju izglītošanai par šo tehnoloģiju un novērst digitālo plaisu starp dalībvalstīm;

75.

ierosina cieši koordinēt Komisijas īstenotās esošās un turpmākās ar DLT saistītās iniciatīvas un izmēģinājuma projektus, ko, iespējams, varētu darīt ES Blokķēdes observatorijas vadībā, lai varētu panākt sinerģiju un radīt patiesu pievienoto vērtību, vienlaikus izvairoties no izmaksu ziņā dārgām dublējošām struktūrām; aicina Komisiju veikt regulāru informācijas apmaiņu ar Parlamentu par to, kas paveikts izmēģinājuma projektos, kas saistīti ar DLT;

76.

prasa Komisijai nākt klajā ar rīcībpolitikas iniciatīvām, lai veicinātu ES konkurētspēju DLT jomā;

77.

uzsver, ka Savienībai ir lieliska iespēja globālā mērogā ieņemt vadošo lomu DLT nozarē visā pasaulē un būt par uzticamu dalībnieku DLT globālā attīstībā un tirgos, sadarbojoties ar mūsu starptautiskajiem partneriem;

o o

78.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un Padomei.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0228.

(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0211.

(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0023.

(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0408.

Top

Choose the experimental features you want to try