—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1),

—

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 15. jūlija paziņojumu “Jauns sākums izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai Grieķijā”(COM(2015)0400),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 14. oktobra Regulu (ES) 2015/1839, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz Grieķijai paredzētajiem īpašajiem pasākumiem (2),

—

ņemot vērā Regulu (ES) 2017/825, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP) (3),

—

ņemot vērā 2016. gada 19. septembra Komisijas dienestu darba dokumentu par 2007.–2013. gada ERAF un Kohēzijas fonda ex post novērtējumu (SWD(2016)0318),

—

ņemot vērā Grieķijas Ekonomikas un attīstības ministrijas ziņojumu par summu izmantošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1839 (2007.–2013. gada plānošanas periods) (4),

—

ņemot vērā mutisko jautājumu (O-000100/2017 – B8-0001/2018) Komisijai par Regulas (ES) 2015/1839 attiecībā uz Grieķijai paredzētajiem īpašajiem pasākumiem īstenošanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

—

ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A8-0244/2018),

A.

tā kā kohēzijas politika ir solidaritātes izpausme un galvenais ES ieguldījumu instruments, kas aptver visus reģionus un samazina atšķirības; tā kā daudzkārt ir apstiprinājusies tā pievienotās vērtības un elastības nozīme, reaģējot uz ekonomikas un finanšu krīzi; tā kā ar esošajiem budžeta resursiem kohēzijas politika ir palīdzējusi saglabāt ļoti nepieciešamās publisko ieguldījumu iespējas, ir palīdzējusi novērst krīzes saasināšanos un ir ļāvusi dalībvalstīm un reģioniem pieņemt īpaši pielāgotus reaģēšanas pasākumus, lai palielinātu to izturētspēju pret negaidītiem notikumiem un ārējiem satricinājumiem;

B.

tā kā laikposmā starp 2007. un 2015. gadu atbalsta summa no ERAF un Kohēzijas fonda (KF) Grieķijā sasniedza EUR 15,8 miljardus, kas atbilst apmēram 19 % kopējo valdības kapitālizdevumu;

C.

tā kā ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā Grieķijā ir pastāvīgi negatīvi izaugsmes rādītāji, kurus nevarēja risināt ar trijiem starptautiskajiem glābšanas tiesību aktu kopumiem, kā arī nopietnas likviditātes problēmas un publisko līdzekļu trūkums;

D.

tā kā Grieķiju un Grieķijas salas ir īpaši smagi skārusi un joprojām skar bēgļu un migrācijas krīze un tās izjūt lielu spiedienu, ko rada pieaugošā migrantu un bēgļu plūsma, kas lielā mērā ietekmē vietējo ekonomisko aktivitāti, jo īpaši tūrisma jomā;

E.

tā kā laikā starp 2007. un 2013. gadu IKP faktiski samazinājās par 26 % un, kaut arī ekonomikas lejupslīde beidzās 2014. gadā, pieaugums pēdējo divu gadu laikā ir bijis mazāks nekā 1 %; tā kā nodarbinātības līmenis 2013. gadā samazinājās no 66 % līdz 53 % un tas nozīmē, ka tikai vairāk nekā puse no iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā bija nodarbināti, savukārt bezdarbs palielinājās no 8,4 % līdz 27,5 % tajā pašā laikposmā, ievērojami ietekmējot Grieķijas iedzīvotāju pirktspēju un smagi ietekmējot vairākas nozares, tostarp veselības nozari; tā kā saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem bezdarba līmenis ir 20,8 % un ir augsts jauniešu bezdarba līmenis;

F.

tā kā 2015. gadā Komisija un abi likumdevēji atzina, ka Grieķiju ir skārusi krīze nepieredzētā veidā, kam varētu būt bijusi būtiska ietekme gan uz darbību saskaņā ar 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada darbības programmām pabeigšanu, gan 2014.–2020. gada kohēzijas politikas programmu īstenošanas uzsākšanu;

G.

tā kā ar Regulas (ES) 2015/1839 pieņemšanu bija paredzēts nodrošināt Grieķijai likviditāti izšķirīgā brīdī, pirms apstājas programmu īstenošana un tiek zaudētas vajadzīgās ieguldījumu iespējas, jo tiktu atgūtas ievērojamas summas gadījumā, ja netiek pabeigti 2000.–2006. gada un 2007.–2013. gada periodu projekti;

H.

tā kā ar Regulu (ES) 2015/1839 noteica papildu sākotnējo priekšfinansējumu 2014.–2020. gada plānošanas periodam, sadalītu divos maksājumos — katrs 3,5 % apmērā no atbalsta summas, ko saņem no kohēzijas politikas līdzekļiem un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), kā arī līdzfinansējuma likmes 100 % apmērā piemērošanu attiecināmajiem izdevumiem 2007.–2013. gada plānošanas periodā un atlikušo 5 % no ES maksājumiem, kas būtu bijis jāsaglabā līdz programmu slēgšanai, priekšlaicīgu izmaksāšanu;

I.

tā kā regula tika pieņemta ar nolūku pēc iespējas ātrāk reaģēt uz smagu krīzes situāciju un nodrošināt, ka Grieķijai ir pietiekams finansējums, lai varētu pabeigt projektus saskaņā ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu un sākt īstenošanu saskaņā ar pašreizējo plānošanas periodu;

J.

tā kā saskaņā ar 152. panta 6. punkta 2. apakšpunktu Grieķijai bija jāiesniedz līdz 2016. gada beigām ziņojums Komisijai par noteikumu īstenošanu, kas saistīti ar 100 % līdzfinansēšanas likmes piemērošanu un programmu maksājumu maksimālajiem apjomiem plānošanas perioda beigās;

K.

tā kā ES arī apmaksāja 95 % no kopējām investīciju izmaksām 2007.–2013. gada finansēšanas periodam Grieķijā (parasti tiek piemērots maksimālais likmes apmērs 85 %), izmantojot Regulu (ES) Nr. 1311/2011, kas pieļauj papildinošu pasākumu;

L.

tā kā 2015. gada oktobrī tika izveidots norobežotais konts, uz kuru tika pārvietoti visi ES finansēto projektu finansēšanai piešķirtie līdzekļi, lai nodrošinātu, ka tie tiek izmantoti tikai maksājumiem saņēmējiem un darbībām saskaņā ar darbības programmām;

M.

tā kā kopš 2011. gada Grieķija ir saņēmusi arī atbalstu ar Komisijas darba grupas Grieķijas jautājumos palīdzību, kas sniedz tehnisko palīdzību valsts reformu procesā, un kopš 2015. gada — ar Strukturālo reformu atbalsta dienesta palīdzību, kas sniedz atbalstu izaugsmi veicinošu reformu sagatavošanā, izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā; tā kā Regula (ES) 2017/825, ar ko izveido Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRSP) laikposmam no 2017. līdz 2020. gadam, stājās spēkā 2017. gada 20. maijā un iezīmēja svarīgu brīdi Strukturālo reformu atbalsta dienesta saistībām ar ieinteresētajām dalībvalstīm, tostarp Grieķiju,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.