Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52018IP0259

Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. jūnija rezolūcija par Krieviju, jo īpaši politieslodzītā Oļega Sencova lietu (2018/2754(RSP))

OV C 28, 27.1.2020, p. 71–75 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

27.1.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 28/71

P8_TA(2018)0259

Krievija, jo īpaši politieslodzītā Oļega Sencova lieta

Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. jūnija rezolūcija par Krieviju, jo īpaši politieslodzītā Oļega Sencova lietu (2018/2754(RSP))

(2020/C 28/08)

Eiropas Parlaments,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2017. gada 16. marta rezolūciju par Krievijā ieslodzītajiem Ukrainas pilsoņiem un stāvokli Krimā (1),

—

ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2018. gada 25. maija paziņojumu par gadījumiem, kad apcietinātas vairākas personas nelikumīgi anektētajā Krimā un Sevastopolē,

—

ņemot vērā Ārlietu padomes 2018. gada 16. aprīļa viedokļu apmaiņu par Krieviju,

—

ņemot vērā Starptautiskās Tiesas 2017. gada 19. aprīļa rīkojumu par Ukrainas iesniegto pieprasījumu norādīt pagaidu pasākumus lietā, kas attiecas uz to, kā piemērot Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu un Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu (Ukraina/ Krievijas Federācija),

—

ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5. pantu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7. pantu, kuros abos noteikts, ka nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai, vai sodīšanai, un ņemot vērā, ka Krievijas Federācija ir abu minēto dokumentu līgumslēdzēja puse,

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 1998. gada 9. decembrī pieņemto ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

—

ņemot vērā Ženēvas Konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā,

—

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā Ukrainas režisors Oļegs Sencovs, kurš protestēja pret Krievijas nelikumīgo Krimas pussalas aneksiju, tika arestēts 2014. gada maijā saistībā ar iespējamām darbībām Krimā; tā kā pret viņu vērsās kā pret Krievijas pilsoni, lai gan viņam ir Ukrainas pilsonība;

B.

tā kā Oļega Sencova lietā pastāv aizdomas, ka notikusi spīdzināšana un slikta apiešanās, kā rezultātā izspiestas liecības, kas vēlāk atzītas par juridiski spēkā esošām;

C.

tā kā 2015. gada 25. augustā, pārkāpjot starptautiskās tiesības un elementārus tiesiskuma standartus, Oļegs Sencovs tika notiesāts tiesā, kuras jurisdikciju ES neatzīst;

D.

tā kā Oļegs Sencovs, kurš pašlaik izcieš sodu Krievijas galējos ziemeļos izvietotajā cietumā Jamalas Ņencu apgabalā, Labitnangi, 2018. gada 14. maijā pieteica beztermiņa badastreiku;

E.

tā kā iepriekšējos gados Krievijā ievērojami ir palielinājies politieslodzīto skaits; tā kā Cilvēktiesību aizstāvības centrs “Memoriāls”, kas 2009. gadā saņēma Saharova balvu, 2018. gada 29. maijā publicēja sarakstu ar 158 politieslodzīto vārdiem;

F.

tā kā 2018. gada 9. janvārī vietējā policija arestēja Cilvēktiesību aizstāvības centra “Memoriāls”Čečenijas biroja direktoru Oyub Titiev, apsūdzot viņu narkotiku glabāšanā; tā kā Oyub Titiev šīs apsūdzības noliedz un NVO un citi cilvēktiesību aizstāvji tās nodēvējuši par safabricētām;

G.

tā kā Oyub Titiev arests ir viens no aizvien biežākiem satraucošiem gadījumiem, kad notikusi neatkarīgu žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju apcietināšana un pret viņiem vērsti uzbrukumi, iebiedēšana un nomelnošana;

H.

tā kā cilvēktiesību aizstāvji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, jo īpaši Krimas tatāri, ir saskārušies ar draudiem, iebiedēšanu un arestiem;

I.

tā kā daudzos gadījumos ir ziņots par spīdzināšanu un nežēlīgu un pazemojošu izturēšanos; tā kā līdz pat šodienai šie gadījumi nav pienācīgi izmeklēti; tā kā spīdzināšana ir tikusi izmantota, lai izspiestu atzīšanos un iegūtu nepatiesus vainas pierādījumus;

J.

tā kā daudzi ieslodzītie un aizturētie cietumos ir saskārušies ar skarbiem un necilvēcīgiem apstākļiem, kas radījuši fizisku un psiholoģisku apdraudējumu veselībai; tā kā cietumos tiek turēti ieslodzītie, kuriem nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība un ārstēšana;

K.

tā kā represīvie Krievijas tiesību akti, ar kuriem reglamentē politiskās un pilsoniskās tiesības, ir attiecināti uz pašlaik okupēto Krimu, kā rezultātā pulcēšanās, vārda, biedrošanās, piekļuves informācijai un reliģijas brīvības ir būtiski samazinātas, kā arī ir saņemti ticami ziņojumi par iebiedēšanu, nolaupīšanu un spīdzināšanu;

L.

tā kā Krimā patvaļīgi aresti, nolaupīšana, cenzūra un aizliegumi mierīgi pulcēties ir kļuvuši par ikdienas realitāti; tā kā vairāki Krimas tatāri ir apcietināti, viņu lietas atrodas izmeklēšanā vai arī pret viņiem sākta kriminālvajāšana; tā kā notiek vēršanās arī pret Krimas juristiem, kuri šiem cilvēkiem sniedz juridisko palīdzību, pret cilvēktiesību aizstāvjiem, kas ziņo par politiski motivētiem nolaupīšanas gadījumiem Krimā, un pret žurnālistiem, kuri raksta par Krimas tatāru stāvokli;

M.

tā kā okupācijas iestādes Krimā sistemātiski un klaji ir apspiedušas vārda brīvību Krimā, izspiežot no aprites neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un radot šķēršļus profesionālu žurnālistu darbam; tā kā 2018. gada 22. martā Krievijas drošības spēki, pamatojoties uz nepatiesām apsūdzībām, aizturēja un apcietināja pilsoniskās sabiedrības žurnālistu un Krimas tatāru aktīvistu Nariman Memedeminov, kurš rakstīja par okupācijas iestāžu pārkāpumiem; tā kā 2018. gada 21. maijā Krievijas drošības spēki reliģisku iemeslu dēļ aizturēja citu pilsoniskās sabiedrības žurnālistu, Server Mustafaiev, pirms tam veicot kratīšanu viņa mājā Krievijas okupētajā Krimā;

N.

tā kā Krievija zaudē daudzas lietas Eiropas Cilvēktiesību tiesā un neīsteno pasludinātos spriedumus;

O.

tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas pilntiesīga locekle un ir apņēmusies ievērot demokrātijas principus, tiesiskumu, pamatbrīvības un cilvēktiesības; tā kā iepriekšējos gados ir notikuši daudzi smagi tiesiskuma pārkāpumi un ir pieņemti represīvi likumi, tagad ir lielas šaubas, vai Krievija tiešām pilda tai uzliktās starptautiskās un arī valsts saistības; tā kā Eiropas Savienība vairākkārt ir piedāvājusi sniegt papildu palīdzību un speciālas zināšanas, lai Krievija spētu modernizēt un uzturēt konstitucionālo un tiesisko kārtību atbilstīgi Eiropas Padomes standartiem;

P.

tā kā saskaņā ar Krievijas likumu par ārvalstu struktūrām NVO, kas saņem ārvalstu finansējumu un ir iesaistītas politiskā darbībā, ir jāpiesakās iekļaušanai īpašā ārvalstu struktūru sarakstā, lai tās tiktu pakļautas ciešai valdības papildu uzraudzībai, kā arī tām visās savās publikācijās, paziņojumos presei un ziņojumos ir jānorāda, ka šos materiālus ir sagatavojusi ārvalsts struktūra;

Q.

tā kā, reaģējot uz Krievijas nelegālo Krimas aneksiju un hibrīdkaru pret Ukrainu, ES ir pieņēmusi vairākus pakāpeniski ieviešamus ierobežojošos pasākumus pret Krieviju,

1.

 prasa, lai Krievijas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvo Oļegu Sencovu un visus citus Krievijā un Krimas pussalā nelikumīgi apcietinātos Ukrainas pilsoņus; atgādina, ka pašlaik Krievijā un okupētajā Krimā kopumā ir vairāk nekā 70 (2) politieslodzītie no Ukrainas;

2.

 prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Cilvēktiesību aizstāvības centra “Memoriāls”Čečenijas biroja direktoru Oyub Titiev un visus pārējos politieslodzītos Krievijas Federācijā;

3.

 prasa, lai Krievijas iestādes pārtrauktu pret Cilvēktiesību aizstāvības centra “Memoriāls”, tā darbiniekiem un citiem cilvēktiesību aizstāvjiem vērstos uzbrukumus un iebiedēšanu un ļautu viņiem darīt cilvēktiesību aizstāvības darbu;

4.

 uzsver, ka pret ieslodzītajiem ir jāattiecas atbilstīgi starptautiskiem standartiem un ka ir jānodrošina visu aizturēto piekļuve juridiskai palīdzībai, tikšanās ar ģimenes locekļiem un diplomātiskajiem pārstāvjiem, kā arī jānodrošina medicīniskā aprūpe; uzsver, ka saskaņā ar Ceturto Ženēvas konvenciju Krievijas iestādes un tiesu darbinieki pilnībā ir atbildīgi par aizturēto personu drošību un labjutību, jo īpaši Krimā;

5.

 atgādina Krievijai, cik būtiski ir tai kā Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas loceklei pilnībā ievērot starptautiskās juridiskās saistības un cilvēka pamattiesību principus un tiesiskumu, kā noteikts Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

6.

 uzsver, ka pulcēšanās brīvība Krievijas Federācijā ir noteikta Krievijas konstitūcijas 31. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, kuru Krievija ir parakstījusi, un līdz ar to Krievijas iestādēm ir pienākums to ievērot;

7.

 mudina Krievijas iestādes visos līmeņos atzīt, ka cilvēktiesību aizstāvjiem ir izšķirīga loma demokrātijas pīlāru stiprināšanā un tiesiskuma uzraudzībā, un aicina publiski nosodīt visus uzbrukumus cilvēktiesību aizstāvjiem, jo īpaši Čečenijas Republikā;

8.

 pauž solidaritāti Ukrainas režisoram, politiskajam aktīvistam un politieslodzītajam Oļegam Sencovam, kurš 2018. gada 14. maijā sāka badastreiku, lai paātrinātu nelikumīgi aizturēto tautiešu atbrīvošanu, un ir nobažījies par badastreika ietekmi uz Oļega Sencova veselību; atgādina, ka Oļegs Sencovs, kurš tika apcietināts neilgi pēc tam, kad Krievija 2014. gadā pārņēma kontroli pār Melnās jūras pussalu, un notiesāts, pamatojoties uz spīdzināšanā izspiestu liecību, tagad stingra režīma kolonijā, kas atrodas Jamalas Ņencu apgabalā, Krievijas galējos ziemeļos, izcieš 20 gadu cietumsodu par vairākām apsūdzībām terorismā;

9.

 nosoda to, ka vēl viens apsūdzētais šajā lietā, Oleksandrs Kolčenko, ir notiesāts uz desmit gadiem cietumā;

10.

 atzīmē, ka kopš 2018. gada 19. marta badastreiku ir pieteicis vēl viens nelikumīgi aizturēts Ukrainas pilsonis — Volodimirs Baluhs;

11.

 aicina atbildīgās Krievijas iestādes un medicīnas dienestus sniegt pienācīgu medicīnisko palīdzību šiem ieslodzītajiem un ievērot medicīnisko ētiku, tostarp nepiemērot piespiedu barošanu vai jebkādu citu negribētu ārstēšanu, kas var līdzināties spīdzināšanai un citiem sliktas apiešanās veidiem;

12.

 ir ļoti nobažījies, ka ir smagi spīdzināti daudzi Ukrainas politieslodzītie, tostarp Mykola Karpiyuk, Volodymyr, Prysych, Oleksiy Chirniy un Yevhen Panov;

13.

 ir ļoti nobažījies par aizvien biežākajiem arestiem, uzbrukumiem, iebiedēšanu un nomelnošanu, kas tiek vērsta pret neatkarīgiem žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri strādā Krievijā, jo īpaši Čečenijā; uzsver, cik būtiska ir pilsoniskās sabiedrības un tādu organizāciju kā “Memoriāls”nozīme, un ir pārliecināts, ka jebkurā pasaules vietā pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem ir jābūt tiesīgiem brīvi izmantot savas pamattiesības uz domas un vārda brīvību; aicina Čečenijas un Krievijas iestādes ievērot savas valsts tiesību aktus un starptautiskās saistības un īstenot tiesiskumu;

14.

 pauž nopietnas bažas par nesodāmības gaisotni, kurā tiek pieļauti šādi nodarījumi, un prasa izstrādāt juridiskus un cita veida pasākumus, lai sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību novērstu šādu vardarbību un uzraudzītu un efektīvi sauktu pie atbildības vainīgos; uzsver, ka Krievijai un tās valdībai ir galvenā atbildība par šādu nodarījumu izmeklēšanu, vainīgo saukšanu pie atbildības un visu Krievijas pilsoņu aizsargāšanu pret nelikumīgu vajāšanu;

15.

 vērš uzmanību uz to, ka 2018. gada maijā Krievijas iestādes okupētajā Krimā aizturēja vairākus Krimas tatārus, tostarp Sever Mustafayev, Edem Smailov un politieslodzītā Nuri Primov ģimenes locekļus;

16.

 nosoda Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumus okupētajā Krimā, tostarp Krievijas tiesību aktu izpildi, vērienīgo Krimas pussalas militarizāciju, kas apdraud reģionālo drošību, un masveida un sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus, kas jo īpaši vērsti pret etniskajiem ukraiņiem un Krimas tatāriem;

17.

 atzinīgi vērtē Krimas Tāru līderu Akhtem Chiygoz un Ilmi Umerov atbrīvošanu, kuriem 2017. gada septembrī Krievijas tiesas uz laiku okupētajā Ukrainas teritorijā, Krimā, piesprieda cietumsodu un kuriem 2017. gada 25. oktobrī Krievijas iestādes atļāva izbraukt no pussalas; izsaka pateicību visiem, kuri centās panākt viņu atbrīvošanu, tostarp Krievijas cilvēktiesību aizstāvības organizācijām, tādām kā “Memoriāls”;

18.

 atgādina Krievijas iestādēm, ka tās de facto ir okupācijas izpildvara Krimā un ir pilnībā atbildīgas par Krimas pilsoņu aizsardzību pret patvaļīgiem tiesu iestāžu vai administratīviem pasākumiem, un ka šī vara uzliek tām pienākumu ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, lai pussalā nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzību;

19.

 uzsver, ka nedz Krievijas militāro, nedz civilo tiesu kompetencē nav tiesas spriešana par darbībām, kas veiktas aiz starptautiski atzītās Krievijas teritorijas robežām, un norāda, ka tiesvedība šādās lietās nav uzskatāma par leģitīmu;

20.

 atkārtoti pauž nopietnas bažas par likumu, ko piemēro ārvalstu struktūrām, un tā īstenošanas veidu; uzskata, ka definīcija “politiskā darbība”attiecībā uz tādām NVO, kas pieņem ārvalsts finansējumu, ir tik plaša, ka faktiski tiek pieļauta valdības kontrole pār jebkuru ar sabiedrisko dzīvi saistītu organizētu darbību;

21.

 mudina Krieviju nodrošināt starptautisko cilvēktiesību novērotāju un uzraudzības misiju beznosacījumu un netraucētu piekļuvi; aicina starptautiskās organizācijas, tādas kā Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Padome un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, ciešāk uzraudzīt cilvēktiesību situāciju Krimā un veikt attiecīgus pasākumus;

22.

 aicina Eiropas Savienības īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos pievērst pastāvīgu uzmanību cilvēktiesību situācijai Krimas pussalā un nevaldības spēku kontrolētajos Austrumukrainas apgabalos;

23.

 aicina Padomi un dalībvalstis stingri un vienoti saglabāt apņemšanos ievērot Krievijai noteiktās sankcijas, par kurām panākta vienošanās, un tās pagarināt, kā arī apsvērt mērķorientētus pasākumus pret personām, kuras atbildīgas par politieslodzīto aizturēšanu un notiesāšanu;

24.

 uzsver, cik būtiski ir, lai Eiropas Savienības delegācija Krievijā un ES dalībvalstu vēstniecības uzraudzītu pret cilvēktiesību aizstāvjiem vesto tiesvedību;

25.

 aicina Padomes un Komisijas priekšsēdētājus, kā arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/ AP) arī turpmāk cieši sekot līdzi starptautisko juridisko saistību neizpildes gadījumiem un izskatīt šīs lietas dažādos formātos un sanāksmēs ar Krieviju;

26.

 atkārtoti aicina PV/ AP un EĀDD nodrošināt, lai visas politisku iemeslu dēļ kriminālvajāto personu lietas tiktu apspriestas ES un Krievijas cilvēktiesību konsultācijās, ja šādas konsultācijas tiek atsāktas, un lai Krievijas pārstāvjiem šajās konsultācijās oficiāli tiktu prasīts atbildēt par katru lietu, kā arī aicina ziņot Parlamentam, kādu informāciju šiem pārstāvjiem sniegušas Krievijas iestādes;

27.

 mudina PV/ AP un EĀDD nodrošināt, ka Savienība izmanto katru iespēju, ko paredz Krievijas tiesību akti, lai turpinātu sadarbību un atbalstu Krievijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp tām, kas strādā, lai veicinātu demokrātijas vērtības, cilvēktiesības un tiesiskumu;

28.

 aicina ES nākt klajā ar paziņojumu, kurā nosoda cilvēktiesību pārkāpumus Krievijā un centienus tos noslēpt, par aizsegu izmantojot FIFA Pasaules kausa izcīņu futbolā;

29.

 uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0087.

(2)  Politieslodzīto saraksts (nepilnīgs): Teimur Abdullaiev, Uzeir Abdullaiev, Taliat Abdurakhmanov, Rustem Abiltarov, Zevri Abseitov, Muslim Aliiev, Refat Alimov, Kiazim Ametov, Ernes Ametov, Ali Asanov, Marlen Asanov, Volodymyr Balukh, Ali Bariev, Enver Bekirov, Memet Belialov, Oleksii Bessarabov, Rustem Vaitov, Resul Velilyaev, Valentyn Vygovskii, Pavlo Hryb, Mykola Dadeu, Konstatin Davydenko, Bekir Dehermendzhi, Mustafa Dehermendzhi, Emil Dzhemadenov, Arsen Dzhepparov, Dmitrii Dolgopolov, Volodymyr Dudka, Andriy Zakhtei, Ruslan Zeitullaiev, Server Zekiriaiev, Timur Ibragimov, Rustem Ismailov, Yevgenii Karakashev, Mykola Karpiuk, Stanislav Klykh, Andriy Kolomiiets, Oleksandr Kolchenko, Oleksandr Kostenko, Emir-Usein Kuku, Hennadii Limeshko, Serhii Litvinov, Enver Mamutov, Nariman Memedeminov, Remzi Memetov, Emil Minasov, Igor Movenko, Seiran Muradosilov, Seiran Mustafaiev, Server Mustafaiev, Yevhen Panov, Nuri Primov, Volodymyr Prisich, Ismail Ramazanov, Fevzi Sagandzhi, Ferat Saifullaiev, Aider Saledinov, Seiran Saliiev, Enver Seitosmanov, Oleg Sentsov, Oleksii Sizonovich, Vadym Siruk, Edem Smailov, Oleksandr Steshenko, Oleksii Stohniy, Renat Suleimanov, Anna Sukhonosova, Roman Sushchenko, Roman Ternovsky, Ruslan Ametov, Asan Chapukh, Oleksii Chirnii, Hlib Shablii, Mykola Shiptur, Dmytro Shtyblikov, Oleksandr Shumkov, Viktor Shur.

Top