—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūciju par medus bišu veselību un biškopības nozares problēmām (1),

—

ņemot vērā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes secinājumus (8606/11 ADD 1 REV 1) par Komisijas paziņojumu par medus bišu veselību (COM(2010)0714),

—

ņemot vērā Eiropas Bišu un apputeksnēšanas nedēļu (EU BeeWeek), ko Eiropas Parlaments rīko kopš 2012. gada,

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada septembra ziņojumu “Collecting and Sharing Data on Bee Health: Towards a European Bee Partnership” (“Datu par bišu veselību vākšana un kopīgošana — ceļā uz Eiropas partnerību bišu jautājumos”), ar ko īsteno Eiropas partnerību bišu jautājumos,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0014/2018),

A.

tā kā biškopības nozare ir Eiropas lauksaimniecības neatņemama sastāvdaļa, ko pārstāv vairāk nekā 620 000 biškopju Eiropas Savienībā (2); tā kā biškopība tiek plaši praktizēta kā vaļasprieks vai ar mērķi ražot medu pašpatēriņam, kā arī profesionālā līmenī;

B.

tā kā bišu nodrošinātā ekonomiskā vērtība ir saistīta ar apputeksnēšanu un medus, vaska un citu biškopības produktu ražošanu, lai gan liela nozīme ir arī koka rāmjiem un bišu stropiem, kā arī “bišu tūrismam”;

C.

tā kā biškopības nozare ir ļoti svarīga Eiropas Savienībai un sniedz būtisku ieguldījumu sabiedrībai — gan no ekonomiskā viedokļa, nodrošinot aptuveni EUR 14,2 miljardus gadā, gan arī vides ziņā, saglabājot ekoloģisko līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību, jo 84 % augu sugu un 76 % pārtikas ražošanai Eiropā ir vajadzīga apputeksnēšana, ko veic savvaļas un mājas bites;

D.

tā kā bites un citi apputeksnētāji veic apputeksnēšanu un tādējādi veicina daudzu kultūraugu un savvaļas augu pavairošanu, bez maksas nodrošinot pārtikas ražošanu un pārtikas nodrošinājumu, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Eiropā un visā pasaulē; tā kā apputeksnēšanas nozīme Eiropas Savienībā nav pietiekami atzīta, jo bieži vien tā tiek uzskatīta par pašsaprotamu, kamēr, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs mākslīgajai apputeksnēšanai tiek izlietoti pavisam EUR 2 miljardi gadā; tā kā Eiropā ir sastopami aptuveni 10 % no pasaules bišu sugām; tā kā saskaņā ar Francijas Nacionālā lauksaimnieciskās pētniecības institūta aplēsēm bišu mirstība visā pasaulē izmaksātu EUR 150 miljardus jeb 10 % no pārtikas tirgus vērtības, kas apliecina vajadzību aizsargāt apputeksnētājus kukaiņus;

E.

tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) nesen veiktā pētījumā ir norādīts, ka apputeksnētāju kukaiņu blīvuma un daudzveidības palielināšana tieši ietekmē ražas apjomu un tādējādi var palīdzēt mazajiem lauksaimniekiem palielināt ražīgumu kopumā par vidēji 24 %;

F.

tā kā ne visām valstīm ir biškopju un bišu stropu reģistrācijas sistēma, kas palīdzētu uzraudzīt norises nozarē, tirgū un bišu veselības jomā;

G.

tā kā 2004. gadā valstu biškopības programmām Komisija nodrošināja EUR 32 miljonus gadā, kas bija paredzēti tikai biškopības vajadzībām, un tā kā līdz 2016. gadam šī summa pieauga līdz EUR 36 miljoniem, kas vēl aizvien ne tuvu nav pietiekami (tikai 0,0003 % no KLP budžeta);

H.

tā kā, pievienojoties jaunām dalībvalstīm, medus bišu saimju skaits no 2004. līdz 2016. gadam palielinājās par 47,8 %, bet ES finansējums — tikai par 12 %, kas nozīmē to, ka pieejamais ES finansējums nav pietiekams, lai uzturētu bišu populāciju un pienācīgi palīdzētu biškopjiem atjaunot savas bišu saimes pēc populācijas samazināšanās dalībvalstīs, kurās ir augsts bišu mirstības rādītājs;

I.

tā kā, neraugoties uz šo statistisko pieaugumu, klimata pārmaiņu ietekmes (piemēram, pavasara salnu, sausuma, ugunsgrēku), dažu ķīmiski aktīvo vielu un ES iekšējā medus tirgus traucējumu dēļ daudzi profesionālie biškopji ir pārtraukuši darbību un bišu saimju skaits dažās dalībvalstīs ir samazinājies pat par 50 vai vairāk procentiem (3); tā kā joprojām tiek reģistrēti daudzi gadījumi, kas saistīti ar bišu saimju zudumu un traucējumiem ziemas periodā;

J.

tā kā valstu biškopības programmām, kas saņem ES līdzfinansējumu, ir kopumā pozitīva ietekme; tā kā ir ļoti iespējams, ka šo programmu īstenošana valstīs var dažkārt radīt paļāvības trūkumu nozares pārstāvju vidū un tādējādi samazināt līdzekļu apguvi;

K.

tā kā biškopības nozare saskaras ar ļoti nopietnu demogrāfisku un novecošanas problēmu — tikai neliela daļa biškopju ir vecumā līdz 50 gadiem —, kas apdraud nozares nākotni; tā kā biškopība ir potenciāls darba un integrācijas iespēju avots lauku apvidos dzīvojošiem jauniešiem, jo zemes pieejamība daudzos Eiropas reģionos ir ierobežota;

L.

tā kā labas teorētiskās zināšanas apvienojumā ar praktisko apmācību var palīdzēt labāk izprast un risināt problēmas, kas sagaida bišu saimes, tāpēc šīs zināšanas ir svarīgas; tā kā biškopjiem būtu jārīkojas atbildīgi, profesionāli un ciešā sadarbībā ar lauksaimniekiem, lai risinātu tādas nākotnē sagaidāmas problēmas kā klimata pārmaiņas, dabas katastrofas, bišu barības meklēšanas teritorijas samazināšanās, savvaļas dzīvnieku un gājputnu uzbrukumi dažos reģionos (bišu stropi ir lielā mērā pakļauti šādam uzbrukumu riskam, jo biškopība parasti tiek praktizēta brīvā dabā) un liels administratīvais slogs dažās dalībvalstīs;

M.

tā kā ES līdzfinansētās valstu biškopības programmas to dalībniekiem sniedz iespēju īstenot pētniecības un izstrādes projektus; tā kā veiksmīgi projekti var būtiski stiprināt nozari un uzlabot tās spēju pretoties dabas katastrofām un tirgus krīzēm; tā kā zināšanu nodošana un labas un novatoriskas prakses apmaiņa sniedz pievienoto vērtību Eiropas biškopības nozarei, sevišķi ja to papildina īpaša programma, tāda kā pašreizējā “Erasmus biškopjiem” saskaņā ar KLP otro pīlāru;

N.

tā kā tā dēvētās nomadu lauksaimniecības praksei ir daudz pozitīvu aspektu, bet ir arī daži problēmjautājumi, jo īpaši attiecībā uz atbilstību noteikumiem, kas paredzēti, lai novērstu bīstamu situāciju izplatīšanos; tā kā tāpēc ir vajadzīga rūpīgāka uzraudzība;

O.

tā kā pašlaik novērotā medus bišu un savvaļas apputeksnētāju mirstības palielināšanās Eiropā ir satraucoša, jo tā negatīvi ietekmē lauksaimniecību, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas; tā kā bišu mirstības palielināšanos izraisa daudzi stresa faktori, kas atkarībā no ģeogrāfiskās teritorijas, vietējām īpatnībām vai klimata apstākļiem atšķiras; tā kā šie faktori ietver spēcīgo ietekmi, ko rada invazīvas svešzemju sugas, tādas kā Varroa destructor ērce, mazā stropu vabole (Aethina tumida), Āzijas sirsenis (Vespa velutina) un Amerikas peru puve, kā arī tādi dzīvnieku patogēni kā nozematoze, un ietekmi, ko rada dažas aktīvās vielas augu aizsardzības līdzekļos un citi biocīdi, klimata pārmaiņas, vides degradācija, dzīvotņu deģenerācija un ziedaugu pakāpeniska izzušana; tā kā bites ir atkarīgas no lauksaimniecības zemes, kuras platība un kultūraugu daudzveidība ir to galvenais barības avots, tāpēc gan biškopjiem, gan lauksaimniekiem būtu noderīgi izmantot noteikta veida ekoloģiski nozīmīgas platības — tā dēvētās “biškopības platības”, kuras pēc tam varētu plaši izmantot visās dalībvalstīs, it īpaši minimālas ziedēšanas periodos;

P.

tā kā biškopji bieži ir bezspēcīgi cīņā pret bišu slimībām un parazītiem, jo viņiem trūkst informācijas, izglītības un efektīvu līdzekļu, lai tos apkarotu, piemēram, piekļuves bišu ārstēšanas zālēm; tā kā biškopji saņem atbalstu aizsardzības pasākumiem pret Varroa destructor ērci, lai gan šie pasākumi vēl nav pilnībā efektīvi, jo pētniecības un izstrādes centieni attiecībā uz aizsardzību pret parazītiskām sugām, bišu uztura ietekmi un pakļaušanu ķīmisko produktu iedarbībai joprojām nav pietiekami;

Q.

tā kā biškopju pienākums ziņot par slimībām un parazītiem liek sistemātiski iznīcināt stropus un varētu viņus no šīs ziņošanas atturēt; tā kā tirgū pieejamās zāles bišu slimību ārstēšanai ir ierobežotas un neatbilst pieaugošajai vajadzībai pēc efektīvām veterinārajām zālēm; tā kā varrozes kontroles nolūkos ir pārbaudītas vairākas dabiskas vielas, no kurām trīs ir kļuvušas par pamatu bioloģiskai ārstēšanai, proti, skudrskābe, skābeņskābe un timols;

R.

tā kā uz monokultūru balstīta lauksaimniecība, kurā izmanto kultūraugu šķirnes un hibrīdus ar mazāku nektāra un ziedputekšņu ražu un īsāku ziedēšanas periodu, būtiski samazina gan bioloģisko daudzveidību, gan arī bišu barības meklēšanas teritoriju platību; tā kā britu zinātnieki nesen secināja, ka vietējās un reģionālās bišu sugas labāk izdzīvo attiecīgajā teritorijā nekā medus bišu sugas no citiem reģioniem (4); tā kā Eiropas biškopības nozares ilgtermiņa labklājība un ilgtspēja ir atkarīga no tā, vai tiek nodrošināta medus bišu vietējo ekotipu ilgtermiņa labklājība un ilgtspēja, ņemot vērā to daudzveidību un spēju pielāgoties vietējai videi;

S.

tā kā Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) savā 2016. gada 26. februāra ziņojumā, kā arī Starptautiskā Dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) vispasaules integrētajos novērtējumos par sistēmiskiem insekticīdiem brīdināja par apputeksnētāju skaita samazināšanos; tā kā bites ir svarīgs vides kvalitātes rādītājs;

T.

tā kā biškopji, lauksaimnieki, vides aktīvisti un iedzīvotāji sagaida rīcību, kas balstīta uz zinātnieku skaidru vienprātību jautājumā par visiem bišu mirstības cēloņiem, tostarp pesticīdu aktīvo vielu (piemēram, dažu neonikotinoīdu un dažu citu sistēmisku insekticīdu) ietekmi, uz ko norādījusi EFSA;

U.

tā kā atšķirīgie zinātniskie secinājumi ir daļēji skaidrojami ar dažādu analīzes metožu un pētniecības protokolu izmantošanu; tā kā, nekoordinējot pētniecisko darbu par apputeksnētājiem ES līmenī un nenodrošinot ieinteresētajām personām pieejamus un saskaņotus datus, atšķirīgu vai pretrunīgu pētījumu skaits aizvien pieaug;

V.

tā kā ir svarīgi uzturēt un padziļināt dialogu un sadarbību starp visām ieinteresētajām personām (biškopjiem, lauksaimniekiem, zinātniekiem, NVO, vietējām iestādēm, augu aizsardzības nozarēm, privāto sektoru, veterinārārstiem un plašu sabiedrību), lai koordinētu pētniecisko darbu un savlaicīgi sniegtu visus attiecīgos savāktos datus;

W.

tā kā ir vispārējs pieprasījums pēc kopējas un saskaņotas datubāzes, kurā cita starpā ir ietverta informācija par kultūraugu veidu un lauksaimniecības praksi, kaitēkļu un slimību klātbūtni, klimata un meteoroloģiskajiem apstākļiem, ainavu un infrastruktūru, bišu saimju blīvumu un bišu mirstības rādītāju katrā reģionā, kā arī pēc attiecīgiem digitāliem rīkiem un tehnoloģijām, kas nenodara kaitējumu bitēm, un datu nesējiem, kā tika ierosināts 2017. gada jūnijā pieņemtajā iniciatīvā “Eiropas partnerība bišu jautājumos”; tā kā, lai pieņemtu lēmumus, kas balstīti uz jaunākajām zinātnes atziņām, ir vajadzīgi EFSA visaptverošā zinātniskā pārskata rezultāti, kas jau ir aizkavējušies par vairāk nekā gadu; tā kā, lai apturētu un samazinātu bišu mirstību, pēc iespējas ātrāk ir vajadzīgi skaidri rezultāti par visiem bišu veselības rādītājiem, it īpaši izmantojot laukizmēģinājumus; tā kā biškopji, lauksaimnieki un iedzīvotāji sagaida, ka Komisija kopā ar attiecīgajām ES aģentūrām un dalībvalstu ekspertiem cieši uzraudzīs EFSA pamatnostādnes par to, kā novērtēt augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz bitēm, un sagaida, ka dalībvalstis tās pienācīgi īstenos;

X.

tā kā medus ražošanu ietekmē arī meteoroloģiskie apstākļi, jo silts un mitrs klimats veicina medus ražošanu, savukārt auksts un lietains laiks to kavē; tā kā rudens un ziemas radītie zudumi veicina bišu saimju novājināšanos un saražotā medus daudzuma samazināšanos, kas dažās dalībvalstīs var sasniegt 50 % un dažos reģionos — pat 100 %;

Y.

tā kā uzmanība būtu jāpievērš medus bišu populācijas mainīgajam lielumam dažādos lauksaimniecības apgabalos, ņemot vērā, ka dažās medus ražotājvalstīs šī populācija palielinās, bet citās — samazinās;

Z.

tā kā bišu mirstības pieaugums liek biškopjiem biežāk iegādāties jaunas saimes, kā rezultātā pieaug ražošanas izmaksas; tā kā bišu saimes cena kopš 2002. gada ir pieaugusi vismaz četrkārtīgi; tā kā bišu saimju nomaiņa bieži vien var samazināt ražošanas apjomu īsā un vidējā termiņā, jo jaunās saimes sākumā ir mazāk ražīgas; tā kā biškopji medus ieguvei nekad neizmanto tik daudz bišu saimju, cik rāda statistika, jo bišu saimju sākotnējo skaitu tie gada laikā atjauno uz ražošanas apjoma rēķina, ņemot vērā, ka zudušo saimju atjaunošanai arī ir vajadzīgs medus;

AA.

tā kā pēdējos 15 gados dažās trešās valstīs saražotā un eksportētā medus daudzums ir divkāršojies; tā kā ES tikko spēj nodrošināt 60 % no vajadzīgā medus daudzuma, turklāt šis skaitlis nepalielinās, lai gan stropu skaits Eiropas Savienībā laikposmā no 2003. līdz 2016. gadam gandrīz divkāršojās un biškopju skaits tajā pašā periodā pieauga no aptuveni 470 000 līdz aptuveni 620 000; tā kā 2016. gadā trīs galvenie medus ražotāji Eiropā bija Rumānija, Spānija un Ungārija, kurām sekoja Vācija, Itālija un Grieķija;

AB.

tā kā ES katru gadu importē aptuveni 40 % no patērētā medus; tā kā 2015. gadā importētais medus bija vidēji 2,3 reizes lētāks par Eiropas Savienībā saražoto; tā kā ES importē aptuveni 200 000 tonnu medus gadā, galvenokārt no Ķīnas, Ukrainas, Argentīnas un Meksikas, Eiropas biškopjiem radot ļoti neizdevīgus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar trešo valstu ražotājiem un neļaujot sasniegt augstāku pašpietiekamības līmeni; tā kā importētais medus bieži vien neatbilst ES biškopjiem piemērotajiem standartiem;

AC.

tā kā patērētāji bieži domā, ka viņi uzturā lieto ES izcelsmes medu, lai gan daļa no tā faktiski ir ES un trešās valsts medus maisījums, turklāt liela daļa no importētā medus ir viltojums;

AD.

tā kā kopš 2002. gada medus daudzums, kas saražots pasaules lielākajos medus ieguves reģionos, bišu sliktās veselības dēļ nav palielinājies vai ir samazinājies, kamēr Ķīnā saražotais medus daudzums ir divkāršojies (līdz aptuveni 450 000 tonnām gadā, sākot ar 2012. gadu), kas ir vairāk nekā ES, Argentīnā, Meksikā, ASV un Kanādā saražotais medus daudzums kopā;

AE.

tā kā 2015. gadā vairāk nekā pusi no ES importētā medus — aptuveni 100 000 tonnu jeb divreiz vairāk nekā 2002. gadā — ieveda no Ķīnas, lai gan pārējās pasaules daļās bišu saimju skaits ir samazinājies; tā kā biškopju apvienības un nozares profesionāļi uzskata, ka liela daļa medus, kas importēts no Ķīnas, varētu būt viltojums, kurā izmantots no niedrēm vai kukurūzas iegūts cukurs; tā kā ne visas dalībvalstis spēj veikt analīzes, lai ES ārējās robežkontroles punktos atklātu pārkāpumus saistībā ar importēto medu;

AF.

tā kā medus ir trešais visbiežāk viltotais produkts pasaulē; tā kā viltošana nodara būtisku kaitējumu Eiropas biškopjiem un nopietni apdraud patērētāju veselību;

AG.

tā kā saskaņā ar ekspertu norādīto uzņēmumi, kas eksportē medu no Ķīnas, 2002. gadā konstatēto hloramfenikola problēmu risināja, nevis ievērojot noteikumus, bet gan izmantojot sveķu filtrus;

AH.

tā kā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome 2015. gada decembra sanāksmē apsprieda medus importa kvalitātes jautājumus un Eiropas biškopības nozares konkurētspēju; tā kā, pamatojoties uz to, Komisija uzdeva veikt medus centralizētu pārbaudi;

AI.

tā kā dalībvalstu medus paraugu pārbaudes veica Kopīgajā pētniecības centrā, kas cita starpā konstatēja, ka 20 % medus paraugu, kuri ņemti pie ES ārējām robežām un importētāju telpās, neatbilst medus sastāva un/vai ražošanas procesu kritērijiem, kas noteikti tā dēvētajā Medus direktīvā (2001/110/EK), un ka 14 % paraugu satur pievienoto cukuru; tā kā, neraugoties uz to, Eiropā joprojām nonāk viltots medus;

AJ.

tā kā saskaņā ar Pārtikas kodeksu, ko izmanto ES, medus ir dabīgs produkts, kuram nedrīkst pievienot un no kura nedrīkst atdalīt citas vielas, un kuru nedrīkst žāvēt ārpus stropa;

AK.

tā kā Eiropas medus tirgus nelīdzsvarotības dēļ, ko radījusi viltota un lēta medus masveida importēšana, medus iepirkuma cena ES galvenajās medus ieguves valstīs (Rumānijā, Spānijā, Ungārijā, Bulgārijā, Portugālē, Francijā, Itālijā un Horvātijā) no 2014. līdz 2016. gadam samazinājās uz pusi, tāpēc Eiropas biškopji joprojām atrodas sarežģītā un neizdevīgā situācijā;

AL.

tā kā Medus direktīvas, kura grozīta ar Direktīvu 2014/63/ES, 2. panta 4. punkta a) apakšpunkta otrajā daļā ir noteikts, ja medus izcelsme ir vairāk nekā vienā dalībvalstī vai trešā valstī, obligāto norādi par izcelsmes valstīm var attiecīgi aizstāt ar vienu no šādām norādēm: “ES valstīs ražotu medu maisījums”, “valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums” vai “ES un valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums”; tā kā norāde “ES un valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums” nav pietiekami informatīvs patērētājam;

AM.

tā kā tagad daudzi medus iepakotāji un tirgotāji ļaunprātīgi izmanto šo izcelsmes norādīšanas iespēju, lai slēptu īsto izcelsmes valsti, kā arī no dažādām attiecīgām valstīm iegūta medus īpatsvaru, jo pircēji kļūst aizvien zinošāki un neuzticas konkrētu valstu izcelsmes pārtikas produktiem; tā kā daudzām lielām medus ieguves valstīm, tādām kā ASV, Kanāda, Argentīna vai Meksika, prasības attiecībā uz medus marķēšanu ir daudz stingrākas par ES vienkāršotajiem noteikumiem, tāpēc šīs valstis nodrošina daudz labākas garantijas nekā ES attiecībā uz vajadzīgās informācijas sniegšanu patērētājiem;

AN.

tā kā spēkā esošie noteikumi neattiecas uz krāpniecisku praksi, kas skar pārstrādātus produktus, tādus kā cepumi, sausās brokastis, konditorejas izstrādājumi u. c.; tā kā marķējums “medus” var patērētajiem radīt nepareizu priekšstatu par attiecīgā produkta patieso sastāvu, jo tas tiek bieži izmantots, kad medus veido daudz mazāk nekā 50 % no cukura satura produktā;

AO.

tā kā 2014. gadā uzsāktā iniciatīva “Eiropas brokastis ar medu” guva lielus panākumus un šī lieliskā iniciatīva ir atvērta visām dalībvalstīm ar mērķi veicināt bērnu izglītošanu par tādu veselīgu produktu kā medus lietošanu uzturā un atbalstīt biškopības nozari; tā kā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2015. gada 11. maija sanāksmē Slovēnija ierosināja, lai 20. maiju ANO pasludina par Starptautisko bišu dienu, un šo ierosmi plaši atbalstīja visas dalībvalstis, kā arī FAO to apstiprināja 2017. gada jūlija Romas konferencē; tā kā šajā sanāksmē tika panākta vienošanās, ka biškopības nozarē īpaša uzmanība būtu jāpievērš lauksaimniecībai, augu aizsardzībai un ilgtspējīgai lauksaimniecībai, jo bitēm ir liela ietekme uz ekoloģisko līdzsvaru visā pasaulē;

AP.

tā kā ES programmas skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu ir svarīgs instruments, lai atjaunotu bērnu saikni ar lauksaimniecību un ES lauksaimniecības produktu — jo īpaši viņu reģionā saražoto produktu — dažādību; tā kā papildus svaigiem augļiem, dārzeņiem un pienam dalībvalstis šajās programmās var iekļaut citus vietējai teritorijai, reģionam vai valstij raksturīgus produktus, piemēram, medu;

AQ.

tā kā, lai gan vietējo ražotāju iesaistīšana ES programmās skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu nozīmē papildu administratīvo un finansiālo slogu, iespējamie ieguvumi, ko rada informētības palielināšana par medus uzturvērtību un biškopības nozīmi, lielāka patēriņa veicināšana un galvenokārt vietējo biškopju netraucēta iesaistīšana, varētu dot labumu nozarei un medus piegādes ķēdei kopumā; tā kā vietējie ražotāji saskaras ar grūtībām piedalīties ES skolu apgādes programmās, jo tiesību akti par neliela medus daudzuma tiešu piegādi dažās dalībvalstīs tiek piemēroti ierobežojošā veidā; tā kā ir jāveicina vietējā ražošana un vietējais patēriņš;

AR.

tā kā ikgadējais medus patēriņš dalībvalstīs ievērojami atšķiras: kamēr Rietumeiropas dalībvalstīs vidējais patēriņš ir 2,5–2,7 kg uz cilvēku, dalībvalstīs, kas ES pievienojās no 2004. gada, šis skaitlis dažos gadījumos ir tikai 0,7 kg; tā kā Eiropas kvalitātes shēmām un jo īpaši ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) shēmām ir liela nozīme darbvietu saglabāšanā un radīšanā; tā kā līdz šim ir reģistrētas vairāk nekā 30 medus ĢIN; tā kā marķējumi “Eiropas” un “Izgatavots Eiropā” bieži tiek saistīti ar augstvērtīgiem produktiem;

AS.

tā kā, ņemot vērā medus antiseptiskās, pretiekaisuma un dziedinošās īpašības, tam ir pozitīva psiholoģiskā ietekme, jo īpaši uz veselību, ko varētu vēl vairāk uzsvērt turpmākajā lauksaimniecības politikā;

AT.

tā kā daudzi pašorganizēšanās un biškopju īstenotās tiešās pārdošanas piemēri rāda, ka medus, it īpaši bioloģiski ražotā medus, un citu biškopības produktu tirdzniecībai, veidojot īsas piegādes ķēdes un iesaistot vietējos ražotājus, ir lieli panākumi;

AU.

tā kā biškopības praktizēšana pilsētās pēdējos gados ir kļuvusi populārāka un var palīdzēt uzlabot plašāka iedzīvotāju loka, tostarp bērnu, informētību par biškopību un tās sniegtajiem ieguvumiem; tā kā arī ziedaugu stādīšana dārzos un pilsētās, ko veic iedzīvotāji un/vai vietējās un reģionālās iestādes, palīdz bagātināt apputeksnētāju uztura avotus;

AV.

tā kā arī citi biškopības produkti, piemēram, ziedputekšņi, propoliss, bišu vasks, bišu inde un peru pieniņš, ievērojami veicina iedzīvotāju labklājību un tiek lietoti kā augstas kvalitātes pārtikas produkti un uzskatīti par dabiska dzīvesveida sastāvdaļu; tā kā tie ieņem būtisku vietu arī veselības aprūpes un kosmētikas nozarēs un tāpēc ir papildu resurss biškopju ekonomiskās situācijas uzlabošanai; tā kā minētie produkti tomēr nav noteikti Medus direktīvā, apgrūtinot nozares politikas efektīvu īstenošanu un nelabvēlīgi ietekmējot uz kvalitāti balstītu pieeju un cīņu pret krāpšanu un viltošanu; tā kā ikviena dalībvalsts var nolemt savā teritorijā aizliegt audzēt ĢMO, lai Eiropas patērētājus pasargātu no medus, kas piesārņots ar ģenētiski modificētiem ziedputekšņiem;

AW.

tā kā liels daudzums medus Eiropas Savienībā tiek importēts, kas bieži vien var radīt nopietnus traucējumus un pat krīzi ES medus tirgū, veicinot Eiropas biškopības nozares vājināšanos; tā kā biškopības nozare ir pelnījusi, lai sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem to uzskatītu par ES prioritāti, un medus un citi biškopības produkti būtu jāklasificē kā paaugstināta riska produkti,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

53.

54.

55.

56.

57.

58.

59.

60.

61.

62.

63.

64.

65.

66.

67.

68.

69.

70.

71.

72.

73.