Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eurozonas ekonomikas politika (2018) (atzinuma papildinājums)”

(COM(2017) 770 final)

(2019/C 62/54)

Ziņotājs:

Javier DOZ ORRIT

Komitejas Biroja lēmums	22.5.2018.
Juridiskais pamats	Reglamenta piemērošanas noteikumu 29. panta a) punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	3.10.2018.
Pieņemts plenārsesijā	17.10.2018.
Plenārsesija Nr.	538
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	132/1/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK piekrīt Padomes ieteikuma mērķiem un daļai tajā minēto ierosinājumu. Tomēr EESK nepiekrīt ierosinājumam par neitrālu eurozonas kopējo fiskālo nostāju un veidam, kādā formulēts ieteikums par algām. Tādējādi tā atkārto iepriekšējā atzinumā pausto viedokli par Komisijas ierosināto ieteikumu (1).

1.2.

Eurozonas ekonomikas politika būtu jāveido atbilstīgi EMS reformu projektam, ar ko tiks novērsti struktūras un darbības trūkumi, kas pastāv kopš tās izveides, un kas būtu vērsts uz lielāku integrāciju un demokrātiskāku pārvaldību. EESK pauž bažas par reformu procesa pašreizējo pilnīgo apstāšanos, daudzu valdību ieinteresētības trūkumu un dažu valdību pausto naidīgo attieksmi, kā arī spēcīgas politiskās vadības trūkumu šo apstākļu pārvarēšanā.

1.3.

EESK uzskata, ka Padomes ieteikumi būtu jāiekļauj vispārējā ekonomikas politikas stratēģijā, kuras pamatā būtu atsauce uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un IAM, kā arī Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām piemērošana. Šai stratēģijai vajadzētu sagatavot Eiropas sabiedrību taisnīgai pārejai uz zaļās un digitālās ekonomikas modeli.

1.4.

Pēc EESK domām, iekšējie iemesli mēreni pozitīvas fiskālās nostājas veicināšanai ir šādi: ECB ekspansīvās monetārās politikas īstenošanas izbeigšana; satraucošs ieguldījumu trūkums Eiropas Savienībā, it īpaši publisko ieguldījumu jomā, kas apdraud tās ekonomisko un sociālo nākotni; tas, ka minētais ieguldījumu trūkums savukārt veicina ļoti zemus ražīguma pieauguma rādītājus; joprojām pārmērīgs tekošā konta pārpalikums svarīgākajās eurozonas valstīs.

1.5.

Dažas eurozonas valstis ar lielākajiem pārpalikumiem neveic ieguldījumus: tās palielina negatīvus ikgadējos valsts neto kapitāla veidošanas rādītājus. EESK uzskata, ka lielāki izdevumi ieguldījumiem šajās valstīs no ekonomikas politikas viedokļa ir vajadzīgi gan šīm valstīm, gan visai eurozonai un Eiropas Savienībai.

1.6.

EESK uzskata, ka pienācīgs monetārās un fiskālās politikas apvienojums ar mērķi stiprināt eurozonas izaugsmi, ko pēdējos gados pieprasījusi ECB, SVF un ESAO, ir vajadzīgs, ņemot vērā arī tirdzniecības protekcionisma paredzamās sekas un dažādu globālo ģeopolitisko risku radīto nestabilitāti.

1.7.

Jāpiemin arī sociālie un politiskie motīvi, lai pieprasītu vairāk fiskālo pasākumu: ES un dalībvalstīm aktīvāk jāuzņemas cīņa pret nabadzību un nevienlīdzību un jāveicina lielāka sociālā kohēzija, jo īpaši piešķirot pietiekamu finansējumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra piemērošanai. Ja ES un dalībvalstis to nedarīs, EESK uzskata, ka pastiprināsies pašreizējās politiskās krīzes, kā arī palielināsies nacionālistiskas un pret Eiropu vērstas tendences, apdraudot ES pastāvēšanu.

1.8.

Ja strikti piemērotu ierosinājumu paaugstināt algas, tas ietekmētu tikai nelielu skaitu valstu. EESK uzskata, ka darbaspēka vienības izmaksu ierobežošanu nedrīkst veikt, samazinot vai iesaldējot algas, bet gan palielinot ražīgumu, ko veicina lielāki ieguldījumi, vairāk inovāciju un labāka darbinieku apmācība. Jebkurā gadījumā algu līmenis jānosaka sociālajiem partneriem, izmantojot koplīgumus. Eiropas pusgadam ir jāierosina izmaiņas tiesību aktos, kas koplīgumus pastiprinātu krīzes novājinātajās valstīs un atjaunotu tajās, kur to nav, neraugoties uz ES Pamattiesību hartas 28. pantu. Tāpat ir jāpieņem papildu pasākumi zemāko algu palielināšanai.

1.9.

Kvalitatīvas nodarbinātības izveidei ir jābūt vienai no ekonomikas politikas prioritātēm. EESK uzskata, ka vēl vienam Eiropas pusgada prioritārajam ieteikumam ir jābūt nestabilitātes samazināšanai (izteikts pagaidu raksturs un mazas algas), ar ko īpaši saskaras jaunieši.

1.10.

Ir jāveicina ieguldījumiem un inovācijām labvēlīgas vides izveide uzņēmumos, jo īpaši, lai risinātu jautājumu par saimniecisko darbību digitalizāciju.

1.11.

Vēl vienai no ekonomikas politikas prioritātēm ir jābūt uzņēmumu finansēšanas veicināšanai. EESK atkārtoti uzsver, ka banku savienībai un kapitāla tirgu savienībai ir ļoti liela nozīme saimnieciskās darbības finansēšanā, un pauž bažas par kavēšanos un šķēršļiem banku savienības attīstībā, tajā skaitā par problemātisko aizdevumu daudzumu dažās dalībvalstīs.

1.12.

EESK uzskata, ka Eiropas iestādēm par politisku prioritāti ir jānosaka cīņa pret publisko līdzekļu piesavināšanos, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nodokļu oāzēm un negodīgu nodokļu konkurenci starp dalībvalstīm. Tā ir ne tikai politiskās ētikas un tiesību aktu ievērošanas prasība, bet arī valsts finanšu stabilizācijas faktors.

2.   Padomes un Komisijas nostājas

2.1.

Atšķirībā no 2017. gada, Padomes 2018. gada 23. janvāra ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku (2) būtiski neatšķiras no Komisijas ierosinātā (2017. gada 22. novembris) (3). Piekrītot, ka vispārējā fiskālā nostāja 2018. gadam ir kopumā neitrāla, Padome piebilst, ka ir jāveic uzlabojumi ekonomikā, lai izveidotu budžeta rezerves.

2.2.

Pārējos ieteikumos Padome un Komisija ir vienisprātis, ka dalībvalstis par prioritāti izvirza reformas, kas palielina ražīgumu un izaugsmes potenciālu, veicina uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, inovācijas un ieguldījumus, kā arī sekmē kvalitatīvas nodarbinātības radīšanu, samazinot nevienlīdzību. Dalībvalstīm ar lielu tekošā konta pārpalikumu ir jāveicina lielākas algas, bet tām, kurām ir deficīts vai liels ārējais parāds, ir jāiekļauj darbaspēka vienības izmaksu pieaugums. Visbeidzot, Komiteja lūdz turpināt darbu, lai pabeigtu banku savienības izveidi. Konkrētām valstīm paredzētajos 2018. gada ieteikumos ir uzsvērts ES labais ekonomikas stāvoklis, kam, pēc Komitejas domām, vajadzētu nostiprināt pēdējos gados panāktos strukturālos uzlabojumus un pabeigt makroekonomiskās nelīdzsvarotības korekciju lielākajā daļā dalībvalstu.

2.3.

Konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos skatīts Eiropas sociālo tiesību pīlārs, nodarbinātības un kolektīvo sarunu kvalitātes uzlabošana, kā arī sociālais dialogs un algas pieaugums. Arī valsts pārvaldes reforma, ieskaitot pasākumus pret korupciju, un uzņēmējdarbības vides reforma, kā arī abu jomu attiecību uzlabošana un uzņēmumu finansēšanas uzlabošana. Atbalstot neitrālu fiskālo nostāju, Komiteja iesaka reformēt pensiju un veselības aprūpes sistēmu, lai risinātu ar iedzīvotāju novecošanos saistītās problēmas.

3.   Vispārīgas un īpašas piezīmes

Ekonomikas politikas stratēģija un EMS reforma

3.1.

EESK atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīga vispārēja ekonomikas politikas stratēģija, kurā ņemti vērā starptautiskie nolīgumi un vides ilgtspējas mērķi, energoatkarības mazināšana, digitālā revolūcija un citi globālie izaicinājumi. EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas šajās jomās, taču, kā minēts atzinumā par ekonomiskās un monetārās savienības tiesību aktu kopumu (4), Komiteja uzskata, ka nav ne vispārējas Eiropas līmeņa ekonomikas stratēģijas, kas tās aptvertu, ne arī pietiekamu līdzekļu to finansēšanai.

3.2.

EESK pauž bažas par to, ka EMS reformu kavē politiskās vadības trūkums, kavēta rezolūciju pieņemšana un daudzu eurozonas valstu valdību ieinteresētības trūkums; tas palielina risku, ka ES nav gatava nākamajai lejupslīdei.

3.3.

Ilgtspējīgu izaugsmi veicinošas ekonomikas politikas pamatā ir jābūt ieguldījumiem labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veicināšanai un ražīguma uzlabošanai, kā arī sociālās kohēzijas veicināšanai, jo īpaši ar pasākumiem, kas sekmē nabadzības izskaušanu un sociālās nevienlīdzības samazināšanu.

3.4.

EESK aicina Komisiju nodrošināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un ņemt vērā ierosinājumus, kas minēti EESK atzinumā “Eiropas sociālo tiesību pīlāra finansējums” (5), un pauž nožēlu, ka Padomes ieteikumos un Komisijas priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam attiecībā uz šo nekas nav precizēts. Tāpat ir jāņem vērā ierosinājumi, ko paudusi Augsta līmeņa grupa par ieguldījumiem atbalsta un sociālās aprūpes jomā (6).

3.5.

EESK uzskata, ka ikgadējie ieteikumi par eurozonas ekonomikas politikas nostādnēm ir jāiekļauj vispārējā ekonomikas politikas stratēģijā, kuras pamatā būtu atsauce uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, IAM un Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām piemērošanas noteikumiem. Ekonomikas politikai ir jāveicina ilgtspējīga Eiropas ekonomikas modeļa veidošana, kas samazina energoatkarību, izmantojot tīru un atjaunojamo energoresursu enerģiju, un kas iekļauj digitālās revolūcijas ietekmi, nodrošinot darbiniekiem taisnīgu pārejas posmu.

Padomes ieteikums: mēreni pozitīvas fiskālās nostājas iemesli

3.6.

EESK atkārtoti norāda uz secinājumiem, kurus tā pauda savā atzinumā par tematu “Ieteikums Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku” (7) un kuros EESK piekrita ierosinātajiem Komisijas ieteikuma mērķiem un lielākajai daļai tās priekšlikumu, kā arī norādīja, ka nepiekrīt ieteikumam par vispārēji neitrālu eurozonas fiskālo nostāju. EESK atkārtoti pauž prasību noteikt pozitīvu vēlamo kopējo fiskālo nostāju eurozonā, galvenokārt palielinot to valstu budžetu, kurām ir maksājumu bilances pārpalikums un ilgtspējīgs parādsaistību līmenis ilgtermiņā.

3.7.

EESK uzskata, ka šī pieeja palīdzēs pārvarēt negatīvo mantojumu, kas izriet no ilgstošiem un pārmērīgiem konsolidācijas pasākumiem, kuri tika piemēroti dažās dalībvalstīs. Dalībvalstīm ar tekošā konta pārpalikumu ir jāīsteno pasākumi, kas veicina ieguldījumus un ilgtspējīgus sociālos izdevumus, kā arī atbalsta iekšējo pieprasījumu un izaugsmes potenciālu, tādējādi sekmējot līdzsvara atjaunošanu.

3.8.

EESK atzīst, ka jēgpilna fiskālā politika ES līmenī ir ierobežota, jo salīdzinājumā ar pilnīgu monetāro savienību ekonomiskā savienība pēc būtības ir ierobežota, galvenokārt balstoties uz tās sastāvā esošo valstu ekonomikas politikas koordinēšanu. EESK konkrēti vērš uzmanību uz to, ka līdz šim Komisija un Padome ir maz ņēmušas vērā Eiropas pusgada procesa asimetrisko būtību, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta vienīgi tam, lai tiktu nodrošināti koriģējoši pasākumi dalībvalstīs ar fiskālo deficītu. Komisijai un Padomei ir jāierosina pasākumi pārmērīga deficīta un pārpalikumu novēršanai.

Ieguldījumu trūkums eurozonā

3.9.

Vēl viens iemesls apšaubīt neitrālu fiskālo nostāju ir ieguldījumu trūkums eurozonā. Pirmskrīzes līmenis vēl nav atjaunots. Publiskie ieguldījumi ir samazinājušies no praktiski nemainīgas vērtības 3,2 % apmērā no IKP (1997.–2007. gadā un no 2009. līdz 2013. gadam) līdz 2,6 % no IKP 2017. un 2018. gadā (8). Šis trūkums ir viens no visnegatīvākajiem ekonomikas stāvokļa aspektiem, kas rada nopietnu apgrūtinājumu Eiropas ekonomikas nākotnei un sabiedrībai. Šī iemesla dēļ EESK atkārtoti prasa (9), lai tiktu piemērots tā dēvētais budžeta “zelta likums”, proti, ka ieguldījumu izdevumi netiek ņemti vērā Stabilitātes un izaugsmes pakta deficīta mērķu īstenošanā, ievērojot valsts finanšu ilgtspēju ilgtermiņā. EESK vērš uzmanību uz to, ka izdevumi par produktīviem ieguldījumiem arī var veicināt šo ilgtspēju.

3.10.

Jāuzsver, ka šis ieguldījumu trūkums rodas arī dalībvalstīs, kurām vajadzētu veicināt aktīvāku Eiropas fiskālo politiku. Zīmīgs piemērs varētu būt publiskie ieguldījumi Vācijā. Vācijā publiskie ieguldījumi attiecībā pret IKP 2013.–2017. gadā bija 2,1 % (10), kas ir viens no zemākajiem rādītājiem eurozonā. Tās valsts kapitāla veidošanas neto likme (ievērojot pamatkapitāla nolietojumu) šajā laikposmā ir bijusi negatīva (-0,08 %), kā tas bija arī 2003.–2007. gadā (-0,11 %), un tikai +0,06 % 2008.–2012. gadā. Savukārt privātā kapitāla veidošanas neto likme, kas deviņdesmitajos gados bija 6–8 % no IKP, 2008.–2017. gadā ir samazinājusies no 3,2 % līdz 2,2 % no IKP. Tajā pašā laikā Vācija finansēja ieguldījumus citās valstīs. Tās maksājumu bilances pārpalikums, kas 2017. gadā bija 8,0 % no IKP, 2018. gadā sasniegs 7,9 %, bet 2019. gadā – 7,6 %. Padomes un Komisijas ieteikumiem vajadzētu sūtīt nozīmīgu signālu un palīdzēt koriģēt zemo iekšzemes ieguldījumu līmeni Vācijā. Lielāka uzticēšanās ekonomikas rīcībpolitiku ilgtspējai sekmētu publiskos un privātos ieguldījumus arī citās valstīs, kurās vērojams tekošā konta pārpalikums (11).

3.11.

EESK aicina Komisiju un Padomi, ņemot vērā ES Līguma 3. pantu, noteikt ieguldījumu likmju pieaugumu kā eurozonas ekonomikas politikas pamatnostādņu prioritāro mērķi, līdz tās sasniedz pirmskrīzes līmeni. Šim pieaugumam jābūt vērstam uz ilgtspējīgas attīstības modeli tā trīs dimensijās: ekonomikas, sociālajā un vides jomā.

Ekonomikas izaugsme un riska faktori

3.12.

Saskaņā ar Komisijas vasaras ekonomikas prognozi (12) izaugsmes perspektīvas norāda uz to pašu nepārtrauktību ar noteiktu samazinājumu: 2,4 % (2017), 2,1 % (2018) un 2,0 % (2019) eurozonā un 2,6 % (2017), 2,3 % (2018) un 2,1 % (2019) 27 ES dalībvalstīs. Citur pasaulē ārpus ES izaugsme būs 3,9 % (2017), 4,2 % (2018) un 4,1 % (2019). Stabilitātes un izaugsmes pakta piemērošanas elastīgums, ko, izmantojot pārejas klauzulu un strukturālo reformu klauzulu, Komisija ieviesa 2015. gada janvārī (13), neapšaubāmi ir sekmējis šo pozitīvo ievirzi. Tas redzams jaunākajā rezultātu novērtējumā Komisijas paziņojumā par Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētā elastīguma pārskatīšanu (14).

3.13.

Ekspansīvā monetārā politika drīz tiks pārtraukta. Kvantitatīvās mīkstināšanas ekspansīvā politika beigsies nākamajā decembrī, kad ECB vairs nepirks aktīvus. Sākot no 2019. gada vasaras, pēc vidēja termiņa inflācijas prognozes novērtēšanas bāzes procentu likmes varētu sāk pieaugt. ECB priekšsēdētājs Mario Draghi vairākus gadus ir lūdzis nodrošināt, lai fiskālā politika līdztekus atbilstīgām strukturālajām reformām papildinātu monetāro politiku, tādējādi stiprinot atgūšanos un īstenojot inflācijas mērķus. To ir lūdzis arī SVF, ESAO un daudzi akadēmiskie forumi. Attiecībā uz fiskālo politiku Eiropas politikas veidotāji nav atbalstījuši šo lūgumu. Tagad, kad monetārā politika ir mazāk aktuāla, eurozonā vēl jo vairāk ir vajadzīga aktīvāka budžeta politika.

3.14.

Ir arī citi faktori (ekonomiski un sociāli) un iekšēja politiskā nelīdzsvarotība, kā arī ekonomiskā riska faktori un globāla ģeopolitiskā nenoteiktība, kuru dēļ arī būtu jāizmanto fiskālā politika, lai stiprinātu izaugsmi un novērstu krīzes sekas, kas joprojām ir manāmas daudzās Eiropas valstīs. EESK ierosinājums palīdz nodrošināt finansiālo stabilitāti vidējā termiņā un samazināt pārmērīgu pārpalikumu nelīdzsvarotību.

3.15.

Lai novērstu un apkarotu politisko nestabilitāti un centrbēdzes spēkus, kas kopš krīzes sākuma pieaug ES iekšienē un apšauba tās pastāvēšanu, būtu vajadzīgi pamatīgi EMS un ES reformu projekti, kas paredzētu lielāku un demokrātiskāku integrāciju un spēcīgāku sociālo dimensiju; būtu arī jāstiprina izaugsme no budžeta un fiskālās politikas, izmantojot modeli, kas veicina nevienlīdzības samazināšanu ienākumu sadalē. To ir iespējams izdarīt, neapšaubot publisko finanšu turpmāko stabilitāti. Jāievieš arī stratēģija, kā pabeigt ekonomiskās un monetārās savienības izveidi, tajā iekļaujot visas ES valstis, kam nav piemēroti konstitucionāli atbrīvojumi.

3.16.

Pasaules ģeopolitiskās nestabilitātes punkti – daži ES tuvumā –, transatlantisko attiecību pasliktināšanās tirdzniecības, vides, ārpolitikas, kā arī drošības un aizsardzības jomā, ņemot vērā pašreizējās ASV valdības attieksmi, liek EESK uzsvērt, ka ES ir vajadzīga spēcīga ekonomika, kas atbalsta tās politisko vadību pasaulē. Tirdzniecības karš vairākās jomās un tā saistība ar ekonomiskā un politiskā nacionālisma pieaugumu radītu augsta riska ekonomisko un ģeopolitisko scenāriju. ES ir jācenšas no tā izvairīties un vajadzības gadījumā ir jābūt gatavai risināt šādas problēmas.

3.17.

Neraugoties uz naftas un izejvielu cenu pieaugumu, tiek prognozēts, ka inflācija eurozonā no 2017. līdz 2019. gadam saglabāsies stabila aptuveni 1,7 % apmērā (vasaras prognozes) ar 1,1 % pamatinflāciju, kas ir visai tālu no inflācijas mērķa. Pēc EESK domām, šie ir jauni iemesli iebilst pret nodomu atkāpties no ekspansīvas monetārās politikas, vienlaikus praktizējot neitrālu fiskālo nostāju, nemaz nerunājot par to, ja tā ir ar negatīvu noslieci, kā to pieprasījusi Eiropas Fiskālā padome 2019. gadam (15).

Algas, nodarbinātība un koplīgumi

3.18.

Vidējais reālais algu pieaugums deviņpadsmit eurozonas valstīs 2017. gadā bija tikai 0,2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Septiņās valstīs tas bija negatīvs. Tiek prognozēts, ka 2018. un 2019. gadā pieaugums būs attiecīgi 0,9 % un 0,3 % (16). Paredzams, ka minētajos trīs gados reālās darbaspēka vienības izmaksas eurozonā samazināsies: 0,3 %, 0,1 % un 0,6 %. Savukārt reālais ražīguma pieaugums uz vienu nodarbināto, kas 2017. gadā palielinājās par 0,8 %, atkal samazināsies par 1 % gan 2018., gan 2019. gadā (17).

3.19.

Bezdarba līmenis eurozonā 2017. gadā bija 9,1 % apmērā, kas joprojām ir augstāks nekā pirms krīzes – 8,4 % (2004–2008). Atšķirība starp dalībvalstīm ir ļoti liela, jo bezdarba līmenis 2017. gadā svārstījās no 3,8 % Vācijā līdz 21,5 % Grieķijā. Jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir ļoti augsts – vairāk nekā 15 % – ar lielām atšķirībām un galējām vērtībām Grieķijā – 43,2 %, Spānijā – 35,0 % un Itālijā – 32,5 %. Pagaidu nodarbinātības līmenis turpina pieaugt – vidēji par 12,2 % 2017. gadā, salīdzinot ar 11,5 % 2012. gadā. Pieaug arī nepilna laika darba rādītāji: 19,4 % 2017. gadā, salīdzinot ar 17,5 % 2007. gadā (18).

3.20.

Neraugoties uz ekonomikas atveseļošanos, daudzās valstīs ir plaisa starp līdzšinējām un jaunām darbvietām, kas ir nedrošākas un ar zemāku darba samaksu. Šī plaisa ir saistīta arī ar paaudžu problēmu: tā visvairāk ietekmē jauniešus, tāpat kā lielu daļu no digitālās ekonomikas darbiniekiem, kuru darbs ir atkarīgs no tiešsaistes platformām. Padomes un Eiropas pusgada ieteikumos ir paustas bažas par nodarbinātības kvalitātes uzlabošanu. EESK aicina precizēt plānus un pasākumus, lai šo mērķi noteiktu par prioritāti. Būtiska nozīme vajadzīgo pasākumu īstenošanā ir sociālo partneru līdzdalībai, izmantojot sociālo dialogu un darba koplīgumu slēgšanu. Tikpat svarīgi ir pieņemt pasākumus, kas ļauj būtiski palielināt zemākās algas. Ir jāveicina arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība darba ņēmēju sociālo un dzīves apstākļu uzlabošanā.

3.21.

Padomes ieteikums par algu pieaugumu, ja tas tiks stingri piemērots, ietekmēs tikai nelielu skaitu valstu, kā arī tas var radīt papildu atšķirības starp valstīm un nevienlīdzības palielināšanos. EESK uzskata, ka ražīguma pieaugumam, ko veicinājuši lielāki ieguldījumi, vairāk inovāciju un labāka darbinieku apmācība, būtu jāuzlabo Eiropas atpalikušo ekonomiku konkurētspēja, nevis iekšējā devalvācija, kura turklāt rada nevēlamas sociālas sekas. Algu pieaugums veicina arī iekšējā pieprasījuma pieaugumu un sekmē fiskālo līdzsvaru, palielinot nodokļu ieņēmumus.

3.22.

Jebkurā gadījumā algu līmenis jānosaka sociālajiem partneriem, izmantojot koplīgumus. Dažās dalībvalstīs to var veicināt arī tiesību akti, vismaz attiecībā uz minimālo algu. Eiropas pusgadam ir jāmudina dalībvalstis pieņemt pasākumus, kas nostiprinātu sarunas par koplīguma slēgšanu, pamatojoties uz sociālo partneru autonomiju, un sociālo dialogu, jo īpaši tajās valstīs, kurās tos ir vājinājusi krīzes pārvarēšanas politika vai kurās šādu tiesību pašreiz nav, neraugoties uz ES Pamattiesību hartas 28. pantu.

Ražīgums, uzņēmējdarbības vide un privāto ieguldījumu finansēšana

3.23.

EESK pauž bažas par ES ražīguma pieauguma tempa samazināšanos pēdējās desmitgadēs. Nesen veikts ESAO pētījums (19) liecina, ka vidējais saražotā pieauguma temps stundā Eiropas Savienībā bija 0,6 % 2007.–2016. gadā (nemainīgs samazinājums no 2,2 %, kas tika sasniegti 1990.–2000. gadā), kas tajā pašā laikposmā ir zemāk par ESAO vidējiem rādītājiem 0,8 % apmērā un tālu atpaliek no 5 % valstīs, kas nav ESAO valstis. Iepazīstinot ar pētījumu (20), ESAO ģenerālsekretārs Ángel Gurría apstiprināja, ka ražīguma pieaugumam papildus labam regulējumam un pārvaldībai ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi pētniecībā, attīstībā un inovācijā, kā arī izglītībā un profesionālajā apmācībā. EESK pilnībā piekrīt šim viedoklim.

3.24.

Tajā pašā pētījumā ESAO uzsver, ka ES budžets ir mazs un ka attiecībā pret Eiropas nacionālo kopieņēmumu tas ir samazinājies kopš 1993. gada (21). EESK pauž nopietnas bažas par to, ka šī tendence turpināsies, ja tiks apstiprināta Komisijas pašlaik ierosinātā daudzgadu finanšu shēma pēc 2020. gada, kas apgrūtinās uzlabotas ekonomiskās un sociālās konverģences īstenošanu Eiropas valstīs. Kā Komiteja norādījusi atzinumā “Pārdomu dokuments par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu” (22), tas, ka vēl nav panākta vienošanās par EMS pabeigšanu saskaņā ar pārdomu dokumentos izskatītajām Eiropas nākotnes perspektīvām, šo situāciju ietekmē nelabvēlīgi.

3.25.

EESK atbalsta Padomes ierosinājumu par ražīguma pieauguma sekmēšanu un ieguldījumu nozīmi pētniecībā, attīstībā un inovācijā šajā jomā, kā arī konkrētām valstīm adresētus ieteikumus attiecībā uz valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

3.26.

Lai sekmētu pieaugumu, ir jāveicina uzņēmējdarbības ieguldījumi. EESK atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi drīzumā izveidot kapitāla tirgu savienību un pabeigt banku savienības izveidi. EESK pauž bažas par banku savienības izveides kavēšanos, jo vienotajam noregulējuma fondam no ESM joprojām nav paredzēts kopīgs aizsardzības mehānisms, un par šķēršļiem Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS) izveidē, kas pārsniedz bažas par dažu valstu radīto šaubīgo kredītu apjomu (23).

Cīņa pret noziedzību nodokļu jomā un par taisnīgu nodokļu sistēmu

3.27.

Ir ļoti grūti nodrošināt publisko finanšu ilgtspēju un īstenot spēcīgu sociālo un ieguldījumu politiku, vienlaikus pašreizējā līmenī saglabājot krāpšanos nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu nodokļu oāzēs un negodīgu konkurenci nodokļu jomā ES dalībvalstīs. SVF žurnālā Finance & Development kādā svarīgā rakstā (24) minēts, ka apmēram 40 % no pasaules ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, aptuveni divpadsmit miljardu dolāru, ir fantoms, proti, tas tiek novirzīts caur tukšām korporatīvajām čaulām bez reālas darbības. Starpnieku jeb pastarpinātu struktūru izmantošana pati par sevi nav nodokļu apiešana, taču tā, protams, nozīmē vairāk iespēju apiet nodokļus vai pat izvairīties no to maksāšanas. Rakstā arī norādīts, ka 9,8 % no pasaules bagātības atrodas nodokļu oāzēs.

3.28.

EESK atkārtoti uzsver vajadzību steidzami ieviest efektīvus papildu pasākumus pret publisko līdzekļu piesavināšanos, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nodokļu oāzēm un negodīgu nodokļu konkurenci, sākot ar to, ka tiek īstenota 5. direktīva par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (25), un tiek izveidots viens saskaņots un uzticams saraksts ar reālām vispasaules nodokļu oāzēm, kurām piemēro attiecīgas sankcijas.

3.29.

Ir jārīkojas efektīvi arī pret agresīvu nodokļu plānošanu, ko īsteno starptautiski uzņēmumi, it īpaši digitālajā ekonomikā. Šīs cīņas pamatā ir jāapvieno globālu pasākumu stimuls un citi pasākumi, kurus var piemērot ES. Tajā pašā laikā eurozonā un Eiropas Savienībā pakāpeniski ir jāveido atbilstīga nodokļu saskaņošana.

---

(1)  EESK atzinums par tematu “Ieteikums Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku” (OV C 197, 8.6.2018., 33. lpp.).

(2)  Padomes ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku.

(3)  Skatīt COM(2017) 770 final.

(4)  OV C 262, 25.7.2018., 28. lpp.

(5)  OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.

(6)  Ieguldījums sociālajā aprūpē un atbalstā.Obligāta prasība Eiropā, 2017. gada novembris.

(7)  OV C 197, 8.6.2018., 33. lpp.

(8)  Eiropas ekonomikas prognoze, 2018. gada pavasaris. Statistikas pielikums, 165. lpp.

(9)  Tāpat kā atzinumā par tematu “Ieteikums Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku” (OV C 197, 8.6.2018., 33. lpp.) un iepriekšējos atzinumos.

(10)  Šie un visi turpmāk minētie ieguldījumu dati ir ņemti no Alexander Roth un Gutram Wolff: Understanding (the lack of) German public investment (Vācijas publisko ieguldījumu [trūkuma] skaidrojums); Bruegel Foundation, Blog Spot, 2018. gada 6. jūnijs.

(11)  No eurozonas valstīm tas attiecas uz Nīderlandi, Īriju, Maltu un Slovēniju, savukārt ārpus eurozonas šāda situācija ir Dānijā.

(12)  Eiropas ekonomikas prognoze, 2018. gada vasara.

(13)  Skatīt Komisijas paziņojumu “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem”, COM(2015) 12 final.

(14)  Skatīt COM(2018) 335 final.

(15)  Eiropas Fiskālā padome, Assessment of the fiscal stance appropriate for the euro area in 2019 (Eurozonai 2019. gadā piemērotās fiskālās nostājas novērtējums); 2018. gada 18. jūnijs.

(16)  Eiropas ekonomikas prognoze, 2018. gada pavasaris. Statistikas pielikums, 172. lpp.

(17)  Turpat 172.–174. lpp. un Eurostat.

(18)  Turpat 171. lpp. un Eurostat.

(19)  2018 OECD Economic Surveys of the Euro Area and the EU (ESAO 2018. gada eurozonas un ES ekonomikas pētījumi). Prezentācijas kopsavilkums, 2018. gada 19. jūnijs, 21. lpp.

(20)  Brisele, 2018. gada 19. jūnijs, Bruegel Foundation.

(21)  Turpat, ESAO, 25.–30. lpp.

(22)  OV C 81, 2.3.2018., 124. lpp.

(23)  EESK nostāja šajā jautājumā ir atrodama tās atzinumā par tematu “Dokumentu kopums attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem” (OV C 367, 10.10.2018., 43. lpp.).

(24)  Piercing The Veil: Some $12 Trillion Worldwide Is Just Phantom Corporate Investment (Aiz plīvura: pasaulē ap 12 miljardiem USD ir fantoma uzņēmumu ieguldījumi), J. Damgaard, T. Elkjaer un N. Jahannesen; Finance&Development, 10.6.2018.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.).