EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.7.2018

COM(2018) 513 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PAR GARANTIJU FONDU ĀRĒJAI DARBĪBAI UN TĀ PĀRVALDĪBU 2017. GADĀ

{SWD(2018) 369 final}

Saturs

1.Ievads

2.Garantiju Fonda finanšu stāvoklis un nozīmīgi darījumi

2.1.Garantiju Fonda finanšu stāvoklis 2017. gada 31. decembrī

2.2.Nozīmīgi Fonda darījumi 2017. gadā

2.3.Nozīmīgi darījumi, kas veikti pēc ziņojuma datuma

3.Fonda finanšu pārskati pirms konsolidācijas

3.1.Finanšu stāvoklis 2017. gada 31. decembrī pirms konsolidācijas

3.2.Pārskats par finanšu rezultātiem pirms konsolidācijas

4.Garantiju Fonda finanšu līdzekļu pārvaldība

4.1.Ieguldījumu politika

4.2.Darbības rādītāji un tirgus attīstība

5.Pieprasījumi Garantiju Fondam

1.Ievads

Ar Padomes 2009. gada 25. maija Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (kodificēta versija) (turpmāk — regula) 1 tika izveidots Garantiju fonds ārējai darbībai (turpmāk — Fonds), lai atmaksātu aizdevumus Savienības kreditoriem, ja Eiropas Savienības piešķirto vai garantēto aizdevumu saņēmēji nepilda saistības. Atbilstīgi regulas 7. pantam Komisija Fonda finanšu pārvaldību uzticēja Eiropas Investīciju bankai (EIB) saskaņā ar Kopienas un EIB 1994. gada 25. novembra nolīgumu, kas vēlāk tika grozīts 1996. gada 23. septembrī, 2002. gada 8. maijā, 2008. gada 25. februārī un 2010. gada 9. novembrī (turpmāk — nolīgums).

Regulas 8. pantā paredzēts, ka Komisija līdz nākamā finanšu gada 31. maijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai gada pārskatu par Fonda stāvokli un tā pārvaldību iepriekšējā gadā.

Minētā informācija ir sniegta šajā ziņojumā un Komisijas dienestu darba dokumentā (SWD). Tās pamatā ir no EIB saņemtie dati saskaņā ar nolīgumu.

2.Garantiju fonda finanšu stāvoklis un nozīmīgi darījumi

2.1.Garantiju fonda finanšu stāvoklis 2017. gada 31. decembrī

Garantiju fonda kopējie līdzekļi 2017. gada 31. decembrī bija 2 560 761 844,63 EUR (2016. gada 31. decembrī — 2 506 053 053,14 EUR) (sk. SWD pielikumu: Garantiju fonda finanšu pārskati, ko sniegusi EIB).

Fonda bilances kopējā vērtība 2017. gadā palielinājās par apmēram 54,7 miljoniem euro. Tam galvenokārt ir tālāk norādītie cēloņi.

Palielinājums

·Iemaksa no ES budžeta (nodrošinājuma summa) 137,8 miljonu euro apmērā, lai pielāgotu Fonda mērķapjomu — 9 % no kopējām neatmaksātajām saistībām.

·Finanšu darījumu saimnieciskais rezultāts bija 16,0 miljoni euro.

Samazinājums

·Fonda intervences neizpildīto maksājumu segšanai par kopējo summu 86,4 miljonu euro apmērā.

·Portfeļa vērtējuma samazinājums bija 12,8 miljoni euro sakarā ar tā vērtības tirgus korekciju.

2.2.Nozīmīgi Fonda darījumi 2017. gadā

2.2.1.Pieprasījumi Garantiju fondam 2017. gadā

Sīrija

EIB 2017. gadā joprojām saskārās ar kavētiem maksājumiem par aizdevumiem Sīrijas valstij. Tālab un saskaņā ar garantiju nolīgumu, kas noslēgts starp ES un EIB, EIB līdz 2017. gada 31. decembrim ir 13 papildu reizes veikusi prasījumus no ES Garantiju fonda par kopējo summu 56,3 miljoni euro (sk. 5. punktu).

Enfidhas lidosta (Tunisija)

Komisija 2017. gadā izmaksāja EIB 28,7 miljonus euro, izpildot 3 prasījumus attiecībā uz neatmaksāto aizdevumu Enfidhas lidostai (Tunisija) (sk. 5. punktu).

2.2.2.Garantiju fonda nodrošinājums 2017. gadā

2017. gada februārī no budžeta Fondam pārskaitītā summa 240,5 miljons euro atbilst 2017. gada nodrošinājuma summai.

ES budžeta iemaksu Fondā, kas pārskaitīts 2018. gadā, aprēķināja saskaņā ar regulas 3. un5. pantu.

Regulas 3. pantā noteikts, ka Fonda mērķapjoms ir 9 % no neatmaksātā kapitāla kopējām saistībām, kas izriet no katras darbības, kā arī nesamaksātajiem procentiem.

Regulas 5. pantā ir noteikts, ka summu, kas n+1 gadā jāpārskaita Fondam no budžeta, aprēķina, pamatojoties uz starpību starp mērķapjomu un Fonda neto aktīvu vērtību n–1 gada beigās, kuru aprēķina n gada sākumā.

Lai pielāgotu Fonda apjomu līdz 9 % no neatmaksātā kapitāla kopējām saistībām, pamatojoties uz 2016. gada 31. decembrī neatmaksāto garantēto aizdevumu summu, tika aprēķināti 137,8 miljoni euro, kas tika iekļauti 2018. gada budžetā kā Fonda nodrošinājums. Šo summu apstiprināja Padome un Eiropas Parlaments, un to atzina 2017. gada 31. decembra bilancē kā Fonda aktīvu (summa, kas jāsaņem no budžeta).

2.3.Nozīmīgi darījumi, kas veikti pēc ziņojuma datuma (uz 2018. gada februāra beigām)

Minētā nodrošinājuma summa 137,8 miljonu euro apmērā 2018. gada februārī no ES budžeta tika pārskaitīta uz Fondu.

Garantiju fondā 2018. gada 15. janvārī ieskaitīja no Enfidhas lidostas atgūtos 0,14 miljonus euro. Šo summu 2017. gada 31. decembra bilancē atzina par aktīvu (saņemamā summa).

Divu pieprasījumu ietvaros par Sīrijas neizpildītajiem maksājumiem 2018. gada februārī un martā kopā tika samaksāti 10,6 miljoni euro (3,2 miljoni euro un 7,4 miljoni euro, ietverot EIB piemērotos naudas sodus).

3.Fonda finanšu pārskati pirms konsolidācijas

Fonda finanšu pārskati pirms konsolidācijas ir sagatavoti tādēļ, lai tajos iekļautu tās grāmatvedības darbības, kas netika iekļautas Fonda finanšu pārskatos, kurus sagatavoja EIB (skatīt SWD). Tie ir iekļauti ES konsolidētajos finanšu pārskatos.

3.1.Finanšu stāvoklis 2017. gada 31. decembrī pirms konsolidācijas

Bilance — aktīvi

Bilance — saistības

137,8 miljonu euro starpību starp Fonda kopējo bilances vērtību pirms konsolidācijas (2 422 961 124 EUR) un EIB sagatavotajos finanšu pārskatos norādīto Fonda vērtību (2 560 761 845 EUR) var galvenokārt izskaidrot šādi:

·finanšu pārskatos pirms konsolidācijas ir iekļautas visas summas, ko ES pārņēmusi garantēto maksājumu rezultātā, atbildot uz EIB prasījumiem saistībā ar neizpildītajiem aizdevumu maksājumiem (nokavētie maksājumi un uzkrātie procenti par kavētiem maksājumiem). Tomēr, ņemot vērā politisko stāvokli Sīrijā un pamatojoties uz EK grāmatveža lēmumu, 2017. gada finanšu pārskatos šīs summas ir pilnībā samazinātas;

·finanšu pārskatos pirms konsolidācijas nav ietverts ES budžeta 2018. gada iemaksa Fondā 137,8 miljonu euro apmērā, jo uz šo saņemamo summu attiecas attiecīgo parādu kreditoriem ieskaits ES konsolidētajā pārskatā;

·finanšu uzkrājumi 258,4 miljonu euro apmērā attiecībā uz atlikušajiem Sīrijas neizpildītajiem aizdevuma maksājumiem tika iekļauti bilancē pirms konsolidācijas 2017. gadā;

·bilancē pirms konsolidācijas uzrādītās īstermiņa saistības (parādi kreditoriem) ietver uzkrātos parādus kreditoriem 2,6 miljonu euro apmērā EIB piedziņas maksām.

·Maksājumi par prasījumiem, kas no Garantiju fonda veikti EIB (un attiecīgos gadījumos sekojoša prasījumu piedziņa un kavējumu procenti), EIB sagatavotajos finanšu pārskatos tiek uzrādīti kā neto aktīvu (ES iemaksa) apjoma samazinājums (palielinājums). Finanšu pārskatos pirms konsolidācijas summas, kas izmaksātas pēc EIB pieprasījumiem, nav atskaitītas no neto aktīviem, jo tās kļūst par pārņemtām summām. Saistītās summas tiek uzskatītas vai nu par ieņēmumiem (uzkrātie kavējuma procenti, naudas sodi, peļņa no ārvalstu valūtu maiņas) vai izdevumiem (uzkrātās EIB piedziņas maksas, vērtības samazinājumi, zaudējumi no ārvalstu valūtu maiņas). Tā rodas pastāvīga starpība starp neto aktīvu posteņiem (ES iemaksa un nesadalītā peļņa), kas uzrādīti EIB sagatavotajos finanšu pārskatos un EK sagatavotajos finanšu pārskatos pirms konsolidācijas.

3.2.Pārskats par finanšu rezultātiem pirms konsolidācijas

Tāpat kā bilance arī pārskats par finanšu rezultātiem pirms konsolidācijas ir sagatavots iekļaušanai ES finanšu pārskatā.

·Pamatdarbības ieņēmumi ietver reversos finanšu uzkrājumus, kas izriet no Sīrijas neveikto turpmāko iemaksu pašreizējās vērtības samazināšanās.

·Pamatdarbības izdevumi galvenokārt ietver izmaksātās EIB pārvaldības maksas (0,9 miljoni euro) un vienreizēju EIB piedziņas maksu (1,5 miljoni euro; sk. 2.2. punktu), uzkrātās EIB piedziņas maksas (0,5 miljoni euro) un kontu turēšanas un revīzijas maksas (0,2 miljoni euro)

·Finanšu ienākumi galvenokārt ietver procentu ienākumus no ieguldījumu portfeļa (8,8 miljoni euro), gūto peļņu no finanšu aktīvu pārdošanas (9,2 miljoni euro) un uzkrātos nokavējuma procentus par pārņemtiem aizdevumiem (11,7 miljoni euro).

·Finanšu izmaksas galvenokārt ietver zaudējumus no vērtības samazinājuma aizdevumiem, ko ES pārņēma 2017. gadā (sk. 5. punktu), un procentu izdevumus par naudu un tās ekvivalentiem (1 miljons euro).

4.Garantiju fonda finanšu līdzekļu pārvaldība

4,1.Ieguldījumu politika

Fonda likvīdos aktīvus iegulda saskaņā ar pārvaldības principiem, kas noteikti grozītā nolīguma pielikumā 2 . Tādēļ 20 % no Fonda ir jāiegulda īstermiņa ieguldījumos (līdz vienam gadam). Šie ieguldījumi ietver vērtspapīrus ar mainīgu likmi neatkarīgi no perioda līdz beigu termiņam un vērtspapīrus ar nemainīgu likmi ar atlikušo periodu līdz beigu termiņam, kas nav ilgāks par vienu gadu neatkarīgi no to sākotnējā perioda līdz beigu termiņam. Lai saglabātu līdzsvaru starp dažādajiem instrumentiem, ar kuriem nodrošina vajadzīgo likviditāti, vismaz 100 miljoni euro tiek glabāti naudas tirgus instrumentos, jo īpaši banku noguldījumos.

Līdz 80 % no Fonda līdzekļiem var izvietot obligāciju portfelī ar atlikušo periodu līdz beigu termiņam ne vairāk kā 10 gadi un 6 mēneši pēc maksājuma datuma. Vidējais visu Fonda aktīvu izvietošanas termiņš nevar pārsniegt 5 gadus. Ieguldot obligācijās, būtu jāievēro konkrēti kritēriji, piemēram, likviditāte, kredītkvalitāte, darījuma partneru atbilstība un koncentrācijas ierobežojumi. Lai nodrošinātu riska diversifikāciju, kopējais ieguldījumu apjoms viena emitenta obligācijās nedrīkst pārsniegt 10 % no portfeļa kopējās nominālās summas.

4.2.Darbības rādītāji un tirgus attīstība

Eiropas fiksēto ienākumu tirgos 2017. gadā bija vērojama ienesīguma palielināšanās, taču šo tendenci kompensēja kredītriska starpību samazināšanās līdz vēsturiski zemam līmenim.

Likmju svārstīgumu ietekmēja politiski notikumi, tostarp vēlēšanas Nīderlandē, Francijā un Vācijā, prognozes par mazākiem centrālo banku aktīvu iepirkumiem un globālās ekonomiskās vides uzlabošanās. Vācijas valsts ienesīguma līkne palielinājās par 14, 33 un 22 bāzes punktiem attiecīgi 2, 5 un 10 gadu termiņā (“lāča kāpuma” līkne). 2017. gadā bija vērojams līdz šim zemākais tirgus nestabilitātes līmenis, taču tā pamatā ir maza makronepastāvība.

Kaut arī paredzams, ka politiskā nenoteiktība 2018. gadā joprojām būs augsta, tostarp saistībā ar vēlēšanām Itālijā, globālajai ekonomikai arī turpmāk būtu jāpaplašinās, pārsniedzot vidējo tempu. Saskaņā ar tirgus apsekojumu eurozonā izaugsme palielināsies par 2,2 % 2018. gadā un 2,4 % — 2017. gadā. Tajā pašā laikā inflācijai būtu jāsaglabājas mērenai, proti, aptuveni 1,5 % apmērā, kas ir zem ECB noteiktā 2 % mērķa. Neraugoties uz bezdarba līmeņa pazemināšanos, jo Phillips līknes ir zaudējušas stāvumu, cenu spiediens palielinās ļoti lēni. Šo ietekmi varētu kompensēt naftas cenas paaugstināšanās līdz pēdējo 4 gadu augstākajam līmenim.

Nozīmīgas pasaules centrālās bankas joprojām īsteno atbalstošu monetāro politiku, turpinot iepirkt aktīvus, tomēr situācija ir sākusi normalizēties. Sagaidāms, ka FRS 2018. gadā palielinās likmes 3 reizes, un ECB turpinās līdz 2018. gada septembrim iepirkt aktīvus 30 miljardu euro vērtībā mēnesī. ECB kopš 2018. gada janvāra ir samazinājusi savus ikmēneša iepirkumus no 60 miljardiem līdz 30 miljardiem euro, taču izpirkumu reinvestēšana mēnesī nozīmē papildu 15 miljardus euro, kas pazemina būtiskā samazinājuma līmeni. Hawkish decembra ECB protokols un sekojošie komentāri palielina iespējamību, ka kvantitatīvā mīkstināšana beigsies 2018. gada septembrī vai, vēlākais, gada beigās.

Eiropas valstu ienesīgums 2018. gadā var vēl vairāk paaugstināties, ja tiks apstiprināti spēcīgie ekonomikas pamatrādītāji un pieaugošas inflācijas prognozes naftas cenu palielinājuma dēļ. Attiecībā uz līknēm var būt vērojams “lāča kāpums”, jo īstermiņa procentu likmes vairāk nosaka perspektīvas norādes. Tas, ka centrālā banka turpina iepirkt aktīvus, joprojām ir atbalstījis kredītriska starpības 2018. gada pirmajā pusgadā, taču pašreizējais vēsturiski zemais līmenis var sākt normalizēties un paplašināties, pienākot septembrim, kad ECB, visticamāk, pārtrauks kvantitatīvo mīkstināšanu.

Naudas tirgu attīstība 2017. gadā (avots: Bloomberg)

Fonda portfeļa rādītāju uzraudzība notika, pamatojoties uz tirgus vērtību. Portfeļa gada ienesīgums 2017. gadā bija 0,1624 % no tirgus vērtības, tādējādi pārsniedzot Fonda atsauces indeksu par +6,58 bāzes punktiem (sk. dienestu darba dokumenta (SWD) 2.4.2. iedaļu “Rādītāji”, lai iegūtu papildu informāciju par gada gaitā notikušo). Fonda atsauces indekss ir kopums, ko veido galvenokārt iBoxx indeksi (jo īpaši EUR eurozonas valstu un EUR nodrošinātie segtie indeksi) un Euribid īstermiņa darījumiem.

5.Pieprasījumi Garantiju fondam

Sīrija

Pēc situācijas pasliktināšanās Sīrijā Ārlietu padome, Eiropas Parlaments un Padome 2011. gadā pieņēma lēmumus, ar ko aizliedza EIB veikt izmaksas saistībā ar esošajiem aizdevuma līgumiem, kā arī pārtrauca EIB tehniskās palīdzības līgumu izpildi valdības projektiem Sīrijā. Ierobežojošie pasākumi pēc tam tika iekļauti grozītajā Padomes Regulā (ES) Nr. 36/2012 (2012. gada 18. janvāris).

Tāpēc kopš 2011. gada maija EIB nav īstenojusi jaunus finansēšanas darījumus, un visi maksājumi un tehniskās palīdzības pakalpojumi Sīrijai ir pārtraukti no 2011. gada novembra līdz turpmākam paziņojumam.

Kopš 2011. gada novembra EIB nav saņēmusi maksājumus par aizdevumiem Sīrijas valstij. Tālab un saskaņā ar garantiju nolīgumu, kas noslēgts starp ES un EIB, EIB līdz 2017. gada 31. decembrim ir 51 reizi veikusi prasījumus no ES Garantiju fonda par kopējo summu 365,3 miljoni euro (ieskaitot EIB piemērotos naudas sodus un atgūtās summas).

Enfidhas lidosta (Tunisija)

No 2016. gada septembra līdz 2017. gada decembrim Komisija izmaksāja EIB 33,4 miljonus euro, izpildot 4 prasījumus attiecībā uz neatmaksāto aizdevumu Enfidhas lidostai (Tunisija). Pēdējo maksājumu veica 2017. gada 15. decembrī.

6.Atlīdzība EIB

Atlīdzību EIB veido pārvaldības maksas un piedziņas maksas. Ar pārvaldības maksām sedz Fonda pārvaldības izdevumus. Ar piedziņas maksām sedz EIB piedziņas darbību izmaksas saistībā ar prasījumiem pēc saistību neizpildes, uz ko attiecas ES garantija EIB finansēšanas darījumiem ārpus Savienības.

Nolīguma 2002. gada 8. maija Otrajā papildu nolīgumā ir noteikts, ka bankas pārvaldības maksas aprēķina, katrai Fonda aktīvu daļai piemērojot degresīvās gada maksu likmes. Šo atlīdzību aprēķina, pamatojoties uz Fonda vidējiem gada aktīviem.

Bankai pārvaldības maksas par 2017. gadu tika noteiktas 915 279 EUR apmērā un tika uzrādītas finanšu rezultāta pārskatā un bilancē iegrāmatotas kā uzkrājumi (saistības).

Piedziņas maksas, kas jāiemaksā EIB, aprēķina, pamatojoties uz piedziņas nolīgumu, kuru 2014. gada jūlijā parakstīja Komisija un Banka. 2017. gada beigās kopējā uzkrātā piedziņas maksu summa par Sīriju bija 2 560 285 EUR. 2017. gada 15. decembrī veica vienreizēju piedziņas maksas maksājumu 1 467 504 EUR apmērā saistībā ar galīgo prasījumu attiecībā uz neatmaksāto aizdevumu Enfidhas lidostai (Tunisija).

(1)    OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp.; regula kodificēja un atcēla 1994. gada 31. oktobra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2728/94, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai. Tā tika grozīta 2018. gada 14. martā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/409.

(2)    Grozījumi izdarīti ar 1996. gada 23. septembra Papildu nolīgumu Nr. 1, 2002. gada 8. maija Papildu nolīgumu Nr. 2, 2008. gada 25. februāra Papildu nolīgumu Nr. 3 un 2010. gada 9. novembra Papildu nolīgumu Nr. 4.