52018DC0418

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Nīderlandes 2018. gada valsts reformu programmu

un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Nīderlandes 2018. gada stabilitātes programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību 2 , un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu 3 ,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas 4 ,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)Komisija 2017. gada 22. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2018. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017 gada 17. novembrī. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Komisija 2017. gada 22. novembrī uz Regulas (ES) Nr. 1176/2011 pamata pieņēma arī brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Nīderlande bija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu “Padomes ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku”, kuru Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (turpmāk “eurozonai adresētais ieteikums”) Padome pieņēma 2018. gada 14. maijā.

(2)Ņemot vērā to, ka Nīderlande ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, un ka ekonomiskajā un monetārajā savienībā tautsaimniecības ir savstarpēji cieši saistītas, Nīderlandei būtu jānodrošina, ka tiek pilnībā un laikus īstenots eurozonai adresētais ieteikums par ekonomikas politiku, kurš atspoguļojas turpmāk sniegtajā 1. un 2. ieteikumā.

(3)2018. gada ziņojums par Nīderlandi 5 tika publicēts 2018. gada 7. martā. Tajā bija izvērtēts, kā īstenoti šai valstij adresētie ieteikumi, ko Padome pieņēma 2017. gada 11. jūlijā, turpmākie pasākumi, kas veikti pēc iepriekšējos gados pieņemtajiem ieteikumiem, un Nīderlandes progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā bija ietverts arī padziļināts pārskats, kurš veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu un kura rezultāti arī tika publicēti 2018. gada 7. martā 6 . No Komisijas veiktās analīzes secināms, ka Nīderlandē pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība. Konkrēti, Nīderlandē ir vērojams eurozonas dalībvalstu vidū lielākais tekošā konta pārpalikuma trīs gadu vidējais rādītājs attiecībā pret IKP. Šis pārpalikums norāda uz to, ka resursu sadalījums ir neoptimāls un būtu iespējams panākt lielāku izaugsmi un labklājību. Privātā sektora parādu līmenis ir augsts; tas jo īpaši attiecas uz mājsaimniecību hipotekārajiem kredītiem un starptautisko uzņēmumu parādiem. Mājsaimniecību lielie parādi palielina to neaizsargātību pret finanšu satricinājumiem.

(4)Nīderlande savu 2018. gada valsts reformu programmu iesniedza 2018. gada 30. aprīlī un 2018. gada stabilitātes programmu – 2018. gada 26. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(5)Attiecīgie šai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 7 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Sīkāku informāciju par minētā noteikuma izmantošanu Komisija ir sniegusi Norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību 8 .

(6)Uz Nīderlandi pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. Valdība savā 2018. gada stabilitātes programmā plāno samazināt vispārējās valdības budžeta pārpalikumu, proti, no 1,1 % no IKP 2017. gadā līdz 0,3 % no IKP 2021. gadā. Visā programmas periodā paredzēts ievērot vidēja termiņa budžeta mērķi, kas ir strukturālais deficīts 0,5 % apmērā no IKP. Saskaņā ar 2018. gada stabilitātes programmu ir prognozēts, ka valsts parāda attiecība pret IKP samazināsies līdz 44,0 % 2021. gadā. Šo budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir ticams. Balstoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, paredzams, ka strukturālā bilance no pārpalikuma 0,5 % apmērā no IKP 2017. gadā pārtaps par deficītu 0,1 % apmērā no IKP 2018. gadā un 0,3 % no IKP 2019. gadā, kas ir virs vidēja termiņa budžeta mērķa. Prognozēts, ka vispārējās valdības parāds turpinās stabili samazināties un būs mazāks par Līgumā noteikto atsauces vērtību. Kopumā Padome uzskata, ka saskaņā ar prognozēm Nīderlande 2018. un 2019. gadā atbildīs Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Tomēr vienlaikus ir iespējams, nepārkāpjot vidēja termiņa mērķi, izmantot fiskālo un strukturālo politiku, lai palielinātu publiskās un privātās investīcijas pētniecībā, izstrādē un inovācijā.

(7)Nīderlandē ir efektīva pētniecības un izstrādes nozare, un valsts kvalitatīvā izglītības sistēma un zinātniskā bāze rada stabilu pamatu inovācijas un izaugsmes potenciāla sekmēšanai ar izglītības un pētniecības un izstrādes darbībām. Ir paziņots par ievērojamām papildu investīcijām, kas varētu palīdzēt stabilizēt publiskās un privātās pētniecības un izstrādes intensitāti. Patlaban joprojām ir apšaubāms, ka Nīderlande spēs sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, īpaši attiecībā uz investīcijām pētniecībā un izstrādē un atjaunojamajos energoresursos.

(8)Mājsaimniecību lielo parādsaistību novēršanā grūtības sagādā mājokļu tirgus, kurā mājokļu finansēšanas un sektorālo ietaupījumu modeļus ietekmē gadu desmitu gaitā akumulējusies neelastība un kropļojoši stimuli. Kopš 2012. gada ir veikta virkne pasākumu, kas daļēji risina šo problēmu. 2017. gadā valdība paziņoja, ka plāno no 2020. gada paātrināt nodokļu atskaitījumu samazināšanu par hipotekāro kredītu procentiem. Tomēr, tā kā īres tirgū nav pienācīgi funkcionējoša vidējā segmenta, mājsaimniecībām ir lielāks stimuls pirkt nekā īrēt, kas noved pie lielām parāda attiecībām pret ienākumiem un pie jauniešu finansiālās neaizsargātības. Sociālo mājokļu sektors ir viens no lielākajiem Savienībā, taču šajos mājokļos ne vienmēr mitinās tie, kuriem tas patiešām būtu nepieciešams. Mājsaimniecības ar lieliem ienākumiem paliek sociālajos mājokļos, jo sociālo mājokļu sabiedrības īres maksu nepaaugstina tik ātri, cik tām juridiski būtu iespējams. Valdība gan ir paudusi nodomu privātajā īres tirgū atbalstīt mājokļu piedāvājumu par samērīgu īres maksu, taču konkrēti šāda atbalsta plāni līdz šim vēl nav paziņoti.

(9)Kā norādīts 2018. gada eurozonai adresētajā ieteikumā, ir būtiski cīnīties pret agresīvām nodokļu plānošanas stratēģijām, lai novērstu uzņēmumu savstarpējās konkurences kropļojumus, nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret nodokļu maksātājiem un aizsargātu publiskās finanses. Nodokļu maksātāju agresīvo nodokļu plānošanas stratēģiju blakusietekme uz citām dalībvalstīm nozīmē, ka papildus ES tiesiskajam regulējumam ir nepieciešama koordinēta politiskā rīcība valstu līmenī. Caur Nīderlandi veikto dividenžu, autoratlīdzību un procentu maksājumu augstais līmenis joprojām liecina, ka sabiedrības, kas agresīvi plāno nodokļus, izmanto šīs valsts nodokļu noteikumus. Liels īpatsvars ārvalstu tiešo ieguldījumu ir tā dēvētajās “īpašam nolūkam dibinātajās sabiedrībās”. Nodokļu neieturēšana no izejošajiem (t. i., no ES rezidentiem – trešo valstu rezidentiem) autoratlīdzību un procentu maksājumiem var nozīmēt, ka šie maksājumi vispār netiek aplikti ar nodokli, ja nodoklis tiem nav piemērojams arī saņēmēja jurisdikcijā. Agresīvu nodokļu plānošanu var veicināt arī atsevišķu uz ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu vērstu noteikumu trūkums, īpaši attiecībā uz hibrīdvienībām. Komisija atzīmē Nīderlandes apņemšanos apkarot agresīvu nodokļu plānošanu, kā paredzēts nodokļu sistēmas reformu programmā, kas ietver ieturējuma nodokļus par dividenžu, autoratlīdzību un procentu maksājumiem gadījumā, ja notiek ļaunprātīga izmantošana vai maksājumi uz zemu nodokļu jurisdikcijām, un vērtē to kā pozitīvu soli virzībā uz agresīvas nodokļu plānošanas mazināšanu. Šī programma būtu ātri jāīsteno un cieši jāuzrauga. Komisija, balstoties uz neseno informācijas apmaiņu, turpinās konstruktīvo dialogu nolūkā apkarot nodokļu maksātāju agresīvās nodokļu plānošanas stratēģijas.

(10)Neraugoties uz zemo bezdarba līmeni un lielo vakanču skaitu, nominālās algas pieaugums 2017. gadā bija mērens: 1,5 %. Šis līmenis ir mazāks par to, kāds būtu paredzams, ņemot vērā inflāciju, produktivitāti un bezdarbu. Mērenais algu pieaugums daļēji varētu būt skaidrojams ar lēno produktivitātes pieaugumu, aktivitātes trūkumu darba tirgū un izteiktāku darba tirgus segmentāciju. Valdība 2017. gadā noteica vairākus fiskālos pasākumus, kas samazina darbaspēka nodokļu slogu un ir vērsti uz nodarbināto personu neto izmantojamā mājsaimniecību ienākuma palielināšanu. Neto izmantojamā mājsaimniecību ienākuma turpmāka veicināšana, radot algu pieauguma sekmēšanai vajadzīgos apstākļus un veicot pensiju sistēmas otrā līmeņa reformas, kas uzlabo pārredzamību, starppaaudžu taisnīgumu un noturību pret satricinājumiem, sekmētu iekšzemes pieprasījumu un veicinātu līdzsvarošanu eurozonā.

(11)Nesenais nodarbinātības pieaugums lielā mērā izriet no to personu skaita pieauguma, kuras strādā uz pagaidu līgumu pamata vai ir pašnodarbinātas. Tas, ka ir liela un arvien pieaugoša pagaidu līgumu procentuālā attiecība un strauji pieaug to pašnodarbināto personu skaits, kurām nav darbinieku, ir skaidrojams ar lielām atšķirībām starp piemērojamajiem darba tiesību noteikumiem, darba aizsardzību, kā arī atšķirībām nodokļu un sociālā nodrošinājuma likumos. Lai gan daži pasākumi ir veikti un pēdējā laikā pieteikti vēl citi, daži no minētajiem faktoriem joprojām rada finansiālus stimulus darba ņēmējiem sākt strādāt pašnodarbinātā statusā vai veicina viņu pieņemšanu darbā ar pagaidu līgumu. Turklāt fiktīvās pašnodarbinātības apkarošanas pasākumu ieviešana ir atlikta uz 2020. gadu. Pašnodarbinātās personas biežāk ir nepietiekami apdrošinātas pret invaliditāti, bezdarbu un vecuma risku. Tas varētu ietekmēt sociālā nodrošinājuma sistēmas ilgtermiņa stabilitāti.

(12)Kaut arī darba tirgus rādītāji kopumā ir labi, šajā tirgū joprojām ir neizmantots potenciāls. Joprojām nozīmīga problēma ir lielais nepilnu slodzi strādājošo sieviešu skaits un migrantu izcelsmes personu nodarbinātības stāvoklis. Ārpus ES dzimušo migrantu nodarbinātības līmenis ir par 20,6 procentpunktiem zemāks nekā Nīderlandē dzimušo personu nodarbinātības līmenis, un ārpus ES dzimušo sieviešu vidū šī starpība ir vēl lielāka.

(13)Mājsaimniecību uzkrājumu līmeņa pieaugums pēdējos gados daļēji ir skaidrojams ar to, ka ir pieauguši uzkrājumi pensiju sistēmas otrajā līmenī (obligātajās privātajās papildu shēmās), ko ir veicinājusi regulatīvā vide. Atbilstīgs izmaksu un risku sadalījums paaudzes ietvaros un starp paaudzēm papildus jau pieņemtajiem noteikumiem par indeksāciju un finanšu rezervēm (finanšu novērtējuma sistēma) palīdzētu mājsaimniecībām to finanšu līdzekļus iedalīt izaugsmi vairāk veicinošos veidos. Valdība ir apliecinājusi savu nodomu būtiski reformēt pensiju otro līmeni, lai uzlabotu tvērumu un izveidotu pārredzamāku, elastīgāku un aktuāri taisnīgāku sistēmu. Attiecībā uz fiskālo stabilitāti jāatzīmē, ka 2018. gada ziņojums par novecošanu norāda uz vidēju fiskālās stabilitātes risku ilgtermiņā – prognozēts, ka līdz 2070. gadam ilgtermiņa aprūpes izdevumi pieaugs no 3,5 % līdz 6,0 % no IKP.

(14)Komisija 2018. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi Nīderlandes ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2018. gada ziņojumā par šo valsti 9 . Tā ir arī novērtējusi 2018. gada stabilitātes programmu un 2018. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Nīderlandei iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Nīderlandē, bet arī to, kādā mērā tās atbilst Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(15)Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2018. gada stabilitātes programmu, un saskaņā ar tās atzinumu 10 ir sagaidāms, ka Nīderlande atbildīs Stabilitātes un izaugsmes paktam.

(16)Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu, ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo novērtējumu. Padomes ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1. un 2. ieteikumā,

AR ŠO IESAKA Nīderlandei 2018. un 2019. gadā rīkoties šādi.

1.Nepārkāpjot vidēja termiņa mērķi, izmantot fiskālo un strukturālo politiku, lai palielinātu publiskās un privātās investīcijas pētniecībā, izstrādē un inovācijā. Veikt pasākumus, lai samazinātu mājsaimniecību stimulus aizņemties un atlikušos izkropļojumus mājokļu tirgū, jo īpaši atbalstot privātā īres sektora attīstību.

2.Mazināt stimulus izmantot pagaidu līgumus un reģistrēties kā pašnodarbinātajam bez darbiniekiem, līdztekus sekmējot pašnodarbināto pienācīgu sociālo aizsardzību, un apkarot fiktīvo pašnodarbinātību. Ievērojot sociālo partneru lomu, radīt apstākļus lielākam algu pieaugumam. Nodrošināt, ka pensiju sistēmas otrajā līmenī tiek uzlabota pārredzamība, starppaaudžu taisnīgums un noturība pret satricinājumiem.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs