EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.5.2018

COM(2018) 320 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Visiem paredzēta uzticama digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana

Eiropas Komisijas ieguldījums ES vadītāju 2018. gada 16. maija neformālā sanāksmē Sofijā par datu aizsardzību un digitālo vienoto tirgu

Ikvienai personai ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību.

Ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību.

Šādi dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos. Ikvienam ir pieejas tiesības datiem, kas par viņu savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos.

Atbilstību šiem noteikumiem kontrolē neatkarīga iestāde.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants

Eiropas Savienībai ir ne tikai jāsaglabā mūsu Eiropas dzīvesveids, bet arī jārada iespējas tiem, kas to dzīvo. Būt eiropietim nozīmē tiesības uz to, ka jūsu personas datus aizsargā spēcīgi Eiropas tiesību akti. Jo eiropiešiem nepatīk, ka droni virs galvas ieraksta katru viņu kustību vai uzņēmumi saglabā katru peles klikšķi. Jo Eiropā privātumam ir nozīme. Tas ir cilvēka cieņas jautājums.

Priekšsēdētājs Žans Klods Junkers

2016. gada 14. septembra runa par stāvokli Eiropas Savienībā

Eiropas Komisija atzinīgi vērtē Eiropadomes priekšsēdētāja lēmumu Vadītāju programmas ietvaros ieplānot debates par iedzīvotāju privātuma un personas datu aizsardzību un citiem ar “Digitālo Eiropu” saistītiem jautājumiem, tostarp par visu to likumdošanas instrumentu pieņemšanu, ar kuriem tiek izveidots digitālais vienotais tirgus. Šajā paziņojumā izklāstītas vairākas konkrētas darbības, kuru mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju privātuma un personas datu pilnīgu aizsardzību un paātrināt digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanu 2018. gadā, kā arī sekmēt valstu un valdību vadītāju neformālo diskusiju, kas norisināsies 2018. gada 16. maijā Sofijā 1 .

1.Ievads

2015. gadā Eiropadome apstiprināja Digitālā vienotā tirgus stratēģiju Eiropai. Tagad, trīs gadus vēlāk, digitālais vienotais tirgus kļūst par realitāti 2 . Komisija ir iesniegusi visus plānotos tiesību aktu priekšlikumus 3 . Priekšlikumi par mobilo sakaru viesabonēšanu un tiešsaistes satura pakalpojumu pārnesamību jau ir pieņemti. Vispārīgā datu aizsardzības regula būs tieši piemērojama visā Savienībā no 25. maija. Tāpat turpmāko nedēļu laikā tiks sperti citi nozīmīgi soļi tīklu un informācijas drošības un elektroniskās identifikācijas jomā. Ir panākta vienošanās par nākamo tiesību aktu priekšlikumu kopumu, kas nodrošinās piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem, un tie tiks pieņemti līdz šā gada beigām. Tie ir izšķiroši soļi ceļā uz digitālā vienotā tirgus izveides mērķa sasniegšanu.

Digitālā vienotā tirgus stratēģija ir galvenais ķēdes posms ceļā uz ES uzplaukumu globālās datu ekonomikas kontekstā. Tagad dati ir kļuvuši par digitālās sabiedrības galveno vērtību. Ik sekundi viedtālruņi, energotīkli, automašīnas, mājsaimniecības ierīces, kā arī paši cilvēki savā ikdienā ģenerē datus, un tas notiek aizvien plašākā mērogā. Šos datus ražotāji, platformas un pakalpojumu sniedzēji vāc, apstrādā un lieto, lai klientiem piedāvātu aizvien jaunus pakalpojumus un palielinātu savu konkurētspēju.

Datu ekonomikas iespēju izmantošana ES notikusi ļoti lēnām: Eiropā saglabāti tikai 4 % globālo datu. Taču datu ekonomika var piedāvāt daudzas priekšrocības, piemēram, spēcīgu ražošanas bāzi, strauji augošu jaunuzņēmumu ekosistēmu, nesen digitalizētus rūpniecības procesus un kvalificētu darbaspēku. Ja šīs iespējas varētu izmantot un izvērst, Eiropas datu ekonomika varētu kļūt par iedarbīgu instrumentu izaugsmes veicināšanai, jaunu darbavietu radīšanai un jaunu uzņēmējdarbības modeļu un inovācijas iespēju atklāšanai 4 . Eiropas datu ekonomikas vērtība līdz 2020. gadam varētu sasniegt 700 miljardus eiro, kas būtu 4 % no visas ES ekonomikas.

Tomēr datu ekonomikas revolūcija līdzi nes arī jaunus izaicinājumus gan sabiedrībai, gan ES idejas pamatā esošajām vērtībām, tostarp demokrātijai, cilvēktiesībām un tiesiskumam. Nesenie notikumi ir apliecinājuši, ka datus var savākt, apstrādāt un izmantot uz privātuma tiesību rēķina. Piekļuve liela apjoma datiem var tikt izmantota, lai salīdzinājumā ar konkurentiem nokļūtu izdevīgākā stāvoklī vai pat ietekmētu plašsaziņas līdzekļus un sabiedrisko domu. Personas datiem var piekļūt trešās personas, kam nav šādas piekļuves tiesību. ES Pamattiesību hartā 5 noteikts, ka privātās dzīves neaizskaramība un personas datu aizsardzība ir pamattiesības ES. Stingri datu aizsardzības noteikumi, konfidenciāli sakari un datu drošība ir būtiski aspekti, kas var kliedēt iedzīvotāju šaubas par viņu datu ļaunprātīgu izmantošanu un sekmēt uzticēšanos. Ja šāda uzticēšanās netiek panākta, nav arī iespējams izmantot plaukstošas datu virzītas ekonomikas potenciālu.

Šajā paziņojumā Eiropadome tiek aicināta steidzami pievērsties vēl neatrisinātajiem jautājumiem, lai patiesi varētu īstenot digitālā vienotā tirgus izveidi un nodrošināt, ka ES saglabā savu galvenā spēlētāja lomu globālajā sacensībā datu ekonomikas jomā 6 . Tas nebūs iespējams, ja netiks panākta iedzīvotāju uzticēšanās viņu datu aizsardzībai un izmantošanai.

2.Personas datu aizsardzība, iespēja palielināt uzticēšanos digitālajai ekonomikai: Vispārīgā datu aizsardzības regula un E-privātuma regula

Jauns iedzīvotāju datu aizsardzības režīms ES

Divas trešdaļas eiropiešu atzīst, ka viņus uztrauc nespēja kontrolēt savu internetā sniegto informāciju, bet puse ir nobažījusies par iespēju kļūt par krāpšanas upuri 7 . 

Informācija, kas pavisam nesen nāca klajā Facebook /Cambridge Analytica lietas sakarā, palielināja iedzīvotāju izpratni par to, ka viņu dati nepietiekamas aizsardzības gadījumā var tikt ļaunprātīgi izmantoti. ES datu aizsardzības iestādes veic pasākumus atbilstīgi spēkā esošajiem datu aizsardzības noteikumiem un, darbojoties saskaņoti, izmeklē šo gadījumu. Lai saprastu, kas patiesībā noticis un vai 3 miljonu ES iedzīvotāju datu drošība joprojām ir apdraudēta, Komisija ir sazinājusies ar Facebook, mudinot to sniegt detalizētāku informāciju un pilnībā sadarboties ar Īrijas un Apvienotās Karalistes datu aizsardzības iestādēm, kas vada šo izmeklēšanu.

Šie notikumi apliecina, ka ES, lemjot par labu stingrāku datu aizsardzības noteikumu pieņemšanai, izdarīja pareizo izvēli. Ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas 25. maijā kļūs tieši piemērojama visā Eiropas Savienībā 8 , ES būs labāk nodrošinājusies, lai nākotnē izvairītos no šādām situācijām un spētu tās pienācīgi risināt.

ES datu aizsardzības noteikumi paredz personas datu brīvu plūsmu Savienībā, un no šiem datiem var ģenerēt kritisko datu masu, kas ir būtiski spēcīgai datu ekonomikai. Piemēram, pārrobežu pieejas, kur izmanto datus no iedzīvotāju viedtīklu lietotņu viedajiem skaitītājiem un augstāka līmeņa energoapgādes drošība balstās uz personas datu brīvu apriti. Kā paskaidrots paziņojumā par mākslīgo intelektu Eiropai 10 , būtu jāsekmē privāti glabātu datu pieejamība plašākās interesēs. Piemēram, datu kopīgošana gadījumā, kad vairākās valstīs uzliesmojusi epidēmija, varētu palīdzēt medicīnas iestādēm rast risinājumu laicīgāk. Personas veselības datu kopīgošana un attiecīgās piekļuves nodrošināšana varētu uzlabot diagnostiku un ārstēšanu. Iespēja kopīgot automobiļu un citu transportlīdzekļu sniegtos datus varētu uzlabot satiksmes pārvaldību un samazināt sastrēgumus. Tas viss ir iespējams, un vienlaikus tiktu garantēta augsta līmeņa aizsardzība saistībā ar personas datu izmantošanu.

Lai varētu izveidot patiesu Eiropas datu telpu 11 , ir jābūt vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem arī attiecībā uz nepersonizētiem datiem, un par šo jautājumu jau ir iesniegts priekšlikums 12 . Lai varētu ātri sagatavot galīgo redakciju regulai par nepersonizētu datu brīvu plūsmu, noderīgi būtu arī priekšlikumi, kuru mērķis ir palielināt piekļuvi publiskā sektora datiem (skatīt turpmāk).

Jaunā datu aizsardzības kārtība jāsāk izmantot jau no pašas pirmās dienas 13 . Divu gadu pārejas periodā valstu pārvaldes iestādes, datu aizsardzības iestādes un privātā sektora dalībnieki ir veikuši sagatavošanās darbus šī jaunā regulējuma ieviešanai. Taču tagad ir jāveic papildu pūliņi, lai nodrošinātu, ka ikviens ir pilnībā gatavs jaunajai situācijai. Patlaban, kad līdz galīgajam termiņam palikušas mazāk nekā divas nedēļas, lielākajā daļā dalībvalstu joprojām jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu valsts regulatīvo sistēmu pilnīgu atbilstību regulai un piešķirtu pietiekamus resursus valsts datu aizsardzības iestādēm, lai tās varētu pilnvērtīgi pildīt savu funkciju. Svarīgi šos pasākumus pieņemt bez kavēšanās. Komisija aicina dalībvalstis veikt visas nepieciešamās darbības un īpašu uzmanību pievērst mazāku uzņēmumu vajadzībai panākt, lai to atbilstības nodrošināšanas izmaksas neierobežotu viņu spēju konkurēt ar lielākām firmām.

E-privātums: konfidenciāli sakari

Spēja gan tiešsaistē, gan bezsaistē sazināties konfidenciāli ir tiesības, kas atzītas ES Pamattiesību hartā, un nozīmīga iedzīvotāju prasība digitālās sabiedrības kontekstā 14 . Savienība nevar pieļaut situāciju, kad kāds, izmantojot datizraci un iegūstot informāciju no personas saziņas vai datus par personas atrašanās vietu, vispirms izveidotu detalizētus ES iedzīvotāju politiskos profilus un pēc tam izmantotu šo informāciju, lai mēģinātu manipulēt ar iedzīvotāju politisko izvēli.

Tāpēc, tāpat kā Vispārīgās datu aizsardzības regulas normas, svarīgi ir arī e-privātuma noteikumi, jo tie nodrošina, ka netiek pārkāptas Eiropas iedzīvotāju tiesības uz konfidenciālu saziņu tiešsaistē. Tas arī nozīmē – netiks pieļauta iespēja elektroniskās saziņas datus apstrādāt kādam citam, kurš nav galalietotājs, un neviens pakalpojumu sniedzējs nevarēs piekļūt ierīcēm bez lietotāja piekrišanas. Izmantojot pārlūkprogrammas, lietotnes un digitālās ierīces, iedzīvotāji varēs aktīvi kontrolēt to, kas ar viņu datiem notiek internetā, un izvairīties no neatļautas izsekošanas vai datu ierakstīšanas bez viņu piekrišanas. Tādējādi tiks ieviests pasaules līmeņa standarts, ko veidos saskanīgu noteikumu kopums par datu aizsardzību un privātuma aizsardzību tiešsaistē.

Pēc tam, kad likumdevēji būs apstiprinājuši jaunos e-privātuma noteikumus, tie tiks piemēroti gan tradicionālajiem telesakaru operatoriem, gan jauno sakaru pakalpojumiem, piemēram, e-pastam, tūlītējai ziņapmaiņai un IP balss pārraides pakalpojumiem. 15 Tas nodrošinās sakaru konfidencialitāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem operatoriem. Komisija aicina Padomi ātri vienoties par kopējo nostāju, lai sāktu sarunas ar Eiropas Parlamentu un šī gada rudenī varētu panākt vienošanos.

Starptautiskā datu plūsma

Jaunie ES datu aizsardzības noteikumi Savienībā arī paver jaunas iespējas, ko piedāvā globālā datu ekonomika. Tie paplašina “instrumentu kasti”, kas starptautiskā mērogā izmantojama personas datu nosūtīšanai uz trešām valstīm, jo minētie noteikumi papildināti ar normām par sertifikācijas mehānismiem, apstiprinātiem rīcības kodeksiem, kā arī saistošiem un izpildāmiem pienākumiem, kas jāievēro datu pārziņiem vai apstrādātājiem – tās ir alternatīvas, kas nodrošina no ES nosūtītu personas datu augsta līmeņa aizsardzību. Vienoti un vienkāršoti noteikumi ļaus ES padarīt arī par tādu vidi, kas kļuvusi pievilcīgāka iekšējiem ieguldījumiem.

Tas, kā ASV iestādes risina situāciju saistībā ar “Facebook/Cambridge Analytica” notikumiem, ir nopietns pārbaudījums ES un ASV “Privātuma vairogam”, kas kopš 2016. gada tiek izmantots, lai nodrošinātu aizsardzību tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs ES aizsardzības līmenim. Komisija atzinīgi vērtē ASV Federālās tirdzniecības komisijas sākto izmeklēšanu un cieši sekos tās gaitai, lai cita starpā 2018. gada septembrī sagatavotu šī mehānisma otro gada pārskatu. Privātuma vairogs garantē, ka ikviens ES iedzīvotājs, kurš uzskata, ka ASV uzņēmumi, kuri piedalās projektā “Privātuma vairogs” un izmanto to saistībā ar nosūtītajiem datiem, ir nelikumīgi apstrādājuši viņa vai viņas datus, var izmantot vairākas tiesiskās aizsardzības iespējas, kas ir gan viegli pieejamas, gan pieņemamas cenas ziņā.  16 Komisija turpinās uzraudzīt, lai tas tiktu nodrošināts arī praktiski.

Aizvien vairāk valstu visā pasaulē saprot, ka stingri datu aizsardzības un privātuma noteikumi ne vien nodrošina pamattiesības, bet rada arī uzticēšanos digitālajai ekonomikai. Tāpēc daudzas valstis pieņem vai modernizē privātuma jomu reglamentējošus likumus. Bet Vispārīgā datu aizsardzības regula bieži vien kalpo par iedvesmas avotu, jo tajā izklāstīti ES noteikumi, kas diktē pasaules līmeņa standartu datu aizsardzības un privātuma jomā. Patlaban Komisija kopā ar Japānu un Dienvidkoreju apspriež lēmumus par aizsardzības līmeņa pietiekamību; tas nozīmē, ka personas datiem, kas no ES nosūtīti šīm valstīm, tiktu piemērots tāds pats aizsardzības līmenis un tiesības uz tiesisko aizsardzību, kāds pastāv Eiropas Savienībā.

Tajā pašā laikā Komisija ir izstrādājusi pieeju, kuru ES var izmantot savos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, lai risinātu ar protekcionisma praksi saistītus jautājumus attiecībā uz pārrobežu datu plūsmu digitālajā ekonomikā, vienlaikus nodrošinot, ka pilnībā tiek saglabātas tiesības uz personas datu aizsardzību un privātumu. Tiklīdz šī pieeja tiks iekļauta ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos, tā gan sekmēs datu brīvu plūsmu, gan palielinās uzticēšanos personas datu apstrādei.

Ņemot vērā Vispārīgās datu aizsardzības regulas stratēģisko nozīmīgumu attiecībā uz Eiropas Savienības datu suverenitāti, Eiropadomei būtu jāatgādina visām dalībvalstīm, ka tās nedrīkst kavēt minētās regulas tūlītēju un tiešu piemērošanu no 2018. gada 25. maija un ka tām jānodrošina savas neatkarīgās valsts datu aizsardzības iestādes ar visiem resursiem, kuri vajadzīgi jaunā tiesiskā regulējuma pilnīgai un efektīvai piemērošanai visās dalībvalstīs vienlīdzīgi un vienveidīgi. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā to paredzējis ES likumdevējs, Komisija tūlīt pēc 2018. gada 25. maija sāks pārkāpuma procedūras tajos gadījumos, kad dalībvalstis nebūs izpildījušas savus pienākumus, kuri tām noteikti Vispārīgajā datu aizsardzības regulā.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi paātrināt darbu un pēc iespējas ātrāk noslēgt sarunas par E-privātuma regulu (kuras priekšlikumu Komisija iesniedza 2017. gada janvārī) un par atjaunināto ES regulu par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti.

3.Mērķis paātrināt digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanu – galvenie priekšlikumi izveides pabeigšanai

Eiropas iekšzemes kopproduktam varētu sniegt papildu 415 miljardu eiro pienesumu, ja Eiropā likvidētu šķēršļus digitālajam vienotajam tirgum 17 . Kopš digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas sākuma 2015. gadā Komisija ir pavirzījusies uz priekšu un iesniegusi priekšlikumus attiecībā uz visām 29 iniciatīvām, kas tika atzītas par būtiski nepieciešamām funkcionējošam digitālajam vienotajam tirgum 18 . Iedzīvotāji jau tagad var baudīt tā sniegtās priekšrocības – pēc tam, kad tika atcelta mobilo sakaru viesabonēšanas papildu maksa, 2017. gada vasarā iedzīvotājiem, kuri ceļoja uz citām valstīm, datu izmantošanas apjoms palielinājās četrkārtīgi 19 . Pārnesamība nozīmē to, ka iedzīvotāji savu iecienītāko audiovizuālo saturu un sporta pasākumus tagad var skatīties jebkurā vietā Eiropas Savienībā. Netaisnīgu ģeogrāfiskās bloķēšanas radītu ierobežojumu likvidēšana pavērs patērētājiem plašākas iespējas iepirkties tiešsaistē, kā arī uzlabos tiešsaistes pirkumu piegādes cenu pārredzamību un izvēles iespējas. Līdz šīs Komisijas pilnvaru beigām ar jauno e-komercijas pievienotās vērtības nodokļa tiesisko regulējumu un jaunām līgumtiesību normām par satura un preču pārdošanu tiešsaistē tiks ieviests visaptverošs e-komercijas regulējums, ko pastiprinās cieša sadarbība patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Lai nodrošinātu šo progresu un lai patērētāji varētu tiešsaistē iepirkties ar pārliecību, ka tiesiskās aizsardzības līdzekļi saistībā ar jebkādu nepareizi darbojošos digitālo saturu, piemēram, lejupielādētu mūziku vai programmatūru, ir vienādi neatkarīgi no pirkuma izdarīšanas vietas ES, ir svarīgi pabeigt sarunas par priekšlikumiem attiecībā uz līgumtiesību normām. Gaidāms, ka, uzlabojoties šim tiesiskajam regulējumam, vairāk nekā 122 000 uzņēmumu sāks pārdošanu patērētājiem citās dalībvalstīs, tādējādi ES ekonomikai sniedzot 4 miljonus eiro lielu pienesumu.

Lietotāju uzticības veicināšanā svarīgs elements ir uz datiem balstītu risinājumu kiberdrošība. Pirmais būtiski nepieciešamais solis ceļā uz ES kibernoturību ir pirmā ES līmeņa kiberdrošības tiesību akta – Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas 20 – īstenošana visās dalībvalstīs. Tā kā mūsdienās galvenie kiberdrošības rīki ir valstu rokās, šī direktīva palīdzēs paaugstināt standartus, savukārt ierosinātais kirberdrošības sertificēšanas satvars 21 palīdzēs izplatīt drošus kiberrisinājumus. Ja Eiropas Parlamentam un Padomei izdotos ātri panākt vienošanos, būtu iespējams drīzumā ieviest augstākus produktu noturības standartus un visā ES veicināt patērētāju uzticēšanos integrētajai drošībai. Kiberdrošība ir jābalsta uz noziedzīgu darbību efektīvu novēršanu, tāpēc būtu svarīgi ātri pieņemt vērienīgu vienotu minimālo noteikumu kopumu krāpšanas, kā arī krāpšanas bezskaidras naudas norēķinos, apkarošanai 22 .

2018. gada septembrī sāks piemērot prasības elektroniskās identifikācijas shēmām, nodrošinot publiskās elektroniskās identitātes un citu drošu pakalpojumu sadarbspēju visā Savienībā 23 . Dalībvalstis varēs nodrošināt vienoto digitālo vārteju, kas paredzēta, lai tiešsaistē piekļūtu informācijai un procedūrām, un patērētājiem un uzņēmumiem – vienkāršāku vidi sadarbībai ar valsts pārvaldes iestādēm Eiropas Savienībā.

Eiropas datu ekonomika ir atkarīga arī no augstas kvalitātes savienojamības, tostarp satelītsakariem, ar ko visattālākajās ES vietās nodrošināt digitālo saturu. Tāpēc ir nepieciešama vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Padomi par Elektronisko sakaru kodeksu, kas nodrošinās to, ka līdz 2020. gadam visas ES dalībvalstis būs piešķīrušas nākamās, proti, piektās, paaudzes 5G tīklu ieviešanai nepieciešamās frekvences 24 . Tādējādi tiks izveidots stabils tiesiskais regulējums investīcijām augstas veiktspējas tīklos. Vajadzēs modernizēt tīklus gar galvenajiem transporta ceļiem, lai izvērstu automatizētas pārvietošanās pakalpojumus, un būs nepieciešams izvērst tīklus slimnīcās, lai ārsti varētu veikt attālinātas konsultācijas un operācijas 25 . 

Bez tam, lai Eiropas kultūra un identitāte varētu uzplaukt digitālajā laikmetā un lai nodrošinātu atlīdzību tāda satura radītājiem, ko koplieto ar tiešsaistes platformu palīdzību, īpaši svarīga ir vienošanās par priekšlikumiem attiecībā uz autortiesībām 26 .

Eiropas Parlamentam un Padomei tagad ir jāpaātrina darbs, lai sarunas par visiem šiem priekšlikumiem pabeigtu līdz 2018. gada beigām un Eiropas iedzīvotāju interesēs pabeigtu digitālā vienotā tirgus izveidi.

4.Digitālā vienotā tirgus nākotne – izaugsmei piemērota vide

Digitalizācija ir būtiski svarīga nākotnes darbvietu saglabāšanai un radīšanai Eiropas Savienībā. Pašreiz tikai viens no pieciem Eiropas uzņēmumiem ir augstā līmenī digitalizēts 27 . Digitālā vienotā tirgus stratēģijas milzīgās priekšrocības var izmantot vienīgi tad, ja digitalizācija izplatās visā ES ekonomikā. Tajā būtiska loma ir ES, palīdzot izveidot digitalizācijas izplatīšanai piemērotu vidi.

Sociālie tīkli un digitālās platformas

Sociālie tīkli un digitālās platformas savu uzņēmējdarbības modeli balsta galvenokārt uz datiem, kas iegūti no lietotājiem. Šie tīkli un platformas lietotājiem sniedz dažādas priekšrocības, tomēr dažbrīd to datu izmantošanas prakse rada arī nopietnus jautājumus un liek ievērot piesardzību.

Šķiet, ka algoritmi, kas sociālo plašsaziņas līdzekļu lietotājiem nodrošina jaunumu plūsmu, bieži vien dod priekšroku sensacionālam vai reklāmas saturam un veicina konkrētu lietotāju grupu sasniegšanu. Tas var atvieglot manipulēšanu ar sabiedrisko domu noteiktās jomās, panākot, ka aizvien biežāk notiek atteikšanās no augstas kvalitātes un uzticamākiem ziņu avotiem, un var veicināt uzskatu polarizēšanos vai pat radikalizēšanos. Rezultātā dezinformācija var kļūt plašāka, un tam var būt īpaša ietekme vēlēšanu laikā. Turklāt ir kļuvis sarežģīti tiešsaistē nodrošināt to likumu izpildi, kas reglamentē priekšvēlēšanu reklamēšanos un vēlēšanu kampaņu finansēšanu, un tādējādi tiek apdraudēti vēlēšanu procesi.

Nesenās vēlēšanas un referendumi ASV un ES, kā arī atklājumi Facebook un Cambridge Analytica lietā ļāva mums ieraudzīt, kā šie paņēmieni un prakse tiek izmantoti. Komisija veic pasākumus, lai uzlabotu satura pārredzamību un izveidotu ES faktu pārbaudes tīklu nolūkā palīdzēt lietotājiem novērtēt ziņu avotu uzticamību un izmantot dažādus informācijas avotus; līdz šā gada beigām Komisija arī novērtēs, vai ir nepieciešami papildu regulējošie pasākumi 28 .

Gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 2019. gada maijā, Komisija ar dalībvalstu vēlēšanu iestādēm ir apspriedusi paraugpraksi vēlēšanu procesa kiberdrošības un dezinformācijas risku identificēšanai, mazināšanai un pārvaldībai, tāpat Komisija aicinās ieinteresētās personas uzņemties papildu saistības šo jautājumu risināšanā, piemēram, nākamajā ikgadējā kolokvijā par pamattiesībām, kas norisināsies 2018. gada novembrī un būs veltīts demokrātijai.

Eiropa veic arī darbības, kuru mērķis ir pasargāt iedzīvotājus no nelegāla satura radīta apdraudējuma. Komisijas ieteikumā par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē ieteikti konkrēti platformām un dalībvalstīm paredzēti pasākumi nelegāla satura atklāšanai, izņemšanai un novēršanai 29 . Komisija apkopo pierādījumus par brīvprātīgu pasākumu efektivitāti un šīs problēmas mērogu, un līdz 2018. gada beigām tā apsvērs iespējamus turpmākus pasākumus, ar kuriem uzlabot nelikumīga satura apkarošanu tiešsaistē.

Digitālās platformas bieži vien darbojas kā citu uzņēmumu tiešsaistes starpnieki patērētāju sasniegšanai. To izmantošana ir ļoti nozīmīgs paņēmiens pircēju sasniegšanai, un tām ir būtiska loma mūsdienu ekonomikā. Lai nodrošinātu taisnīgu, prognozējamu, ilgtspējīgu un uzticamu tiešsaistes uzņēmējdarbības vidi, Komisija ir ierosinājusi pārredzamības un tiesiskās aizsardzības saistības šādām digitālajām platformām 30 . Pildot šīs saistības, platformām būtu jāinformē komerciālie lietotāji par kritērijiem, kas tiek izmantoti komerciālo lietotāju satura ranžēšanai, par plānotajām noteikumu izmaiņām un par to, kā tās izmanto ar starpniecības pakalpojumiem iegūtos datus 31 . Turpināsies izvērtēšana, vai ir vajadzīgi vēl kādi citi pasākumi. Eiropas Parlamentam un Padomei šā ierosinājuma izskatīšana būtu jānosaka par prioritāti.

Ranžēšanas pārredzamības saistības papildina uz patērētājiem orientētā jaunā kursa ietvaros sniegtu ierosinājumu, lai patērētājiem skaidri norādītu visus popularizētos meklēšanas rezultātus, kas balstīti uz maksājumiem, kā arī prasību informēt par galvenajiem parametriem, kas nosaka tiešsaistes tirdzniecības vietu ranžēšanu 32 .

Investīcijas datos, mākslīgajā intelektā un augstas veiktspējas datošanā

Visās nozarēs inovācijas pamatā ir satīklotās digitālās tehnoloģijas un datu izmantošana 33 . Stingrie ES datu aizsardzības noteikumi, kas piemērojami gan tiešsaistē, gan bezsaistē, nodrošina pamatu tādam pasaules līmeņa regulējumam attiecībā uz inovācijām, kam lietotāji var uzticēties un kas ļauj mūsu rūpniecībai gūt konkurences priekšrocības uz datiem balstītā pasaules ekonomikā.

Dati veicinās ar digitalizāciju saistīto inovāciju, ja vienlaikus tiks investēts digitālajās spējās, kas nepieciešamas, lai apstrādātu eksponenciāli augošos datu apjomus. Nesen izstrādātā Datu pakete atbrīvos publisko un zinātnisko datu potenciālu un padarīs šos datus pieejamus Eiropas jaunuzņēmumiem atkalizmantošanai 34 . Datu atkalizmantošana ir būtiski nepieciešama, lai varētu analizēt lielos datus, kas veicinās ekonomisko izaugsmi, palīdzēs ieviest inovācijas un sniegs atbalstu galveno sabiedrības problēmu risināšanā, piemēram, veselības aprūpes vai sabiedriskā transporta jomā. Datu pakete paredz arī turpmākus norādījumus par privāto datu kopīgošanu, un tā palīdzēs padarīt datus pieejamus, kas ir svarīgākais inovācijas faktors. Piemēram, lai izstrādātu jauna veida personalizētas zāles, ES pētniekiem ir nepieciešama piekļuve lielam skaitam cilvēku genomu 35 un pacientu medicīnas kartēm 36 .

Mākslīgā intelekta izejmateriāls ir dati, un mehānisms, ar kura palīdzību mākslīgā intelekta lietotnes izmanto datus un mācās jaunu uzdevumu izpildi, ir algoritmi. Lai radītu un pašorganizētu datus, mākslīgā intelekta lietotnēm svarīga ir mašīnlasāmība un kopīgs datu formāts 37 . Savienības vērtības un jaunā datu aizsardzības režīma nodrošinātā juridiskā noteiktība palīdz izveidot Eiropas Savienībā vidi, kas ir piemērota, lai izstrādātu mākslīgajam intelektam paredzētas mašīnu mācīšanās metodes, – vidi, kurā algoritmi un programmas, kas mācās no cilvēku uzvedības, ņem vērā augstus datu aizsardzības un pamattiesību standartus un nedod šādas inovācijas iespēju tiem, kuriem nav šādu augstu standartu 38 . Lai Eiropa varētu pilnībā izmantot šo svarīgo pamattehnoloģiju, Komisija ir nākusi klajā ar satvaru, kura mērķis ir nodrošināt Eiropai iespēju palielināt ieguvumus no mākslīgā intelekta, un ir ierosinājusi mērķi, kas paredz, ka privātā un publiskā sektora dalībnieki laikposmā no 2020. gada līdz 2030. gadam katru gadu investē vismaz 20 miljardus eiro 39 . Sagaidāms, ka līdz nākamās desmitgades beigām mākslīgais intelekts būs stimulējis pasaules ekonomiku ar līdz pat 13 triljoniem eiro; tāpēc ES ir jāinvestē, lai kļūtu par šīs izaugsmes līderi 40 . Turklāt izplatījuma sistēmās iegūtie dati un saistītie pakalpojumi, tostarp Zemes novērošanas dati, ģeopozicionēšanas informācija un satelītsakari, var veicināt mākslīgā intelekta pieeju un palīdzēt radīt daudz uzņēmējdarbības iespēju visās dalībvalstīs.

Komisija ir iesniegusi arī priekšlikumu Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumam apkopot ierobežotus resursus un iegādāties augstas veiktspējas datorus, kas ir nepieciešami, ja mēs arī turpmāk vēlamies saglabāt vadošo pozīciju pētniecības un inovācijas jomā, jo īpaši mākslīgā intelekta un citās lielo datu lietojumu jomās 41 . Padomei instruments galīgi jāapstiprina 2018. gada septembrī, lai 2019. gada 1. janvārī varētu sākt iepirkumus. Jebkāda kavēšanās priekšlikuma pieņemšanā radītu situāciju, kurā starptautiskie konkurenti gūtu priekšrocības, laižot tirgū revolucionāras inovācijas.

Tāpat ES ievērojami trūkst investīcijas prasmēs un digitālajā savienojamībā, kas cita starpā neļauj pilnībā izmantot lietu interneta radītās iespējas 42 , un šis jautājums nākamajos gados intensīvi jārisina. Lai līdz 2025. gadam sasniegtu izvirzītos savienojamības mērķus, ņemot vērā pašreizējās investīciju tendences, mums ir izveidojies kopējo valsts un privāto investīciju iztrūkums 155 miljardu eiro apmērā. Pastāv arī ievērojama prasmju nepietiekamība un neatbilstība, jo aptuveni 40 % darbaspēka Eiropā ir jāpilnveido savas digitālās prasmes 43 , bet 70 miljoniem eiropiešu nav pat rakstīšanas un rēķināšanas pamatprasmju.  44 Savukārt 40 % uzņēmumu, kas mēģina pieņemt darbā datorspeciālistus, saskaras ar grūtībām tos atrast (informācijas un sakaru tehnoloģiju speciālistu daudzums ir nepietiekams 24 ES dalībvalstīs). Turklāt tiek lēsts, ka pieprasījums pēc informācijas un sakaru tehnoloģiju speciālistiem laikposmā no 2015. gada līdz 2025. gadam būs audzis par aptuveni 10 %, kas nozīmē aptuveni 400 000 jaunu darbvietu 45 .

Reaģējot uz šīm investīciju vajadzībām, Komisija savā 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumā ir ievērojami palielinājusi apņemšanos ES līmenī atbalstīt digitālās prioritātes; tā ir ierosinājusi jauno Digitālās Eiropas programmu, kā arī būtiskus ieguldījumus digitālajā ekonomikā, proti, tādās jomās kā pētniecība un inovācija un kohēzijas politika, un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā 46 . Tomēr līdztekus šiem papildu centieniem, kuru vajadzībām tiks izmantots ES budžets, ir nepieciešamas dalībvalstu papildu investīcijas un privātā sektora stimulēšana, lai nodrošinātu tik ļoti nepieciešamo Eiropas ekonomikas konkurētspēju un Eiropas darbaspēka digitālo prasmju pilnveidi.

Ar 2018. gada 25. aprīļa priekšlikumu kopumu Komisija izpildīja visus atlikušos digitālā vienotā tirgus pasākumus un nāca klajā ar mākslīgā intelekta nākotnes satvaru. Komisija aicina apstiprināt šos pasākumus un noteikt darba prioritātes, lai nodrošinātu attiecīgo tiesību aktu ātru pieņemšanu.

5.Secinājumi

Digitālā vienotā tirgus priekšrocības pakāpeniski izplatās, sasniedzot visus Eiropas Savienības iedzīvotājus un uzņēmumus. Ir nepieciešami papildu centieni, lai pabeigtu sarunas par atlikušajiem izskatāmajiem priekšlikumiem un izpildītu Eiropadomes mērķi līdz 2018. gada beigām īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju.

ES jau šobrīd ir pietiekams tiesiskais regulējums, lai efektīvi risinātu ar datiem saistītās jaunās problēmas, ar nosacījumu, ka, efektīvi īstenojot un piemērojot jaunos rīkus, kuru mērķis ir aizsargāt cilvēku tiesības uz privātumu un datus, visi dalībnieki cieši sadarbojas, kā arī plašākā mērogā – lai aizsargātu mūsu demokrātiju pamatus, proti, brīvas vēlēšanas, vārda brīvību un atklātas un daudzveidīgas debates, kuras ļauj cīnīties pret dezinformāciju.

Ņemot vērā Vispārīgās datu aizsardzības regulas stratēģisko nozīmi attiecībā uz Eiropas Savienības datu suverenitāti, visām dalībvalstīm būtu jāveicina tas, ka šo regulu no 2018. gada 25. maija piemēro nekavējoties un tiešā veidā, tostarp ar visiem attiecīgajiem pasākumiem. Pēc iespējas drīz būtu jānoslēdz sarunas par E-privātuma regulu un par atjaunināto ES regulu par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti.

Pārvaldot digitalizēšanos, mums būtu jāturpina izmantot patiesi eiropeiska pieeja, kas balstīta uz mūsu pamatvērtībām un novērš pašiznīcinošus centienus piemērot pēc iespējas zemākus standartus. Regulatīvajai videi jābūt tādai, kas indivīdus un satura radītājus tiešsaistes vidē atbalsta tādā pašā apmērā, kā bezsaistes vidē. Šādā veidā ES var kļūt par pasaules mēroga normu noteicēju personas datu aizsardzības, kiberdrošības, tīkla neitralitātes un platformu ekonomikas taisnīguma un atbildības jomā. ES var kļūt par līderi, šīs normas īstenojot ar uzticamu digitālo pakalpojumu un inovācijas starpniecību.

Tomēr tas vien, ka būs izveidots tiesiskais regulējums, nepadarīs ES par digitālās ekonomikas līderi. Lai ES nonāktu līderpozīcijās, Eiropas valdībām un uzņēmumiem – lieliem un maziem – jāinvestē plašajās iespējās, ko nodrošina tādas tehnoloģijas kā mākslīgais intelekts un lielie dati, un jāīsteno tās, kā arī jāizmanto digitālais vienotais tirgus kā atspēriena punkts konkurētspējīgu risinājumu īstenošanai pasaules datu ekonomikā.

Komisija aicina vadītājus apspriest iepriekš izklāstītās galvenās politiskās prioritātes un sniegt stratēģiskas norādes, lai līdz šā gada beigām pabeigtu digitālā vienotā tirgus izveidi un nodrošinātu spēcīgu datu aizsardzību, uz kā var balstīt dinamiskas un digitalizētas Eiropas izveidi.

(1)

     Eiropadomes 2018. gada 22. marta secinājumi

(2)

   Paziņojums "Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai", COM(2015)192 final, 2015. gada 6. maijs.

(3)

     Skatīt pielikumu.

(4)

     COM(2018) 306 “Atjaunota Eiropas programma pētniecībai un inovācijai”; COM(2018) 267-272 – Veidojot stiprāku Eiropu: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas loma.

(5)

     Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants.

(6)

     Paziņojums par digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanas vidusposma pārskatu, COM(2017) 228 final, 2017. gada 10. maijs.

(7)

     Eirobaromtra speciālaptauja Nr. 431, Ziņojums par datu aizsardzību, 2015. gada jūnijs.

(8)

     Regula (ES) 2016/679.

(9)

     Apstrādes likumība, Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. pants, Regula (ES) 2016/679.

(10)

     COM(2018) 237, 2018. gada 26. aprīlis.

(11)

     Paziņojums “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā”, COM(2018) 232, 2018. gada 25. aprīlis. Paziņojums “Veidojot Eiropas datu ekonomiku”, COM(2017) 9, 2017. gada 10. janvāris.

(12)

     Priekšlikums regulai par satvaru nepersonizētu datu brīvai apritei Eiropas Savienībā, COM(2017) 495, 2017. gada 13. septembris.

(13)

     COM(2018) 43 “Spēcīgāka aizsardzība, jaunas iespējas – Komisijas norādes par Vispārīgās datu aizsardzības regulas tiešu piemērošanu, sākot ar 2018. gada 25. maiju”.

(14)

     Spēja gan tiešsaistē, gan bezsaistē sazināties konfidenciāli ir tiesības, kas atzītas ES Pamattiesību hartas 7. pantā; tiesības uz privātumu un sakaru konfidencialitāti nav konkrēti atrunātas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā.

(15)

     COM(2017) 10. Kamēr šāds apstiprinājums nav sniegts, no 2018. gada 25. maija, kad stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, atsauces uz piekrišanu, kas paredzēta patlaban spēkā esošajā e-privātuma regulējumā, proti, Direktīvā 2002/58/EK, uzskata par atsaucēm uz piekrišanu, kas paredzēta Vispārīgajā datu aizsardzības regulā.

(16)

     Ziņojums saistībā ar pirmo gada pārskatu par ES un ASV privātuma vairoga darbību, COM(2017) 611, 2017. gada 18. oktobris.

(17)

     COM(2015) 192, 2015. gada 6. maijs.

(18)

     Skatīt pielikumu.

(19)

     International Roaming BEREC Benchmark Data Report, 2017. gada aprīlis – 2017. gada septembris.

(20)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā.

(21)

     COM(2017) 477, 2017. gada 13. septembris.

(22)

     COM(2017) 489, 2017. gada 13. septembris.

(23)

     Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (eIDAS).

(24)

     COM(2016) 590, 2016. gada 14. septembris.

(25)

     Paziņojums par konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamību. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību, COM (2016) 587, 2016. gada 14. septembris; paziņojums “5G Eiropai. Rīcības plāns”, COM (2016) 588, 2016. gada 14. septembris. Paziņojums On the road to automated mobility: An EU strategy for mobility of the future, COM(2018) 283, 2018. gada 16. maijs; Paziņojums par digitālo veselības aizsardzību un aprūpi, COM(2018) 233, 2018. gada 25. aprīlis.

(26)

     COM(2016) 593 un COM(2016) 594, 2016. gada 14. septembris.

(27)

     Eiropas Komisijas 2017. gada digitalizācijas rezultātu pārskats.

(28)

     Paziņojums par vēršanos pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja, COM(2018) 236, 2018. gada 26. aprīlis.

(29)

     C(2018) 1177, 2018. gada 1. marts.

(30)

     Piemēram, neizslēgt uzņēmumus no saraksta, par to nepaziņojot, vai bez skaidriem iemesliem, nepiemērot nepārredzamus nosacījumus attiecībā uz piekļuvi datiem, izmantojot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, nepiešķirt savām patēriņa precēm labāku redzamību nekā citu uzņēmumu precēm.

(31)

     Regula par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, COM(2018) 238, 2018. gada 26. aprīlis.

(32)

     COM(2018) 185, 2018. gada 11. aprīlis.

(33)

     COM(2018) 306, “Atjaunota Eiropas programma pētniecībai un inovācijai – Eiropas izdevība veidot savu nākotni”.

(34)

     Paziņojums “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā”, COM(2018) 232, 2018. gada 25. aprīlis, un pievienotie dokumenti.

(35)

     14 dalībvalstis ir parakstījušas sadarbības deklarāciju “Par to, lai līdz 2022. gadam Eiropas Savienībā būtu nodrošināta piekļuve vismaz 1 miljonam sekvencētu genomu”:  https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/eu-countries-will-cooperate-linking-genomic-databases-across-borders .

(36)

     Paziņojums “Kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana”, COM(2018) 233, 2018. gada 25. aprīlis.

(37)

     Piemēram, saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu personām ir tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, kas attiecībā uz datu subjektu rada tiesiskas sekas vai kas līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu. Piemērojami daži izņēmumi.

(38)

     Darbības šajā jomā ir izklāstītas paziņojumā “Mākslīgais intelekts Eiropai”, COM(2018) 237, 2018. gada 26. aprīlis.

(39)

     Paziņojums “Mākslīgais intelekts Eiropai”, COM(2018) 237, 2018. gada 26. aprīlis.

(40)

     14 % no pasaules iekšzemes kopprodukta, Price Waterhouse Cooper ziņojums Sizing the prize: What’s the real value of AI, 2017. gads.

(41)

     COM(2018) 8, 2018. gada 11. janvāris.

(42)

     Šajā sakarībā Komisija nesen nāca klajā ar iniciatīvu, kas saistīta ar standartam būtiskiem patentiem, nodrošinot skaidrāku regulējumu svarīgāko tehnoloģiju izstrādes stimulēšanai. COM(2017) 712, 2017. gada 29. novembris.

(43)

     COM(2018) 306, “Atjaunota Eiropas programma pētniecībai un inovācijai – Eiropas izdevība veidot savu nākotni”.

(44)

     Paziņojums “Jaunā prasmju programma Eiropai”, COM(2016) 381, 2016. gada 10. jūnijs.

(45)

     Cedefop Skills Panorama (2016) Information and Communications Technology (ICT) professionals: skills opportunities and challenges.

(46)

     COM(2018) 321, 2018. gada 2. maijs, “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv”, daudzgadu finanšu shēma 2021. – 2027. gadam.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.5.2018

COM(2018) 320 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Visiem paredzēta uzticama digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana

Eiropas Komisijas ieguldījums ES vadītāju 2018. gada 16. maija neformālā sanāksmē Sofijā par datu aizsardzību un digitālo vienoto tirgu

PIELIKUMS – digitālā vienotā tirgus likumdošanas iniciatīvas 2015.–2018. gadā

Šajā pielikumā sniegts pārskats par progresu saistībā ar likumdošanas iniciatīvām, kas sagatavotas saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju.