EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 11.4.2018

COM(2018) 178 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par muitas IT stratēģiju

1.IEVADS

Komisija 2016. gada 21. decembra paziņojumā (Pārvaldības paziņojums) 1 atgādināja Savienības Muitas kodeksa (SMK) 2 pamatmērķi — visā Savienībā, izmantojot digitālo rīku jaudu, izveidot vienotas un efektīvas muitas procedūras. Muitai ir jākļūst pilnīgi elektroniskai. Šā pasākuma mērķis ir veicināt likumīgu tirdzniecību un vienlaikus dot iespēju muitas administrācijām nodrošināt atbilstību prasībām.

Pārvaldības paziņojumā Komisija norādīja arī uz problēmām, ar kurām saskaras Komisija un dalībvalstis, visā Eiropas Savienībā (ES) nodrošinot rentablus IT risinājumus Savienības muitas tiesību aktu atbalstam. Minēto problēmu novēršanai Komisija ierosināja pārskatīt muitas IT tīklu un datubāzu arhitektūru, pārvaldību un finansējumu, kā arī to saistību ar citiem ES tīkliem. Tā ierosināja arī izvērtēt pievienoto vērtību un iespējamos ilgtermiņa ieguvumus, kas rodas, ja izveido pastāvīgu struktūru IT infrastruktūru pārvaldīšanai, tostarp iespējamu sinerģiju ar pašreizējām aģentūrām, sagatavojot nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

Šis ierosinājums 2017. gadā tika izskatīts Padomē, un apspriedes ir ļāvušas Padomei 2017. gada 7. novembrī izdarīt papildu secinājumus, kuros Komisija un dalībvalstis tika aicinātas prioritārā kārtā īstenot SMK IT darba programmu un rūpīgāk izpētīt jaunas pieejas, kā izstrādāt un izmantot muitas IT sistēmas.

Tomēr Padome jau 2017. gada maijā bija aicinājusi Komisiju līdz 2017. gada beigām ziņot 3 par paveikto, izvērtējot pastāvīgās struktūras jautājumu. Šis konkrētais aicinājums ir jāaplūko saistībā ar citiem Komisijai un dalībvalstīm izteiktajiem Padomes aicinājumiem 4 kopīgi izstrādāt visaptverošu muitas IT stratēģiju. Attiecīgie Padomes aicinājumi ir šādi:

-“izstrādāt stratēģiju muitas IT sistēmu arhitektūrai, izstrādei un finansējumam, ņemot vērā Komisijas un dalībvalstu pienākumus saistībā ar ES tiesību aktu īstenošanai nepieciešamo IT sistēmu izstrādi” (līdz 2017. gada beigām);

-“izstrādāt muitas IT sistēmu visaptverošu vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju, lai varētu efektīvi īstenot Savienības Muitas kodeksu un attīstīt pilnībā digitālu muitu, pamatojoties uz atsevišķo sistēmu pievienoto vērtību, tostarp apsverot pastāvīgas sistēmas izmantošanu IT infrastruktūras pārvaldīšanai, vienlaikus ņemot vērā jau izstrādātās vai ieviestās IT sistēmas”.

Šajā ziņojumā ir sniegta Komisijas atbilde uz Padomes aicinājumu ziņot par paveikto saistībā ar tās pieprasījumu par “pastāvīgo struktūru” un iekļauts paskaidrojums par pašreizējo ieviešanas pieeju, kas paredzēta SMK īstenošanas pēcpārbaudei. Ziņojuma mērķis ir nodrošināt informāciju debatēm, kas notiks par daudzgadu finanšu plānu, izklāstot, cik būtisks ir ES līmeņa finansējums muitas IT sistēmu izstrādei un izmantošanai.

Attiecībā uz Padomes aicinājumu izstrādāt vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju muitas IT ieviešanai Komisija patlaban beidz veikt analītisko darbu, kas nodrošinās informāciju tās priekšlikumiem par nākamās paaudzes finansējuma programmām, jo īpaši tām, kas attiecas uz muitas un nodokļu IT darbību ES līmeņa finansējumu. Šis darbs ietekmēs stratēģijas risinājumus. Minētie priekšlikumi būtu jāizstrādā 2018. gadā, jo tie tiks iesniegti saistībā ar nākamās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanu.

2.ES MUITAS REGULĒJUMS

ES ir nozīmīgs tirdzniecības bloks, kas ir atkarīgs no brīvas preču plūsmas gan no muitas savienības, gan uz to, papildinot šo preču brīvo apriti vienotā tirgus teritorijā. Kopumā 2016. gadā imports un eksports veidoja apmēram EUR 3,5 triljonus, uzsverot to, cik svarīga ES labklājībai ir tirdzniecība un vienota muitas savienības darbība. Šajā sakarā tika aizpildīti gandrīz 300 miljoni importa un eksporta deklarāciju (vienotu administratīvo dokumentu — VAD).

Preču muitošanai veltītais laiks, kā arī muitošanas ātrums un uzticamība ir būtiski produktivitātes un konkurētspējas faktori. Proti, pētījumi ir atklājuši, ka par 10 % samazināts tranzīta un apstrādes laiks muitā var palielināt tirdzniecību par 2,5 %–5 %, uzsverot to, cik svarīgas ir labi izstrādātas un ātras muitas kontroles procedūras.  5   6

ES jau ieņem spēcīgu pozīciju, pamatojoties uz kopīgiem ilggadīgiem pūliņiem stiprināt un modernizēt muitas procedūras. Pašreizējais darbs saistībā ar SMK un tā īstenošanu ir vērsts uz to, lai turpinātu stiprināt ES priekšrocības šajā jomā.

ES muitas tiesību akti ir kodificēti SMK (un ar to saistītajos tiesību aktos un pamatojas uz IT darba programmu 7 ) un ir tieši piemērojami dalībvalstīs, atspoguļojot ES ekskluzīvo kompetenci šajā jomā. Muitas dienesti piemēro vienus un tos pašus pamatnoteikumus, un ikviena dalībvalsts ir atkarīga no pārējām, pildot savus pienākumus saistībā ar ieņēmumu iekasēšanu un regulatīvo aizsardzību. Šī savstarpējā atkarība liek cieši sadarboties.

Pašlaik ES muitas IT un politikas pamatā ir Padomes un Eiropas Parlamenta 2008. gadā pieņemtais “e-muitas lēmums” 8 un SMK noteikumi. E-muitas lēmumā ir izklāstīti pamatprincipi, atbilstīgi kuriem dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai izstrādātu, ierīkotu un izmantotu muitas operāciju pamatā esošās sistēmas. Šīs sistēmas aptver dažādas muitas procedūras, tostarp deklarāciju apstrādi, preču apriti un informācijas plūsmas starp administrācijām. Tajās ir arī dažas kopīgas datubāzes.

Tieši šī “e-muitas” politika ir veicinājusi pašreizējo muitas IT attīstības līmeni un virzījusi pašreizējo darbu, lai varētu pabeigt 17 dažādās iniciatīvas, kas noteiktas SMK darba programmā 9 . Tās pamatā ir ideja par to, ka dažādi IT elementi ir iedalīti Savienības un ārpussavienības elementos, kas kopā veido IT ekosistēmu.

-Komisija izstrādā saskaņotus Savienības elementus, ko finansē ar programmas “Muita 2020” 10   11 palīdzību. Šo Savienības elementu pamatā var būt centralizēts modelis, kuru vada Komisija vai kurš tiek izmantots dalītās sistēmās, ko pārvalda dalībvalstis. Saziņa starp sistēmām visā Savienībā tiek nodrošināta ar Savienības tīkla elementu, kas zināms kā CCN/CSI (kopējais sakaru tīkls / kopējā sistēmas saskarne). Transeiropas un centrālās sistēmas, ko Komisija izmanto muitas savienības vajadzībām, veido aptuveni 30 savstarpēji saistītas sistēmas, kurām ļoti būtiska ir drošība un veiktspēja. Sistēmās, kuras par EUR 70 miljoniem gadā nodrošina vairāk nekā 99 % pieejamības un palīdz to muitas procedūru paātrināšanai, kas vajadzīgi tirdzniecības atbalstam, 2017. gadā ir notikusi apmaiņa ar apmēram 500 miljoniem ziņojumu.

-Ārpussavienības elementus izstrādā, izmanto un finansē dalībvalstis. Tas attiecas uz ES līmenī izstrādātiem dalīto sistēmu pamatelementiem. Šiem elementiem ir obligāti jāatbilst SMK tiesību normām.

Izmantojot šo satvaru, gadu gaitā ir izveidota sarežģīta IT ekosistēma.
Tā ir gatava lietošanai, atbilst izvirzītajam mērķim un pamatojas uz pietiekamu ES līmeņa resursu nodrošinājumu tiem Savienības elementiem, no kuriem ir atkarīgas dalībvalstis. Tā ir atkarīga arī no dalībvalstīm, kas finansē savu ekosistēmas daļu un jo īpaši ārpussavienības elementus.

3.PROBLĒMAS

Lai gan IT jau plaši tiek izmantotas pašreizējo muitas procedūru atbalstam, SMK liecina par krasām izmaiņām integrācijā un iespējamā efektivitātes pieaugumā. Tas ir tādēļ, ka vienlaicīgi tiek vienkāršotas un digitalizētas procedūras, kas vajadzīgas, lai atbalstītu muitas pilnīgu integrāciju visā ES. Turklāt īstenošana rada izmaksas, un šīs izmaksas, lemjot par optimālākajiem ieviešanas mehānismiem, ir jāizvērtē salīdzinājumā ar ieguvumiem.

3.1.Pārvaldība un arhitektūra

IT darba pārvaldības pamatā ir vairākas struktūras, kas mijiedarbojas un pārstāv Komisijas, dalībvalstu un tirgotāju intereses, proti, Muitas politikas grupa, Elektroniskās muitas koordinācijas grupa, Tirdzniecības kontaktu grupa, Darījumdarbības politikas grupa, Riska pārvaldības stratēģijas īstenošanas koordinācijas grupa un programmas “Muita 2020” komiteja.

SMK īstenošana ir atklājusi, ka process saistībā ar muitas IT sistēmu izstrādi un ieviešanu visā ES prasa laiku un darbu. Šā uzdevuma būtību ilustrē dažādi kombinētie pasākumi, saskaņā ar kuriem atsevišķas dalībvalstis vai nu izvēlas izmantot centrālo sistēmu lokālās versijas (bieži vien to ietekmē bažas par mijiedarbību ar valsts sistēmām un prioritātes), vai uzstāj uz to, lai ES izstrādātu kopējus risinājumus ārpussavienības elementiem, kas būtu jāpiemēro tikai šīm dalībvalstīm (bieži vien to ietekmē izmaksu apsvērumi).

SMK mērķis panākt vēl augstāku muitas IT sistēmu integrācijas un sadarbspējas līmeni, tostarp palielinot datu elementu un procesu standartizāciju IT sistēmām, vēl vairāk apgrūtina īstenošanu. Šajā sakarā nav tāda strukturāla mehānisma, kas palīdzētu grūtībās nonākušām dalībvalstīm to īstenošanas centienos.

Ilgtermiņa risinājumos, kas paredzēti muitas vajadzību apmierināšanai, būs jāņem vērā vēlme panākt valsts dienestu vēl plašāku sadarbspēju, lai izmantotu visas priekšrocības, kas sagaidāmas no uzlabotas datu analīzes.

Šo pieaugošo starpnozaru perspektīvu attiecībā uz turpmāko IT politiku atbalsta Digitālā programma 12 , kurā sniegts redzējums par kopīgu IT pakalpojumu un risinājumu izmantošanu. Pārvaldībai un arhitektūrai būs jārisina arī jautājums saistībā ar tehnoloģiju — piemēram, “blokķēdes” un citu inovāciju, kuras arī var būtiski ietekmēt ilgtermiņā ieviešamo IT struktūru formu un optimālos ieviešanas mehānismus — pastāvīgo un straujo attīstību.

Tādējādi pārvaldības procesi ir jāizmanto, pamatojoties uz skaidru un apstiprinātu vispārējo muitas IT ekosistēmas arhitektūru, jo tikai tā var nodrošināt saskaņotību visā struktūrā. Tieši šajā sakarā gan Komisijas, gan Padomes darba grupās 2017. gadā dalībvalstis ir paudušas savu viedokli par turpmākajām problēmām. Šajā ziņojumā ir atspoguļots minētajā periodā veiktais ieguldījums un noteikts, kāda ir pašreizējā situācija.

3.2.Finansējuma jautājumi un resursi

3.2.1.    ES līmenis (Savienības elementi)

IT sistēmu izstrāde un izmantošana var būt dārga. Saskaņā ar programmu “Muita 2020” laikposmam no 2015. gada līdz 2020. gadam Komisijai atvēlētais budžets ir aptuveni EUR 380 miljoni, un tas norāda uz SMK IT projektu apmēru un vērienu, kā arī uz to ieguldījumu, ko ES jau ir veikusi muitas atbalsta IT sistēmu izveidošanas un izmantošanas jomā. Komisija izmanto šos līdzekļus stingri kontrolētā struktūrā, ko veido ārēju līgumslēdzēju tīkls un sadarbības līgumi ar dalībvalstīm. Tādēļ pašreizējais Komisijas modelis ir optimizēts un lielā mērā balstās uz ārēju līgumslēdzēju grupu pārvaldību.

Šie līdzekļi tiek novirzīti jaunu sistēmu izstrādei un tādu pašreizējo centralizēto sistēmu un tīklu izmantošanai, ko atbalsta specializēti datu centri, kuri saistīti ar Komisijas centrālo IT dienestu (DIGIT ĢD) un Komisijas muitas politikas dienestu (TAXUD ĢD). Tā kā IT nozīme muitas politikas īstenošanā pieaug, šo Komisijas dienestu galveno funkciju svarīgums palielinās gan saistībā ar centrālo sistēmu vadību, kas izpaužas kā ikdienas reāllaika operatīvie pienākumi ES tiesību aktu izpildes jomā, gan arī saistībā ar dalībvalstu darba koordinēšanu. Pienācīgai darba veikšanai ir vajadzīgi pietiekami resursi un cieša sadarbība ar dalībvalstīm.

3.2.2.    Dalībvalsts līmenis (ārpussavienības elementi)

Raugoties no dalībvalstu viedokļa, lielas bažas rada to IT darbību izmaksas. Daudzi ir nobažījušies par valstu elementiem, kas veidoti 28 reizes un tādējādi saistīto izmaksu pieauguma dēļ attiecībā uz nodokļu maksātājiem nav rentabli. Dažu dalībvalstu problēmas saasina to atkarība no komercpiegādātājiem, saistībā ar kuriem tām ir nepietiekama pirktspēja labāku cenu iegūšanai.

Arī finansēšanas aspekti tiek uztverti dažādi, jo ne visas dalībvalstis saskaras ar vienādiem importa un eksporta pārvadājumu apjomiem, kas tādējādi negatīvi ietekmē to izmaksu un ieguvumu analīzi, kur tās pamatojas tikai uz nacionāliem apsvērumiem. Turklāt, lai gan visas dalībvalstis saņem daļu no muitas nodokļiem, pamatojoties uz savāktajiem pašu resursiem (20 %), tirdzniecības plūsmām uz Savienību un no tās ir tendence koncentrēties vairākās vietās. Tādējādi apmēram 80 % importa deklarāciju iesniedz tikai trijās dalībvalstīs. Tas arī ietekmē dalībvalstu domāšanu. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — daudzas muitas administrācijas norāda, ka tās neizmanto visus 20 %, kas paredzēti iekasēšanas izmaksu segšanai.

Ir skaidrs, ka salīdzinājumā ar centrālo vai pat tādu dalīto sistēmu izstrādi, ko Komisija izveidojusi sadarbībā ar dalībvalstīm, dalībvalstu atsevišķo un nekoordinēto darbību izmaksas varētu būt ievērojami lielākas. Pētījumi, kas veikti Komisijas uzdevumā, ir ļāvuši secināt, ka būtiski ietaupīt var tad, ja dalībvalstu sadarbība izstrādes, izmantošanas un kārtības uzturēšanas jomā veido 35 %–53 % un ja ir iesaistītas vismaz desmit dalībvalstis 13 . Sarežģījumus rada tas, ka dalībvalstīs ir dažādi darījumdarbības modeļi valstu elementu izstrādei un ka tās arī atrodas dažādās situācijās saistībā ar mantoto sistēmu ietekmi. Dažām dalībvalstīm ir plašas iekšējās zināšanas IT jomā, savukārt citas vairāk paļaujas uz trešām personām — pakalpojumu sniedzējiem.

3.3.Politikas ierobežojumi

Šīs problēmas ir jāaplūko saistībā ar pašreizējo nepieciešamību izstrādāt sistēmas un to arhitektūru saskaņā ar SMK un tā darba programmu. Lai gan lielākā daļa darba tiks pabeigta līdz 2020. gadam, dažas jaunās sistēmas, tāpat kā daži pašreizējo sistēmu paplašinājumi un jauninājumi, sāks darboties pēc minētā termiņa. Lai visās dalībvalstīs nodrošinātu pilnīgu un pilnībā integrētu struktūru, tostarp visas sistēmas, šis darbs visticamāk turpināsies līdz 2025. gadam. Tas norāda arī uz to, ka ir vajadzīga evolucionāra pieeja, lai samazinātu muitas procedūru riskus, ņemot vērā, cik svarīga ir pašreizējā IT ekosistēma muitas savienības ikdienas darbībai. Pašreizējā vispārējā situācija saistībā ar SMK īstenošanu, tostarp saistībā ar attiecīgajām IT sistēmām un to ieviešanas grafiku, ir izklāstīta Komisijas jaunākajā ziņojumā par Savienības Muitas kodeksa īstenošanu un par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar SMK 284. pantu 14 .

4.IT SCENĀRIJS INTEGRĒTAI MUITAS SAVIENĪBAI

Apspriedēs ar dalībvalstīm uzsvērts, ka ES muitas IT stratēģijas nozīmei būtu jāpamatojas uz nākotnes redzējumu un digitālās muitas ilgtermiņa mērķiem, kas ir pašlaik notiekošā darba pamats.

Atsauksmēs ir uzsvērts, ka muitas dienestiem ir jānodrošina efektīvi un lietderīgi muitas pakalpojumi, visā Savienībā konsekventi un saskanīgi piemērojot pieņemtos noteikumus.

Lai to sasniegtu, muitas kontrolei būs jāpamatojas uz digitalizācijas un datu plūsmu iespēju plašāku izmantošanu, tādējādi radot vēl efektīvākus riska kontroles mehānismus.
Tas muitas dienestiem var palīdzēt koncentrēt resursus un piemērošanas gadījumā saprātīgi samazināt administratīvo slogu un racionalizēt likumīgās tirdzniecības ieguldījumus.

Muitas būtiskā nozīme citās politikas jomās, kas arī ietver pārrobežu elementu, var palīdzēt radīt pozitīvu sinerģiju vispārējas regulatīvas kontroles veikšanai, turpmāk pamatojoties uz augsta līmeņa sadarbspēju un starpsavienojamību starp IT sistēmām un koordinētām kontroles pieejām.

Loģisks galīgais mērķis būtu vienloga sistēmas vide, kura pēc iespējas nodrošina vienotu un saskaņotu saikni ar dažādiem valsts sektora dalībniekiem un kuru atbalsta saskaņota regulatīvas kontroles struktūra.

Šāda vide paredz augstā līmenī notiekošu datu, informācijas un izlūkdatu apmaiņu starp muitas dienestiem un starp minētajām citām iestādēm un citām regulatīvajām aģentūrām un departamentiem. Nepieciešams arī sistemātiski izmantot uzlabotu datu analīzi un, iespējams, citas inovatīvas tehnoloģijas, lai atbalstītu integrētas kontroles pieejas, kuras lielā mērā ir balstītas uz risku un kuru pamatā ir plašas zināšanas par galveno komersantu riskiem un spējām.

Dalībvalstu ieguldījums liecina, ka muitas IT sistēmām būs ļoti būtiska nozīme, nodrošinot pozitīvus politikas rezultātus, un ka tās būs rentablas, stabilas un uzticamas. Tas nozīmē, ka būs iespējams pielāgoties mainīgajiem tehnoloģiju un darījumdarbības modeļiem. Tikpat svarīgi būs gūt labumu no sinerģijas ar attiecīgajām, jau strādājošajām Eiropas IT sistēmām.

Ir arī skaidrs, ka būs vajadzīga cieša sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tiek maksimāli izmantotas zināšanas un resursi rentablu IT risinājumu ieviešanai gan sistēmu izstrādes, gan izmantošanas jomā.

5.IESPĒJAMIE PASTĀVĪGAS STRUKTŪRAS RISINĀJUMI

Jebkurai darījumdarbības modeļa izmaiņai, kura skar ne tikai pašreizējā modeļa uzlabošanu, būs vajadzīgs laiks, jo īpaši, ja tādēļ būs jāizveido jaunas struktūras. Radikālas pašreizējo procedūru izmaiņas varētu apdraudēt īstermiņa un vidēja termiņa SMK IT projektu īstenošanu. Tas nebūtu īpaši vēlami un neatbilstu Padomes skaidrajam paziņojumam par to, ka prioritāte būtu jāpiešķir SMK īstenošanai. Tas apstiprina ideju, ka konkrētajam apsvērumam būtu jākoncentrējas uz ilgāku termiņu.

Tāpēc īstermiņā Komisijai būs jāturpina darboties atbilstīgi e-muitas lēmumā un SMK izklāstītajiem noteikumiem un programmai “Muita 2020”. Ņemot to vērā, Komisija ir stiprinājusi savus ar muitas IT saistītos dienestus, lai īstenotu galvenos pasākumus, proti, SMK IT projektus, kuru ikgadējie ES izdevumi sasniedz aptuveni EUR 70 miljonus. Šī stiprināšana ietver TAXUD ĢD darbinieku skaita palielinājumu un jaunas vienošanās ar DIGIT ĢD, lai optimizētu sinerģiju starp dienestiem. Tomēr uz šā pamata notiekošā turpmākā attīstība pēc 2020. gada būs atkarīga no lēmumiem, kas jāpieņem saistībā ar nākamo programmu, kura sekos programmai “Muita 2020”. Orientējošs grafiks šim uzdevumam — proti, noteikt jaunu modeli un tā elementus — ir izklāstīts 2. pielikumā, neskarot turpmākos lēmumus par finansējumu.

Ja pašreizējais modelis ir jāmaina, līdz šim notikušās apspriedes liecina, ka visdaudzsološākā perspektīva varētu ietvert “kopīga IT piegādātāja” pieeju, izmantojot kādu struktūru/aģentūru vai citas sadarbības metodes.

Tomēr jebkurā šādā pieejā ir jāapzinās pašreizējo IT darbību reālā situācija. Principā šāds piegādātājs varētu izstrādāt pilnīgas sistēmas, ko nodot dalībvalstīm vai Komisijai, vai atsevišķus IT izstrādes vai izmantošanas slāņus vai būt faktiski atbildīgs par pilnīgu izstrādi un izmantošanu. Lai izskaidrotu jautājumu par tā dēvētajiem “slāņiem”, nākamajā diagrammā ir norādīti galvenie Komisijas (TAXUD ĢD) IT bloka pamatelementi. Ņemot vērā IT ekosistēmas elementu sarežģītību un savstarpējo atkarību, ir skaidrs, ka iespējamo darbību vai šādu darbību daļu izvērtēšana, lai tās attiecinātu uz kopīgu IT piegādātāju, ir sarežģīts process. Ir arī skaidrs, ka šīs darbības iedalās no darījumdarbības neatkarīgajā daļā (oranžā krāsā) un darījumdarbībai raksturīgajā daļā (zaļā krāsā), kas var ietekmēt risinājumus, kuri jo īpaši jāpiemēro, apsverot iespējamas transversālu politikas jomu sinerģijas.

5.1.Kopīgs IT piegādātājs

Ir izskatīti dažādi risinājumi, šajā posmā neveicot izmaksu un ieguvumu detalizētu analīzi, bet ņemot vērā vajadzību papildus izvērtēt ikviena risinājuma iespējamo aptvērumu saistībā ar dalībvalstu atsauksmēm, kas sniegtas līdz šim notikušajās apspriedēs, jo īpaši 2017. gada 28. un 29. septembrī Tallinā notikušajā augsta līmeņa seminārā, un Padomes 2017. gada 7. novembra secinājumiem 15 .

Visos iespējamajos scenārijos par IT sistēmu izstrādi un izmantošanu būtu kopīgi jāatbild Komisijai un dalībvalstīm, ņemot vērā to atbilstošās kompetences attiecībā uz tiesību aktiem ES līmenī un šo tiesību aktu attiecīgu īstenošanu. Lai gan būtu iespējams paredzēt līdzsvara maiņu starp Savienības un ārpussavienības elementiem, tas neatrisinātu pamatjautājumus, ja vien visas sistēmas nekļūtu par Savienības elementiem. Pat tad rastos jautājumi par to, kāda būtu labākā struktūra to ieviešanai un kā tā varētu mijiedarboties ar valstu muitas dienestiem un valstu tiesību aktiem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir apspriests jēdziens “kopīgs IT piegādātājs”, kas principā varētu sniegt izstrādes un pat izmantošanas un uzturēšanas pakalpojumus gan Komisijai, gan dalībvalstīm. Galvenā ideja būtu tāda, ka pienākumus uzticētu trešai personai, kura varētu sniegt pakalpojumus, ko finansē dalībvalstis un Komisija. Tas nodrošinātu dažādo IT sistēmu saskaņotību un ļautu ietaupīt izmaksas. Turklāt tas dotu iespēju Komisijai vai pat dalībvalstīm uzticēt trešai personai konkrētus operatīvos uzdevumus un darbības atkarībā no izmantotā juridiskā pamata.

Šāda risinājuma iespējamā pievienotā vērtība izrietētu no zemākām vienotas izstrādes, izmantošanas un uzturēšanas izmaksām salīdzinājumā ar daudzajām izmaksām, kas rodas, ja visas dalībvalstis darbojas atsevišķi. Tomēr šā principa faktiskā ietekme būtu atkarīga no šāda “kopīga IT piegādātāja” darbības jomas un no tā, cik lielā mērā varētu samazināt valstu veiktos pielāgojumus, lai standartizētu šo pieeju. Ņemot vērā, ka izmantošanai un uzturēšanai ir vajadzīga pilnīga pieejamība reāllaikā, jebkurai struktūrai būtu jādod darbības nepārtrauktības garantijas, kas attiektos uz visām iesaistītajām dalībvalstīm, ja tām bija jāuzņemas šādas darbības.

Ļoti svarīgs jautājums ir par to, cik lielā mērā darbu ar sistēmām vai sistēmu daļām varētu uzņemties trešā persona un kāda ir saistība ar citām IT ekosistēmas daļām.

Principā “kopīgs IT piegādātājs” varētu būt struktūra, kas darbojas ES līmenī. Ja šāda struktūra būtu izveidota kā kopuzņēmums, konkrētie uzdevumi un pārvaldība varētu būtiski atšķirties. Tā varētu arī būt kā kopīgu iepirkumu struktūra, kas izveidota, iespējams, noslēdzot vienošanos, līdzīgi kā tas ir Eiropas teritoriālās sadarbības grupas 16 gadījumā.

5.2.ES līmenī funkcionāla struktūra

Iespējams šā jautājuma risinājums varētu būt tādas struktūras izveide ES līmenī, kas uzņemtos konkrētus pienākumus. Lai gan dalībvalstu apspriedēs šāds risinājums — proti, jaunas aģentūras izveide — ir izskatīts, pašlaik dalībvalstu vidū tam nav pietiekama atbalsta. Turklāt to sarežģī būtiskas neskaidrības par turpmākām ES finansējuma iespējām, kā arī bažas par šo konkrēto rīcību, jo nav skaidra priekšstata par saikni starp struktūras un dalībvalstu darbībām, ja muitas procedūras ir šādi integrētas visā ES.

Vēl viena iespēja varētu būt attiecīgo Komisijas pienākumu nodošana kādai pašreizējai ES struktūrai, piemēram, ES aģentūrai 17 . Pašlaik ir tikai viena šāda aģentūra, kurai ir pilnvarojums, kas attiecas uz lielapjoma IT sistēmām tieslietu un iekšlietu jomā. Tā ir Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA). Tomēr šīs aģentūras pilnvarojums neattiecas uz muitu, un pati aģentūra pašlaik ir pilnībā aizņemta ar sistēmu ieviešanu savas pilnvaras ietvaros. Jebkura iespējama sinerģija ar šo aģentūru būtu detalizēti un pienācīgi jāizpēta, jo īpaši sakarā ar pašreizējo muitas IT sistēmu lielo skaitu, sarežģītību un gatavības stadiju. Pašreizējo muitas operāciju apdraudējums varētu būt pārāk liels, lai to īsā vai vidējā termiņā uzskatītu par reālu risinājumu. Turklāt pēc atlikušo SMK projektu pabeigšanas šādi riski kļūs vēl svarīgāki.

Tāpēc šajā izstrādes posmā, domājot par pastāvīgas struktūras izmantošanu, dalībvalstis nav vienojušās par skaidru virzību uz tādas jaunas struktūras izmantošanu, kas pārņemtu atsevišķas muitas IT sistēmu izstrādes un/vai izmantošanas/uzturēšanas funkcijas. Dalībvalstis lielā mērā koncentrējas uz to, lai tiktu ieviests sarežģīts SMK paredzētu projektu tīkls, un uzskata, ka ir maz iespēju būtiski mainīt veidu, kādā tās veic savas darbības šā mērķa sasniegšanai. Ir vajadzīga lielāka skaidrība par daudziem un dažādiem elementiem, kas pamato turpmāku darbu pienācīgas izpētes jomā.

5.3.Sadarbības risinājumi dalībvalstīm

Vēl viens risinājums ir mēģināt dot jaunu impulsu idejai par ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm. Šajā sakarā ir veikta apjomīga izpēte, un jaunas iniciatīvas gan muitas, gan nodokļu jomā liecina, ka pastāv reālas pievienotās vērtības iespējas.

Sadarbība “risinājuma” jomā pamatojas uz ideju, ka dalībvalstis rīkojas kopīgi, lai risinātu jautājumu par ārpussavienības elementu plānošanu, izstrādi un izmantošanu. Šis risinājums nozīmē struktūru, kura pārvaldības un izmantošanas ziņā ir atvērtāka un mazāk centralizēta nekā aģentūras tipa risinājums. Tas nozīmē arī to, ka izmaksas galvenokārt sedz tieši no dalībvalstu, nevis ES budžeta, kā tam vajadzētu būt ārpussavienības elementu gadījumā. Tādēļ ir jābūt skaidram priekšstatam par to, kā veicamais darbs iekļaujams muitas IT ekosistēmā. Šajā saistībā regulējumu nodrošina SMK darba programma (un — kā paredzēts e-muitas lēmumā — daudzgadu stratēģiskais plāns (SP)).

Sadarbības problēmas galvenokārt ir saistītas ar darbības pārvaldības nodrošināšanu (neskarot spēkā esošo stingro regulējumu, kas attiecas uz darbu ar Savienības elementiem), atsevišķu vai visu dalībvalstu iesaistīšanu, nodrošināšanu, ka tiek pienācīgi risināti ar iepirkumu saistītie juridiskie un praktiskie jautājumi, un saskaņotu un īstenojamu IT arhitektūras noteikumu paredzēšanu.

Šajā posmā konkrētās pieejas potenciāls ir jāpārbauda praksē. Šajā sakarā pašlaik īstenotais SMK projekts par ierašanās paziņojumu, uzrādīšanas paziņojumu un pagaidu uzglabāšanu ir vērtīgs eksperiments, un Komisija turpinās to atbalstīt ar zināšanām un finansējumu, kas paredzēts noteiktiem administratīviem aspektiem, ja tas būs iespējams saskaņā ar programmu “Muita 2020”. Šim Beļģijas vadītajam projektam ir reāls potenciāls nodrošināt paraugu turpmākiem līdzīgiem projektiem, kā arī piedāvāt rentablāku risinājumu tām dalībvalstīm, kas pašlaik cenšas pabeigt savas SMK valsts sistēmas. Tam ir potenciāls aptvert ne tikai izstrādes aspektus, kā arī tas var izmantot pašreizējo pieredzi, kas gūta, īstenojot projektus nodokļu jomā, kurā vērojamas līdzīgas problēmas. Apspriedes, kas 2017. gada 11. oktobrī notika Padomes augsta līmeņa darba grupā, pamatojoties uz 28. un 29. septembrī Tallinā notikušā semināra rezultātiem, ir apliecinājušas viedokļu saskaņotību par to, cik svarīgi ir virzīt uz priekšu sadarbības jautājumu.

Atkarībā no rezultātiem, kas gūti saistībā ar šo pieredzi un citām līdzīgām darbībām, kuras notiek nodokļu jomā, šāda veida sadarbību patiešām var attīstīt, lai tā ieņemtu svarīgu vietu muitas IT ekosistēmas daļu izstrādē (un varbūt pat atsevišķos gadījumos — izmantošanā). Tā varētu būt daļa no “jaukta” risinājuma, kas paredz dažādus risinājumus IT ekosistēmas daļām.

6.PADZIĻINĀTA ASPEKTU ANALĪZE

Būs nepieciešami papildu apsvērumi saistībā ar 2017. gada oktobrī Padomes apspriedēs paredzētās “katalizatora grupas” darbu. Lai apvienotu dalībvalstis, tiem būtu jāietver gan “sadarbības” tipa risinājumu, gan inovatīvu struktūru iespējama izstrāde, kā arī sīkāka pārbaude par tradicionālāko aģentūras tipa struktūru izmantošanu, tostarp sinerģiju ar pašreizējām aģentūrām un turpmākām iniciatīvām. Grupai izvirzītajos augstākā līmeņa mērķos būtu jāietver vismaz šādi mērķi:

7.SECINĀJUMI

Kopš Komisija 2016. gada beigās sāka debates, ir plaši apspriesta ES muitas IT ieviešana un izmantošana ilgākā laikposmā.

Ir plaši zināmas gan problēmas, gan arī sasniegumi, kas līdz šim gūti saistībā ar pašreizējo IT ieviešanas modeli. Pastāv skaidra vienprātība par to, ka ir jāturpina darbs ar pašreizējām struktūrām, lai pabeigtu vērienīgo SMK IT darba programmu. Konkrēto struktūru ietvaros ir iespējams pamatoties uz pašreizējām sadarbības iniciatīvām, lai palīdzētu ieinteresētajām dalībvalstīm nodrošināt tās SMK sistēmu daļas, kuras tām ir jāievieš. Šī ir joma, kur pašreizējā pieredze dos vērtīgu ieguldījumu debatēs par turpmāko potenciālu un sadarbības koncepcijas izstrādi.

Ir gūti panākumi potenciālo perspektīvu noteikšanā, lai muitas IT sistēmu izstrāde un izmantošana būtu lietderīgāka un efektīvāka. Tomēr ir jāturpina darbs saistībā ar divējādo pieeju pašreizējās sadarbības pieejas turpināšanai un uzlabošanai, kā arī alternatīvo ieviešanas modeļu skaidrākai noteikšanai. Būtu jāaplūko arī dalībvalstu centieni meklēt inovatīvus risinājumus šajā jomā. Digitālajā programmā jāņem vērā abi virzieni un vispārējās tendences attiecībā uz kopīgu IT pakalpojumu un risinājumu izmantošanu dažādos sektoros.

Ņemot vērā muitas operāciju IT ekosistēmas sarežģītību un būtiskumu, šķiet, ka gan pašās dalībvalstīs, gan to starpā notiekošajām visām būtiskajām izmaiņām pēc sava rakstura vajadzētu būt evolucionārām un ka, visticamāk, būs nepieciešami “jaukti” risinājumi, nevis viens visaptverošs risinājums. Kā jau tas tika apspriests ar dalībvalstīm, nākamajam solim šajā procesā vajadzētu būt tādas “katalizatora grupas” izveidei, kurā būtu iesaistītas ieinteresētās dalībvalstis un Komisija, kas izpētītu šajā dokumentā izklāstītos konkrētos jautājumus un veiktu turpmākus pasākumus saistībā ar Padomes 2017. gada 7. novembra secinājumiem. Šīs “katalizatora grupas” mērķis būtu izstrādāt izpildāmu scenāriju ilgākam laikposmam un sniegt norādījumus tā izpildei, tostarp, iespējams, sagatavot nākamos “izmēģinājuma projektus” un pienācīgi izpētīt sinerģiju ar citām struktūrām, kā arī veikt atbilstošas juridiskās un izmaksu/ieguvumu analīzes.

To turpmāko darbību ES finansējuma aspekti, kas pārsniedz programmas “Muita 2020” finanšu iespējas, būs jāizskata saistībā ar nākamās paaudzes muitas programmas sagatavošanu un apspriešanu.

Visā veicamajā darbā būs jāņem vērā juridiskā pamata iespējamā maiņa, Brexit iespējamā ietekme, pieaugošais spiediens nodrošināt sadarbspējīgus starpnozaru risinājumus, kopīga risinājumu un datu izmantošana, kā arī turpmākajos gados vērojamā tehnoloģisko inovāciju ietekme.

1. pielikums

SMK darba programmā definēto 17 projektu saraksts — apraksti

1. SMK projekts “Reģistrētā eksportētāja sistēma” (REX)

Šā projekta mērķis ir darīt pieejamu atjauninātu informāciju par reģistrētiem eksportētājiem, kuri veic uzņēmējdarbību VPS valstīs un kuri eksportē preces uz Savienību. Šī būs transeiropas sistēma, un, lai atbalstītu eksportu uz VPS valstīm, tajā tiks ietverti arī dati par ES uzņēmējiem. Vajadzīgie dati ir pakāpeniski iekļauti sistēmā līdz 2017. gada 31. decembrim.

2. SMK projekts “Saistoša izziņa par tarifu” (SIT)

Šā projekta mērķis ir veikt pastāvošās transeiropas ESIT-3 sistēmas un sistēmas Surveillance 2 (Uzraudzība 2) jaunināšanu, lai nodrošinātu:

a) sistēmas ESIT-3 pielāgošanu SMK prasībām;
b) uzraudzības veikšanai nepieciešamo datu kopas paplašināšana;
c) SIT obligātā lietojuma pārraudzību;
d) SIT paplašinātā lietojuma pārraudzību un pārvaldību.

Projekts tiks īstenots divos posmos.

Pirmajā posmā, pirmkārt, tiks nodrošināta funkcionalitāte SMK paredzētās deklarācijas datukopas saņemšanai (proti, 1. daļa) no 2017. gada 1. marta pakāpeniski līdz šīs programmas 10. un 14. punktā minēto projektu īstenošanai (un vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim), un, otrkārt, tiks izpildīts pienākums nodrošināt SIT lietojuma kontroli, pamatojoties uz jaunajām prasībām atbilstošo deklarācijas datukopu un muitas lēmumu procesa pielāgošanu (proti, 2. daļa).

Otrajā posmā tiks īstenota SIT pieteikuma un lēmuma elektroniskā versija, un uzņēmējiem tiks nodrošināta ES uzņēmēja vienota saskarne, kurā iesniegt SIT pieteikumu un elektroniski saņemt SIT lēmumu.

3. SMK projekts “Muitas lēmumi”

Šā projekta mērķis ir saskaņot procedūras, kas saistītas ar muitas lēmuma pieteikumu, pieņemšanu un pārvaldību, izmantojot standartizāciju un pieprasījumu un lēmumu/atļauju datu elektronisku pārvaldību Savienībā. Projekts attiecas uz valsts un vairāku dalībvalstu lēmumiem, kas paredzēti kodeksā, un aptvers sistēmu elementus, kas centralizēti izstrādāti Savienības līmenī un aptver integrāciju ar valstu elementiem, ja dalībvalstis to ir izvēlējušās. Šī transeiropas sistēma vienkāršos apspriešanos lēmumu pieņemšanas periodā un atļauju izdošanas procedūras pārvaldību.

Transeiropas sistēma sastāv no ES tirgotāju portāla, muitas lēmumu pārvaldības sistēmas un lietotāja atskaites sistēmas.

4. Tirgotāja tieša piekļuve Eiropas informācijas sistēmām (Vienota lietotāju pārvaldība un digitālais paraksts)

Šā projekta mērķis ir sniegt tādus darba risinājumus, kas tirgotājiem pakalpojuma veidā nodrošina tiešu un visā ES saskaņotu piekļuvi lietotāja un sistēmas saskarnēm un kas ir integrējami muitas elektroniskajās sistēmās, kā noteikts konkrētajos SMK projektos. Vienota lietotāju pārvaldība un digitālais paraksts tiks integrēti attiecīgo sistēmu portālos un ietver atbalstu identifikācijai, piekļuvei un lietotāju pārvaldībai atbilstoši drošības politikas prasībām.

Pirmā ieviešana ir paredzēta kopā ar SMK Muitas lēmumu sistēmu.
Pēc tam šis tehniskais autentifikācijas un lietotāju pārvaldības iespējotājs tiks darīts pieejams izmantošanai citos SMK projektos, piemēram, SMK projektā “SIT”, SMK projektā “AEO sistēmas jaunināšana”, SMK projektā “Savienības statusa apliecinājuma sistēma” un, iespējams, arī SMK projektā “Informācijas lapas (INF) īpašo procedūru sistēma”. Sk. dažādos projektus un ieviešanas datumus.

5. SMK projekts “Atzītā uzņēmēja (AEO) sistēmas jaunināšana”

Šā projekta mērķis ir uzlabot darījumdarbības procesus, kas saistīti ar AEO pieteikumiem un atļaujām, ņemot vērā izmaiņas SMK tiesību normās.

Pirmajā projekta posmā plānots īstenot galvenos AEO sistēmas uzlabojumus, lai pielāgotos muitas lēmumu pieņemšanas procedūrai.

Otrajā projekta posmā tiks īstenota AEO pieteikuma un lēmuma elektroniskā versija, un uzņēmējiem tiks nodrošināta vienota ES saskarne, kurā iesniegt AEO pieteikumu un elektroniski saņemt AEO lēmumu.

6. SMK projekts “Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmas jaunināšana” (EORI 2)

Šā projekta mērķis ir nelieli jauninājumi pastāvošajā transeiropas EORI sistēmā, kura ļauj reģistrēt un identificēt Savienības uzņēmējus un trešo valstu uzņēmējus, kā arī citas personas, kas darbojas muitas jomā Savienībā.

7. SMK projekts “Surveillance 3”

Šā projekta mērķis ir veikt sistēmas Surveillance 2+ jaunināšanu, lai to pielāgotu tādām SMK prasībām kā standartizēta informācijas apmaiņa, kurā izmanto elektroniskas datu apstrādes metodes, un tādu piemērotu funkcionalitāšu izveide, kas nepieciešamas no dalībvalstīm saņemtās uzraudzības pilnās datukopas apstrādei un analizēšanai.

Tādēļ tajā ietvers plašākas datizraces iespējas un ziņošanas formalitātes, kas būs pieejamas Komisijai un dalībvalstīm.

8. SMK projekts “Savienības statusa apliecinājums” (PoUS)

Šā projekta mērķis ir izveidot jaunu transeiropas sistēmu šādu elektronisku Savienības statusa apliecinājumu glabāšanai, pārvaldībai un izguvei: T2L/F un muitas preču manifests (ko izdevis neatzīts izdevējs).

9. SMK projekts “Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas (NCTS) jaunināšana”

Šā projekta mērķis ir pielāgot esošo transeiropas NCTS sistēmu tādām jaunām SMK prasībām kā “atgadījumu ceļā” reģistrēšana un informācijas apmaiņas pielāgošana SMK datu prasībām un saskarņu ar citām sistēmām jaunināšana un izstrāde.

10. SMK projekts “Automatizēta eksporta kontroles sistēma” (AES)

Šā projekta mērķis it īstenot SMK prasības attiecībā uz eksportu un izvešanu.

1. komponents — “Transeiropas AES”

Šā projekta mērķis ir sīkāk izstrādāt pastāvošo transeiropas eksporta kontroles sistēmu, lai ieviestu tās pilnīgu versiju, kas aptvers darījumdarbības prasības attiecībā uz procesiem un datiem, kuri paredzēti SMK, tostarp vienkāršotās procedūras, sūtījumu izvešana pa daļām un eksporta centralizēta muitošana. To paredzēts attiecināt arī uz vienotu saskarņu izstrādi ar Akcīzes preču aprites un kontroles sistēmu (EMCS) un NCTS. AES sistēma ļaus pilnībā automatizēt eksporta procedūras un izvešanas formalitātes. AES būs ietvertas centralizēti un valstu līmenī izstrādātas daļas.

2. komponents — “Valstu eksporta sistēmu jaunināšana”

Turklāt atsevišķas valstu sistēmas, kas nav daļa no AES, bet ir cieši saistītas ar to, ir jājaunina, ņemot vērā konkrētus valstu elementus saistībā ar eksporta un/vai izvešanas formalitātēm. Ciktāl minētie elementi neskar kopējo AES domēnu, tos var ietvert šajā komponentā.

11. SMK projekts “Informācijas lapas (INF) īpašajām procedūrām”

Šā projekta mērķis ir izstrādāt jaunu transeiropas sistēmu INF datu pārvaldības procesu atbalstam un racionalizēšanai un elektroniskai INF datu apstrādei īpašo procedūru jomā.

12. SMK projekts “Īpašās procedūras”

Šā projekta mērķis ir paātrināt, vienkāršot un saskaņot īpašās procedūras visā Savienībā, darot pieejamus kopējus darījumdarbības procesu modeļus. Valstu sistēmās tiks īstenotas visas SMK pieprasītās izmaiņas attiecībā uz uzglabāšanu muitas noliktavā, galapatēriņu, pagaidu ievešanu, ievešanu pārstrādei un izvešanu pārstrādei.

Projekts tiks īstenots divās daļās.

1. komponents —“Valstu SP EXP”. Sniedz nepieciešamos valstu elektroniskos risinājumus ar eksportu saistītajām īpašo procedūru darbībām.

2. komponents — “Valstu SP IMP”. Sniedz nepieciešamos valstu elektroniskos risinājumus ar importu saistītajām īpašo procedūru darbībām.

Šo projektu īstenošana notiks, īstenojot darba programmas 10. un 14. punktā minētos projektus.

13. SMK projekts “Ierašanās paziņojums (NA), uzrādīšanas paziņojums (PN) un pagaidu uzglabāšana (TS)”

Šā projekta mērķis ir noteikt procedūras saistībā ar transportlīdzekļa ierašanās paziņojumu, preču uzrādīšanu (uzrādīšanas paziņojumu) un pagaidu uzglabāšanas deklarāciju atbilstoši aprakstam SMK un nodrošināt to saskaņošanu dalībvalstīs attiecībā uz datu apmaiņu starp tirgotājiem un muitu.

Projekts aptver automatizācijas procesu valstu līmenī.

14. SMK projekts “Valstu importa sistēmu jaunināšana”

Projekta mērķis ir īstenot visas procedūras un datu prasības, kas paredzētas SMK attiecībā uz importa domēnu (un kas nav aptvertas nevienā citā šīs darba programmas projektā). Tas galvenokārt attiecas uz izmaiņām procedūrā “Laišana brīvā apgrozībā” (standarta procedūra + vienkāršojumi), bet aptver arī ietekmi, ko izraisa citu sistēmu migrācija. Projekts attiecas uz valstu importa domēnu, kas aptver valstu muitas deklarāciju apstrādes sistēmas, kā arī citas sistēmas, piemēram, valstu uzskaitvedības un maksājumu sistēmas.

15. SMK projekts “Importa centralizēta muitošana” (CCI)

Šā projekta mērķis ir radīt iespēju precēm piemērot muitas procedūru, izmantojot centralizētu muitošanu, tādējādi ļaujot uzņēmējiem centralizēt darījumdarbību no muitas viedokļa. Muitas deklarācijas noformēšana un preču faktiskā izlaišana iesaistītajām muitas iestādēm savstarpēji būtu jākoordinē. Tas attiecas uz transeiropas sistēmu ar centralizētiem un valstu līmeņa komponentiem.

16. SMK projekts “Galvojumu pārvaldība” (GUM)

Šā projekta mērķis ir nodrošināt dažādu galvojumu veidu efektīvu un racionālu pārvaldību.

1. komponents — “GUM”. Šī transeiropas sistēma aptvers tādu vispārējo galvojumu pārvaldību, kurus var izmantot vairāk nekā vienā dalībvalstī, un atsauces summas pārraudzību katrai muitas deklarācijai, papilddeklarācijai vai attiecīgās informācijas pārraudzību par datiem, kas nepieciešami faktiskā muitas parāda summu iegrāmatošanai attiecībā uz visām muitas procedūrām, kas noteiktas Savienības muitas kodeksā, izņemot tranzītu, kuru apstrādā NCTS projekta ietvaros.

2. komponents — “Valstu galvojumu pārvaldība”. Jājaunina arī valstu līmenī pastāvošās elektroniskās sistēmas, kuras paredzētas vienā dalībvalstī derīgu galvojumu pārvaldībai.

17. SMK projekts “Importa kontroles sistēmas jaunināšana” (ICS 2)

Šā projekta mērķis ir uzlabot piegādes ķēdes drošību un drošumu visiem pārvadājumu veidiem, it īpaši gaisa kravām, uzlabojot ievešanas kopsavilkuma deklarācijas un ar to saistītās riska un kontroles informācijas (ENS + aprites cikls) datu kvalitāti, datu reģistrāciju, datu pieejamību un datu koplietošanu.

Turklāt šis projekts vienkāršos sadarbību starp dalībvalstīm riska izvērtēšanas procesā. Tā rezultāts būs pastāvošā transeiropas ICS sistēma ar pilnīgi jaunu arhitektūru.

2. pielikums

Piezīme: SMK izpildes procentuālie rādītāji attiecas tikai uz Komisijas,

(1)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “ES muitas savienības un tās pārvaldības pilnveidošana” (COM(2016) 813 final).

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(3)

Padomes secinājumi par ES muitas savienības un tās pārvaldības pilnveidošanu (7585/1/17 UD 82 ENFOCUSTOM 83).

(4)

Padomes secinājumi par muitas finansējumu (7586/17 UD 83 ENFOCUSTOM 84).

(5)

ESAO dokuments par tirdzniecības politiku Nr. 21, Nr. 42, Nr. 118, Nr. 144, Nr. 150 un Nr. 157 un Djankov, Simeon; Freund, Caroline & Pham, Cong S., Trading on Time, World Bank / Doing Business (2006. g. un 2008. g.), ziņojums (2008. g., grozīts 2010. g.).

(6)

 Hummels, David (2001), Time as a Trade Barrier, Working Paper, Purdue University, USA.

(7)

Komisijas 2016. gada 11. aprīļa Īstenošanas lēmums (ES) 2016/578, ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (OV L 99, 15.4.2016., 6. lpp.), ar kuru aizstāj iepriekšējo darba programmas redakciju, kas izklāstīta Komisijas 2014. gada 29. aprīļa Īstenošanas lēmumā (ES) 2014/255 (OV L 134, 7.5.2014., 46.–53. lpp.).

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Lēmums Nr. 70/2008/EK par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi (OV L 23, 26.1.2008., 21. lpp.).

(9)

Šā ziņojuma 1. pielikumā ir iekļauts saraksts ar SMK darba programmas IT sistēmām.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1294/2013, ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Muita 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 209. lpp.).

(11)

Finansējumu daļēji nodrošina arī Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēma (AFIS).

(12)

“Digitālā programma Eiropai” (COM(2010) 245 final, 19.05.2010.) un labojums (26.08.2010.).

(13)

 Strategic Framework for the collaborative realisation of EU Customs IT Systems, 2014. gada marts.

(14)

COM(2018) 39 final, 22.01.2018.

(15)

Sk. ECOFIN 2017. gada 7. novembra sanāksmes dokumentu Nr. 13623/17 un “A” punkta piezīmi dokumentā Nr. 13556/17 UD 240 par Padomes secinājumu pieņemšanu.

(16)

Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

(17)

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) jau izmanto Eiropas muitas IT sistēmas, palīdzot muitas dienestiem to darbā saistībā ar krāpšanas apkarošanu muitas jomā. Taču OLAF nav ne pilnvaru, ne resursu, lai izmantotu lielapjoma IT sistēmas ar krāpšanu nesaistītā jomā.