EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 16.1.2018

COM(2018) 32 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

FMT:Boldpar aprites ekonomikas paketes īstenošanu –
iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas /FMT

(Dokuments attiecas uz EEZ)

options to address the interface between chemical, product and waste legislation

{SWD(2018) 20 final}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par aprites ekonomikas paketes īstenošanu –

iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.Ievads

Eiropas Komisija 2015. gada decembrī pieņēma vērienīgu aprites ekonomikas paketi ar mērķi atvieglot ES uzņēmumiem un patērētājiem pāreju uz spēcīgāku un izteiktāku aprites ekonomiku, kurā resursus izmanto ilgtspējīgākā veidā.

Ierosinātās darbības palīdzētu noslēgt produktu aprites loku, jo to rezultātā palielinātos reciklēšanas un atkalizmantošanas apjoms, un tas nāktu par labu gan videi, gan ekonomikai. Mērķis ir maksimāli lietderīgi izmantot visas izejvielas, produktus un atkritumus, veicināt enerģijas taupīšanu un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Reciklēšanu un atkalizmantošanu var kavēt konkrētu ķīmisko vielu klātbūtne. Dažas ķīmiskās vielas var vienkārši radīt tehniskus šķēršļus reciklēšanai. Pat nekaitīga viela, kurai, piemēram, piemīt spēcīga smarža, dažos gadījumos varētu kavēt reciklētā materiāla izmantošanu 1 . Citas ķīmiskās vielas ir bīstamas cilvēkiem vai videi. Par tādām tiek atzīts arvien lielāks skaits ķīmisko vielu, kuru izmantošana tiek ierobežota vai aizliegta. Pirms ierobežojumu piemērošanas pārdoti produkti var saturēt šādas vielas, un dažiem no tiem ir ilgs kalpošanas laiks, tāpēc reciklēšanas plūsmās dažkārt var nonākt aizliegtas ķīmiskas vielas. Šādu vielu noteikšana vai atdalīšana var izmaksāt dārgi, un tas var radīt šķēršļus, jo īpaši maziem reciklētājiem. Visi šie dažādie ķīmisko vielu veidi šajā paziņojumā ir saukti par “vielām, kas rada bažas”.

Paziņojums un tam pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments ir izstrādāts starpnozaru darbā, kurā iesaistījušies eksperti, kas atbild par dažādām likumdošanas jomām. Ir notikusi arī plaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kurā varēja piedalīties no 2017. gada 12. aprīļa līdz 7. jūlijam un kurā tika saņemti vairāk nekā 100 ekspertu viedokļi.

Paziņojumā aplūkoti četri problemātiskākie jautājumi, kas konstatēti ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu mijiedarbībā, un analizēts, kā tie kavē aprites ekonomikas attīstību. Uz šā pamata ir izvirzīti konkrēti jautājumi par to, kā iespējams pārvarēt šīs grūtības, un norādītas darbības, kuras Komisija aizsāks jau tagad. Pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ir sniegta apspriežamo juridisko un tehnisko problēmu padziļināta analīze un ieteikti iespējamie problēmu risinājumi.

2.Kādi ir mērķi?

Aprites ekonomikas rīcības plāns ietvēra šādus divējādus sasniedzamos mērķus:

1)veicināt reciklēšanu un uzlabot otrreizējo izejvielu izmantošanu, mazinot nevajadzīgus slogus un atvieglojot otrreizējo izejvielu pārrobežu pārvietošanu, lai tādā veidā nodrošinātu, ka tās var viegli tirgot visā ES, un

2)aizstāt vielas, kas rada bažas, un – ja tas nav iespējams – samazināt to klātbūtni un uzlabot to izsekošanu.

Šie divi mērķi, no kuriem viens izriet no atkritumu apsaimniekošanas politikas un otrs no ķīmisko vielu politikas, bieži tiek uzskatīti par pretrunīgiem, un uz to pamata ir izskanējuši apgalvojumi, ka viena politikas joma kavē otras jomas mērķu sasniegšanu.

Šā paziņojuma mērķis ir Savienībā veicināt plašas diskusijas par to, kā iespējams apmierinoši atrisināt galvenās problēmas, kas konstatētas ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē. Risinājumos jāņem vērā, ka šī ir politikas joma, kurā būtiska nozīme ir īpašiem – bieži vien reģionāla vai pat vietēja rakstura – apstākļiem.

Ar iesaistīto personu plašu atbalstu tiek meklēti risinājumi, kas būtu īstenojami pareizajā līmenī. Ne uz visiem jautājumiem ir obligāti vajadzīga atbilde ES līmenī, ja valsts vai vietējā līmeņa risinājumi palīdzētu sasniegt labākus rezultātus.

3.Četri identificētie jautājumi

Atvērtā ES tirgū, kurā valda konkurence, uzņēmumi savas preces ražo, izmantojot materiālus, kurus tie uzskata par savām vajadzībām vislabāk atbilstošiem. Kad atkritumi ir apstrādāti, lai atkal nonāktu tirgū, šie atgūtie materiāli tiešā veidā konkurē ar primārajām izejvielām. Tādēļ attiecībā uz jebkuru atgūtu materiālu tā konkurētspēja tirgū ir visspēcīgākā, ja īpašību un kvalitātes ziņā tas pēc iespējas vairāk atbilst primārajai izejvielai. Atgūto materiālu tādā gadījumā iespējams izmantot daudzveidīgāk.

Atgūtos materiālus, kuri satur vielas, kas rada bažas, varētu neizmantot vienkārši tāpēc, ka to izmantošana varētu kaitēt šādu materiālu saturoša produkta tēlam. Turklāt dažos gadījumos varētu nebūt atļauts šos materiālus atkalizmantot, piemēram, lai ražotu jaunus materiālus, kas ir saskarē ar pārtiku.

Lai sekmētu Savienības panākumus reciklēšanas apjoma palielināšanā un primāro izejvielu izmantošanas apjoma samazināšanā, tika rūpīgi analizēti ES noteikumi, kas piemērojami atkritumu apsaimniekošanai, ķīmiskajām vielām un produktiem, un tika konstatēts, ka šo noteikumu saskarē skaidri izceļas četri galvenie jautājumi.

3.1.Personām, kuras apsaimnieko atkritumus un sagatavo tos atgūšanai, nav viegli pieejama informācija par tādu vielu klātbūtni, kas rada bažas

Atkritumu sastāvā bieži ir jauktas preces, kas ražotas dažādos laikos atbilstoši dažādiem ražošanas standartiem. Uzņēmumiem, kas apsaimnieko atkritumus, bieži vien nav piekļuves informācijai par to izmesto preču sastāvu, kuras tie apsaimnieko, jo šādas informācijas nav vai – jā tā ir – tā nav pieejama laikā, kad preces kļūst par atkritumiem. Turklāt materiālus var ietekmēt arī nejauša kontaminācija to aprites ciklā.

3.1.1.Mērķis

Jānodrošina, lai atbilstoša informācija par produktos esošajām vielām, kas rada bažas, būtu pieejama visiem piegādes ķēdes aktoriem un galu galā tiktu darīta pieejama arī atkritumu apsaimniekotājiem. Tas palīdzēs veicināt netoksisku materiālu apriti un uzlabot ķīmisko vielu riska pārvaldību remonta un citu atkalizmantošanas procesu laikā un atkritumu atgūšanas procesos.

3.1.2.    Plānotās darbības

Paralēli šai apspriešanai tiks uzlabota pierādījumu bāze, un to panāks, reprezentatīvās nozarēs veicot priekšizpēti par to, kā tiek izmantotas dažādas informācijas sistēmas, novatoriskas izsekošanas tehnoloģijas un stratēģijas, kas varētu nodrošināt relevantas informācijas plūsmu visā preču piegādes ķēdē un sasniegt reciklētājus. Šo pētījumu ir paredzēts pabeigt līdz 2019. gada beigām. Plānots izstrādāt arī darba procedūras, kas vajadzīgas, lai pārliecinātos par to, ka importētie izstrādājumi nesatur vielas, kuras nav atļauts izmantot attiecīgo izstrādājumu ražošanā ES, un vienkāršotas procedūras, kas paredzētas CMR 5 vielu ierobežošanai patēriņa precēs.

3.2.Atkritumos var būt vielas, ko vairs nav atļauts izmantot jaunos produktos

Tirgū nemitīgi tiek laistas jaunas ķīmiskas vielas, savukārt citas tiek aizliegtas, ja tiek atklāts, ka tās rada risku. Šis nepārtrauktais process nozīmē to, ka šodien likumīgi saražotu produktu sastāvā var būt viela, kas vēlāk varētu tikt aizliegta. Ja produkts kļūst par atkritumiem un pēc tam tiek atgūts, atgūtais materiāls joprojām var saturēt aizliegto vielu. Tas šajā paziņojumā ir saukts par “mantoto vielu” jautājumu.

3.2.1.Mērķis

Jāatvieglo reciklēšana un jāsekmē otrreizējo izejvielu izmantošana, veicinot netoksisku materiālu apriti. Turklāt, apsverot iespējamos ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumus un atbrīvojumus no tiem, lielāka uzmanība jāpievērš to ietekmei uz reciklēšanu un atkalizmantošanu.

3.2.2.Plānotās darbības

“Mantoto vielu” jautājums turpinās radīt šķēršļus aprites ekonomikai, tāpēc tiks izstrādāta īpaša lēmumu pieņemšanas metodika, kas lieti noderēs, lai atbalstītu lēmumus par to atkritumu reciklējamību, kuri satur vielas, kas rada bažas. Šajā metodikā tiks ņemtas vērā materiāla reciklēšanas kopējās izmaksas un ieguvumi salīdzinājumā ar tā apglabāšanu (arī incinerāciju ar enerģijas atgūšanu). Šo darbu plānots pabeigt līdz 2019. gada vidum.

Turklāt jāsagatavo arī vadlīnijas, kas nodrošinātu, ka jautājums par tādu vielu klātbūtni atgūtajos materiālos, kas rada bažas, tiek rūpīgāk izsvērts jau agrīnos priekšlikuma sagatavošanas posmos nolūkā pārvaldīt ar vielām, kas rada bažas, saistīto risku.

Visbeidzot, tiek apsvērta iespēja īstenot tiesību aktus, kas ļautu faktiski kontrolēt to, kā attiecībā uz atgūtām vielām tiek izmantots pašreizējais atbrīvojums no REACH reģistrācijas.

3.3.ES noteikumi par atkritumu stadijas beigām nav pilnībā saskaņoti, tāpēc nav skaidrības par to, kā atkritumi kļūst par jaunu materiālu un produktu

Noteikumi, tiesu prakse un ilggadīgā pieredze nosaka, kad prece vairs nav prece un ir kļuvusi par atkritumiem. Kad tas ir noticis, tiek piemēroti ES tiesību akti par atkritumiem. Lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi, ir noteikti stingri ES atkritumu apsaimniekošanas noteikumi. Aprites ekonomikā materiāliem atkritumu posmā būtu jāpaliek tikai uz laiku, jo mērķis ir tos atgūt un atkalieviest ekonomikā, lai ar tiem aizstātu primārās izejvielas. Lai tas notiktu, reciklētie materiāli vairumā gadījumu vairs nebūtu jāuzskata par atkritumiem.

Lai atkritumi vairs nebūtu atkritumi, tiem jāatbilst tā dēvētajiem “atkritumu stadijas beigu kritērijiem”. Attiecībā uz dažām atkritumu plūsmām šādi kritēriji ir noteikti ES vai valstu līmenī. Tomēr šo noteikumu darbības joma un skaidrība par to darbību nav pietiekama. Atkritumu plūsmu, atgūšanas procesu un atgūto materiālu sarežģītība nozīmē, ka nav viegli noteikt atkritumu stadijas beigu kritērijus, kas piemērojami visām atkritumu plūsmām. Tātad daudzus atgūtus materiālus tirgo un izmanto, kaut arī atkritumu beigu stadijas kritēriji nav noteikti, tātad tas notiek neskaidros juridiskajos apstākļos un bez pārredzamības.

3.3.1.Mērķis

Lai turpmāk sekmētu atgūto materiālu izmantošanu ES, jānodrošina atkritumu beigu stadijas noteikumu saskaņotāka interpretācija un īstenošana visā ES.

3.3.2.Plānotās darbības

Komisija sekmēs ciešāku sadarbību starp esošajiem ķīmisko vielu un atkritumu apsaimniekošanas ekspertu tīkliem un sagatavos ES tiešsaistes reģistru par visiem valstu un ES līmenī pieņemtajiem atkritumu beigu stadijas un blakusproduktu kritērijiem. Turklāt Komisija uzsāks pētījumu, kura mērķis būs labāk izprast veidu, kā dalībvalstīs tiek īstenoti un verificēti noteikumi par atkritumu beigu stadiju, un kurš noderēs par pamatu iespējamām vadlīnijām.

3.4.Noteikumi par to, kādi atkritumi un ķīmiskās vielas ir bīstamas, nav pietiekami salāgoti, un tas ietekmē otrreizējo izejvielu izmantošanu

Bīstamo ķīmisko vielu un produktu ražošanai un izmantošanai piemēro stingrus ES noteikumus, kas pieņemti, lai darba ņēmējus 8 , iedzīvotājus un vidi pasargātu no kaitējuma. Ja tiek konstatēts, ka ķīmiskā viela ir bīstama, tā tiek attiecīgi klasificēta, un tas nozīmē, ka operatoriem ir skaidrs pienākums nodrošināt drošu rīkošanos ar attiecīgo vielu.

Arī atkritumu apsaimniekošanu reglamentē ES noteikumi, kas pieņemti, paturot prātā tādus pašus mērķus, proti, apstrādāt bīstamos atkritumus, nekaitējot videi vai cilvēka veselībai. Tomēr abi noteikumu kopumi nav pilnībā salāgoti. Ir pieredzētas situācijas, kad viens un tas pats materiāls, kas satur bīstamu vielu, var tikt uzskatīts par bīstamu vai par nebīstamu atkarībā no tā, vai tas ir atkritumi vai produkts. Šīs neatbilstības dēļ nevar automātiski pieņemt, ka no materiāliem, kas atgūti no nebīstamiem atkritumiem un atgriežas ekonomikas apritē, noteikti tiks saražots nebīstams produkts.

Veids, kādā tiek īstenoti un izpildīti noteikumi par atkritumu klasifikāciju, būtiski ietekmē atkritumu apsaimniekošanas veida izvēli, piemēram, atkritumu savākšanas iespējamību un ekonomisko dzīvotspēju, reciklēšanas metodi vai izvēli starp reciklēšanu un apglabāšanu. Šādas atšķirības var ietekmēt otrreizējo izejvielu izmantošanu.

3.4.1.Mērķis

Jānodrošina saskanīgāka pieeja noteikumos par ķīmisko vielu klasifikāciju un par atkritumu klasifikāciju.

3.4.2.Plānotās darbības

Ir plānots publicēt vadlīniju dokumentu par atkritumu klasifikāciju, kas atkritumu apsaimniekotājiem un kompetentajām iestādēm palīdzētu izveidot vienotu pieeju atkritumu raksturošanā un klasifikācijā. Iespējamas metožu saskaņošanas nolūkā tiks veicināta arī paraugprakses apmaiņa attiecībā uz testēšanas metodēm, ko izmanto, kad vielas novērtē attiecībā uz bīstamo īpašību HP 14 “Ekotoksisks”.

4.Secinājumi un nākamie soļi

Šie četri problēmjautājumi rada nozīmīgus šķēršļus aprites ekonomikai. No saņemtās informācijas ir skaidrs, ka ar praktisko pielietojumu uz vietas pastāv problēmas, kas saistītas ar resursu un zināšanu ierobežotu pieejamību, kā arī ar nepietiekamu koordināciju starp dažādiem aktoriem vietējā, valsts un ES līmenī.

Veiktā analīze liecina, ka pastāv arī juridiskas grūtības. Ilgtermiņā nepieciešams panākt pilnīgu saskanību starp tiesību aktiem, ar kuriem tiek īstenota atkritumu apsaimniekošanas politika un ķīmisko vielu politika. Tas palīdzēs sasniegt mērķi, ka materiāli ir droši, nolūkam atbilstoši un ir izstrādāti tā, lai tie būtu ilgizturīgi, reciklējami un atstātu mazu ietekmi uz vidi. Preces jāizstrādā, jāražo, jātirgo un jāreciklē, minimāli izmantojot vielas, kas rada bažas, lai tādējādi sekmētu to atkalizmantošanu veidā, kas maksimāli palielinātu materiālu radītos ekonomiskos ieguvumus un lietderību sabiedrībai, vienlaikus saglabājot augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni.

Komisijas dienestu darba dokumentā aplūkotie politikas varianti aptver gan tūlītējus jautājumus, gan tādus, kurus var atrisināt tikai laika gaitā. Dokuments ietver vairākas iespējas attiecībā uz katru jautājumu un aicina padomāt par atbilstošu līdzsvaru starp vispārējiem ilgtermiņa ieguvumiem no šo materiālu cirkulāras izmantošanas un vispārējām ilgtermiņa veselības un vides problēmām, kas saistītas ar materiāla sastāvā esošajām vielām.

Ir jānolīdzina ceļš uz aprites ekonomiku Savienībā. Jau ir pieejami daži instrumenti, kas var mazināt dažas nesaskaņas, taču ir nepieciešams iegūt vairāk pierādījumu un saņemt vairāk informācijas no visas ES, lai noskaidrotu, kā vislabāk iespējams risināt dažus plašākos jautājumus.

Lai varētu iezīmēt ceļu uz patiesu aprites ekonomiku, aicinām Eiropas Parlamentu, Padomi, Reģionu komiteju un ieinteresētās personas iesaistīties diskusijā un paust nostāju par konstatētajām problēmām.

Mērķis ir panākt, lai līdz šīs Komisijas pilnvaru beigām 2019. gadā solītās darbības jau ir pabeigtas un pamatotas ar pārliecinošiem pierādījumiem. Tāpēc izšķiroša nozīme darba sekmēšanā būs jaunuzsāktajiem pētījumiem, kā arī apspriešanās procesam, kurā aicinātas piedalīties visas ieinteresētās personas.

(1)

Tā tas varētu būt gadījumā, kad atgūtu materiālu ir paredzēts izmantot par jaunu materiālu, kas ir saskarē ar pārtiku.

(2)

Saskaņā ar CEPI informāciju, kas sniegta mērķorientētas apspriešanās laikā.

(3)

Sk., piemēram: https://chemicalwatch.com/7210/mineral-oils-health-scare-sparks-food-packaging-debate vai BEUC nostājas dokumentu (sk. 5. lpp.) https://www.anec.eu/images/Publications/position-papers/Sustainability/ANEC-PT-2017-CEG-017.pdf .

(4)

Avots: Zviedrijas EPA un Francijas sniegtā informācija. Pētījumi: Goodpoint, Information on Hazardous Substances in Waste, 2016 (angļu valodā) un Goodpoint, Information Transfer on Hazardous Substances, 2017 (angļu valodā).

(5)

Vielas, kas izraisa vēzi, mutācijas vai nelabvēlīgu ietekmi uz reproduktīvo funkciju.

(6)

Skatīt atsauci uz vairākiem EEB un BEUC pētījumiem, kas iesniegti kā ieguldījums apspriešanās laikā. Skatīt, piemēram, 4. lappusi http://eeb.org/publications/81/circular-economy/33789/pops-in-the-circular-economy.pdf .

(7)

Skatīt Eurometaux: https://www.eurometaux.eu/media/1634/eurometaux-response-chemicals-products-waste-interface-stakeholder-c.pdf un Eurelectric: http://www.eurelectric.org/media/340047/eurelectric-interface_consultation-final_07072017-2017-2430-0001-01-e.pdf .

(8)

 Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā; Direktīva 98/24/EK par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā; Direktīva 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā.