Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52018DC0010

    KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Par ES rīcību vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanai

    COM/2018/010 final

    Briselē, 18.1.2018

    COM(2018) 10 final

    KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

    Par ES rīcību vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanai

    {SWD(2018) 10 final}


    KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

    Par ES rīcību vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanai

    1.Ievads un pamatinformācija

    Šajā paziņojumā izklāstīts rīcības plāns, kura mērķis ir uzlabot atbilstību ES vides tiesību aktiem un vidisko pārvaldību. Rīcības plāns paredz, ka Komisija cieši sadarbosies ar dalībvalstīm un profesionāļiem, piemēram, inspektoriem, vides auditoriem, policijas darbiniekiem un prokuroriem, lai ieviestu pārdomātu un sadarbīgu atbilstības kultūru, kas nodrošinātu ES vidisko noteikumu ievērošanu tādās jomās kā rūpnieciskā ražošana, atkritumu apsaimniekošana un lauksaimniecība.

    ES jau ir pieņemts plašs labi izstrādātu vides tiesību aktu klāsts. Tomēr, kā uzsvērts Komisijas sagatavotajā Vides politikas īstenošanas pārskatā 1 , to īstenošanā nākas saskarties ar lielām grūtībām. Tās saistītas ar tādām ilgstošām vidiskām problēmām kā difūzais ūdens piesārņojums, slikta pilsētu gaisa kvalitāte, neapmierinoša atkritumu apstrāde un sugu un biotopu iznīkšana. Turklāt noziegumi pret vidi ir bieži izplatīti 2 , Komisijai tiek iesniegts liels skaits sūdzību 3 un Eiropas Parlamentam – liels skaits lūgumrakstu par vides jautājumiem. Lēš, ka tiesību aktu neizpilde katru gadu izmaksā aptuveni 50 miljardus euro 4 . Taču jauni tiesību akti nemaz nebūtu vajadzīgi, jo lielu labumu varētu dot jau esošo tiesību aktu labāka īstenošana.

    Lai to panāktu, cita starpā jānodrošina vidisko noteikumu ievērošana “uz vietas”, t. i., jāgādā par to, lai ražotāji, pakalpojumu sniedzēji, zemes īpašnieki un citas atbildīgās personas 5 savā darbībā izpildītu vidiskos pienākumus. Pienākumi var izpausties kā aizliegumi, vispārīgi saistoši noteikumi, atļaujas un citi pasākumi, kas ieviesti, lai aizsargātu vidi, sabiedrības veselību un apmierinātu sabiedrības ilgtermiņa vajadzības pēc resursiem.

    Daži no nesekmīgas īstenošanas cēloņiem ir vāji mehānismi, kas nenodrošina noteikumu izpildi un rezultatīvu pārvaldību nacionālā, reģionālā vai vietējā līmenī 6 . Tie ir arī viens no faktoriem, kas rada negodīgu konkurenci 7 un ekonomisku kaitējumu, piemēram, nodokļu ieņēmumu zaudējumu, kā arī iedragā sabiedrības uzticēšanos ES tiesību aktu efektivitātei.

    Šā paziņojuma mērķis ir stiprināt šādus mehānismus. Tas papildina paziņojumu “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” 8 , kurā Komisija izklāstījusi, kā tā pastiprinās savus centienus vispārēji nodrošināt ES tiesību aktu labāku piemērošanu, īstenošanu un izpildes panākšanu. 

    2.Nepieciešamība nodrošināt vidisko atbilstību

    Dalībvalstīm ir pienākums godprātīgi sadarboties ES mērķu sasniegšanā 9 . Tiesa no šā pienākuma ir atvasinājusi prasību dalībvalstu iestādēm novērst ES tiesību aktu pārkāpuma nelikumīgās sekas 10 un prasību, ka noteikumu izpildes panākšanai jābūt faktiskai, samērīgai un atturošai 11 . Tātad dalībvalstīm ir jāizveido piemēroti mehānismi, ar ko nodrošināma ES noteikto pienākumu izpilde.

    Neatbilstībai var būt dažādi iemesli; to vidū jāmin neskaidrība, noteikumu neizprašana vai neakceptēšana, investīciju trūkums, oportūnisms un noziedzība. Tās ietekme uz vidi, cilvēka veselību un ekonomiku ir atkarīga no pārkāpumu veida, apmēra un ilguma.

    Praksē atbilstības nodrošināšanas mehānismi nozīmē, ka dalībvalstis izmanto pasākumus, kas iedalās trīs plašās kategorijās (kopā sauktas par “vidiskās atbilstības nodrošināšanu”):

    ·atbilstības veicināšana atbildīgajām personām palīdz, izmantojot tādus līdzekļus kā vadlīnijas, “biežāk uzdotie jautājumi” un palīdzības dienesti;

    ·atbilstības uzraudzība, izmantojot vides inspekcijas un citas pārbaudes, identificē un raksturo atbildīgās personas rīcību un konstatē un novērtē jebkādas neatbilstības;

    ·līdzsekošana un izpildes panākšana, pamatojoties uz administratīvajām tiesībām, krimināltiesībām un civiltiesībām, aptur, novērš un soda neatbilstošu rīcību, panāk tās kompensēšanu un veicina atbilstību.

    Šādus pasākumus veic dažādas dalībvalstu iestādes. Struktūras, kam uzticēti inspekcijas uzdevumi, parasti veic regulāras vai ad hoc pārbaudes un veicina atbilstību. Smagu nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā liela nozīme ir policijai un prokuratūrai. Ar “vidiskās atbilstības nodrošināšanas ķēdi” var būt saistītas dažādas struktūras, jo inspektori, muitas un policijas darbinieki un prokurori sadarbojas pierādījumu vākšanā un kriminālvajāšanā. Vides auditori var pildīt būtisku lomu, izvērtējot vispārīgas neatbilstības problēmas vai konkrētu iestāžu sniegumu.

    Vidiskās atbilstības nodrošināšana mazina risku, ka dažas atbildīgās personas nepilda savus pienākumus un tādā veidā nelabvēlīgi ietekmē ūdens, gaisa, bioloģiskās daudzveidības, cilvēka veselības un ekonomikas stāvokli. Tās gaitā tiek novērtēti neatbilstības cēloņi un ietekmes un, lai ietekmētu atbildīgo personu rīcību, izmantotas pielāgojamas triju pasākumu kategoriju kombinācijas. Koncepcija 12 laika gaitā ir pilnveidojusies, pateicoties pieredzes apmaiņai ar ekspertiem, piemēram, dalībvalstu speciālistiem un praktiķu sadarbības tīkliem 13 .

    3.Problēmjautājumi

    Dalībvalsts iestādes, kas atbildīgas par vidiskās atbilstības nodrošināšanu, saskaras ar daudzām problēmām:

    ·ES vidiskie noteikumi par darbībām ar vidisku ietekmi ir plaši un daudzveidīgi,

    ·šie noteikumi attiecas uz visu dalībvalstu teritoriju – gan laukiem, gan pilsētām,

    ·pastāv atzītas problēmas, kas saistītas ar ūdens un gaisa piesārņojumu, atkritumu apglabāšanu un dabas degradāciju,

    ·jāņem vērā sabiedrības vēlmes,

    ·vidiskie noteikumi jāievēro lielam skaitam dažādu subjektu,

    ·var rasties ļoti dažādu veidu atbilstības problēmas,

    ·tās konstatēt un novērst nav viegli, jo īpaši tas sakāms par noziegumiem pret vidi.

    Šim sarakstam var pievienot arī spējas, jo atbildība bieži vien tiek uzlikta nelielām struktūrām ar ierobežotiem finansiālajiem resursiem, nelielu darbinieku skaitu vai specifisku zināšanu trūkumu 14 . Daudzās dalībvalstīs vides inspekciju budžets finanšu krīzes ietekmē ir palicis nemainīgs vai samazinājies. Ņemot vērā šīs problēmas, pat lielām, resursiem bagātām iestādēm var būt grūti patstāvīgi izveidot zināšanu bāzi par labākajiem veidiem, kā nodrošināt atbilstību.

    Problēmas, ar kurām saskaras šīs iestādes, ir radījušas pieprasījumu pēc dažāda veida atbalsta ES līmenī, un nu tāds ir izveidots. 1. tabulā ir apkopoti šie atbalsta veidi un norādītas to īpašās priekšrocības.

    1. tabula. Atbalsta veidi, kas paredzēti, lai nodrošinātu vidisko atbilstību, un to sagādātās priekšrocības

    Atbalsta veids

    Priekšrocības

    ES praktiķu sadarbības tīkli

    Dod praktiķiem iespēju apmainīties ar zināšanām un pieredzi un kopīgi izstrādāt dažus citus atbalsta veidus, kas iekļauti šajā tabulā

    Dalībvalsts vidiskās atbilstības nodrošināšanas sistēmu izvērtējums ES līmenī

    Dod iespēju salīdzināt un identificēt stiprās un vājās puses

    Vispārēji pieejami informācijas portāli par atbilstības nodrošināšanu

    Dod iespēju mācīties, dalīties ar labas prakses piemēriem un tos viegli salīdzināt, uzlabo pārredzamību un pārskatatbildību

    Mehānismi, kas veicina sadarbību, koordināciju, zināšanu un pieredzes kopīgošanu un kopdarbu visā ES un citu dalībvalstu un iestāžu palīdzību atbilstības nodrošināšanā

    Dod iespēju sadarbības ceļā panākt lielāku efektivitāti

    Dod iespēju mācīties no specializētām zināšanām, kas izstrādātas citur

    Savstarpējā atbilstība kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) satvarā

    Palīdz nodrošināt to, ka lauksaimnieki ievēro vidiskās prasības

    Informācija un norādījumi par labu praksi

    Dod iespēju mācīties no jau iegūtām zināšanām

    Samazina vajadzību izstrādāt labas prakses piemērus no nulles (efektivitātes ieguvumi)

    Apmācības programmas, mācību materiāli un norādījumi par prasmēm

    Dod iespēju attīstīt un uzturēt prasmes

    Piekļuve ES ģenerētiem datu avotiem, piemēram, satelītattēliem

    Paplašina iespējas faktiski nodrošināt atbilstību

    ES finansiālais atbalsts

    Palīdz atbilstības nodrošināšanas iestādēm labāk sasniegt mērķus

    Lai kopīgotu un pilnveidotu zināšanas par atbilstības nodrošināšanu, inspektori, policijas darbinieki, muitas amatpersonas, prokurori, tiesneši un auditori jau ir izveidojuši atsevišķus Eiropas līmeņa tīklus 15 . Šie un citi tīkli rāda pozitīvu piemēru par dažādiem tabulā apkopotiem atbalsta veidiem. Ņemot vērā to pašreizējos aptvēruma un darbības jomas ierobežojumus, šie piemēri rāda, kā ar Komisijas palīdzību var izdarīt vairāk, lai stiprinātu vidisko pārvaldību un uzlabotu atbilstību 16 .

    4.Rīcības pamatojums

    Komisija ir izskatījusi vairākus variantus, kā uzlabot vidiskās atbilstības nodrošināšanu, tostarp ar tiesību aktiem, un 2014. gadā tā sagatavoja lēmumu pieņemšanas palīglīdzekli – ietekmes novērtējuma ziņojuma projektu. Komisija secināja, ka vislabāko rezultātu vairākās prioritārās jomās jau īstermiņā, visticamāk, varēs sasniegt ar rīcības plānu, kas paredz mērķorientētus atbalsta pasākumus praktisku vajadzību risināšanai.

    Sagatavošanās posmā, kurš ietvēra apspriešanos ar dalībvalstīm un praktiķu sadarbības tīkliem 17 , apstiprinājās 1. tabulā apkopoto atbalsta veidu vērtība un kļuva skaidrs, kādā veidā tos var nostiprināt un papildināt ar jauniem rīkiem. Praktiķu sadarbības tīkli uzsvēra to, cik vērtīga ir lietpratības kopīgošana un lielāka darbības koordinēšana dalībvalstu starpā. Tie īpaši atzīmēja profesionālās apmācības un patiesas zināšanu kopīgošanas nozīmi. Apspriešanās laikā iezīmējās vairākas jomas, kurās ir ievērojams pieprasījums pēc labas prakses references materiāliem un jauniem rīkiem. Par īpašu uzmanību pelnošu tika nosaukta atkritumu joma un noziegumi pret dzīvo dabu. Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) 2014.–2020. gadā ar daudzveidīgiem savstarpēji papildinošiem politikas instrumentiem, tostarp ar savstarpējās atbilstības sistēmu, par prioritāru izvirza dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un klimata darbus. Šajā dokumentā izklāstītā iniciatīva – kā nacionālo atbilstības nodrošināšanas sistēmu uzlabošanas līdzeklis ar lauksaimniecisko darbību saistītajā ūdenssaimniecības aspektā – ir minēta jau Komisijas dienestu darba dokumentā “Lauksaimniecība un ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana Eiropas Savienībā” 18 . Līdzīgā veidā arī Komisijas “Rīcības plāns dabai, cilvēkam un ekonomikai” 19 atzīmē atbilstības stiprināšanas nepieciešamību 20 . Citi apspriešanās laikā skartie temati bija tehnoloģiju pienesums neatbilstības pamanīšanā un nozīmīgais iedzīvotāju ieguldījums, kurš ienāk ar valsts iestādēm adresētām sūdzībām un iesniegumiem. Vairāki esošie ES vides tiesību akti skaidri nosaka inspekciju vadlīniju vai metodisko norādījumu nozīmi 21 , un šī iespēja ir jāizmanto. Darbs pie pirmajiem ES vides politikas īstenošanas pārskata (EIR) ziņojumiem, kas adresēti individuālām dalībvalstīm, ir parādījis, kā Komisija atbilstības nodrošināšanas un citu publiskās pārvaldes aspektu ziņā var uzlabot atsauksmju sniegšanu dalībvalstīm. Visbeidzot, apspriešanās laikā iezīmējās vēlme pēc augsta līmeņa dialoga starp vidiskās atbilstības nodrošināšanas praktiķiem un vidiskās pārvaldības augstākā līmeņa vadītājiem.

    5.Rīcība

    Rīcības plāns sastāv no deviņām rīcībām (darbību kopumiem), kas risina sagatavošanās posmā apzinātās vajadzības. Šo rīcību kopsavilkums sniegts 2. tabulā 22 .

    2. tabula. Rīcības pārskats

    Nr.

    Rīcība

    Termiņš

    1

    Izmantojot salīdzinošo izvērtēšanu, kopīgas noteikumu izpildes panākšanas darbības, ar atbilstības nodrošināšanu saistītus iestāžu apmeklējumus un TAIEX-EIR Peer2Peer rīku 23 , uzlabot vidiskās atbilstības nodrošināšanas lietpratību visā ES

    2019

    2

    Apzināt vides inspektoru profesionālo prasmju un apmācības vajadzības un uzlabot sadarbību ar praktiķiem un citām struktūrām, kuras valsts un Eiropas līmenī veicina izcilību un gādā par atbilstības nodrošināšanas speciālistu apmācību

    2018

    3

    Sekmēt labas prakses, pamatinformācijas un references materiālu kopīgošanu, veicināt vidiskās atbilstības nodrošināšanas finansējuma iespēju radīšanu un izpētīt plašāka vides politikas īstenošanas portāla izveidošanas iespēju

    2019

    4

    Sagatavot labas prakses vadlīnijas par stratēģijām, kā apkarojami pret vidi izdarīti noziegumi un citi līdzīgi pārkāpumi, un īpašu uzmanību tajās veltīt atkritumiem un noziegumiem pret dzīvo dabu

    2019

    5

    Sagatavot vadlīnijas par labu vidiskās atbilstības nodrošināšanas praksi lauku apvidos (attiecībā uz zemi un ūdeni)

    2019

    6

    Sagatavot metodiskus norādījumus par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektu inspicēšanu 

    2018

    7

    Lai kopīgotu informāciju par labu praksi attiecībā uz efektīviem sūdzību izskatīšanas mehānismiem, kurus valstis izveidojušas ES vides tiesību aktu sakarībā, sagatavot labas prakses dokumentu par to, kā dalībvalstu līmenī notiek vidisko sūdzību izskatīšana un iedzīvotāju iesaistīšanās, tostarp ar pilsoniskās zinātnes starpniecību un kopdarbā ar dalībvalstīm

    2019

    8

    Izkopt ģeotelpisko izlūkdatu izmantošanas spēju un lietot tos atbilstības nodrošināšanai, kā arī sekmēt labas prakses projektus (piemēram, tādus, kuros izmanto Copernicus datus)

    2019

    9

    Novērtēt dalībvalstu izveidotās vidiskās atbilstības nodrošināšanas sistēmas kā daļu no plašāka pārvaldības novērtēšanas satvara un regulāri sniegt par tām atsauksmes, tostarp izmantojot vides politikas īstenošanas pārskatu

    2019

    6.Sadarbības stiprināšana

    No vienas puses, Komisijai kā Līgumu piemērošanas uzraudzītājai ir svarīga loma pilnīgas un pareizas ES vides tiesību aktu piemērošanas nodrošināšanā, kuru kontrolē Eiropas Savienības Tiesa. No otras puses, primārā atbildība par ES tiesību aktu pareizu īstenošanu gulstas uz dalībvalstīm. Rīcības plāns palīdzēs risināt iepriekš aprakstītos problēmjautājumus, ar kuriem dalībvalstis saskaras.

    Lai šis rīcības plāns nestu vēlamos rezultātus, dalībvalstis tiek aicinātas:

    ·sekmēt savu iestāžu līdzdalību ES līmeņa sadarbības tīklos;

    ·nodrošināt, lai labā prakse, jo īpaši tā, kurā izmanto riska novērtēšanas un pārredzamības pieeju, tiktu ieviesta un lai rīki, kas izstrādāti saskaņā ar rīcības plānu, tiktu izmantoti;

    ·sekmēt apmācību un profesionālo prasmju izkopšanu;

    ·nodrošināt pienācīga līmeņa sadarbību un koordināciju starp iestādēm, kuras izpilda atbilstības nodrošināšanas funkcijas;

    ·nodrošināt, lai visā to teritorijā atbilstības nodrošināšanai būtu iedalīti atbilstīgi cilvēkresursi un naudas līdzekļi.

    Lai īstenotu rīcības plāna vadību un veicinātu viedokļu apmaiņu ar dalībvalstu augstākā līmeņa vadītājiem par to, kā uzlabot ar atbilstību un pārvaldību saistītos īstenošanas aspektus, Komisija turklāt veido ekspertu grupu – Vidiskās atbilstības un pārvaldības forumu 24 . Konkrēti šajā forumā darbosies dalībvalstu un ES līmeņa praktiķu sadarbības tīklu pārstāvji. Piedalīties aicināti ir pārstāvji no Padomes, Parlamenta, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas. Komisija centīsies iesaistīt arī citas ieinteresētās personas, tostarp NVO un uzņēmēju organizācijas, un Vidiskās atbilstības un pārvaldības foruma pirmajā sanāksmē apspriedīs vislabākos veidus, kā tas būtu izdarāms.

    Rīcību īstenošana būs sadarbīgs process, kurā iesaistīsies ne tikai Vidiskās atbilstības un pārvaldības forums, bet arī praktiķu sadarbības tīkli. Lai veicinātu šo tīklu savstarpējo sadarbību, tiem tiks piedāvāta palīdzība. Komisija turpinās tos atbalstīt arī plašākā nozīmē.

    Taustāmus veidus, kādos atbalstīt dažādas atbilstības nodrošināšanas un pārvaldības darbības, spēj piedāvāt arī pašreizējie ES finansēšanas instrumenti, piemēram, LIFE 25 un Iekšējās drošības fonds 26 . Tāpēc dalībvalstis, praktiķu sadarbības tīkli un citas ieinteresētās personas tiek aicinātas tos izmantot pilnā apmērā.

    Kad Komisija izstrādās rīcības plānu, tā ņems vērā arī nozīmīgus ES vides tiesību aktu ārējos un globālos aspektus, kas ir saistīti ar ES dalību reģionāla un pasaules mēroga konvencijās. Tā piemēram, pasaules mēroga tirdzniecībai un piegādes ķēdēm ir saistība ar atkritumu apsaimniekošanu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Vidiskās atbilstības nodrošināšanai ir patiešām plaša nozīme pasaulē – līdzās citiem elementiem tā ir vajadzīga ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai. Tās nostiprināšana Eiropā palīdzēs Savienībai rādīt piemēru un būt par patiesu partneri starptautiskā līmenī.

    7.Uzraudzība un turpmāki pasākumi

    Rīcības plāns kalpos par pamatu 2018.–2019. gada pastāvīgajai darba programmai. Šo programmu 2019. gadā pārskatīs un pēc apspriešanās ar Vidiskās atbilstības un pārvaldības forumu vajadzības gadījumā papildinās ar jauniem darbību kopumiem.

    Paredzētais novērtēšanas satvars (rīcība Nr. 9) radīs pamatu, kurš ļaus noskaidrot, kā dalībvalstīs noris vidiskās atbilstības nodrošināšana un publiskā pārvalde, nodrošinās turpināmību, izmantojot vides politikas īstenošanas pārskatus, un līdz pirmās darba programmas termiņa beigām ļaus novērtēt, vai šajā jomā būs vajadzīgas vēl kādas iniciatīvas.

    8.Secinājumi

    Rīcības plāns ir atbilde uz praktiska atbalsta pieprasījumu no praktiķiem, kuri visā ES strādā, lai palīdzētu uzlabot vidiskās atbilstības nodrošināšanu un vidisko pārvaldību. Papildus jau minētajām konkrētajām priekšrocībām plāns turklāt palīdzēs kopīgi izveidot konsekventāku ES pieeju vidiskās atbilstības un pārvaldības problēmjautājumu risināšanā. Rezultātā praktiķiem vajadzētu spēt: stingrāk vērsties pret vidisko noteikumu pārkāpumiem un negodīgu konkurenci, kā arī to nodarīto kaitējumu; labāk palīdzēt atbildīgajām personām pildīt to pienākumus; izpelnīties lielāku sabiedrības uzticēšanos atbilstības nodrošināšanas ziņā un, visbeidzot, labāk aizsargāt Eiropas kopīgo mantojumu.

    (1)       http://ec.europa.eu/environment/eir/country-reports/index_en.htm .
    (2)      ESAO, ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC), ANO Vides programmas (UNEP) un Interpola kombinētās aplēses par visu pret vidi izdarīto noziegumu monetāro vērtību liecina, ka tā ir ceturtā lielākā starptautisko noziegumu kategorija.
    (3)      Gadā aptuveni seši simti.
    (4)   http://ec.europa.eu/environment/enveco/economics_policy/pdf/report_sept2011.pdf . Pie izmaksu elementiem cita starpā pieder ar vidi un veselību saistītas izmaksas, “zaļajās” nozarēs nerealizētās priekšrocības, tirgus izkropļojumi un nozaru administratīvās izmaksas.
    (5)      T. i., fiziskas vai juridiskas personas, tostarp publiskā sektora iestādes, kam, veicot darbības, kuras ietver emisijas vidē vai citu fizisku ietekmi uz vidi, ir jāievēro no ES vides tiesību aktiem izrietoši pienākumi.
    (6)      “ES vides politikas īstenošanas pārskats – kopīgas problēmas un kā apvienot centienus, lai gūtu labākus rezultātus” (COM(2017) 63).
    (7)      Par to jau ir brīdinājuši likumīgie atkritumu apsaimniekotāji, jo nelikumīgi atkritumu apsaimniekotāji tos var pārspēt, piemēram, tāpēc, ka atkritumus apglabā nelegālos poligonos.
    (8)      2017/C 18/02.
    (9)      Sk. Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu.
    (10)      Sk., piemēram, lietu C-201/02 Wells, EU:2004:12, 64. un 65. punkts.
    (11)      Sk., piemēram, lietu 68/88 Komisija / Grieķija, [1989] Recueil 2965, 23. un 24. punkts.
    (12)      Sīkāka informācija ir izklāstīta šim paziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā SWD(2018)10.
    (13) Sk., piemēram, vidiskās atbilstības nodrošināšanas pamatprincipus “Make it Work”: http://minisites.ieep.eu/work-areas/environmental-governance/better-regulation/make-it-work/subjects/2015/08/compliance-assurance .
    (14)      Sk., piemēram, ES vides tiesību aktu īstenošanas un izpildes tīkla (IMPEL) ziņojumu par īstenošanas grūtībām: https://www.impel.eu/impel-study-confirms-that-significant-challenges-remain-in-implementing-eu-environmental-law/ . Atjaunināts ziņojums apstiprina un papildina līdzšinējos secinājumus.
    (15)      Inspektori ir pārstāvēti ES vides tiesību aktu īstenošanas un izpildes tīklā (IMPEL). Policijas darbinieki ir pārstāvēti EnviCrimeNet, prokurori – Eiropas prokuroru tīklā vides tiesībaizsardzībai (ENPE), tiesneši – ES tiesnešu forumā vides tiesībaizsardzībai (EUFJE) un vides auditori – specializētā darba grupā vides audita jautājumos, kas ietilpst Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijā (EUROSAI).
    (16)      Sk. IMPEL nostājas dokumentu par vidiskās atbilstības nodrošināšanu: https://www.impel.eu/position-paper-on-environmental-compliance-assurance/ . Līdzīgu nostājas dokumentu ir iesniegusi arī ENPE.
    (17)      Sk., piemēram, kopsavilkumu par ieinteresēto personu 2017. gada 31.janvāra konferenci un 2017. gada 20. marta darbsemināru; pieejami http://ec.europa.eu/environment/legal/law/inspections.htm.  
    (18)      SWD(2017)153, final, 28.4.2017.
    (19)      COM(2017) 198 final un SWD(2017) 139 final.
    (20)      Sk. B prioritāti par politiskās atbildības vairošanu un noteikumu ievērošanas stiprināšanu.
    (21)      Sk. 22. panta 1. punkta d) apakšpunktu Direktīvā 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK (OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp.) un 23. panta 4. punktu Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
    (22)      Sīkākas ziņas – pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā SWD(2018)10.
    (23)       http://ec.europa.eu/environment/eir/p2p/index_en.htm.  
    (24)      C(2018)10.
    (25)      Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1293/2013 par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).
    (26)      Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 513/2014, ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI (OV L 150, 20.5.2014., 93. lpp.).
    Top