Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52018AR0617

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “ES civilās aizsardzības mehānisma pārskatīšana”

COR 2018/00617

OV C 361, 5.10.2018, p. 37–45 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

5.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 361/37

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “ES civilās aizsardzības mehānisma pārskatīšana”

(2018/C 361/07)

Ziņotājs:

Adam BANASZAK (PL/ECR), Kujāvijas-Pomožes vojevodistes seimika priekšsēdētāja vietnieks

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

COM(2017) 772 final/2

Komisijas paziņojums Eiropas parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai “Nostiprināt ES katastrofu pārvarēšanu: rescEU – solidaritāte un atbildība”

COM(2017) 773 final

I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lēmumu Nr. 1313/2013/ES groza šādi:

Lēmumu Nr. 1313/2013/ES groza šādi:

1)

lēmuma 3. pantu groza šādi:

1)

lēmuma 3. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

a)

panta 1. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

 

“e)

vairāk izmantot zinātnes atziņas katastrofu jomā un veicināt to pieejamību.”;

 

“e)

vairāk izmantot zinātnes atziņas katastrofu jomā un veicināt to pieejamību.”;

b)

panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

b)

panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

 

“a)

katastrofu novēršanas regulējuma īstenošanā gūtos panākumus: kurus nosaka pēc to dalībvalstu skaita, kuras ir darījušas pieejamus Komisijai 6. pantā minētos savus riska novērtējumus, riska pārvaldības spēju izvērtējumu un katastrofu pārvaldības plānošanas kopsavilkumu;”;

 

“a)

katastrofu novēršanas regulējuma īstenošanā gūtos panākumus: kurus nosaka pēc to dalībvalstu skaita, kuras ir darījušas pieejamus Komisijai 6. pantā minētos savus riska novērtējumus, riska pārvaldības spēju izvērtējumu un katastrofu pārvaldības plānošanas kopsavilkumu;”;

 

c)

aiz 2. punkta pievieno šādu 3. punktu:

“3.     Savienības mehānismā liela nozīme ir piešķirta noturības palielināšanai pret katastrofām, piemēram, plūdiem, seismisku apdraudējumu un dabas ugunsgrēku riskiem, izmantojot iespēju rīkot apmācības ar vietējām reaģēšanas vienībām, tostarp brīvprātīgo grupām.”

1. panta 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

lēmuma 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

lēmuma 5. panta 1. punktā veic šādas izmaiņas:

 

a)

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

veic darbības, lai uzlabotu zināšanu bāzi par katastrofu riskiem un sekmētu zināšanu, zinātnisko pētījumu rezultātu, paraugprakses un informācijas apmaiņu, tostarp dalībvalstu starpā, kurām ir kopīgi riski;”;

 

“a)

veic darbības, lai uzlabotu zināšanu bāzi par katastrofu riskiem un sekmētu zināšanu, zinātnisko pētījumu rezultātu, paraugprakses un informācijas apmaiņu, tostarp dalībvalstu starpā, kurām ir kopīgi riski , kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību starpā ;”;

 

b)

panta 1. punktā aiz f) apakšpunkta pievieno šādu jaunu apakšpunktu:

“g)

līdz 2018. gada 31. decembrim izstrādā pamatnostādnes un rīcības kritērijus attiecībā uz dzīvojamā fonda un infrastruktūras seismiskās drošības uzlabošanu;”;

 

c)

panta 1. punkta h) apakšpunktu groza šādi:

“h)

aicina izmantot dažādus Savienības fondus, kas paredzēti, lai palīdzētu ilgtspējīgi novērst katastrofas, un sniegt viegli pieejamu informāciju gan tiešsaistē, gan drukātā veidā – Komisijas birojos dalībvalstīs – par to, kā piekļūt šādām finansējuma iespējām;” ;

Pamatojums

Bieži vien vietējām vai reģionālajām pašvaldībām ir vairāk zināšanu par katastrofu riskiem nekā valsts iestādēm.

Ir nepieciešamas mūsdienīgas un viendabīgas tehniskās normas, kas līdztekus eirokodiem ļautu noteikt seismiskās nestabilitātes klasifikāciju un prioritāros kritērijus. Piemērošanas pamatnostādnes ļauj uzlabot gan pašreizējo ēku izturību pret zemestrīcēm, gan energoefektivitāti.

1. panta 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(4)

lēmuma 6. pantu groza šādi:

(4)

lēmuma 6. pantu groza šādi:

a)

šā panta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

a)

šā panta a), b) un d) apakšpunkt u aizstāj ar šādiem:

 

“a)

līdz 2018. gada 22. decembrim un turpmāk ik pēc trim gadiem izstrādā riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī un dara Komisijai tos pieejamus ;

 

“a)

konsultējoties ar attiecīgajām vietējām un reģionālajām pašvaldībām un saskaņā ar Sendai Katastrofu riska mazināšanas pamatprogrammu , izstrādā riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī . No riska novērtējumiem atlasīta informācija, kura ir būtiska Mehānisma pienācīgai darbībai, būtu jādara pieejama Komisijai līdz 2018. gada 22. decembrim un turpmāk ik pēc trim gadiem ;

 

b)

attīsta un pilnveido savu katastrofu riska pārvaldības plānošanu valsts vai attiecīgā vietējā līmenī, pamatojoties uz a) punktā minētajiem riska novērtējumiem un ņemot vērā c) punktā minēto savu riska pārvaldības spēju izvērtējumu un 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pārskatu par riskiem.”;

 

b)

attīsta un pilnveido savu katastrofu riska pārvaldības plānošanu valsts vai attiecīgā vietējā līmenī, pamatojoties uz a) punktā minētajiem riska novērtējumiem un ņemot vērā c) punktā minēto savu riska pārvaldības spēju izvērtējumu un 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pārskatu par riskiem.”;

 

 

“d)

brīvprātīgi iesaistās salīdzinošajās izvērtēšanās par risku pārvaldības spēju novērtējumu un organizē spriedzes testus, lai risinātu krīzes situācijas.” ;

b)

pievieno šādu otro un trešo daļu:

b)

pievieno šādu otro un trešo daļu:

 

“Līdz 2019. gada 31. janvārim un turpmāk ik pēc trim gadiem Komisijai iesniedz riska pārvaldības plānošanas būtisko elementu kopsavilkumu, tostarp informāciju par izvēlētajiem novēršanas un sagatavotības pasākumiem. Turklāt Komisija var prasīt dalībvalstīm iesniegt konkrētus novēršanas un sagatavotības plānus , kas aptver gan īstermiņa, gan ilgtermiņa centienus. Jebkāda ex ante priekšnoteikumu mehānisma ietvaros, kas nākotnē tiktu paredzēts saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Savienība pienācīgi ņem vērā panākumus, kurus dalībvalstis guvušas katastrofu novēršanas un sagatavotības jomā;”;

 

“Līdz 2019. gada 31. janvārim un turpmāk ik pēc trim gadiem Komisijai iesniedz riska pārvaldības plānošanas būtisko elementu kopsavilkumu, tostarp informāciju par izvēlētajiem novēršanas un sagatavotības pasākumiem. Turklāt Komisija var prasīt dalībvalstīm iesniegt novēršanas un sagatavotības plānus, kur ir ievēroti LESD 346. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumi par tādas informācijas neizpaušanu, kura varētu apdraudēt būtiskas dalībvalstu drošības intereses, un sniegs tām pamatnostādnes, lai sagatavotu šādus plānus , kas aptver gan īstermiņa, gan ilgtermiņa centienus. Jebkāda ex ante priekšnoteikumu mehānisma ietvaros, kas nākotnē tiktu paredzēts saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Savienība pienācīgi ņem vērā panākumus, kurus dalībvalstis guvušas katastrofu novēršanas un sagatavotības jomā;”;

 

“Komisija var arī izveidot īpašus apspriešanās mehānismus, lai uzlabotu pienācīgu novēršanas un sagatavotības plānošanu un koordināciju starp dalībvalstīm, kuras var skart līdzīga veida katastrofas.”;

 

“Komisija var arī izveidot īpašus apspriešanās mehānismus, lai uzlabotu pienācīgu novēršanas un sagatavotības plānošanu un koordināciju starp dalībvalstīm – tostarp reģionālā un vietējā līmenī – , kuras var skart līdzīga veida katastrofas.”;

Pamatojums

Jānodrošina, ka riska novērtējumus nesagatavo lejupēji, t. i., apejot vietējās/reģionālās pašvaldības. Vietējām pašvaldībām var būt vairāk informācijas par riskiem konkrētā teritorijā, un šo pašvaldību pārstāvji ir aktīvi jāiesaista riska novērtējumu sagatavošanā.

1. panta 4.a punkts – pievieno jaunu punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

—

Lēmuma 8. panta a) apakšpunktu groza šādi:

“Komisija veic šādas darbības sagatavotības jomā:

a)

vada ERCC, koordinējot pasākumus ar attiecīgajām izveidotajām valsts, kā arī vietējām un reģionālajām iestādēm;”

Pamatojums

Svarīgi nodrošināt un garantēt, ka, vadot ERCC, pasākumus koordinē ar attiecīgajām valsts un reģionālajām iestādēm, lai novērstu paralēlu struktūru vai neskaidru izvietošanas procedūru izmantošanu Eiropas līmenī.

1. panta 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

7.   Reaģēšanas spējas, ko dalībvalstis dara pieejamas Eiropas civilās aizsardzības rezervei, ir pieejamas Savienības mehānisma ietvaros veicamajām ārkārtas reaģēšanas operācijām pēc tam, kad ar ERCC starpniecību saņemts palīdzības pieprasījums , ja vien dalībvalstis nesaskaras ar ārkārtas situāciju, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi .

7.   Reaģēšanas spējas, ko dalībvalstis dara pieejamas Eiropas civilās aizsardzības rezervei, jādara pieejamas Savienības mehānisma ietvaros veicamajām ārkārtas reaģēšanas operācijām pēc tam, kad ar ERCC starpniecību saņemts palīdzības pieprasījums , un pamatojoties uz nosūtošās valsts lēmumu .

Pamatojums

Tā kā nav iespējams noteikt, kādā situācijā – raugoties gan no nosūtošās, gan pieprasītājas dalībvalsts skatupunkta – būs vajadzīga palīdzība, ir jāatstāj nosūtošās un palīdzību pieprasošās dalībvalsts ziņā pieņemt lēmumu par to, vai palīdzība patiešām tiek sniegta.

1. panta 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(9)

lēmuma 13. panta virsrakstu un 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

(9)

lēmuma 13. panta virsrakstu un 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

 

“Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkls

 

“Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkls

 

1.   Komisija izveido attiecīgo civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības dalībnieku un iestāžu tīklu, kas kopā ar Komisiju veido Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīklu.

 

1.   Komisija izveido attiecīgo civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības dalībnieku, iestāžu , kā arī brīvprātīgo un kopienas nozares organizāciju tīklu, kas kopā ar Komisiju veido Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīklu.

 

Tīkls, vajadzības gadījumā cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem zināšanu centriem, veic šādus uzdevumus mācību, praktisko nodarbību, gūto atziņu un zināšanu izplatīšanas jomā:”;

 

Tīkls, vajadzības gadījumā cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem zināšanu centriem, veic šādus uzdevumus mācību, praktisko nodarbību, gūto atziņu un zināšanu izplatīšanas jomā:”;

Pamatojums

Brīvprātīgajiem un kopienas nozarei var būt nozīmīga loma, lai nodrošinātu noturību pēc katastrofas, tomēr nereti tās loma netiek novērtēta pietiekami augstu.

1. panta 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(10)

lēmuma 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(10)

lēmuma 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

 

“1.   Ja Savienībā notiek katastrofa vai pastāv katastrofas draudi, skartā dalībvalsts var prasīt palīdzību ar ERCC starpniecību. Šāds pieprasījums ir pēc iespējas precīzs. Palīdzības pieprasījums beidzas ne vēlāk kā pēc 90 dienām, ja vien ERCC netiek iesniegti jauni elementi, kas pamato nepieciešamību sniegt turpmāku vai papildu palīdzību.”;

 

“1.   Ja Savienībā notiek katastrofa vai pastāv katastrofas draudi, skartā dalībvalsts var prasīt palīdzību ar ERCC starpniecību. Šāds pieprasījums ir pēc iespējas precīzs, un tajā ir iekļauta vismaz šāda informācija:

 

 

a)

liela mēroga katastrofas veids;

b)

katastrofas skartā teritorija, kā arī iespējamā teritorija, ko apdraud šī katastrofa;

c)

finanšu līdzekļi, laika patēriņš un materiālie resursi, kas nepieciešami draudošas vai notiekošas katastrofas seku likvidēšanai .

 

 

Palīdzības pieprasījums beidzas ne vēlāk kā pēc 90 dienām, ja vien ERCC netiek iesniegti jauni elementi, kas pamato nepieciešamību sniegt turpmāku vai papildu palīdzību.”;

Pamatojums

Precīzāka informācija, ko sniedz dalībvalstis liela mēroga katastrofas gadījumā, minētā mehānisma ietvaros dotu iespēju veikt efektīvākus, mērķtiecīgākus un rentablākus pasākumus, turklāt ļaujot ātrāk sasniegt vēlamos mērķus, kas ir ļoti svarīgs aspekts reaģēšanā uz katastrofām.

1. panta 11.a punkts – jauns punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

—

(11)

lēmuma 16. panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“nekavējoties un, ja iespējams, sadarbībā ar skarto valsti un attiecīgā gadījumā ar reģionālajiem un vietējiem kontaktpunktiem izsaka ieteikumus, kuru pamatā ir vajadzības uz vietas un attiecīgi iepriekš izstrādāti plāni, aicina dalībvalstis izvietot specifiskas spējas un atvieglo nepieciešamās palīdzības koordināciju;”;

Pamatojums

Tiešs kontakts ar reģionālajiem un vietējiem kontaktpunktiem var labvēlīgi ietekmēt gan to, ka saīsināsies laiks ieteikumu sniegšanai, gan to, cik izvērsta būs informācija. Tas jo īpaši attiecas uz lielām katastrofām, kuru laikā valsts iestādēm ir ierobežota spēja ātri reaģēt.

1. panta 14. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(14)

lēmuma 21. pantu groza šādi:

(14)

lēmuma 21. pantu groza šādi:

a)

šā panta 1. punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“j)

rescEU izveide, pārvaldība un uzturēšana saskaņā ar 12. pantu;”;

a)

šā panta 1. punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“j)

rescEU izveide, pārvaldība un uzturēšana saskaņā ar 12. pantu;”;

(..)

 

 

b)

punktā iekļauj n) un o) apakšpunktu:

“n)

atbalsts konsultācijām un darbsemināriem, kas paredzēti vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī citām nozīmīgām organizācijām nolūkā integrēt politikas virzienus/programmas un finanšu instrumentus, kuru īstenošanu varētu palīdzēt novērst un ierobežot meteoroloģisko parādību un katastrofu sekas;

o)

atbalsts spriedzes testiem un to reaģēšanas spēju sertifikācijas procesam, ko dalībvalstis nodrošina Eiropas Civilās aizsardzības rezervei.”

(..)

Pamatojums

Katastrofu novēršanai ir mazākas izmaksas nekā tam, lai atjaunotu katastrofu radītos postījumus. Tāpēc ir pamatoti integrēt pasākumus, kuru rezultātā tiktu gūti ieguldījumi, ar ko tieši vai netieši samazina katastrofu risku vai palīdz samazināt to radītās sekas.

II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

 piekrīt, ka nesen pieredzētās plaša mēroga katastrofas ir parādījušas ES Civilās aizsardzības mehānisma ierobežotās iespējas; tomēr uzsver – lai gan mehānisms ir jāreformē, galvenā uzmanība tomēr joprojām jāpievērš tam, lai nodrošinātu noturību pret katastrofām. Problēmas cēloņus nevarēs novērst ar to vien, ka laikā, kad pieaug katastrofu biežums un intensitāte, galvenā uzmanība tiek pievērsta reaģēšanai katastrofu gadījumā. Eiropas Savienības līmenī gan visos ES politikas virzienos, gan fondos ir jāintegrē tādi principi kā noturība pret katastrofām un labāka atjaunotne. Komiteja atkārtoti uzsver, ka noturība pret katastrofām kā princips ir jāuzskata arī par ES ieguldījumu politikas stūrakmeni, lai publiskie līdzekļi palīdzētu kopienām kļūt izturīgākām pret katastrofu negatīvo ietekmi un lai iedzīvotāju dzīvību nepakļautu riskam (1);

2.

 norāda, ka atbilstoši Eirobarometra 2017. gada maija apsekojuma rezultātiem sabiedrība atbalsta to, ka ES palīdz koordinēt reaģēšanu katastrofu gadījumā dalībvalstīs (īstenojot savu lomu civilās aizsardzības jomā);

3.

 atzīmē, ka Komisijas priekšlikums un paziņojums ir uzskatāms par Eiropas Komisijas soli uz priekšu virzībā uz tiesību aktu vēl lielāku vienkāršošanu un racionalizēšanu;

4.

 piekrīt Komisijas secinājumam, ka klimata pārmaiņas palielina dabas katastrofu risku; tāpēc aicina ES iestādes nodrošināt, ka ES pasākumi klimata jomā ir galvenokārt vērsti uz katastrofu riska mazināšanu un pret katastrofām noturīgākas Eiropas veidošanu, īstenojot vietējās sabiedrības virzītu vairāklīmeņu pārvaldības pieeju uz vietas;

5.

 atzīmē, ka Komisijas priekšlikumā liela uzmanība ir veltīta reaģēšanai un ka daudzu mehānisma aktivizēšanas gadījumu pamatā ir dabas katastrofu cikliskums. Tāpēc uz dalībvalstīm būtu jāizdara spiediens veikt atbilstošus preventīvus pasākumus, lai tās pietiekamā apmērā saglabātu nacionālās spējas;

6.

 uzsver, ka ir svarīgi Komisijas priekšlikumus saskaņot ar Sendai Katastrofu riska mazināšanas pamatprogrammu, lai nodrošinātu kopīgas iniciatīvas, stiprinātu atbalstu spējām un izvairītos no dublēšanās, jo īpaši saistībā ar valstu un vietējo stratēģiju dabas katastrofu riska mazināšanai izstrādi;

7.

 norāda, ka Savienības civilās aizsardzības mehānisma pilnveidošana ir neatņemama to pasākumu daļa, kas vērsti uz klimata pārmaiņu radīto seku novēršanu. Uzsver, ka ir jānodrošina lielāka sinerģija starp tīkliem, kas paredzēti klimata pārmaiņu risināšanai, un tīkliem, kuri vērsti uz noturības pret katastrofām veicināšanu. Uzsver, ka ir jānodrošina ciešāka sinerģija starp Pilsētas mēru klimata un enerģētikas paktu un ANO Katastrofu riska mazināšanas biroja īstenoto kampaņu “Padarīt pilsētas izturētspējīgas”.

Vietējo un reģionālo pašvaldību nozīme

8.

 piekrīt, ka civilā aizsardzība ir jāstiprina, ņemot vērā katastrofu tendences (gan ar laikapstākļiem, gan iekšējo drošību saistītās); tomēr uzsver, ka to vislabāk nodrošināt, īstenojot spēcīgāku teritoriālo pieeju, kas ir orientēta uz vietējo sabiedrību. Īstenojot pasākumus ES līmenī, galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai koordinētu un atbalstītu gan dalībvalstu, gan to vietējo un reģionālo pašvaldību īstenotos pasākumus. Uzsver, ka ar vietējās sabiedrības īstenotiem pasākumiem var visātrāk un visefektīvāk ierobežot katastrofu radīto kaitējumu;

9.

 aicina Komisiju un dalībvalstis iesaistīt arī vietējās un reģionālās pašvaldības plānoto ieguldījumu pārbaudīšanā visās attiecīgajās programmās, kā arī pārrunās par iespējamajām izmaiņām;

10.

 uzsver, ka risku novērtēšanas un risku pārvaldības plānošanas noteikumi, piemēram, civilās aizsardzības tiesību aktos vai ES plūdu direktīvā paredzētie, ir jāizstrādā partnerībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Norāda, ka daudzos gadījumos vietējam un reģionālajam pārvaldības līmenim ir plašākas zināšanas par riskiem nekā valsts pārvaldei. Aicina izstrādāt rīcības kodeksu vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai minēto plānu izstrādē. Tāpat uzsver, ka ir jāapmainās ar paraugpraksi vietējā, reģionālā un valsts pārvaldes līmenī;

11.

 atkārtoti norāda (2), ka ir jāizstrādā risku pārvaldības plānu sistēma, ko dalībvalstis var pēc tam izmantot pamatnostādņu vietā. Tas veicinātu arī to satura salīdzināmību; norāda, ka ES sistēma atbilstu subsidiaritātes principam; uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jādod iespēja izstrādāt pašām savus riska pārvaldības plānus, bet ES sistēma, kas palīdzētu sniegt norādījumus, neapšaubāmi būtu lietderīga;

12.

 ierosina Eiropas Komisijai vadīt Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru (ERCC) sadarbībā ar to dalībvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras piedalās Savienības civilās aizsardzības mehānismā;

13.

 akcentē, ka vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī brīvprātīgie un vietējā sabiedrība ir jāiesaista jaunizveidotajā ES civilās aizsardzības zinātības tīklā;

14.

 aicina Komisiju partnerībā ar valsts, reģionālajām un vietējām varas iestādēm izstrādāt sagatavotības katastrofām stratēģiju, kas aptvertu apmācību un treniņu programmu, un citus elementus, piemēram, Savienības civilās aizsardzības mehānisma uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ekspertu apmaiņas programmu un riska scenāriju izstrādi;

15.

 norāda, ka reģionālie un vietējie dalībnieki ir pienācīgi jāinformē par Savienības mehānismu, lai pilnveidotu risku pārvaldību ne tikai pārrobežu mērogā, bet arī Eiropas, valstu, reģionālo un vietējo pašvaldību starpā;

16.

 uzsver, ka ir svarīgi rīkot valsts un vietēja mēroga informatīvās kampaņas, izplatot informāciju par Savienības mehānismu, kā arī vietēja un reģionāla mēroga riskiem, kuri ir identificēti attiecīgajos vietējā un reģionālā mēroga risku novērtēšanas dokumentos; atkārtoti norāda, ka šādas informatīvās kampaņas ir jāīsteno arī skolās.

17.

 atbalsta to, ka tiek aicināts saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1288/2013 par Erasmus+ izveidi minētajiem noteikumiem un principiem radīt jaunu Erasmus programmu civilās aizsardzības jomā (3). Šādā jaunā programmā būtu jāiekļauj starptautiskā dimensija, un jābūt iespējai tajā piedalīties ne tikai valsts, bet arī reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvjiem;

Finansēšanas iespējas

18.

 aicina Komisiju, Padomi un Parlamentu pastiprināt centienus nodrošināt ciešāku saskaņotību ar citiem ES instrumentiem attiecībā uz katastrofu risku novēršanu un pārvaldību. Tas darāms, ne tikai izveidojot saikni starp Savienības mehānismu un kohēzijas, lauku attīstības, veselības aizsardzības un pētniecības politiku un mudinot integrēt šos pasākumus vides politikā, bet arī noskaidrojot, kādā veidā minēto saikni varētu stiprināt jaunajā daudzgadu finanšu shēmā un noteikumos, ar kuriem regulē līdzekļu izmantošanu;

19.

 ņem vērā, ka Komisija apsver iespēju paredzēt ex ante nosacījumus risku novērtējuma un risku pārvaldības plānošanas izmantošanai pēc 2020. gada gan Kohēzijas fonda, gan Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai ietvaros; uzsver, ka ex ante nosacījumi, ja to pamatā ir tikai risku novērtējums un risku pārvaldības plānošana, nepalīdzēs nodrošināt noturību pret katastrofām. Noturība pret katastrofām ir jāizvirza par kritēriju noteikumos, ar kuriem regulē fondu izmantošanu, un šis kritērijs būtu jāizpilda katrā ES finansētajā projektā;

20.

 atzinīgi vērtē mērķi nodrošināt zinātnisko atziņu plašāku pieejamību, kā arī to, ka, veicot un īstenojot profilakses pasākumus, vairāk uzticas zinātniskās izpētes rezultātiem. Uzsver, ka ir jāsadarbojas ar privāto sektoru, lai īstenotu atklāto datu politiku un nodrošinātu, ka komerciālās intereses nekļūst svarīgākas par sabiedrības drošību un labklājību;

21.

 uzsver, ka vietējie iedzīvotāji ir jāmudina plānot, kā sev palīdzēt, jo nereti paiet ilgs laiks, līdz ierodas palīdzība no citurienes. Tāpēc aicina nodrošināt, ka ES rīcības jomā galvenā uzmanība tiek pievērsta tehniskās palīdzības sniegšanai apmācības jomā, tādējādi uzlabojot vietējo iedzīvotāju spējas palīdzēt sev pašiem, ļaujot viņiem būt labāk sagatavotiem reaģēt pirmajā brīdī un apturēt katastrofu. Lai apturētu katastrofas un samazinātu nāves gadījumu skaitu krīzes laikā un pēc tās, ir jānodrošina īpašas mācības un izglītojoši pasākumi tiem, kuri darbojas sabiedrības drošības jomā, piemēram, kopienu līderiem, sociālajiem un veselības aprūpes darbiniekiem, kā arī glābšanas dienestu darbiniekiem un ugunsdzēsējiem (4);

22.

 atkārtoti norāda, ka privātajam sektoram ir būtiska loma, lai nodrošinātu noturību pret katastrofām un dotu iespēju efektīvi un savlaicīgi atjaunot katastrofu radītos postījumus. Piemēram, privātā apdrošināšana ir būtisks faktors, kas mudina rīkoties apdomīgi, kā arī veicina risku apzināšanos un sekmē atgūšanos pēc katastrofas (5).

Īpaša ES resursu rezerve – rescEU

23.

 ņem vērā priekšlikumu izveidot atsevišķu īpašu resursu rezervi – rescEU –, kas papildinātu dalībvalstu reaģēšanas iespējas un pastiprinātu kolektīvās spējas reaģēt katastrofas gadījumā. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu rescEU nākotnē būs svarīgs reaģēšanas instruments, īpaši attiecībā uz pārrobežu īstenošanu. Tomēr Komiteja ir norūpējusies par to, ka Komisijas priekšlikumam nav pievienots ietekmes novērtējums, un tāpēc Komisija nespēj nodrošināt alternatīvus risinājumus. Lai nodrošinātu subsidiaritātes ievērošanu, rescEU mērķis un uzdevums ir jārealizē tādā veidā, kas saglabā galveno atbildību dalībvalstu līmenī, vienlaikus veicinot mijiedarbības pieaugumu starp krīzes piemeklētajām dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Lai reaģēšana būtu tūlītēja un efektīva, izšķiroša nozīme ir augsti kvalificētām un labi aprīkotām vietējām vienībām, kā arī vietējā līmeņa brīvprātīgo grupām. Dalībvalstīm jānodrošina atbilstošs finansiālais atbalsts valsts reaģēšanas vienībām; uzsver, ka galvenā uzmanība tomēr joprojām ir jāpievērš noturības pret katastrofām veidošanai, lai mazinātu katastrofu risku un līdz minimumam samazinātu to radīto kaitējumu;

24.

 atzinīgi vērtē to, ka tiek vienkāršota pašreizējā sistēma, ieviešot vienotu līdzfinansēšanas likmi (75 %) pielāgošanas, remonta, transporta un darbības izmaksām attiecībā uz resursiem Eiropas Civilās aizsardzības rezervē; tāpat atzinīgi vērtē lēmumu atvieglot finanšu slogu iesaistītajām valstīm, nosakot lielākas attaisnotās izmaksas un līdzfinansēšanas likmi 75 % apmērā, vienlaikus uzsverot, ka ar jauno rezervi dalībvalstis jāatbalsta, nevis tās jāatbrīvo no atbildības izvērst savas glābšanas spējas;

25.

 atzīmē, ka ierosinātā rescEU rezerves konfigurācija ietver resursus, kuri pietiekamā apjomā jau ir bijuši piešķirti brīvprātīgajai rezervei; tāpēc atbalsta to, ka Komisijai tiek saglabāta iespēja, vienojoties ar dalībvalstīm, pārstrukturēt rescEU rezervi, lai pilnībā novērstu konstatētos veiktspējas trūkumus;

26.

 ierosina, ka dalībvalstu publisko iestāžu un privātā sektora struktūru līdzdalībai rescEU vajadzētu būt balstītai uz brīvprātības principu;

Subsidiaritāte un proporcionalitāte

27.

 uzsver, ka civilā aizsardzība ir joma, kurā Eiropas Savienība rīkojas, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu pasākumus. Savukārt uzsver, ka Komisijas uzdevums ir nodrošināt, ka jaunā rezerve, kura tiek veidota, ir vērsta uz dalībvalstu pasākumu koordinēšanu, atbalstīšanu un papildināšanu, nevis uz to, lai ES piešķirtu pašai savus resursus vai jaunu kompetenci. Uzsver, ka efektīvāku reaģēšanu katastrofu gadījumā atbilstoši subsidiaritātes principam var nodrošināt, ja galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, lai atbalstītu un palīdzētu vairot vietējo iedzīvotāju reaģēšanas spējas;

Briselē, 2018. gada 16. maijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ

(1)  COR 02646/2014; CDR 5035/2016.

(2)  CDR 740/2012.

(3)  2017/0309(COD) (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.)..

(4)  CDR 02646/2014.

(5)  CDR 05035/2016; CDR 02646/2014.

Top