I.

Mēs revidējām:

II.

Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības (ES) konsolidētie pārskati par 2016. gada 31. decembrī slēgto finanšu gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Savienības finanšu stāvokli 2016. gada 31. decembrī, tās darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka Finanšu regula un grāmatvedības noteikumi, kas pamatojas uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem.

III.

Mēs uzskatām, ka pārskatiem par 2016. gada 31. decembrī slēgto gadu pakārtotie ieņēmumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

IV.

Mēs uzskatām, ka, izņemot tā jautājuma ietekmi, kas aprakstīts punktā, kurā sniegts pamatojums atzinumam ar iebildēm, 2016. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie maksājumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

V.

Mēs veicām revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISA) un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Mūsu pienākumi saskaņā ar šiem standartiem ir plašāk aprakstīti šā ziņojuma iedaļā, kas attiecas uz revidenta pienākumiem. Mēs esam neatkarīgi saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu ētikas padomes Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksu (IESBA kodekss) un ētikas prasībām, kas attiecas uz mūsu revīziju, un mēs esam ievērojuši pārējos ētiskos pienākumus saskaņā ar šīm prasībām un IESBA kodeksu. Uzskatām, ka gūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un piemēroti mūsu atzinuma pamatošanai.

VI. 2016.

gadā uzskaitītajos izdevumos, kas ir izdevumi uz atlīdzināšanas pamata (3), ir būtisks kļūdu līmenis. Mūsu aplēstais kļūdu līmenis izdevumiem uz atlīdzināšanas pamata ir 4,8  %. Mūsu kopējais aplēstais kļūdu līmenis (3,1  %) pārsniedz mūsu noteikto būtiskuma slieksni, bet tas nav visaptverošs. Maksājumos, ko veic uz maksājumtiesību pamata, kļūdu līmenis nav būtisks (4). Mūsu kopējo secinājumu apstiprina Komisijas analīze par riskam pakļautajām summām, kas sniegta ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumā.

VII.

Galvenie revīzijas jautājumi saskaņā ar mūsu profesionālo spriedumu ir tie, kuri mūsu veiktajā kārtējā perioda konsolidēto pārskatu revīzijā bija vissvarīgākie. Šos jautājumus mēs skatījām konsolidēto pārskatu revīzijas kopējā kontekstā un formulējot savu atzinumu par pārskatiem, bet par šiem jautājumiem mēs nesniedzam atsevišķu atzinumu.

VIII.

ES bilancē ir iegrāmatotas pensijas un citi darbinieku pabalsti 67,2  miljardu EUR apmērā 2016. gada beigās. Šī ir viena no lielākajām bilances saistībām, kas veido gandrīz trešo daļu no kopējām 2016. gada saistībām, kuru summa ir 234,8  miljardi EUR.

IX.

Lielākā daļa šā pensiju kapitāla un darbinieku pabalstu (58,7  miljardi EUR) attiecas uz Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmu. Šīs pensiju saistības atbilst “definētajiem pabalstiem”, kurus garantē Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 83. pants un Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punkts. Pārskatos norādītās saistības atbilst summai, kāda būtu iekļauta pensiju fondā, ja tāds būtu izveidots, lai maksātu pašreizējās vecuma pensiju saistības (5). Papildus vecuma pensijām šīs saistības ietver arī invaliditātes pensijas un ES ierēdņu pārdzīvojušajiem laulātajiem un bāreņiem maksātās pensijas. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83. pantu no pensiju shēmas maksātos pabalstus sedz no ES budžeta, dalībvalstis kopīgi garantē pabalstu izmaksāšanu un ierēdņi apmaksā vienu trešdaļu no shēmas finansēšanas izdevumiem.

X.

Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēma ir obligāta ES ierēdņu arodpensiju shēma, kurā veiktās darbinieku un to nodarbinātāju iestāžu un citu struktūru iemaksas izmanto, lai finansētu nākotnes pensijas. Šī shēma ir izstrādāta tā, lai, pielāgojot iemaksu likmes un pensionēšanās vecumu, tā automātiski būtu aktuārā līdzsvarā. Pensiju izmaksu ilgtermiņa projekcijā izmantoto parametru skaits un dažādība skaidri norāda uz šā ES Statistikas biroja katru gadu izdarītā aprēķina aktuāro iedabu.

XI.

Revīzijā mēs izvērtējām aktuāros pieņēmumus un no tiem izrietošo pensiju kapitāla novērtējumu. Mēs pārbaudījām skaitliskos datus, aktuāros parametrus, kapitāla aprēķinu, kā arī izklāstu konsolidētajā bilancē un konsolidēto finanšu pārskatu skaidrojumus. Kapitāla patiesās vērtības revīzijā mēs konstatējām dažas nepilnības un neprecizitātes pamata datubāzē, bet tās būtiski neietekmē ES konsolidētos pārskatus. Kā norādīts konsolidēto finanšu pārskatu 2.9. skaidrojumā, Komisija veiks turpmākus pasākumus ar mērķi nostiprināt darbinieku pabalstu saistību aprēķinā izmantotos procesus, un mēs tam sekosim.

XII.

Komisija 2016. gada beigās lēsa, ka atbalsta saņēmējiem jau pienākošies attiecināmie izdevumi, par kuriem vēl nav sniegts pārskats, ir 102 miljardi EUR (2015. gada beigās – 106 miljardi EUR). Komisija tos reģistrēja kā uzkrātos izdevumus.

XIII.

Mēs pārbaudījām galvenajos ģenerāldirektorātos gada noslēguma aplēsēm izmantotās metodes un kontroles sistēmas. Mēs izveidojām rēķinu un priekšfinansējuma maksājumu izlasi un strādājām ar šiem elementiem, lai novērtētu risku, ka uzkrājumi ir nepareizi uzskaitīti. Mēs lūdzām Komisijas grāmatvedības dienestiem papildu skaidrojumu par piemērotajām vispārējām metodēm, īpaši par jauno metodi, ko piemēro 2014.–2020. gada plānošanas periodā kohēzijas jomā.

XIV.

Mūsu paveiktais darbs ļauj secināt, ka konsolidētajā bilancē norādītā vispārējā uzkrāto maksu summas aplēse galvenajiem ģenerāldirektorātiem ir patiesa. Tomēr dažos mazākos ģenerāldirektorātos mēs konstatējām sistēmiskas nepilnības gada beigu ierakstos. Komisija ir izstrādājusi rīcības plānu šo nepilnību novēršanai.

XV.

Dalībvalstu iestādes daļu no Komisijas avansā izmaksātā finansējuma ieskaita finanšu instrumentos aizdevumu, kapitāla instrumentu vai garantiju veidā.

XVI.

Attiecībā uz 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmu (DFS) ES tiesību akti neprasa, lai pārskatu sagatavošanas vajadzībām šīs iestādes izstrādātu periodiskus ziņojumus par minētajos instrumentos glabātajām summām. Tāpēc Komisija aplēsa avansu izlietojumu, pamatojoties uz jaunāko pieejamo ziņojumu (šajā gadījumā – 2015. gada beigu ziņojumu) un pieņemot, ka līdzekļi tiek izlietoti pilnībā un vienmērīgi visā darbības periodā (sākumā līdz 2015. gada 31. decembrim, bet vēlāk termiņu pagarināja līdz 2017. gada 31. martam). Lai gan mēs uzskatām, ka 2016. gadā finanšu instrumenti ir izmantoti ārpus attiecināmības perioda (sk. 6. nodaļas 6.20. un 6.21. punktu), mēs atzīmējam, ka Komisija nemēģina šīs summas atgūt. Tāpēc izklāsts bilancē un konsolidēto finanšu pārskatu 2.5. skaidrojums atspoguļo šo Komisijas nostāju.

XVII.

Īstenojot 2014.–2020. gada DFS, iestādēm katrā izmaksu deklarācijā ir jāsniedz informācija par avansiem, kuri iemaksāti finanšu instrumentos, un par summām, kuras no finanšu instrumentiem izmaksātas galasaņēmējiem. Pamatojoties uz šo informāciju, tiek aplēsta summa, ko iegrāmato pārskatos attiecībā uz periodu no jaunākās izmaksu deklarācijas līdz gada beigām.

XVIII.

Mēs pārbaudījām procedūru, kas ieviesta, lai pārskatos atspoguļotu attiecīgo priekšfinansējumu, un uzskatām, ka bilancē norādītā summa ir patiesa.

XIX.

Vadība atbild par pārējo informāciju. Pārējā informācija ietver dokumentu “Finanšu pārskatu izskatīšana un analīze”, bet neietver konsolidētos pārskatus un mūsu sniegto revīzijas atzinumu par tiem. Mūsu atzinums par konsolidētajiem pārskatiem neattiecas uz pārējo informāciju, un par to mēs nesniedzam nekāda veida secinājumu par pārliecību. Konsolidēto pārskatu revīzijā mūsu pienākums ir iepazīties ar pārējo informāciju un, to darot, apsvērt, vai pārējā informācija būtiskos aspektos nesaskan ar konsolidētajiem pārskatiem vai mūsu revīzijā iegūto informāciju vai jebkādā citā veidā varētu saturēt būtiski nepareizas ziņas. Ja, pamatojoties uz mūsu veikto darbu, secinām, ka pārējā informācija satur būtiski nepareizas ziņas, mūsu pienākums ir par šo faktu ziņot. Šajā aspektā mums nav nekas ziņojams.

XX.

Saskaņā ar LESD 310.–325. pantu un Finanšu regulu vadības pienākums ir sagatavot un iesniegt Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, un nodrošināt tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Šie pienākumi ietver iekšējās kontroles izveidi, ieviešanu un īstenošanu attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu un izklāstu tā, lai krāpšanas vai kļūdas dēļ tajos nebūtu sniegtas būtiski nepareizas ziņas. Vadības pienākumos tostarp ir nodrošināt, lai finanšu pārskatos atspoguļotās darbības, finanšu darījumi un informācija atbilstu to regulējumam. Komisija uzņemas galīgo atbildību par Eiropas Savienības pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību (LESD 317. pants).

XXI.

Sagatavojot konsolidētos pārskatus, vadības pienākums ir novērtēt ES spēju turpināt darbību, attiecīgi izklāstīt jautājumus, kas saistīti ar darbības turpināšanu, un izmantot darbības turpināšanas pieņēmumu grāmatvedībā, ja vien vadība neplāno likvidēt organizāciju vai pārtraukt darbību, vai tai nav citas reālas alternatīvas organizācijas slēgšanai vai darbības pārtraukšanai.

XXII.

Komisija ir atbildīga par ES finanšu pārskatu sagatavošanas procesa pārraudzību.

XXIII.

Mūsu mērķi ir iegūt pamatotu pārliecību par to, ka Eiropas Savienības konsolidētajos pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un, balstoties uz mūsu veikto revīziju, sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei deklarāciju par pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Pamatota pārliecība ir augsts pārliecības līmenis, bet tā nav garantija, ka revīzijā vienmēr tiks atklātas būtiski nepareizas ziņas vai būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Tās var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ un tiek uzskatītas par būtiskām tad, ja var pamatoti sagaidīt, ka atsevišķi vai kopā tās varētu ietekmēt saimnieciskos lēmumus, kurus lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem konsolidētajiem pārskatiem.

XXIV.

Ieņēmumu jomā mūsu veiktās pievienotās vērtības nodokļa un nacionālā kopienākuma pašu resursu pārbaudes sākumpunkts ir attiecīgo makroekonomikas rādītāju kopums, uz kā pamata šie resursi ir aprēķināti, un tad mēs novērtējam Komisijas datu apstrādes sistēmas, kuras piemēro līdz brīdim, kad ir saņemtas dalībvalstu iemaksas un kad tās ir iegrāmatotas konsolidētajos pārskatos. Tradicionālo pašu resursu revīzijā mēs pārbaudām muitas iestāžu pārskatus un analizējam muitas nodokļu plūsmu līdz brīdim, kad Komisija šīs summas ir saņēmusi un tās ir atspoguļotas pārskatos.

XXV.

Saistībā ar izdevumiem mēs pārbaudām maksājumu darījumus, kad izdevumi ir radušies un ir iegrāmatoti un pieņemti. Šī pārbaude aptver visas maksājumu kategorijas (tostarp aktīvu iegādei veiktos maksājumus), izņemot avansa maksājumus to veikšanas stadijā. Avansa maksājumus pārbauda tad, kad labuma guvējs sniedz attaisnojumu par to atbilstīgu izmantošanu un iestāde vai struktūra pieņem attaisnojumu, avansa maksājumu dzēšot vai nu tajā pašā gadā, vai vēlāk.

XXVI.

Revīzijā, ko veicam saskaņā ar ISA un ISSAI, mēs liekam lietā profesionālo spriedumu un visas revīzijas gaitā saglabājam profesionāli skeptisku attieksmi. Mēs arī:

XXVII.

Mēs sazināmies ar vadību arī par revīzijai plānoto tvērumu un laika grafiku, kā arī par nozīmīgiem revīzijas konstatējumiem, tostarp par visiem būtiskiem iekšējās kontroles trūkumiem, kurus esam atklājuši revīzijas laikā.

XXVIII.

No jautājumiem, kas jāpaziņo Komisijai un citām revidētajām vienībām, mēs apzinām tos jautājumus, kuri konsolidēto pārskatu kārtējā perioda revīzijā ir vissvarīgākie un kuri tādējādi ir galvenie revīzijas jautājumi. Šos jautājumus mēs aprakstām savā revīzijas ziņojumā, ja vien ar likumu vai noteikumiem nav aizliegta to atklāšana plašākai sabiedrībai vai – ārkārtīgi retos gadījumos – ja mēs secinām, ka informācija mūsu ziņojumā nav jāsniedz, jo ir pamats domāt, ka tās atklāšana varētu radīt negatīvas sekas, kuras būtu lielākas par labumu, ko sabiedrība gūtu no šīs paziņošanas.

1.1.

Mēs esam ES neatkarīgie revidenti. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) mēs:

1.2.

Veicot darbu, kas vajadzīgs ticamības deklarācijas izstrādei (paskaidrots 1.1. pielikumā ), mēs tieši izpildām pirmos divus no minētajiem uzdevumiem. Kā redzams 3. nodaļā un citās nodaļās attiecībā uz dažām politikas jomām (7), gada pārskata izstrādei veiktais darbs ir arī saistīts ar izdevumu saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti. Kopā ņemot, mūsu revīzijas darbs ir svarīgs arī mūsu atzinumiem par ierosinātajiem tiesību aktiem finanšu jomā.

1.3.

Eiropas Savienības (ES) izdevumi ir svarīgs (bet ne vienīgais) līdzeklis politikas mērķu sasniegšanai. Citi svarīgi līdzekļi ir likumdošana un preču, pakalpojumu, kapitāla un iedzīvotāju pārvietošanās brīvība visā Eiropas Savienībā. 2016. gadā ES izdevumi bija 136,4  miljardi EUR (8), kas atbilst 2,0  % no ES dalībvalstu kopējiem vispārējās valdības izdevumiem un 0,9  % no ES nacionālā kopienākuma ( 1.1. izcēlums ).

1.4.

Mūsu apsvērumi attiecas uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada konsolidētajiem pārskatiem (9) (“pārskati”). Kopā ar grāmatveža apliecinājuma vēstuli mēs tos saņēmām 2017. gada 26. jūnijā. Pārskatiem ir pievienots dokuments “Finanšu pārskatu izskatīšana un analīze” (FPIA) (10). Mūsu revīzijas atzinums uz šo analīzi neattiecas. Tomēr saskaņā ar revīzijas standartiem mēs esam novērtējuši, vai šis dokuments saskan ar pārskatos sniegto informāciju.

1.5.

Komisijas publicētie pārskati liecina, ka 2016. gada 31. decembrī kopējās saistības bija 234,8  miljardi EUR salīdzinājumā ar 162,7  miljardus EUR vērtajiem kopējiem aktīviem. 2016. gada saimnieciskās darbības rezultāts ir 1,7  miljardi EUR (11).

1.6.

Mūsu veiktajā revīzijā konstatējām, ka pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas. Mūsu apsvērumi par ES līdzekļu finansiālo un budžeta pārvaldību ir sniegti 2. nodaļā.

1.7.

Galvenie revīzijas jautājumi (12) saskaņā ar Palātas profesionālo spriedumu ir tie, kuri mūsu veiktajā kārtējā perioda finanšu pārskatu revīzijā bija vissvarīgākie. Šos jautājumus mēs skatījām finanšu pārskatu revīzijas kopējā kontekstā un formulējot atzinumu par pārskatiem, bet par šiem jautājumiem mēs nesniedzam atsevišķu atzinumu. Saskaņā ar 1701. starptautisko augstāko revīzijas iestāžu standartu (ISSAI) ziņošana par galvenajiem revīzijas jautājumiem ir daļa no mūsu atzinuma (mūsu ticamības deklarācijas VII–XVIII punkts).

1.8.

Mēs pārbaudām ES ieņēmumus un izdevumus (13), lai novērtētu, vai tie atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem. Revīzijas rezultāti par ieņēmumiem ir aprakstīti 4. nodaļā un par izdevumiem – 5.–10. nodaļā ( 1.2. izcēlums ). Mūsu galvenie konstatējumi ir formulēti šajā punktā.

1.8. un 1.9.

Attiecībā uz Kohēzijas politikas finanšu instrumentiem (kas minēti 1.2. izcēlumā) Komisija uzskata, ka summas, kas galīgajiem saņēmējiem izmaksātas līdz 2017. gada marta beigām saskaņā ar Komisijas slēgšanas pamatnostādnēm, ietilpst attiecināmības periodā (skatīt Komisijas atbildes uz 6.20. un 6.21. punktu).

1.9.

Mūsu kopējais aplēstais kļūdu līmenis ir uzlabojies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ( 1.3. izcēlums ), bet tas joprojām pārsniedz mūsu noteikto 2 % būtiskuma slieksni. Tomēr apmēram pusē 2016. gada izdevumu kļūdu līmenis nebija būtisks ( 1.4. izcēlums ).

1.10.

Mēs lēšam, ka kļūdu līmenis atlīdzināmos izdevumos ir 4,8  % (2015. gadā – 5,2  %), kas ievērojami pārsniedz 2 % būtiskuma slieksni ( 1.4. izcēlums ). Atlīdzināmi izdevumi ir izdevumi gadījumos, kad atbalsta saņēmēji pieprasa ES līdzekļus par attiecināmām izmaksām, kas viņiem radušās. Šādi maksājumi tiek veikti pētniecības projektiem (5. nodaļa), mācību shēmām (6. nodaļa), reģionālās un lauku attīstības projektiem (6. un 7. nodaļa) un attīstības projektiem (9. nodaļa). Šajos projektos un shēmās saņēmēju pienākums ir sniegt informāciju, kas apliecina, ka viņu darbība var pretendēt uz atbalstu un ka viņiem ir radušās izmaksas, kuru atlīdzināšanu viņi var pieprasīt. Prasot izmaksu atlīdzināšanu, saņēmējiem ir jāievēro sarežģīti noteikumi attiecībā uz to, ko var pieprasīt (attiecināmība), un attiecībā uz izmaksu rašanos veidu (piem., publiskais iepirkums vai valsts atbalsta noteikumi). Šajā procesā var ieviesties kļūdas, kuras ir atspoguļotas mūsu secinājumā par DFS 1.a apakškategoriju “Konkurētspēja” (5.28. un 5.29. punkts), 1.b apakškategoriju “Kohēzija” (6.38. un 6.39. punkts), 2. kategoriju “Dabas resursi” (kopumā – 7.32. un 7.33. punkts) un 4. kategoriju “Globālā Eiropa” (9.34. un 9.35. punkts).

1.10.

Revīzijas palāta ir apstiprinājusi, ka projekti, kuros izmanto vienkāršoto izmaksu iespējas, ir mazāk pakļauti kļūdām nekā faktisko izmaksu atlīdzināšana. Šā iemesla dēļ Komisija pēdējo gadu laikā ir aktīvi veicinājusi vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu kohēzijas politikas un lauku attīstības jomā. Turklāt vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošana mazina administratīvo slogu, un vadošās iestādes, maksājumu aģentūras un saņēmēji pievērš lielāku uzmanību rezultātiem, jo īpaši tad, ja vienkāršoto izmaksu iespējas balstās uz projekta iznākumiem vai rezultātiem.

Publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumi neattiecas tikai uz ES izdevumiem. Lai risinātu šajās jomās radušās problēmas, Komisija kopā ar dalībvalstīm īsteno rīcības plānus (skatīt Komisijas atbildi uz 6.15. un 6.18. punktu).

Lauksaimniecībā lauku attīstība joprojām ir joma, kura ir cieši jāuzrauga, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar investīcijām. Komisija regulāri pieprasa dalībvalstīm izstrādāt korektīvu pasākumu plānus, ja tiek konstatētas kontroles nepilnības, kā arī atbalsta to īstenošanu. Tomēr, ņemot vērā vajadzību rast līdzsvaru starp likumību un pareizību un politikas mērķu sasniegšanu, vienlaikus paturot prātā to īstenošanas (pārvaldības un kontroles) izmaksas, nav reālas pārliecības par to, ka attiecībā uz maksājumiem atbalsta saņēmējiem ar saprātīgām pūlēm būtu sasniedzams kļūdu īpatsvars, kas zemāks par 2 %. Taču iespēja veikt korekcijas dalībvalstu atgūto summu un Komisijas finanšu korekciju rezultātā nākamajos gados pēc gada, kad radās izdevumi, ļauj Komisijai gūt pārliecību par izdevumiem KLP jomā.

Skatīt arī Komisijas atbildi uz 1.12. un 6.7. punktu.

1.11.

Mēs lēšam, ka kļūdu līmenis maksājumtiesību izdevumos (ieskaitot administratīvos izdevumus) ir 1,3  % (2015. gadā – 1,9  %, 1.4. izcēlums ). Tie ir izdevumi gadījumos, kad atbalsta saņēmēji saņem maksājumu, ja viņi atbilst noteiktiem nosacījumiem. Šādi maksājumi ir studentu un pētniecības stipendijas (5. nodaļa), tiešais atbalsts lauksaimniekiem un agrovides pasākumi (7. nodaļa) un algas un pensijas (10. nodaļa). Mēs novērojam uzlabojumus visās maksājumtiesību izdevumu jomās un secinām, ka aplēstais kļūdu īpatsvars saistībā ar tiešo atbalstu lauksaimniekiem ir bijis zem būtiskuma sliekšņa.

1.11.

1.12.

Kā parādīts 1.5. izcēlumā , kohēzijas īpatsvars 2016. gadam aplēstajā kļūdu līmenī ir vislielākais, kam seko kategorijas “Dabas resursi”, “Konkurētspēja” un “Globālā Eiropa”. Šis sadalījums ir līdzīgs mūsu konstatējumiem par 2015. gadu.

1.12.

1.13.

“Konkurētspēja” (5. nodaļa): aplēstais kļūdu līmenis ir 4,1  %, kas ir mazāk nekā 2015. gadā (4,4  %). Liela daļa izdevumu notiek uz izmaksu atlīdzināšanas pamata, un kļūdas šajā jomā pārsvarā ir dažādu veidu neattiecināmas izmaksas (īpaši personāla izmaksas, citas tiešās izmaksas un netiešās izmaksas).

1.13.

1.14.

“Kohēzija” (6. nodaļa): aplēstais kļūdu līmenis ir 4,8  %, kas ir mazāk nekā 2015. gadā (5,2  %). Lielākā daļa šīs jomas izdevumu ir izmaksu atlīdzināšanas maksājumi. Neattiecināmas izmaksas izdevumu deklarācijās un neattiecināmi projekti veido 70 % no kļūdu līmeņa.

1.14.

1.15.

“Dabas resursi” (7. nodaļa): aplēstais kļūdu līmenis ir 2,5  %, kas ir mazāk nekā 2015. gadā (2,9  %). Vairāk nekā trīs ceturtdaļas šīs jomas izdevumu ir Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumi, kuros kļūdu līmenis nav būtisks (1,7  %), savukārt lauku attīstībā mēs joprojām konstatējam augstu kļūdu līmeni (4,9  %), īpaši atlīdzināmajos izdevumos. Mēs nekonstatējām būtisku kļūdu līmeni maksājumtiesību izdevumos, kas bija tiešais atbalsts lauksaimniekiem un kam tiek piemēroti vienkāršoti zemes attiecināmības noteikumi un efektīva ex ante kontroles sistēma (IAKS), kura ļauj veikt dažādu datubāzu automātiskas sasaistu pārbaudes.

1.15.

Skatīt arī Komisijas atbildi uz 1.10. un 1.12. punktu.

1.16.

“Globālā Eiropa” (9. nodaļa): aplēstais kļūdu līmenis ir 2,1  %, kas ir mazāk nekā 2015. gadā (2,8  %). Divas trešdaļas no kopējā kļūdu līmeņa veido iztrūkstoši svarīgi apliecinošie dokumenti un gadījumi, kad Komisija starpposmā pārsteidzīgi ir dzēsusi priekšfinansējumu (14).

1.17.

“Administrācija” (10. nodaļa): šajā jomā kļūdu līmenis nav būtisks. Aplēstais kļūdu līmenis ir 0,2  %, kas ir mazāk nekā 2015. gadā (0,6  %). Lielākā daļa izdevumu šajā jomā ir ES iestāžu un citu struktūru maksātās algas, pensijas un pabalsti.

1.18.

Mēs neaplēšam kļūdu līmeņus citām izdevumu jomām, tostarp DFS 3. kategorijai (8. nodaļa). Šajās jomās kopējie izdevumi, uz kuriem attiecas mūsu ticamības deklarācija, ir 2,8  miljardi EUR (2,2  % no izdevumiem, kurus aptver mūsu revīzija). Šajās jomās padarītais tiek ņemts vērā mūsu vispārējos secinājumos par 2016. gadu.

1.19.

Aplēstā kļūdu līmeņa lielāko daļu joprojām veido attiecināmības kļūdas izmaksu atlīdzināšanas shēmās:

1.19.

Vienkāršošana ir visefektīvākais kļūdu riska un kontroļu radītā sloga un izmaksu mazināšanas veids. Attiecībā uz tām programmām, kurās kļūdu līmenis ir noturīgi augsts, Komisija pastāvīgi veic gan preventīvus, gan korektīvus pasākumus kļūdu pamatcēloņu un ietekmes novēršanai. Sīkāku informāciju skatīt Komisijas paziņojumā “Kļūdu pamatcēloņi un veiktie pasākumi (Finanšu regulas 32. panta 5. punkts)”, COM(2017) 124, 28.2.2017.

1.20.

Aplēšot kļūdu līmeni dažādās izdevumu jomās, mēs secinām, ka kļūdu rašanos daudz vairāk ietekmē maksājuma pamats (t. i., atlīdzinājuma maksājumi pretstatā maksājumtiesībām) nekā pārvaldības veids (15). Augstākos kļūdu līmeņus esam konstatējuši kohēzijas jomā (dalītā pārvaldība) un konkurētspējas jomā (tieši pārvalda Komisija un netieši – pilnvarotās struktūras). Abās šajās jomās dominē atlīdzināšanas shēmu izdevumi ( 1.7. izcēlums ).

1.21.

Aplēstais kļūdu līmenis 2016. gadā visiem dalīti pārvaldītiem izdevumiem kopā ir 3,3  % (2015. gadā – 4,3  %), savukārt visiem citādi pārvaldītiem pamatdarbības izdevumiem – 3,3  % (2015. gadā – 4,2  %) (16). Administratīvo izdevumu aplēstais kļūdu līmenis ir 0,2  % (2015. gadā – 0,6  %).

1.22.

Visi Komisijas ģenerāldirektorāti (ĢD) sagatavo gada darbības pārskatus (GDP). Šajos pārskatos tiek iekļauta deklarācija, kurā ģenerāldirektors apliecina, ka pārskatā patiesi atspoguļota finanšu informācija un ka viņa/viņas atbildībā esošie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tiek arī sniegts pārskats par galveno politikas mērķu sasniegšanu (tas aplūkots 3.5. un 3.18.–3.32. punktā) un ģenerāldirektora vadības ziņojums komisāriem.

1.22.

1.23.

Šogad pirmo reizi ģenerāldirektorāti aplēsa “attiecīgo izdevumu” kļūdu līmeni. Attiecīgo izdevumu definīcija (17) atbilst tam, kā mēs definējam pakārtotos darījumus ( 1.1. pielikuma 10. punkts).

1.24.

Ģenerāldirektorāti tagad iekļauj savos gada darbības pārskatos informāciju par “riskam pakļauto summu slēgšanas laikā” (šo jēdzienu ieviesa 2015. gada budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumā). Komisija lielu uzmanību pievērš daudzgadu koriģējošo mehānismu ietekmei, kas samazinās tās aplēsto kļūdu līmeni.

1.24.

1.25.

Attiecībā uz likumības un pareizības rādītājiem gada darbības pārskatos (GDP) atspoguļotie skaitļi, kas ir riskam pakļautās summas maksājumu laikā, vairākumā gadījumu lielā mērā saskan ar mūsu izdarītajām kļūdu līmeņa aplēsēm ( 1.8. izcēlums ) (18).

1.25.

1.26.

Mēs konstatējām, ka ģenerāldirektorāti, kuri strādā saistībā ar vienām un tām pašām DFS kategorijām, izmantoja dažādas pieejas, lai noteiktu kļūdu īpatsvarus un riskam pakļautās summas (19). Mēs arī konstatējām metodoloģiskus riska faktorus revīzijas iestāžu darbā attiecībā uz 2014.–2020. gada izdevumiem (20). Tāpat mēs konstatējām, ka Komisijai bija ievērojami jākoriģē maksājumu aģentūru iesniegtā kontroles statistika (21).

1.26.

Skatīt arī Komisijas atbildi uz 6.33. un 6.34. punktu.

1.27.

Komisijas 2016. gadam aprēķinātais kopējais kļūdu īpatsvars maksājumu laikā, kas norādīts pārvaldības un izpildes gada ziņojumā, bija būtisks, proti, robežās no 2,1  % līdz 2,6  % (2015. gadā – 2,3 –3,1  %). Mūsu aplēstais kļūdu līmenis ir 3,1  % (2015. gadā – 3,8  %).

1.27.

1.28.

2016. gada dokumentā “Finanšu pārskatu izskatīšana un analīze” ir ziņots par kopējām īstenotajām finanšu korekcijām un atgūtajām summām 3,4  miljardu EUR apmērā. 1.9. izcēlumā ir parādīts paziņoto summu sadalījums izdevumu jomās un izdevumu cikla posms, kurā Komisija koriģējošo pasākumu piemērojusi (deklarācija/izdevumu pieņemšana/budžeta maksājums).

1.28.

1.29.

Komisija 2016. gadā pirms izdevumu apstiprināšanas iegrāmatoja 0,6  miljardus EUR kā korekcijas un atgūtās summas izdevumu rašanās vietā, proti, neattiecināmās summas ir atskaitītas no deklarācijām pirms attiecīgi veikta ES budžeta maksājuma (atskaitītās summas mēs vēlāk neiekļaujam mūsu revidētajā datu kopā, jo pārbaudāmos darījumus atlasām no Komisijas pieņemtiem maksājumiem). Šādi atgūtas summas (0,4  miljardi EUR) veidoja vairāk nekā četras piektdaļas no visiem koriģējošajiem pasākumiem tieši un netieši pārvaldītās jomās 2016. gadā.

1.29.

1.30.

Atlikušie 2,8  miljardi EUR bija iekļauti deklarācijās, ko Komisija jau bija pieņēmusi (tātad šī summa bija iekļauta mūsu revidētajā maksājumu kopā). No šīs summas:

a)

dabas resursu jomā aptuveni 2 miljardi EUR attiecās uz lauksaimniecības atbilstīguma lēmumiem. Komisija šo summu reģistrēja kā piešķirtos ieņēmumus, kas pieejami lauksaimniecības izdevumu finansēšanai;

b)

kohēzijas jomā aptuveni 0,6  miljardi EUR atbilda summām, ko dalībvalstis atsauca no iepriekš apstiprinātām projektu/izdevumu deklarācijām, lai šos projektus/izdevumus aizstātu ar citiem. Summu atsaukšanas rezultātā līdzekļi neatgriežas ES budžetā (23);

b)

Dalībvalstīm tiesību aktos ir paredzēta iespēja atsaukt nepareizus izdevumus un aizstāt tos ar citiem – pareiziem – izdevumiem. Tādējādi tiek aizsargāts ES budžets atbilstoši principam, ka dalītajā pārvaldībā dalībvalstis pirmām kārtām ir atbildīgas par pārkāpumu atklāšanu un finanšu korekciju veikšanu, ja tas ir nepieciešams.

c)

tieši un netieši pārvaldītās jomās (galvenokārt kategorijas “Konkurētspēja” un “Globālā Eiropa”) aptuveni 0,1  miljards EUR atbilda summām, kuras atguva pēc maksājuma.

1.31.

Komisija un dalībvalstis var piemērot korekcijas dažādos veidos kārtībā, kāda paredzēta Finanšu regulā (24):

a)

ja nauda ir nepamatoti izlietota, korekcija atbilst kļūdaino darījumu vērtībai (individuālas korekcijas);

b)

ja ir sistemātiskas kļūdas darījumu reprezentatīvā izlasē, rezultātus ekstrapolē uz visu datu kopu (ekstrapolētas korekcijas);

c)

ja ir sistēmu nepilnības un ja nav iespējams precīzi aprēķināt finansiālo ietekmi uz budžetu, katrā gadījumā atsevišķi piemēro likmes, kas definētas konkrētajai nozarei izdotās vadlīnijās (fiksētas likmes korekcijas).

c)

Fiksētas likmes korekcijas tiek veiktas tad, ja ir pamatots risks, ka konstatētajām sistēmu nepilnībām ir bijusi finansiāla ietekme uz ES budžetu, bet ar samērīgiem centieniem nav iespējams precīzāk noteikt finansiālo kaitējumu. Tās piemēro, lai novērstu sistēmu nepilnības un saistītos riskus, ko tās rada ES budžetam, un tādējādi šīs korekcijas arī kompensē atsevišķus pārkāpumus.

1.32.

Mēs neizsakām skaitļos un neiekļaujam mūsu kļūdu līmeņa aplēsē daudzas situācijas, kurās Komisija un dalībvalstis piemēro korekcijas un līdzekļu atgūšanu un ziņo par to:

a)

fiksētas likmes korekcijas piemēro, lai labotu sistēmu nepilnības, nevis lai izslēgtu atsevišķas nepareizības. Sistēmu nepilnības liecina, ka pastāv nepareizu izdevumu risks, bet ne vienmēr ir iespējams noteikt saikni starp šīm nepilnībām un nepareiziem maksājumiem, kurus mēs konstatējam un izsakām skaitļos mūsu kļūdu līmeņa aplēsē;

a)

Komisija aizsargā ES budžetu pret izdevumiem, kas veikti, pārkāpjot tiesību aktus. Ja summas ar samērīgiem centieniem nevar precīzi noteikt, Komisija var piemērot ekstrapolētas korekcijas vai fiksētas likmes korekcijas, lai izpildītu šo pienākumu. Fiksētas likmes korekcijas ir spēcīgs stimuls dalībvalstīm uzlabot savas pārvaldības un kontroles sistēmas.

b)

daži gadījumi, kurus Komisija novērtē kā kļūdas un piemēro korekcijas, mūsu revīzijas nolūkā nav (skaitļos izsakāmas) kļūdas. Piemēram, aplēšot kļūdu līmeni, mēs neņemam vērā nokavētus termiņus, publicitātes trūkumu vai savstarpējās atbilstības pārkāpumus.

b)

Komisija norāda, ka korekcijas saistībā ar savstarpējās atbilstības pārkāpumiem nav iekļautas Komisijas koriģētspējas aplēsē.

1.33.

Mēs cenšamies ņemt vērā dalībvalstu un Komisijas koriģējošos pasākumus, ja tie veikti pirms mūsu revīzijas. Mēs pārbaudām, vai šīs korekcijas (tostarp saņēmējiem nepamatoti izmaksātas naudas atgūšana un korekcijas projektu līmenī) ir veiktas, un attiecīgos gadījumos pielāgojam aplēsto kļūdu līmeni. Tomēr koriģējošo pasākumu ietekme ievērojami atšķiras atkarībā no izdevumu jomas un koriģējošā pasākuma veida.

1.34.

2016. gada revīzijas izlasē iekļautajam 41 darījumam Komisija un dalībvalstu iestādes bija piemērojušas koriģējošus pasākumus, kuri tieši ietekmēja attiecīgo darījumu un kuri bija ņemami vērā mūsu aprēķinos. Šie pasākumi samazināja mūsu aplēsto kļūdu līmeni par 1,2  procentpunktiem (2015. gadā – par 0,5  procentpunktiem). Tas, ka mainās kļūdu skarto darījumu skaits un ietekme uz mūsu aplēsto kļūdu līmeni, neliecina, ka koriģējošie pasākumi kļuvuši efektīvāki vai mazāk efektīvi, tā kā šie pasākumi attiecas uz samērā mazu revīzijas izlases daļu un svārstības no gada uz gadu ir normāla parādība.

1.34.

1.35.

Mēs ziņojam Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) par gadījumiem, kad ir aizdomas par krāpšanu, kurus apzinām mūsu revīzijas gaitā (tostarp lietderības revīziju gaitā) vai par kuriem informācija mums sniegta tieši, lai OLAF veiktu sākotnējo analīzi un, iespējams, izmeklēšanu. Palāta nevar komentēt atsevišķus gadījumus vai OLAF rīcību saistībā ar tiem. 2016. gadā:

—

mēs novērtējām apmēram 1 000  darījumu likumību un pareizību mūsu gada pārskata vajadzībām veiktajā revīzijas darbā, turklāt sagatavojām 36 īpašos ziņojumus,

—

mēs paziņojām OLAF par mūsu revīzijās konstatētiem 11 gadījumiem, kad bija aizdomas par krāpšanu (2015. gadā – 27), kā arī par pieciem gadījumiem, pamatojoties uz sabiedrības sniegto informāciju (2015. gadā – 15),

—

aizdomas par krāšanu visbiežāk radās gadījumos, kad bija mākslīgi radīti nosacījumi, lai panāktu atbilsmi attiecināmības kritērijiem, nebija piegādātas preces/pakalpojumi vai bija deklarētas attiecināmības kritērijiem neatbilstošas izmaksas. Vēl bieži gadījumi bija arī tādi, kad bija pieļauts interešu konflikts un citi iepirkuma pārkāpumi.

1.36.

No tiem gadījumiem, par kuriem laikā no 2010. līdz 2016. gadam mēs bijām ziņojuši OLAF par aizdomām par krāpšanu, līdz 2016. gada 31. decembrim 67 gadījumos bija uzsākta izmeklēšana, no tiem 16 gadījumos izmeklēšana vēl nebija pabeigta. Attiecībā uz to 51 gadījumu, kurā OLAF bija pabeidzis un slēdzis izmeklēšanu, Birojs mūs informēja, ka 28 gadījumos bija vai nu ieteikts atgūt naudu un apsvērt tiesvedību, vai arī šie gadījumi bija slēgti, jo Komisija vai valsts iestādes jau bija uzsākušas attiecīgus pasākumus. OLAF ziņoja, ka 2016. gada 31. decembrī šie ieteikumi attiecībā uz līdzekļu atgūšanu attiecīgajos gadījumos kopā aptvēra 247 miljonus EUR. Ja OLAF bija slēdzis kādu lietu, nesniedzot ieteikumus turpmākai rīcībai, Biroja visbiežākais secinājums bija tāds, ka nebija pierādījumu par krāpšanu, kas ietekmētu ES finansiālās vai citas intereses.

1.37.

Šīs nodaļas galvenais uzdevums ir pamatot ticamības deklarācijā sniegto revīzijas atzinumu.

1.38.

Mūsu revīzijas rezultāti liecina par uzlabojumiem dažos pēdējos gados. Mēs secinām, ka maksājumtiesību izdevumos kļūdu līmenis nav būtisks un ka atlīdzināmos izdevumos kļūdu līmenis ir būtisks. Pamatojoties uz iepriekš minēto, secinām, ka kļūdu līmenis nav visaptverošs.

2.1.

Šajā nodaļā ir aprakstīti mūsu apsvērumi par ES budžeta un finanšu pārvaldību 2016. gadā un ir norādīts uz vairākiem svarīgiem riska faktoriem un problēmām, kas varētu skart budžetu nākotnē.

2.2.

Katra konkrētā gada budžetā ir jāievēro saistību un maksājumu apropriāciju maksimālais apjoms, kas ir noteikts daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam (1), saskaņā ar kuru ES pašreizējās cenās var uzņemties saistības ne vairāk kā par 1 087,2  miljardiem EUR un veikt maksājumus ne vairāk kā par 1 025,4  miljardiem EUR 2014.–2020. gadā (2). Kārtējā gada saistību un maksājumu apropriācijām (3) ir jābūt robežās, kas noteiktas Padomes Pašu resursu lēmumā (4).

2.3.

Komisija ir sagatavojusi vidusposma novērtējumu par pašreizējās DFS īstenošanu, kuram ir pievienoti likumdošanas priekšlikumi. Daļa šīs nodaļas ir balstīta uz mūsu jau agrāk izteiktajiem viedokļiem par šiem likumdošanas priekšlikumiem, kas ir svarīgi saistībā ar priekšlikumu nākamajai DFS (5).

2.4.

No budžeta apropriācijām veiktie maksājumi bija par 13,7  miljardiem EUR mazāki nekā sākotnēji pieņemtajā budžetā pieejamās apropriācijas (130,2  miljardi EUR no iespējamiem 143,9  miljardiem EUR (6) jeb 90,5  % no visas pieejamās summas) (sk.  2.1. izcēlumu ).

2.5.

Galvenais iemesls zemajam maksājumu līmenim bija tas, ka dalībvalstu iestādes saistībā ar Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) iesniedza deklarācijas par mazākām summām, nekā paredzēts. Savukārt tam par iemeslu bija programmu īstenošanas kavējumi pašreizējās DFS pirmajos gados. Komisija kavējumus skaidro šādi (7):

a)

tās ir sekas ievērojamajiem kavējumiem, ar kādiem tika īstenotas 2007.–2013. gada programmas;

b)

ES vēlu pieņēma 2014.–2020. gada programmu juridisko pamatu (8);

c)

dalībvalstis kavējās izveidot un paziņot Eiropas Savienībai iestādes, kuras atbildēs par ES fondu pārvaldību;

d)

bija vajadzīgs laiks, lai pielāgotos jaunā perioda programmu un projektu noteikumu izmaiņām;

e)

dalībvalstīm 2014.–2020. gada periodā tika dots papildu gads, kurā veikt maksājumus no saistībām (“n+3 noteikums”) (9).

2.6.

Kā ir atzīmējusi Komisija (10), ESI fondu programmu īstenošanas kavēšanās 2014.–2020. gada DFS pirmajos trīs gados pārsniedz struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmu īstenošanas kavēšanos, kas bija vērojama 2007.–2013. gada perioda sākumā.

2.7.

Ņemot vērā, ka gada gaitā bija saņemts maz maksājumu pieprasījumu, budžeta iestādes grozīja 2016. gada budžetu, lai samazinātu maksājumu apropriācijas par 7,3  miljardiem EUR (11). Lai gan notika šis samazinājums, nepietiekami daudz maksājumu pieprasījumu izraisīja vislielāko pārpalikumu kopš 2002. gada, proti, 6,4  miljardus EUR lielu pārpalikumu (12) (2015. gadā – 1,3  miljardi EUR).

2.8.

2014.–2020. gada DFS ir vairāki instrumenti, kuru uzdevums ir atvieglot budžeta darbību un paredzēt līdzekļus rezervei. Turpmāk ir uzskaitīti galvenie no tiem.

a)

Maksājumu vispārējā rezerve (GMP) saskaņā ar DFS regulas 5. pantu ir paredzēta tam, lai neizlietotās maksājumu apropriācijas varētu pārnest uz nākamajiem gadiem ar nosacījumu, ka netiek pārsniegts DFS maksimālais apjoms. Tādējādi 2.4. punktā minētos 2016. gadā neizmantotos 13,7  miljardus EUR var pārnest un izlietot nākamajos gados. DFS noteiktā maksimālā summa, par kādu 2018.–2020. gadā var pārnest neizlietotās maksājumu apropriācijas, ir 31 miljards EUR (2011. gada cenās) (2018. gadā – 7 miljardi EUR, 2019. gadā – 11 miljardi EUR un 2020. gadā – 13 miljardi EUR).

b)

Ir izveidoti četri “īpašie instrumenti” (13) reaģēšanai uz neparedzētiem notikumiem un prioritāšu izmaiņām. Komisijas 2016. gada vidusposma novērtējumā (14) ir minēts, ka kopējā līdz 2020. gadam vēl pieejamā summa bija 7,4  miljardi EUR. Saskaņā ar Padomes paziņojumu (15), ko tā bija laidusi klajā DFS vidusposma novērtēšanas laikā, budžeta lēmējiestāžu ziņā paliek izlemt katrā gadījumā atsevišķi, vai ar īpašajiem instrumentiem saistītos maksājumus var uzskaitīt virs maksājumu maksimālā apjoma.

c)

Neparedzēto izdevumu rezerve (16)0,03  % apmērā no NKI (aptuveni 4,5  miljardi EUR) ir paredzēta, lai patiesas vajadzības gadījumā pārnestu apropriācijas uz nākamo gadu vai uz citu budžeta pozīciju, reaģējot uz neparedzētiem notikumiem ar nosacījumu, ka netiek pārsniegts DFS maksimālais apjoms. Šo rezervi izmantoja maksājumu apropriācijām 2014. gadā, to kompensējot 2017.–2020. gadā. Saistību apropriācijām neparedzēto izdevumu rezervi izmantoja, lai 2016. un 2017. gadā no citām kategorijām pārvietotu 2,1  miljardu EUR uz 3. un 4. DFS kategoriju, kas bija vajadzīgs bēgļu krīzes risināšanai (17).

d)

Saistību vispārējā rezerve (GMC) (18) ļauj pārnest neizlietotās saistību apropriācijas uz nākamajiem gadiem, bet tikai izaugsmei un nodarbinātībai, īpaši jaunatnes nodarbinātībai. Gandrīz visa GMS 2014. un 2015. gadam (1,8  miljardi EUR no 2,0  miljardiem EUR (19)) ir piešķirta ESIF.

2.9.

Šie instrumenti ir ieviesti, lai risinātu ārkārtas stāvokļus un zināmā mērā padarītu elastīgāku ES budžeta sistēmu, kas ir veidota tā, lai sniegtu paredzamu finansējumu ilgtermiņa ES izdevumu programmām. Taču, tā kā ES izdevumu programmas 2014.–2020. gada DFS pirmajos gados aizkavējās un paredzams, ka turpmākajos gados laikā līdz 2020. gadam tās ritēs straujāk, varētu gadīties, ka vairs nebūs iespējama pietiekama elastība DFS maksimālā apjoma robežās, lai finansētu ES reakciju uz neparedzētiem notikumiem, kuri vēl var atgadīties līdz pašreizējās DFS beigām.

2.9.

2.10.

Papildus iepriekš aprakstīto rezervju izmantošanai Padome ar vienbalsīgu lēmumu var grozīt DF regulu nolūkā mainīt apropriāciju maksimālo apjomu (20).

2.11.

2016. gadā ES uzņēmās saistības par 155,2  miljardiem EUR no iespējamā 156,1  miljarda EUR jeb par 99,4  % no visas pieejamās summas (21), atskaitot piešķirtos ieņēmumus.

2.12.

Tā kā saistību apropriācijas bija gandrīz pilnībā izmantotas un tā kā maksājumi bija zemāki, nekā plānots, nenokārtotās saistības vispirms 2014. gadā kritās, bet tad 2015. un 2016. gadā atkal cēlās, sasniedzot agrāk nepiedzīvoti lielu summu – 238,8  miljardus EUR (sk.  2.9. izcēlumu ). Arī 2017. gadā šī summa pieaugs, jo 2017. gada budžetā ir paredzētas saistību apropriācijas 157,9  miljardi EUR un maksājumu apropriācijas 134,4  miljardi EUR, kas nozīmē nenokārtoto saistību pieaugumu līdz pat 23,5  miljardiem EUR.

2.13.

Šo nenokārtoto saistību uzkrājumu veido uzkrātā starpība starp līdz šim uzņemtajām saistībām un attiecīgi veiktajiem maksājumiem, no kā atskaitītas atceltās saistības. Atceltās saistības bija samērā maza daļa no saistībām, kuras uzņemtas 2007.–2016. gadā (27 miljardi EUR no kopējās summas 1 446  miljardi EUR jeb 1,9  %).

2.14.

Lielākā daļa nenokārtoto saistību rodas daudzgadu izdevumu programmās, kur iespējams, ka no brīža, kad ir uzņemtas saistības, līdz brīdim, kad tiek veikts maksājums, var paiet vairāk nekā gads un bieži līdz pat trim gadiem. Saskaņā ar 2016. gada skaitliskajiem datiem nenokārtotās saistības gada beigās bija par 72 % lielākas nekā 2007. gadā un bija līdzvērtīgas 2,9  maksājumu gadiem (22) salīdzinājumā ar 2,2  maksājumu gadiem 2007. gadā. Šāds nenokārtoto saistību pieaugums rada risku, ka nākotnē būs finansēšanas problēmas (sk. 2.32.–2.39. punktu).

2.14.

2.15.

Papildus nenokārtotajām budžeta saistībām Eiropas Savienībai 2016. gada beigās bija nenokārtotas arī vairākas ievērojamas ilgtermiņa bilances saistības, garantijas un juridiskās saistības.

2.16.

ES vislielākā atsevišķā ilgtermiņa bilances saistība ir 67,2  miljardi EUR darbinieku pensijām (2015. gadā – 63,8  miljardi EUR). Kaut arī ES darbinieki veic pensiju iemaksas, tās iegrāmato kā ES budžeta vispārējos ieņēmumus, un šai bilances saistībai neatbilst konkrēts aktīvs.

2.17.

Pēdējos gados ES ir aizvien vairāk izmantojusi budžetu, lai segtu garantijas aizņēmumiem un finanšu instrumentiem (sk.  2.2. izcēlumu ). Tās ir iespējamās saistības, kas atspoguļotas ES pārskatos (23). Ir jāsaglabā rezerve starp maksājumu apropriāciju līmeni budžetā un maksimālo apjomu, kāds paredzēts Pašu resursu lēmumā, lai vajadzības gadījumā segtu šīs garantijas.

(*)

2016. gada 31. decembrī garantiju segšanas vajadzībās ir atspoguļotas tikai galasaņēmējiem izmaksātās summas. Līgumi bija noslēgti vēl par 17,5  miljardiem EUR, bet 2016. gada beigās šī summa nebija izmaksāta (9,0  miljardi EUR saistībā ar ārējo aizdevumu mandāta garantiju, 6,9  miljardi EUR saistībā ar ESIF garantiju un 1,6  miljardi EUR saistībā ar finansiālo palīdzību, pamatojoties uz makrofinansiālās palīdzības un Euratom aizdevumiem).

(1)

Sk. “ES konsolidētos gada pārskatus – 2016. finanšu gads” (“ES 2016. gada pārskati”), 4.1.1. skaidrojumu.

(2)

Sk. ES 2016. gada pārskatus, 4.1.2. skaidrojumu.

(3)

Sk. ES 2016. gada pārskatus, 4.1.3. skaidrojumu.

2.18.

ES budžetam ir divi fondi, no kuriem sedz budžeta garantijas: Garantiju fonds ārējai darbībai, kura aktīvu vērtība ir 2,3  miljardi EUR, un ESIF Garantiju fonds, kura aktīvu vērtība ir 1,0  miljards EUR 2016. gada beigās (24), kas pieaugs līdz 8 miljardiem EUR laikā līdz 2022. gadam. Ir arī rezerve, no kuras segt ar garantijām saistītos paredzamos zaudējumus un kura 2016. gada beigās bija 0,9  miljardi EUR (25), kam jāpieskaita vēlāk gada gaitā pievienotie 0,5 miljardi EUR, tostarp aizdevumiem Sīrijai. Garantijām, kas saistītas ar finansiālo palīdzību dalībvalstīm, jebkādu radušos bilances saistību var segt ar apropriācijām, kuras pārsniedz DFS maksimālo apjomu (26), bet tā ir jāmaksā caur ES budžetu.

2.19.

Komisija ir ierosinājusi izveidot kopējo uzkrājumu fondu, lai segtu finanšu saistības, kuras rodas no finanšu instrumentiem, budžeta garantijām un finansiālās palīdzības (27).

2.20.

Bija arī ievērojamas ilgtermiņa juridiskās saistības, ko nesedz nenokārtotās budžeta saistības, kopā par 22 miljardiem EUR (28) gada beigās (sk.  2.3. izcēlumu ) un ko izmaksās no turpmākajiem gada budžetiem.

2.21.

Aizvien vairāk tiek izmantoti finanšu instrumenti, kuriem sniedz ES budžeta atbalstu (sk.  2.4. izcēlumu ), un šī tendences varētu turpināties līdz 2020. gadam. Lai nodrošinātu pieejamo līdzekļu efektīvu, lietderīgu un saimniecisku izmantošanu, ir vajadzīga rūpīga pārvaldība, un jebkādas izmaiņas izdarāmas tikai tad, ja ir veikts rūpīgs ietekmes novērtējums.

2.21.

Ikreiz, kad ir paredzētas izmaiņas, ex ante novērtējumā būtu jāiekļauj analīze par pieredzi, kas gūta saistībā ar iepriekšējiem līdzīgiem instrumentiem.

Attiecībā uz centralizēti pārvaldītiem instrumentiem attiecīgie juridiskie pamati paredz veikt vidusposma pārskatus vai novērtējumus.

Komisija nodrošinās, ka visos šādos turpmākos finanšu instrumentu vidusposma pārskatos būs aplūkota gūtā pieredze un jebkādu būtisku sociālekonomisko izmaiņu ietekme uz instrumenta pamatojumu un attiecīgo ieguldījumu no ES budžeta.

2.22.

ESIF turpinās pieaugt, un tas kļūst par ievērojamu finansējuma avotu (29). Līdz 2016. gada beigām EIB grupa saistībā ar ESIF bija parakstījusi līgumus par 21,3  miljardiem EUR (30). ESIF ieguldījumu periods vēl nav beidzies. 2.5. izcēlumā ir parādīts ESIF finansējuma sadalījums dalībvalstīm līdz 2016. gada beigām.

2.22.

2.23.

ESIF ir jauns centralizēts inovatīvs instruments dalībvalstīm, ar kuru tiek atbalstītas investīcijas Eiropas Savienībā. ESIF pārvaldības kārtība ir tāda, ka īstenošanas pilnvaras ir deleģētas EIB, turklāt publiskā pārraudzība ir ierobežotāka nekā citiem ES atbalstītiem instrumentiem, kā ilustrēts 2.8. izcēlumā .

2.23.

2.24.

ESI fondi veido ievērojamu daļu no dažu dalībvalstu vispārējās valdības izdevumiem, tāpēc ir svarīgi atzīmēt, ka deviņās dalībvalstīs ESI fondu nenokārtotās saistības ir uzkrājušās vairāk nekā 15 % apmērā no 2016. gada vispārējās valdības izdevumiem (sk.  2.6. izcēlumu ).

2.25.

Ņemot vērā, ka 2014.–2020. gada DFS vēl ir pieejams daudz saistību apropriāciju, dalībvalstīm, kurās ESI fondi veido ievērojamu procentuālo daļu no vispārējās valdības izdevumiem, varētu būt grūti apzināt pietiekami daudz labas kvalitātes projektu, kuros izlietot pieejamos ES līdzekļus, vai piešķirt līdzfinansējumu.

2.25.

2.26.

Ieņēmumi no ES budžeta dažās dalībvalstīs veido ievērojamu proporciju no konkrētā gada kapitālieguldījumiem. Tas nozīmē, ka šo ieņēmumu apmēram un termiņiem var būt vērā ņemama makroekonomiskā ietekme, tostarp tas var ietekmēt investīcijas, izaugsmi un darbavietas, un tas ir pietiekami jāņem vērā, ES budžetā plānojot nākotnes izdevumus (sk.  2.7. izcēlumu ) (31).

(***)

Horvātija pievienojās ES 2013. gadā.

2.27.

Liela finanšu pārvaldības problēma 2016. gadā bija līdzekļu mobilizācija bēgļu krīzes risināšanai un migrantu integrācijai, tostarp ārkārtas palīdzībai Eiropas Savienībā. ES finansiālais risinājums bija piešķirt vairāk līdzekļu dažām jau esošajām jomām, izveidot jaunus finansēšanas instrumentus un veicināt papildu ieguldījumus no trešām personām (32).

2.28.

Komisija 2016. gadā nebija paziņojusi bēgļu un migrācijas krīzei mobilizēto līdzekļu kopsummu, un to ir grūti aplēst. Kā daudzos gadījumos, šie līdzekļi veido tikai daļu no attiecīgajās politikas jomās piešķirtajām budžeta apropriācijām. Komisija sagatavo ziņojumus par katru instrumentu atsevišķi, taču kopsummas paziņošanai būtu jāizveido īpaša ziņošanas struktūra.

2.28.

Komisija analizēs iespēju konsolidēt pašreizējo ziņojumu sniegšanu, lai sagatavotu visaptverošu informāciju par izdevumiem bēgļu un migrācijas jomā.

2.29.

Gadu gaitā ES budžets ir vērā ņemami attīstījies, un ir nākuši klāt vairāki citi mehānismi, ar kuriem finansē ES politikas virzienus. Šo attīstību ir noteikusi vajadzība pēc papildu līdzekļiem, ar kuriem risināt tādas jaunas problēmas kā finanšu krīze, klimata rīcība, migrācija un bēgļi, kā arī vajadzība lietderīgāk un inovatīvāk izmantot jau pieejamos līdzekļus, tostarp paredzot aizņēmumus, garantijas un kapitālieguldījumus.

2.29.–2.31.

Pašreizējā ES finanšu arhitektūra ir ļāvusi mobilizēt līdzekļus jaunām prioritātēm un ar mazākiem līdzekļiem panākt vairāk. ES budžets nav vienīgais rīks ES politikas finansēšanai. Taču ES pārskatos ir ietverti visi instrumenti un apkopoti dati par visām aģentūrām, kuras ietekmē ES budžetu. ES pārskatus revidē Eiropas Revīzijas palāta. Daži mehānismi tika izveidoti, lai reaģētu uz eurozonas krīzi, un tie ir starpvaldību mehānismi. Šā iemesla dēļ tie neietilpst ES budžeta struktūrā. Citi instrumenti, piemēram, ESIF un Eiropas Investīciju fonds, papildina tradicionālākus ES budžeta izpildes mehānismus, palielinot tā tvērumu un sviras efektu.

Attiecībā uz jaunajiem finanšu mehānismiem visas tos pārvaldošās struktūras ik gadu sniedz pārskatatbildības ziņojumus un ārējā revidenta atzinumu. Turklāt pārskatatbildības un pārredzamības nolūkā tiek sniegti arī īpaši ziņojumi, piemēram, par finanšu instrumentiem, trasta fondiem un Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā.

Komisija ir pieņēmusi pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni, kurā ir skaidrota pašreizējā ES finanšu arhitektūra. Šis temats būs nākamās DFS būtisks elements.

2.30.

Tā rezultātā ES politikas virzienu īstenošanu finansē ar daudz vairāk struktūrām un instrumentiem, un tas ir papildinājis ES budžetu ar sarežģītu mehānismu tīklu (sk.  2.8. izcēlumu ).

2.31.

ES budžets ir vienots mehānisms, uz kuru attiecas īpaši noteikumi. Tie palīdz nodrošināt pārskatatbildību un pārredzamību ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas Parlamentam un Padomei. Tā kā papildus ES budžetam aizvien vairāk tiek izmantoti citi finansēšanas mehānismi, ar kuru palīdzību tiek īstenoti ES politikas virzieni, rodas risks, ka var samazināties šis pārskatatbildības un pārredzamības līmenis, jo netiek pieskaņotas ziņošanas, revīzijas un publiskās kontroles prasības. Piemēram, mēs revidējam tikai dažus no finanšu mehānismiem, par kuriem sagatavojam ziņojumus, tātad publiskā kontrole ir ierobežota. Mēs uzskatām, ka pašreizējā kārtība apgrūtina efektīvu pārvaldību, revīziju, kontroli un ziņošanu, kā arī neļauj sniegt ES iedzīvotājiem pienācīgu pārskatu par ES izmaksām un ieguvumiem.

(1)

Ieskaitot juridiskās saistības, kurām vēl nav izveidotas budžeta saistību apropriācijas: Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), Copernicus, ITER, Galileo, nolīgumi zivsaimniecības nozarē u. c.

(2)

MVU iniciatīvu dalībvalstu vārdā pārvalda EIB (dalīta pārvaldība kopā ar Komisiju); citus finanšu instrumentus EIB pārvalda Komisijas vārdā kā pilnvarotā struktūra.

(3)

Valdē, kas ir lēmumpieņēmēja struktūra, ir locekļi no katras dalībvalsts.

(4)

EIB pārvalda Komisijas vārdā kā pilnvarotā struktūra.

(5)

Finansējumu un darbības īsteno dalībvalstis.

(6)

Valdē, kas ir lēmumpieņēmēja struktūra, ir locekļi no katras dalībvalsts un citu ieinteresēto personu pārstāvji. Ne visas dalībvalstis ir pārstāvētas katrā valdē.

(7)

Budžeta lēmējiestādes budžeta izpildi apstiprina tikai tām apvienošanas instrumentu daļām, kuras finansē no ES vispārējā budžeta.

(8)

Attīstības sadarbības instrumenti (ASI): kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānisms (NIF), Vidusāzijas ieguldījumu mehānisms (IFCA), Āzijas ieguldījumu mehānisms (AIF) un Latīņamerikas ieguldījumu mehānisms (LAIF).

(9)

Finansējumu sniedz komercbankas. Valdē ir locekļi no katras dalībvalsts.

(10)

ERP revidē tikai tās darbības, ko garantē ar ES vispārējo budžetu.

(11)

Budžeta izpildes ziņojumu iesniedz Padomei, budžeta izpildi apstiprina aģentūru valdes. Komisija ES vārdā var piedalīties aģentūru projektos. Finansējumu sniedz katrā aģentūrā iesaistījušās valstis. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos atbild par aģentūru vispārējo organizāciju un darbību.

(12)

Starpvaldību struktūra.

(13)

ERP revīzijas pilnvarās ietilpst tikai ECB vadības darbības efektivitātes pārbaude.

(14)

Eiropas Revīzijas palāta revidē tikai EIB Eiropas Savienības mandātu. EIF ir daļa no EIB grupas.

(15)

Akcionāri ir ES dalībvalstis, citas valsits, ES un EIB.

2.32.

Pastāv risks, ka pašreizējās DFS pēdējos gados un nākamās DFS sākuma gados varētu uzkrāties neatlīdzinātas deklarētās izmaksas, līdzīgi kā tas bija 2013.–2015. gadā. Tas tāpēc, ka atbilstoši pašreizējai DFS apstiprināto maksājumu apropriāciju varētu nepietikt, lai samaksātu visas līdz 2020. gadam iesniegtās deklarācijas (33).

2.32.

2.33.

Komisija vidusposma novērtējumā iekļautajā prognozē par laiku līdz 2020. gada beigām secina (34), ka “ar vispārējiem maksājumu maksimālajiem apjomiem, kas noteikti 2014.–2020. gada DFS, principā vajadzētu pietikt, tādējādi izvairoties no jauna pārmērīga neatlīdzināto deklarāciju uzkrājuma perioda beigās”. Taču, lai tas īstenotos, īpašie instrumenti jāieskaita papildus DFS maksimālajiem apjomiem un jāatceļ maksimālie apjomi, kas noteikti maksājumu vispārējās rezerves izmantošanai 2018.–2020. gadā saskaņā ar DFS regulu. Pēc DFS regulas pārskatīšanas (35) nav skaidrs, vai finanšu instrumentus ieskaitīs papildus maksimālajiem apjomiem (sk. 2.8. punkta b) apakšpunktu), un maksājumu vispārējai rezervei noteiktie maksimālie apjomi paliek spēkā (sk. 2.8. punkta a) apakšpunktu). Turklāt dalībvalstis varētu iesniegt vairāk maksājumu deklarāciju, nekā paredzēts.

2.33.

2.34.

Līdzšinējām tendencēm turpinoties (36), saskaņā ar mūsu projekciju (sk.  2.9. izcēlumu ) 2020. gadā nenokārtotās saistības sasniegs rekordlielu summu – 262 miljardus EUR. Mūsu projekcija ir līdzīga Komisijas vidusposma novērtējumā dotajai projekcijai (37).

2.35.

Šīs nenokārtotās saistības nāksies samaksāt ar nākamās DFS maksājumu apropriācijām galvenokārt nākamās DFS pirmajos trīs gados.

2.36.

Nenokārtoto saistību pieaugumu (tātad arī papildu finanšu risku un šādu saistību uzkrāšanās risku) varētu mazināt, ja tiktu paredzēts pietiekami daudz maksājumu apropriāciju papildus tām apropriācijām, kuras vajadzīgas, lai segtu nākamās DFS jaunās programmas, un/vai ja tiktu samazinātas saistību apropriācijas nākamās DFS jaunajām programmām, lai atstātu pietiekami daudz maksājumu apropriāciju šo nenokārtoto saistību segšanai.

2.37.

Šāds risinājums būtu ieteicamāks nekā izmantot jaunās DFS programmu īstenošanas kavējumus, lai radītu pietiekami daudz maksājumu apropriāciju nenokārtoto saistību segšanai, kā netīšām notika pašreizējās DFS sākuma gados – tādā veidā problēma vienkārši atkal tiktu atlikta.

2.38.

LESD 323. pantā ir noteikts: “(..) Eiropas Parlaments, Padome un Komisija nodrošina to, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām”. Padomes Pašu resursu lēmumā (38) ir prasīts: “Tiek saglabāta pastāvīga attiecība starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām, lai nodrošinātu to savstarpēju atbilstību (..)”.

2.39.

Komisijai būs izdevība risināt šo jautājumu, kad tā iesniegs priekšlikumus jaunajai DFS (39), pamatojoties uz prognozi attiecībā uz izdevumu vajadzībām laikā pēc 2020. gada (40). Ar to ir saistīti ieteikumi mūsu pēdējos gada ziņojumos (41).

2.40.

Tā kā pašreizējās DFS pirmajos trīs gados kavējās programmu īstenošana, tika pārnestas 2014. gada saistību apropriācijas, galvenokārt uz 2015. un 2016. gadu, un maksājumu līmenis 2016. gadā bija zems (2.4.–2.10. punkts).

2.41.

Plaši izmantoja īpašos instrumentus un rezerves, tomēr ar atlikušajām summām varētu nepietikt, lai finansētu neparedzētus notikumus, kuri joprojām var gadīties līdz 2020. gadam (2.8.–2.10. punkts).

2.41.

2.42.

Ir uzkrājusies rekordliela nenokārtoto saistību summa, kas ir par 72 % lielāka nekā 2007. gadā. Tātad ir pieaugušas ES parāda summas un ES budžeta finanšu risks (2.11.–2.14. punkts). ES budžeta vispārējais finanšu risks ir pieaudzis, jo ir ievērojamas ilgtermiņa bilances saistības, garantijas un juridiskās saistības (2.15.–2.20. punkts), kas nozīmē, ka turpmāk vajadzīga rūpīga pārvaldība.

2.42.

2.43.

ES aizvien vairāk izmanto finanšu instrumentus. ESIF izveide ir radījusi jaunu pārvaldības kārtību, kurā publiskā kontrole ir ierobežotāka nekā citiem no ES budžeta atbalstītiem instrumentiem (2.21.–2.23. punkts).

2.43.

2.44.

ES līdzekļi veido ievērojamu daļu no dažu dalībvalstu izdevumiem, un līdzekļu apjoms un to saņemšanas laiks var ļoti ietekmēt tādus makroekonomikas aspektus kā investīcijas, izaugsmi un darbavietas (2.24.–2.26. punkts).

2.45.

Komisija mobilizēja dažādus resursus, lai risinātu bēgļu un migrācijas krīzi, bet neizveidoja ziņojumu sagatavošanas sistēmu, kas tai ļautu visaptveroši ziņot par iesaistīto līdzekļu izmantošanu (2.27. un 2.28. punkts).

2.45.

Komisija analizēs iespēju konsolidēt pašreizējo ziņojumu sniegšanu, lai sagatavotu visaptverošu informāciju par izdevumiem bēgļu un migrācijas jomā.

2.46.

ES politikas virzienu finansēšanas mehānismi ir kļuvuši aizvien sarežģītāki, kas rada risku pārskatatbildībai un pārredzamībai (2.29.–2.31. punkts).

2.46.

2.47.

Pašreizējās DFS beigās un jaunās DFS pirmajos gados varētu uzkrāties neveikti maksājumi, un, lai varētu finansēt jauno DFS, būs vajadzīgas reāli noteiktas budžeta apropriācijas projicēto nenokārtoto saistību segšanai (2.32.–2.39. punkts).

2.47.

2.48.

Mēs esam formulējuši turpmāk uzskaitītos ieteikumus Komisijai.

—

1. ieteikums. Prognozējot nākamās DFS maksājumu apropriācijas, Komisijai jāņem vērā nenokārtoto saistību pieaugums, jo ir jāpalīdz nodrošināt saistību un maksājumu apropriāciju pastāvīga attiecība.

—

2. ieteikums. Komisijai kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi ir jānodrošina saskaņota pieeja jautājumam par to, vai īpašie instrumenti ir vai nav ieskaitāmi DFS maksājumu apropriāciju maksimālajos apjomos.

—

3. ieteikums. Pārvaldības un ziņojumu sagatavošanas nolūkā Komisijai jāievieš tāda ES budžeta izdevumu uzskaite, kas ļautu sagatavot ziņojumus par visu finansējumu, ko piešķir bēgļu un migrācijas krīzes risināšanai.

—

4. ieteikums. Komisijai saistībā ar debatēm par Eiropas nākotni jāaicina Eiropas Parlaments un Padome apsvērt, kā ES budžeta sistēmu varētu reformēt tā, lai būtu labāks līdzsvars starp paredzamību un reaģētspēju, un kā labāk nodrošināt, ka vispārējā finansēšanas kārtība nav sarežģītāka, nekā vajadzīgs tam, lai sasniegtu ES politikas mērķus un garantētu pārskatatbildību, pārredzamu un revidējamību.

3.1.

Katru gadu šajā nodaļā mēs analizējam vairākus aspektus, kas saistīti ar darbības rezultātiem, kuri sasniegti ar ES budžetu, ko Komisija izpilda sadarbībā ar dalībvalstīm (1). Šogad mēs īpaši aplūkojām:

3.2.

Vairākumam lielu un sarežģītu organizāciju ir darbības rezultātu novērtēšanas un ziņošanas procedūras, lai sniegtu norādi par darbības sekmēm un uzsvērtu jomas, kurās ir jāveic uzlabojumi. 3.3.–3.12. punktā mēs sniedzam pārskatu par darbības rezultātu ziņošanas satvaru. 3.13.–3.51. punktā mēs to salīdzinām ar standartiem un labu praksi, ko piemēro citur.

3.3.

Komisija pēdējos gados ir ieviesusi vairākas izmaiņas šajā jomā, īpaši uzņemoties “uz rezultātiem orientētā budžeta” (BFOR) iniciatīvas īstenošanu (2). Ziņošana par darbības rezultātiem ir iniciatīvas centrālais elements, un tās mērķis ir rast veidus, kā uzlabot atklātību, savlaicīgumu un kā efektīvi informēt par ES budžeta rezultātiem.

3.3.

3.4.

Pārskats par darbības rezultātu ziņošanas satvaru ir sniegts 3.1. izcēlumā . Tajā ir nošķirti Komisijas darbības rezultāti un ES budžeta darbības rezultāti. Šajā iedaļā mēs aprakstām izcēlumā minētos galvenos ziņojumus.

3.4.

3.5.

Finanšu regula paredz, ka Komisija sagatavo “programmu pārskatus” (3), lai pamatotu budžeta projektā pieprasīto finansējumu ES programmām. Katras programmas pārskatā ir iekļauta jaunākā informācija par īstenošanu kopā ar galveno finanšu un darbības rezultātu informāciju (4), izmantojot rādītājus, kuri tiks izmantoti visā septiņu gadu daudzgadu finanšu shēmā (sk.  3.2. izcēlumu ). Šī pieeja dod iespēju budžeta lēmējiestādei budžeta procedūras laikā ņemt vērā darbības rezultātus.

3.5.

3.6.

Dažās izdevumu jomās LESD, Finanšu regulā vai nozares noteikumos ir prasīts, lai Komisija sagatavotu nozaru ziņojumus. Tā kā šo ziņojumu mērķis, struktūra un saturs mainās atkarībā no dažādām prasībām, arī to koncentrēšanās uz darbības rezultātu aspektiem ir atšķirīga. Dažos nozaru ziņojumos ir sniegta plaša un skaitļos izteikta informācija par darbības rezultātiem. Komisija tiešsaistē uzrauga dažus nozarēm raksturīgus darbības rezultātu datus un bieži atjaunina informāciju.

3.7.

Komisijas ģenerāldirektorāti (ĢD) sagatavoja daudzgadu (2016.–2020. g.) stratēģiskos plānus, kuros ir izvirzīti mērķi, kas nodrošina operatīvo darbību vidēja termiņa virzību. Pārvaldības plānos ģenerāldirektorāti savas daudzgadu stratēģijas un mērķus izvērš gada tiešajos rezultātos, darbībās un intervences pasākumos. Katra ģenerāldirektorāta gada darbības pārskats (GDP) ietver rezultātus, kas sasaistīti ar izvirzītajiem mērķiem, un novērtējumu par to, cik lielā mērā darbības izdevumi ir sekmējuši politikas mērķu sasniegšanu (6). Gada darbības pārskatos iekļauta arī finanšu un pārvaldības informācija, piemēram, likumības un pareizības pārbaužu rezultāti.

3.8.

Labāka regulējuma pamatnostādnēs (7) Komisija definē novērtējumu kā pierādījumos balstītu spriedumu par to, cik lielā mērā intervence ir:

3.9.

Labāka regulējuma pamatnostādnēs prasīts, lai Komisija proporcionāli novērtētu visus ar ES izdevumiem saistītos un nesaistītos pasākumus, kuriem paredzēta sociālā vai ekonomiska ietekme. Katra ģenerāldirektorāta pienākums ir novērtēt savas darbības. Novērtējumi var būt pilnībā centralizēti horizontālā struktūrvienībā, pilnībā deleģēti pamatfunkciju struktūrvienībām vai jauktā modelī decentralizēti darbības pārvaldības nolūkā, bet saņemot centrālas vērtēšanas struktūrvienības atbalstu.

3.10.

Līdz 2015. gada beigām Komisija uzturēja novērtējumu datubāzi (8) ar datiem par gandrīz 1 600  novērtējumiem, kas veikti laikposmā no 1999. līdz 2015. gadam, vidēji 100 novērtējumi katru gadu (sk.  3.3. izcēlumu ). Novērtējumu kopējās izmaksas 2016. gadā bija vairāk nekā 60 miljoni EUR (210 miljoni EUR, ja pieskaita pētījumus (9)). Kopš tā laika Komisija ir beigusi izmantot publisko novērtējumu datubāzi un ir ieviesusi pētījumu datubāzi. Komisija pamato, ka pētījumu datubāzes galvenais mērķis ir sniegt iespēju dalīties ar novērtējumu konstatējumiem starp dažādām ES iestādēm, bet publiska platforma visu novērtējumu un pētījumu informācijas apmaiņai ir ES grāmatnīca EU Bookshop.

3.11.

AMPR ir atbilde uz prasībām, kas ietvertas LESD 318. pantā (attiecībā uz ES finanšu novērtējumu, kura pamatā ir sasniegtie rezultāti) un Finanšu regulas 66. panta 9. punktā (attiecībā uz gada darbības pārskatu kopsavilkumu). Apvienojot divus iepriekš atsevišķus ziņojumus, Komisijas mērķis bija budžeta izpildes apstiprinātājiestādei sagatavot vienotu dokumentu, kas aptver gan ES budžeta pārvaldību, gan tās vērtējumu par iegūtajiem rezultātiem.

3.11.

3.12.

Ir arī citi Komisijas ziņojumi, gan regulāri, gan neregulāri, kuri ietver informāciju par mērķiem un rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī par projektu ieguvumiem vai sasniegumiem.

i)

Vispārējs gada pārskats par Eiropas Savienības darbību (10), kuru publicē martā, sniedz izvērstu informāciju par iepriekšējā gada galvenajiem notikumiem, iniciatīvām un lēmumiem, kas sagrupēti pa Komisijas desmit prioritātēm.

ii)

ES budžeta gada finanšu ziņojumā (11), kuru publicē jūlijā kā daļu no Komisijas integrētās finanšu ziņojumu paketes, izklāstīta budžeta pārvaldība iepriekšējā gadā.

iii)

“Junkera vadītā Komisija pēc diviem gadiem (The Juncker Commission two years on)” (12) ir dokuments, kurā iekļauti īsi izklāsti, kas publicēti 2016. gada novembrī, lai sniegtu pārskatu par progresu Komisijas desmit prioritāšu īstenošanā divu gadu laikā, kopš šis sastāvs uzsāka darbu.

iv)

Priekšsēdētāja ikgadējā runa “Par stāvokli Savienībā” (13) Eiropas Parlamentā septembrī, par kuru tiek publicēti papildu dokumenti.

v)

Instruments tīmeklī par ES rezultātiem (14), tiešsaistes apkopojums par ES finansētiem projektiem, katrs ar paziņojumu par rezultātiem un dažkārt skaitliskiem datiem.

3.13.

Lai apzinātu labu praksi darbības rezultātu ziņošanā, mēs

i)

iepazināmies ar attiecīgiem starptautiskajiem standartiem, piemēram, IPSASB 3. ieteicamo praktisko vadlīniju “Pakalpojuma darbības rezultātu informācijas ziņošana” (15);

ii)

veicām aptauju par darbības rezultātu ziņošanu; papildus Komisijas visaptverošai atbildei mēs ņēmām vērā 17 atbildes no ES dalībvalstīm, citu valstu valdībām un citām starptautiskām organizācijām;

iii)

caurskatījām publiski pieejamo informāciju par atlasītu 14 valdību un starptautisko organizāciju darbības rezultātiem (16);

iv)

izskatījām novērtējuma ziņojumus, kurus sagatavojis Daudzpusēju organizāciju darbības novērtējuma tīkls (MOPAN) (17) no 2011. līdz 2016. gadam; tie vienmēr ietvēra organizāciju darbības rezultātu ziņošanas elementus.

3.14.

Kaut arī pastāv ievērojamas atšķirības starp ES un citām starptautiskām organizācijām un valdībām, arī valdībām ir jāievēro juridiskās prasības un uz tām attiecas īpaši darbības ierobežojumi. Citām starptautiskām organizācijām ir ne mazāk sarežģīti izveidot saikni starp savām darbībām un galīgo ietekmi/darbības rezultātiem. Mēs konstatējām sešas jomas (turpmāk aprakstītas no B līdz G), kurās mūsu novērotā labā prakse varētu palīdzēt Komisijai pilnveidot ziņošanu par darbības rezultātiem.

3.14.

3.15.

Austrālijā valdības struktūrvienības darbības rezultātu sistēmas ietvaros izstrādā trīs pamatdokumentus: portfeļa budžeta pārskatus, kuros tiek izteikti skaitļos programmu budžeti, korporatīvos plānus, kuros izklāsta publisko iestāžu mērķus un darbības, un gada ziņojumus, kuros ietverta atgriezeniskā saite par rezultātiem. Iestādēm ir jānodrošina visu šo dokumentu saskaņotība (“iespēja gūt skaidru priekšstatu”) (18). Darbības rezultātu kritēriji katrā dokumentā ir jāziņo kopā vienā darbības rezultātu gada pārskatā (to iekļauj gada pārskatos finanšu gada beigās).

3.16.

Francijā valsts budžetā ir sīkāk iedalīts “virzienos” (missions). Katrs “virziens” (to ir 31) budžetā aptver vairākas programmas (2017. gadā – 118). Katrai programmai ir stratēģija, mērķi un skaitļos izteikti rezultatīvie rādītāji, un svarīgākie rādītāji ir arī norādīti kā “virziena” rādītāji. Identisku rādītāju izmantošana nodrošina saskaņotību starp “virzieniem” un programmām. Rādītāji aptver gan programmu, gan valdības struktūrvienību darbības rezultātus.

3.17.

Kanādā visām federālajām organizācijām, kuras saņem budžeta apropriācijas, ir jāplāno un jāpārvalda savas darbības un jāziņo par to rezultātiem atbilstoši 16 valdības mēroga iznākumu jomām. Šajā sistēmā ir noteikta skaidra un saprotama saikne starp finanšu piešķīrumiem, programmas darbībām un valsts mēroga iznākumiem.

3.18.

Pirms 2020.–2014. gada DFS sākuma Komisija uzdeva saviem dienestiem “pastiprināt izpildes sistēmu” (19). Lai to sasniegtu, Komisija izvirzīja iekšēju noteikumu (20) par to, ka jauno programmu mērķiem un rādītājiem jābūt skaidri norādītiem programmu pārskatos, pārvaldības plānos un gada darbības pārskatos. Tas pirmo reizi tika darīts 2014. gadā, ļaujot Komisijai iesniegt saskaņotu darbības rezultātu izklāstu: mērķi, kuriem budžetā bija piešķirti naudas līdzekļi, kļuva par daļu no plānošanas procesa attiecīgā ģenerāldirektorāta pārvaldības plānā, un par rezultātiem ziņoja gada darbības pārskatā.

3.18.

3.19.

Tomēr kopš 2016. gada Komisija vairs nav piemērojusi šo pieeju, bet gan radījusi jaunu plānošanas dokumentu, proti, piecu gadu stratēģisko plānu, kurā ģenerāldirektorātiem ir jānosaka jauni organizācijas mērķi un rādītāji, kas ir saskaņoti ar Komisijas prioritātēm, taču atšķiras no tiem mērķiem un rādītājiem, kuri jau ir izstrādāti programmām. Tagad gada darbības pārskatos ziņo par darbības rezultātu satvaru, kas noteikts stratēģiskajos un pārvaldības plānos, un saistībā ar programmu rezultātiem tajos jāatsaucas uz programmu pārskatiem. Tomēr no sešiem 2016. gada darbības pārskatiem, kurus mēs pārbaudījām, tikai vienā bija izmantotas savstarpējas atsauces uz programmu pārskatos paziņotajiem darbības rezultātiem. Tas kavē salīdzināmību starp dažādu veidu darbības rezultātu dokumentiem un neatspoguļo to, ka Komisijai ir galīgā atbildība par budžeta izpildi saistībā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

3.19.

Šā iemesla dēļ vairs nav nepieciešams saskaņot Komisijas dienestu darbības rezultātu satvaru mērķus un rādītājus ar programmu juridisko pamatu. Tomēr Komisijas dienesti ir aicināti atsaukties uz programmu pārskatiem, raksturojot savas darbības saistībā ar šīm programmām. Tas palīdzēs ierobežot informācijas dublēšanos un nodrošināt datu saskaņotību, turklāt turpmāk šis aicinājums tiks uzsvērts vēl vairāk.

Komisija uzskata, ka tās atbildība par budžeta izpildi ir skaidra. Katrs ģenerāldirektors savā gada darbības pārskatā paraksta ticamības deklarāciju, norādot, ka resursi ir izlietoti paredzētajam mērķim un atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principam un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Korporatīvā līmenī kolēģija uzņemas vispārēju politisko atbildību par ES budžeta pārvaldību, katru gadu ES budžetam pieņemot gada pārvaldības un izpildes pārskatu.

3.20.

Komisija izmanto atšķirīgu ziņošanas sadalījumu attiecībā uz izdevumiem un darbības rezultātiem. Gada darbības pārskatos ziņots par ģenerāldirektorātu gada maksājumiem sadalījumā pa darbības veidiem/izdevumu programmām, bet par darbības rezultātiem – atkarībā no vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanas, neuzrādot attiecīgos izdevumus. Tādējādi nav iespējams novērtēt, cik tika iztērēts izvirzīto mērķu sasniegšanai. Līdzīgi Pārvaldības un izpildes gada ziņojumā (AMPR) nav ietverta informācija par izdevumiem, kas saistīti ar programmu darbības rezultātiem sadalījumā pa vispārīgiem un konkrētiem mērķiem.

3.20.

3.21.

ESAO 2016. gadā veica aptauju par darbības rezultātos balstītu budžeta veidošanu ESAO valstīs un Komisijā. Diagrammā 3.4. izcēlumā salīdzināta darbības rezultātu satvara esība, izmantošana un sekas (21) dažādās jurisdikcijās. ESAO uzskatīja, ka Komisijas darbības rezultātu satvars ir visplašākais, un to var daļēji skaidrot ar juridisko prasību lielo apjomu Eiropas Savienībā. Tomēr ESAO diagrammā norādīts, ka satvara izmantošana un sekas lēmumu pieņemšanā neatspoguļo šo augstāko specifikācijas pakāpi.

3.21.

Komisija izmanto informāciju par izdevumu programmu darbības rezultātiem, lai a) uzraudzītu programmas progresu; b) nodrošinātu pārskatatbildību un pārredzamību; c) pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus par programmas pārvaldību; d) pamatotu vai ierosinātu līdzekļu sadales korekciju budžeta lēmējinstitūcijām; e) izstrādātu priekšlikumus izmaiņām juridiskajā pamatā vai turpmākajām programmām.

Komisija tomēr atzīmē, ka, kaut arī informāciju par darbības rezultātiem ņem vērā gada budžeta izstrādes procedūrā, tas nav vienīgais faktors, kas nosaka ar budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu.

3.22.

Dažas valstis ir pakāpeniski samazinājušas savu darbības rezultātu satvaru sarežģītību un mērķu un rādītāju skaitu.

i)