EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.12.2017

SWD(2017) 477 final

PREČU PAKETE

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

ZIŅOJUMS PAR APSPRIEŠANU

Pavaddokuments dokumentam

Priekšlikums

Eiropas Parlamenta un Padomes regula

par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu preču savstarpēju atzīšanu

{COM(2017) 796 final}
{SWD(2017) 471 final}
{SWD(2017) 472 final}
{SWD(2017) 475 final}
{SWD(2017) 476 final}

Saturs

1.APSPRIEŠANAS MĒRĶI

1.1.Apspriešanas metodes un instrumenti

2.APSPRIEŠANAS REZULTĀTI

2.1.Savstarpējas atzīšanas konsultatīvās komitejas sanāksmes

2.2.Ieinteresēto personu konference 2016. gada 17. jūnijā

2.3.Sabiedriskā apspriešana

2.3.1.Kā ieinteresētās personas redz savstarpēju atzīšanu un tās iespējamos trūkumus

2.3.2.Savstarpējas atzīšanas regulas darbība

2.3.3.Novērtējums par komunikāciju, izmantojot savstarpēju atzīšanu

2.3.4.Prioritātes savstarpējas atzīšanas uzlabošanai

2.3.5.Risinājumi

2.4.Apsekojumi, ko veica ārējie līgumslēdzēji

2.5.Citas saņemtās atbildes (nostājas dokumenti vai e-pasti)

3.ATGRIEZENISKĀ INFORMĀCIJA IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

1.APSPRIEŠANAS MĒRĶI 

Vienotā tirgus stratēģijā (COM(2015)550, 28.10.2015.) uzsvērta nepieciešamība stiprināt preču vienoto tirgu savstarpējas atzīšanas jomā. Šis princips ļauj precēm, kuras tiek likumīgi tirgotas kādā dalībvalstī un uz kurām neattiecas Eiropas saskaņošanas tiesību akti, izmantot brīvas aprites tiesības, neraugoties uz neatbilstību galamērķa dalībvalsts valsts tehniskajiem noteikumiem. Tomēr nesens savstarpējas atzīšanas principa novērtējums rāda, ka principu vēl neizmanto pilnā apjomā.

Lai uzlabotu savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu, Komisija iesniegs ES mēroga rīcības plānu, kas uzlabos informētību un kurā galvenā uzmanība pievērsta problemātiskajām jomām. Komisija arī izskatīs, vai Regulu (EK) Nr. 764/2008 ir nepieciešams pārskatīt, lai nodrošinātu labāku tās piemērošanu uzņēmēju un valsts iestāžu starpā. Apspriešanas mērķis tādējādi bija noskaidrot ieinteresēto personu uzskatus par savstarpējas atzīšanas piemērošanu pašreiz un nākotnē.

1.1.Apspriešanas metodes un instrumenti

Savstarpējas atzīšanas konsultatīvās komitejas 1 pēdējās sanāksmēs 2015. gada 2. decembrī un 2016. gada 25. oktobrī tās locekļiem lūdza sniegt atgriezenisko informāciju.

Sabiedriska apspriešana visās ES oficiālajās valodās bija publicēta apspriešanas tīmekļa vietnē, kas mitināta Europa. Apspriešana notika no 2016. gada jūnija līdz septembrim.

Sabiedrisko apspriešanu papildināja ar ieinteresēto personu konferenci, ko Komisija organizēja 2016. gada 17. jūnijā.

2.APSPRIEŠANAS REZULTĀTI

2.1.Savstarpējas atzīšanas konsultatīvās komitejas sanāksmes

Savstarpējas atzīšanas konsultatīvās komitejas septītā un astotā sanāksme notika attiecīgi 2015. gada 2. decembrī un 2016. gada 25. oktobrī. Komitejas locekļi ir dalībvalstu pārstāvji, kuri risina savstarpējas atzīšanas problēmas. Komisija iesniedza idejas, kā uzlabot informētību par savstarpēju atzīšanu, un dalībvalstis tās uzņēma atzinīgi, kā arī to galveno problēmu iepriekšēju analīzi, kuras rada savstarpējas atzīšanas nepietiekama darbība, un iepriekšējus risinājumus, kā uzlabot savstarpēju atzīšanu, un lūdza atgriezenisko informāciju no delegācijām.

Attiecībā uz iespējamo atbilstības deklarācijas ieviešanu dažas dalībvalstis uzsvēra iespējamo administratīvo slogu ekonomikas dalībniekiem, vienlaikus atzīstot, ka šāda deklarācija atvieglotu to uzdevumus.

Komisija iesniedza arī risinājumus, kas paredzēti, lai veicinātu to, ka valstu iestādes izpilda prasību paziņot administratīvos lēmumus, ar kuriem aizliedz vai ierobežo savstarpēju atzīšanu, piemēram, tādus kā labāka pārredzamība un IT rīka izmantošana un iespēja izveidot jaunu ātru procedūru, kura būtu alternatīva dārgajām un ilgstošajām tiesas procedūrām, kas pieejamas pašlaik.

Daudzas dalībvalstis iebilda pret risinājumu, kas paredz iepriekšējas atļaujas sistēmu, pirms produktus laiž tirgū, jo tas kavētu preču brīvu apriti.

Attiecībā uz risinājumu, kas nodrošina preču brīvu apriti, ko garantē atbilstība Eiropas standartiem, dalībvalstis uzskatīja, ka uzmanības pievēršana būtiskām prasībām ir svarīgāka nekā standartu izmantošana.

Dalībvalstis atbalstīja iespēju palielināt un atbalstīt produktu informācijas punktus, jo produktu informācijas punktiem trūkst līdzekļu un darbinieku.

Dalībvalstis stingri iebilda pret konkrētu pamatprasību saskaņošanu, jo daļēja saskaņošana vienīgi brīvas aprites labad nedod priekšrocības proporcionāli birokrātiskajam slogam, ko tā rada.

2.2.Ieinteresēto personu konference 2016. gada 17. jūnijā

2016. gada 17. jūnijā tika organizēts ieinteresēto personu pasākums nolūkā identificēt galvenās problēmas, kas saistītas ar savstarpējas atzīšanas darbību, un identificēt iespējamos ceļus virzībai uz priekšu. Pasākumā piedalījās 144 dalībnieki, kas pārstāvēja uzņēmumus (62), valsts iestādes (60) un citus (22), piemēram, patērētāju organizāciju, arodbiedrību pārstāvji. Šīs konferences sīks protokols, dalībnieku saraksts un materiāli atrodami: http://ec.europa.eu/DocsRoom/documents/17963

Prezentācijām un diskusijām sekoja 3 darbsemināri, kuros līdzīgā skaitā piedalījās valsts iestāžu, uzņēmumu un apvienību pārstāvji.

2.3.Sabiedriskā apspriešana

Sabiedriskās apspriešanas ietvaros tika saņemtas 153 atbildes. Bija daudz atbilžu no uzņēmumiem (91), nākamais lielākais skaits bija no dalībvalstu iestādēm (45) un no iedzīvotājiem (17). Sabiedriskajā apspriešanā atbildēja 45 dalībvalstu iestādes. Atsevišķi uzņēmumi (44) un uzņēmēju organizācijas (44) bija pārstāvētas līdzīgi.

Pa darbības nozarēm visplašāk pārstāvēta bija ražošana (46 %), tai sekoja vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (13 %), lauksaimniecība, mežkopība un zivsaimniecība (8 %) un ūdensapgāde (6 %). 

Uzņēmumi ģeogrāfiskā ziņā bija pārstāvēti diezgan līdzsvaroti. Runājot par valsts iestādēm, sabiedriskajā apspriešanā piedalījās 18 dalībvalstis un Norvēģija.

Kā ieinteresētās personas redz savstarpēju atzīšanu un tās iespējamos trūkumus

Lielākā daļa atbildējušo uzņēmumu, kuri vēlas pārdot produktus citā dalībvalstī, pārbauda minētās dalībvalsts piemērojamos noteikumus un, ja šie noteikumi neļauj produktu pārdot, vairums pielāgo produktu. Tas notiek, neraugoties uz to, ka 70 % no tiem ir pilnīgi informēti par savstarpējas atzīšanas principu. Vairāk nekā puse no uzņēmumiem, kuri atbildēja, ir mēģinājuši izmantot savstarpēju atzīšanu, lai ienāktu jaunā tirgū. No tiem pusei piekļuve tirgum tika liegta, un tikai 2 % veiksmīgi pārsūdzēja šo lēmumu.

Neraugoties uz augsto informētības līmeni par savstarpēju atzīšanu, lielākā daļa atbildējušo uzskata, ka joprojām vajadzīga informētības uzlabošana.

Attiecībā uz šķēršļiem savstarpējas atzīšanas darbībai uzņēmumi kā lielāko šķērsli norādīja, ka trūkst ātru tiesiskās aizsardzības līdzekļu to valstu lēmumu pārsūdzēšanai, kuri liedz piekļuvi tirgum, un kā nākamo — nepietiekamu komunikāciju iestāžu starpā. 52 % atbildējušo paši bija saskārušies ar šādiem šķēršļiem.

Savstarpējas atzīšanas regulas darbība

Rezultativitāte – kādā mērā regula ir sasniegusi savus mērķus?

Lielākā daļa atbildējušo ir informēti par regulu un uzskata, ka vairums instrumentu, ko tā radījusi, ir lietderīgi un joprojām ir nepieciešami. Attiecībā uz to, vai regula sasniedz savu mērķi, ļoti neliels skaits ekonomikas dalībnieku uzskata, ka kopš regulas stāšanās spēkā ir vieglāk pārdot produktus citā dalībvalstī. Lielākā daļa uzskata, ka regula nav uzlabojusi situāciju, vai nezina, jo tie vai nu neizmanto savstarpēju atzīšanu, vai nepārdod produktus ārzemēs.

Efektivitāte – regulas izmaksas un ieguvumi

Valstu iestādes izmaksas novērtēja kā vidējas un pilnīgi vai daļēji piekrita, ka no regulas ir ieguvumi tādā ziņā, ka tā atvieglo piekļuvi tirgum.

Uzņēmumiem galvenās izmaksas radās no nepieciešamības pielāgot produktus piemērojamajiem valstu noteikumiem, kad savstarpējā atzīšana vai nu tika liegta, vai netika izmantota, lai iekļūtu tirgū. Augstās izmaksas saistītas arī ar kavēšanos ienākt tirgū un zaudētām iespējām, kad uzņēmumi atsakās ienākt tirgū to atšķirīgo valsts noteikumu dēļ, kuri prasa pielāgot produktus. Izmaksas, kas saistītas ar to administratīvo lēmumu pārsūdzēšanu, kuri liedz piekļuvi tirgum, uzskata par mazāk nozīmīgām, galvenokārt tādēļ, ka maz uzņēmumu bija izvēlējušies to darīt.

Izmaksas arī saistītas ar novērtēšanu, vai savstarpēju atzīšanu var izmantot, lai pārdotu produktus citā dalībvalstī. Ļoti nedaudzi ekonomikas dalībnieki (2 %) šo novērtēšanu nodod ārpakalpojumu sniedzējiem, bet 26 % to veic paši. 46 % izvēlas abus variantus atkarībā no produkta.

Regulas sniegto ieguvumu ziņā atbildējušo uzņēmumu uzskati ir diezgan dažādi. Lai gan dalībvalstis tiecas uzskatīt, ka regulas izmaksas ir proporcionālas ieguvumiem, ko tā rada, uzņēmumi lielākoties nepiekrīt un tikai 9 % tam piekrīt.

Saskaņotība

Atbildējušo starpā ir vienprātība par regulas saskaņotību.

ES pievienotā vērtība

Atbildes sniegušie ļoti uzsvēra savstarpējas atzīšanas noteikumu Eiropas pievienoto vērtību.

Novērtējums par komunikāciju, izmantojot savstarpēju atzīšanu

Lielākā daļa atbildējušo uzņēmumu nekad nav kontaktējušies ar produktu informācijas punktu nolūkā iegūt informāciju par produktiem piemērojamiem noteikumiem, galvenokārt tāpēc, ka tie nezina, ka šādi punkti pastāv. Atbildējušās dalībvalstis uzskata, ka komunikācija ar iestādēm savā valstī ir laba, bet komunikācija ar citas dalībvalsts iestādēm ir drīzāk viduvēja vai slikta.

Prioritātes savstarpējas atzīšanas uzlabošanai

Kamēr uzņēmumi vajadzību pēc efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ierindo kā augstāko prioritāti, dalībvalstis un iedzīvotāji augstāk vērtē informētības uzlabošanu par savstarpēju atzīšanu.

Risinājumi

Atbildējušie lielā mērā atbalstīja visus risinājumus, kas bija ieteikti, lai padarītu savstarpēju atzīšanu vieglāk piemērojamu un uzticamāku.

Lielākā daļa atbildējušo piekrīt, ka saskaņošana ir visatbilstošākā alternatīva savstarpējai atzīšanai, kuru var izmantot gadījumā, ja savstarpēja atzīšana pienācīgi nedarbojas.

2.4.Apsekojumi, ko veica ārējie līgumslēdzēji

Ārējā pētījumā, kurā novērtēta savstarpējās atzīšanas principa darbība 2 , tika veikti četri dažādi apsekojumi, ko sāka 2014. gada 9. oktobrī un pabeidza 2015. gada 5. janvārī. Apsekojumu un interviju secinājumi rāda, ka savstarpējas atzīšanas principa piemērošana ir apgrūtināta un vēl pastāv šķēršļi tādu preču brīvai apritei, kuras tiek likumīgi tirgotas, jo dažās dalībvalstīs ir papildu prasības un testi. Problēmas rada zināšanu un informētības trūkums par savstarpēju atzīšanu. Par vāju vietu uzskata arī sliktu komunikāciju un sadarbību valsts iestāžu starpā.

Pētījumā, kurā novērtēja savstarpējas atzīšanas uzlabošanas dažādo risinājumu izmaksas un ieguvumus, apsekojumu un intervijas veica ārējs līgumslēdzējs. Apspriešana ar ieinteresētajām personām pievērsās ne tikai pašreizējai savstarpējas atzīšanas darbībai un tās galvenajām problēmām, bet arī tam, kā pārskatīt regulu, izmantojot Komisijas ierosinātos politikas risinājumus. Mērķtiecīgi apsekojumi un intervijas ļāva saprast ieinteresēto personu viedokli par politikas risinājumiem. Valsts iestādes uzsver: tirgus, uz kuru attiecas savstarpēja atzīšana, plašums, apjoms un sadrumstalotība un dažādu valsts tiesību aktu pastāvēšana var apgrūtināt skaidru procedūru izveidošanu savstarpēju atzīšanas piemērošanai; produkti, uz kuru jomām attiecas daļēja saskaņošana un/vai pastāv daži ES standarti, rada grūtības iestādēm, jo jāpiemēro dažādi valsts un ES noteikumi, kas tām prasa lielākas pūles, lai pārbaudītu un izlemtu; dalībvalstu starpā arī zināmā mērā trūkst komunikācijas. Uzņēmumi norādīja uz šķēršļiem, kas saistīti ar grūti pieejamu informāciju par attiecīgajiem tiesību aktiem un procedūrām (valodas barjera) un laiku, lai saņemtu atbildi no valsts iestādēm. Gan ekonomikas dalībnieki, gan valsts iestādes piekrīt, ka jāveic pasākumi situācijas uzlabošanai. Lai gan valsts iestāžu starpā valda diezgan liela vienprātība, ka vajadzīga iejaukšanās, izmantojot vai nu ieteikuma tiesību instrumentus, vai saistošās tiesības, ekonomikas dalībnieki ir piesardzīgāki attiecībā uz ieteikto risinājumu efektivitāti, lai izvairītos no kavētas piekļuves tirgum un samazinātu savas izmaksas. Tomēr ekonomikas dalībnieki un valsts iestādes dod priekšroku dažādu apakšrisinājumu apvienojumam, nevis viena pilnīga politikas risinājuma pieņemšanai.

2.5.Citas saņemtās atbildes (nostājas dokumenti vai e-pasti)

Dažas ieinteresētās personas iesniedza atsevišķus nostājas dokumentus, un vairāki no tiem aicina pastiprināt centienus uzlabot savstarpēju atzīšanu un uzticēšanos starp dalībvalstīm.

Daži norāda, ka savstarpējas atzīšanas principu var vēl stiprināt, ieviešot atbilstības prezumpciju attiecībā uz neatkarīgi (trešo personu) testētiem produktiem.

Citi uzsver vajadzību precizēt Savstarpējas atzīšanas regulas darbības jomu, lai sniegtu norādījumus samērības novērtējumiem un izplatītu paraugpraksi starp dalībvalstīm.

Jāievieš arī atturoši līdzekļi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ievēro pienākumu paziņot saskaņā ar regulu. Turklāt uzņēmumiem jābūt pieejamiem efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai tie varētu ātri gūt skaidrību par lēmumiem, kas vienotajā tirgū pieņemti pret viņu produktiem, tostarp lēmumu labāku pārredzamību. Papildus jāuzlabo produktu informācijas punktu darbība un jādod uzņēmumiem viegli pieejama informācija par valstu lēmumiem un tehniskajiem noteikumiem. Vēl vajadzīgs atgūt uzticību un stiprināt sadarbību starp dalībvalstu iestādēm visā vienotajā tirgū.

Uzticības trūkums starp kompetentajām iestādēm būtu jāpārvar, un valstu lēmumiem būtu jākļūst pārredzamākiem. Ātra novērtēšanas procedūra, kas ļauj novērtēt lēmumus, kuri liedz piekļuvi tirgum, bez saistoša lēmuma, ir potenciāls instruments, kas var ļaut labāk saprast savstarpējas atzīšanas principu un uzlabot spēkā esošās regulas darbību.

3.ATGRIEZENISKĀ INFORMĀCIJA IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

Apspriešanas process atklāja plašu viedokļu spektru attiecībā uz regulas piemērošanu un to, kas no minēto ieinteresēto personu skata punkta ir darbojies labi, kas — ne tik labi. Tikšanās ar ieinteresētajām personām deva iespēju laicīgi veicināt valsts iestāžu iesaistīšanos, tādējādi palielinot iespēju saņemt daudz atbilžu.

Šīs iniciatīvas vispārējais mērķis ir dziļāks vienotais preču tirgus, ko sasniedz, izmantojot plašāku un labāku savstarpēju atzīšanu. To panāks, palielinot informētību par savstarpēju atzīšanu, nostiprinot juridisko noteiktību uzņēmumiem un valsts iestādēm, kad tiek izmantota savstarpēja atzīšana, un uzlabojot administratīvo sadarbību un uzticību starp iestādēm. Rezultātā tiks izmantots viss iekšējā tirgus potenciāls, atvieglojot savstarpējas atzīšanas izmantošanu un piemērošanu, samazinot risku uzņēmumiem, ka to produkti nepiekļūs tirgum vai bez pamatojuma tiks izņemti no tirgus, kā arī patērētājiem piedāvājot lielāku izvēli par zemākām cenām. Lai gan plašākas un labākas savstarpējas atzīšanas gaidāmos ieguvumus nevar precīzi aplēst, nesens pētījums "Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū" rāda, ka tirdzniecības šķēršļu samazināšana varētu palielināt ES iekšējo tirdzniecību par vairāk nekā EUR 100 miljardiem gadā. Šajā pētījumā jēdziens "tirdzniecības šķēršļi" ir plašāks nekā tikai savstarpēja atzīšana, bet tas ļauj aplēst gaidāmos ieguvumus.

Šīs iniciatīvas ES pievienotā vērtība ir tā, ka tā izveido kopīgus noteikumus, kas garantē vienlīdzīgu attieksmi un ļauj konsekventi, saskaņoti un pareizi piemērot savstarpēju atzīšanu. Savstarpējas atzīšanas pamatā ir Līguma par ES darbību 34.-36. pants un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, un tā tieši veicina preču iekšējā tirgus panākšanu, kas ir viens no ES galvenajiem sasniegumiem. Tāpēc rīcība tikai dalībvalstu līmenī vājinātu savstarpējas atzīšanas principu un sadalītu to 28 dažādās un, iespējams, pretrunīgās valstu procedūrās.

Šajā ietekmes novērtējumā tika aplūkoti šādi politikas risinājumi:

•2. risinājums: ieteikuma tiesības, kas uzlabotu savstarpējas atzīšanas darbību (informētības palielināšana, mācības, ierēdņu apmaiņa utt.)

•3. risinājums: Regulas (EK) Nr. 764/2008 minimālas juridiskas izmaiņas (administratīvo lēmumu pārredzamība, ES standartu izmantošana, produktu informācijas punktu lomas palielināšana)

•4. risinājums: Regulas (EK) Nr. 764/2008 visaptverošas juridiskas izmaiņas (atbilstības brīvprātīga deklarēšana, ātra pārsūdzēšanas procedūra, nostiprināti produktu informācijas punkti un sadarbība)

•5. risinājums: brīvprātīga iepriekšēja atļauja pirms laišanas tirgū

Risinājums, kas saistīts ar regulas atcelšanu, un risinājums, kas iesaka konkrētu pamatprasību, kuras attiecas uz dažiem produktu aspektiem, turpmākus saskaņošanas pasākumus, tika atmests jau sākumposmā, tāpat kā trešās personas atbilstības deklarācijas ieviešana.

Ieteicamais risinājums ir 4. risinājums (Regulas (EK) Nr. 764/2008 visaptverošas juridiskas izmaiņas), kuru papildina 2. risinājums (ieteikuma tiesības).

(1)      Šīs komitejas locekļi ir valstu iestādes, kas atbildīgas par savstarpēju atzīšanu 28 dalībvalstīs un Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Šveicē un Turcijā. Citu trešu valstu pārstāvji vai citi eksperti var tikt uzaicināti piedalīties konkrēta jautājuma apspriešanā katrā gadījumā atsevišķi.

(2)      http://ec.europa.eu/DocsRoom/documents/13381