Kopsavilkuma lapa

Ietekmes novērtējums — īstenošanas akti saskaņā ar Tabakas izstrādājumu direktīvas (TID) 2014/40/ES 15. panta 11. punktu un 16. panta 2. punktu

A. Rīcības nepieciešamība

Problēmas būtība un nozīme ES mērogā

Problēma ir Eiropas Savienībā joprojām lielos apjomos notiekošā nelikumīgā tirdzniecība ar tabakas izstrādājumiem. Nelikumīgi tabakas izstrādājumi neatbilst tabakas kontroles tiesību aktos noteiktajām prasībām un nodrošina mākslīgi lētas tabakas piegādes, tādējādi rosinot sākt smēķēšanu un veicinot tās izplatību. Tabakas izstrādājumu direktīvas 2014/40/ES (“TID”) 15. un 16. panta mērķis ir šo problēmu risināt, tabakas izstrādājumiem Eiropas Savienībā paredzot izsekojamības un drošības elementu sistēmas, kas uzlabotu piegādes ķēžu drošību un atvieglotu izstrādājumu autentificēšanu. Izsekojamības noteikumi (15. pants) paredz, ka visas tabakas izstrādājumu iepakojuma vienības, kas ražotas Savienības tirgū, ir paredzētas tam vai tiek tajā laistas, ir jāmarķē ar unikālu identifikatoru, un to pārvietošana jāreģistrē visā piegādes ķēdē (sākot no ražotāja un beidzot ar pēdējo līmeni pirms mazumtirdzniecības pārdevēja). Noteikumi attiecībā uz drošības elementiem (16. pants) paredz, ka uz visām tabakas izstrādājumu iepakojuma vienībām, ko laiž Savienības tirgū, jābūt drošības elementam, kas atvieglotu to autentificēšanu. Komisijai ar īstenošanas aktiem ir jānosaka tehniskās specifikācijas šo sistēmu izveidei un darbībai.

Minētajos aktos būtu jārisina šādi jautājumi:

1) iepakojumu marķēšana ar unikālu identifikatoru,

2) datu reģistrēšana un nosūtīšana uz datu glabātavu,

3) datu apstrāde, glabāšana un piekļuve tiem,

4) izsekojamības sistēmas sastāvdaļu saderība, kā arī

5) drošības elementu tehniskā specifikācija.

Izvirzītie mērķi

Paredzams, ka pasākumu piemērošana uzturēs vienotā tirgus netraucētu darbību, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa veselības aizsardzību. Šie pasākumi arī ļaus Eiropas Savienībai pildīt savus starptautiskos pienākumus, kas noteikti Pamatkonvencijas par tabakas kontroli Protokola par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības izskaušanu 8. pantā 1 . 

ES mēroga rīcības pievienotā vērtība

Tiks nodrošināta izsekojamības un drošības elementu sistēmu saskaņota īstenošana visā ES, ļaujot dalībvalstīm pildīt pienākumus, kas noteikti TID un FCTC protokolā. Dalībvalstis varēs nodrošināt sistēmu funkcionēšanu praktiski realizējamā un sadarbspējīgā veidā, kas saskan ar vienotā tirgus netraucētu darbību.

B. Risinājumi

Risinājuma iespējas izvirzīto mērķu sasniegšanai — vēlamā iespēja (ja ir), iemesli (ja nav)

TID paredz, ka Komisijai ir jāpieņem īstenošanas akti, kas risinātu galvenos vēl neatrisinātos problēmjautājumus saistībā ar sistēmu izveidi. Tālāk sniegts šo problēmjautājumu un dažādu to politisko risinājumu izklāsts.

1.a. Iepakojumu marķēšana ar unikālu identifikatoru. Šis punkts ir izsekojamības sistēmas centrālais problēmjautājums. Lai izpildītu prasību, ka iestādēm šī sistēma jākontrolē (FCTC protokols), ir būtiski attiecībā uz iepakojumu marķēšanu pareizi noteikt atbildību.

Novērtētie politikas risinājumi:

1.a/1.: ražošanas nozares pārvaldīts modelis;

1.a/2.: trešo personu pārvaldīts modelis;

1.a/3.: jauktā risinājuma modelis.

1.b. Datu reģistrēšana un nosūtīšana. Svarīgs aspekts ir laiks, kas paiet no notikuma brīža līdz ar šo notikumu saistīto datu nosūtīšanai uz datu glabāšanas sistēmu(-ām). TID šajā sakarā noteikumu nav.

Novērtētie politikas risinājumi: 

1.b/1.: laika nobīde tuvu reāllaikam;

1.b/2.: vienas dienas laika nobīde;

1.b/3.: vienas nedēļas laika nobīde.

1.c. Datu apstrāde, glabāšana un piekļuve tiem. Būtiski svarīga ir droša datu glabātava, kas kompetentajām iestādēm piedāvā piekļuvi visā pilnībā.

Novērtētie politikas risinājumi:

1.c/1.: decentralizēta glabāšana katram ražotājam/importētājam atsevišķi;

1.c/2.: decentralizēta glabāšana katrai dalībvalstij atsevišķi;

1.c/3.: kombinēts modelis.

2. Izsekojamības sistēmas sastāvdaļu saderība. Lai atvieglotu skenēšanas procesu ekonomikas dalībniekiem, informācijai uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem vajadzētu būt iekodētai iepriekš noteiktā veidā. Būtu jānosaka atļautais dažādu datu nesēju skaits.

Novērtētie politikas risinājumi: 

2./1.: viens datu nesējs iepakojuma līmenī;

2./2.: ierobežots dažādu datu nesēju skaits katrā līmenī;

2./3.: brīva sistēma.

3. Drošības elementi. Lai nodrošinātu, ka drošības elementi pilda savu funkciju, atbilst TID prasībām un atļauj inovāciju, ir svarīga to izmantošanas metode.

Novērtētie politikas risinājumi:

3./1.: apdrukāšana vai piestiprināšana;

3./2.: apdrukāšana vai piestiprināšana vai apdrukāšanas un piestiprināšanas kombinācija.

(Vēlamākie risinājumi ir izcelti treknrakstā)

Dažādu ieinteresēto personu viedokļi. Atbalsts konkrētiem risinājumiem

Attiecībā uz 1.a. problēmjautājumu vairākums ekonomikas dalībnieku deva priekšroku 1.a/1. risinājumam. Sabiedrības veselības organizācijas un daudzi risinājumu nodrošinātāji deva priekšroku 1.a/2. risinājumam. Dalībvalstis pārsvarā deva priekšroku 1.a/3. risinājumam.

Attiecībā uz 1.b. problēmjautājumu vairākums ekonomikas dalībnieku deva priekšroku 1.b/2. risinājumam. Sabiedrības veselības organizācijas un daudzas dalībvalstis deva priekšroku 1.b/1. risinājumam. Risinājums 1.b/3. kopumā tika uzskatīts par vismazāk efektīvu.

Attiecībā uz 1.c. problēmjautājumu ekonomikas dalībnieki pārsvarā atbalstīja 1.c/1. risinājumu. Daudzas dalībvalstis un sabiedrības veselības organizācijas uzsvēra centralizēta datu pārskata svarīgumu (atbalstot 1.c/3. risinājumu).

Attiecībā uz 2. un 3. problēmjautājumu ieinteresētās puses pārsvarā bija vienisprātis, ka vispiemērotākais būtu attiecīgi 2./2. un 3./2. risinājums.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Ieguvums no vēlamā risinājuma (ja tāda nav, — no galvenajiem risinājumiem)

Paredzams, ka tie sniegs ievērojamus sociālus un ekonomiskus ieguvumus, kas tiek lēsti EUR 3,8 miljardu apmērā gadā. Tas notiks, samazinoties nelikumīgo tabakas izstrādājumu apritei Eiropas Savienībā. Lai gan daļu no tiem aizstās pieaugoši likumīgo izstrādājumu pārdošanas apjomi, vienlaikus notiks arī kopējā tabakas patēriņa samazināšanās (par 0,6 %), tādējādi sniedzot ieguldījumu sabiedrības veselības aizsardzībā. Pieaugošie likumīgo izstrādājumu pārdošanas apjomi palielinās nodokļu ieņēmumus un ekonomikas dalībnieku peļņu.

Vēlamā risinājuma izmaksas (ja tāda nav, — galveno risinājumu izmaksas)

Ikgadējās izmaksas tiek lēstas EUR 159 miljonu apmērā, ieskaitot EUR 138 miljonus par izsekojamības sistēmu, tostarp izveides un darbības izmaksas. Tiek pieņemts, ka lielākā daļa izmaksu būs ekonomikas dalībniekiem, proti, EUR 155 miljonu apmērā. Izsekojamības sistēmas izmaksas uz vienību tiek lēstas mazākas par pusi eurocenta. Nav paredzams, ka tas izpaudīsies ievērojamā ES ražoto tabakas izstrādājumu cenas pieaugumā.

Ietekme uz MVU un konkurētspēju

Sistēmu ieviešanas izmaksas MVU varētu skart vairāk nekā lielos uzņēmumus. Ņemot to vērā, TID paredz ilgāku pārejas periodu attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, kuri nav cigaretes un tinamā tabaka un kuru ražotāji bieži ir MVU 2 , un līdz ar to viņiem būs vairāk laika pielāgoties. Visticamāk, MVU tiks paredzēts papildu pārejas periods, piem., attiecībā uz laika nobīdēm datu reģistrēšanā un nosūtīšanā. Nozarē, kas nodrošina izsekojamības un drošības elementu tehnoloģijas, ir paredzamas pozitīvas neplānotas sekas konkurētspējā un inovācijā.

Nozīmīga ietekme uz valstu budžetiem un pārvaldi

Paredzams, ka šo pasākumu rezultātā tiks iegūti papildu EUR 2 miljardi gadā no iekasētajiem nodokļiem (t. i., no PVN un akcīzes nodokļa). Attiecībā uz izmaksām, paredzams, ka kompetentajām iestādēm radušās izmaksas sasniegs aptuveni EUR 4 miljonus gadā.

Cita nozīmīga ietekme

Izsekojamības sistēmas izmaksas uz vienību tiek lēstas mazākas par 0,5 eurocentiem. Visticamāk, tas neizpaudīsies ievērojamā ES ražoto tabakas izstrādājumu cenas pieaugumā. Tāpēc domājams, ka pasākumiem nebūs negatīvas ietekmes uz starptautisko tirdzniecību vai ES tabakas nozares konkurētspēju.

Proporcionalitāte

Visu risinājumu proporcionalitāte tika izvērtēta, novērtējot, kādā mērā tie:

1) ir piemēroti izvirzīto darbības mērķu sasniegšanai;

2) ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai, kā arī

3) ļauj šos mērķus sasniegt, sniedzot maksimālus ieguvumus un radot minimālas izmaksas.

Par vēlamajiem risinājumiem izvirzīti tie risinājumi, kuri vislabāk atbilda iepriekš minētajiem kritērijiem. Novērtējot vēlamos risinājumus, vērā ņemti aplēstie ieguvumi salīdzinājumā ar aplēstajām izmaksām.

D. Turpmākā rīcība

Politikas pārskatīšanas termiņš

TID 28. pants paredz, ka Komisijai ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz ne vēlāk kā piecus gadus pēc 2016. gada 20. maija.