EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.11.2017

COM(2017) 772 final

2017/0309(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā

Šis priekšlikums palīdz īstenot vienu no desmit politiskajām prioritātēm, ko Komisija noteikusi 2015.–2019. gada laikposmam, proti, panākt „tiesiskuma un pamattiesību telpu, kuras pamatā ir savstarpēja uzticēšanās”. Savstarpēja uzticēšanās ir iestrādāta solidaritātes principā, kas ir Lēmuma Nr. 1313/2013/ES pamatā un tiks pastiprināts ar šo priekšlikumu – līdztekus kopīgas atbildības un savstarpējas pārskatatbildības principiem.

Ierosinātās izmaiņas pilnībā atbilst plašākajam mērķim, proti, panākt tādu „Eiropu, kas aizsargā”; šis mērķis ir virzījis Komisijas centienus iepriekšējos gados un turpinās to darīt nākotnē. Šis priekšlikums balstās uz pozitīvajiem rezultātiem, kurus līdz šim ir sniedzis esošais satvars, un tā nolūks ir novērst minētā satvara trūkumus, paredzot pastiprinātus noteikumus, lai tādējādi turpinātu atbalstīt, koordinēt un papildināt dalībvalstu rīcību šajā jomā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Pasākumi, kas paredzēti saskaņā ar pārskatīto UCPM, ir saskaņoti ar Savienības visaptverošo mērķi, proti, nodrošināt, ka visas attiecīgās ES politikas jomas un instrumenti palīdz stiprināt Savienības spējas katastrofu riska pārvaldības jomā – no katastrofu novēršanas līdz pat sagatavotībai katastrofām, reaģēšanai uz tām un katastrofu seku pārvarēšanai. Priekšlikums arī atspoguļo Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā noteikto mērķi, t. i., atbalstīt solidaritāti dalībvalstu starpā.

Konkrēti, īpaša uzmanība tiek veltīta tam, lai nodrošinātu ciešu koordināciju un saskanību ar darbībām, ko veic saskaņā ar citiem ES politikas virzieniem (piemēram, saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām), un instrumentiem, kuri darbojas katastrofu novēršanas un katastrofu riska mazināšanas jomā (piemēram, kohēzijas politikā, lauku attīstībā, pētniecībā, veselības aprūpē, kā arī migrācijas un drošības politikā). Tāpat priekšlikuma mērķis ir panākt lielāku sinerģiju ar humānās palīdzības politiku, jo īpaši saistībā ar reaģēšanu uz katastrofām ārpus Savienības.

Šā priekšlikuma mērķus pašlaik nevar sasniegt ar nevienu leģislatīvu aktu citos Savienības politikas virzienos. Tāpēc darbībām šajā jomā arī nevajadzētu pārklāties.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 196. pants.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Nepilnības, ko paredzēts novērst ar šo priekšlikumu, tika konstatētas, pamatojoties uz operatīvo pieredzi, kā arī uz rezultātiem, kuri iegūti pēc visaptverošas apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kas nesen tika veikta UCPM starpposma novērtējuma ietvaros 7 . Minētās apspriešanās ar ieinteresētajām personām mērķis bija dot visām attiecīgajām ieinteresētajām personām iespēju izteikt viedokli par UCPM darbību tā īstenošanas cikla pirmajā pusē. Konkrētie mērķi bija šādi:

(a)apkopot Eiropas iedzīvotāju viedokļus un domas par UCPM līdz šim sasniegtajiem rezultātiem;

(b)noteikt, cik lielu nozīmi iedzīvotāji visā ES piešķir dažādām prioritātēm katastrofu riska pārvaldības jomā;

(c)iegūt no ieinteresētajām personām, kas primāri saistītas ar UCPM, mērķtiecīgas atsauksmes un tehniskas konsultācijas;

(d)vākt pierādījumus, lai balstītu UCPM starpposma novērtējumu attiecībā uz katru no galvenajiem izvērtēšanas kritērijiem.

Apspriešanās tika adresēta šādām četrām galvenajām ieinteresēto personu grupām:

–struktūras, kas īsteno UCPM, t. i., dalībvalstu civilās aizsardzības iestādes, kuras ar moduļiem un/vai ekspertiem sniedz ieguldījumu Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējās; citas dalībvalstu civilās aizsardzības iestādes; iesaistīto valstu 8 civilās aizsardzības iestādes;

–struktūras, ko skar UCPM, t. i., uzņēmējvalstis, kas saņēmušas UCPM atbalstu (ES valstis, pievienošanās valstis, Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis un citas trešās valstis), Eiropas Parlaments, Reģionu komiteja, pašvaldības;

–struktūras, kas paudušas interesi par UCPM, t. i., citas dalībvalstu iestādes, citas iesaistīto valstu iestādes, ANO aģentūras, Pasaules Banka, NVO, privātais sektors, fondi u. tml.;

–struktūras ar speciālām zināšanām, kas attiecas uz UCPM (t. i., katastrofu riska pārvaldību), proti, augstskolas / izcilības centri un domnīcas, galvenokārt iesaistītajās valstīs.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Šā priekšlikuma pamatā esošo starpposma novērtējumu veica ārējais vērtētājs laikposmā no 2016. gada septembra līdz 2017. gada jūnijam. Minētais novērtējums balstījās uz atsauksmēm, kas tika saņemtas ar iesaistītajām valstīm notikušo apspriežu laikā (tās notika Civilās aizsardzības komitejas, Padomes civilās aizsardzības jautājumu darba grupas un ģenerāldirektoru sanāksmju ietvaros), un tajā tika ņemta vērā informācija, kas iegūta atklātajā sabiedriskajā apspriešanā, Eiropas Savienības Revīzijas palātas (RP) īpašajā ziņojumā par UCPM un Komisijas ziņojumā par panākto progresu un atlikušajām nepilnībām attiecībā uz Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām.

Novērtējumam bija šādi trīs posmi:

i)sākotnējais posms, tostarp dokumentu pārbaude par UCPM darbībām un darbības jomas noteikšanas intervijas ar atbildīgajiem referentiem;

ii)izpēte, tostarp mērķorientēta apspriešanās ar galvenajām UCPM ieinteresētajām personām 9 , veicot aptaujas tiešsaistē, intervijas klātienē un pa tālruni, kā arī trīs konkrētu gadījumu pētījumus (mežu ugunsgrēki Kiprā, moduļu apmācības Igaunijā un migrācijas krīze);

iii)analīze un kopsavilkums, tostarp datu triangulācija, secinājumu un ieteikumu izstrāde, kā arī novērtējuma projekta sagatavošana.

Iepriekš minētā atklātā sabiedriskā apspriešana (ASA) tika veikta tiešsaistē trīs mēnešu laikposmā (no 2016. gada novembra līdz 2017. gada februārim), un tajā piedalījās 130 respondenti no visas Eiropas, sniedzot atsauksmes par UCPM. 2017. gada marta beigās tika publicēts ziņojums par ASA rezultātiem 10 .

Ietekmes novērtējums

Šim priekšlikumam netika veikts ietekmes novērtējums, ņemot vērā ārkārtējo steidzamību ierosināto izmaiņu īstenošanai, kam par iemeslu ir kritisko spēju nepietiekamība Eiropas līmenī, ko jo īpaši apliecināja meža ugunsgrēku sezona 2017. gadā. Šī nepietiekamība ir būtiski ietekmējusi ES reaģēšanu uz katastrofām, un tās rezultāts ir liels upuru skaits, smagas ekonomiskās sekas un kaitējums videi.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Ierosinātās pārskatīšanas mērogs un būtība ir ierobežoti, tā līdzsvaro dalībvalstu intereses un ir samērīga ar operatīvi nepieciešamo.

Tā kā šī ir spēkā esoša tiesību akta pārskatīšana, Komisija ir izvērtējusi iespējas vienkāršot un samazināt slogu. Kaut arī ir apzinātas vairākas vienkāršošanas darbības (sk. turpmāk), tomēr tās nav bijis iespējams kvantificēt, ņemot vērā to, ka īsajā laikā dati bija pieejami ierobežotā apmērā.

Ar šo priekšlikumu tiek novērsta birokrātija, ieviešot īpašu atsauci uz vienības summām, fiksētām summām un vienotām likmēm saistībā ar līdzfinansējumu transporta izdevumu segšanai. Turklāt ar šo priekšlikumu tiek vienkāršotas esošās administratīvās procedūras, racionalizējot līdzfinansēšanas noteikumus.

Vispārīgāk runājot, šā priekšlikuma mērķis ir atjaunināt operatīvās procedūras, lai nodrošinātu, ka tās atbilst paredzētajam mērķim, ir ātras un vienkārši saprotamas un pielietojamas, tādējādi gādājot par to, ka dalībvalstis vajadzības gadījumā var piekļūt Savienības mehānisma sniegtajam atbalstam un palīdzībai. Piemēram, nesenās katastrofas ir uzskatāmi apliecinājušas, ka Savienība, iespējams, nav pietiekami aprīkota, lai tiktu galā ar ārkārtas situācijām, kurām ir plaša mēroga ietekme un kuras vienlaikus skar vairākas dalībvalstis (piemēram, meža ugunsgrēki, ekstrēmi laikapstākļi, liela mēroga plūdi, zemestrīces, epidēmijas (piemēram, Ebola), teroristu uzbrukumi). Šādos apstākļos dalībvalstis ne vienmēr spēj sniegt palīdzību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

–stiprināt dalībvalstu un Savienības kolektīvo spēju reaģēt uz katastrofām, izveidojot reaģēšanas spēju īpašu rezervi, kuras ietvaros Komisijai ir vadības un kontroles pilnvaras (rescEU),

–augstākas to spēju līdzfinansējuma likmes (75 %), kuras tiek nodotas Eiropas rezerves rīcībā. Tas ietver pielāgošanas, remonta, transporta un darbības izmaksas,

–pastiprināt koncentrēšanos uz katastrofu novēršanu un uzlabot saskaņotību ar citiem svarīgiem ES politikas virzieniem, kā arī

–pastiprināt sadarbību ar kaimiņvalstīm,

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

–izveidojot resursu īpašu rezervi – rescEU. Ar šo priekšlikumu Komisijai ir skaidri atļauts iegādāties pašai savas operatīvās spējas un noteikt kārtību, kādā tiek nodrošināta ātra piekļuve šīm spējām, lai izveidotu īpašu rezervi ar resursiem, kas palīdzēs pārvarēt valstu līmenī esošās nepilnības. Spējas, kas tiek īrētas vai nomātas, pamatojoties uz ES noteikumiem, vai tiek iegādātas, pilnībā izmantojot ES finansējumu, veidotu daļu no rescEU. Visas šo spēju izmaksas tiktu pilnībā segtas no ES finansējuma, un ES paturēs operatīvo vadību un kontroli pār šiem resursiem un lems par to izvietošanu, kolīdz mehānisms tiks aktivizēts. Papildu spēju apzināšana tiks veikta, apspriežoties ar rescEU ekspertu grupu;

–pastiprinot Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas, kuru ietvaros dalībvalstis jau iepriekš var iekļaut valsts reaģēšanas spējas (piemēram, ķīmiskā, bioloģiskā, radioaktīvā un kodolapdraudējuma (CBRN) atklāšana un paraugu ņemšana, ūdens attīrīšana, meža ugunsgrēku dzēšana uz zemes, glābšana plūdos, izmantojot laivas, vai citas spējas, piemēram, mobilās laboratorijas) un kuras arī turpmāk būs viens no centrālajiem UCPM elementiem un tagad tiks dēvētas par „Eiropas civilās aizsardzības rezervi”. Ar šo priekšlikumu tiek pārskatīta stimulu sistēma resursu iekļaušanai Eiropas civilās aizsardzības rezervē, palielinot līdzfinansējuma likmes, kā arī paplašinot attiecināmo izmaksu veidus. Konkrēti – jaunajā priekšlikumā ir paredzēts, ka Eiropas civilās aizsardzības rezervē iekļauto resursu gadījumā tiks segti 75 % no visām izmaksām, kas radušās Savienības iekšienē veikto UCPM operāciju laikā, tostarp pielāgošanas, remonta, transporta un darbības izmaksas.

2017/0309 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko groza Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 196. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu („Savienības mehānisms”), kas reglamentēts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES 12 , nostiprina sadarbību starp dalībvalstīm un Savienību un veicina koordināciju civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu Savienības reaģēšanu uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām.

(2)Atzīstot dalībvalstu primāro atbildību novērst dabas un cilvēku izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām, Savienības mehānisms veicina solidaritāti starp dalībvalstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu.

(3)Dabas un cilvēku izraisītas katastrofas var notikt jebkurā vietā visā pasaulē, bieži vien bez brīdinājuma. Neatkarīgi no tā, vai katastrofām ir dabiska izcelsme vai tās izraisījuši cilvēki, tās kļūst arvien biežākas, ekstrēmākas un sarežģītākas, ko pastiprina klimata pārmaiņu ietekme, un neapstājas pie valstu robežām. Sekas, ko katastrofas rada cilvēkiem, videi un ekonomikai, var būt milzīgas.

(4)Nesenā pieredze ir parādījusi, ka paļaušanās uz brīvprātīgiem tādas savstarpējās palīdzības piedāvājumiem, kuru koordinē un atvieglina Savienības mehānisms, ne vienmēr nodrošina to, ka ir pieejamas pietiekamas spējas, lai apmierinošā līmenī risinātu katastrofu skarto cilvēku pamatvajadzības, nedz arī nodrošina pienācīgu vides un īpašuma aizsardzību. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad atkārtotas katastrofas vienlaikus skar dalībvalstis un kolektīvās spējas nav pietiekamas.

(5)Novēršana ir ļoti svarīga aizsardzībai pret katastrofām, un šajā sakarā ir vajadzīga turpmāka rīcība. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāapmainās ar riska novērtējumiem, kā arī ar savas katastrofu riska pārvaldības plānošanas kopsavilkumiem, lai nodrošinātu integrētu pieeju katastrofu pārvarēšanai, kas savstarpēji savieno darbības riska novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai prasīt dalībvalstīm iesniegt konkrētus novēršanas un sagatavotības plānus saistībā ar konkrētām katastrofām, jo īpaši, lai maksimāli palielinātu kopējo Savienības atbalstu katastrofu riska pārvaldībai. Būtu jāsamazina administratīvais slogs un jāpastiprina novēršanas politikas pasākumi, tostarp nodrošinot vajadzīgās saiknes ar citiem svarīgiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, jo īpaši ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 13 2. apsvērumā.

(6)Ir jāpastiprina kolektīvā spēja sagatavoties katastrofām un reaģēt uz tām, jo īpaši izmantojot savstarpējo atbalstu Eiropā. Papildus to iespēju stiprināšanai, kuras jau tagad piedāvā Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas („EERC” jeb „brīvprātīgā rezerve”), kas turpmāk tiks dēvētas par „Eiropas civilās aizsardzības rezervi”, Komisijai būtu jāizveido arī rescEU. rescEU sastāvā būtu jāiekļauj ārkārtas reaģēšanas resursi, lai reaģētu uz meža ugunsgrēkiem, liela mēroga plūdiem un zemestrīcēm, kā arī lauka hospitālis un medicīniskās vienības, kas atbilst Pasaules Veselības organizācijas standartiem un ko var ātri izvietot.

(7)Savienībai būtu jādod iespēja atbalstīt dalībvalstis gadījumos, kad nav pietiekamu spēju efektīvai reaģēšanai uz katastrofām, palīdzot finansēt līzinga vai nomas līgumus, lai nodrošinātu ātru piekļuvi šādām spējām, vai finansējot šo spēju iegādi. Tas būtiski palielinātu Savienības mehānisma efektivitāti, nodrošinot to, ka spējas ir pieejamas gadījumos, kad efektīva reaģēšana uz katastrofām citādi nebūtu nodrošināta, jo īpaši tādu katastrofu gadījumā, kurām ir plaša mēroga ietekme un kuras skar būtisku skaitu dalībvalstu. Savienības veiktai spēju iegādei būtu jāpanāk apjomradīti ietaupījumi un labāka koordinācija reaģēšanā uz katastrofām.

(8)Eiropas civilās aizsardzības rezerves pastiprināšanai ir vajadzīgs lielāks Savienības finansējums, kas paredzēts spēju pielāgošanai un remontam, kā arī darbības izmaksām.

(9)Lai palielinātu apmācības un treniņu lietderību un efektivitāti un uzlabotu sadarbību starp dalībvalstu civilās aizsardzības iestādēm un dienestiem, ir jāizveido Savienības Civilās aizsardzības zinātības tīkls, kura pamatā ir esošās struktūras.

(10)Lai nodrošinātu rescEU spēju darbību, būtu jāparedz papildu finanšu apropriācijas ar mērķi finansēt darbības Savienības mehānisma ietvaros.

(11)Ir nepieciešams vienkāršot Savienības mehānisma procedūras nolūkā nodrošināt to, ka dalībvalstis var piekļūt vajadzīgajai palīdzībai un spējām, lai pēc iespējas ātrāk reaģētu uz dabas vai cilvēku izraisītām katastrofām.

(12)Lai maksimāli izmantotu esošos finansējuma instrumentus un atbalstītu dalībvalstis palīdzības sniegšanā, jo īpaši reaģējot uz katastrofām ārpus Savienības, gadījumos, kad finansējumu piešķir saskaņā ar Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 21., 22. un 23. pantu, būtu jāparedz atkāpe no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 14 129. panta 1. punkta.

(13)Ir svarīgi nodrošināt, ka dalībvalstis veic visas vajadzīgās darbības, lai efektīvi novērstu dabas un cilvēku izraisītas katastrofas un mazinātu to sekas. Ar noteikumiem būtu jāpastiprina saikne starp Savienības mehānisma ietvaros veiktajām novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas darbībām. Būtu arī jānodrošina saskaņotība ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par katastrofu novēršanu un katastrofu riska pārvaldību, tostarp par pārrobežu mērogā veiktām novēršanas darbībām un reaģēšanu uz tādiem apdraudējumiem kā nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi 15 . Līdzīgā kārtā būtu jānodrošina saskaņotība ar starptautiskajām saistībām, piemēram, Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, Parīzes nolīgumu un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.

(14)Komisijai piešķirto pilnvaru deleģēšana, kas veikta ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES, būtu jāgroza, lai Eiropas Savienībā varētu izveidot efektīvas ārkārtas atbalsta spējas (rescEU). Pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai noteiktu reaģēšanas spēju papildu veidus, pamatojoties uz konstatētajiem riskiem un ņemot vērā pieeju, kas ietver vairākus apdraudējumus.

(15)Ņemot vērā to, ka dalībvalstis, rīkojoties atsevišķi, nevar pietiekami labi sasniegt šā lēmuma mērķus, bet mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(16)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums Nr. 1313/2013/ES,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu Nr. 1313/2013/ES groza šādi:

(1)lēmuma 3. pantu groza šādi:

a) šā panta 1. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:

„e)vairāk izmantot zinātnes atziņas katastrofu jomā un veicināt to pieejamību.”;

b) šā panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„a)katastrofu novēršanas regulējuma īstenošanā gūtos panākumus: kurus nosaka pēc to dalībvalstu skaita, kuras ir darījušas pieejamus Komisijai 6. pantā minētos savus riska novērtējumus, riska pārvaldības spēju izvērtējumu un katastrofu pārvaldības plānošanas kopsavilkumu;”;

(2)lēmuma 4. pantā pievieno šādu 12. punktu:

„12. “iesaistītā valsts” ir trešā valsts, kas piedalās Savienības mehānismā saskaņā ar 28. panta 1. punktu.”;

(3)lēmuma 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„a)veic darbības, lai uzlabotu zināšanu bāzi par katastrofu riskiem un sekmētu zināšanu, zinātnisko pētījumu rezultātu, paraugprakses un informācijas apmaiņu, tostarp dalībvalstu starpā, kurām ir kopīgi riski;”;

(4)lēmuma 6. pantu groza šādi:

a)šā panta a) un b) punktu aizstāj ar šādiem:

„a)līdz 2018. gada 22. decembrim un turpmāk ik pēc trim gadiem izstrādā riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī un dara Komisijai tos pieejamus;

b)attīsta un pilnveido savu katastrofu riska pārvaldības plānošanu valsts vai attiecīgā vietējā līmenī, pamatojoties uz a) punktā minētajiem riska novērtējumiem un ņemot vērā c) punktā minēto savu riska pārvaldības spēju izvērtējumu un 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pārskatu par riskiem.”;

b)pievieno šādu otro daļu:

„Līdz 2019. gada 31. janvārim un turpmāk ik pēc trim gadiem Komisijai iesniedz riska pārvaldības plānošanas būtisko elementu kopsavilkumu, tostarp informāciju par izvēlētajiem novēršanas un sagatavotības pasākumiem. Turklāt Komisija var prasīt dalībvalstīm iesniegt konkrētus novēršanas un sagatavotības plānus, kas aptver gan īstermiņa, gan ilgtermiņa centienus. Jebkāda ex ante priekšnoteikumu mehānisma ietvaros, kas nākotnē tiktu paredzēts saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Savienība pienācīgi ņem vērā panākumus, kurus dalībvalstis guvušas katastrofu novēršanas un sagatavotības jomā;”;

c)pievieno šādu e) punktu:

„e)Komisija var arī izveidot īpašus apspriešanās mehānismus, lai uzlabotu pienācīgu novēršanas un sagatavotības plānošanu un koordināciju starp dalībvalstīm, kuras var skart līdzīga veida katastrofas.”;

(4)lēmuma 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1.Komisija un dalībvalstis sadarbojas, lai uzlabotu reaģēšanas operāciju plānošanu katastrofu gadījumos saskaņā ar Savienības mehānismu, tostarp izstrādājot tādus scenārijus reaģēšanai uz katastrofām, kuru pamatā ir 6. panta a) punktā minētie riska novērtējumi un 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais pārskats par riskiem, apzinot līdzekļus un izstrādājot plānus reaģēšanas spēju izvietošanai.”;

(5)lēmuma 11. pantu groza šādi:

a)virsrakstu aizstāj ar šādu:

„Eiropas civilās aizsardzības rezerve”;

b) šā panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

„1.„Izveido Eiropas civilās aizsardzības rezervi. Tā ir veidota kā rezervju saraksts, kurā jau iepriekš ir iekļautas dalībvalstu reaģēšanas spējas, un ietver moduļus, citas reaģēšanas spējas un ekspertus.

2.Pamatojoties uz apzinātajiem riskiem, Komisija nosaka Eiropas civilās aizsardzības rezervei nepieciešamo galveno reaģēšanas spēju veidus un skaitu („spēju mērķi”). Komisija uzrauga spēju mērķu īstenošanas progresu un atlikušās nepilnības un mudina dalībvalstis novērst šādas nepilnības. Komisija var atbalstīt dalībvalstis saskaņā ar 20. pantu, 21. panta 1. punkta i) apakšpunktu un 21. panta 2. punktu.”;

c)šā panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem:

„7.Reaģēšanas spējas, ko dalībvalstis dara pieejamas Eiropas civilās aizsardzības rezervei, ir pieejamas Savienības mehānisma ietvaros veicamajām ārkārtas reaģēšanas operācijām pēc tam, kad ar ERCC starpniecību saņemts palīdzības pieprasījums, ja vien dalībvalstis nesaskaras ar ārkārtas situāciju, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi.

8.Šādu reaģēšanas spēju izvietošanas gadījumā tās paliek to dalībvalstu pakļautībā un kontrolē, kuras dara pieejamas šīs spējas, un var tikt atsauktas, ja dalībvalstis saskaras ar ārkārtas situāciju, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi, liedzot tām saglabāt minēto reaģēšanas spēju pieejamību. Šādos gadījumos apspriežas ar Komisiju.

Komisija ar ERCC starpniecību atbilstīgi 15. un 16. pantam vajadzības gadījumā atvieglo koordināciju starp dažādajām reaģēšanas spējām.”;

d)pievieno šādu 10. punktu:

„10.Atsauces uz Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām, EERC un brīvprātīgo rezervju sarakstu nozīmē atsauci uz Eiropas civilās aizsardzības rezervi.”;

(6)lēmuma 12. pantu aizstāj ar šādu:

„rescEU”

1.Izveido rescEU, lai sniegtu palīdzību gadījumos, kad esošās spējas neļauj efektīvi reaģēt uz katastrofām.

2.rescEU veido šādas spējas:

a)    meža ugunsgrēku dzēšana no gaisa,

b)    lieljaudas sūknēšana,

c)    meklēšana un glābšana pilsētvidē,

d)    lauka hospitālis un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības.

3.Komisija var iegādāties, īrēt, nomāt un/vai citādi uz līguma pamata iegūt spējas, kas saskaņā ar Savienības finanšu noteikumiem jāizvieto 1. punktā minētajos gadījumos.

4.Pamatojoties uz apzinātajiem riskiem un ņemot vērā pieeju, kas ietver vairākus apdraudējumus, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai noteiktu reaģēšanas spēju veidus, kuri vajadzīgi papildus šā panta 2. punktā apzinātajām spējām, un attiecīgi pārskatīt rescEU sastāvu. Tiek nodrošināta saskanība ar citām Savienības politikas jomām.

Ja katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā tas nepieciešams nenovēršami steidzamu iemeslu dēļ, 31. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

5.Komisija nosaka kvalitātes prasības tām reaģēšanas spējām, kas ir daļa no rescEU. Kvalitātes prasības balstās uz atzītiem starptautiskiem standartiem, ja šādi standarti jau pastāv.

6.Komisija nodrošina 2. punktā minēto spēju pieejamību un izvietojamību saskaņā ar Savienības mehānismu.

7.Pēc tam, kad ar ERCC starpniecību saņemts palīdzības pieprasījums, rescEU spējas ir pieejamas reaģēšanas operācijām saskaņā ar Savienības mehānismu. Lēmumu par minēto spēju izvietošanu pieņem Komisija, kas patur vadības un kontroles pilnvaras pār rescEU spējām.

8.Izvietošanas gadījumā Komisija un dalībvalsts, kas prasa palīdzību, vienojas par rescEU spēju operatīvās izvietošanas nosacījumiem. Dalībvalsts, kas prasa palīdzību, operāciju laikā atvieglo operatīvo koordināciju starp savām spējām un rescEU ietvaros veiktajām darbībām.

9.Komisija ar ERCC starpniecību atbilstīgi 15. un 16. pantam vajadzības gadījumā atvieglo koordināciju starp dažādajām reaģēšanas spējām.

10.Gadījumos, kad Komisija iegādes, līzinga vai nomas veidā iepērk tādu aprīkojumu kā, piemēram, meža ugunsgrēku dzēšanas iekārtas, nodrošina sekojošo:

a)aprīkojuma iegādes gadījumā nolīgumā starp Komisiju un dalībvalsti tiek paredzēta šā aprīkojuma reģistrācija minētajā dalībvalstī;

b)līzinga un nomas gadījumā tiek paredzēta aprīkojuma reģistrācija kādā dalībvalstī.

11.Dalībvalstis tiek informētas par rescEU spēju operatīvo statusu, izmantojot CECIS.”;

(7)iekļauj šādu 12.a pantu:

„12.a pants
Informācija Eiropas Parlamentam un Padomei

Komisija reizi divos gados informē Eiropas Parlamentu un Padomi par operācijām, kas veiktas saskaņā ar 11. un 12. pantu, un par šajā sakarībā panākto progresu.”;

(8)lēmuma 13. panta virsrakstu un 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

„Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkls

1. Komisija izveido attiecīgo civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības dalībnieku un iestāžu tīklu, kas kopā ar Komisiju veido Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīklu.

Tīkls, vajadzības gadījumā cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem zināšanu centriem, veic šādus uzdevumus mācību, praktisko nodarbību, gūto atziņu un zināšanu izplatīšanas jomā:”;

(9)lēmuma 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1.Ja Savienībā notiek katastrofa vai pastāv katastrofas draudi, skartā dalībvalsts var prasīt palīdzību ar ERCC starpniecību. Šāds pieprasījums ir pēc iespējas precīzs. Palīdzības pieprasījums beidzas ne vēlāk kā pēc 90 dienām, ja vien ERCC netiek iesniegti jauni elementi, kas pamato nepieciešamību sniegt turpmāku vai papildu palīdzību.”;

(10)lēmuma 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1.Ja ārpus Savienības notiek katastrofa vai pastāv katastrofas draudi, skartā valsts var prasīt palīdzību ar ERCC starpniecību. Palīdzību var prasīt arī Apvienoto Nāciju Organizācija un tās aģentūras vai kāda attiecīga starptautiska organizācija vai ar to starpniecību. Palīdzības pieprasījums beidzas ne vēlāk kā pēc 90 dienām, ja vien ERCC netiek iesniegti jauni elementi, kas pamato nepieciešamību sniegt turpmāku vai papildu palīdzību.”;

(11)lēmuma 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

„1.Savienības mehānisma īstenošanai paredzētais finansējums 2014.–2020. gada laikposmam ir EUR 631 566 000 faktiskajās cenās.

Summu EUR 480 630 000 faktiskajās cenās finansē no finanšu shēmas 3. izdevumu kategorijas „Drošība un pilsoniskums”, un EUR 150 936 000 faktiskajās cenās – no 4. izdevumu kategorijas „Globālā Eiropa”.”;

(12)iekļauj šādu 20.a pantu:

„20.a pants
Atpazīstamība

Jebkāda palīdzība vai finansējums, ko piešķir saskaņā ar šo lēmumu, sniedz Savienībai pienācīgu atpazīstamību, tostarp nodrošinot Savienības emblēmas pamanāmību saistībā ar 11. un 12. pantā un 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām spējām.”;

(13)lēmuma 21. pantu groza šādi:

a)šā panta 1. punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„j)rescEU izveide, pārvaldība un uzturēšana saskaņā ar 12. pantu;”;

b)šā panta 2. punktu groza šādi:

i) šā punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„c)izmaksām, kas ir vajadzīgas reaģēšanas spēju uzlabošanai vai remontam, lai pārveidotu tās uz tādu gatavības un pieejamības stāvokli, kurš ļauj tās saskaņā ar Eiropas civilās aizsardzības rezerves kvalitātes prasībām un – vajadzības gadījumā – sertifikācijas procesā formulētajiem ieteikumiem izvietot kā daļu no Eiropas civilās aizsardzības rezerves („pielāgošanas izmaksas”). Minētās izmaksas var būt izmaksas, kas saistītas ar moduļu un citu reaģēšanas spēju darbību, savietojamību, autonomiju, pašapgādi, transportējamību, bagāžu, un citas vajadzīgas izmaksas, ja tās tiešā veidā attiecas uz spēju iekļaušanu Eiropas civilās aizsardzības rezervē.

Ar pielāgošanas izmaksām var segt:

i) 75 % no attiecināmajām izmaksām uzlabošanas gadījumā, ja tās nepārsniedz 50 % no vidējām spēju izveides izmaksām;

ii) 75 % no attiecināmajām izmaksām remonta gadījumā.

Reaģēšanas spējas, kas saņem finansējumu saskaņā ar i) un ii) punktu, dara pieejamas Eiropas civilās aizsardzības rezervei attiecīgi vismaz uz 5 un 10 gadiem, izņemot gadījumus, kad to ekonomiskās izmantošanas ilgums ir īsāks.

Pielāgošanas izmaksas var būt vienības izmaksas vai vienreizēji maksājumi, ko nosaka pēc spēju veida.”;

ii) šā punkta d) apakšpunktu svītro;

c) pievieno šādus punktus:

„3.Finansiālā palīdzība 1. punkta j) apakšpunktā minētajām darbībām sedz visas izmaksas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu rescEU spēju pieejamību un izvietojamību saskaņā ar Savienības mehānismu tad, kad šīs spējas tiek izvietotas katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā Savienības vai iesaistītās valsts iekšienē.

Pirmajā daļā minētās izmaksas attiecīgi ietver:

(a)izmaksas, kas saistītas ar rescEU spēju iegādi, nomu un/vai līzingu;

(b)izmaksas, kas saistītas ar rescEU spēju darbību, tostarp transportu;

(c)izmaksas, kas saistītas ar tādu pakalpojumu iepirkšanu no publiskām vai privātām struktūrām, kuri vajadzīgi rescEU spēju darbībai.

4.Izmaksas, kas minētas 3. punkta a) apakšpunktā, var būt vienības izmaksas, vienreizēji maksājumi vai vienotas likmes, ko vajadzības gadījumā nosaka pēc spēju kategorijas vai veida.”;

(14)lēmuma 23. pantu groza šādi:

a) virsrakstu aizstāj ar šādu:

„Attiecināmās darbības, kas ir saistītas ar aprīkojumu un operācijām”

b) šā panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

„2.Savienības finansiālā palīdzība, kuru piešķir Eiropas civilās aizsardzības rezervē iekļautiem resursiem, nepārsniedz 75 % no izmaksām, kas katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā Savienības vai iesaistītās valsts iekšienē rodas saistībā ar spēju darbību, tostarp transportu.

3.Ar transportam paredzēto Savienības finansiālo atbalstu var segt ne vairāk kā 75 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar Eiropas civilās aizsardzības rezervē jau iepriekš iekļauto spēju transportēšanu tad, kad šīs spējas tiek izvietotas katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā ārpus Savienības, kā minēts 16. pantā.

4.Ar Savienības finansiālo atbalstu, kas paredzēts transporta resursiem saistībā ar spējām, kuras saskaņā ar 11. pantu jau iepriekš iekļautas Eiropas civilās aizsardzības rezervē, var papildus segt ne vairāk kā 100 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, kas raksturotas a), b), c) un d) apakšpunktā, ja tas ir nepieciešams, lai dalībvalstu sniegtās palīdzības apvienošana būtu operatīvi efektīva un ja izmaksas ir saistītas ar kādu no šādiem gadījumiem:

a)īslaicīga glabātavu jaudas noma, lai uz laiku uzglabātu dalībvalstu sniegtās palīdzības objektus ar nolūku vienkāršot to koordinētu transportēšanu;

b) transportēšana no dalībvalsts, kas piedāvā palīdzību, uz dalībvalsti, kura atvieglo tās koordinētu transportēšanu;

c)dalībvalstu sniegtās palīdzības objektu pārsaiņošana, lai maksimāli izmantotu transporta jaudu vai lai ievērotu īpašas operatīvas prasības; vai

e)apvienotās palīdzības objektu vietēja transportēšana, tranzīts un uzglabāšana nolūkā nodrošināt koordinētu piegādi palīdzību prasījušās valsts galamērķī.”;

e) pievieno šādu punktu:

„8.    Transporta izmaksas var būt vienības izmaksas, vienreizēji maksājumi vai vienotas likmes, ko nosaka pēc izmaksu kategorijas.”;

(15)lēmuma 26. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

„1.    Par darbībām, par kurām tiek saņemta finansiāla palīdzība saskaņā ar šo lēmumu, nevar saņemt palīdzību no citiem Savienības finanšu instrumentiem. Atkāpjoties no minētā, finansiāla palīdzība, kas piešķirta saskaņā ar šā lēmuma 21., 22. un 23. pantu, neliedz saņemt finansējumu no citiem Savienības instrumentiem atbilstīgi tur paredzētajiem nosacījumiem.

Komisija nodrošina, lai pretendenti uz finansiālu palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo lēmumu, un šādas palīdzības saņēmēji sniegtu tai informāciju par finansiālo palīdzību, kas saņemta no citiem avotiem, tostarp no Savienības vispārējā budžeta, un par izskatīšanā esošajiem pieteikumiem šādas palīdzības saņemšanai.

2.    Tiek veicināta sinerģija un papildināmība ar citiem Savienības instrumentiem, piemēram, ar tiem, kas atbalsta kohēzijas, lauku attīstības, pētniecības, veselības, kā arī migrācijas un drošības politiku. Ja reaģē uz humānām krīzēm trešās valstīs, Komisija nodrošina papildināmību un saskaņotību starp darbībām, kas finansētas saskaņā ar šo lēmumu, un darbībām, kuras finansētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96.”;

(16)lēmuma 28. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3.    Starptautiskas organizācijas, reģionālas organizācijas vai valstis, kuras piedalās Eiropas kaimiņattiecību politikā, var sadarboties pasākumos saskaņā ar Savienības mehānismu, ja tas ir pieļaujams saskaņā ar attiecīgajiem divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.”;

(17)lēmuma 32. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

„g)    rescEU izveide, pārvaldība un uzturēšana, kā paredzēts 12. pantā, tostarp izvietošanas lēmumu un darbības procedūru kritēriji;

h)    Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkla izveide un organizācija, kā paredzēts 13. pantā;”.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 16

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 17

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

◻Finansiālā ietekme: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

X Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

X Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 1.1.2018. līdz 31.12.2020.,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 18

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība

X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

X Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

X starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP ietvaros saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Uzskaitījums pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (līdz trīs zīmēm aiz komata)

EUR miljonos (līdz trīs zīmēm aiz komata)

EUR miljonos (līdz trīs zīmēm aiz komata)

EUR miljonos (līdz trīs zīmēm aiz komata)

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot darbības apropriācijas šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (līdz trīs zīmēm aiz komata)

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

X    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (līdz trīs zīmēm aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu.

X    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:*

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

* Šos skaitļus var papildināt vēl ar 15 FTE, kas jānodrošina, veicot pārvietojumu no citiem ĢD pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību.

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

◻    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

X    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā. Tiks pārvietotas šādas summas:

X    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (līdz trīs zīmēm aiz komata)

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

◻    pašu resursus

◻    dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (līdz trīs zīmēm aiz komata)

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir „piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

(1)    ICF, „Savienības civilās aizsardzības mehānisma starpposma novērtējums. 2014.–2016. gads”, galīgais ziņojums, 2017. gada augusts (turpmāk „starpposma novērtējums”). Starpposma novērtējuma galīgais ziņojums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/eb41bfee-78c3-11e7-b2f2-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF.

(2)    Eiropas Savienības Revīzijas palāta, īpašais ziņojums (2016. g.) „Savienības civilās aizsardzības mehānisms: reaģēšanas koordinācija katastrofu gadījumā ārpus ES kopumā ir bijusi efektīva.” Pieejams: https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR16_33/SR_DISASTER_RESPONSE_LV.pdf.

(3)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par panākto progresu un atlikušajām nepilnībām attiecībā uz Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām, 17.2.2017.

(4)    Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(5)    Sk. 3. zemsvītras piezīmi.

(6)    Komisijas dienestu darba dokuments, „Pārskats par dabas un cilvēku izraisītu katastrofu riskiem, ar kuriem Eiropas Savienība var saskarties”, SWD(2017) 176 final, 23.5.2017.

(7)    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienības civilās aizsardzības mehānisma starpposma novērtējumu laikposmam no 2014. līdz 2016. gadam, COM(2017) 460 final, 30.8.2017.

(8)    Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Melnkalne, Norvēģija, Serbija un Turcija.

(9)    Ieinteresētās personas, kuras sniedza atbildes, cita starpā bija šādas: civilās aizsardzības iestādes no 26 iesaistītajām valstīm (tiešsaistes aptaujas); civilās aizsardzības iestādes no 17 iesaistītajām valstīm (intervijas); valsts apmācības koordinatori no 21 iesaistītās valsts (tiešsaistes aptaujas); 137 eksperti, kas bija piedalījušies ekspertu apmaiņas programmā, un to 23 projektu vadītāji, kurus ar UCPM starpniecību finansēja 13 iesaistītās valstis (tiešsaistes aptaujas); 14 starptautiskie partneri, tostarp ANO aģentūras, ESAO, Pasaules Banka, Sarkanais Krusts u. tml. (intervijas); 15 ES ģenerāldirektorāti un dienesti (intervijas).

(10)    Ziņojums pieejams šādā tīmekļa vietnē:  http://ec.europa.eu/echo/EUCPM-consult_en .

(11)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

(16)    ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(17)    Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

(18)    Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

(19)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(20)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(21)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(22)    Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(23)    Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(24)    Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros u. tml.).

(25)    Kā aprakstīts 1.4.2. iedaļā „Konkrētie mērķi…”.

(26)    Kā aprakstīts 1.4.2. iedaļā „Konkrētie mērķi…”.

(27)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(28)    CA = līgumdarbinieki; INT = aģentūras personāls („Intérimaire”); JED= jaunākie eksperti delegācijās (Jeune Expert en Délégation); LA= vietējie darbinieki; SNE= valstu norīkotie eksperti.

(29)    Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

(30)    Galvenokārt attiecībā uz struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF).

(31)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.