52017PC0536

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma sagatavošanas iemesli un mērķi

Integrēti finanšu tirgi rada ievērojamus ieguvumus saistībā ar Eiropas ekonomikas finansēšanu, kā arī darbvietu un izaugsmes veicināšanu uz stabiliem un ilgtspējīgiem pamatiem. Lai veicinātu finanšu integrāciju un tirgus integritāti, vienlaikus aizsargājot finanšu stabilitāti, ES iekšējam finanšu pakalpojumu tirgum ir nepieciešami kopīgi noteikumi un spēcīga uzraudzības koordinācija. Kad ES reformēja savu finanšu sistēmu, reaģējot uz finanšu krīzi un atbilstīgi pasaules centieniem, tā ieviesa vienotu noteikumu kopumu attiecībā uz finanšu regulējumu Eiropā un izveidoja Eiropas Uzraudzības iestādes (“EUI”). EUI ir visaptverošā reformu kopuma institucionālais stūrakmens un ir devušas nozīmīgu ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgi visā ES ir labi regulēti, spēcīgi un stabili. Tās dod ieguldījumu vienotā noteikumu kopuma izstrādē un konsekventā piemērošanā un risina pārrobežu problēmas, tādējādi veicinot gan regulatīvo, gan uzraudzības konverģenci.

Neraugoties uz pēckrīzes pasākumiem, joprojām pastāv būtiskas iespējas uzlabot iekšējā tirgus regulatīvo un uzraudzības konverģenci. Lai integrēti finanšu tirgi efektīvi darbotos, tiem ir nepieciešama integrētāka uzraudzības kārtība, savukārt centralizētāka uzraudzības kārtība var veicināt tirgus integrāciju.

Šā iemesla dēļ ES uz spēcīga un stabila pamata ir veikusi tālāku integrāciju finanšu nozarē tās plašākā izpratnē. Lai liktu pamatus pilnībā funkcionālam kapitāla tirgu iekšējam tirgum, ir uzsākts kapitāla tirgu savienības (“KTS”) projekts. Šajā sakarā 2015. gada jūnijā izdotajā piecu priekšsēdētāju ziņojumā “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana” 1 tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt ES finanšu uzraudzības sistēmu, galu galā izveidojot vienotu kapitāla tirgu uzraugu. Nesenajā Komisijas pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu 2 tika minēts, ka Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas — īpaši Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) — pārskatīšana būtu pirmais solis ceļā uz šāda vienota uzrauga izveidi līdz 2019. gadam. Pārdomu dokumentā arī tika aicināts līdz 2019. gadam pabeigt izveidot finanšu savienību, kas aptvertu gan banku savienību, gan kapitāla tirgu savienību, lai garantētu euro integritāti un uzlabotu eurozonas un ES darbību kopumā. Globālie finanšu tirgi ir savstarpēji cieši saistīti, un ES tiesiskā regulējuma pamatā lielā mērā ir starptautiski standarti, kas saskaņoti, reagējot uz finanšu krīzi, jo īpaši starp G20 valstīm. Tā kā ES cenšas paātrināt KTS pabeigšanu, ir svarīgi, lai ES uzraudzības kārtība turpinātu attīstīties tā, lai varētu pilnībā izmantot starptautiski integrētu finanšu tirgu potenciālu, vienlaikus nodrošinot, ka ir iespējams efektīvi uzraudzīt un pārvaldīt pārrobežu riskus starp ES un pārējo pasauli. Šai sakarā būtiska loma ir EUI.

Visbeidzot, Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES pastiprina šīs problēmas attiecībā uz uzraudzības kārtību pārējām ES-27 valstīm. Tas, ka nākotnē gaidāma šābrīža ES lielākā finanšu centra aiziešana, nozīmē, ka ES-27 kapitāla tirgi ir jāattīsta tālāk un ir jāpastiprina uzraudzības kārtība, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgi turpina pienācīgi un pamatoti balstīt ekonomiku.

Šā priekšlikuma mērķis ir precizēt un atjaunināt EUI regulējumu, lai nodrošinātu, ka tās var uzņemties lielāku atbildību attiecībā uz finanšu tirgu uzraudzību. EUI ir nepieciešamas pienācīgas pilnvaras un spējas pārvaldības un finansējuma ziņā.

Pirmkārt, ja EUI pašreizējās pilnvaras ir izrādījušās daļēji nepietiekamas un neskaidri definētas, piemēram, attiecībā uz ES tiesību aktu konsekventu piemērošanu, tehnisko ieteikumu izstrādi vai pastāvīga atbalsta nodrošināšanu lēmumiem par līdzvērtību, tās ir jāpastiprina un jāuzlabo. Ir atkārtoti jāizvērtē arī pašreizējais EUI pilnvaru tvērums, ņemot vērā KTS politikas mērķus. Noteiktās jomās vairāk būtu vajadzīga kopēja tieša uzraudzība, lai nodrošinātu konsekventāku uzraudzības praksi un ES finanšu pakalpojumu jomā pieņemto noteikumu īstenošanu. EUI regulu pārskatīšanā, kas tika veikta 2017. gadā, tika secināts, ka dažu tādu darbību un vienību uzraudzība, kuras ir īpaši nozīmīgas Savienībai kopumā vai kurās būtiska loma ir pārrobežu darījumdarbībai, būtu jāveic EUI, nevis valstu kompetentajām iestādēm. Tāpat EUI būtu vairāk jāiesaistās procesā saistībā ar atļauju piešķiršanu trešo valstu vienībām, kas darbojas Savienībā, kā arī šo vienību uzraudzībā.

Otrkārt, šā priekšlikuma mērķis ir izveidot efektīvāku EUI pārvaldību. Pašlaik pastāvošā stimulu struktūra EUI lēmumu pieņemšanas procesā noved pie tā, ka netiek pieņemti lēmumi, piemēram, regulējuma konverģences un uzraudzības konverģences jomā, vai arī tiek veicināti lēmumi, kas galvenokārt ir vērsti uz valstu interesēm, nevis plašākām ES interesēm. Tas zināmā mērā atspoguļo objektīvo pretrunu starp Eiropas mēroga pilnvarām, kas piešķirtas EUI, un valsts mēroga pilnvarām, kas piešķirtas kompetentajām iestādēm, kuras ir EUI valžu locekles 3 . Šī nostāja nesaskan ar uzraudzības konverģences mērķi. Lai EUI būtu lielāka loma saistībā ar finanšu integrācijas padziļināšanu vai iekšējā tirgus stabilitātes stiprināšanu, tām būs nepieciešamas arī daudz efektīvākas pilnvaras attiecībā uz konverģenci 4 .

Treškārt, EUI ir nepieciešama attiecīga finansējuma bāze, kas tām ļauj piešķirt resursus atkarībā no vajadzībām, lai īstenotu to mērķus. Budžeta pašreizējā veidošanas kārtība ierobežo un arī turpmāk ierobežos EUI darbību, jo dalībvalstis dažādu iemeslu dēļ varētu nevēlēties vēl vairāk palielināt valstu iemaksas.

Šajā priekšlikumā ir izklāstīti konkrēti grozījumi EUI regulās 5 un dažādos nozaru tiesību aktos 6 , lai stiprinātu EUI pilnvaras, pārvaldību un finansēšanas regulējumu, jo tās ir jomas, kas jāpastiprina, lai ļautu EUI risināt iepriekš izklāstītās problēmas.

Šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējuma ziņojumā ir izvērtētas izmaksas un ieguvumi, kas radīsies minēto grozījumu rezultātā. Tajā ir izklāstīti vairāki iespējamie risinājumi, kuru mērķis ir paplašināt EUI pilnvaras ES līmenī, uzlabot to pārvaldību (tostarp lēmumu pieņemšanas procesu) un nodrošināt, ka to finansēšanas regulējums ir ilgtspējīgs un atbilst šābrīža un nākotnes uzdevumiem. Ietekmes novērtējumā ir sniegti visaptveroši pierādījumi, ka ierosinātie grozījumi efektīvi palīdz stiprināt EUI regulējumu un tādējādi arī visas ES finanšu sistēmas kopējo stabilitāti, turpretim izmaksas, kas radīsies ES vispārējam budžetam un ieinteresētajām personām, saglabājot minimālā līmenī. Ierosinātie grozījumi arī veicina KTS turpmāku attīstību un padziļināšanu saskaņā ar Komisijas politiskajām prioritātēm.

•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem šajā politikas jomā

Šis priekšlikums atbilst vairākiem citiem spēkā esošiem ES politikas noteikumiem un pasreizējām iniciatīvām, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu un lietderīgu ES līmeņa uzraudzības kārtību.

Kopš finanšu krīzes sākuma ES un tās dalībvalstis ir iesaistītas finanšu uzraudzības un regulējuma pamatīgā reformēšanā. ES ir uzsākusi vairākas reformas, lai izveidotu drošāku, pamatīgāku, pārredzamāku un atbildīgāku finanšu sistēmu, kas darbojas ekonomikas un visas sabiedrības labā. Tostarp ir izveidots Vienotais uzraudzības mehānisms, kā arī Vienotais noregulējuma mehānisms un Vienotā noregulējuma valde, kuriem ir konkrēta un nošķirta atbildība uzraudzības jautājumos. Šis priekšlikums atbilst šo struktūru uzdevumiem un funkcijām un papildina tās.

Šis priekšlikums atbilst arī finanšu nozares tiesību aktu vienotajam noteikumu kopumam, kurā EUI darbība sniedz būtisku ieguldījumu. Vienotā noteikumu kopuma mērķis ir noteikt visā ES kopīgus noteikumus, kas nodrošina finanšu stabilitāti un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kā arī augsta līmeņa aizsardzību patērētājiem un ieguldītājiem. Piemēram, šis priekšlikums ir saskanīgs ar spēkā esošo Kapitāla prasību direktīvu/regulu (bankām) un Maksātspējas II direktīvu (apdrošināšanas sabiedrībām), kuru mērķis ir stabilizēt finanšu nozari. Priekšlikums atbilst arī esošajam regulējumam attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību saistībā ar maksājumu pakalpojumiem un hipotekārajiem aizdevumiem.

Attiecībā uz šābrīža iniciatīvām — Komisija šodien iesniedz arī likumdošanas iniciatīvu, lai stiprinātu Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (“ESRK”), kas kopā ar EUI veido Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu, kura tika ieviesta, reaģējot uz finanšu krīzi. Pēdējā laikā cita starpā ir īstenotas arī šādas iniciatīvas: Komisijas priekšlikums veikt mērķtiecīgus grozījumus Regulā par Eiropas tirgus infrastruktūru 7 , lai uzlabotu ES līmeņa uzraudzību attiecībā uz atļauju piešķiršanu centrālajiem darījumu partneriem (CCP) un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām; un Komisijas priekšlikums attiecībā uz privāto pensiju produktiem 8 , ar ko pilnveido Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) lomu, nodrošinot tai pilnvaras izsniegt atļaujas minētajiem jaunajiem produktiem, lai tiem tiktu piešķirts Eiropas mēroga kvalitātes marķējums un lai tiktu atļauta to izplatīšana visā ES.

Visbeidzot, šis priekšlikums ir saderīgs ar esošajiem ES politikas noteikumiem attiecībā uz trešo valstu noteikumu īstenošanu un izpildi ES tiesību aktos finanšu jomā, kā izklāstīts Komisijas dienestu darba dokumentā par līdzvērtību 9 . Dienestu darba dokumentā sniegts pārskats par līdzvērtības procesu ar trešām valstīm saistībā ar ES tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā. Tajā ir izklāstīta attiecīgā pieredze un identificētas noteiktas jomas, kurām jāpievērš lielāka uzmanība un kuras daļēji ir aplūkotas šajā priekšlikumā. Ņemot vērā ES politikas mērķus, svarīgi turpmākās politikas attīstības elementi ir laba pārvaldība nodokļu jautājumos un cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saskaņā ar pasaules standartiem. Lai nodrošinātu politikas saskaņotību un stiprinātu aizsardzības pasākumus pret nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, Komisija turpinās integrēt šos jautājumus attiecīgos ES tiesību aktos, tostarp finanšu pakalpojumu jomā, un varētu apsvērt to integrēšanu līdzvērtības procesos.

•Atbilstība citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums atbilst Komisijas pastāvīgajiem centieniem turpināt attīstīt KTS. Efektīvāks uzraudzības regulējums ir svarīgs elements, lai nodrošinātu integrētākus kapitāla tirgus, jo tas veicina finanšu nozares noteikumu konsekventāku īstenošanu. Šajā sakarā 2015. gada jūnijā izdotajā piecu priekšsēdētāju ziņojumā 10 tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu, galu galā izveidojot vienotu kapitāla tirgu uzraudzības iestādi. Nepieciešamība turpināt attīstīt un integrēt ES kapitāla tirgus ir uzsvērta 2016. gada septembra paziņojumā par KTS 11 un paziņojumā par KTS vidusposma pārskatu 12 .

Šis priekšlikums saskan arī ar Komisijas apņemšanos, ko tā pauda KTS, proti, reaģēt uz divām jaunām problēmām mūsdienu tirgos — attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu un finanšu tehnoloģijām (“FinTech”).

Attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu — Komisija ir apņēmusies KTS iniciatīvas ietvaros stiprināt ES līdera lomu ilgtspējīgu ieguldījumu un finansējuma jomā. Ar vides un sociālajiem jautājumiem un pārvaldību saistīti jauni riski un iespējas maina finanšu nozari un pieprasa pielāgoties uzraudzības regulējumam un pieejai. Turklāt finanšu nozarei ir īpaša nozīme, lai nodrošinātu pāreju uz energoefektīvāku mazoglekļa ekonomiku. ES līmenī ir nepieciešama spēcīga koordinācija un uzraudzības attieksmes konverģence, lai sasniegtu ilgtspējības mērķus. No šā viedokļa priekšlikums ir saskanīgs ar Enerģētikas savienības stratēģiju, ES apņemšanos attiecībā uz aprites ekonomiku un Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

EUI ir jāsniedz ieguldījums arī saistībā ar tā potenciāla un iespēju izmantošanu, ko piedāvā finanšu tehnoloģija (“FinTech”), vienlaikus novēršot iespējamos riskus šajā jomā, piemēram, īstenojot konsekventāku praksi attiecībā uz regulatīvo prasību piemērošanu. Tas nozīmē, ka EUI uzraudzības darbā ir labāk jāintegrē ar finanšu tehnoloģiju saistītie aspekti. Šajā kontekstā šis priekšlikums saskan arī ar Digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Jaunas tehnoloģijas maina finanšu nozari. Tāpēc ir jāpielāgojas arī uzraudzības regulējumam un pieejai. Valstu uzraudzības iestādes ir veikušas dažādas iniciatīvas, kas var kaitēt iekšējā tirgus pareizai darbībai, ja netiks pienācīgi koordinētas. ES līmenī ir vajadzīga stingrāka uzraudzības pieeju koordinācija un konverģence tehnoloģiskās inovācijas virzienā, piemēram, izveidojot ES inovācijas centru EUI ietvaros.

Mērķtiecīgās izmaiņas, kas tiek veiktas pašreizējā pārvaldības modelī, atbilst arī Komisijas centieniem ES decentralizētajās aģentūrās padarīt lēmumu pieņemšanas forumus funkcionālākus un neatkarīgākus. Finanšu pakalpojumu jomā citām Eiropas aģentūrām vai iestādēm, piemēram, Eiropas Centrālajai bankai vai Vienotajai noregulējuma valdei, ir pastāvīga un neatkarīga sagatavošanas struktūra, kurai ir savas pilnvaras un uzdevumi un kura var izlemt noteiktus jautājumus vai piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā. Tādu EUI izpildvalžu izveidošana, kurās ir pastāvīgi locekļi un kurām ir ekskluzīvas pilnvaras, atbilst esošajiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz Eiropas dimensijas pilnveidošanu aģentūru lēmumu pieņemšanas procesā.

Visbeidzot, saistībā ar finansējumu — lai gan vairākums ES decentralizēto aģentūru tiek finansētas no ES budžeta, ir dažas ES aģentūras, kas saņem jauktu vai pilnībā privātu finansējumu. Šajā sakarā pāreja uz sistēmu, kad nozare veic ieguldījumus EUI budžetā, atbilst pašreizējai ES praksei.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Visu grozījumu juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 114. pants. Šis noteikums ir visu to regulu juridiskais pamats, kas ir aptvertas šajā priekšlikumā.

Tiek ierosināts pielāgot EUI dibināšanas regulas jaunajai notikumu attīstībai, lai pilnveidotu EUI darbību iekšējā tirgus konverģences interesēs un tādējādi — šā tirgus vienmērīgāku darbību. Analīzē, kas tika veikta ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanas ietvaros, tika identificētas tās EUI regulējuma daļas, kas ir jāgroza, lai pastiprinātu ES uzraudzības kārtības stabilitāti un efektivitāti un līdz ar to — arī ES finanšu sistēmu.

Nozaru tiesību aktos ir jāveic turpmākas izmaiņas, lai ļautu EUI maksimāli izmantot to paplašināto pilnvaru potenciālu. Ietekmes novērtējuma ziņojumā un pievienotajā izvērtējumā ir pamatots, ka, lai risinātu problēmas, kas konstatētas saistībā ar EUI pieejamajām pilnvarām, EUI pārvaldības regulējumu un finansēšanas regulējumu, ES līmeņa rīcība ir pamatota un nepieciešama.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Tā kā EUI ir Savienības struktūras, tām piemērojamos noteikumus var grozīt tikai Savienības likumdevējs. Turklāt šie grozījumi kalpo tam, lai iekšējais tirgus funkcionētu konsekventāk, un tas ir mērķis, kuru nevar sasniegt, ja dalībvalstis rīkojas atsevišķi.

Attiecībā uz fondiem, kuriem piemēro EuVECA, EuSEF un ELTIF regulu, vienotas uzraudzības struktūras EVTI izveidošana nodrošina to, ka visu triju regulu vienotās prasības un nosacījumi tiks konsekventi piemēroti visās dalībvalstīs. Vienotā uzraudzība samazinās izmaksu summu un daudzveidību, kā arī pārvaldībai patērēto laiku, tādējādi ļaujot vadītājiem samazināt darījumu un darbības izmaksas. Tas racionalizēs administratīvos procesus saistībā ar EuVECA, EuSEF un ELTIF fondu atļauju izsniegšanu un reģistrēšanu, kā arī stiprinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus, centralizējot to uzraudzību neatkarīgi no tā, kur minētie fondi ir dibināti. Vienotā uzraudzība sniegs papildu atbalstu tirgus integrācijai šajās nozarēs un uzlabos ar šo fondu starpniecību ES ekonomikai pieejamo tirgus finansējumu.

No Finanšu instrumentu tirgu regulas/direktīvas viedokļa, līdzīgi kritiski svarīgajiem etaloniem, datu ziņošanas pakalpojumi pēc būtības ir Savienības līmeņa darījumdarbība, un no tās izrietošās regulatīvās un uzraudzības problēmas nevar atrisināt tikai ar darbību dalībvalstu līmenī.

Jaunā EVTI koordinēšanas funkcija jau ir definēta EVTI regulā un attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Tāpēc to var uzlabot tikai tad, ja izmaiņas tiek veiktas Savienības tiesību aktos.

Attiecībā uz Etalonu regulu kritiski svarīgajiem etaloniem ir ļoti liela ekonomiskā nozīme, jo tos izmanto finanšu instrumentos (jo īpaši atvasinātajos instrumentos) un finanšu līgumos, kā arī ieguldījumu fondi visā Savienībā. Prasība attiecībā uz dažiem kritiski svarīgajiem etaloniem izveidot uzraudzības kolēģijas vismaz no etalonu administratoru un etalonu uzraudzīto datu sniedzēju dalībvalstīm jau norāda uz to, ka šādus etalonus nevar uzraudzīt viena valsts uzraudzības iestāde un tāpēc nepieciešamā kārtība ir jānosaka Savienības līmenī.

Visu kritiski svarīgo etalonu administratoru tieša uzraudzība, ko veic EVTI, ir samērīga, jo šie etaloni Savienībai ir ļoti svarīgi, bet esošās uzraudzības kolēģijas ir lielas un pastāv risks, ka tās krīzes situācijā varētu nebūt pietiekami elastīgas.

Trešo valstu etalonus var izmantot Savienībā, ja tos ir atzinusi vai apstiprinājusi Savienības kompetentā iestāde vai ja tās valsts regulatīvais un uzraudzības režīms, kurā tie atrodas, ir atzīstams par līdzvērtīgu režīmam, kas izveidots ar Etalonu regulu. Lai gan lēmumu par līdzvērtību pieņem Komisija un trešās valsts uzraudzības iestādei ir jāvienojas ar EVTI par sadarbības mehānismiem, par apstiprināšanu un atzīšanu lemj valstu kompetentās iestādes. Lai tas notiktu, par šādiem pieprasījumiem ir jālemj vairākām valstu kompetentajām iestādēm, un rodas risks, ka trešās valsts etalonu administratori centīsies izvēlēties to valsts kompetento iestādi, kas, šķiet, ir liberālāka, pieņemot savus lēmumus un pēc tam uzraugot minēto administratoru (“labvēlīgākās jurisdikcijas izvēle”). Tā kā administrators atrodas trešā valstī, nav piemērojams galvenais arguments par labu valsts veiktai uzraudzībai, proti, uzraudzīto vienību tuvums. EVTI noteikšana par kompetento iestādi attiecībā uz trešo valstu etalonu administratoriem uzlabotu efektivitāti un samazinātu riskus saistībā ar jurisdikcijas izvēli un šo vienību uzraudzības atšķirībām. Tomēr to nav iespējams sasniegt tikai ar dalībvalstu rīcību vien.

Lai nodrošinātu, ka EVTI var tieši uzraudzīt noteiktus etalonu administratorus, ir jāgroza Etalonu regula un vairāki ar to saistītie deleģētie akti, lai sīkāk konkretizētu dažus minētās regulas noteikumus.

Attiecībā uz Prospektu regulu — EVTI kopš 2011. gada ir veltījusi ievērojamu laiku un pūles, lai starp valstu kompetentajām iestādēm veicinātu regulējuma konverģenci attiecībā uz prospektu pārbaudi un apstiprināšanu. Tā rezultātā ir radīti “uzraudzības paziņojumi”, kuros ir izklāstīti vispārpieņemti principi, kurus valstu kompetentās iestādes tiek aicinātas piemērot, apstiprinot prospektus. EVTI divreiz — 2012. un 2015. gadā — arī salīdzinoši izvērtēja prospektu apstiprināšanas procesu, jo bija gūti pierādījumi, ka dalībvalstu īstenotā prakse ir atšķirīga. Lai gan šīs darbības bija ļoti lietderīgas, ar tām pilnībā netika sasniegts mērķis veicināt pilnīgu uzraudzības konverģenci un, tā kā emitenti noteiktos gadījumos var izvēlēties, kura kompetentā iestāde apstiprinās to prospektus, savstarpēji atšķirīgā valstu kompetento iestāžu prakse joprojām pieļauj regulējuma arbitrāžu un efektivitātes zudumus.

Komisija ir identificējusi noteiktus prospektu veidus, kuri attiecīgo vērtspapīru un emitentu rakstura dēļ ietver pārrobežu elementu Savienības mērogā, ir tehniski sarežģīti un ir saistīti ar iespējamiem regulējuma arbitrāžas riskiem, kuru dēļ efektīvāki un lietderīgāki rezultāti tiktu sasniegti tad, ja to uzraudzība notiktu nevis valsts līmenī, bet gan to centralizēti veiktu EVTI. Tie ir šādi: tikai kvalificētiem ieguldītājiem piedāvātie vairumtirgus prospekti vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri; ar konkrētiem kompleksiem vērtspapīriem, piemēram, uz aktīviem balstītiem vērtspapīriem, saistīti vai specializētu emitentu sastādīti prospekti; prospekti, kurus sastādījuši trešo valstu emitenti uzņēmumi saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129.

To apstiprināšanas, kā arī visu saistīto uzraudzības un izpildes darbību centralizēšana EVTI līmenī uzlabos uzraudzības kvalitāti, konsekvenci un efektivitāti Savienībā, radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus emitentiem un saīsinās apstiprināšanas termiņus. Šādi vairs nebūs jāizvēlas “izcelsmes dalībvalsts” un tiks novērsta labvēlīgākās jurisdikcijas izvēle.

•Proporcionalitāte

Ar šo priekšlikumu tiek izdarītas mērķtiecīgas izmaiņas, lai stiprinātu Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu nolūkā uzlabot finanšu sistēmas ilgtspējīgumu, stabilitāti un efektivitāti visā ES, kā arī stiprināt patērētāju un ieguldītāju aizsardzību. Šai nolūkā tajā ir noteiktas mērķtiecīgas, precīzi pielāgotas izmaiņas ES līmeņa uzraudzības regulējumā, izveidojot efektīvāku un lietderīgāku pārvaldību. Ar to tiek pārstrukturēti esošie EUI uzdevumi un pilnvaras, kā arī EUI tiek piešķirtas jaunas pilnvaras, lai ļautu tām reaģēt uz jaunām problēmām attīstības gaitā, tostarp tehnoloģiju jomā, kā arī reaģēt uz turpmāku pārrobežu darbību pieaugumu ES iekšienē un iespējamo turpmāko ES un pārējās pasaules finanšu tirgu integrāciju. Priekšlikumā ir ietverta arī pielāgota finansēšanas sistēma, lai nodrošinātu, ka EUI finansējums ir ilgtspējīgs, samērīgs un atbilst tām uzticētajam uzdevumam.

Attiecībā uz nozarei specifiskajiem tiesību aktiem — ierosinātie grozījumi principā aprobežojas tikai ar EVTI tiešās uzraudzības ieviešanu. Tie ir izvēlēti saistībā ar attiecīgo sektoru īpatnībām. Turklāt ir jāveic saskaņoti grozījumi tā dēvētajā Finanšu instrumentu tirgu regulā (FITR) un nelielas izmaiņas Direktīvā 2009/138/EK (“Maksātspēja II”). Tāpēc ir izteikts arī atsevišķs priekšlikums minētās direktīvas grozīšanai.

Neviens no ierosinātajiem elementiem nepārsniedz noteikto mērķu sasniegšanai nepieciešamo.

Turklāt saskaņā ar Līgumā nostiprināto proporcionalitātes principu EUI rīcības saturs un veids nepārsniedz šīs regulas mērķu sasniegšanai nepieciešamo un ir samērīgs ar to iestāžu vai uzņēmumu finanšu darbības vai darījumdarbības risku raksturu, mērogu un sarežģītību, kurus skar attiecīgās EUI rīcība.

•Instrumenta izvēle

Ar šo priekšlikumu groza esošās EUI regulas un dažādus nozares tiesību aktus finanšu jomā 13 . Visi tiesību akti, kurus groza ar šo priekšlikumu, ir regulas; tāpēc attiecīgie grozījumi tiek ierosināti kā viena (vienota) grozījumu regula.

Papildus tiek ierosināts grozīt Finanšu instrumentu tirgus direktīvu 14 (galvenokārt — lai atspoguļotu grozījumus tā dēvētajā FITR) un veikt ierobežotas izmaiņas Direktīvā 2009/138/EK (“Maksātspēja II”). Šo divu mērķu dēļ atsevišķi tiek ierosināta grozījumu direktīva.

Visbeidzot — arī atsevišķa dokumenta veidā — Komisija precizē savu neseno priekšlikumu regulai, ar ko groza gan EVTI, gan Regulu par Eiropas tirgus infrastruktūru 15 .

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Šim priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā un izvērtējumā ir analizēts esošais EUI regulējums, lai pārliecinātos, vai tas ir ļāvis EUI sasniegt savu mērķi — ilgtspējīgi stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti un uzlabot patērētāju un ieguldītāju aizsardzību.

Attiecībā uz EUI efektivitāti un lietderību veiktajā analīzē ir secināts, ka EUI kopumā ir sasniegušas to pašreizējos mērķus. Tomēr, lai sagatavotos risināt nākotnes problēmas, ir vajadzīgi mērķtiecīgi uzlabojumi. Jo īpaši analīzē secināts, ka:

a)EUI pilnvaras atsevišķās jomās varētu uzlabot, lai nodrošinātu, ka uzdevumus var izpildīt labāk. Tā rezultātā būtu sagaidāmi labāki regulatīvie un uzraudzības rezultāti visiem tirgus dalībniekiem un patērētājiem visā ES, kā arī pārrobežu riska efektīva un lietderīga pārvaldība;

b)pašreizējais EUI pārvaldības regulējums apgrūtina vadību gadījumos, ja rodas konflikts starp ES mēroga un valsts mēroga interesēm, tādējādi radot risku, ka EUI lēmumi ne vienmēr tiks pieņemti ES kopējās interesēs, ka lēmumi tiks pieņemti ar kavēšanos vai ka pastāvēs tendence nerīkoties, jo īpaši attiecībā uz neregulatīvajām darbībām (saistoša starpniecība, ES tiesību aktu pārkāpumu procedūras, salīdzinošas izvērtēšanas uzsākšana);

c)pašreizējais finansēšanas regulējums neatbilst EUI uzdevumiem, un šī tendence kļūs vēl izteiktāka, ņemot vērā uzdevumus, kas EUI būs jāveic turpmāk; šķiet, tas rada arī valstu kompetento iestāžu nevienlīdzīgu ieguldījumu, ko ir grūti pamatot.

No saskaņotības viedokļa EUI darbs pie regulatīvajiem jautājumiem ir pilnīgi saskaņots ar plašākas Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas attīstību. Tas atbilst arī darbam saistībā ar vienotā noteikumu kopuma pabeigšanu. Tomēr ierobežojumi, kurus nosaka pārvaldības un finansējuma struktūra un EUI pilnvaru efektivitāte, nav ļāvuši EUI pievērst pietiekamu uzmanību tam, lai veicinātu finanšu pakalpojumu jomā pieņemto attiecīgo ES tiesību aktu konsekventu piemērošanu.

Analīzē tika secināts, ka no nozīmīguma viedokļa EUI regulējums ir nozīmīgs.

Visbeidzot, EUI regulējums ir nepārprotami radījis pievienoto vērtību ES, jo EUI darbam ir neatsverama nozīme saistībā ar finanšu pakalpojumu vienotā tirgus veicināšanu.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisijas dienests 2017. gada pavasarī rīkoja plašu sabiedrisko apspriešanu par EUI darbību. Apspriešanas gaitā tika saņemtas gandrīz 230 atbildes. Viedokļus izteica ļoti dažādas respondentu grupas: 26 % — valsts sektora iestādes vai starptautiskas organizācijas, 71 % — organizācijas vai uzņēmumi, 3 % — privātpersonas.

Vairāki komentāri, nostājas dokumenti un piebildes tika saņemtas arī ārpus sabiedriskās apspriešanas, tostarp vairāku valdību iesniegtā informācija par to oficiālo nostāju. Pat ja šie viedokļi nav atspoguļoti ES aptaujas statistikā, tie ir ņemti vērā analīzē, kas ir šā priekšlikuma pamatā.

Kopumā respondenti uzskata, ka EUI izveidošana ir būtisks uzlabojums un svarīgs solis ceļā uz uzraudzības konverģenci Savienībā. Respondentu vairākums atbalsta to, lai EUI būtu lielāka loma saistībā ar uzraudzības konverģences uzlabošanu. Daudzas ieinteresētās personas atzīst, ka KTS īstenošana un Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES rada jaunu situāciju, kas liek pārdomāt jautājumu par ES līmeņa uzraudzības stiprināšanu, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu darbībām un līdzvērtību ar trešām valstīm.

Attiecībā uz EUI pilnvarām — lai gan daudzi respondenti iebilst pret EUI pilnvaru būtisku paplašināšanu šajā posmā, daži no tiem atzīst, ka tās ir ierobežotas, un vēlētos redzēt mērķtiecīgus uzlabojumus. Vairākums respondentu apgalvo, ka pieejamie instrumenti kopumā ir pietiekami un tos vajadzētu izmantot labāk un pilnvērtīgāk. Plaši tiek atbalstīta līdzvērtības uzraudzības pilnvaru paplašināšana/precizēšana.

Patērētāju organizācijas saskata būtiskas nepilnības saistībā ar to, kā tiek izpildīti patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi, jo uzskata, ka tas tiek darīts vai nu neefektīvi, vai nošķirti no problēmām, kas rada lielāko kaitējumu valsts līmenī. Tās uzskata, ka ir jāpaplašina EUI darbības tvērums patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Vairākums respondentu apgalvo, ka ir grūti nodrošināt pienācīgu līdzsvaru EUI ieinteresēto personu grupās vienlaikus ar ģeogrāfisko līdzsvaru. Patērētāju un lietotāju pārstāvji sūdzas, ka to viedokli skaitliski nomāc daudzo finanšu iestāžu pārstāvju viedoklis, tādējādi ieinteresēto personu atzinumi nav līdzsvaroti. Vairākas organizācijas uzskata, ka EUI pilnvaras aizliegt produktus būtu jāattiecina arī uz produktiem, kas var radīt kaitējumu patērētājiem.

EUI sabiedriskās apspriešanas respondenti pauž skaidru atbalstu tādu centrāla mijieskaita darījumu starpniekiestāžu (CCP) 16 un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju (DRSP) tiešai uzraudzībai ES līmenī, kuri apkalpo visu ES, nevis atsevišķu valstu tirgus. Daudzi respondenti neatbild uz jautājumu par tiešo pārvaldību. Daži no tiem atbild uz jautājumu, vai EVTI būtu jāuztic Eiropas mēroga kolektīvo ieguldījumu fondu tieša uzraudzība, un atbalsta to, bet pārsvarā tie savstarpēji nenošķir dažādos fondu veidus.

Viedokļos pret EVTI tiešās uzraudzības attiecināšanu uz jaunām darbības jomām ir galvenokārt pausti šādi argumenti: uzskats, ka valsts līmeņa uzraudzība ir piemērotākais veids, kā risināt jautājumus saistībā ar dalībvalstu atšķirīgajām tirgus struktūrām. EVTI veikta uzraudzība varētu nonākt pretrunā ar valstu kompetenci attiecībā uz privāto ieguldītāju aizsardzību un finansiālo stabilitāti, kā arī nodokļu sistēmu, tiesvedībām un konfliktu risināšanu. Tiek norādīts arī uz darbības grūtībām, piemēram, attiecībā uz tādu vietējo prasību kontroli, kas saistītas ar izplatīšanas kārtību vai tirdzniecību. Lai attīstītu integrētus kapitāla tirgus, ir labāk jāizpēta esošie uzraudzības konverģences nodrošināšanas instrumenti.

Galvenie argumenti, kas minēti, lai atbalstītu tiešu uzraudzību, ko veic EVTI, ir šādi: daži respondenti saskata iespējamas priekšrocības, ko dotu EVTI uzraudzība pār vienībām vai instrumentiem, kuri darbojas visas Eiropas mērogā, un tas ļautu likvidēt atšķirības uzraudzības prakses ziņā, kā arī nepieciešamības gadījumā ļautu ņemt vērā atšķirīgās tirgus struktūras. Tie uzskata, ka šādi risinājumi ir lietderīgi, lai risinātu sadrumstalotības problēmu, ko rada attiecīgo ES noteikumu atšķirīga piemērošana un esošajam režīmam raksturīgo regulējuma arbitrāžas risku nodrošināšana.

Attiecībā uz EUI pārvaldību kopumā ieinteresētās personas uzskata, ka EUI valdes un to priekšsēdētāji ir strādājuši labi. Aptuveni puse no respondentiem saskata pievienoto vērtību, ko dos sabiedriskās apspriešanas dokumentā minētās pārvaldības izmaiņas. Lai gan vairākums valsts sektora iestāžu neatbalsta EUI pārvaldības izmaiņas, dažus no šiem viedokļiem daļēji var izskaidrot ar to, ka tās nevēlas zaudēt savu ietekmi.

Attiecībā uz neatkarīgu balsstiesīgu locekļu ar konkrētām pilnvarām iecelšanu EUI vadības struktūrās paustais atbalsts ir atšķirīgs. Publiskā sektora pārstāvji pret to pārsvarā iebilst (lai gan puse no respondentiem pat nesniedz atbildi), savukārt privātā sektora pārstāvju viedokļi dalās un vairākkārt tiek norādīts uz interešu konfliktiem, kas izriet no pašreizējās sistēmas. Attiecībā uz priekšsēdētāju pilnvaru palielināšanu vairākums respondentu, galvenokārt valsts sektora iestādes, pauž iebildumus, turpretī vairākums nozares apvienību aicina veikt uzlabojumus.

Attiecībā uz finansējumu daudzas ieinteresētās personas atzīst pašreizējos EUI resursu ierobežojumus, kā arī ES un valstu budžetu ierobežojumus. Ļoti daudzi respondenti piekrīt, ka EUI būs vajadzīgs pienācīgs un ilgtspējīgs finansējums, lai sasniegtu tālejošus mērķus un uzlabotu savu darbību. Daudzi respondenti norāda, ka EUI finansējuma līmenim būtu jābūt atkarīgam no to pienākumiem un tas būtu jāpamato ar EUI izvērtējuma rezultātiem.

Aptuveni puse no respondentiem pauda viedokli par to, vai EUI būtu jāfinansē no nozares līdzekļiem pilnībā vai daļēji. Nepārprotams vairākums neatbalsta esošā finansēšanas regulējuma pārskatīšanu, kas paredzētu, ka valstu kompetento iestāžu iemaksas tiek aizstātas ar nozares veiktām iemaksām. Ir palielinājies atbalsts sistēmai, kas paredz daļēju finansēšanu no nozares līdzekļiem, lai gan šādu viedokli joprojām pārstāv mazākums.

•Ietekmes novērtējums

Komisija veica attiecīgo politikas risinājumu ietekmes novērtējumu. Šie risinājumi tika izvērtēti, ņemot vērā galveno vispārīgo mērķi — ilgtspējīgi stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti visā ES, kā arī uzlabot patērētāju un ieguldītāju aizsardzību.

Izstrādājot ietekmes novērtējumu, Komisija veica EUI darbības izvērtēšanu, kurā atklājās vairākas būtiskas nepilnības. Tās cita starpā bija šādas: a) nepietiekami definētas pilnvaras, lai varētu nodrošināt efektīvu uzraudzību saskaņā ar vienādiem standartiem visā ES; b) pilnvaru trūkums efektīvai rīcībai attiecībā uz pārrobežu riskiem, kas saistīti ar savstarpējām saiknēm ES iekšienē, kā arī starp ES un pārējo pasauli; c) pārvaldības regulējums, kas rada stimulu nesaskaņu lēmumu pieņemšanas procesā; d) finansēšanas regulējums, kas nenodrošina pietiekamus līdzekļus saistībā ar EUI uzticētajiem uzdevumiem.

Ietekmes novērtējums aptvēra EUI: 1) pilnvaras; 2) pārvaldību; 3) finansējumu, lai risinātu identificētās nepilnības un jaunās problēmas, piemēram, saistībā ar regulatīvo un uzraudzības konverģenci. Nepilnības pārvaldības un finansējuma jautājumos visām trim EUI ir kopīgas, jo uz tām attiecas vieni un tie paši noteikumi. Izmaiņas to pilnvarās galvenokārt ir orientētas uz konkrētām nozarēm (EVTI) un uzraudzības konverģences pārraudzību (visām EUI).

Izvērtētās iespējas ir šādas.

Attiecībā uz pārvaldību: a) nenoteikt jaunu politikas rīcību; netiek paredzētas izmaiņas esošajā pārvaldības struktūrā; b) mērķtiecīgas izmaiņas esošajā pārvaldības struktūrā, piemēram, lēmumu pieņemšanas pilnvaru nošķiršana atbilstīgi to būtībai, priekšsēdētāja izraudzīšanās procedūras uzlabošana un c) neatkarīgu, pastāvīgu biedru (bez balsstiesībām) iekļaušana Uzraudzības padomē.

Attiecībā uz pilnvarām: a) nenoteikt jaunu politikas rīcību; pašreizējās pilnvaras saistībā ar regulatīvās un uzraudzības konverģences uzdevumiem, kā arī EVTI tiešās uzraudzības pienākumi paliek nemainīgi; b) risinājums, ar ko precizē noteiktas esošās pilnvaras un stiprina pārraudzību; c) risinājums, ar ko precizē noteiktas esošās pilnvaras un piešķir EVTI jaunas tiešās uzraudzības pilnvaras noteiktās jomās; d) centralizēt finanšu pakalpojumu, banku darbības un apdrošināšanas uzraudzību trijās minētajās EUI.

Attiecībā uz finansējumu: a) nenoteikt jaunu politikas rīcību 17 ; b) koriģēts publiskais finansējums, lai ņemtu vērā katras konkrētās dalībvalsts iekšzemes finanšu nozares lielumu; c) jaukts publiskā un privātā sektora finansējums, kurā iekšzemes privātā sektora iemaksas aizstāj valstu kompetento iestāžu iemaksas; d) finansēšanas sistēma, ko pilnībā finansē privātais sektors.

Minētie risinājumi tika salīdzināti, izmantojot dažādus kritērijus 18 , lai noteiktu, kuri no tiem visefektīvāk risina nepilnības, kas konstatētas ietekmes novērtējuma problēmas definīcijā un izvērtējumā.

Pēc šīs analīzes veikšanas:

·vēlamais risinājums attiecībā uz pārvaldību paredz, ka lēmumu pieņemšanas procesā līdztekus valstu kompetentajām iestādēm darbojas neatkarīgi locekļi ar balsstiesībām; ievieš jaunu priekšsēdētāja iecelšanas procesu un jaunu tā lomu, kā arī aizstāj Valdi ar neatkarīgu valdi, kuras sastāvā ir no ārpuses iecelti pilna laika locekļi;

·vēlamais risinājums attiecībā uz pilnvarām precizē dažas pilnvaras, piemēram, atvēlot EUI formālu lomu līdzvērtības procesa pastāvīgajā uzraudzībā, pilnveidojot EUI spēju nodrošināt Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu, kā arī nodod EUI uzraudzības pilnvaras noteiktās jomās, galvenokārt attiecībā uz trešām valstīm vai ar pārrobežu nozīmi;

·vēlamais risinājums attiecībā uz finansējumu saglabā esošo ES ikgadējo maksājumu EUI budžetā, bet valstu kompetento iestāžu atlikušo finansējumu aizvieto ar finansējumu no privātā sektora.

Kā vēlamie risinājumi tika identificēti tie, kuri vislabāk nodrošināja, ka EUI spēs tikt galā ar pieaugošo darba apjomu, un paredzēja izmaiņas ar nozaru tiesību aktiem ieviestās uzraudzības regulējumā. Turklāt vēlamie risinājumi galvenokārt bija vērsti uz esošā režīma mērķtiecīgām izmaiņām, nevis tā pilnīgu pārstrādi. Tas atbilda izvērtējumā secinātajam, ka EUI regulējums ir funkcionējis salīdzinoši labi, ņemot vērā būtiskās problēmas, ar kurām nācās saskarties, un pilnvaru izpildei pieejamos līdzekļus.

Ietekmes novērtējumā arī tika izvērtēta vēlamo risinājumu kopējā ietekme gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā ziņā. Analīze liecināja, ka, izvēloties vēlamos risinājumus, EUI varēs labāk īstenot savas esošās pilnvaras un nodrošināt lielāku uzraudzības konverģenci, kā arī izstrādāt regulatīvos dokumentus.

Konkrētāk, ir trīs iemesli, kādēļ ir gaidāma EUI darbības rezultātu uzlabošanās: pirmkārt, tiks uzlabota EUI pārvaldības stimulu struktūra, līdzsvarojot stimulus aizsargāt nacionālās intereses lēmumu pieņemšanas procesā, lai efektīvāk varētu izmantot jo īpaši pilnvaras veicināt regulatīvo un uzraudzības konverģenci. Otrkārt, lēmums mazināt atkarību no valstu kompetento iestāžu piešķirtā publiskā finansējuma, to papildinot ar privātā sektora līdzekļiem, var nodrošināt, ka EUI rīcībā būs pienācīgi resursi, lai varētu veikt esošos uzdevumus un vieglāk pielāgotos izmaiņām nākotnē. Visbeidzot, mērķtiecīgi atsevišķu EUI pilnvaru grozījumi var nodrošināt, ka EUI savus uzdevumus varēs veikt efektīvi un lietpratīgi, balstoties uz sešos darbības gados uzkrāto pieredzi un ņemot vērā notikumu attīstību dažādajos finanšu tirgos un saistībā ar ES līmeņa tiesību aktiem. Šīs mērķtiecīgās izmaiņas arī atbilst ieinteresēto personu viedoklim, ka ir pamats noteikt EUI lielāku koordinējošo lomu un ka EUI ir labāk jāizmanto esošās pilnvaras.

Saistībā ar neto ietekmi uz dažādām ieinteresētajām personām radītajām izmaksām un, izņemot tiešo pilnvaru piešķiršanu EVTI, ir gaidāms, ka vēlamajiem risinājumiem būs ierobežota ietekme uz privāto sektoru, jo tā iemaksas privāti finansēto valsts iestāžu budžetā samazināsies, tādēļ ka valstu kompetentajām iestādēm vairs nebūs jāveic iemaksas EUI gada budžetā. Neto ietekme uz ES budžetu būs neitrāla — lai gan pirmajos gados pēc priekšlikuma pieņemšanas būs vajadzīgs avansa finansējums no ES budžeta, avansā samaksātās summas tiks atmaksātas ES budžetā pēc tam, kad būs stājušies spēkā jaunie finansēšanas mehānismi. Turklāt arī neto ietekme uz valstu kompetentajām iestādēm būs neitrāla, jo, no vienas puses, valstu kompetentās iestādes pārtrauks veikt iemaksas EUI, no otras puses, (proporcionāli) samazināsies to nepieciešamība pēc ieņēmumiem šo izdevumu segšanai. Nav paredzama ietekme uz patērētājiem izmaksu ziņā.

Ietekmes novērtējums 2017. gada 14. jūnijā tika iesniegts Regulējuma kontroles padomei (RKP). RKP sniedza negatīvu atzinumu par ietekmes novērtējumu un ierosināja vairākus ieteikumus uzlabojumu veikšanai. Dokuments tika attiecīgi pārskatīts un atkārtoti iesniegts 19. jūlijā. Regulējuma kontroles padome 27. jūlijā sniedza pozitīvu atzinumu ar atrunām un uzskaitīja apsvērumus uzlabojumu veikšanai, kas ir ņemti vērā, ciktāl tas ir bijis iespējams. Svarīgākās izmaiņas, kas tika veiktas ietekmes novērtējumā, lai ņemtu vērā RKP komentārus, bija šādas:

1. Ir jāpabeidz analīze par uzraudzības sistēmu problēmām saistībā ar tuvākajos gados gaidāmo banku, apdrošināšanas un vērtspapīru tirgu attīstību. Ir jāietver dažādā ietekme, ko attiecībā uz EUI pamatdarbību radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES.

Ietekmes novērtējums ir pārskatīts, lai skaidrāk norādītu, ka politikas iniciatīva ir tapusi ES vienotā tirgus un tā integrācijas vajadzībām un ar to izpilda piecu priekšsēdētāju ziņojumā pausto apņemšanos, kā arī apņemšanos, kas nesen izskanējusi pārdomu dokumentā par EMS padziļināšanu 19 , virzīties uz patiesu finanšu savienību, tostarp ar vienotu kapitāla tirgu uzraudzības iestādi. Problēmas, uz kurām šajos dokumentos norādīts attiecībā uz EUI kopumā un finanšu tirgiem jo īpaši, ir atsauces ietvars ietekmes novērtējuma veikšanai. Visās galvenajās ietekmes novērtējuma nodaļās vairāk uzmanības ir pievērsts jautājumam par Apvienotās Karalistes izstāšanos un tās sekām.

2. Ir jāpabeidz izvērtēt EUI izmaksas un finansējuma nepietiekamība, par ko liecina pamatscenārijs, kā arī iespējamie risinājumi.

Ir sīkāk iztirzāti un aprēķināti resursi, kas EUI nepieciešami, lai uzņemtos papildu uzdevumus (tiešās un netiešās pilnvaras), pārvaldības izmaiņu ietekme uz resursiem, kā arī netiešās uzraudzības finansēšanas metodikas izmaiņu ietekme uz resursiem.

Ir nošķirtas tiešās un netiešās pārraudzības, kā arī citu darbību izmaksas, un ir precīzāk paskaidrots, kas sedz vēlamo risinājumu izmaksas.

Ir padziļinātāk iztirzāta vēlamo risinājumu neto ietekme (izmaksu ziņā), lai labāk risinātu finansējuma nepietiekamības problēmas, kā arī kopējo uzraudzības izmaksu ietekme uz nozari.

Jo īpaši:

1.pārskata izmaksu tabula ir atjaunināta atbilstīgi likumdošanas finanšu pārskatam; ir iegūtas izmaksu un ietekmes detalizētas aplēses attiecībā gan uz esošā EUI regulējuma izmaksām, gan jaunajām tiešajām pilnvarām;

2.iedaļa, kurā salīdzināti risinājumi attiecībā uz finansējumu, atbilstoši lūgumam ir pilnībā pārstrādāta, lai atspoguļotu visas trešā risinājuma izmaksas un ieguvumus, salīdzinot ar pamatscenāriju un jo īpaši otro risinājumu;

3.iedaļa, kas veltīta iekasēšanas mehānismam, ir pilnībā pārstrādāta, lai atbilstu IN standartiem, un ir pievienota pamattekstam, jo tā ir daļa no tiesību akta priekšlikuma.

Neto ietekmi uz atsevišķām nozarēm šajā posmā nebija iespējams izvērtēt izsmeļoši, jo tā ir atkarīga no kompetento iestāžu finansēšanas modeļa, kas tiek izmantots dalībvalstī. Piemēram, ja kādas dalībvalsts tirgus dalībnieki pašlaik nemaksā par uzraudzību (piem., ja valsts kompetento iestādi pilnībā finansē no valsts līdzekļiem), tad vēlamajā risinājumā izmantotā sadalījuma metodika pēc definīcijas šiem tirgus dalībniekiem radīs izmaksu pieaugumu, no kura labumu gūs šo dalībvalstu nodokļu maksātāji un budžeti. Tai pašā laikā, ja tirgus dalībnieki jau maksā par EUI, veicot iemaksas dalībvalstu kompetento iestāžu budžetā, neto ietekme (papildizmaksas pret ieguvumiem) būs atkarīga no metodikas, kādu valstu kompetentās iestādes izmanto, lai noteiktu nodevas atsevišķām vienībām, kā arī svērumus, ko tās piemēro vienībām attiecībā uz EUI finansējumu. Šajā gadījumā, lai iegūtu precīzus, ticamus aprēķinus par papildizmaksu un ieguvumu attiecību visā ES, ir vajadzīga padziļināta salīdzinošā analīze, kurā nāktos iesaistīt tās valstu kompetentās iestādes, kuras attiecībā uz nodevu sadalījumu piemēro savu metodiku. Tomēr jebkurā gadījumā var apgalvot, ka no vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveidošanas visā vienotajā tirgū, nosakot vienotu nodevas noteikšanas mehānismu visām finanšu iestādēm, kopumā iegūtu visi tirgus dalībnieki. Turklāt jānorāda, ka EUI finansēšanai nepieciešamajai summai principā nebūtu jāapdraud atsevišķo vienību darbības modeļi.

3. Ir jāuzlabo risinājumu salīdzināšana un ir pārliecinošāk jāpamato vēlamā risinājuma izvēle, izmantojot pieejamos pierādījumus un analīzi.

Ciktāl bija iespējams, risinājumu un analīzes aprakstam ir pievienots detalizētāks apraksts un papildinājumi, jo īpaši saistībā ar informāciju par pilnvarām un finansējumu, kā arī pārvaldību.

Diskusijas attiecībā uz pilnvarām ietekmes novērtējuma pielikumā ir pamatotas ar papildu informāciju un argumentiem. To, ka pilnvarām veltītajā iedaļā, iespējams, trūkst pierādījumu vēlamā risinājuma pamatošanai, dažos gadījumos var izskaidrot tādējādi, ka politikas virziens dažkārt ir noteikts ar politisku lēmumu.

Pārvaldības iedaļā apspriestie risinājuma varianti ir padziļināti izskaidroti un pamatoti ar piemēriem un neoficiāliem pierādījumiem, kā arī ir balstīti uz Eiropas Parlamenta un Komisijas veikto izvērtējumu rezultātiem. Definētās pārvaldības problēmas būtība ļoti apgrūtina nemainīgu pārbaudāmu datu ieguvi.

Piemēram, saistībā ar finansējumu vēlamajam trešajam risinājumam veltītā iedaļa ir uzlabota, lai pievienotu papildus izvērtējuma elementus un labāk precizētu esošos argumentus.

4. Izvērtējumam jābūt vairāk balstītam uz pierādījumiem un pamatotākam.

Izvērtējums ir pārstrādāts, lai labāk nošķirtu novērtējumu un argumentus, kas saistīti ar darbu pie dokumentiem, no viedokļiem, kas iegūti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām. Ir pievienots sīkāks izklāsts un, ja iespējams, pievienoti papildu pierādījumi, lai uzlabotu izvērtējumu. Izmantotie pierādījumu veidi tika ierobežoti; dažas izvērtējuma daļas ir izteikti balstītas uz neoficiāliem pierādījumiem un ieinteresēto personu pieredzi saskarsmē ar EUI. Lai to kompensētu, ir minēti daudzi piemēri no dažādiem atšķirīgiem informācijas avotiem, sk., piem., iedaļu par pārvaldību. Citās daļās, piemēram, attiecībā uz finansējumu, ir vairāk iekļautas atsauces un pamatoti argumenti.

Izvērtējums ir arī retrospektīva darbība, kurā tiek veikts pagātnes izvērtējums, salīdzinot iepriekšējo gadu darbību ar pamatscenāriju, kurā EUI neeksistē. Tādēļ izvērtējums pēc būtības nav tik lielā mērā vērsts uz nepieciešamību noteikt jaunas papildu tiešās uzraudzības pilnvaras, kas nepieciešamas EVTI.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šis priekšlikums nav saistīts ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT) vai vienkāršošanas pasākumu. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot EUI regulējumu un stiprināt esošo uzraudzības kārtību. Ierosinātajām izmaiņām attiecībā uz EUI pilnvarām, pārvaldības regulējumu un finansēšanas sistēmu ir jāpadara ES līmeņa uzraudzība efektīvāka un lietderīgāka. Uzlabots EUI regulējums uzlabos juridisko un ekonomisko noteiktību, kā arī finanšu stabilitāti un riska ierobežošanu. Tas atbilst Komisijas labāka regulējuma programmai.

Ciktāl priekšlikums ir vērsts uz EVTI uzraudzības darba daļēju centralizāciju ES līmenī, iniciatīva novērš uzdevumu dublēšanos starp valstu iestādēm. Tam vajadzētu sniegt apjomradītus ietaupījumus ES līmenī un mazināt vajadzību pēc īpašiem resursiem valstu līmenī. Finanšu iestādēm un finanšu tirgus dalībniekiem kopumā jāgūst labums no tā, ka ar vienotas uzraudzības iestādes izveidi atsevišķās jomās tiek samazināts administratīvais slogs.

•Pamattiesības

Šajā priekšlikumā tiek ievērotas pamattiesības, un tas atbilst principiem, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši tas veicina mērķi — sasniegt augstu vides aizsardzības līmeni saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20 37. pantā noteikto ilgtspējīgas attīstības principu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Pašreizējo EUI finansējumu veido vispārējas iemaksas no ES vispārējā budžeta (40 %) un valstu kompetento iestāžu iemaksas (60 %). EVTI šis sadalījums ir nedaudz atšķirīgs, jo šai aģentūrai uzraudzības maksas maksā arī vienības, kuras EVTI tieši uzrauga (piem., kredītreitingu aģentūras un darījumu reģistri). Ar priekšlikumu tiks mainīta EUI finansēšanas struktūra. Turpmāk EUI budžetu veidos trīs dažādi finansējuma avoti:

·ikgadējas iemaksas, ko veic EUI netieši uzraudzītās finanšu iestādes;

·uzraudzības maksas, ko maksā vienības, kuras EUI uzrauga tieši. Tas ir īpaši svarīgi EVTI gadījumā, jo tiesību akta priekšlikums paredz valstu kompetento iestāžu tiešās uzraudzības pilnvaras nodot EVTI (attiecībā uz dažiem ES fondiem, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem, dažiem etalonu administratoriem un dažiem prospektiem);

·līdzsvarošanas iemaksa no ES, kas nepārsniedz 40 % no katras aģentūras kopējiem ieņēmumiem. Šīs līdzsvarošanas iemaksas apmērs būs iepriekš noteikts Daudzgadu finanšu shēmā (DFS).

Tomēr saistībā ar jauno EUI ieņēmumu avotu (t. i., netieši uzraudzīto finanšu iestāžu veiktajām ikgadējām iemaksām) būs nepieciešams, lai Komisija pieņemtu deleģēto aktu, ar ko tiks noteikts: i) ikgadējo iemaksu kopsummas sadalījums starp dažādu kategoriju finanšu iestādēm un ii) objektīvi kritēriji, kas ļautu aprēķināt individuālo ikgadējo iemaksu, kura jāmaksā katrai finanšu iestādei. Pārejas periodā (t. i., līdz tiks pieņemts deleģētais akts, ar ko nosaka dažus ikgadējo iemaksu parametrus) tiks saglabāta esošā finansējuma struktūra, kuru veido ES (40 %) un valstu kompetento iestāžu (60 %) iemaksas. Tas ietekmēs gan ES budžetu, gan dažādo valstu kompetento iestāžu budžetus.

Ierosinātās izmaiņas attiecībā uz EUI pārvaldības struktūru, netiešās uzraudzības pilnvarām, finansēšanas sistēmu un tiešās uzraudzības pilnvarām prasīs jaunus resursus. Kad tiks uzsākta priekšlikumā ietverto noteikumu piemērošana, EBI, EAAPI un EVTI būs nepieciešami attiecīgi 29, 35 un 156 papildu pilnslodzes darbinieki. Jānorāda, ka EVTI vairums šo papildu pilnslodzes ekvivalentu būs saistīti ar tiešās uzraudzības uzdevumiem (97 no 156). EUI radīsies arī papildu IT izmaksas (2019.–2020. gadam aplēstas EUR 10,2 miljonu apmērā) un tulkošanas izmaksas (2019.–2020. gadam aplēstas EUR 1,8 miljonu apmērā).

Jānorāda, ka uz visiem EUI budžeta pieprasījumiem joprojām attieksies visi EUI regulās ietvertie pārskatatbildības un revīzijas mehānismi, kas attiecas uz to gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi. Turklāt ikgadējo lēmumu par ES līdzsvarošanas iemaksu EUI un to štatu sarakstu (t. i., lēmumu par personāla apjomu) tik un tā pieņems Parlaments un Padome un apstiprinās Parlaments pēc Padomes priekšlikuma.

Priekšlikuma finansiālā ietekme un ietekme uz budžetu sīkāk izskaidrota šim priekšlikumam pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā.

Jānorāda, ka tiesību akta finanšu pārskatā sniegtā informācija neskar DFS priekšlikumu par laikposmu pēc 2020. gada, kas tiks iesniegts 2018. gada maijā. Šajā sakarā arī jānorāda, ka, lai gan tiešās uzraudzības veikšanai nepieciešamo darbinieku skaitu laika gaitā ietekmēs uzraugāmo kapitāla tirgu dalībnieku skaita un lieluma attīstība, attiecīgie izdevumi principā tiks finansēti no nodevām, ko iekasēs no šiem tirgus dalībniekiem.

Priekšlikuma finansiālā ietekme un ietekme uz budžetu sīkāk izskaidrota šim priekšlikumam pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā.

5.CITI JAUTĀJUMI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Šīs regulas īstenošana tiks pārskatīta divējādi: saistībā ar EUI regulārajiem pārskatiem, ko sagatavo ik pēc trim gadiem, un saistībā ar nozaru regulu pārskatiem, ko parasti izstrādā divus vai trīs gadus pēc attiecīgā piemērošanas datuma.

·Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

(1)EUI regulu grozījumi 21

Saskaņā ar EUI regulu 11. apsvērumu EUI veic pasākumus nolūkā uzlabot iekšējā tirgus darbību, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni.

Saskaņā ar EUI regulu 1. panta 2. punktu iestādes rīkojas, nepārkāpjot tajā minēto tiesību aktu robežas, t. i., saskaņā ar proporcionālu regulējumu, kuru noteicis un regulāri aktualizē Savienības likumdevējs.

Izmaiņas EBI regulā, EAAPI regulā un EVTI regulā ir aplūkotas attiecīgi ierosinātās regulas 1., 2. un 3. pantā.

(a) pilnvaras

Tālāk uzsvērtās izmaiņas attiecas uz EUI vispārējām pilnvarām, kuras ar šo priekšlikumu paplašina. Priekšlikuma 2.–5. iedaļā regulē EVTI piešķirtās jaunās tiešās uzraudzības pilnvaras.

Jaunas darbību un interešu jomas

EUI regulu 1. pantā ir uzskaitīti tiesību akti, kas ietilpst EUI kompetencē. Regulu 1. panta formulējums nozīmē, ka jānorāda tikai tie tiesību akti, kas pieņemti pirms EUI izveidošanas, un tiesību akti, kas neparedz uzdevumus EUI. Visi tiesību akti, kas pieņemti pēc EUI regulu pieņemšanas, tostarp grozījumi un tiesību akti, kas balstīti uz EUI kompetencē esošiem juridiskiem aktiem, kā arī tiesību akti, ar kuriem nosaka EUI uzdevumus, automātiski ir EUI kompetencē un nav jānorāda 1. pantā, lai uz tiem attiektos EUI kompetence.

Grozījumi, kurus ierosina attiecībā uz katras EUI regulas 1. pantu, ir šādi: ierosina EBI regulas darbības jomā ietvert Patēriņa kredītu direktīvu 2008/48 un Maksājumu kontu direktīvu 2014/92/ES; EAAPI regulas darbības jomā ietvert Transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvu 2009/103; un EVTI regulas darbības jomā ietvert Grāmatvedības direktīvu 2013/34.

Ar EBI regulas 4. panta grozījumiem papildina regulu piemērošanas mērķiem izmantojamo definīciju sarakstu. Konkrētāk, groza “finanšu iestādes” definīciju, lai nodrošinātu, ka visas vienības, kuras aptver attiecīgie nozaru tiesību akti, nonāk EUI kompetencē. Jaunā ierosinātā “kompetento iestāžu” definīcija nodrošina, ka tiek aptverti visi attiecīgie uzraugi un iestādes, pat ja piemērojamajos tiesību aktos tās netiek definētas kā “kompetentās iestādes”.

Ierosina grozīt EAAPI un EVTI regulu 8. pantu, lai ietvertu uzdevumu izstrādāt un regulāri atjaunināt Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību Savienībā kopumā. Šādi abas regulas saskaņo ar EBI regulu. Turklāt attiecībā uz EBI ierosina noteikt tai uzdevumu — izstrādāt un pastāvīgi uzturēt Savienības noregulējuma rokasgrāmatu par finanšu iestāžu noregulējumu Savienībā kopumā.

EUI regulu 8. un 9. panta grozījumos norādīts, ka EUI līdzdarbojas, lai veicinātu patērētāju tiesību aizsardzību. Visām trim EUI būs arī noteikts pienākums, pildot uzdevumus, ņemt vērā tehnoloģisko inovāciju un ar vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem saistītus faktorus. Attiecībā uz EAAPI un EVTI turklāt ir noteikts, ka, pildot to uzdevumus, piemēro labāka regulējuma principus. Šādi minētās regulas saskaņo ar EBI regulu. Visbeidzot, ir pievienota piebilde, ka uzdevumos ir jāietver padziļināti tematiski pārskati par rīcību tirgū, veidojot kopēju izpratni par tirgus praksi, identificējot iespējamās problēmas un analizējot to ietekmi, kā arī izstrādājot mazumtirdzniecības riska rādītājus, lai laikus varētu identificēt iespējamo kaitējumu patērētājiem.

Tehnoloģiju attīstība

Regulu 8. panta 1.a punktā ir tieši paredzēts EUI pienākums, pildot ar EUI regulām noteiktos uzdevumus, ņemt vērā tehnoloģisko inovāciju, pildot uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Tehnoloģiskā inovācija veicina labāku piekļuvi un lielākas ērtības. Tas samazina pamatdarbības izmaksas un pazemina šķēršļus ienākšanai tirgū, un šādi jauninājumi EUI ir jāatbalsta. Lai realizētu tehnoloģiskās inovācijas potenciālu, ir arī jānodrošina integritāte attiecībā uz datu izmantošanu, pienācīgi un godīgi tirgi, tas, ka finanšu sistēma netiek izmantota prettiesiskiem mērķiem, un kiberdrošība.

Turklāt ar EUI regulu 29. panta grozījumiem stiprina EUI koordinējošo lomu attiecībā uz novatorisku uzņēmumu un pakalpojumu ienākšanu tirgū, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu starp valstu uzraugiem un EUI.

Vides, sociālie un pārvaldības faktori

Visām trim EUI būs noteikts pienākums, pildot uzdevumus, ņemt vērā ar vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem saistītus riskus. Minētais arī ļaus EUI uzraudzīt, kā finanšu iestādes identificē, paziņo un risina problēmas saistībā ar riskiem, kurus finanšu stabilitātei var radīt vides, sociālie un pārvaldības faktori, tādējādi labāk saskaņojot finanšu tirgu darbības ar ilgtspējīgiem mērķiem.

EUI var arī piedāvāt ieteikumus, kā ilgtspējības apsvērumus efektīvi iestrādāt attiecīgajos ES tiesību aktos finanšu jomā, kā arī veicināt šo noteikumu konsekventu īstenošanu pēc to pieņemšanas.

Nostādnes un ieteikumi

Lai gan pilnvaras izstrādāt nostādnes un ieteikumus ir izrādījušās nozīmīgs un sekmīgs uzraudzības konverģences instruments, ieinteresētās personas ir uzsvērušas nepieciešamību nepārkāpt EUI kompetences robežas un nodrošināt pilnīgu izmaksu un ieguvumu analīzi šādu instrumentu izstrādes gaitā. Ar EUI regulu 16. panta grozījumiem norāda, ka izmaksu un ieguvumu analīzes veikšana ir jāuzskata par pamatprincipu. Grozījumu mērķis ir arī nodrošināt, ka Komisijai tiek sniegts atzinums, ja vairākums locekļu attiecīgajās EUI ieinteresēto personu grupās uzskata, ka EUI, izdodot nostādnes vai ieteikumus, ir pārkāpušas savu kompetenci. Šādā gadījumā Komisija izvērtē nostādņu darbības jomu un var pieprasīt, lai attiecīgā EUI atsauc konkrētās nostādnes.

Turklāt šo pantu grozījumi paredz iespēju, ka EUI var adresēt nostādnes iestādēm, kas saskaņā ar EUI regulām netiek definētas kā kompetentās iestādes, bet kas ir pilnvarotas nodrošināt EUI kompetencē esošo tiesību aktu piemērošanu, lai veidotu konsekventu, efektīvu un lietderīgu uzraudzības praksi EFUS.

Savienības tiesību aktu pārkāpums

Komisija arī ierosina grozīt EUI regulu 17. pantu attiecībā uz Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Ir pierādījies, ka, lai EUI pilnvaras izmeklēt tiesību aktu pārkāpumus būtu efektīvas, ir svarīgi, lai EUI varētu piekļūt visai attiecīgajai informācijai. Grozījumi nodrošina, ka saistībā ar ES tiesību aktu pārkāpumu izmeklēšanu EUI varēs pienācīgi pamatotu un motivētu informācijas pieprasījumu nosūtīt tieši citām kompetentajām iestādēm vai attiecīgajām finanšu iestādēm / finanšu tirgus dalībniekiem. Ja EUI nolemj pieprasīt informāciju tieši no attiecīgās finanšu iestādes / finanšu tirgus dalībnieka, par to informē valsts kompetento iestādi, kas palīdz EUI savākt pieprasīto informāciju. Turklāt ir jāuzsver, ka valde būs atbildīga par tiesību aktu pārkāpumiem (sk. turpmāk), un tas vēl vairāk stiprinās šā instrumenta efektivitāti.

Domstarpību izšķiršana

Ir ierosināti grozījumi EUI regulu 19. pantā attiecībā uz kompetento iestāžu domstarpību izšķiršanu. Mērķis ir nodrošināt, ka tad, ja šādas domstarpības pastāv, EUI var izlēmīgi rīkoties un iejaukties. Ar grozījumiem precizē, ka kompetento iestāžu domstarpību izšķiršanu pārrobežu situācijās EUI var iniciēt arī pēc savas iniciatīvas, ja, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, var konstatēt, ka starp kompetentajām iestādēm pastāv domstarpības. Pēdējā minētajā gadījumā uzskata, ka ir radušās domstarpības, ja tiesību akts, kas attiecas uz EUI kompetenci, nosaka, ka jāpieņem kopīgs lēmums, taču šāds lēmums netiek pieņemts attiecīgajā tiesību aktā paredzētajā termiņā. Saistībā ar minēto ar grozījumiem ievieš arī pienākumu kompetentajām iestādēm informēt EUI, ja vienošanās nav panākta. Turklāt valde būs atbildīga par domstarpību izšķiršanu (sk. turpmāk), un tas vēl vairāk stiprinās šā instrumenta efektivitāti.

Uzraudzības konverģence un koordinācija

Ar EAAPI un EVTI regulu 29. panta grozījumiem nosaka, ka abas minētās EUI izstrādā un regulāri atjaunina uzraudzības rokasgrāmatu, lai turpinātu attīstīt vienotu uzraudzības kultūru uzraudzības iestādēs. Tā pamatā ir jau esošās EBI pilnvaras. Attiecībā uz banku nozari grozījumi nosaka, ka EBI ir jāizstrādā līdzīga rokasgrāmata noregulējuma jomā.

Saskaņā ar ierosināto jauno 29.a pantu EUI piešķir lielākas vispārējās koordinācijas pilnvaras, lai daudz būtiskāk un efektīvāk visā ES veicinātu visu kompetento iestāžu ikdienas uzraudzības konverģenci. EUI būs jānosaka ES mēroga uzraudzības prioritātes kā “stratēģisks uzraudzības plāns”, kas būs jāņem vērā, vērtējot kompetentās iestādes. Kompetentajām iestādēm būs jāizstrādā gada darba programmas, kas atbilst stratēģiskajam plānam. Tas ļaus visām trim EUI nodrošināt konverģenci attiecībā uz to finanšu iestāžu prudenciālo uzraudzību, kas galvenokārt darbojas dalībvalstīs, kurās tās nav izveidotas un netiek uzraudzītas; tas būs īpaši svarīgi EAAPI.

Ar šo priekšlikumu groza arī EUI regulu pašreizējo 30. pantu attiecībā uz salīdzinošo izvērtēšanu. Lai palielinātu šo pārskatu pievienoto vērtību un nodrošinātu objektivitāti, pārskati vairs netiks veikti “salīdzinošas”, bet gan “neatkarīgas izvērtēšanas” formā, un par tiem atbildēs jaunā valde. EUI izstrādā ziņojumu, kurā izklāsta pārskata rezultātus, un kompetentās iestādes pieliek visas pūles, lai ievērotu nostādnes un ieteikumus, kurus EUI pieņem kā salīdzinošās izvērtēšanas papildu pasākumus.

Priekšlikumā ir iekļauts jauns 31.a pants, kura mērķis ir stiprināt EUI koordinācijas funkciju, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes efektīvi uzrauga ārpakalpojumu izmantošanas, deleģēšanas un riska nodošanas kārtību trešās valstīs. Uzraudzības prakse dažādās dalībvalstīs savstarpēji atšķiras. ESI šo kārtību pārrauga gan ex ante, gan pastāvīgi.

EVTI loma tirgus ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšanu koordinēšanā

Ja operatori veic darbības, kas ir EVTI kompetencē un kurām ir izteikts pārrobežu elements, EVTI var būt vislabākās iespējas uzsākt un koordinēt izmeklēšanu. Ar ierosināto jauno 31.b pantu EVTI piešķir lielāku koordinējošo lomu attiecībā uz ieteikumiem kompetentajām iestādēm uzsākt izmeklēšanu un veicināt šādām izmeklēšanām svarīgas informācijas apmaiņu, ja EVTI ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tiek veiktas tādas darbības ar būtisku pārrobežu ietekmi, kas apdraud Savienības finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu stabilitāti. Šim mērķim EVTI uztur datu glabātuvi, kurā no kompetentajām iestādēm savāc un tām izplata visu attiecīgo informāciju.

Spriedzes testēšana

Ar EUI regulu 32. panta grozījumiem panāk divas izmaiņas. Pirmkārt, ar tiem saskaņo EAAPI un EVTI regulas ar EBI regulu attiecībā uz spriedzes testiem. Otrkārt, lai nodrošinātu spriedzes testu pārredzamību, priekšlikums paredz atsevišķo finanšu iestāžu vai finanšu tirgus dalībnieku rezultātu publicēšanu. Tajā arī precizē, ka dienesta noslēpums, kas jāievēro kompetentajām iestādēm, neliedz tām nodot spriedzes testu rezultātus EUI, lai tos publicētu. Otrs grozījums attiecas uz visām trim EUI. Turklāt, lai veicinātu to, ka lēmumus attiecībā uz spriedzes testiem pieņem, pilnībā ņemot vērā vienotā tirgus aspektu, iesaka šos lēmumus attiecībā uz visām trim EUI, tostarp spriedzes testu rezultātu paziņošanas metodiku un pieeju, likt pieņemt jaunajai valdei.

Trešo valstu līdzvērtība

Trešo valstu līdzvērtība ir svarīgs instruments, kas ļauj veikt starptautisko tirgu integrāciju, vienlaikus nodrošinot efektīvu uzraudzību (sk. Komisijas dienestu darba dokumentu par lēmumiem par līdzvērtību finanšu pakalpojumu politikā 22 ). Ar EUI regulu 33. panta grozījumiem apstiprina, ka EUI palīdz Komisijai sagatavot lēmumu par līdzvērtību, ja Komisija ir to lūgusi. Pēc šādu lēmumu pieņemšanas ir svarīgi nodrošināt, lai tie tiktu pielāgoti jaunai notikumu attīstībai. Tādēļ ar grozījumiem EUI arī uztic atbildību par to, lai attiecībā uz regulatīvo un uzraudzības, kā arī izpildes praksi pastāvīgi tiktu uzraudzīta notikumu attīstība trešās valstīs, par kurām Komisija ir pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību, un par to katru gadu Komisijai iesniegtu konfidenciālu ziņojumu par konstatēto. Šajā nolūkā EUI arī jāizstrādā administratīvas vienošanās ar trešām valstīm.

Informācijas vākšana

Lai EUI darbotos efektīvi, tām ir vajadzīga piekļuve visai attiecīgajai informācijai. Informāciju parasti sniedz valsts uzraudzības iestādes, kas atrodas vistuvāk finanšu tirgiem un iestādēm, bet, ja citu iespēju nav, EUI var tieši vērsties pie finanšu iestādes vai tirgus dalībnieka ar informācijas pieprasījumu. Piemēram, tas var notikt gadījumos, ja valsts kompetentā iestāde laikus nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Ir lietderīgi nodrošināt, ka EUI var piekļūt informācijai, kas tām nepieciešama savu uzdevumu veikšanai. Tādēļ ar šo priekšlikumu izveido mehānismu, lai stiprinātu to, ka efektīvi tiek piemērotas EUI tiesības ievākt informāciju (sk. EUI regulu jauno 35.–35.h pantu). EUI rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi, lai nodrošinātu informācijas iesniegšanas pieprasījuma vai lēmuma izpildi. Ar grozījumiem EUI piešķir pilnvaras — gadījumos, kad finanšu iestāde un/vai finanšu tirgus dalībnieks nesniedz pietiekamu informāciju, — noteikt administratīvus naudas sodus un soda maksājumus, kurus var pārskatīt Eiropas Savienības tiesa, ievērojot uzņēmuma tiesības tikt uzklausītam.

Iekšējie modeļi apdrošināšanas nozarē

Ar jauno ierosināto EAAPI regulas 21.a pantu stiprina EAAPI ieguldījumu uzraudzības konverģences nodrošināšanā attiecībā uz iekšējiem modeļiem. Iekšējo modeļu uzraudzības un apstiprināšanas atšķirības var izraisīt nekonsekvenci, kā arī rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. EAAPI savlaicīgi varēs pēc pieprasījuma saņemt visu nepieciešamo informāciju un sniegt atzinumus attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ja kompetentajām iestādēm ir domstarpības attiecībā uz grupu iekšējiem modeļiem, EAAPI varēs arī palīdzēt iestādēm vienoties saskaņā ar dibināšanas regulas 19. pantu pēc savas iniciatīvas vai pēc viena vai vairāku kompetento iestāžu pieprasījuma, vai zināmos apstākļos — pēc attiecīgās grupas lūguma.

Citi noteikumi

Ar EUI regulu 37. panta grozījumiem stiprina EUI ieinteresēto personu grupu konsultatīvo lomu, kuru atzinumiem un ieteikumiem EUI ikdienas darbā ir būtiska nozīme. Ja ieinteresēto personu grupas locekļi nevar vienoties par atzinumu vai ieteikumu, vienu ieinteresēto personu grupu pārstāvošie locekļi var iesniegt atsevišķu atzinumu vai ieteikumu.

Ar EUI regulu 39. panta grozījumiem nosaka, ka EUI lēmumus, izņemot izmeklēšanas lēmumus attiecībā uz pietiekamas informācijas nesniegšanu pēc informācijas pieprasījuma, publisko kopā ar lēmuma kopsavilkumu, kurā izklāstīti lēmuma pieņemšanas iemesli.

(b)pārvaldība

Šis priekšlikums paredz efektīvāku EUI pārvaldības struktūru, izveidojot neatkarīgu Izpildvaldi ar pilna laika locekļiem, kas aizstāj esošo valdi (EUI regulu 45. un 47. pants), un koriģējot Uzraudzības padomes sastāvu (EUI regulu 40. pants). Ar priekšlikumu precizē abu vadības struktūru attiecīgo kompetenci (43. un 47. pants). Tāpat uzlabo priekšsēdētāja statusu un pilnvaras (48. pants).

Valde

Galvenais valdes uzdevums būs sagatavot lēmumus, kuri jāpieņem Uzraudzības padomei. Tam būtu jānodrošina, ka lēmumu pieņemšanas process Uzraudzības padomē ir ātrāks un integrētāks. Šādi arī veicinās vairāk uz ES vērstu pieeju lēmumu pieņemšanas procesā. Lai atspoguļotu banku nozares specifisko situāciju, ka vairākums dalībvalstu piedalās Banku savienībā, ir tieši paredzēts, ka EBI valdei jābūt sabalansētai un proporcionālai, kā arī jāatspoguļo Savienība kopumā.

Valdes sastāvā būs priekšsēdētājs un vairāki pilna laika locekļi. To skaits EVTI, no vienas puses, un EBI un EAAPI, no otras puses, būs atšķirīgs, jo ar priekšlikumu EVTI uzdod būtisku skaitu papildu uzdevumu dažādās darbības jomās, salīdzinot ar abām pārējām EUI. Pilna laika locekļus ieceļ, pamatojoties uz atklātu pretendentu konkursu, ko organizē Komisija. Komisija izveido kandidātu sarakstu un nosūta to Eiropas Parlamentam apstiprināšanai. Pēc kandidātu saraksta apstiprināšanas Padome ar lēmumu ieceļ pilna laika locekļus. Atcelšanas procedūra atbilst iecelšanas procedūrai un paredz, ka galīgo lēmumu pieņem Padome. Viens no pastāvīgajiem locekļiem uzņemsies līdzšinējā izpilddirektora pienākumus, jo šis amats tiks likvidēts.

Valde saglabās iepriekšējās valdes funkcijas attiecībā uz EUI darba programmu un budžeta izstrādi.

Valdei tiks piešķirtas lēmumu pieņemšanas pilnvaras vairākās jomās. Piemēram, attiecībā uz atsevišķām kompetentajām iestādēm attiecībā uz konkrētiem neregulatīviem jautājumiem, piemēram, saistībā ar domstarpību izšķiršanu, Savienības tiesību aktu pārkāpumiem un neatkarīgajiem pārskatiem. Tam būtu jānodrošina efektīvu, objektīvu un uz ES vērstu lēmumu pieņemšana. Valde arī būs atbildīga par kompetento iestāžu uzraudzības prioritāšu noteikšanu jaunā “stratēģiskā uzraudzības plānā”. Tā pārbaudīs kompetento iestāžu darba programmu saskanību ar ES prioritātēm un pārskatīs to īstenošanu. Valde arī uzraudzīs deleģēšanas, ārpakalpojumu izmantošanas un riska nodošanas kārtību ar trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka tiek novērtēti objektīvie riski. Tā pieņems lēmumus par spriedzes testiem un pieeju attiecībā uz spriedzes testu rezultātu paziņošanu. Visbeidzot, valdes pārziņā būs arī lēmumi attiecībā uz informācijas pieprasījumiem. Katram valdes loceklim būs viena balss, bet priekšsēdētājam — izšķirošā balss. Ierosinātajā 47. panta redakcijā arī izklāstīti valdes pienākumi.

Ar grozījumiem norādes uz valdi aizstāj ar norādēm uz jauno valdi. Likvidēs arī izpilddirektora amatu. Tā pienākumus uzņemsies viens no valdes pilna laika locekļiem.

Uzraudzības padome

Uzraudzības padome joprojām ir EUI galvenā institūcija, kas atbild par to vispārējo vadību un lēmumu pieņemšanu. Tomēr ar ierosinātajiem 40. panta grozījumiem maina Uzraudzības padomes sastāvu, tajā bez balsstiesībām iekļaujot valdes pilna laika locekļus. Grozījumi arī nodrošina, ka attiecīgos gadījumos piedalās patērētāju tiesību aizsardzības iestādes.

Katram balsstiesīgajam Uzraudzības padomes loceklim ir viena balss. Tā kā lēmumus par atsevišķiem neregulatīviem jautājumiem (domstarpību izšķiršana, Savienības tiesību pārkāpumi un neatkarīgas pārskatīšanas) pieņems valde, groza pašreizējos noteikumus, kas regulē lēmumu pieņemšanu.

Neraugoties uz to, ka, ņemot vērā Apvienotās Karalistes gaidāmo izstāšanos, Banku savienībā neietilpstošo dalībvalstu skaits un ietekme samazināsies un citas dalībvalstis varētu pievienoties Banku savienībai, attiecībā uz EBI Uzraudzības padomes pieņemtajiem pasākumiem un lēmumiem ierosina saglabāt divkārša balsu vairākuma sistēmu, kas tika ieviesta 2013. gadā kā daļa no “Banku savienības” dokumentu kopuma kā aizsardzības pasākums, lai nodrošinātu, ka EBI lēmumi atspoguļo gan Banku savienībā ietilpstošo, gan pārējo dalībvalstu īpašo situāciju. Tādēļ Uzraudzības padome turpinās pieņemt lēmumus saskaņā ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, kam jāietver vismaz to valstu kompetento iestāžu vienkāršs balsu vairākums, kuras piedalās Banku savienībā, un to valstu kompetento iestāžu vienkāršs balsu vairākums, kuras nepiedalās Banku savienībā.

Tomēr pašreizējā sistēma pārmērīgi apgrūtina lēmumu pieņemšanu EBI, jo lēmumus nevar pieņemt pat gadījumos, kad vairākums dalībvalstu, kas nav eurozonas dalībnieces, neuzskata balsojumu par pietiekami svarīgu, lai uz to ierastos. Lai nodrošinātu, ka EBI var arī turpmāk efektīvi pieņemt lēmumus, vienlaikus pilnībā ievērojot aizsardzības pasākumus attiecībā uz dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, ja vien tās piedalās balsošanā, ir jāgroza pašreizējie balsošanas noteikumi, lai nodrošinātu, ka neierašanās gadījumā balsošana nav jāatliek. Valstu kompetentajām iestādēm šādi tiks arī radīts nepārprotams stimuls piedalīties EBI sanāksmēs, tādējādi sanāksmēs pieņemtie lēmumi iegūs augstāku leģitimitāti. Tādēļ ar grozījumu precizē, ka lēmums ar vienkāršu balsu vairākumu jāatbalsta to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nav eurozonas dalībnieces un kas piedalās balsošanā, un to eurozonas dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas piedalās balsošanā.

Abu valžu kompetences sadalījums

Ar EUI regulu 43. un 47. panta grozījumiem precizē Uzraudzības padomes un valdes kompetences sadalījuma pamatprincipu. Uzraudzības padome atbild par visiem regulā minētajiem lēmumiem, ja nav noteikts citādi (sk. iepriekš attiecībā uz valdi). Situācijās, kad EVTI īsteno ar tiešo uzraudzību saistītas pilnvaras, tās Uzraudzības padome valdes priekšlikumu lēmuma pieņemšanai varēs noraidīt vienīgi ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Šādā gadījumā projekts jāizskata valdē (EVTI regulas 44. panta grozījumi).

Uzraudzības padomei tiek atņemtas disciplināras pilnvaras pār priekšsēdētāju, jo tai vairs nebūs piekritīga tā iecelšana (sk. tālāk).

Ar 41. panta grozījumiem un jaunu 45.b pantu gan Uzraudzības padomei, gan valdei atļauj izveidot iekšējas komitejas konkrētu uzdevumu veikšanai. Darba grupu izveidošanu atceļ.

Priekšsēdētājs

Priekšsēdētājs ir nozīmīgs EUI pārstāvis. Tādēļ priekšsēdētāja statuss un pilnvaras tiks uzlabotas, lai celtu tā ar likumu noteikto autoritāti.

Ar EUI regulu 48. panta grozījumiem precizē priekšsēdētāja iecelšanas procedūru. To ieceļ, pamatojoties uz atklātu pretendentu konkursu, ko organizē Komisija. Komisija izveido kandidātu sarakstu un nosūta to Eiropas Parlamentam apstiprināšanai. Pēc tam, kad Eiropas Parlaments ir apstiprinājis kandidātu sarakstu, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par pilna laika locekļu apstiprināšanu. Atcelšanas procedūra atbilst iecelšanas procedūrai un paredz, ka galīgo lēmumu pieņem Padome. Minētajam jāuzlabo priekšsēdētāja leģitimitāte un autoritāte. Priekšsēdētājs arī iegūs izšķirošas balsstiesības valdē.

Citi noteikumi

Ar grozījumiem EUI regulu 54. pantā paplašina Apvienotās komitejas darbības kompetenci, iekļaujot tajā patērētāju un ieguldītāju aizsardzības jautājumus.

(c)finanšu noteikumi

Lai nodrošinātu, ka EUI finansēšanas sistēma ir ilgtspējīga un samērojama ar uzdevumiem, kurus tās pilda un kurus tām būs jāpilda nākotnē, kā arī nodrošinātu, ka finansēšanas sistēma samērīgi sasaista nodevas un iemaksas ar EUI darbībām, ierosina pārskatīt esošo finansēšanas sistēmu. Ierosinātajā sistēmā saglabā publiskā finansējuma elementu, ko patlaban nodrošina ES, un to apvieno ar vietējās nozares un citu tirgus dalībnieku iemaksām, aizstājot pašreizējās valstu kompetento iestāžu iemaksas. EUI izveidošanas juridiskais pamats (LESD 114. pants) ļauj grozīt finansēšanas sistēmu un vākt līdzmaksājumus no nozares.

Atceļ pašlaik spēkā esošo fiksēto ES vispārējā budžeta un valstu kompetento iestāžu iemaksu sadalījumu (60 %/40 %).

Grozījumi paredz, ka EUI ieņēmumus turpmāk veidos trīs galvenie avoti.

Ar 62. panta grozījumiem definē Savienības līdzsvarošanas iemaksu. Ierosinātās maksimālās ES ikgadējās iemaksas apjoms, kas iepriekš noteikts Daudzgadu finanšu shēmā (DFS), segs līdz 40 % no EUI gada budžeta. Šādi tiks ņemti vērā ES budžeta ierobežojumi. Likvidēs arī pašlaik piemēroto fiksēto sadalījumu (40 %/60 %), kas var ierobežot EUI spēju palielināt ieņēmumus no citiem avotiem. Šajā nolūkā, izstrādājot katru turpmāko DFS, EUI saskaņā ar metodiku, ko tās izmanto, gatavojot ikgadējos budžeta pieprasījumus, ir jāsniedz Komisijai vidēja termiņa prognoze (vismaz par pieciem gadiem) par to plānotajām budžeta vajadzībām.

Otrkārt, ir paredzēts jauns privātā sektora ieņēmumu avots: finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas. Šis ieņēmumu avots aizstās pašreizējās valstu kompetento iestāžu obligātās iemaksas EUI budžetā. Ikgadējās iemaksas veiks finanšu iestādes, kuras EUI netieši uzrauga un kuras ietilpst dibināšanas regulu 1. panta 2. punkta darbības jomā. Grozījumi paredz, ka finanšu iestāžu ikgadējo iemaksu summai jābūt balstītai uz paredzēto darba apjomu, ko iestāde plāno veikt attiecībā uz katru tirgus dalībnieku kategoriju saskaņā ar dibināšanas regulām un nozares tiesību aktiem. Grozījumos norādīts, ka šīs ikgadējās iemaksas iekasēs dalībvalstu norādītās valstu iestādes. Grozījumos arī paredzēts deleģētais akts, ar kuru noteiks ikgadējo iemaksu kopējo summu sadalījumu starp dažādu kategoriju finanšu iestādēm, balstoties uz katrā kategorijā veicamo darbību apjomu. Katrai finanšu iestāžu kategorijai ar deleģēto aktu noteiks arī atbilstīgus un objektīvus kritērijus, pēc kuriem aprēķināt faktiski veicamo ikgadējo iemaksu. Šiem kritērijiem jābūt balstītiem uz finanšu iestāžu lielumu, lai atspoguļotu to nozīmi tirgū. Visbeidzot, ar deleģēto aktu noteiks de minimis robežvērtības, saskaņā ar kurām mazām finanšu iestādēm nav jāveic finanšu iemaksas, vai noteiks minimālās iemaksas.

Treškārt, ar trim regulām netiek grozīti esošie noteikumi, saskaņā ar kuriem trīs EUI var iekasēt nodevas no tieši uzraudzītajām vienībām. Šis noteikums patlaban ir īpaši svarīgs EVTI.

Saskaņā ar jauno finansēšanas mehānismu vienībām nebūs divreiz jāmaksā par vienu un to pašu pakalpojumu. Vienības, kuras EUI uzrauga tieši, maksās nozaru tiesību aktos paredzēto uzraudzības maksu, savukārt citas finanšu iestādes (kuras tieši uzrauga valstu kompetentās iestādes un netieši — EUI) veiks finanšu iemaksu.

Ar grozījumiem paredz arī divus papildu ieņēmumu avotus. Ar grozījumiem ievieš iespēju dalībvalstīm un novērotājiem veikt brīvprātīgas finanšu iemaksas, ja šāda iemaksa nelabvēlīgi neietekmē EUI neatkarību un objektivitāti. Piemēram, no šīm brīvprātīgajām iemaksām var finansēt valstu kompetento iestāžu uzdevumu un pienākumu deleģēšanu EUI. Ar grozījumiem ievieš arī iespēju, ka EUI iekasē maksājumus par publikācijām, mācībām un citiem pakalpojumiem, ko lūdz valstu kompetentās iestādes.

(d)vispārīgi noteikumi

Ar EUI regulu 70. panta grozījumiem dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumu attiecina arī uz personām, kas nav iestāžu darbinieki (t. i., personas, kas tieši vai netieši, pastāvīgi vai laiku pa laikam sniedz kādus pakalpojumus saistībā ar iestādes pienākumu izpildi, tostarp amatpersonas un citas personas, kuras šim mērķim pilnvarojusi valde un Uzraudzības padome vai iecēlušas kompetentās iestādes). Tādas pašas prasības attiecībā uz dienesta noslēpumu piemēro arī novērotājiem, kuri piedalās valdes un Uzraudzības padomes sanāksmēs un kuri piedalās iestādes veiktajās darbībās. Šim grozījumam jānodrošina, ka uz personām, uz kurām patlaban neattiecas EUI regulu 70. pantā noteiktais pienākums glabāt dienesta noslēpumu un kuras piedalās valžu sanāksmēs, sadarbības darba grupās, apakškomitejās, darba grupās un ekspertu tīklos, attiecas noteikumi par dienesta noslēpumu un konfidencialitāti.

Regulas (EK) 1093/2010, 1094/2010 un 1095/2010, kā arī finanšu pakalpojumu nozaru tiesību akti nosaka, ka EUI ir jāpieņem efektīvi administratīvie pasākumi, tostarp informācijas apmaiņai ar trešo valstu uzraudzības iestādēm. Nepieciešamība pēc efektīvas sadarbības un informācijas apmaiņas kļūs vēl nozīmīgāka, kad saskaņā ar šo grozījumu regulu dažas EUI uzņemsies papildu plašākus pienākumus attiecībā uz ārpus ES esošu uzņēmumu un darbību uzraudzību. Ja EUI šajā sakarā apstrādā personas datus, tostarp nododot šādus datus ārpus ES, tām jāievēro Regulas (ES) Nr. 2018/XXX (ES iestāžu un struktūru datu aizsardzības regula) prasības. Ja nav pieņemts lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai nepastāv attiecīgi aizsardzības pasākumi, piemēram, saskaņā ar administratīvu vienošanos ES iestāžu un struktūru datu aizsardzības regulas 49. panta 3. punkta izpratnē, EUI var apmainīties ar personas datiem ar trešo valstu iestādēm saskaņā ar tās 51. panta 1. punkta d) apakšpunkta sabiedrības interešu atkāpi un ievērojot tās nosacījumus, kas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad notiek starptautiska datu apmaiņa starp finanšu uzraudzības iestādēm.

(2)Priekšlikuma 4., 5. un 7. pants attiecīgi skar grozījumus Regulā (ES) Nr. 345/2013 (EuVECA), Regulā (ES) 346/2013 (EuSEF) un Regulā (ES) 2015/760 (ELTIF).

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 345/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas riska kapitāla fondiem 23 (EuVECA) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 346/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem 24 (EuSEF) tika ieviestas specializētas fondu struktūras, lai tirgus dalībniekiem atvieglotu kapitāla piesaisti un ieguldīšanu novatoriskos mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) un sociāli orientētos uzņēmumos visā Eiropā. Tika noteiktas vienotas prasības un nosacījumi kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas vēlas izmantot apzīmējumus “EuVECA” un “EuSEF” saistībā ar kvalificētu riska kapitāla vai sociālās uzņēmējdarbības fondu tirdzniecību. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/760 (2015. gada 29. aprīlis) par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem 25 tika ieviests vēl viens fonds ELTIF, kas ir vērsts uz ieguldījumiem reālajā ekonomikā, piemēram, infrastruktūras projektā, īpaši uzsverot ilgtermiņa ieguldījumus. Regulā (ES) 2015/760 ir noteiktas vienotas prasības, kādas jāievēro ilgtermiņa fondiem, lai tie saņemtu atļauju darboties kā ELTIF.

EuVECA, EuSEF un ELTIF ir saskaņoti kolektīvo ieguldījumu fondi. Ar Regulu (ES) Nr. 345/2013, Regulu (ES) 346/2013 un Regulu (ES) 2015/760 nosaka kvalificētus ieguldījumus, kvalificētus portfeļuzņēmumus, koncentrācijas noteikumus un tiesīgos ieguldītājus. Noteikumos definētas arī uzraudzības pilnvaras, tostarp prasības attiecībā uz reģistrāciju un atļauju izsniegšanu, pastāvīgu uzraudzību un reģistrācijas vai atļaujas anulēšanu.

Galvenie Regulas (ES) Nr. 345/2013, Regulas (ES) Nr. 346/2013 un Regulas (ES) 2015/760 mērķi ir stimulēt darbvietu rašanos un izaugsmi, SME finansēšanu, sociālos un ilgtermiņa ieguldījumus, kā arī veicināt ieguldīšanas kultūru ES. Tomēr, neraugoties uz saskaņošanu, kas panākta ar šīm trim regulām, valstu kompetentās iestādes joprojām atšķirīgi izmanto rīcības brīvību, tām ir atšķirīga administratīvā prakse un uzraudzības kultūra, un pastāv darbības rezultātu atšķirības. Šīs atšķirības kavē nepieciešamos vienlīdzīgos konkurences apstākļus starp kvalificētu riska kapitāla fondu, kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu un ilgtermiņa ieguldījumu fondu pārvaldniekiem dažādās dalībvalstīs, vienlaikus palielinot darījumu un darbības izmaksas, kas rodas šiem pārvaldniekiem. Vienota ES uzrauga iecelšana atbalstīs šo regulu mērķu sasniegšanu, jo tā vēl vairāk veicinās šādu fondu pārrobežu integrāciju, attīstību un pārdošanu.

Priekšlikuma mērķis ir vēl vairāk racionalizēt administratīvo procesu, saskaņā ar kuru tiek veikta šo ES marķējuma fondu atļauju izsniegšana un reģistrācija Savienībā, kā arī stiprināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, centralizējot uzraudzību neatkarīgi no tā, kur fonds ir izveidots vai laists tirgū. Vienveidīga noteikumu piemērošana ļautu pārvaldniekiem pazemināt darījumu un darbības izmaksas un stiprināt ieguldītāju izvēles iespējas.

EVTI attiecībā uz šiem ES fondiem un to pārvaldniekiem tiek pilnvarota veikt atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas funkcijas, tādējādi palielinot šo administratīvo procesu efektivitāti. Šo fondu pārvaldniekiem atļaujas vai reģistrācijas iegūšanai būs jāpiesakās vienā kompetentajā iestādē — EVTI, kas būs atbildīga arī par to, lai nodrošinātu, ka šajās regulās paredzētie noteikumi tiek piemēroti konsekventi. Tādēļ ievieš mērķtiecīgas izmaiņas, lai valstu kompetento iestāžu pilnvaras nodotu EVTI.

Šiem EVTI fondiem piemēro tiešas iedarbības regulas, kurās jau ir ietverts to noteikumu kopums, kuru izpildi veiks EVTI.

EVTI būs kompetentā iestāde arī attiecībā uz EuVECA un EuSEF fondiem, kuri pārsniedz AIFMD direktīvas 2011/61/ES 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktās robežvērtības un kurus tādēļ pārvalda saskaņā ar šo direktīvu pilnvaroti alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki. EVTI nodrošinās, ka šie pārvaldnieki papildus speciālajiem nozaru noteikumiem, kas norādīti EuVECA un EuSEF regulu 2. panta 2. punktā, ievēro valsts tiesību aktus, ar ko dalībvalstī, kurā pārvaldnieks dibināts, īstenota Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīva. Šādas pieejas mērķis ir nodrošināt uzraudzības konsekvenci un mazināt administratīvo slogu, kāds rastos, ja šīs vienības saistībā ar vienu un to pašu fondu vienlaikus uzraudzītu gan EVTI, gan valstu kompetentās iestādes.

Ar šo priekšlikumu, kur tas nepieciešams, tiek noteiktas vairākas iespējas, ar kurām konkretizē visu trīs regulu prasības, lai atsevišķu tiesisko pienākumu un EVTI rīcības brīvības joma būtu noteikta pietiekami precīzi vēlamā saskaņošanas līmeņa nodrošināšanai.

Regula (ES) Nr. 345/2013 un Regula (ES) 346/2013 nesen tika pārskatītas 26 jo īpaši attiecībā uz specifiskajiem fondu noteikumiem un atbilstīgo ieguldījumu tvēruma izmaiņām. Šī pārskatīšana neattiecās uz uzraudzības aspektiem. Par priekšlikumu regulai, ar ko groza abas regulas, vienojās likumdevēji, un to apstiprināja Eiropas Parlaments 27 . Kamēr šo priekšlikumu vēl nav pieņēmusi Padome un tas nav ticis publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir lietderīgi šā priekšlikuma vajadzībām par atskaites punktu izmantot abas regulas ar grozījumiem, par kuriem vienojušies likumdevēji. Ja pieņemšanas procesā, kuram ir jānoslēdzas tuvākajās dienās, tiks veiktas izmaiņas abu regulu apstiprinātajos grozījumos, Komisija ir gatava grozīt šo priekšlikumu, lai nodrošinātu tā saskanīgumu ar šīm izmaiņām.

Saskaņā ar 11. pantu 4.–6. panta piemērošanu sāk 36 mēnešus pēc regulas stāšanās spēkā, lai būtu pietiekami daudz laika izstrādāt un pieņemt tajā paredzētos deleģētos un īstenošanas aktus. Priekšlikumā ir paredzēti arī pārejas pasākumi, lai kompetences un pienākumus no valstu kompetentajām iestādēm nodotu EVTI.

(3)Grozījumi Regulā (ES) Nr. 600/2014 (FITR — datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji)

Ar 6. pantu ievieš šādus grozījumus:

·papildina Regulas (ES) Nr. 600/2014 (FITR) darbības jomu ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atļauju izsniegšanu un uzraudzību, kā arī ar pilnvarām tieši vākt datus ziņošanas un pārredzamības aprēķinu vajadzībām;

·papildina FITR definīcijas ar trim dažādajiem datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju veidiem;

·pilnvaro EVTI pieprasīt informāciju, kas tai nepieciešama uzraudzības uzdevumu veikšanai;

·nosaka, ka EVTI ir datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības iestāde;

·nosaka EVTI pilnvaras un kompetences, kādas tai ir, īstenojot kompetentās iestādes lomu;

·nosaka Komisijai ziņošanas prasības attiecībā uz konsolidēto datu lentes darbību;

·nosaka, ka valstu kompetento iestāžu kompetence tiek nodota EVTI.

Šajā priekšlikumā arī skaidri norāda, ka FITR intervences pilnvaras attiecas arī uz PVKIU 28 un alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) 29 pārvaldniekiem, ja šīs darbības tieši veic pārvaldnieki.

Konkrētāk, FITR 40. pantā EVTI jau ir piešķirtas īslaicīgas intervences pilnvaras, kas ļauj EVTI uz laiku aizliegt vai ierobežot Savienībā konkrētu finanšu instrumentu vai finanšu instrumentu ar konkrētām noteiktām pazīmēm pārdošanu, izplatīšanu vai tirdzniecību, vai finanšu darbības veidu vai praksi. Šīs produktu intervences pilnvaras attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas piedalās finanšu instrumentu, tostarp kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu vienību, pārdošanā, izplatīšanā vai tirdzniecībā. Tā kā vienības kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos tieši tirgot, izplatīt vai pārdot var arī pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) pārvaldības sabiedrības un PVKIU ieguldījumu sabiedrības, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP), kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, ir skaidri jānosaka, ka minētās intervences pilnvaras saskaņā ar FITR arī attiecas uz PVKIU pārvaldības sabiedrībām un PVKIU ieguldījumu sabiedrībām, kā arī noteiktos apstākļos — uz AIFP.

Ar priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES (FITD II), ir paredzēts izslēgt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējus no Direktīvas 2014/65/ES darbības jomas.

(4)Regulas (ES) Nr. 2016/1011 (Etaloni) grozījumi.

Ar šīs regulas 8. pantu groza Regulu (ES) 2016/1011 (BMR). Ar 11. punktu EVTI tiek noteikta par kompetento iestādi kritiski svarīgajiem etaloniem, kā arī visiem etaloniem, kurus izmanto Savienībā, bet pārvalda ārpus tās. Priekšlikuma 4., 5., 12., 13., 14., 15., 16., 17. un 19. punktā ietverti tehniski precizējumi, kas atspoguļo šo noteikumu, un 4. punktā paredzēts, ka Komisija etalonus, kuri kalpo atsaucei attiecībā uz apjomu, kas pārsniedz EUR 500 miljardus, nosaka par kritiski svarīgiem. Priekšlikuma 18. punktā ir noteiktas EVTI pilnvaras un kompetences, kādas tai ir, īstenojot kompetentās iestādes lomu.

Priekšlikuma 10. punktā noteikts, ka EVTI izsniedz atļaujas kritiski svarīgu etalonu administratoriem. Ar 16. punktu likvidē kritiski svarīgu etalonu uzraudzības kolēģijas, jo EVTI kā šo etalonu jaunais uzraugs ņems vērā Savienības mēroga perspektīvu risku izvērtēšanā u. c.

Priekšlikuma 8. un 9. punktā EVTI tiek noteikta kā kompetentā iestāde attiecīgi trešo valstu administratoru un etalonu atzīšanai un apstiprināšanai.

Priekšlikuma 1., 2., 3. un 6. punktā Komisija tiek pilnvarota papildus precizēt noteiktus Regulas (ES) 2016/1011 noteikumus, lai nodrošinātu, ka EVTI var tieši piemērot attiecīgos noteikumus.

Visbeidzot, ar Regulas (ES) 2016/1011 30. panta grozījumiem nodrošina, ka trešo valstu līdzvērtība ar Regulu (ES) 2016/1011 tiek uzraudzīta pastāvīgi. Lai pienācīgi apmainītos ar informāciju un sadarbotos attiecībā uz etalonu administratoru uzraudzību trešās valstīs, EVTI būs jānoslēdz sadarbības nolīgumi ar trešo valstu uzraudzības iestādēm. Tomēr, ja trešā valsts ir iekļauta to jurisdikciju sarakstā, attiecībā uz kurām ir konstatētas stratēģiskas nepilnības to nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas regulējumā, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai, EVTI nebūs ļauts slēgt sadarbības nolīgumu ar šādas trešās valsts uzraudzības iestādēm.

(5)Regulas (ES) Nr. 2017/1129 (Prospekts) grozījumi

Ar šīs regulas 9. pantu groza Regulu (ES) 2017/1129, nododot konkrētu prospektu veidu uzraudzību EVTI pārziņā.

Svarīgākais grozījums ir atrodams 10. punktā, ar ko EVTI tiek piešķirta “izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes” loma attiecībā uz četru kategoriju prospektiem. Attiecībā uz šiem prospektiem pārbaudes un apstiprināšanas, kā arī pasu paziņojumu apstrādes uzdevumi tiek uzticēti EVTI. Tiek ieviests “interpretācijas noteikums”, lai piemērotu Prospektu regulas noteikumus situācijās, kad EVTI uzņemas tiešo uzraudzību. Ar 1. punktu ievieš vairākas definīcijas attiecībā uz specializētajiem emitentiem. Ar 4. punktu EVTI tiek arī nodotas pilnvaras uzņēmēju dalībvalstu kompetento iestāžu vietā uzraudzīt ar tās apstiprināmajiem prospektiem saistītas reklāmas. Lai gan EVTI kontroles pār šo reklāmu atbilstību faktiskā īstenošana joprojām ir neobligāta, tā kļūs obligāta, ja kāda kompetentā iestāde formāli pieprasīs EVTI izmantot šīs kontroles pilnvaras gadījumos, kad EVTI apstiprināti prospekti tās jurisdikcijā tiks izmantoti, lai izteiktu piedāvājumu vai saņemtu pielaidi tirdzniecībai.

Ar 2., 3., 4., 6., 8., 11. un 12. punktu tiek ieviesti redakcionāli precizējumi, lai ņemtu vērā EVTI jauno lomu situācijās, kurās ar 10. punkta "interpretācijas noteikumu” varētu nepietikt tiesiskās skaidrības panākšanai (valodu režīms, sadarbības nolīgumi, paziņojumi).

Priekšlikuma 7. punktā ir precizēta un uzlabota līdzvērtības režīma darbība attiecībā uz prospektiem, kas sastādīti saskaņā ar trešās valsts noteikumiem. Ja Komisija ar īstenošanas lēmumu šādus noteikumus atzīst par līdzvērtīgiem, trešās valsts prospekts, kuru jau apstiprinājis trešās valsts uzraugs, tiks iesniegts vienīgi EVTI, un EVTI katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā šāds “līdzvērtīgs” trešās valsts prospekts tiek paziņots, nosūtīs iesniegšanas sertifikātu (nevis apstiprinājuma sertifikātu, sk. 5. punkta b) apakšpunktu). Lai uzraudzītu trešo valstu emitentu prospektus, EVTI būs jānoslēdz sadarbības nolīgumi ar trešo valstu uzraudzības iestādēm. Tomēr, ja trešā valsts ir iekļauta to jurisdikciju sarakstā, attiecībā uz kurām ir konstatētas stratēģiskas nepilnības to nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas regulējumā, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai, EVTI nebūs ļauts slēgt sadarbības nolīgumu ar šādas trešās valsts uzraudzības iestādēm (sk. 9. punkta a) apakšpunktu). Priekšlikuma 5. punkta a) apakšpunktā tiek labots izlaidums Regulas (ES) 2017/1129 25. panta 4. punktā, precizējot, ka kompetentajām iestādēm elektroniski jāpaziņo EVTI visi pamatprospekta galīgie noteikumi pēc to iesniegšanas arī tad, ja attiecīgajam pamatprospektam nav piešķirta pase nevienā uzņēmējā dalībvalstī, kā tas bija paredzēts Direktīvā 2003/71/EK.

Priekšlikuma 13. punktā tiek labota kļūda Regulā (ES) 2017/1129, saskaņojot datumu, līdz kuram dalībvalstīm ir jāpaziņo Komisijai un EVTI to noteikumi par sankcijām, ar regulas 49. panta 3. punktā noteikto datumu, līdz kuram tām jāveic pasākumi, lai ievērotu regulas VIII nodaļas prasības.

Ar 14. punktu ievieš jaunu nodaļu, kurā nosaka EVTI pilnvaras un kompetenci, kas ir nepieciešama Prospektu regulas uzraudzībai un izpildei, ieskaitot pilnvaras noteikt naudas sodus un periodiskus soda maksājumus.

2017/0230 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem, Regulu (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem, Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) Nr. 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un Regulu (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 30 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 31 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 32 ,

tā kā:

(1)Pēc finanšu krīzes ievērojot ieteikumus, ko sniedza Jacques de Larosière vadītā Augsta līmeņa ekspertu grupa, Savienība ir guvusi ievērojamus panākumus, vienota noteikumu krājuma veidā radot ne vien stingrākus, bet arī saskaņotākus noteikumus attiecībā uz finanšu tirgiem. Savienība ir arī izveidojusi Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu (“EFUS”), kas pamatā ir divu pīlāru sistēma un apvieno mikroprudenciālo uzraudzību, ko koordinē Eiropas Uzraudzības iestādes (“EUI”), un – līdz ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (“ESRK”) izveidi – makroprudenciālo uzraudzību. Trīs EUI, proti, Eiropas Banku iestāde (“EBI”), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 33 , Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (“EAAPI”), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010, un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (“EVTI”), ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 34 (kopā sauktas “dibināšanas regulas”), sāka darboties 2011. gada janvārī. EUI vispārīgais darbības mērķis ir ilgtermiņā stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti visā Savienībā un uzlabot patērētāju un ieguldītāju aizsardzību.

(2)EUI ir devušas būtisku ieguldījumu Savienības finanšu tirgu noteikumu saskaņošanā, sniedzot Komisijai ieguldījumu tās iniciatīvās Padomes un Parlamenta pieņemto regulu un direktīvu izstrādei. EUI ir arī iesniegušas Komisijai sīki izstrādātu tehnisko noteikumu projektus, kas tikuši pieņemti kā deleģētie un īstenošanas akti.

(3)Turklāt EUI ir veicinājušas finanšu uzraudzības konverģenci un uzraudzības praksi Savienībā, izdodot kompetentajām iestādēm adresētas pamatnostādnes un koordinējot uzraudzības prakšu izskatīšanu. Tomēr EUI iestāžu rīcībā esošo resursu ierobežojumi un šo instrumentu veids, kā arī to dibināšanas regulās noteiktais lēmumu pieņemšanas process ir kavējuši tās pilnībā sasniegt savus vispārīgos mērķus.

(4)Pēc septiņus gadus ilgušas darbības un sekojošiem Komisijas veiktiem novērtējumiem un sabiedriskajām apspriešanām šķiet, ka tiek arvien vairāk ierobežotas EUI iespējas sasniegt to mērķus – turpināt integrēt finanšu tirgus un pakalpojumus un uzlabot patērētāju aizsardzību esošā tiesiskā regulējuma ietvaros gan Savienībā, gan Savienības un trešo valstu starpā.

(5)Jebkādu paplašinātu pilnvaru piešķiršana EUI, lai tās varētu sasniegt šos mērķus, būtu saistīta arī ar nepieciešamību gan pēc atbilstīgas pārvaldības, gan pēc pietiekama finansējuma. Tikai ar paplašinātām pilnvarām vien EUI mērķu sasniegšanai nepietiktu, ja tām nebūtu pietiekama finansējuma vai tās netiktu pārvaldītas iedarbīgā un efektīvā veidā.

(6)Komisijas 2017. gada 8. jūnija Paziņojumā par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatu bija uzsvērts, ka finanšu tirgu un pakalpojumu efektīvāka un konsekventāka uzraudzība ir ļoti būtiska, lai novērstu regulatīvās arbitrāžas iespējas starp dalībvalstīm, veicot savus uzraudzības uzdevumus, paātrinātu tirgus integrāciju un radītu vienotā tirgus iespējas finanšu sabiedrībām un ieguldītājiem.

(7)Tāpēc turpmāka virzība uzraudzības integrācijas ziņā ir īpaši steidzams uzdevums kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai. Desmit gadus pēc finanšu krīzes sākuma un jaunās uzraudzības sistēmas izveides finanšu pakalpojumus un kapitāla tirgu savienību arvien vairāk virzīs divas nozīmīgas tendences: ilgtspējīgas finanses un tehnoloģiskā inovācija. Tām abām piemīt finanšu pakalpojumu pārveides potenciāls, un mūsu finanšu uzraudzības sistēmai vajadzētu būt attiecīgi sagatavotai.

(8)Tāpēc ir ļoti būtiski, lai finanšu sistēma pilnībā izpildītu savu daļu no uzdevuma risināt ar ilgtspējību saistītas svarīgas problēmas. Tam būs nepieciešama padziļināta finanšu sistēmas pārveide, kurā EUI vajadzētu sniegt aktīvu ieguldījumu, sākot ar reformām, lai izveidotu piemērotu regulatīvo un uzraudzības sistēmu privātā kapitāla plūsmu piesaistīšanai un virzīšanai uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem.

(9)EUI vajadzētu būt nozīmīgai lomai, apzinot riskus, kādus finanšu stabilitātei rada vides, sociālie un pārvaldības faktori, ziņojot par šiem riskiem un padarot finanšu tirgu darbību atbilstīgāku ilgtspējības mērķiem. EUI būtu jāsniedz norādījumi par to, kā ar ilgtspējību saistītus apsvērumus var efektīvi iekļaut attiecīgajos ES finanšu jomas tiesību aktos, un pēc šo noteikumu pieņemšanas jāveicina to saskaņota īstenošana.

(10)Tehnoloģiskā inovācija ir arvien vairāk ietekmējusi finanšu nozari, tāpēc kompetentās iestādes ir īstenojušas dažādas iniciatīvas, lai pielāgotos šai tehnoloģiju attīstībai. Lai veicinātu labāku uzraudzības konverģenci un apmaiņu ar paraugpraksi starp attiecīgajām iestādēm, no vienas puses, un finanšu iestādēm vai finanšu tirgus dalībniekiem, no otras puses, būtu jāpastiprina EUI loma attiecībā uz to pārraudzības funkciju un uzraudzības koordināciju.

(11)Tehnoloģiju attīstība finanšu tirgos var uzlabot finansiālo integrāciju, sniegt piekļuvi finansējumam, uzlabot tirgu integritāti un darbības efektivitāti, kā arī mazināt šķēršļus iekļūšanai šajos tirgos. Tiktāl, ciktāl tas ir būtiski piemērojamajām materiālajām normām, arī kompetento iestāžu apmācības joma būtu jāpaplašina, iekļaujot tajā tehnoloģisko inovāciju. Tam vajadzētu palīdzēt novērst to, ka dalībvalstīs šajās jomās tiek izstrādātas atšķirīgas prakses.

(12)Vairākas valstu iestādes dibināšanas regulās nav definētas kā kompetentās iestādes, tomēr ir pilnvarotas nodrošināt Savienības tiesību aktu finanšu pakalpojumu un tirgu jomā piemērošanu. Lai nodrošinātu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas ietvaros, ir nepieciešams tādu definēt. Tas jo īpaši dotu iespēju EUI pieņemt pamatnostādnes un sniegt ieteikumus attiecīgajām valstu iestādēm.

(13)Lai nodrošinātu atbilstīgus pasākumus ieinteresēto personu interešu aizsardzībai, kad EUI īsteno savas pilnvaras pieņemt pamatnostādnes un sniegt ieteikumus, dažādajām ieinteresēto personu grupām vajadzētu būt iespējai sniegt atzinumu gadījumā, ja divas trešdaļas to locekļu uzskata, ka attiecīgā EUI ir pārkāpusi savas kompetences robežas. Šāda gadījumā Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pēc pienācīgas izvērtēšanas veikšanas pieprasīt EUI atsaukt attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikumus.

(14)Turklāt dibināšanas regulu 17. pantā minētās procedūras un Savienības tiesību aktu pienācīgas piemērošanas labad ir lietderīgi atvieglot un paātrināt EUI piekļuvi informācijai. Tādēļ tām vajadzētu būt iespējai ar pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu tieši pieprasīt informāciju no visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, finanšu iestādēm un finanšu tirgus dalībniekiem pat tad, ja šīs kompetentās iestādes, finanšu iestādes vai tirgus dalībnieki paši nav pārkāpuši nevienu Savienības tiesību aktu noteikumu. EUI būtu jāinformē attiecīgā kompetentā iestāde par šādiem pieprasījumiem, un attiecīgajai kompetentajai iestādei būtu jāpalīdz EUI iegūt prasīto informāciju.

(15)Lai finanšu nozares uzraudzība notiktu saskaņotā veidā, kompetentajām iestādēm ir jāpiemēro konsekventa pieeja. Tālab EUI būtu jāveic regulāra un neatkarīga kompetento iestāžu darbību izvērtēšana, kura būtu jāatbalsta visu EUI izveidotajām izvērtēšanas komitejām. EUI būtu arī jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu izvērtēšanu. Veicot neatkarīgu izvērtēšanu, uzmanība būtu jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī kompetento iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī šo kompetento iestāžu neatkarībai. Lai sekmētu atbilstību un palielinātu pārskatāmību, šādas izskatīšanas rezultāti būtu jāpublicē, ja vien šāda publicēšana nebūtu saistīta ar finanšu stabilitāti apdraudošiem riskiem.

(16)Lai finanšu nozares uzraudzība notiktu saskaņotā veidā, ir nepieciešams arī efektīvi risināt pārrobežu situācijās radušās domstarpības starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Esošie noteikumi, kas attiecas uz šādu domstarpību risināšanu, nav pilnībā apmierinoši. Tāpēc tos vajadzētu pielāgot tā, lai tie būtu vieglāk piemērojami.

(17)Daļa no EUI darba, lai panāktu uzraudzības prakses konverģenci, ir Savienības uzraudzības kultūras sekmēšana. Tomēr EUI rīcībā nav visu šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo instrumentu. Ir nepieciešams radīt EUI iespēju izklāstīt uzraudzības vispārīgos mērķus un prioritātes daudzgadu stratēģiskā uzraudzības plānā, kas paredzēts, lai palīdzētu kompetentajām iestādēm apzināt un koncentrēties uz svarīgākajām problemātiskajām jomām saistībā ar tirgus integritāti un finanšu stabilitāti visā ES, tostarp attiecībā uz tādu uzņēmumu prudenciālu uzraudzību, kuri veic pārrobežu darbības. Stratēģiskajam uzraudzības plānam vajadzētu būt balstītam uz riskiem un tajā būtu jāņem vērā uzraudzības darbību vispārējā ekonomiskā un regulatīvā orientācija, kā arī būtiskas mikroprudenciālās tendences, potenciālie riski un apdraudējumi, kas apzināti EUI veiktajās kompetento iestāžu izvērtēšanās un Savienības mēroga un spriedzes testos. Pēc tam kompetentajām iestādēm būtu jāizstrādā gada darba programmas stratēģiskā uzraudzības plāna īstenošanai, kurā Savienības prioritātes un mērķi ir pārvērsti šo iestāžu darbības mērķos. EUI vajadzētu būt pilnvarotām izvērtēt gada darba programmu īstenošanu attiecībā uz ikdienā veikto uzraudzību, izlases veidā iekļaujot arī atsevišķos gadījumos veiktus uzraudzības pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka EUI var sasniegt savu mērķi saskaņot uzraudzības prakses.

(18)Pašreizējā uzraudzības prakse attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu, deleģēšanu vai riska nodošanu (paralēli (back-to-back) vai frontēšanas (fronting) darījumi) no vienas licencētas vienības citai dažādās dalībvalstīs atšķiras. Šīs atšķirīgās regulatīvās pieejas rada regulatīvās arbitrāžas risku starp dalībvalstīm (pēc iespējas zemāku standartu meklēšana). Neefektīva ārpakalpojumu, deleģēto vai nodoto darbību uzraudzība rada riskus Savienības finanšu stabilitātei. Šie riski ir īpaši aktuāli saistībā ar uzraudzītajām vienībām, kuras izmanto ārpakalpojumus, veic deleģēšanu vai nodod risku trešām valstīm, kur uzraudzības iestādēm var nebūt vajadzīgo instrumentu, lai pienācīgi un efektīvi uzraudzītu būtiskās darbības un pamatfunkcijas. EUI vajadzētu aktīvi piedalīties uzraudzības konverģences veicināšanā, nodrošinot vienotu izpratni un uzraudzības praksi attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu, riska nodošanu un būtisku darbību un pamatfunkciju deleģēšanu trešām valstīm, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ņemot vērā pamatnostādnes, ieteikumus un atzinumus, ko EUI var pieņemt. Tāpēc EUI vajadzētu būt pilnvarām, kas vajadzīgas, lai efektīvi koordinētu uzraudzības darbības, ko veic valstu uzraudzības iestādes, gan piešķirot atļaujas uzņēmumiem vai reģistrējot tos, gan uzraudzības prakses izvērtēšanas ietvaros. Veicot šo koordinēšanas uzdevumu, EUI būtu īpaši jākoncentrējas uz situācijām, kuru rezultātā var tikt apieti noteikumi, un jāpārrauga finanšu iestādes vai finanšu tirgus dalībnieki, kuri plāno lielā mērā izmantot ārpakalpojumus, veikt deleģēšanu vai nodot risku trešām valstīm, lai izmantotu ES pasi, kaut arī būtībā veic būtiskas darbības vai pilda būtiskas funkcijas ārpus Savienības.

(19)Lai nodrošinātu nepārtrauktu finanšu stabilitāti, ir pastāvīgi jāpārrauga situācija saistībā ar Komisijas pieņemtiem trešo valstu līdzvērtības lēmumiem. Tādēļ EUI būtu jāpārliecinās, vai vēl joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tikuši pieņemti trešo valstu līdzvērtības lēmumi, un visi šajos lēmumos ietvertie nosacījumi. Turklāt EUI būtu jāpārrauga gan regulatīvās un uzraudzības norises, gan izpildes nodrošināšanas prakses attiecīgajās trešajās valstīs. Šajā kontekstā EUI būtu jāizstrādā arī administratīvie nolīgumi sadarbībai ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, lai saņemtu informāciju pārraudzības mērķiem un uzraudzības darbību koordinēšanai. Šis pastiprinātās uzraudzības režīms nodrošinās lielāku pārredzamību attiecībā uz lēmumiem par trešo valstu līdzvērtību, to, ka tie attiecīgajām trešām valstīm būs paredzamāki un visās nozarēs konsekventāki.

(20)Precīzas un pilnīgas informācijas vākšana un apkopošana Eiropas Uzraudzības iestādēm ir ļoti būtiska to uzdevumu un funkciju pildīšanai un to mērķu sasniegšanai. Lai izvairītos no ziņošanas pienākuma dublēšanās finanšu iestādēm un finanšu tirgus dalībniekiem, šī informācija būtu jāsniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm vai valstu uzraudzības iestādēm, kuras ir vistuvākās finanšu tirgiem un iestādēm. Tomēr EUI vajadzētu būt iespējai nosūtīt pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu tieši finanšu iestādēm vai finanšu tirgu dalībniekiem, ja kompetentā iestāde noteiktā laikposmā nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Turklāt, lai nodrošinātu, ka EUI efektīvi izmanto tiesības iegūt informāciju, ir nepieciešams, lai tām būtu iespēja piemērot periodiskus soda maksājumus vai naudas sodus tām finanšu iestādēm vai finanšu tirgus dalībniekiem, kuri precīzi, pilnībā vai laikus neizpilda pieprasījumu vai lēmumu par informācijas sniegšanu. Būtu skaidri noteikti jāgarantē attiecīgās finanšu iestādes vai finanšu tirgus dalībnieka tiesības tikt uzklausītiem Eiropas Uzraudzības iestādēs.

(21)EUI dibināšanas regulās bija noteikts, ka kompetentajām iestādēm būs būtiska nozīme to pārvaldības struktūrā. Minētajās regulās bija arī noteikts, ka, lai novērstu interešu konfliktus, Uzraudzības padomes un Valdes locekļi darbosies neatkarīgi un vienīgi Savienības interesēs. Tomēr EUI sākotnējā pārvaldības struktūra nesniedza pietiekamus aizsargpasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu izvairīšanos no interešu konfliktiem, un tas var ietekmēt EUI spēju pieņemt visus nepieciešamos lēmumus uzraudzības konverģences jomā un nodrošināt to, ka to lēmumos ir pilnībā ņemtas vērā Savienības plašākas intereses. Lai nodrošinātu EUI lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti, būtu jāpārdala lēmumu pieņemšanas pilnvaras Eiropas Uzraudzības iestādēs.

(22)Turklāt būtu jāpastiprina Savienības dimensija lēmumu pieņemšanas procesā Uzraudzības padomes ietvaros, kā padomes locekļus iekļaujot neatkarīgus pilnas darba slodzes locekļus, kam nevar rasties interešu konflikti. Lēmumu pieņemšanas pilnvarām attiecībā uz regulatīva rakstura jautājumiem un tiešu uzraudzību būtu jāpaliek pilnībā Uzraudzības padomes kompetencē. Valde būtu jāpārveido par tādu valdi, kuru veido pilnas darba slodzes locekļi, un tai būtu jālemj par noteiktiem neregulatīviem jautājumiem, tostarp saistībā ar kompetento iestāžu neatkarīgu izvērtēšanu, strīdu izšķiršanu, Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, stratēģisko uzraudzības plānu, ārpakalpojumu izmantošanas pārraudzīšanu, deleģēšanu vai risku nodošanu trešām valstīm, spriedzes testiem un informācijas pieprasījumiem. Valdei būtu arī jāizvērtē un jāsagatavo visi lēmumi, kas jāpieņem Uzraudzības padomei. Turklāt priekšsēdētāja statuss un funkcijas būtu jāstiprina, pilnvarojot priekšsēdētāju veikt oficiālus uzdevumus un piešķirot izšķirošo balsi Valdē. Visbeidzot, būtu jāstiprina arī Savienības dimensija EUI pārvaldībā, veicot grozījumus Valdes priekšsēdētāja un locekļu izraudzīšanās procedūrā, lai tajā iekļautu arī Padomes un Eiropas Parlamenta funkcijas. Valdes sastāvam vajadzētu būt līdzsvarotam.

(23)Lai nodrošinātu atbilstošu zinātības un pārskatatbildības līmeni, Valdes priekšsēdētājs un locekļi būtu jāieceļ, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām tīrvērtes, pēctirdzniecības un finanšu jautājumos un ar finanšu uzraudzībai būtisku pieredzi. Lai nodrošinātu pārredzamību un demokrātisku kontroli, kā arī aizsargātu Savienības iestāžu tiesības, Valdes priekšsēdētājs un locekļi būtu jāizraugās, pamatojoties uz atklātu atlases procedūru. Komisijai būtu jāsagatavo kandidātu saraksts un jāiesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentā. Padomei pēc šīs apstiprināšanas būtu jāpieņem lēmums par Valdes locekļu iecelšanu. Valdes priekšsēdētājam un pilnas darba slodzes locekļiem vajadzētu būt atbildīgiem Eiropas Parlamentam un Padomei par visiem lēmumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz dibināšanas regulām.

(24)Lai nodrošinātu efektīvāku darbības uzdevumu sadalījumu, no vienas puses, un administratīvo ikdienas darbību pārvaldību, no otras puses, visu EUI izpilddirektoru pašreizējie uzdevumi būtu jāuzņemas vienam no Valdes locekļiem, kurš būtu jāizraugās, pamatojoties uz šiem konkrētajiem uzdevumiem.

(25)Ir lietderīgi, lai finanšu iestādes un finanšu tirgus dalībnieki sniegtu ieguldījumu EUI darbību finansēšanā, jo EUI darbību vispārīgais mērķis ir sekmēt finanšu stabilitāti un – novēršot konkurences izkropļojumus –, vienotā tirgus pareizu darbību. EUI darbības sniedz labumu visām finanšu iestādēm un finanšu tirgus dalībniekiem, neatkarīgi no tā, vai tie veic pārrobežu darbību. EUI palīdz tiem veikt darījumdarbību stabilā vidē un vienlīdzīgos konkurences apstākļos. Tāpēc arī finanšu iestādēm un finanšu tirgus dalībniekiem, kas neatrodas tiešā EUI uzraudzībā, būtu jāsniedz ieguldījums šo EUI darbību finansēšanā, no kurām tie gūst labumu. Turklāt EUI būtu tomēr jāsaņem arī maksas no finanšu iestādēm un finanšu tirgus dalībniekiem, kuri ir to tiešā uzraudzībā.

(26)Nosakot iemaksu līmeni katras finanšu iestāžu un finanšu tirgus dalībnieku kategorijas ietvaros, būtu jāņem vērā tas, cik lielu labumu katra finanšu iestāde un finanšu tirgus dalībnieks gūst no EUI darbībām. Attiecīgi, finanšu iestāžu un finanšu tirgus dalībnieku individuālās iemaksas būtu jānosaka atbilstoši to lielumam, lai ņemtu vērā to nozīmīgumu attiecīgajā tirgū. Ļoti nelielu iemaksu iekasēšanai būtu jāpiemēro de minimis robežvērtība, lai nodrošinātu, ka šāda iekasēšana ir ekonomiski jēgpilna, un vienlaikus arī to, ka no lielākiem uzņēmumiem netiek pieprasīts neproporcionāls ieguldījums.

(27)Lai noteiktu, kā aprēķināmas atsevišķu finanšu iestāžu un finanšu tirgus dalībnieku ikgadējās iemaksas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Deleģētajos aktos noteiks metodiku aplēsto izdevumu iedalīšanai finanšu iestāžu vai finanšu tirgus dalībnieku kategorijām un kritērijus individuālu iemaksu līmeņa noteikšanai, pamatojoties uz lielumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(28)Lai saglabātu EUI darba konfidencialitāti, dienesta noslēpuma ievērošanas prasības būtu jāpiemēro arī jebkurai personai, kura tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz kādu pakalpojumu, kas saistīts ar attiecīgajiem EUI uzdevumiem.

(29)Regulā (EK) 1093/2010, 1094/2010 un 1095/2010, kā arī nozares finanšu pakalpojumu jomas tiesību aktos ir noteikta prasība, ka EUI mēģina panākt efektīvus administratīvos nolīgumus, kas ietver informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm. Nepieciešamībai pēc efektīvas sadarbības un informācijas apmaiņas būtu jākļūst vēl jo svarīgākai, kad saskaņā ar šo grozošo regulu dažas EUI uzņemsies plašākas papildu pilnvaras saistībā ar trešo valstu vienību un darbību uzraudzību. Šajā saistībā, EUI apstrādājot personas datus, tostarp pārraidot šādus datus ārpus Savienības, tām saistošas ir Regulas (ES) Nr. 2018/XXX (datu aizsardzības regula, kas attiecas uz ES iestādēm un struktūrām) prasības. Ja nav pieņemts lēmums par datu aizsardzības līmeņa pietiekamību vai atbilstīgi aizsardzības pasākumi, kas, piemēram, noteikti administratīvajās vienošanās datu aizsardzības regulas, kas attiecas uz ES iestādēm un struktūrām, 49. panta 3. punkta nozīmē, EUI var veikt personas datu apmaiņu ar trešo valstu iestādēm atbilstīgi sabiedrības interešu atkāpes nosacījumiem, kā izklāstīts minētās regulas 51. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kuri jo īpaši ir spēkā gadījumos, kad notiek starptautiska apmaiņa ar datiem starp finanšu uzraudzības iestādēm.

(30)Ir ļoti būtiski, lai EBI lēmumu pieņemšanas procedūras nodrošinātu atbilstīgus aizsardzības pasākumus dalībvalstīm, kas nav banku savienības dalībnieces, vienlaikus dodot EBI iespēju efektīvi pieņemt lēmumus arī turpmāk, kad banku savienībā neiesaistīto dalībvalstu skaits samazināsies. Būtu jāsaglabā pašreizējie balsošanas noteikumi, saskaņā ar kuriem EBI lēmumu pieņem, ja ir panākts iesaistīto dalībvalstu balsu vairākums un neiesaistīto dalībvalstu balsu vairākums. Tomēr ir nepieciešami papildu aizsardzības pasākumi, lai novērstu tādu scenāriju, kurā lēmumus nav iespējams pieņemt vienīgi tāpēc, ka nepiedalās dalībvalstu kompetentās iestādes, un lai nodrošinātu to, ka balsošanā piedalās pēc iespējas vairāk valstu kompetento iestāžu un tādējādi balsojums ir spēcīgs un likumīgs.

(31)EUI dibināšanas regulās noteikts, ka EUI sadarbībā ar ESRK uzsāk un koordinē visas Savienības spriedzes testus, lai novērtētu finanšu iestāžu vai finanšu tirgus dalībnieku noturību pret nelabvēlīgām norisēm tirgū. Tam būtu arī jānodrošina, ka attiecībā uz šādiem testiem valstu līmenī tiek piemērotas iespējami konsekventas metodes. Lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp kompetento iestāžu uzraudzības apsvērumiem un visas Savienības mēroga interesēm, ir lietderīgi nodot EUI Valdei pilnvaras lemt par spriedzes testu iniciēšanu un koordinēšanu. Attiecībā uz visām EUI būtu arī jāprecizē, ka kompetento iestāžu dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumi neliedz kompetentajām iestādēm nosūtīt EUI spriedzes testa rezultātus publicēšanai.

(32)Lai nodrošinātu augstu konverģences līmeni uzraudzības un iekšējo modeļu apstiprināšanas jomā, EAAPI būtu jāspēj sniegt atzinumus, lai novērstu iespējamās neatbilstības un palīdzētu kompetentajām iestādēm panākt vienošanos attiecībā uz iekšējo modeļu apstiprināšanu. Kompetentajām iestādēm būtu jāpieņem lēmumi atbilstīgi šiem atzinumiem vai arī jāpaskaidro, kāpēc tie nav atbilstīgi atzinumam.

(33)Arvien pieaug pārrobežu dimensija tirdzniecības darbībās un jo īpaši noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību veiktās darbībās, kurām to sistēmiskā rakstura dēļ var būt finanšu stabilitāti ietekmējošas pārrobežu sekas, tāpēc būtu jāpalielina EVTI koordinēšanas funkcijas, iesakot kompetentajām iestādēm uzsākt attiecīgu izmeklēšanu. Turklāt EVTI vajadzētu būt iespējai veicināt apmaiņu ar šādai izmeklēšanai būtisku informāciju, ja EVTI ir pamatots iemesls aizdomām, ka notiek darbība ar būtisku pārrobežu ietekmi, kura apdraud finanšu tirgu pareizu darbību un integritāti vai finanšu stabilitāti Savienībā. Šajā nolūkā EVTI vajadzētu uzturēt datu glabātuvi, lai vāktu no kompetentajām iestādēm un izplatītu tām visu būtisko informāciju.

(34)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 345/2013 35 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 346/2013 36 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2015/760 37 galvenie mērķi ir jaunu darbvietu radīšanas un izaugsmes sekmēšana, MVU finansēšana, sociālie un ilgtermiņa ieguldījumi, kā arī ES ieguldījumu kultūras veicināšana. Tomēr, neraugoties uz saskaņošanu, kas panākta ar minētajām trim regulām, joprojām valstu kompetentās iestādes atšķirīgi izmanto savu rīcības brīvību, atšķiras to administratīvās prakses, un saglabājas atšķirības uzraudzības kultūrās un sasniegtajos rezultātos. Šīs atšķirības neļauj nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kādi nepieciešami dažādu dalībvalstu kvalificētu riska kapitāla fondu, kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu un ilgtermiņa ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, un vienlaikus palielina šiem pārvaldniekiem darījumu un darbības izmaksas.

(35)Lai samazinātu darījumu un darbības izmaksas, paplašinātu ieguldītāju izvēli un palielinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi nodot no kompetentajām iestādēm EVTI uzraudzības pilnvaras, tostarp pilnvaras piešķirt un atsaukt reģistrāciju un atļaujas kvalificētu riska kapitāla fondu un Regulā (ES) Nr. 345/2013 minēto fondu pārvaldniekiem, kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu vai Regulā (ES) Nr. 346/2013 minēto fondu pārvaldniekiem un Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, kā minēts Regulā (ES) 2015/760. Šim nolūkam EVTI vajadzētu būt iespējai veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas un piemērot sodus vai periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka personas izbeidz pārkāpumu, pēc EVTI pieprasījuma sniedz pilnīgu un pareizu informāciju vai sadarbojas izmeklēšanā vai pārbaudē uz vietas.

(36)Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulā (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem ir noteiktas vienotas prasības, kuras jāievēro attiecībā uz ilgtermiņa fondiem, lai tie varētu saņemt atļauju darboties kā “ELTIF”. Regulā (ES) 2015/760 ir paredzēti noteikumi par kvalificētiem ieguldījumiem, kvalificētiem portfeļuzņēmumiem, koncentrāciju un atbilstīgiem ieguldītājiem. Noteikumos arī definētas uzraudzības pilnvaras, tostarp prasības saistībā ar atļauju piešķiršanu un pastāvīgu uzraudzību. Saglabājot Regulā (ES) 2015/760 paredzētos prudenciālos noteikumus, ar šo regulu EVTI tiek piešķirtas uzraudzības pilnvaras, tostarp attiecībā uz atļauju piešķiršanu, pastāvīgu uzraudzību un atļauju atsaukšanu. Ar šo regulu EVTI tiek uzticēts izstrādāt Komisijai iesniedzamo regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuri nav saistīti ar politikas izvēli, lai būtu pietiekami skaidri noteiktas juridiskās saistības un EVTI rīcības brīvības apjoms saskaņā ar Regulu (ES) 2015/760. Līdzīgas izmaiņas ir veiktas Regulā (ES) 345/2013 un 346/2013, lai piešķirtu EVTI uzraudzības pilnvaras.

(37)Lai efektīvi īstenotu savas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz kvalificētiem riska kapitāla fondiem, kvalificētiem sociālās uzņēmējdarbības fondiem un Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem un to pārvaldniekiem, EVTI vajadzētu būt iespējai veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas. Lai uzlabotu EVTI uzraudzības spējas, EVTI vajadzētu būt piešķirtām pilnvarām piemērot sodus vai periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka personas izbeidz pārkāpumu, pēc EVTI pieprasījuma sniedz pilnīgu un pareizu informāciju vai sadarbojas izmeklēšanā vai pārbaudē uz vietas. Tādēļ šajā regulā būtu skaidri jānosaka šādu administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu robežas; tiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem un būtu jānodrošina kopīga pieeja un preventīva ietekme. Veicot izmeklēšanas un izpildes nodrošināšanas darbības, EVTI nepieciešamības gadījumā vajadzētu paļauties uz valsts iestāžu atbalstu. EVTI vajadzētu būt pilnvarotai deleģēt noteiktas šādas funkcijas, kuras iespējams deleģēt atpakaļ valstu kompetentajām iestādēm.

(38)Ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 40. pantu EVTI tika piešķirtas pagaidu intervences (iejaukšanās) pilnvaras, kas ļauj EVTI ar noteiktiem nosacījumiem uz laiku aizliegt vai ierobežot Savienībā noteiktu finanšu instrumentu vai finanšu instrumentu ar konkrētām noteiktām pazīmēm tirdzniecību, izplatīšanu vai pārdošanu vai kādu finanšu darbības veidu vai praksi. Ir nepārprotami noteikts, ka šīs produktu intervences pilnvaras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014 attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas iesaistītas finanšu instrumentu, tostarp kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu daļu tirdzniecībā, izplatīšanā vai pārdošanā. Tā kā kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu daļas var arī tieši tirgot, izplatīt vai pārdot pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldības sabiedrības un ieguldījumu sabiedrības, kas saņēmušas atļauju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/65/EK, un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP), kas saņēmuši atļauju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/61/ES, juridiskās noteiktības uzlabošanas interesēs ir nepieciešams nepārprotami noteikt, ka minētās produktu intervences pilnvaras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014 ir piemērojamas arī attiecībā uz PVKIU pārvaldības sabiedrībām un PVKIU ieguldījumu sabiedrībām, kā arī AIFP.

(39)Stingri noteiktos izņēmuma gadījumos EVTI var izmantot savas intervences pilnvaras, lai ierobežotu vai aizliegtu arī to, ka PVKIU vai AIF pārvaldnieki veic PVKIU vai AIF daļu vai ieguldījumu apliecību tirdzniecību, pārdošanu vai izplatīšanu. Tas būtu atbilstīgi tad, ja ierosinātā rīcība novērš būtisku ieguldītāju aizsardzības problēmu vai apdraudējumu finanšu tirgu pareizai darbībai un integritātei vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei, ja Savienības tiesību aktu regulatīvās prasības, ko piemēro attiecīgajam finanšu instrumentam vai darbībai, nenovērš minētos draudus un ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu minēto apdraudējumu, vai veiktie pasākumi nav pietiekami risinājuši apdraudējuma problēmu.

(40)Nekonsekvencei tirdzniecības datu kvalitātes, formatējuma, ticamības un izmaksu ziņā ir negatīva ietekme uz pārredzamību, ieguldītāju aizsardzību un tirgus efektivitāti. Lai veicinātu tirdzniecības datu pārraudzību un rekonstruēšanu, ar saprātīgām izmaksām uzlabotu šo datu saskanību un kvalitāti un to pieejamību attiecīgajām tirdzniecības vietām un piekļuvi tiem visā Savienībā, ar Direktīvu 2014/65/ES tika ieviests jauns tiesiskais režīms datu ziņošanas pakalpojumiem, tostarp attiecībā uz atļauju piešķiršanu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un to uzraudzību.

(41)Tirdzniecības datu, tostarp pārrobežu datu, un to apstrādes un nodrošināšanas kvalitāte ir ārkārtīgi svarīga, lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 600/2014 galveno mērķi palielināt finanšu tirgu pārredzamību. Tāpēc pamatdatu sniegšanas pakalpojumi ir ļoti svarīgi lietotājiem, lai tie gūtu vajadzīgo pārskatu par tirdzniecības darbību Savienības finanšu tirgos, un kompetentajām iestādēm, lai tās saņemtu precīzu un vispusīgu informāciju par attiecīgajiem darījumiem.

(42)Turklāt tirdzniecības dati kļūst par arvien būtisku instrumentu, lai efektīvi izpildītu no Regulas (ES) Nr. 600/2014 izrietošās prasības. Ņemot vērā pārrobežu dimensiju, kāda ir rīcībai ar datiem, datu kvalitātei un nepieciešamībai panākt apjomradītus ietaupījumus, un lai novērstu negatīvo ietekmi, kāda var būt potenciālajām atšķirībām gan datu kvalitātes, gan datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju uzdevumu ziņā, ir lietderīgi un pamatoti nodot atļauju piešķiršanas un uzraudzības pilnvaras attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem no kompetentajām iestādēm Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un precizēt šīs pilnvaras Regulā (ES) Nr. 600/2014, un vienlaikus sniegt iespēju konsolidēt ieguvumus, apvienojot ar datiem saistītās kompetences EVTI ietvaros.

(43)Privātajiem ieguldītājiem, kad tie nolemj ieguldīt finanšu instrumentā, vajadzētu būt pienācīgi informētiem par potenciālajiem riskiem. Savienības tiesiskā regulējuma mērķis ir mazināt maldinošas pārdošanas iespējamības risku, ka privātajiem ieguldītājiem var pārdot finanšu produktus, kas neatbilst to vajadzībām vai priekšstatiem. Šim nolūkam Direktīvā 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 600/2014 ir pastiprinātas organizatoriskās un darījumdarbības veikšanas prasības, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības darbojas savu klientu interesēs. Starp šīm prasībām ir plašākas informācijas par riskiem sniegšana klientiem, ieteikto produktu piemērotības labāka novērtēšana un pienākums izplatīt finanšu produktus apzinātajā mērķtirgū, ņemot vērā tādus faktorus kā emitentu maksātspēja. EVTI būtu pilnībā jāizmanto tās pilnvaras nodrošināt uzraudzības konverģenci un atbalstīt valstu iestādes, lai tās varētu sasniegt augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni un efektīvi pārraudzīt ar finanšu produktiem saistītos riskus.

(44)Ir svarīgi nodrošināt datu efektīvu un lietderīgu iesniegšanu, apkopošanu, analizēšanu un publicēšanu aprēķinu veikšanai, lai noteiktu prasības pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības un tirdzniecības pienākuma režīmiem, kā arī atsauces datus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014 un Regulu (ES) Nr. 596/2014 38 . Tādēļ EVTI būtu jāpiešķir kompetence tieši no tirgus dalībniekiem vākt datus attiecībā uz pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasībām, kā arī attiecībā uz atļauju piešķiršanu tiem un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību.

(45)Šādas kompetences piešķiršana EVTI sniedz iespēju centralizētai atļauju piešķiršanas pārvaldībai un uzraudzībai, kas ļautu novērst pašreizējo situāciju, kurā vairākām tirdzniecības vietām, sistemātiskajiem internalizētājiem, APS un KDLN ir jāsniedz vairākām kompetentajām iestādēm dati, kuri tikai pēc tam tiek sniegti EVTI. Šādai centralizēti pārvaldītai sistēmai vajadzētu būt ļoti noderīgai tirgus dalībniekiem labākas datu pārredzamības, ieguldītāju aizsardzības un tirgus efektivitātes ziņā.

(46)Datu vākšanas, atļauju piešķiršanas un uzraudzības pilnvaru uzticēšana EVTI ir noderīga arī citu EVTI uzdevumu veikšanai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2014, piemēram, veicot tirgus uzraudzību, īstenojot EVTI pagaidu intervences pilnvaras un pozīciju pārvaldības pilnvaras, kā arī nodrošinot pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasību izpildi.

(47)Lai EVTI varētu efektīvi īstenot savas uzraudzības pilnvaras datu apstrādes un sniegšanas jomā, tai vajadzētu būt iespējai veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas. EVTI vajadzētu būt iespējai piemērot sodus vai periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs izbeidz pārkāpumu, pēc EVTI pieprasījuma sniedz pilnīgu un pareizu informāciju vai sadarbojas izmeklēšanā vai pārbaudē uz vietas, un piemērot administratīvus sodus vai citus administratīvus pasākumus, ja EVTI konstatē, ka persona ir tīši vai netīši veikusi Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumu.

(48)Finanšu produkti, kuriem izmanto kritiski svarīgus etalonus, ir pieejami visās dalībvalstīs. Tāpēc šie etaloni ir ārkārtīgi nozīmīgi finanšu tirgu darbībai un finanšu stabilitātei Savienībā. Tādējādi kritiski svarīga etalona uzraudzībā vajadzētu izmantot vispusīgu skatījumu uz iespējamo ietekmi ne tikai administratora atrašanās vietas dalībvalstī un tā datu sniedzēju atrašanās dalībvalstīs, bet visā Savienībā. Tādēļ ir lietderīgi, ka EVTI kritiski svarīgus etalonus uzrauga Savienības līmenī. Lai izvairītos no uzdevumu dublēšanās, tikai EVTI vajadzētu uzraudzīt kritiski svarīgu etalonu administratorus, tostarp visus kritiski svarīgos etalonus, kurus tie varētu administrēt.

(49)Tomēr, ja etalons ir kritiski svarīgs tikai vienā dalībvalstī, ņemot vērā šīs dalībvalsts kompetentās iestādes tuvāku atrašanos tirgum, varētu būt lietderīgi, ka EVTI pilnībā vai daļēji deleģē attiecīgā etalona uzraudzību administratora atrašanās vietas dalībvalsts kompetentajai iestādei ar nosacījumu, ka EVTI šim nolūkam ir saņēmusi iepriekšēju attiecīgās kompetentās iestādes piekrišanu.

(50)Tā kā uz kritiski svarīgu etalonu administratoriem un to datu sniedzējiem attiecas stingrākas prasības nekā uz citu etalonu administratoriem un to datu sniedzējiem, etalonu kā kritiski svarīgu etalonu veidošana būtu jāveic Komisijai vai EVTI un jākodificē Komisijai. Tā kā valstu kompetentajām iestādēm ir vislabākā piekļuve datiem un informācijai par to uzraudzītajiem etaloniem, tām būtu jāpaziņo Komisijai vai EVTI tie etaloni, kuri pēc to uzskatiem atbilst kritiski svarīgu etalonu kritērijiem. .

(51)Tika paredzēts, ka kritiski svarīgu etalonu uzraudzītāju kolēģijās sniegs ieguldījumu Regulas (ES) 2016/1011 noteikumu saskaņotai piemērošanai un uzraudzības prakses konverģencei. Tā kā EVTI tieši kontaktējas ar visām valstu uzraudzības iestādēm vai sastāv no šīm uzraudzības iestādēm, minētās uzraudzītāju kolēģijas vairs nebūs vajadzīgas.

(52)Procedūra, ar kuru nosaka atsauces dalībvalsti etalonu administratoriem, kuri atrodas trešās valstīs, kas iesniedz pieteikumu atzīšanai Savienībā, ir apgrūtinoša un laikietilpīga gan pieteikumu iesniedzējiem, gan kompetentajām valsts iestādēm. Pieteikumu iesniedzēji var mēģināt ietekmēt attiecīgo noteikšanu, cerot uz uzraudzības arbitrāžu, tāpat kā to varētu darīt citi etalonu administratori, kas atrodas trešās valstīs, kuras meklē piekļuvi Savienībai, izmantojot apstiprināšanas režīmu. Šie etalonu administratori varētu stratēģiski izvēlēties savu likumīgo pārstāvi dalībvalstī, kurā pēc to uzskatiem uzraudzība ir mazāk stingra. Saskaņota pieeja ar EVTI kā kompetento iestādi attiecībā uz trešo valstu etaloniem un to administratoriem ļauj izvairīties no šiem riskiem un atsauces dalībvalsts noteikšanas kā arī turpmākās uzraudzības izmaksām. Turklāt līdz ar šo funkciju – kā kompetentā iestāde attiecībā uz trešo valstu etaloniem – EVTI tiek padarīta par trešo valstu uzraudzības iestāžu sadarbības partneri Savienībā, un pārrobežu sadarbība kļūst efektīvāka un lietderīgāka.

(53)Daudzi (ja ne vairākums) etalonu administratori ir bankas vai finanšu pakalpojumu sabiedrības, kas rīkojas ar klientu naudu. Lai nekavētu Savienības cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, uz sadarbības nolīguma noslēgšanu ar kompetento iestādi līdzvērtīguma režīma ietvaros vajadzētu attiecināt priekšnosacījumu, ka kompetentās iestādes valsts nav to jurisdikciju sarakstā, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas novēršanas valstu režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai.

(54)Gandrīz visi etaloni ir atsauce finanšu produktiem, kas pieejami vairākās dalībvalstīs, ja ne visā Savienībā. Lai noteiktu riskus, kas saistīti ar tādu etalonu izmantošanu, kuri varētu vairs nebūt uzticami vai vairs neatspoguļot tirgus vai ekonomikas realitāti, ko tās vēlas novērtēt, kompetentajām iestādēm, tostarp EVTI, vajadzētu sadarboties un attiecīgā gadījumā savstarpēji palīdzēt.

(55)Ņemot vērā attiecīgo vērtspapīru un emitentu būtību, noteikta veida prospekti, kas sagatavoti saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129, ir saistīti ar pārrobežu dimensiju Savienībā, ievērojamu tehnisko sarežģītību un/vai regulējuma arbitrāžas iespējamajiem riskiem, kas ir tādi, ka EVTI veikta centralizēta uzraudzība sniegtu iedarbīgākus un efektīvākus rezultātus nekā to uzraudzība valstu līmenī. Šādu prospektu apstiprināšanas, kā arī saistīto uzraudzības un izpildes darbību konsolidēšanai EVTI līmenī vajadzētu samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvos šķēršļus, palielinot uzraudzības kvalitāti, saskaņotību un efektivitāti Savienībā.

(56)Vērtspapīru, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, privāti izvietojumi ir svarīgs kapitāla avots emitentiem, un tiem ir pārrobežu raksturs. Privātam izvietojumam pie kvalificētiem ieguldītājiem nav vajadzīgs prospekts, tomēr, lai saņemtu vērtspapīru turpmāku pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, ir jāpublicē prospekts saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129. Prospekta režīms nodrošina emitentiem iespēju izvēlēties izcelsmes dalībvalsti, ja vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, vienas vienības nominālvērtība pārsniedz EUR 1000. Tā kā attiecīgo vērtspapīru, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un uz kuriem attiecas privāts izvietojums, vienas vienības nominālvērtība parasti pārsniedz EUR 1000, tas rada iespējas izvēlēties labvēlīgāko jurisdikciju. Uzticot EVTI pilnvaras apstiprināt šādus vairumtirgus prospektus vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai tā konkrētā segmentā, kuram var piekļūt tikai kvalificēti ieguldītāji, būtu jāsasniedz divi mērķi – nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ieguldītājiem un panākt lielāku efektivitāti, būtiski racionalizējot apstiprināšanas procedūras.

(57)Lai varētu apstiprināt prospektus, kas attiecas uz vērtspapīriem, kuri nodrošināti ar aktīviem, kā arī prospektus, ko sagatavojuši specializēti emitenti, piemēram, derīgo izrakteņu ieguves uzņēmējsabiedrības, sabiedrības, kas darbojas zinātniskajā pētniecībā, vai kuģniecības uzņēmumi, valstu kompetentajām iestādēm ir jābūt pieejamam augstā līmenī specializētam personālam, kam pārsvarā jānodarbojas ar diezgan ierobežotu prospektu apjomu. Turklāt noteikta nefinanšu informācija, kas jāatklāj specializētiem emitentiem, nav izklāstīta Regulas (ES) 2017/1129 13. pantā minētajos deleģētajos aktos, bet gan atstāta valstu kompetento iestāžu ziņā. Tas ir potenciāls neefektivitātes un regulējuma arbitrāžas avots. Tam, ka EVTI tiktu uzticēta šo veidu prospektu apstiprināšana, no vienas puses, vajadzētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz informācijas atklāšanu un novērst regulējuma arbitrāžas risku un, no otras puses, optimizēt uzraudzības resursu sadalījumu Savienības līmenī, padarot EVTI par kompetences centru un tādējādi uzlabojot attiecīgo prospektu uzraudzības efektivitāti.

(58)Trešo valstu emitentiem, kuri sagatavo prospektus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ir zināma rīcības brīvība attiecībā uz izcelsmes dalībvalsts izvēli prospekta apstiprināšanas nolūkā, un tas ir saistīts ar risku, ka notiks labvēlīgākās jurisdikcijas izvēlēšanās starp dalībvalstīm. Konsolidējot šādu apstiprinājumu veikšanu EVTI līmenī, tiktu nodrošināta pilnībā saskaņota pieeja attiecībā uz trešo valstu emitentiem un novērsta regulatīvās arbitrāžas iespējamība. Tādējādi EVTI būs vienots kontaktpunkts Savienībā trešo valstu emitentiem, neatkarīgi no dalībvalsts(-īm), kurā(-s) tie piedāvā savus vērtspapīrus vai pieprasa atļauju tirdzniecības veikšanai. Tāpēc šādiem trešo valstu emitentiem vairs nebūs nepieciešams noteikt piederības dalībvalsti.

(59)Līdzvērtības režīms attiecībā uz prospektiem, kuri sastādīti saskaņā ar trešo valstu tiesību aktiem, būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka līdzvērtīguma novērtējums un attiecīgo Komisijas lēmumu pieņemšana ir balstīti ne tikai uz šādas trešās valsts tiesību aktos paredzētajām informācijas sniegšanas prasībām, bet arī uz to, vai pastāv regulējums attiecībā uz trešās valsts uzraudzības iestādes veiktām pārbaudēm un attiecībā uz prospektu, tostarp attiecīgā gadījumā to papildinājumu, apstiprināšanu un regulējums piedāvājumu un atļauju tirdzniecībai saskaņā ar šādiem prospektiem efektīvai uzraudzībai un izpildes nodrošināšanai. Lai rīkotos saskaņā ar pieeju, kas izklāstīta Komisijas dienestu darba dokumentā “ES lēmumi par līdzvērtību finanšu pakalpojumu jomā: novērtējums” (SWD(2017) 102 final), Komisijai vajadzētu būt iespējai attiecināt uz saviem lēmumiem par līdzvērtību papildu nosacījumus ar mērķi aizsargāt tirgus integritāti Savienībā un sekmēt finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus darbību, kā arī veicināt kopīgu vērtību ievērošanu un kopīgu regulatīvo mērķu sasniegšanu starptautiskā līmenī. Šādi nosacījumi var ietvert prasību, ka trešajai valstij jānodrošina efektīva līdzvērtīga sistēma tādu prospektu atzīšanai, kas sastādīti saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129, vai iespēja EVTI sadarboties ar attiecīgajām trešās valsts uzraudzības iestādēm, lai varētu pastāvīgi pārraudzīt trešās valsts noteikumus.

(60)Ja Komisija trešās valsts juridiskos un uzraudzības pasākumus attiecībā uz prospektiem, kas sagatavoti saskaņā ar šīs trešās valsts tiesību aktiem, ir atzinusi par līdzvērtīgiem un ja ir izveidots pienācīgs sadarbības mehānisms starp EVTI un attiecīgās trešās valsts uzraudzības iestādi, visi prospekti, kurus apstiprinājusi attiecīgās trešās valsts uzraudzības iestāde un kurus izmanto Savienībā vērtspapīru publiskiem piedāvājumiem vai pielaidei tirdzniecībai regulētā tirgū, būtu jāiesniedz EVTI un piederības dalībvalsts noteikšanas noteikumu piemērošana būtu jāatceļ.

(61)Tā kā saskaņā ar Regulā (ES) 2017/1129 noteikto līdzvērtības režīmu kompetentajām iestādēm un EVTI ir jāpaļaujas uz trešo valstu uzraudzības iestādēm attiecībā uz piedāvājumiem un atļaujām tirdzniecībai, kas notiek Savienībā, balstoties uz saskaņā ar trešās valsts noteikumiem sagatavotu prospektu, šīm kompetentajām iestādēm un EVTI ir arī jābūt pārliecinātām, ka attiecīgajā trešajā valstī ir nodrošināta finanšu sistēmas izmantošanas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un teroristu finansēšanai novēršana. Šajā nolūkā un arī lai nekavētu Savienības cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un/vai teroristu finansēšanu, uz EVTI sadarbības nolīguma noslēgšanu ar kompetento iestādi Regulā (ES) 2017/1129 noteiktā līdzvērtīguma režīma ietvaros vajadzētu attiecināt priekšnosacījumu, ka trešā valsts nav iekļauta to jurisdikciju sarakstā, par kurām paziņots, ka to nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai.

(62)EVTI būtu jāpiešķir pilnvaras piemērot administratīvus sodus vai veikt citus administratīvus pasākumus attiecībā uz Regulas (ES) 2017/1129 pārkāpumiem saistībā ar konkrēto veidu prospektiem, kuru apstiprināšanas pilnvaras ir piešķirtas EVTI. Tādēļ šajā regulā būtu skaidri jānosaka šādu administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu robežas; tiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(63)Arī ar šiem prospektiem, kuru apstiprināšanas pilnvaras ir piešķirtas EVTI, saistīto reklāmu uzraudzība būtu jānodod EVTI. EVTI vajadzētu būt iespējai kontrolēt šo reklāmu atbilstību. Tomēr šāda kontrole EVTI būtu jāveic vienmēr attiecībā uz jebkādas reklāmas izplatīšanu dalībvalstī, kuras kompetentā iestāde ir oficiāli lūgusi EVTI izmantot savas kontroles pilnvaras, ja EVTI apstiprinātu prospektu izmanto piedāvājumam vai tirdzniecības atļaušanai tās jurisdikcijā. Šāda uzdevuma veikšanai EVTI vajadzētu būt atbilstošiem cilvēkresursiem, kuriem ir pietiekamas zināšanas par attiecīgās valsts noteikumiem patērētāju aizsardzības jomā.

(64)EVTI vajadzētu veikt pārbaudi un apstiprināšanu visu šajā regulā definēto veidu prospektiem, kas ir iesniegti apstiprināšanai sākot no šīs regulas piemērošanas dienas. Šajā regulā definēto veidu prospektus, kurus apstiprinājusi kompetentā iestāde pirms šīs regulas piemērošanas dienas vai kuri iesniegti apstiprināšanai kompetentajā iestādē, bet līdz minētajai dienai vēl nav apstiprināti, būtu jāturpina uzraudzīt kompetentajai iestādei. Lai izvairītos no pārpratumiem, šādai uzraudzībai vajadzētu attiekties jo īpaši uz šādu vēl neapstiprinātu prospektu pārbaudes un apstiprināšanas procedūras pabeigšanu, kā arī attiecīgā gadījumā uz visiem apstiprināšanas un paziņošanas uzdevumiem, kas attiecas uz saistītiem papildinājumiem un galīgajiem noteikumiem.

(65)Ir lietderīgi noteikt samērīgu laikposmu visu pasākumu veikšanai, kas nepieciešami paredzētajai pārvaldības struktūrai un deleģētajiem un īstenošanas aktiem, lai dotu EUI un citām attiecīgajām pusēm iespēju piemērot ar šo regulu ieviestos noteikumus.

(66)Tāpēc Regula (ES) Nr. 1093/2010, Regula (ES) Nr. 1094/2010, Regula (ES) Nr. 1095/2010, Regula (ES) Nr. 345/2013, Regula (ES) Nr. 346/2013, Regula (ES) Nr. 600/2014, Regula (ES) Nr. 2015/760, Regula (ES) 2016/2011 un Regula (ES) 2017/1129 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1093/2010

Regulu (ES) 1093/2010 groza šādi:

(1)regulas 1. pantu groza šādi:

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula, un atbilstoši Direktīvai 2002/87/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/48/EK*, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 575/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2013/36/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/49/ES**, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/92/ES***, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2015/847****, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2015/2366******, un, ciktāl šie akti ir piemērojami ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumiem vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas tirgo savas ieguldījumu apliecības vai daļas, un tos uzraugošajām kompetentajām iestādēm, atbilstoši attiecīgajām daļām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849*****, ieskaitot visas direktīvas, regulas un lēmumus, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, un visus turpmāk pieņemtos juridiski saistošos Savienības aktus, ar ko nosaka iestādes uzdevumus. Iestāde rīkojas arī saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013********.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).

**Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

***Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).

****Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (2015. gada 20. maijs) par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.).

****Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.)

*****Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

***** Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp)”;

(2)regulas 2. panta 5. punktam pievieno šādu daļu:

“Šajā regulā minētā uzraudzība ietver visu kompetento iestāžu darbības, kas jāveic saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.”;

(3)regulas 4. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1) “finanšu iestāde” ir jebkurš uzņēmums, kurš tiek regulēts un uzraudzīts saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem Savienības aktiem;";

(b)panta 2. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i) kompetentās iestādes, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā, tostarp Eiropas Centrālā banka jautājumos, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri tai noteikti Regulā (ES) Nr. 1024/2013;”;

(c)panta 2. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii) attiecībā uz Direktīvām 2002/65/EK un (ES) 2015/849 – iestādes un struktūras, kas ir kompetentas nodrošināt kredītiestāžu un finanšu iestāžu atbilstību šo direktīvu prasībām;”;

(d)panta 2. punkta iii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“iii) attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām – iestādes, kuras pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES, vai gadījumā, ja noguldījumu garantiju sistēmas darbību nodrošina privāts uzņēmums, − valsts iestāde, kas uzrauga šādas sistēmas atbilstīgi minētajai direktīvai, un tajā minētās attiecīgās administratīvās iestādes, un”;

(e)panta 2. punktam pievieno šādu v) un vi) apakšpunktu:

“v), kompetentās iestādes, kas minētas Direktīvā 2014/17/ES, Regulā 2015/751, Direktīvā (ES) 2015/2366, Direktīvā 2009/110/EK, Regulā (EK) Nr. 924/2009 un Regulā (ES) Nr. 260/2012;

vi) struktūras un organizācijas, kas minētas Direktīvas 2008/48/EK 20. pantā.”;

(4)regulas 6. pantu groza šādi:

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2) Valde, kura veic 47. pantā noteiktos uzdevumus;”;

(c)panta 4. punktu svītro;

(5)regulas 8. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu groza šādi:

i)aizstāj aa) apakšpunktu ar šādu:

“aa) izstrādāt un atjaunināt Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību Savienībā;”;

ii)iekļauj šādu ab) apakšpunktu:

“ab) izstrādāt un atjaunināt Savienības noregulējuma rokasgrāmatu par finanšu iestāžu noregulējumu Savienībā, kurā izklāstīta paraugprakse un kvalitatīvas uzraudzības metodoloģijas un procesi;”;

iii) e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“e) organizēt un veikt kompetento iestāžu izvērtēšanu un saistībā ar to pieņemt pamatnostādnes un sniegt ieteikumus, kā arī apzināt paraugprakses, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

f) pārraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, tostarp attiecīgā gadījumā norises saistībā ar tendencēm kredītu jomā, jo īpaši attiecībā uz mājsaimniecībām, MVU un inovatīviem finanšu pakalpojumiem;”;

iv)tā h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h) sekmēt noguldītāju, patērētāju un ieguldītāju aizsardzību;”;

(c)panta 1.a punktā iekļauj šādu c) apakšpunktu:

“c) ņem vērā tehnoloģisko inovāciju, inovatīvus un ilgtspējīgus uzņēmējdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītus faktorus.”;

(d)panta 2. punktu groza šādi:

i) iekļauj šādu ca) apakšpunktu:

“ca) sniegt ieteikumus, kā noteikts 29.a un 31.a pantā;”;

ii) aizstāj h) apakšpunktu ar šādu:

“h) vākt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm, kā noteikts 35. un 35.b pantā”;

(6)regulas 9. pantu groza šādi:

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti un regulatīvās un uzraudzības prakses konverģenci.”;

(c)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido finanšu jauninājumu komiteju, kurā darbojas visas attiecīgās kompetentās iestādes un par patērētāju aizsardzību atbildīgās iestādes, lai panāktu saskaņotu pieeju regulatīvajām un uzraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un sniegtu konsultācijas, ar kurām iestāde iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Iestāde komitejā var ietvert arī valstu datu aizsardzības iestādes.”;

(7)regulas 16. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Iestāde var arī adresēt pamatnostādnes un ieteikumus dalībvalsts iestādēm, kuras šajā regulā nav definētas kā kompetentās iestādes, bet ir pilnvarotas nodrošināt 1. panta 2. punktā minēto aktu piemērošanu.”;

(c)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, veic atklātu sabiedrisko apspriešanu par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā sniedz, un izvērtē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu sniegšanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Šādu apspriešanu un izvērtēšanu veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādņu vai ieteikuma darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, arī pieprasa atzinumu vai konsultāciju 37. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.”;

(d)panta 4. punktam pievieno šādu teikumu:

“Pārskatā arī paskaidro, kā iestāde pamato savu pamatnostādņu pieņemšanu un ieteikumu sniegšanu, un apkopo atsauksmes no sabiedriskās apspriešanas par attiecīgajām pamatnostādnēm un ieteikumiem.”;

(e)pievieno šādu 5. punktu:

“5. Ja divas trešdaļas Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļu uzskata, ka iestāde, izdodot konkrētas pamatnostādnes vai ieteikumus, ir pārkāpusi savas kompetences robežas, viņi var nosūtīt argumentētu atzinumu Komisijai.

Komisija iestādei pieprasa paskaidrojumu, kurā pamatota attiecīgo pamatnostādņu vai ieteikumu izdošana. Saņēmusi iestādes paskaidrojumu, Komisija izvērtē pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, ņemot vērā iestādes kompetences jomu. Ja Komisija uzskata, ka iestāde ir pārkāpusi savas kompetences robežas, tā pēc tam, kad ir devusi iestādei iespēju paust savu viedokli, var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar kuru iestādei tiek prasīts atsaukt attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikumus. Komisijas lēmumu publisko.”;

(8)regulas 17. panta 2. punktā pievieno šādas daļas:

“Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var tiešā veidā adresēt pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu citām kompetentajām iestādēm vai attiecīgajām finanšu iestādēm, ja tas ir uzskatāms par nepieciešamu, lai izmeklētu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu. Ja argumentētais pieprasījums tiek adresēts finanšu iestādēm, tajā paskaidro, kāpēc attiecīgā informācija ir nepieciešama, lai izmeklētu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu.

Šāda pieprasījuma adresāts bez liekas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.

Ja informācijas pieprasījums adresēts finanšu iestādei, Eiropas Banku iestāde informē attiecīgās kompetentās iestādes par šo pieprasījumu. Ja iestāde to pieprasa, kompetentās iestādes palīdz tai iegūt attiecīgo informāciju.”;

(9)regulas 19. pantu groza šādi:

(b) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Gadījumos, kas paredzēti 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, un, neskarot 17. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos šādos apstākļos:

a) pēc vienas vai vairāku attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma, ja kāda kompetentā iestāde nepiekrīt citas kompetentās iestādes darbības vai ierosinātās darbības procedūrai vai saturam vai tās bezdarbībai;

b) pēc savas iniciatīvas, ja, balstoties uz objektīviem kritērijiem, var konstatēt, ka starp kompetentajām iestādēm pastāv domstarpības.

Gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, pieņem, ka domstarpības pastāv, ja minētās iestādes nav pieņēmušas kopīgu lēmumu minētajos aktos paredzētajā termiņā.”;

(c)iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:

a) ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos ir paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i) ir beidzies termiņš;

ii) viena vai vairākas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu faktoru pamata secina, ka pastāv domstarpības;

b) ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos nav paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i) viena vai vairākas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu faktoru pamata secina, ka pastāv domstarpības; vai

ii) ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad kompetentā iestāde no citas kompetentās iestādes saņēma pieprasījumu veikt konkrētas darbības, lai panāktu atbilstību minētajiem Savienības aktiem, un pieprasījumu saņēmusī iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu, kas apmierinātu šo pieprasījumu.

1.b Priekšsēdētājs izvērtē, vai iestādei būtu jārīkojas, kā paredzēts 1. punktā. Ja iejaukšanās notiek pēc pašas iestādes iniciatīvas, iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo savu lēmumu par iejaukšanos.

Tikmēr, kamēr iestāde nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar procedūru, kas noteikta 47. panta 3.a punktā, gadījumos, kad saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem kompetentajām iestādēm ir jāpieņem kopīgs lēmums, visas kompetentās iestādes, kurām tas jāpieņem, atliek atsevišķo lēmumu pieņemšanu. Ja iestāde nolemj rīkoties, visas kompetentās iestādes, kurām jāpieņem kopīgais lēmums, atliek savu lēmumu pieņemšanu, līdz ir pabeigtas 2. un 3. punktā paredzētās procedūras.”;

(d)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja attiecīgās kompetentās iestādes 2. punktā minētajā samierināšanas posmā nepanāk vienošanos, iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru minētajām iestādēm tiek prasīts veikt konkrētas darbības vai atturēties no konkrētu darbību veikšanas nolūkā atrisināt jautājumu, lai tādējādi panāktu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestādes lēmums attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistošs. . Iestādes lēmumā var tikt prasīts, lai kompetentās iestādes atceltu vai grozītu to pieņemto lēmumu vai izmantotu pilnvaras, kuras tām ir atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.”;

(e)iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo par 2. un 3. punktā paredzēto procedūru pabeigšanu, attiecīgā gadījumā – ar tās lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.”;

(f)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Neskarot Līguma 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, gadījumā, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina, ka finanšu iestāde panāk atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, ar kuru tiek prasīts veikt nepieciešamās darbības, lai tā izpildītu Savienības tiesību aktos paredzētos pienākumus, tostarp pārtraukt kādu praksi.”;

(10)regulas 22. pantu groza šādi:

(b)svītro 1.a punktu;

(c)panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. un 35.b pantu.”;

(11)regulas 29. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu groza šādi:

i)iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) izdod stratēģisko uzraudzības plānu saskaņā ar 29.a pantu;”;

ii)tā b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm par visiem attiecīgajiem jautājumiem, tostarp attiecīgā gadījumā par kiberdrošību un kiberuzbrukumiem, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos;”;

iii) tā e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, tostarp attiecībā uz tehnoloģisko inovāciju, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus instrumentus;”;

“Lai iedibinātu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un uztur Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par Savienības finanšu iestāžu uzraudzību, ņemot vērā finanšu iestāžu uzņēmējdarbības prakses un uzņēmējdarbības modeļu izmaiņas. Iestāde arī izstrādā un atjaunina Savienības noregulējuma rokasgrāmatu par finanšu iestāžu noregulējumu Savienībā. Gan Savienības uzraudzības rokasgrāmatā, gan Savienības noregulējuma rokasgrāmatā izklāsta uzraudzības paraugpraksi un nosaka kvalitatīvas uzraudzības metodoloģijas un procesus.”;

(12)iekļauj šādu 29.a pantu:

“29.a pants

Stratēģiskais uzraudzības plāns

1. Stājoties spēkā Regulai [XXX – ievietot atsauci uz grozījumu regulu] un pēc tam ik trīs gadus iestāde līdz 31. martam izdod kompetentajām iestādēm adresētu ieteikumu, kurā nosaka uzraudzības stratēģiskos mērķus un prioritātes (turpmāk “stratēģiskais uzraudzības plāns”) un ņem vērā kompetento iestāžu devumu. Stratēģisko uzraudzības plānu iestāde informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un publicē to savā tīmekļa vietnē.

Stratēģiskajā uzraudzības plānā norāda konkrētās uzraudzības darbību prioritātes ar mērķi sekmēt konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un Savienības tiesību aktu kopēju, vienveidīgu un konsekventu piemērošanu un ņemt vērā būtiskās mikrouzraudzības tendences, iespējamos riskus un apdraudējumus, kas apzināti saskaņā ar 32. pantu.

2. Ik gadu līdz 30. septembrim katra kompetentā iestāde iesniedz iestādei izskatīšanai gada darba programmas projektu nākamajam gadam un konkrēti nosaka to, kā programmas projekts ir saskaņots ar stratēģisko uzraudzības plānu.

Gada darba programmas projektā norāda uzraudzības darbību konkrētos mērķus un prioritātes un finanšu iestāžu izraudzīšanās kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, kā arī tirgus prakses un rīcības un finanšu tirgus, kas kompetentajai iestādei, kura iesniedz gada darba programmas projektu, jāpārbauda tā gada laikā, uz kuru attiecas šī programma.

3. Iestāde izvērtē gada darba programmas projektu un, ja ir būtisks risks nesasniegt stratēģiskajā uzraudzības plānā noteiktās prioritātes, tā izdod attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētu ieteikumu ar mērķi panākt, ka šīs kompetentās iestādes gada darba programma tiek saskaņota ar stratēģisko uzraudzības plānu.

Kompetentās iestādes pieņem gada darba programmu līdz katra gada 31. decembrim, ņemot vērā šādus iespējamos ieteikumus.

4. Katra kompetentā iestāde ik gadu līdz 31. martam nosūta iestādei ziņojumu par gada darba programmas īstenošanu.

Ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

a) aprakstu par finanšu iestāžu, tirgus prakšu un rīcību un par finanšu tirgu uzraudzības darbībām un pārbaudēm un informāciju par administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, kas piemēroti finanšu iestādēm, kuras ir atbildīgas par Savienības un valstu tiesību aktu pārkāpumiem;

b) aprakstu par veiktajām darbībām, kuras nav bijušas paredzētas gada darba programmā;

c) pārskatu par gada darba programmā paredzētām darbībām, kuras nav tikušas veiktas, un par minētās programmas nesasniegtajiem mērķiem, kā arī iemeslus, kāpēc nav tikušas veiktas attiecīgās darbības un nav sasniegti attiecīgie mērķi.

5. Iestāde izvērtē kompetento iestāžu īstenošanas ziņojumus. Ja ir būtisks risks nesasniegt stratēģiskajā uzraudzības plānā noteiktās prioritātes, iestāde izdod katrai attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētu ieteikumu par to, kā var novērst attiecīgās nepilnības tās darbībās.

Iestāde, balstoties uz ziņojumiem un pašas veikto riska izvērtējumu, nosaka tās kompetentās iestādes darbības, kurām ir būtiska nozīme stratēģiskā uzraudzības plāna izpildē, un attiecīgā gadījumā par minētajām darbībām veic izvērtēšanu saskaņā ar 30. pantu.

6. Iestāde publisko paraugpraksi, kas apzināta, izvērtējot gada darba programmas.”;

(13)regulas 30. pantu groza šādi:

(b)panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Kompetento iestāžu izvērtēšana”;

“1. Iestāde periodiski izvērtē dažas vai visas kompetento iestāžu veiktās darbības, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci. Šajā nolūkā iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina izvērtējamo iestāžu objektīvu novērtējumu un salīdzināšanu. Veicot izvērtējumus, ņem vērā pieejamo informāciju un jau veiktos vērtējumus par attiecīgo kompetento iestādi, ieskaitot visu informāciju, kas iestādei sniegta saskaņā ar 35. pantu, un informāciju no ieinteresētajām personām.”;

(d) iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Šā panta īstenošanas nolūkā iestāde izveido izvērtēšanas komiteju, kuras sastāvā ir vienīgi iestādes personāls. Iestāde atsevišķus uzdevumus vai lēmumus var deleģēt izvērtēšanas komitejai.”;

(e) panta 2. punktu groza šādi:

i) ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Veicot izvērtēšanu, cita starpā tiek vērtēti šādi aspekti:”;

ii)tā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) kompetentās iestādes resursu pietiekamība, neatkarības pakāpe un pārvaldības kārtība, jo īpaši attiecībā uz 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;”;

(f) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Iestāde sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta izvērtēšanas rezultātus. Minētajā ziņojumā izskaidro un norāda pēcpasākumus, ko paredzēts veikt izvērtēšanas rezultātā. Šos pēcpasākumus var pieņemt pamatnostādņu un ieteikumu veidā saskaņā ar 16. pantu un atzinumu veidā saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai izpildītu visas pieņemtās pamatnostādnes un sniegtos ieteikumus. Ja kompetentās iestādes nerīkojas, lai īstenotu ziņojumā norādītos pēcpasākumus, iestāde izdod papildu ziņojumu.

Lai panāktu konverģenci pretim kvalitatīvākajām uzraudzības praksēm, iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu vai pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, ņem vērā izvērtējuma iznākumu, kā arī jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā.”;

(g) iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Iestāde iesniedz Komisijai atzinumu, ja, ņemot vērā izvērtējuma iznākumu vai jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā, tā uzskata, ka būtu jāturpina saskaņot noteikumus, kas piemērojami finanšu iestādēm vai kompetentajām iestādēm.”;

(h) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4. Iestāde publicē 3. punktā minētos ziņojumus, tostarp iespējamo papildu ziņojumu, izņemot, ja publicēšana būtu saistīta ar finanšu sistēmas stabilitāti apdraudošiem riskiem. Kompetento iestādi, par kuru tiek veikta izvērtēšana, pirms ziņojuma publicēšanas aicina sniegt piezīmes. Minētās piezīmes publisko, izņemot, ja publiskošana būtu saistīta ar finanšu stabilitāti apdraudošiem riskiem.”;

(14)regulas 31. pantā pievieno šādu daļu:

“Attiecībā uz kompetento iestāžu darbībām nolūkā atvieglot ieiešanu tirgū dalībniekiem, kuri izmanto tehnoloģisko inovāciju, vai produktiem, kuros izmantota tehnoloģiskā inovācija, iestāde sekmē uzraudzības konverģenci, īpaši informācijas apmaiņas un paraugprakses veidā. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.”;

(15)Iekļauj šādu 31.a pantu:

“31.a pants

Koordinācija attiecībā uz darbību deleģēšanu un nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz riska nodošanu

1. Iestāde saskaņā ar 2., 3., 4. un 5. punktu pastāvīgi koordinē kompetento iestāžu uzraudzības pasākumus ar mērķi sekmēt uzraudzības konverģenci tādās jomās kā finanšu iestāžu darbību deleģēšana un nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī attiecībā uz šo dalībnieku riska nodošanu.

2. Kompetentās iestādes paziņo iestādei, ja tās plāno veikt atļaujas piešķiršanu vai reģistrāciju attiecībā uz finanšu iestādi, kuru attiecīgā kompetentā iestāde uzrauga saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, un šīs finanšu iestādes darījumdarbības plāns paredz nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tās darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tās darbību būtiskas daļas riskus trešām valstīm, lai tādējādi izmantotu ES pasi, kaut arī būtībā veic būtisku darbību vai pilda būtiskas funkcijas ārpus Savienības. Paziņojumu iestādei izstrādā pietiekami detalizēti, lai tā to varētu pienācīgi izvērtēt.

Ja iestāde uzskata, ka ir nepieciešams izdot kompetentajai iestādei adresētu atzinumu par atbilstoši šā punkta pirmajai daļai paziņotās atļaujas piešķiršanas vai reģistrācijas neatbilstību Savienības tiesību aktiem vai iestādes pieņemtajām pamatnostādnēm, ieteikumiem vai atzinumiem, iestāde minēto kompetento iestādi informē par to 20 darbdienu laikā no kompetentās iestādes paziņojuma saņemšanas. Tādā gadījumā attiecīgā kompetentā iestāde pirms atļaujas piešķiršanas vai reģistrācijas sagaida iestādes atzinumu.

Ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentā iestāde 15 darbdienu laikā no tā saņemšanas sniedz informāciju par lēmumiem piešķirt atļauju vai reģistrēt finanšu iestādi, kuru tā uzrauga saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem.

Iestāde, neskarot Savienības tiesību aktos noteiktos termiņus, sniedz atzinumu vēlākais 2 mēnešu laikā no šā punkta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas.

3. Finanšu iestāde paziņo kompetentajai iestādei savu lēmumu nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tās darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tās darbību būtiskas daļas riskus citai vienībai vai savai filiālei, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. Attiecīgā kompetentā iestāde informē iestādi par šiem paziņojumiem reizi pusgadā.

Neskarot 35. pantu, ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentā iestāde sniedz informāciju par finanšu iestāžu izmantotajām ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanām.

Iestāde pārrauga to, vai attiecīgās kompetentās iestādes pārbauda, vai šā punkta pirmajā daļā minētās ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanās tiek noslēgtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, atbilst iestādes pamatnostādnēm, ieteikumiem vai atzinumiem un neliedz kompetentajām iestādēm īstenot efektīvu uzraudzību un izpildi trešā valstī.

4. Iestāde var izdot attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētus ieteikumus, tostarp ieteikumus pārskatīt kādu lēmumu vai atsaukt atļauju. Ja attiecīgā kompetentā iestāde 15 darbdienu laikā nav īstenojusi iestādes ieteikumu, šī kompetentā iestāde norāda attiecīgos iemeslus un iestāde publisko savu ieteikumu un minēto iemeslu izklāstu.”;

(16)regulas 32. pantu groza šādi:

(b)iekļauj jaunu 2.a punktu:

“2.a Iestāde vismaz reizi gadā apsver, vai ir lietderīgi veikt 2. punktā minētos Savienības mēroga izvērtējumus, un informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgo pamatojumu. Ja tiek veikti šādi Savienības mēroga izvērtējumi, iestāde, ja tā uzskata, ka ir lietderīgi to darīt, publisko rezultātus par katru iesaistīto finanšu iestādi.

Kompetento iestāžu pienākums ievērot dienesta noslēpumu neliedz tām publiskot 2. punktā minēto Savienības mēroga izvērtējumu iznākumu, nedz arī nosūtīt šādu izvērtējumu iznākumu iestādei, lai tā publiskotu par finanšu iestāžu noturību veikto Savienības mēroga izvērtējumu rezultātus.”;

“3.a Iestāde var pieprasīt, lai kompetentās iestādes veic īpašus izvērtējumus. Tā var pieprasīt kompetentajām iestādēm veikt pārbaudes uz vietas, tostarp – saskaņā ar 21. pantu un ievērojot tajā noteiktos nosacījumus, – ar iestādes līdzdalību, lai nodrošinātu metodoloģijas, prakses un rezultātu salīdzināmību un ticamību.”;

(17)regulas 33. pantu groza šādi:

(b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde palīdz Komisijai sagatavot lēmumus par līdzvērtību attiecībā uz trešo valstu regulatīvajiem un uzraudzības režīmiem, ja Komisija konkrēti pieprasījusi konsultāciju vai šāda palīdzība ir paredzēta 1. panta 2. punktā minētajos aktos.”;

(c)iekļauj šādu 2.a, 2.b un 2.c punktu:

“2.a Iestāde attiecībā uz trešām valstīm, par kurām Komisija saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem ir pieņēmusi lēmumus par līdzvērtību, pārrauga regulatīvās un uzraudzības norises, izpildes nodrošināšanas praksi un būtiskās tirgus norises, lai tādējādi pārbaudītu, vai joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tika pieņemti minētie lēmumi, un lēmumos paredzētie nosacījumi. Iestāde Komisijai ik gadu iesniedz konfidenciālu ziņojumu par konstatējumiem.

Neskarot konkrētas prasības, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos aktos, un ievērojot 1. punkta otrajā teikumā noteiktos nosacījumus, iestāde sadarbojas ar to trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar noregulējuma iestādēm, kuru tiesiskie un uzraudzības režīmi ir atzīti par līdzvērtīgiem. Sadarbība notiek, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, kas noslēgti ar minēto trešo valstu attiecīgajām iestādēm. Sarunās par šiem administratīvajiem nolīgumiem iestāde iekļauj noteikumus par šādiem jautājumiem:

a) mehānismi, kas iestādei dod iespēju iegūt būtisko informāciju, ieskaitot informāciju par regulatīvo režīmu, uzraudzības pieeju, būtiskajām tirgus norisēm un visām izmaiņām, kuras var ietekmēt lēmumu par līdzvērtību;

b) ciktāl tas nepieciešams turpmākām darbībām saistībā ar šiem lēmumiem par līdzvērtību – procedūras, saskaņā ar kurām koordinē uzraudzības darbības, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārbaudes uz vietas.

Iestāde informē Komisiju, ja kāda trešās valsts kompetentā iestāde atsakās noslēgt administratīvo nolīgumu vai atsakās efektīvi sadarboties. Komisija šo informāciju ņem vērā, kad tā pārskata attiecīgos lēmumus par līdzvērtību.

2.b Ja iestāde attiecībā uz trešām valstīm, kuras minētas 2.a punktā, konstatē tādas regulatīvās un uzraudzības norises vai izpildes nodrošināšanas praksi, kas var ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību vai iekšējā tirgus darbību, tā nekavējoties konfidenciāli informē Komisiju.

Iestāde Komisijai ik gadu iesniedz konfidenciālu ziņojumu par regulatīvajām, uzraudzības, izpildes nodrošināšanas un tirgus norisēm trešās valstīs, kuras minētas 2.a punktā, īpaši pievēršoties šo norišu ietekmei uz finanšu stabilitāti, tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību un iekšējā tirgus darbību.

2.c Kompetentās iestādes iepriekš informē iestādi par plāniem noslēgt jebkādus administratīvos nolīgumus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm jebkurā no jomām, kuras reglamentē 1. panta 2. punktā minētie akti, ieskaitot attiecībā uz trešo valstu vienību filiālēm. Vienlaikus tās iestādei iesniedz plānoto nolīgumu projektu.

Lai Savienībā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nostiprinātu starptautiskās uzraudzības koordināciju, iestāde var izstrādāt administratīvā nolīguma paraugu. Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai šis nolīguma paraugs tiktu ievērots.

Ziņojumā, kas minēts 43. panta 5. punktā, iestāde iekļauj informāciju par administratīvajiem nolīgumiem, par kuriem panākta vienošanās ar uzraudzības iestādēm, starptautiskajām organizācijām vai iestādēm trešās valstīs, palīdzību, ko iestāde Komisijai sniegusi lēmumu par līdzvērtību sagatavošanā, un iestādes veiktajām pārraudzības darbībām saskaņā ar 2.a punktu.”;

(18)regulas 34. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Attiecībā uz novērtējumiem saskaņā ar Direktīvu 2013/36/EK, kuriem saskaņā ar minēto direktīvu nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, iestāde, pamatojoties uz vienas no attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieteikumu, var pieņemt un publicēt atzinumu par šādu novērtējumu, izņemot atzinumu saistībā ar minētās direktīvas 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto kritēriju. Atzinumu sniedz nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms attiecīgajā direktīvā minētā vērtēšanas perioda beigām. Jomās, par kurām iestāde var sniegt atzinumu, piemēro regulas 35. un 35.b pantu.”;

(19)regulas 35. pantu groza šādi:

(b)panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentās iestādes sniedz tai visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai tā varētu izpildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus, ar nosacījumu, ka attiecīgā informācija tām ir likumīgi pieejama.

Sniegtā informācija ir precīza un pilnīga, un to sniedz iestādes noteiktajā termiņā.

2. Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta periodiski un konkrētos formātos vai atbilstoši salīdzināmām veidnēm, ko apstiprinājusi iestāde. Ja iespējams, šādus pieprasījumus izdara, izmantojot kopējus informācijas sniegšanas formātus.

3. Pēc kompetentās iestādes pienācīgi pamatota pieprasījuma iestāde sniedz informāciju, kas ir nepieciešama, lai kompetentā iestāde varētu izpildīt tās uzdevumus, saskaņā ar dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumu, kurš noteikts nozaru tiesību aktos un šīs regulas 70. pantā.”;

(c)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ja saskaņā ar 1. punktu pieprasītā informācija nav pieejama vai kompetentās iestādes to nav darījušas pieejamu iestādes noteiktajā termiņā, iestāde var adresēt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu jebkuram no šiem subjektiem:

a) citām iestādēm, kas pilda uzraudzības funkcijas;

b) ministrijai, kura attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par finansēm, ja tās rīcībā ir prudenciāla informācija;

c) attiecīgās dalībvalsts valsts centrālajai bankai;

d) attiecīgās dalībvalsts valsts statistikas birojam.

Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes palīdz iestādei iegūt informāciju.”;

(d)panta 6. un 7.a punktu svītro;

(20)iekļauj šādu 35.a līdz 35.h pantu:

“35.a pants

35.b pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas piešķirtas iestādei, kādai tās amatpersonai vai citai iestādes pilnvarotai personai saskaņā ar 35.b pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu atklāšanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

35.b pants

Informācijas pieprasījums finanšu iestādēm, ieguldījumu sabiedrībām vai attiecīgo finanšu iestāžu un neregulētām funkcionējošām struktūrām finanšu grupā vai konglomerātā

1. Ja informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 35. panta 1. vai 5. punktu, nav pieejama vai nav darīta pieejama iestādes noteiktajā termiņā, iestāde var ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu pieprasīt sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai iestāde varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, šādām iestādēm un vienībām:

a) attiecīgajām finanšu iestādēm;

b) ieguldījumu sabiedrībām vai attiecīgo finanšu iestāžu filiālēm;

c) neregulētām funkcionējošām struktūrām finanšu grupā vai konglomerātā, kuras ir būtiskas attiecīgo finanšu iestāžu darbībām finanšu jomā.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, kurā jāiesniedz attiecīgā informācija;

e) iekļauj paziņojumu, ka personai, kurai informācija tiek pieprasīta, nav pienākuma sniegt minēto informāciju, bet, ja tā brīvprātīgi atbild uz šo pieprasījumu, sniegtā informācija nedrīkst būt nepatiesa vai maldinoša;

f) norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 35.c pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Pieprasot informāciju ar lēmumu, iestāde:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, kurā jāiesniedz attiecīgā informācija;

e) norāda 35.d pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f) norāda naudas sodu, kas paredzēts 35.c pantā gadījumam, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas;

g) norāda uz tiesībām lēmumu pārsūdzēt Apelācijas padomē un iespēju lēmumu nodot pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar 60. un 61. pantu.

4. Attiecīgās iestādes un vienības, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju bez juridiskas personas statusa gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

5. Iestāde nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā attiecīgajai 1. punktā minētajai vienībai, uz kuru attiecas pieprasījums, ir domicils vai kurā tā veic uzņēmējdarbību.

6. Konfidenciālo informāciju, kuru iestāde ir saņēmusi saskaņā ar šo pantu, tā drīkst izmantot vienīgi tai šajā regulā noteikto uzdevumu izpildei.

35.c pants

Procedūras noteikumi par naudas sodu piemērošanu

1. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, iestāde konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par 35.d panta 1. punktā minēto pārkāpumu, iestāde lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts 35.b panta 1. punktā norādīto iestāžu vai vienību tiešā vai netiešā uzraudzībā un savas funkcijas pilda neatkarīgi no Uzraudzības padomes.

2. Izmeklēšanas darbinieks, kas minēts 1. punktā, izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā visas piezīmes, ko iesniegušas personas, uz kurām attiecas konkrētā izmeklēšana, un visus lietas materiālus kopā ar saviem konstatējumiem iesniedz Uzraudzības padomei.

3. Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 35.b pantu.

4. Pildot uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzības darbības, ir ievākusi iestāde.

5. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas, bet pirms izmeklēšanas darbinieks lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedz Uzraudzības padomei, viņš tām personām, uz kurām attiecās izmeklēšana, dod iespēju paust viedokli par jautājumiem, par kuriem notika izmeklēšana. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus balsta vienīgi uz tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

6. Izmeklēšanās, ko veic saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro personu, uz kurām attiecas izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību.

7. Iesniedzot lietas materiālus kopā ar konstatējumiem Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to paziņo personām, uz kurām attiecās izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8. Balstoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un, – ja personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, to pieprasa, – pēc to uzklausīšanas saskaņā ar 35.f pantu iestāde lemj, vai personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus 35.d panta 1. punktā minētos pārkāpumus, un tādā gadījumā veic pasākumus saskaņā ar minēto pantu.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās Uzraudzības padomes apspriedēs un nekādā veidā neiejaucas Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

10. Lai konkretizētu procedūras noteikumus par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas pilnvaru īstenošanu, Komisija saskaņā ar 75.a pantu pieņem deleģētos aktus, kuros ir ietvertas šādas normas:

a) noteikumi par tiesībām uz aizstāvību;

b) noteikumi par termiņiem;

c) precizējoši noteikumi par naudas sodu un periodisko soda maksājumu iekasēšanu;

d) precizējoši noteikumi par noilguma termiņiem naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanai un piedziņai.

11. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, iestāde konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, tā lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt iestāde atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

35.d pants

Naudas sodi

1. Iestāde pieņem lēmumu par naudas soda noteikšanu, ja tā konstatē, ka 35.b panta 1. punktā norādīta iestāde vai vienība tīši vai nolaidības dēļ nav sniegusi informāciju, kas prasīta lēmumā saskaņā ar 35.b panta 3. punktu, vai ir sniegusi nepilnīgu, nepatiesu vai maldinošu informāciju, atbildot uz vienkāršu informācijas pieprasījumu vai lēmumu saskaņā ar 35.b panta 2. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētā naudas soda pamatsumma ir vismaz EUR 50 000 un nepārsniedz EUR 200 000.

3. Nosakot 2. punktā minēto naudas soda pamatsummu, iestāde ņem vērā attiecīgās iestādes vai vienības gada apgrozījumu iepriekšējā darījumdarbības gadā, un šī pamatsumma:

a) tām vienībām, kuru gada apgrozījums ir mazāks par EUR 10 miljoniem, ir tuvāk intervāla zemākajai robežai;

b) tām vienībām, kuru gada apgrozījums ir no EUR 10 miljoniem līdz EUR 50 miljoniem, ir intervāla vidusdaļā;

c) tām vienībām, kuru gada apgrozījums pārsniedz EUR 50 miljonus, ir tuvāk intervāla augšējai robežai.

Pamatsummas, kas noteiktas, ņemot vērā 2. punktā noteiktās robežas, vajadzības gadījumā koriģē, ievērojot atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus, saskaņā ar attiecīgajiem 5. punktā noteiktajiem koeficientiem.

Attiecīgos koeficientus, kas saistīti ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem, pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, pamatsummai pieskaita katru starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīto koeficientu.

Attiecīgos koeficientus, kas saistīti ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem, pamatsummai piemēro katru atsevišķi. Ja piemērojami vairāki ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, no pamatsummas atskaita katru starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīto koeficientu.

4. Pamatsummai, kas minēta 2. punktā, turpmāk norādītos korekcijas koeficientus piemēro kumulatīvi, pamatojoties uz turpmāk norādīto:

a) korekcijas koeficienti, kas saistīti ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem, ir šādi:

i) ja pārkāpums ir izdarīts atkārtoti, par katru atkārtotu tā izdarīšanu piemēro papildu koeficientu 1,1;

ii) ja pārkāpums ir ildzis vairāk nekā sešus mēnešus, piemēro koeficientu 1,5;

iii) ja pārkāpums ir izdarīts tīši, piemēro koeficientu 2;

iv) ja kopš pārkāpuma konstatēšanas nav veikti nekādi korektīvi pasākumi, piemēro koeficientu 1,7;

v) ja vienības augstākā vadība nav sadarbojusies ar iestādi, piemēro koeficientu 1,5;

b) korekcijas koeficienti, kas saistīti ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem, ir šādi:

i) ja pārkāpums ir ildzis mazāk nekā 10 darbdienas, piemēro koeficientu 0,9;

ii) ja iestādes vai vienības augstākā vadība var pierādīt, ka tā ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu to, ka netiek izpildīts pieprasījums saskaņā ar 35. panta 6. punkta a) apakšpunktu, piemēro koeficientu 0,7;

iii) ja vienība ir ātri, efektīvi un pilnībā informējusi iestādi par pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,4;

iv) ja vienība ir brīvprātīgi veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk nebūs iespējams izdarīt līdzīgu pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,6.

5. Neatkarīgi no 2. un 3. punkta naudas soda kopsumma nepārsniedz 20 % no attiecīgās vienības gada apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā, izņemot, ja vienība ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no šā pārkāpuma. Tādā gadījumā naudas soda kopsumma ir vismaz vienāda ar attiecīgo finansiālo labumu.

35.e pants

Periodiskie soda maksājumi

1. Iestāde pieņem lēmumus piemērot periodisku soda maksājumu, lai panāktu, ka 35.b panta 1. punktā minētās iestādes vai vienības sniedz informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu saskaņā ar 35.b panta 3. punktu.

2. Periodisks soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisku soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu, līdz attiecīgā iestāde vai vienība persona rīkojas atbilstīgi attiecīgajam 1. punktā minētajam lēmumam.

3. Neatkarīgi no 2. punkta periodiskā soda maksājuma summa ir 3 % no attiecīgās iestādes vai vienības dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.

4. Periodisku soda maksājumu var noteikt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc iestādes lēmuma paziņošanas dienas.

35.f pants

Tiesības tikt uzklausītai

1. Pirms pieņemt lēmumu par naudas soda un periodisku soda maksājumu piemērošanu saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, Eiropas Banku iestāde sniedz iestādei vai vienībai, uz kuru attiecas informācijas pieprasījums, iespēju tikt uzklausītai.

Iestāde savus lēmumus balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem attiecīgajām iestādēm vai vienībām ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

2. Procedūras laikā pilnībā ievēro 1. punktā minētās iestādes vai vienības tiesības uz aizstāvību. Iestādei vai vienībai ir tiesības piekļūt Eiropas Banku iestādes lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai iestādes iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

35.g pants

Informācijas atklāšana par naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, to raksturs, izpilde un ieskaitīšana

1. Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, ir administratīvs raksturs, un tie ir izpildāmi.

2. Naudas sodu un periodisko soda maksājumu izpildi reglamentē tās dalībvalsts procesuālās normas, kuras teritorijā notiek izpilde. Lēmumam par naudas soda vai periodiskā soda maksājuma piemērošanu pievieno izpildes rīkojumu, attiecībā uz kuru vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic iestāde, kuru katra dalībvalsts norīko šim nolūkam un dara zināmu iestādei un Eiropas Savienības Tiesai.

3. Kad pēc attiecīgās puses lūguma ir izpildītas 2. punktā minētās formalitātes, attiecīgā puse var sākt izpildi saskaņā ar konkrētās valsts tiesību aktiem, tiešā veidā vēršoties kompetentajā struktūrā.

4. Naudas soda vai periodiskā soda maksājuma izpildi var apturēt vienīgi ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Savukārt sūdzības par naudas soda vai periodiskā soda maksājuma neatbilstīgu izpildi ir attiecīgās dalībvalsts tiesu jurisdikcijā.

5. Iestāde publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, ja vien šādas informācijas publiskošana būtiski nekaitē finanšu tirgiem vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

6. Naudas sodu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

35.h pants

Pārskatīšana Eiropas Savienības Tiesā

Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus, ar ko iestāde ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt iestādes uzlikto naudas sodu vai periodisku soda maksājumu.";

(21)regulas 36. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Saņemot kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, Eiropas Banku iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.”

(22)regulas 37. pantu groza šādi:

(b) panta 4. punkta pirmās daļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.”;

“Ja Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļi nespēj vienoties par kopēju atzinumu vai konsultāciju, vienas ieinteresēto personu grupas locekļiem ir atļauts izdot atsevišķu atzinumu vai atsevišķu konsultāciju.

Banku nozares ieinteresēto personu grupa, Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar šīs regulas 56. pantu “Kopējas nostājas un kopēji akti” izdot kopīgus atzinumus un konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Uzraudzības iestāžu darbu.”;

(23)regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:

“39. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūras

1. Pieņemot šajā regulā paredzētos lēmumus, iestāde rīkojas saskaņā ar 2. līdz 6. pantu, izņemot attiecībā uz lēmumiem, kurus pieņem saskaņā ar 35.b, 35.d un 35.e pantu.

2. Iestāde informē lēmuma adresātu par nodomu pieņemt lēmumu un norāda termiņu, kurā adresāts var paust viedokli par lēmuma priekšmetu; termiņa noteikšanā pienācīgi ņem vērā jautājuma steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas. Pirmajā teikumā paredzēto noteikumu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ieteikumiem, kas minēti 17. panta 3. punktā.

3. Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

4. Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

5. Ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, tā šo lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

6. Iestādes saskaņā ar 17., 18. vai 19. pantu pieņemtos lēmumus publisko. Publiskojot lēmumus, norāda attiecīgās kompetentās iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, izņemot, ja šāda publiskošana ir pretrunā šo finanšu iestāžu leģitīmajām interesēm vai komercnoslēpumu aizsardzībai vai varētu nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.”;

(24)regulas 40. pantu groza šādi:

(b) panta 1. punktu groza šādi:

i)iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) 45. panta 1. punktā minētās Valdes pilnas darba slodzes locekļi, kam nav balsstiesību;”;

(c)panta 7. punkta otro daļu svītro;

(d)pievieno šādu 8. punktu:

“8. Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā valsts iestāde neatbild par patērētāju tiesību aizsardzības normu izpildes panākšanu, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt pieaicināt dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību. Ja kādā dalībvalstī par patērētāju tiesību aizsardzību atbild vairākas iestādes, tās vienojas par kopēju pārstāvi.”;

(25)regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:

“41. pants

Iekšējās komitejas

Uzraudzības padome var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei. Uzraudzības padome var paredzēt atsevišķu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām, Valdei vai priekšsēdētājam.”;

(26)regulas 42. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pildot tiem šajā regulā noteiktos uzdevumus, Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus.”;

(27)regulas 43. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Uzraudzības padome pieņem iestādes atzinumus, ieteikumus, pamatnostādnes un lēmumus un sniedz II nodaļā minētās konsultācijas, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu.”;

(c)panta 2. un 3. punktu svītro;

(d)panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības padome katru gadu līdz 30. septembrim, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, pieņem iestādes darba programmu nākamajam gadam un informatīvā nolūkā nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”;

(e) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, Uzraudzības padome pieņem iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 53. panta 7. punktā minēto ziņojuma projektu, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.”;

(f)panta 8. punktu svītro;

(28)regulas 44. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz 10. līdz 16. pantā minētajiem tiesību aktiem un pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. panta 5. punkta trešo daļu un VI nodaļu, un, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus, pamatojoties uz tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, kas definēts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā un ietver vismaz to balsojumā klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri pārstāv to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 1. punktā definētās iesaistītās dalībvalstis, (iesaistītās dalībvalstis), un to balsojumā klātesošo locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kuri pārstāv to dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nav Regulas (ES) Nr. 1024/2013 2. panta 1. punktā definētās iesaistītās dalībvalstis (neiesaistītās dalībvalstis).

Valdes pilnas darba slodzes locekļiem un priekšsēdētājam nav tiesību balsot par minētajiem lēmumiem.”;

(c)panta 1. punktā svītro trešo, ceturto, piekto un sesto daļu;

(d) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Locekļi bez balsstiesībām un novērotāji nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 75. panta 3. punktā vai 1. panta 2. punktā minētajos aktos nav paredzēts citādi.

Pirmo daļu nepiemēro priekšsēdētājam, locekļiem, kas ir arī Valdes locekļi, un Eiropas Centrālās bankas pārstāvim, kuru iecēlusi tās Uzraudzības valde.”;

(29)regulas III nodaļas 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“2. iedaļa

Valde”

(30)regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:

“45. pants

Sastāvs

1. Valdi veido priekšsēdētājs un trīs pilnas darba slodzes locekļi. Priekšsēdētājs katram pilnas darba slodzes loceklim uztic skaidri noteiktus politikas un vadības uzdevumus. Vienam pilnas darba slodzes loceklim uztic atbildību par budžeta jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar iestādes darba programmu (turpmāk “atbildīgais loceklis”). Viens pilnas darba slodzes loceklis darbojas kā priekšsēdētāja vietnieks un saskaņā ar šo regulu pilda priekšsēdētāja uzdevumus viņa prombūtnē vai pamatotu šķēršļu gadījumā.

2. Pilnas darba slodzes locekļus atlasa, balstoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu. Pilnas darba slodzes locekļiem ir plaša vadības pieredze. Atlase balstās uz atklātu kandidātu konkursu, kura sludinājums tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un pēc kura Komisija sagatavo kvalificēto kandidātu sarakstu.

Komisija šo sarakstu iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentā. Pēc saraksta apstiprināšanas Padome pieņem lēmumu par Valdes pilnas darba slodzes locekļu, ieskaitot atbildīgo locekli, iecelšanu amatā. Valdes sastāvs ir sabalansēts un samērīgs un atspoguļo visu Savienību kopumā.

3. Ja Valdes pilnas darba slodzes loceklis vairs neatbilst 46. panta nosacījumiem vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata.

4. Pilnas darba slodzes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi. Deviņos pēdējos mēnešos pirms priekšsēdētāja pilnas darba slodzes locekļa piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome novērtē:

a) rezultātus, kas sasniegti pirmajā pilnvaru termiņā, un to, kā tie sasniegti;

b) iestādes paredzamos pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

Komisija, ņemot vērā novērtējumu, Padomei iesniedz sarakstu ar tiem pilnas darba slodzes locekļiem, kuru pilnvaru termiņš būtu pagarināms. Padome, balstoties uz šo sarakstu un ņemot vērā novērtējumu, var pagarināt pilnas darba slodzes locekļu pilnvaru termiņu.”;

(31)iekļauj šādu 45.a pantu:

“45.a pants

Lēmumu pieņemšana

1. Valdes lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Ja “par” un “pret” nodoto balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

2. Komisijas pārstāvis Valdes sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām, izņemot jautājumus, kas minēti 63. pantā.

3. Valde pieņem savu reglamentu un publisko to.

4. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda Valdes locekļa pieprasījuma, un tās vada priekšsēdētājs.

Valde sanāk kopā pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Valde sanāk kopā vismaz piecreiz gadā.

5. Atbilstīgi reglamentam Valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti. Dalībnieki bez balsstiesībām nepiedalās Valdes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm.”;

(32)iekļauj šādu 45.b pantu:

“45.b pants

Iekšējās komitejas

Valde var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei.”;

(33)regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:

“46. pants

Neatkarība

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita publiskā vai privātā struktūra necenšas ietekmēt Valdes locekļus viņu uzdevumu pildīšanā.”;

(34)regulas 47. pantu aizstāj ar šādu:

“47. pants

Uzdevumi

1. Valde nodrošina, ka iestāde īsteno tās misiju un pilda tai saskaņā ar šo regulu uzticētos uzdevumus. Tā veic visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu.

2. Valde ierosina ikgadējo un daudzgadu darba programmu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei.

3. Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 63. un 64. pantu.

Valde ir kompetenta rīkoties un pieņemt lēmumus attiecībā uz 17., 19., 22., 29.a, 30., 31.a, 32. un 35.b līdz 35.h pantu. Valde informē Uzraudzības padomi par lēmumiem, kurus tā pieņem.

3.a Valde izskata visus jautājumus, par kuriem lemj Uzraudzības padome, un par katru no tiem sniedz atzinumu un iesniedz priekšlikumu.

4. Valde pieņem iestādes personāla politikas plānu un saskaņā ar 68. panta 2. punktu nepieciešamos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā — Personāla noteikumi) īstenošanas pasākumus.

5. Valde saskaņā ar 72. pantu pieņem konkrētos noteikumus par tiesībām piekļūt iestādes dokumentiem.

6. Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai priekšlikumu par iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 53. panta 7. punktā minēto gada ziņojuma projektu.

7. Valde saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus.

8. Valdes locekļi publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

9. Atbildīgā locekļa konkrētie uzdevumi ir šādi:

a) īstenot iestādes gada darba programmu atbilstoši Uzraudzības padomes norādījumiem un Valdes kontrolē;

b) veikt visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņemt iekšējās administratīvās instrukcijas un publicēt paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu;

c) sagatavot 47. panta 2. punktā minēto daudzgadu darba programmu;

d) katru gadu līdz 30. jūnijam sagatavot nākamā gada darba programmu, kas minēta 47. panta 2. punktā;

e) sagatavot provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 63. pantu un izpildīt iestādes budžetu saskaņā ar 64. pantu;

f) sagatavot gada ziņojuma projektu, kurā ietverta sadaļa par iestādes regulatīvajām un uzraudzības darbībām un sadaļa par finanšu un administratīvajiem jautājumiem;

g) attiecībā uz iestādes personālu īstenot 68. pantā noteiktās pilnvaras un pārvaldīt personāla jautājumus.”;

(35)regulas 48. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu un vada Uzraudzības padomes un Valdes sanāksmes.”;

(c)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Priekšsēdētāju izraugās saskaņā ar atklātu atlases procedūru, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu, atklātā kandidātu konkursā, par ko tiek publicēts paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisijai iesniedz priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu apstiprināšanai Eiropas Parlamentā. Padome pēc minētā kandidātu saraksta apstiprināšanas pieņem lēmumu par priekšsēdētāja iecelšanu.

Ja priekšsēdētājs vairs neatbilst 49. pantā minētajiem nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu atbrīvot viņu no amata.”;

(d)panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā izvērtējumu, var vienu reizi pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.”;

(e)panta 5. punktu svītro;

(36)regulas 49.a pantu aizstāj ar šādu:

“49.a pants

Izdevumi

Priekšsēdētājs publisko informāciju par visām notikušajām sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus publiski reģistrē saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;

(37)regulas 51., 52., 52.a un 53. pantu svītro;

(38)regulas 54. panta 2. punktam pievieno šādu ievilkumu:

“— noguldītāju, patērētāju un ieguldītāju aizsardzības jautājumiem.”;

(39)regulas 55. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Vienu Valdes locekli, kas ir Komisijas un ESRK pārstāvis, aicina piedalīties Apvienotās komitejas, kā arī jebkuru 57. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.”;

(40)regulas 58. pantu groza šādi:

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes Valde no Komisijas piedāvātā kandidātu saraksta pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.”;

(c)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi iestādes Valde, neatbrīvo no amata pilnvaru termiņa laikā, ja vien nav pierādīta viņa vaina nopietnos pārkāpumos, un Valde pieņem šādu lēmumu pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.”;

(41)regulas 59. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pieņemot lēmumus, Apelācijas padomes locekļi darbojas neatkarīgi. Viņiem nav saistoši nekādi norādījumi. Viņi neveic citus pienākumus iestādē, tās Valdē vai Uzraudzības padomē.

(42)regulas 60. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes, var pārsūdzēt 17., 18., 19. un 35. pantā minēto iestādes lēmumu un jebkuru citu lēmumu, ko iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem Savienības aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu.”;

(43)regulas 62. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestādes ieņēmumus, neskarot citus ieņēmumu veidus, veido jebkāda turpmāk minēto elementu kombinācija:

a) Savienības izlīdzinošā iemaksa, kas iekļauta Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā) un nepārsniedz 40 % no iestādes lēstajiem ieņēmumiem;

b) finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kas balstās uz gada lēstajiem izdevumiem par darbībām, kuras noteiktas šajā regulā un 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos, attiecībā uz katru dalībnieku kategoriju iestādes kompetences jomā;

c) iestādei Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos samaksātās maksas;

d) dalībvalstu vai novērotāju brīvprātīgās iemaksas;

e) maksas par publikācijām, mācībām un jebkādiem citiem pakalpojumiem, kurus pieprasījušas kompetentās iestādes.”;

(c)pievieno šādu 5. un 6. punktu:

“5. Atsevišķo finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kuras minētas 1. punkta b) apakšpunktā, ik gadu iekasē katras dalībvalsts norīkotās iestādes. Katra dalībvalsts līdz katra finanšu gada 31. martam iestādei samaksā summu, kuru tai ir prasīts iekasēt saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti 62.a pantā minētajā deleģētajā aktā.

6. Dalībvalstu un novērotāju brīvprātīgās iemaksas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā, nepieņem gadījumā, ja to pieņemšana viestu šaubas par iestādes neatkarību un objektivitāti.”;

(44)Iekļauj šādu 62.a pantu:

“62.a pants

Deleģētie akti par finanšu iestāžu ikgadējo iemaksu aprēķināšanu

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 75.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka, kā aprēķināmas atsevišķu finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kas minētas 62. panta a) punktā, un nosaka turpmāk minēto:

a) metodiku, atbilstoši kurai lēstos izdevumus sadala pa finanšu iestāžu kategorijām, ko izmanto par bāzi, lai noteiktu katras kategorijas finanšu iestāžu veicamo iemaksu īpatsvaru;

b) piemērotus un objektīvus kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka ikgadējās iemaksas, kas jāveic atsevišķām finanšu iestādēm, kuras ir 1. panta 2. punktā minēto Savienības aktu piemērošanas jomā, balstoties uz to lielumu, lai tādējādi pienācīgi atspoguļotu to nozīmi tirgū.

Ar kritērijiem, kas minēti pirmās daļas b) punktā, var noteikt vai nu de minimis sliekšņus, zem kuriem iemaksas nav jāveic, vai minimumus, par kuriem iemaksas nedrīkst būt zemākas.”

(45)regulas 63. pantu aizstāj ar šādu:

“63. pants

Budžeta izveide

1. Atbildīgais loceklis ik gadu sagatavo iestādes provizorisko vienotā programmdokumenta projektu nākamajiem trim finanšu gadiem, kurā norādīti lēstie ieņēmumi un izdevumi, kā arī informācija par personālu, un kurš balstās uz gada un daudzgadu programmām, un kopā ar štatu sarakstu pārsūta to Valdei un Uzraudzības padomei.

1.a Pamatojoties uz projektu, ko apstiprinājusi Uzraudzības padome, Valde pieņem vienotā programmdokumenta projektu trīs turpmākajiem finanšu gadiem.

1.b Valde vienotā programmdokumenta projektu nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 31. janvārim.

2. Komisija saskaņā ar Līguma 313. un 314. pantu, pamatojoties uz vienotā programmdokumenta projektu, Savienības budžeta projektā iekļauj tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štatu sarakstam, un izlīdzinošās iemaksas summu, kas tiks segta no Savienības vispārējā budžeta.

3. Iestādes štatu sarakstu pieņem budžeta lēmējinstitūcija. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina iestādei paredzētās izlīdzinošās iemaksas apropriācijas.

4. Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

5. Valde nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot projektus, kam var būt ievērojama finansiālā ietekme uz tās budžeta finansējumu, jo īpaši projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi.”;

(46)regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

“64. pants

Budžeta izpilde un kontrole

“1. Atbildīgais loceklis pilda kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes budžetu.

2. Iestādes grāmatvedis provizoriskos pārskatus līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

3. Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz nākamā gada 1. martam nosūta konsolidācijas nolūkā nepieciešamo grāmatvedības informāciju tādā veidā un formātā, kādu noteicis Komisijas grāmatvedis.

4. Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam arī nosūta Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.

5. Iestādes grāmatvedis iestādes galīgos pārskatus sagatavo pēc tam, kad saskaņā ar Finanšu regulas 148. pantu saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par iestādes provizoriskajiem pārskatiem. Atbildīgais loceklis nosūta šos pārskatus Uzraudzības padomei, kas par tiem sniedz atzinumu.

6. Iestādes grāmatvedis galīgos pārskatus kopā ar Uzraudzības padomes atzinumu līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta Komisijas grāmatvedim, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz 1. jūlijam nosūta arī konsolidācijas nolūkā nepieciešamo ziņojumu paketi standartizētā formātā, kuru noteicis Komisijas grāmatvedis.

7. Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. Atbildīgais loceklis līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi attiecībā uz tās apsvērumiem. Šīs atbildes kopiju viņš nosūta arī Valdei un Komisijai.

9. Atbildīgais loceklis Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 165. panta 3. punktu iesniedz visu informāciju, kas nepieciešama attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras pienācīgai piemērošanai.

10. Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz iestādei apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.”;

(47)regulas 65. pantu aizstāj ar šādu:

“65. pants

Finanšu noteikumi

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Minētie noteikumi nedrīkst novirzīties no tiem, kas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1271/2013* noteikti struktūrām, kuras minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā, izņemot, ja to prasa konkrētas operacionālās vajadzības saistībā ar iestādes darbību un Komisija tam ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

* Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).”;

(48)regulas 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības iestādei ir bez ierobežojumiem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013**.

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) , un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).”;

(49)regulas 68. pantu groza šādi:

(b) panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Uz iestādes personālu, ieskaitot Valdes pilnas darba slodzes locekļus un tās priekšsēdētāju, attiecas Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie to piemērošanai paredzētie noteikumi.

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību.”;

(c)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.”;

(50)regulas 70. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Uz Uzraudzības padomes locekļiem un visiem iestādes darbiniekiem, ieskaitot pagaidu kārtā norīkotos dalībvalstu ierēdņus, un visām citām personām, kas iestādes labā pilda uzdevumus uz līguma pamata, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar LESD 339. pantu un attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, arī pēc pienākumu pildīšanas beigām.”;

(c)panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Turklāt 1. punktā un šā punkta pirmajā daļā noteiktie pienākumi neliedz iestādei un kompetentajām iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto aktu izpildes nodrošināšanai un jo īpaši juridiskajām procedūrām attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.”;

(d)iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Valde un Uzraudzības padome nodrošina, ka uz fiziskajām personām, kuras tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz pakalpojumus saistībā ar iestādes uzdevumiem, ieskaitot amatpersonas un citas personas, kuras šajā nolūkā pilnvarojusi Valde un Uzraudzības padome vai iecēlušas kompetentās iestādes, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas līdzvērtīgas iepriekšējos punktos noteiktajām.

Tādas pašas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības attiecas arī uz novērotājiem, kas apmeklē Valdes un Uzraudzības padomes sanāksmes un piedalās iestādes darbībās.”;

(e)panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Panta 1. un 2. punkts neliedz iestādei apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu iestādēm piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.”;

(51)regulas 71. pantu aizstāj ar šādu:

“Šī regula neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un iestādes pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2018/XXX (datu aizsardzības regula, kas attiecas uz ES iestādēm un struktūrām) pienākumu izpildes ietvaros.”;

(52)regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem praktisko kārtību Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.”;

(53)regulas 73. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu iestādē.”;

(54)regulas 74. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Nepieciešamo kārtību attiecībā uz iestādes izvietošanu dalībvalstī, kurā atrodas tās mītne, un aprīkojumu, kas jānodrošina šai dalībvalstij, kā arī konkrētos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes līgumā starp iestādi un dalībvalsti, kuru noslēdz pēc Valdes apstiprinājuma saņemšanas.”;

(55)iekļauj šādu 75.a pantu:

“75.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 35.c un 62.a pantā minētos deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 35.c un 62.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 35.c vai 62.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

(56)regulas 76. pantu aizstāj ar šādu:

“76. pants

Attiecības ar Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju

Iestāde tiek uzskatīta par EBUK tiesību pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienai visi EBUK aktīvi un pasīvi un visas EBUK nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. EBUK sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļota tās aktīvu un pasīvu situācija slēgšanas brīdī minētās nodošanas datumā. EBUK un Komisijas locekļi veic minētā ziņojuma revīziju un to apstiprina.”

(57)iekļauj jaunu 77.a pantu:

“77.a pants

Pārejas noteikumi

Izpilddirektora, kurš iecelts saskaņā ar Regulu Nr. 1093/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2015/2366, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.

Priekšsēdētāja, kurš iecelts saskaņā ar Regulu Nr. 1093/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2015/2366, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats turpina pastāvēt līdz pilnvaru termiņa beigām.

Valdes locekļu, kuri iecelti saskaņā ar Regulu Nr. 1093/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2015/2366, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.”.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1094/2010

Regulu (ES) 1094/2010 groza šādi:

(1)regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula, un atbilstoši Direktīvai 2009/138/EK, izņemot tās IV sadaļu, Direktīvām 2002/92/EK, 2003/41/EK, 2002/87/EK, Direktīvai 2009/103/EK*, un, ciktāl šie akti ir piemērojami apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām un apdrošināšanas starpniekiem, attiecīgās daļas Direktīvā (ES) 2015/849 un Direktīvā 2002/65/EK, ieskaitot visas direktīvas, regulas un lēmumus, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, un visus turpmāk pieņemtos juridiski saistošos Savienības aktus, ar ko nosaka iestādes uzdevumus.

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību (OV L 263, 7.10.2009., 11. lpp.).”;

(2)regulas 2. panta 5. punktā iekļauj šādu daļu:

“Šajā regulā minētā uzraudzība ietver visu kompetento iestāžu darbības, kas veicamas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.”;

(3)regulas 4. panta 2. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii) attiecībā uz Direktīvām 2002/65/EK un (ES) 2015/849 – iestādes, kas ir kompetentas nodrošināt 1. punktā definēto iestāžu atbilstību minēto direktīvu prasībām;”;

(4)regulas 6. pantu groza šādi:

(b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2) Valde, kura veic 47. pantā noteiktos uzdevumus;”;

(5)regulas 8. pantu groza šādi:

(b) panta 1. punktu groza šādi:

i)iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) izstrādāt un atjaunināt Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu par finanšu iestāžu uzraudzību Savienībā;”;

ii)e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

f) pārraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, tostarp attiecīgā gadījumā norises saistībā ar inovatīviem finanšu pakalpojumiem;”;

iii)tā h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h) sekmēt apdrošinājuma ņēmēju, pensiju shēmu dalībnieku un labuma guvēju, patērētāju un ieguldītāju aizsardzību;

iv)tā l) apakšpunktu svītro;

v)pievieno šādu m) apakšpunktu:

“m) sniegt atzinumus attiecībā uz iekšējo modeļu piemērošanu, atvieglināt lēmumu pieņemšanu un sniegt 21.a pantā paredzēto palīdzību;”;

(c)iekļauj jaunu 1.a punktu:

“1.a Pildot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, iestāde ņem vērā tehnoloģisko inovāciju, inovatīvus un ilgtspējīgus darījumdarbības modeļus un mērķi integrēt vides, sociālos un ar pārvaldību saistītus faktorus.”;

(d)panta 2. punktu groza šādi:

i) iekļauj šādu ca) apakšpunktu:

“ca) sniegt ieteikumus, kā noteikts 29.a un 31.a pantā;”;

ii) aizstāj h) apakšpunktu ar šādu:

“h) vākt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm, kā noteikts 35. un 35.b pantā”;

(e) pievieno šādu 3. punktu:

“3. Pildot 1. punktā minētos uzdevumus un īstenojot 2. punktā minētās pilnvaras, iestāde pienācīgi ņem vērā labāka regulējuma principus, tostarp saskaņā ar šo regulu sagatavoto izmaksu un ieguvumu analīžu rezultātus.”;

(6)regulas 9. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktā iekļauj šādu aa) un ab) apakšpunktu:

“aa) veicot padziļinātus tematiskos pārskatus par rīcību tirgū un veidojot kopēju izpratni par tirgus praksi, lai apzinātu potenciālās problēmas un izanalizētu to ietekmi;

ab) izstrādājot riska rādītājus privātpersonu un MVU sektorā, lai laikus apzinātu potenciālos iemeslus, kas izraisa kaitējumu patērētājiem;”:

(c)panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) izstrādājot vienotus informācijas atklāšanas noteikumus.”;

(d)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

(e)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Iestāde kā tās sastāvdaļu izveido finanšu jauninājumu komiteju, kurā darbojas visas attiecīgās kompetentās valsts uzraudzības iestādes un par patērētāju tiesību aizsardzību atbildīgās iestādes, lai panāktu saskaņotu pieeju regulatīvajām un uzraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām un sniegtu konsultācijas, ar kurām iestāde iepazīstina Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Iestāde komitejā var ietvert arī valstu datu aizsardzības iestādes.”;

(7)regulas 16. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

(c)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, veic atklātu sabiedrisko apspriešanu par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā sniedz, un izvērtē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu sniegšanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Šādu apspriešanu un izvērtēšanu veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādņu vai ieteikuma darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, arī pieprasa atzinumu vai konsultāciju Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupai un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupai.”;

(d)panta 4. punkta beigās pievieno šādu teikumu:

(e)pievieno šādu 5. punktu:

“5. Ja divas trešdaļas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas vai Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupas locekļu uzskata, ka iestāde, izdodot konkrētas pamatnostādnes vai ieteikumus, ir pārkāpusi savas kompetences robežas, viņi var nosūtīt argumentētu atzinumu Komisijai.

(8)regulas 17. panta 2. punktā pievieno šādas daļas:

Šāda pieprasījuma adresāts bez liekas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.

Ja informācijas pieprasījums adresēts finanšu iestādei, iestāde informē attiecīgās kompetentās iestādes par šo pieprasījumu. Ja iestāde to pieprasa, kompetentās iestādes palīdz tai iegūt attiecīgo informāciju.”;

(9)regulas 19. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

a) pēc vienas vai vairāku attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma, ja kāda kompetentā iestāde nepiekrīt citas kompetentās iestādes procedūrai, pasākuma vai ierosinātā pasākuma saturam vai tās bezdarbībai;

b) pēc savas iniciatīvas, ja, balstoties uz objektīviem kritērijiem, var konstatēt, ka starp kompetentajām iestādēm pastāv domstarpības.

(c)iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:

a) ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos ir paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i) ir beidzies termiņš;

ii) viena vai vairākas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu faktoru pamata secina, ka pastāv domstarpības;

b) ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos nav paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i) viena vai vairākas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu faktoru pamata secina, ka pastāv domstarpības; vai

ii) ir pagājuši divi mēneši no dienas, kad kompetentā iestāde no citas kompetentās iestādes saņēma pieprasījumu veikt konkrētus pasākumus, lai panāktu atbilstību Savienības tiesību aktiem, un pieprasījumu saņēmusī iestāde vēl nav pieņēmusi lēmumu, kas apmierinātu šo pieprasījumu.”;

(d)panta 1. punkta 2. apakšpunktu svītro;

(e)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja attiecīgās kompetentās iestādes 2. punktā minētajā samierināšanas posmā nepanāk vienošanos, iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru minētajām iestādēm tiek prasīts veikt konkrētus pasākumus vai atturēties no konkrētu pasākumu veikšanas nolūkā atrisināt jautājumu, lai tādējādi panāktu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestādes lēmums attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistošs. Iestādes lēmumā var tikt prasīts, lai kompetentās iestādes atceltu vai grozītu to pieņemto lēmumu vai izmantotu pilnvaras, kuras tām ir atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.”;

(f)iekļauj šādu 3.a punktu:

(g)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

(10)regulas 21. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Iestāde veicina Direktīvā 2009/138/EK minēto uzraudzītāju kolēģiju efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību, pārrauga to un sekmē Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu uzraudzības kolēģijās. Lai apkopotu uzraudzības paraugpraksi, iestādes darbiniekiem ir iespēja piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās un attiecīgos gadījumos vadīt tās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

(c)panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Piemērojot šo punktu un šā panta 1. punktu, iestādi uzskata par “kompetento iestādi” atbilstīgo tiesību aktu nozīmē.”;

(11)Iekļauj šādu 21.a pantu:

“21.a pants

Iekšējie modeļi

1. Pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas vai vairāku uzraudzības iestāžu pieprasījuma, nolūkā veicināt kopīgu kvalitatīvu uzraudzības standartu un prakses izveidi, iestāde:

a) sniedz attiecīgajām uzraudzības iestādēm atzinumus par iekšējā modeļa izmantošanu vai izmaiņām. Šim nolūkam EAAPI var pieprasīt visu nepieciešamo informāciju no attiecīgajām uzraudzības iestādēm; un

b) saistībā ar iekšējiem modeļiem radušos domstarpību gadījumā palīdz attiecīgajām uzraudzības iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 19. pantā izklāstīto procedūru.

2. Direktīvas 2009/138/EK 231. panta 6.a punktā izklāstītajos apstākļos uzņēmumi var lūgt EAAPI palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 19. pantā izklāstīto procedūru.

(12)regulas 22. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. un 35.b pantu.”;

(13)regulas 29. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu groza šādi:

i)iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) izdod stratēģisko uzraudzības plānu saskaņā ar 29.a pantu;”;

ii)tā b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

iii) tā e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(c)panta 2. punktā pievieno šādu otro daļu:

“Lai iedibinātu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un uztur Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par Savienības finanšu iestāžu uzraudzību, ņemot vērā finanšu iestāžu uzņēmējdarbības prakses un uzņēmējdarbības modeļu izmaiņas. Savienības uzraudzības rokasgrāmatā nosaka uzraudzības paraugpraksi un nosaka kvalitatīvu metodiku un procesus”;

(14)iekļauj šādu 29.a pantu:

“29.a pants

Stratēģiskais uzraudzības plāns

Kompetentās iestādes pieņem gada darba programmu līdz katra gada 31. decembrim, ņemot vērā šādus iespējamos ieteikumus.

4. Katra kompetentā iestāde ik gadu līdz 31. martam nosūta iestādei ziņojumu par gada darba programmas īstenošanu.

Ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

b) aprakstu par veiktajām darbībām, kuras nav bijušas paredzētas gada darba programmā;

6. Iestāde publisko paraugpraksi, kas apzināta, izvērtējot gada darba programmas.”;

(15)regulas 30. pantu groza šādi:

(b)panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Kompetento iestāžu izvērtēšana”;

(c)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(d)iekļauj šādu 1.a punktu:

(e)panta 2. punktu groza šādi:

i) ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Veicot izvērtēšanu, cita starpā tiek vērtēti šādi aspekti:”;

ii)tā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(f)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

Saskaņā ar 16. panta 3. punktu kompetentās iestādes dara visu iespējamo, lai izpildītu visas izdotās pamatnostādnes un ieteikumus. Ja kompetentās iestādes nerīkojas, lai īstenotu ziņojumā norādītos pēcpasākumus, iestāde izdod papildu ziņojumu.

Lai panāktu konverģenci pretim kvalitatīvākajām uzraudzības praksēm, iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu, vai pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, ņem vērā izvērtējuma iznākumu, kā arī jebkuru citu savu uzdevumu izpildes gaitā iegūto informāciju.”;

(g)iekļauj šādu 3.a punktu:

(h)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4. Iestāde publicē 3. punktā minēto ziņojumu un minēto iespējamo papildu ziņojumu, izņemot, ja publicēšana būtu saistīta ar finanšu sistēmas stabilitāti apdraudošiem riskiem. Kompetento iestādi, par kuru tiek veikta izvērtēšana, pirms ziņojuma publicēšanas aicina sniegt piezīmes. Minētās piezīmes publisko, izņemot, ja publiskošana būtu saistīta ar finanšu stabilitāti apdraudošiem riskiem.”;

(16)regulas 31. pantā iekļauj jaunu 2. punktu:

“2. Attiecībā uz kompetento iestāžu darbībām nolūkā atvieglot ieiešanu tirgū dalībniekiem, kuri izmanto tehnoloģisko inovāciju, vai produktiem, kuros izmantota tehnoloģiskā inovācija, iestāde sekmē uzraudzības konverģenci, īpaši informācijas apmaiņas un paraugprakses veidā. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.”;

(17)iekļauj jaunu 31.a pantu:

“31.a pants

Koordinācija attiecībā uz darbību deleģēšanu un nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz riska nodošanu

1. Iestāde saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu pastāvīgi koordinē kompetento iestāžu uzraudzības pasākumus ar mērķi sekmēt uzraudzības konverģenci tādās jomās kā finanšu iestāžu darbību deleģēšana un nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī attiecībā uz šo dalībnieku riska nodošanu.

Iestāde, neskarot Savienības tiesību aktos noteiktos termiņus, sniedz atzinumu vēlākais 2 mēnešu laikā no šā punkta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas.

Neskarot 35. pantu, ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentā iestāde sniedz informāciju par finanšu iestāžu izmantotajām ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanām.

(18)regulas 32. pantu groza šādi:

(19)iekļauj jaunu 2.a punktu:

(20)regulas 33. pantu groza šādi:

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

(c)iekļauj šādu 2.a, 2.b un 2.c punktu:

“2.a Iestāde attiecībā uz trešām valstīm, par kurām Komisija saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem ir pieņēmusi lēmumus par līdzvērtību, pārrauga regulatīvās un uzraudzības norises, kā arī izpildes nodrošināšanas praksi un būtiskākās tirgus norises, lai tādējādi pārbaudītu, vai joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tika pieņemti minētie lēmumi, un lēmumos paredzētie nosacījumi. Tā ņem vērā attiecīgo trešo valstu nozīmīgumu no tirgus viedokļa. Iestāde Komisijai ik gadu iesniedz konfidenciālu ziņojumu par konstatējumiem.

Neskarot konkrētas prasības, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos aktos, un ievērojot 1. punkta otrajā teikumā noteiktos nosacījumus, iestāde, ja tas iespējams, sadarbojas ar to trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar noregulējuma iestādēm, kuru tiesiskie un uzraudzības režīmi ir atzīti par līdzvērtīgiem. Sadarbība notiek, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, kas noslēgti ar minēto trešo valstu attiecīgajām iestādēm. Sarunās par šiem administratīvajiem nolīgumiem iestāde iekļauj noteikumus par šādiem jautājumiem:

b) ciktāl tas nepieciešams turpmākām darbībām saistībā ar šiem lēmumiem par līdzvērtību – procedūras, saskaņā ar kurām koordinē uzraudzības darbības, ieskaitot pārbaudes uz vietas.

(21)regulas 34. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu prudenciāliem novērtējumiem, kuri ir Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā un kuriem saskaņā ar minēto direktīvu nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, iestāde, pamatojoties uz vienas no attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieteikumu, var pieņemt un publicēt atzinumu par prudenciālu novērtējumu, izņemot atzinumu saistībā ar Direktīvas 2009/138/EK 59. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto kritēriju. Atzinumu pieņem nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms vērtēšanas perioda beigām saskaņā ar Direktīvu 2009/138/EK. Jomās, par kurām iestāde var sniegt atzinumu, piemēro regulas 35. un 35.b pantu.”;

(22)regulas 35. pantu groza šādi:

(b)panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

Sniegtā informācija ir precīza un pilnīga, un to sniedz iestādes noteiktajā termiņā.

(c)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

a) citām iestādēm, kas pilda uzraudzības funkcijas;

b) ministrijai, kura attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par finansēm, ja tās rīcībā ir prudenciāla informācija;

c) attiecīgās dalībvalsts valsts centrālajai bankai;

d) attiecīgās dalībvalsts valsts statistikas birojam.

Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes palīdz iestādei iegūt informāciju.”;

(d) panta 6. un 7. punktu svītro;

(23)iekļauj šādu 35.a līdz 35.h pantu:

“35.a pants

35.b pantā minēto pilnvaru īstenošana

35.b pants

Informācijas pieprasījums finanšu iestādēm

1. Ja informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 35. panta 1. vai 5. punktu, nav pieejama vai nav darīta pieejama iestādes noteiktajā termiņā, iestāde var ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu pieprasīt attiecīgajām finanšu iestādēm sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai iestāde varētu izpildīt šajā regulā noteiktos uzdevumus.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, kurā jāiesniedz attiecīgā informācija;

f) norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 35.c pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Pieprasot informāciju ar lēmumu, iestāde:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, kurā jāiesniedz attiecīgā informācija;

e) norāda periodiskos soda maksājumus, kas 35.d pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f) norāda naudas sodu, kas 35.c pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas;

g) norāda uz tiesībām lēmumu pārsūdzēt Apelācijas padomē un iespēju lēmumu nodot pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar 60. un 61. pantu.

4. Pieprasīto informāciju sniedz finanšu iestādes vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju bez juridiskas personas statusa gadījumā – personas, kam ar tiesību aktiem vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt. Juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

6. Konfidenciālo informāciju, kuru iestāde ir saņēmusi saskaņā ar šo pantu, tā var izmantot vienīgi tai šajā regulā noteikto uzdevumu izpildei.

35.c pants

Procedūras noteikumi par naudas sodu piemērošanu

1. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, iestāde konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par 35.d panta 1. punktā minēto pārkāpumu, iestāde lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts attiecīgo finanšu iestāžu tiešā vai netiešā uzraudzībā un savas funkcijas pilda neatkarīgi no Uzraudzības padomes.

3. Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 35.b pantu.

4. Pildot uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzības darbības, ir ievākusi iestāde.

6. Izmeklēšanās, ko veic saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro personu, uz kurām attiecas izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās Uzraudzības padomes apspriedēs un nekādā veidā neiejaucas Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

a) noteikumi par tiesībām uz aizstāvību;

b) noteikumi par termiņiem;

c) precizējoši noteikumi par naudas sodu un periodisko soda maksājumu iekasēšanu;

d) precizējoši noteikumi par noilguma termiņiem naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

35.d pants

Naudas sodi

1. Iestāde pieņem lēmumu par naudas soda uzlikšanu, ja tā konstatē, ka 35.b pantā norādīta finanšu iestāde tīši vai nolaidības dēļ nav sniegusi informāciju, kas prasīta lēmumā saskaņā ar 35.b panta 3. punktu, vai ir sniegusi nepilnīgu, nepatiesu vai maldinošu informāciju, atbildot uz vienkāršu informācijas pieprasījumu vai lēmumu saskaņā ar 35.b panta 2. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētā naudas soda pamatsumma ir vismaz EUR 50 000 un nepārsniedz EUR 200 000.

3. Nosakot 2. punktā minēto naudas soda pamatsummu, iestāde ņem vērā attiecīgās finanšu iestādes gada apgrozījumu iepriekšējā darījumdarbības gadā, un šī pamatsumma:

a) tām vienībām, kuru gada apgrozījums ir mazāks par EUR 10 miljoniem, ir tuvāk intervāla zemākajai robežai;

b) tām vienībām, kuru gada apgrozījums ir no EUR 10 miljoniem līdz EUR 50 miljoniem, ir intervāla vidusdaļā;

c) tām vienībām, kuru gada apgrozījums pārsniedz EUR 50 miljonus, ir tuvāk intervāla augšējai robežai.

4. Pamatsummai, kas minēta 2. punktā, turpmāk norādītos korekcijas koeficientus piemēro kumulatīvi, pamatojoties uz turpmāk norādīto:

a) korekcijas koeficienti, kas saistīti ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem, ir šādi:

i) ja pārkāpums ir izdarīts atkārtoti, par katru atkārtotu tā izdarīšanu piemēro papildu koeficientu 1,1;

ii) ja pārkāpums ir ildzis vairāk nekā sešus mēnešus, piemēro koeficientu 1,5;

iii) ja pārkāpums ir izdarīts tīši, piemēro koeficientu 2;

iv) ja kopš pārkāpuma konstatēšanas nav veikti nekādi korektīvi pasākumi, piemēro koeficientu 1,7;

v) ja finanšu iestādes augstākā vadība nav sadarbojusies ar iestādi, piemēro koeficientu 1,5;

b) korekcijas koeficienti, kas saistīti ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem, ir šādi:

i) ja pārkāpums ir ildzis mazāk nekā 10 darbdienas, piemēro koeficientu 0,9;

ii) ja finanšu iestādes augstākā vadība var pierādīt, ka tā ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu to, ka netiek izpildīts pieprasījums saskaņā ar 35. panta 6. punkta a) apakšpunktu, piemēro koeficientu 0,7;

iii) ja finanšu iestāde ir ātri, efektīvi un pilnībā informējusi iestādi par pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,4;

iv) ja finanšu iestāde ir brīvprātīgi veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk nebūs iespējams izdarīt līdzīgu pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,6.

5. Neatkarīgi no 2. un 3. punkta naudas soda kopsumma nepārsniedz 20 % no attiecīgās finanšu iestādes gada apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā, izņemot, ja finanšu iestāde ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no šā pārkāpuma. Tādā gadījumā naudas soda kopsumma ir vismaz vienāda ar attiecīgo finansiālo labumu.

35.e pants

Periodiskie soda maksājumi

2. Periodisks soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu, līdz attiecīgā finanšu iestāde ievēro attiecīgo 1. punktā minēto lēmumu.

3. Neatkarīgi no 2. punkta periodiskā soda maksājuma summa ir 3 % no attiecīgās finanšu iestādes dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.

4. Periodisku soda maksājumu var noteikt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc iestādes lēmuma paziņošanas dienas.

35.f pants

Tiesības tikt uzklausītai

1. Pirms pieņemt lēmumu par naudas soda vai periodiskā soda maksājuma piemērošanu saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, iestāde finanšu iestādei, uz kuru attiecas informācijas pieprasījums, dod iespēju tikt uzklausītai.

Iestāde savos lēmumos balstās vienīgi uz tiem konstatējumiem, par kuriem attiecīgajām finanšu iestādēm ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

2. Procedūras laikā pilnībā ievēro 1. punktā minētās finanšu iestādes tiesības uz aizstāvību. Finanšu iestādei ir tiesības piekļūt Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai iestādes iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

35.g pants

Informācijas atklāšana par naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, to raksturs, izpilde un ieskaitīšana

1. Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, ir administratīvs raksturs, un tie ir izpildāmi.

6. Naudas sodu un periodisko soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

35.h pants

Pārskatīšana Eiropas Savienības Tiesā

Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus, ar ko iestāde ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var atcelt, samazināt vai palielināt iestādes piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.”;

(24)regulas 36. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Saņemot kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.”

(25)regulas 37. pantu groza šādi:

(b)panta 5. punkta pirmās daļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupas un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.”;

(c)panta 6. punktā pievieno šādas daļas:

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa, Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa, Banku nozares ieinteresēto personu grupa un Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar šīs regulas 56. pantu “Kopējas nostājas un kopēji akti” izdot kopīgus atzinumus un konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Uzraudzības iestāžu darbu.”;

(26)regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:

“39. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūras

1. Pieņemot šajā regulā paredzētos lēmumus, iestāde rīkojas saskaņā ar 2. līdz 6. pantu, izņemot attiecībā uz lēmumiem, kurus pieņem saskaņā ar 35.b, 35.d un 35.e pantu.

3. Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

4. Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

5. Ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, tā šo lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

(27)regulas 40. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu groza šādi:

i)iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) 45. panta 1. punktā minētās Valdes pilnas darba slodzes locekļi, kam nav balsstiesību;”;

(d) pievieno šādu 8. punktu:

(28)regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:

“41. pants

Iekšējās komitejas

;

(29)regulas 42. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

(30)regulas 43. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(c)panta 2. un 3. punktu svītro;

(d)panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

(e)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

(f)e) panta 8. punktu svītro;

(31)regulas 44. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punkta otrajā daļā pievieno šādu teikumu:

“Valdes pilnas darba slodzes locekļiem un priekšsēdētājam nav tiesību balsot par minētajiem lēmumiem.”;

(c)panta 1. punkta trešo un ceturto daļu svītro;

(d)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

Pirmo daļu nepiemēro priekšsēdētājam, locekļiem, kas ir arī Valdes locekļi, un Eiropas Centrālās bankas pārstāvim, kuru iecēlusi tās Uzraudzības valde.”;

(32)regulas III sadaļas 2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Valde”;

(33)regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:

“45. pants

Sastāvs

“1. Valdi veido priekšsēdētājs un trīs pilnas darba slodzes locekļi. Priekšsēdētājs katram pilnas darba slodzes loceklim uztic skaidri noteiktus politikas un vadības uzdevumus. Vienam pilnas darba slodzes loceklim uztic atbildību par budžeta jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar iestādes darba programmu (turpmāk “atbildīgais loceklis”). Viens pilnas darba slodzes loceklis darbojas kā priekšsēdētāja vietnieks un saskaņā ar šo regulu pilda priekšsēdētāja uzdevumus viņa prombūtnē vai pamatotu šķēršļu gadījumā. .

a) rezultātus, kas sasniegti pirmajā pilnvaru termiņā, un to, kā tie sasniegti;

b) iestādes paredzamos pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

(34)iekļauj šādu 45.a pantu:

“45.a pants

Lēmumu pieņemšana

2. Komisijas pārstāvis Valdes sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām, izņemot jautājumus, kas minēti 63. pantā.

3. Valde pieņem savu reglamentu un publisko to.

4. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda Valdes locekļa pieprasījuma, un tās vada priekšsēdētājs.

Valde sanāk kopā pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Valde sanāk kopā vismaz piecreiz gadā.

5. Atbilstīgi reglamentam Valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti. Dalībnieki bez balsstiesībām nepiedalās Valdes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm.”;

(35)iekļauj šādu 45.b pantu:

“45.b pants

Iekšējās komitejas

Valde var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei.”;

(36)regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:

“46. pants

Neatkarība

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības interesēs kopumā un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita publiskā vai privātā struktūra necenšas ietekmēt Valdes locekļus viņu uzdevumu pildīšanā.”;

(37)regulas 47. pantu aizstāj ar šādu:

“47. pants

Uzdevumi

2. Valde ierosina ikgadējo un daudzgadu darba programmu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei.

3. Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 63. un 64. pantu.

Valde ir kompetenta rīkoties un pieņemt lēmumus attiecībā uz 17., 19., 22., 29.a, 30., 31.a, 32. un 35.b līdz 35.h pantu. Valde informē Uzraudzības padomi par lēmumiem, kurus tā pieņem.

3.a Valde izskata visus jautājumus, par kuriem lemj Uzraudzības padome, un par katru no tiem sniedz atzinumu un iesniedz priekšlikumu.

4. Valde pieņem iestādes personāla politikas plānu un saskaņā ar 68. panta 2. punktu – nepieciešamos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (“Civildienesta noteikumi”) īstenošanas pasākumus.

5. Valde saskaņā ar 72. pantu pieņem konkrētos noteikumus par tiesībām piekļūt iestādes dokumentiem.

7. Valde saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus.

8. Valdes locekļi publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

9. Atbildīgā locekļa konkrētie uzdevumi ir šādi:

a) īstenot iestādes gada darba programmu atbilstoši Uzraudzības padomes norādījumiem un Valdes kontrolē;

b) veikt visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņemt iekšējās administratīvās instrukcijas un publicēt paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu;

c) sagatavot 47. panta 2. punktā minēto daudzgadu darba programmu;

d) katru gadu līdz 30. jūnijam sagatavot nākamā gada darba programmu, kas minēta 47. panta 2. punktā;

e) sagatavot provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 63. pantu un izpildīt iestādes budžetu saskaņā ar 64. pantu;

f) sagatavot gada ziņojuma projektu, kurā ietverta sadaļa par iestādes regulatīvajām un uzraudzības darbībām un sadaļa par finanšu un administratīvajiem jautājumiem;

g) attiecībā uz iestādes personālu īstenot 68. pantā noteiktās pilnvaras un pārvaldīt personāla jautājumus.”;

(38)regulas 48. pantu groza šādi:

(b) panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu un vada Uzraudzības padomes un Valdes sanāksmes.”;

(d) panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā izvērtējumu, var vienu reizi pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.”;

(e) panta 5. punktu svītro;

(39)iekļauj šādu 49.a pantu:

“49.a pants

Izdevumi

“Priekšsēdētājs publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus publiski reģistrē saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;

(40)regulas 51., 52. un 53. pantu svītro;

(41)regulas 54. panta 2. punktā pievieno šādu ievilkumu:

“— patērētāju un ieguldītāju aizsardzības jautājumiem;”;

(42)regulas 55. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Vienu Valdes locekli, kas ir atbildīgais loceklis saskaņā ar 47. panta 8.a punktu un Komisijas un ESRK pārstāvis, aicina piedalīties Apvienotās komitejas, kā arī jebkuru 57. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.”;

(43)regulas 58. pantu groza šādi:

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

(c)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

(44)regulas 59. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(45)regulas 60. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(46)regulas 62. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestādes ieņēmumus, neskarot citus ieņēmumu veidus, veido jebkāda turpmāk minēto elementu kombinācija:

a) Savienības izlīdzinošā iemaksa, kas iekļauta Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā) un nepārsniedz 40 % no iestādes lēstajiem ieņēmumiem;

c) iestādei Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos samaksātās maksas;

d) dalībvalstu vai novērotāju brīvprātīgās iemaksas;

e) maksas par publikācijām, mācībām un jebkādiem citiem pakalpojumiem, kurus pieprasījušas kompetentās iestādes.”;

(c)pievieno šādu 5. un 6. punktu:

6. Dalībvalstu un novērotāju brīvprātīgās iemaksas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā, nepieņem gadījumā, ja to pieņemšana varētu viest šaubas par iestādes neatkarību un objektivitāti.”;

(47)Iekļauj šādu 62.a pantu:

“62.a pants

Deleģētie akti par finanšu iestāžu ikgadējo iemaksu aprēķināšanu

a) metodiku, atbilstoši kurai lēstos izdevumus sadala pa finanšu iestāžu kategorijām, ko izmanto par bāzi, lai noteiktu katras kategorijas finanšu iestāžu veicamo iemaksu īpatsvaru;

Ar kritērijiem, kas minēti pirmās daļas b) punktā, var noteikt vai nu de minimis sliekšņus, zem kuriem iemaksas nav jāveic, vai minimumus, par kuriem iemaksas nedrīkst būt zemākas.”

(48)regulas 63. pantu aizstāj ar šādu:

“63. pants

Budžeta izveide

1.a Pamatojoties uz projektu, ko apstiprinājusi Uzraudzības padome, Valde pieņem vienotā programmdokumenta projektu trīs turpmākajiem finanšu gadiem.

1.b Valde vienotā programmdokumenta projektu nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 31. janvārim.

3. Iestādes štatu sarakstu pieņem budžeta lēmējinstitūcija. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina iestādei paredzētās izlīdzinošās iemaksas apropriācijas.

4. Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

(49)regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

64. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1. Atbildīgais loceklis pilda kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes budžetu.

2. Iestādes grāmatvedis provizoriskos pārskatus līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

4. Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam nosūta Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.

Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz 1. jūlijam nosūta arī konsolidācijas nolūkā nepieciešamo ziņojumu paketi standartizētā formātā, kuru noteicis Komisijas grāmatvedis.

7. Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. Atbildīgais loceklis līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi attiecībā uz tās apsvērumiem. Šīs atbildes kopiju viņš nosūta arī Valdei un Komisijai.

10. Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz iestādei apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.”;

(50)regulas 65. pantu aizstāj ar šādu:

“65. pants

Finanšu noteikumi

*Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).”;

(51)regulas 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības iestādei ir bez ierobežojumiem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013*.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) , un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).”;

(52)regulas 68. pantu groza šādi:

(b)panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību.”;

(c)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.”;

(53)regulas 70. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

(c)panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

(d)iekļauj šādu 2.a punktu:

Tādas pašas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības attiecas arī uz novērotājiem, kas apmeklē Valdes un Uzraudzības padomes sanāksmes un piedalās iestādes darbībās.”;

(e)panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

(54)regulas 71. pantu aizstāj ar šādu:

(55)regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem praktisko kārtību Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.”;

(56)regulas 73. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu iestādē.”;

(57)regulas 74. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

(58)iekļauj šādu 75.a pantu:

“75.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 35.c un 62.a pantā minētos deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

(59)regulas 76. pantu aizstāj ar šādu:

“76. pants

Attiecības ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju uzraudzītāju komiteju

Iestāde tiek uzskatīta par CEIOPS tiesību pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienai visi CEIOPS aktīvi un saistības un visas CEIOPS nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. CEIOPS sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļota tās aktīvu un pasīvu situācija slēgšanas brīdī minētās nodošanas datumā. CEIOPS un Komisija veic šā paziņojuma revīziju un to apstiprina.”;

(60)iekļauj jaunu 77.a pantu:

“77.a pants

Pārejas noteikumi

Izpilddirektora, kurš iecelts saskaņā ar Regulu Nr. 1094/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.

Priekšsēdētāja, kurš iecelts saskaņā ar Regulu Nr. 1094/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats turpina pastāvēt līdz pilnvaru termiņa beigām.

Valdes locekļu, kuri iecelti saskaņā ar Regulu Nr. 1094/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.”.

3. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1095/2010

Regulu (ES) 1095/2010 groza šādi:

(1)regulas 1. pantu groza šādi:

(b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Iestāde rīkojas saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula, un atbilstoši Direktīvai 97/9/EK, Direktīvai 98/26/EK, Direktīvai 2001/34/EK, Direktīvai 2002/47/EK, Direktīvai 2003/71/EK, Direktīvai 2004/39/EK, Direktīvai 2004/109/EK, Direktīvai 2009/65/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/61/ES*, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai 1606/2002**, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2013/34/ES*** un Regulai (EK) Nr. 1060/2009, un, ciktāl šie akti ir piemērojami ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumiem vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas tirgo savas ieguldījumu apliecības vai daļas, un tos uzraugošajām kompetentajām iestādēm, atbilstoši attiecīgajām daļām Direktīvā 2002/87/EK, Direktīvā (ES) 2015/849, Direktīvā 2002/65/EK, ieskaitot visas direktīvas, regulas un lēmumus, kas pamatojas uz minētajiem aktiem, un visus turpmāk pieņemtos juridiski saistošos Savienības aktus, ar ko nosaka iestādes uzdevumus.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).”;

“3.a Šo regulu piemēro, neskarot citus Savienības aktus, ar kuriem iestādei nosaka atļauju piešķiršanas vai uzraudzības funkcijas un attiecīgās pilnvaras.”;

(2)regulas 2. panta 5. punktā iekļauj šādu daļu:

“Šajā regulā minētā uzraudzība ietver visu kompetento iestāžu darbības, kas veicamas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.”;

(3)regulas 4. panta 3. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ ii) attiecībā uz Direktīvu 2002/65/EK un Direktīvu (ES) 2005/849/EK – iestādes, kas ir kompetentas nodrošināt ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumu un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kas tirgo savas ieguldījumu apliecības vai daļas, atbilstību minēto direktīvu prasībām;”;

(4)regulas 6. pantu groza šādi:

(b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2) Valde, kura veic 47. pantā noteiktos uzdevumus;”;

(5)regulas 8. pantu groza šādi:

(b) panta 1. punktu groza šādi:

i) iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) izstrādāt un atjaunināt Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par Savienības finanšu tirgu dalībnieku uzraudzību;”;

ii)tā e) un f) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“e) organizēt un veikt kompetento iestāžu izvērtēšanu un saistībā ar to izdot pamatnostādnes un ieteikumus un apzināt paraugprakses, lai palielinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;

f) pārraudzīt un izvērtēt tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, tostarp attiecīgā gadījumā norises saistībā ar inovatīviem finanšu pakalpojumiem;”;

iii)tā h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h) sekmēt patērētāju un ieguldītāju aizsardzību;”;

iv)tā l) apakšpunktu svītro;

(c)iekļauj jaunu 1.a punktu:

(d)panta 2. punktu groza šādi:

i) iekļauj šādu ca) apakšpunktu:

“ca) sniegt ieteikumus, kā noteikts 29.a un 31.a pantā;”;

ii) tā h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h) vākt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm, kā noteikts 35. un 35.b pantā;”;

(e)pievieno šādu 3. punktu:

(6)regulas 9. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktā iekļauj šādu aa) un ab) apakšpunktu:

“aa) veicot padziļinātus tematiskos pārskatus par rīcību tirgū un veidojot kopēju izpratni par tirgus praksi, lai apzinātu potenciālās problēmas un izanalizētu to ietekmi;

ab) izstrādājot riska rādītājus privātpersonu un MVU sektorā, lai laikus apzinātu potenciālos iemeslus, kas izraisa kaitējumu patērētājiem un ieguldītājiem;”:

(d) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

(7)regulas 16. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Iestāde var adresēt pamatnostādnes un ieteikumus arī dalībvalstu iestādēm, kuras šajā regulā nav definētas kā kompetentās iestādes, bet ir pilnvarotas nodrošināt 1. panta 2. punktā minēto aktu piemērošanu.”;

“2. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, veic atklātu sabiedrisko apspriešanu par pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko tā izdod, un izvērtē ar šādu pamatnostādņu un ieteikumu izdošanu saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumus. Minēto apspriešanu un izvērtēšanu veic tā, lai tā būtu samērīga ar pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, veidu un ietekmi. Iestāde, izņemot ārkārtas apstākļos, arī pieprasa atzinumu vai konsultāciju 37. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai.”;

(d)panta 4. punktam pievieno šādu teikumu:

“Ziņojumā arī paskaidro, kā iestāde ir pamatojusi savu pamatnostādņu un ieteikumu izdošanu, un apkopo sabiedriskajās apspriešanās saņemtās atsauksmes par attiecīgajām pamatnostādnēm un ieteikumiem.”;

(e)pievieno šādu 5. punktu:

“5. Ja divas trešdaļas Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļu uzskata, ka iestāde, izdodot konkrētas pamatnostādnes vai ieteikumus, ir pārsniegusi kompetences jomu, viņi var nosūtīt argumentētu atzinumu Komisijai.

Komisija iestādei pieprasa paskaidrojumu, kurā pamatota attiecīgo pamatnostādņu vai ieteikumu izdošana. Saņēmusi iestādes paskaidrojumu, Komisija izvērtē pamatnostādņu vai ieteikumu darbības jomu, ņemot vērā iestādes kompetences jomu. Ja Komisija uzskata, ka iestāde ir pārsniegusi kompetences jomu, tā pēc tam, kad ir devusi iestādei iespēju paust viedokli, var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar kuru iestādei tiek prasīts atsaukt attiecīgās pamatnostādnes vai ieteikumus. Komisijas lēmumu publisko.”;

(8)regulas 17. panta 2. punktā pievieno šādas daļas:

“Neskarot 35. pantā noteiktās pilnvaras, iestāde var tiešā veidā adresēt pienācīgi pamatotu un argumentētu informācijas pieprasījumu citām kompetentajām iestādēm vai attiecīgajiem finanšu tirgus dalībniekiem, ja tas ir uzskatāms par nepieciešamu, lai izmeklētu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu. Ja argumentētais pieprasījums tiek adresēts finanšu tirgus dalībniekiem, tajā paskaidro, kāpēc attiecīgā informācija ir nepieciešama, lai izmeklētu iespējamu Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumu.

Šāda pieprasījuma adresāts bez liekas kavēšanās sniedz iestādei skaidru, precīzu un pilnīgu informāciju.

Ja informācijas pieprasījums adresēts finanšu tirgus dalībniekam, iestāde informē attiecīgās kompetentās iestādes par šo pieprasījumu. Ja iestāde to pieprasa, kompetentās iestādes palīdz tai iegūt attiecīgo informāciju.”;

(9)regulas 19. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

b) pēc savas iniciatīvas, ja, balstoties uz objektīviem kritērijiem, var konstatēt, ka starp kompetentajām iestādēm pastāv domstarpības.

(c)iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:

“1.a Attiecīgās kompetentās iestādes šādos gadījumos nekavējoties paziņo iestādei, ka vienošanās nav panākta:

a) ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos ir paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i) ir beidzies termiņš;

ii) viena vai vairākas kompetentās iestādes uz objektīvu faktoru pamata secina, ka pastāv domstarpības;

b) ja 1. panta 2. punktā minētajos Savienības aktos nav paredzēts termiņš, kurā kompetentajām iestādēm jāpanāk vienošanās, un iestājas kāda no šādām situācijām:

i) viena vai vairākas attiecīgās kompetentās iestādes uz objektīvu faktoru pamata secina, ka pastāv domstarpības; vai

(d)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja attiecīgās kompetentās iestādes 2. punktā minētajā samierināšanas posmā nepanāk vienošanos, iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru minētajām iestādēm tiek prasīts veikt konkrētus pasākumus vai atturēties no konkrētu pasākumu veikšanas nolūkā atrisināt jautājumu, lai tādējādi panāktu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Iestādes lēmums attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistošs. Iestādes lēmumā var tikt prasīts, lai kompetentās iestādes atceltu vai grozītu to pieņemto lēmumu vai izmantotu pilnvaras, kuras tām ir atbilstoši attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.”;

(e)iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Iestāde attiecīgajām kompetentajām iestādēm paziņo par 2. un 3. punktā paredzēto procedūru pabeigšanu; attiecīgā gadījumā – ar tās lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 3. punktu.”;

(f)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Neskarot Līguma 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, gadījumā, ja kompetentā iestāde nepilda iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina, ka finanšu tirgus dalībnieks panāk atbilstību prasībām, kas tam ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu tirgus dalībniekam adresētu lēmumu, ar kuru tiek prasīts veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu Savienības tiesību aktos paredzētos pienākumus, tostarp pārtraukt kādu praksi.”;

(10)regulas 22. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minētajos nolūkos iestāde var izmantot pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar šo regulu, tostarp 35. un 35.b pantu.”;

(11)regulas 29. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu groza šādi:

i) iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) izdod stratēģisko uzraudzības plānu saskaņā ar 29.a pantu;”;

ii) tā b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

iii) tā e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e) izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus risinājumus.”;

(c)panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Lai iedibinātu kopēju uzraudzības kultūru, iestāde izstrādā un uztur Savienības uzraudzības rokasgrāmatu par Savienības finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību, cita starpā ņemot vērā finanšu tirgus dalībnieku darījumdarbības prakses un darījumdarbības modeļu izmaiņas, tostarp tās, ko rada tehnoloģiskā inovācija. Savienības uzraudzības rokasgrāmatā nosaka uzraudzības paraugpraksi un kvalitatīvu metodiku un procesus.”;

(12)iekļauj šādu 29.a pantu:

“29.a pants

Stratēģiskais uzraudzības plāns

1. Pēc Regulas [XXX – ievietot atsauci uz grozījumu regulu] piemērošanas sākuma un pēc tam ik trīs gadus iestāde līdz 31. martam izdod kompetentajām iestādēm adresētu ieteikumu, kurā nosaka uzraudzības stratēģiskos mērķus un prioritātes (turpmāk “stratēģiskais uzraudzības plāns”) un ņem vērā kompetento iestāžu devumu. Iestāde stratēģisko uzraudzības plānu informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai un publicē savā tīmekļa vietnē.

2. Katra kompetentā iestāde ik gadu līdz 30. septembrim iesniedz iestādei izskatīšanai gada darba programmas projektu par nākamo gadu un konkrēti norāda, kā minētais programmas projekts ir saskaņots ar stratēģisko uzraudzības plānu.

Gada darba programmas projektā norāda uzraudzības darbību konkrētos mērķus un prioritātes un atlases kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus attiecībā uz finanšu tirgus dalībniekiem, tirgus praksi un rīcību un uz finanšu tirgiem, kurus kompetentā iestāde, kas iesniedz darba programmas projektu, izskatīs gadā, uz kuru attiecas minētā programma.

3. Iestāde izvērtē gada darba programmas projektu un, ja ir būtisks risks neīstenot stratēģiskajā uzraudzības plānā noteiktās prioritātes, tā izdod attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētu ieteikumu ar mērķi panākt, ka šīs kompetentās iestādes gada darba programma tiek saskaņota ar stratēģisko uzraudzības plānu.

Kompetentās iestādes savu gada darba programmu pieņem līdz katra gada 31. decembrim, ņemot vērā šādus iespējamos ieteikumus.

4. Katra kompetentā iestāde ik gadu līdz 31. martam nosūta iestādei ziņojumu par gada darba programmas īstenošanu.

Ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

b) aprakstu par veiktajām darbībām, kuras nav bijušas paredzētas gada darba programmā;

5. Iestāde izvērtē kompetento iestāžu īstenošanas ziņojumus. Ja ir būtisks risks neīstenot stratēģiskajā uzraudzības plānā noteiktās prioritātes, iestāde izdod katrai attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētu ieteikumu par to, kā var novērst attiecīgās nepilnības tās darbībās.

6. Iestāde publisko paraugpraksi, kas apzināta, izvērtējot gada darba programmas.”;

(13)regulas 30. pantu groza šādi:

(b)panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Kompetento iestāžu izvērtēšana”;

(c)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(d)iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Šā panta īstenošanas nolūkā iestāde izveido izvērtēšanas komiteju, kuras sastāvā ir vienīgi iestādes personāls. Iestāde atsevišķus uzdevumus vai lēmumus saistībā ar kompetento iestāžu izvērtēšanu var deleģēt izvērtēšanas komitejai.”;

(e)panta 2. punktu groza šādi:

i) ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Veicot izvērtēšanu, cita starpā tiek vērtēti šādi aspekti:”;

ii) tā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

(f)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Iestāde sagatavo ziņojumu, kurā izklāsta izvērtējuma rezultātus. Ziņojumā norāda un izskaidro pēcpasākumus, kas paredzēti saistībā ar izvērtējuma rezultātiem. Šos pēcpasākumus var pieņemt pamatnostādņu un ieteikumu veidā saskaņā ar 16. pantu un atzinumu veidā saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Lai panāktu konverģenci pretim kvalitatīvākajām uzraudzības praksēm, iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus vai īstenošanas standartu projektus saskaņā ar 10. līdz 15. pantu vai pamatnostādnes vai ieteikumus saskaņā ar 16. pantu, ņem vērā saskaņā ar šo pantu veikto izvērtējumu iznākumu, kā arī jebkuru citu informāciju, ko iestāde ieguvusi savu uzdevumu izpildes gaitā.”;

(g)iekļauj šādu 3.a punktu:

(h)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Iestāde publicē 3. punktā minēto ziņojumu, kā arī iespējamo papildu ziņojumu, izņemot, ja publicēšana apdraudētu finanšu sistēmas stabilitāti. Kompetento iestādi, par kuru tiek veikta izvērtēšana, pirms ziņojuma publicēšanas aicina sniegt piezīmes. Minētās piezīmes publisko, izņemot, ja publiskošana apdraudētu finanšu sistēmas stabilitāti.”;

(14)regulas 31. pantā pievieno jaunu daļu:

“Attiecībā uz kompetento iestāžu darbībām nolūkā atvieglot ieiešanu tirgū dalībniekiem, kuri izmanto tehnoloģisko vai citādu inovāciju, vai produktiem, kuros izmantota tehnoloģiskā vai citāda inovācija, iestāde sekmē uzraudzības konverģenci, īpaši informācijas apmaiņas un paraugprakses veidā. Attiecīgā gadījumā iestāde var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus saskaņā ar 16. pantu.”;

(15)iekļauj jaunu 31.a pantu:

“31.a pants

Koordinācija attiecībā uz darbību deleģēšanu un nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī uz riska nodošanu

“1. Iestāde saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu pastāvīgi koordinē kompetento iestāžu uzraudzības pasākumus ar mērķi sekmēt uzraudzības konverģenci tādās jomās kā finanšu tirgus dalībnieku darbību deleģēšana un nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī attiecībā uz šo dalībnieku riska nodošanu.

2. Kompetentās iestādes paziņo iestādei, ja tās plāno veikt atļaujas piešķiršanu vai reģistrāciju attiecībā uz finanšu tirgus dalībnieku, kuru attiecīgā kompetentā iestāde uzrauga saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem, un šā finanšu tirgus dalībnieka darījumdarbības plāns paredz nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tā darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tā darbību būtiskas daļas riskus trešām valstīm, lai tādējādi izmantotu ES pasi, kaut arī būtībā veic būtisku darbību vai pilda būtiskas funkcijas ārpus Savienības. Paziņojumu iestādei izstrādā pietiekami detalizēti, lai tā to varētu pienācīgi izvērtēt.

Ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentās iestādes 15 darbdienu laikā no tā saņemšanas sniedz informāciju par lēmumiem piešķirt atļauju vai reģistrēt finanšu tirgus dalībnieku, kuru tās uzrauga saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem.

Iestāde, neskarot Savienības tiesību aktos noteiktos termiņus, sniedz atzinumu vēlākais 2 mēnešu laikā no šā punkta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas.

3. Finanšu tirgus dalībnieks paziņo kompetentajai iestādei savu lēmumu nodot ārpakalpojumu sniedzējiem vai deleģēt tā darbību būtisku daļu vai kādu no pamatfunkcijām vai nodot tā darbību būtiskas daļas riskus citai vienībai vai savai filiālei, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. Attiecīgā kompetentā iestāde informē iestādi par šiem paziņojumiem reizi pusgadā.

Neskarot 35. pantu, ja iestāde iesniedz pieprasījumu, kompetentā iestāde sniedz informāciju par finanšu tirgus dalībnieku izmantotajām ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanām.

Iestāde pārrauga, vai attiecīgās kompetentās iestādes pārbauda, vai šā punkta pirmajā daļā minētās ārpakalpojumu, deleģēšanas vai riska nodošanas vienošanās tiek noslēgtas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, atbilst iestādes pamatnostādnēm, ieteikumiem vai atzinumiem un neliedz kompetentajām iestādēm īstenot efektīvu uzraudzību un izpildi trešā valstī.

4. Iestāde var izdot attiecīgajai kompetentajai iestādei adresētus ieteikumus, ieskaitot ieteikumus pārskatīt kādu lēmumu vai atsaukt atļauju. Ja attiecīgā kompetentā iestāde 15 darbdienu laikā nav īstenojusi iestādes ieteikumu, šī kompetentā iestāde norāda attiecīgos iemeslus un iestāde publisko savu ieteikumu un minēto iemeslu izklāstu.”;

(16)iekļauj jaunu 31.b pantu:

“31.b pants

Koordinācija attiecībā uz rīkojumiem, darījumiem un darbībām ar būtisku pārrobežu ietekmi

1. Ja iestādei ir pamatoti iemesli aizdomām, ka rīkojumi, darījumi vai jebkādas citas darbības ar būtisku pārrobežu ietekmi apdraud Savienības finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu stabilitāti, tā attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm iesaka sākt izmeklēšanu un minētajām kompetentajām iestādēm nodrošina attiecīgo informāciju.

2. Ja kompetentajai iestādei ir pamatoti iemesli aizdomām, ka rīkojumi, darījumi vai jebkādas citas darbības ar būtisku pārrobežu ietekmi apdraud Savienības finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu stabilitāti, tā nekavējoties paziņo par to iestādei un nodrošina attiecīgo informāciju. Iestāde to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās notikusi aizdomīgā darbība, var ieteikt veikt pasākumus pēc tam, kad tā minētajām kompetentajām iestādēm ir nosūtījusi attiecīgo informāciju.

3. Lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp iestādi un kompetentajām iestādēm, iestāde izveido un uztur šim mērķim projektētu datu glabātuvi.”;

(17)regulas 32. pantā iekļauj jaunu 2.a punktu:

(18)regulas 33. pantu groza šādi:

(b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

(c)iekļauj šādu 2.a, 2.b un 2.c punktu:

“2.a Iestāde attiecībā uz trešām valstīm, par kurām Komisija saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem ir pieņēmusi lēmumus par līdzvērtību, pārrauga regulatīvās un uzraudzības norises, izpildes nodrošināšanas praksi un būtiskākās tirgus norises, lai tādējādi pārbaudītu, vai joprojām ir izpildīti kritēriji, uz kuru pamata tika pieņemti minētie lēmumi, un lēmumos paredzētie nosacījumi. Tā ņem vērā attiecīgo trešo valstu nozīmīgumu no tirgus viedokļa. Iestāde Komisijai ik gadu iesniedz konfidenciālu ziņojumu par konstatējumiem.

Neskarot konkrētas prasības, kas noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos aktos, un ievērojot 1. punkta otrajā teikumā noteiktos nosacījumus, iestāde, ja tas iespējams, sadarbojas ar to trešo valstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī ar noregulējuma iestādēm, kuru regulatīvie un uzraudzības režīmi ir atzīti par līdzvērtīgiem. Sadarbība notiek, pamatojoties uz administratīviem nolīgumiem, kas noslēgti ar minēto trešo valstu attiecīgajām iestādēm. Sarunās par šiem administratīvajiem nolīgumiem iestāde cenšas iekļaut noteikumus par šādiem jautājumiem:

a) mehānismi, kas iestādei dotu iespēju iegūt būtisko informāciju, ieskaitot informāciju par regulatīvo režīmu, kā arī uzraudzības pieeju, būtiskajām tirgus norisēm un visām izmaiņām, kuras var ietekmēt lēmumu par līdzvērtību;

b) ciktāl tas nepieciešams turpmākām darbībām saistībā ar šiem lēmumiem – procedūras, saskaņā ar kurām koordinē uzraudzības darbības, attiecīgā gadījumā ieskaitot pārbaudes uz vietas.

(19)regulas 34. panta 2. punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Jomās, par kurām iestāde var sniegt atzinumu, piemēro regulas 35. un 35.b pantu.”;

(20)regulas 35. pantu groza šādi:

(b)panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

Tiek nodrošināts, ka sniegtā informācija ir precīza un pilnīga, un to sniedz iestādes noteiktajā termiņā.

2. Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta periodiski un konkrētā formātā vai atbilstoši salīdzināmām veidnēm, ko apstiprinājusi iestāde. Ja iespējams, šādus pieprasījumus izdara, izmantojot kopējus informācijas sniegšanas formātus.

3. Pēc kompetentās iestādes pienācīgi pamatota pieprasījuma iestāde var sniegt informāciju, kas ir nepieciešama, lai kompetentā iestāde varētu izpildīt tās uzdevumus, saskaņā ar dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumu, kurš noteikts nozaru tiesību aktos un šīs regulas 70. pantā.”;

(c)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

a) citām uzraudzības iestādēm, kas pilda uzraudzības funkcijas;

b) ministrijai, kura attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par finansēm, ja tās rīcībā ir prudenciālā informācija;

c) attiecīgās dalībvalsts valsts centrālajai bankai vai statistikas birojam;

d) attiecīgās dalībvalsts statistikas birojam.

Pēc iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes palīdz iestādei iegūt attiecīgo informāciju.”;

(d)panta 6. un 7. punktu svītro;

(21)iekļauj šādu 35.a līdz 35.h pantu:

“35.a pants

35.b pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas iestādei, kādai tās amatpersonai vai citai iestādes pilnvarotai personai piešķirtas saskaņā ar 35.b pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu izpaušanu, uz ko attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.

35.b pants

Informācijas pieprasījums finanšu tirgus dalībniekiem

1. Ja informācija, kas pieprasīta saskaņā ar 35. panta 1. vai 5. punktu, nav pieejama vai nav darīta pieejama iestādes noteiktajā termiņā, iestāde var ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu pieprasīt attiecīgajiem finanšu tirgus dalībniekiem sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai iestāde varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, kurā jāiesniedz attiecīgā informācija;

f) norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 35.c pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Ja informācija tiek pieprasīta ar lēmumu, iestāde:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, kurā jāiesniedz attiecīgā informācija;

e) norāda periodiskos soda maksājumus, kas 35.d pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f) norāda naudas sodu, kas 35.c pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas;

g) norāda uz tiesībām lēmumu pārsūdzēt Apelācijas padomē un prasīt tā pārskatīšanu Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar 60. un 61. pantu.

4. Pieprasīto informāciju sniedz attiecīgie finanšu tirgus dalībnieki vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju bez juridiskas personas statusa gadījumā – personas, kam ar tiesību aktiem vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

5. Iestāde nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā attiecīgajam finanšu tirgus dalībniekam, uz kuru attiecas pieprasījums, ir domicils vai kurā tas veic uzņēmējdarbību.

6. Konfidenciālo informāciju, kuru iestāde ir saņēmusi saskaņā ar šo pantu, tā var izmantot vienīgi tai šajā regulā noteikto uzdevumu izpildei.

35.c pants

Procedūras noteikumi par naudas sodu piemērošanu

1. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, iestāde konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par 35.d panta 1. punktā minēto pārkāpumu, iestāde šīs lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts attiecīgo finanšu tirgus dalībnieku tiešā vai netiešā uzraudzībā un savas funkcijas pilda neatkarīgi no Uzraudzības padomes.

3. Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 35.b pantu.

4. Pildot uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzības darbības, ir ievākusi iestāde.

6. Izmeklēšanās, ko veic saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro personu, uz kurām attiecas izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību.

7. Lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedzot Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to paziņo personām, uz kurām attiecās izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8. Balstoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un, ja personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, to pieprasa, pēc to viedokļa paušanas saskaņā ar 35.f pantu iestāde lemj, vai personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus 35.d panta 1. punktā minētos pārkāpumus, un tādā gadījumā veic pasākumus saskaņā ar minēto pantu.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās Uzraudzības padomes apspriedēs un nekādā veidā neiejaucas Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

a) par tiesībām uz aizstāvību;

b) noteikumi par termiņiem;

c) precizējoši noteikumi par naudas sodu un periodisko soda maksājumu iekasēšanu;

d) precizējoši noteikumi par noilguma termiņiem naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

35.d pants

Naudas sodi

1. Iestāde pieņem lēmumu par naudas soda piemērošanu, ja tā konstatē, ka finanšu tirgus dalībnieks tīši vai nolaidības dēļ nav sniedzis informāciju, kas prasīta lēmumā saskaņā ar 35.b panta 3. punktu, vai ir sniedzis nepilnīgu, nepatiesu vai maldinošu informāciju atbilstoši vienkāršam informācijas pieprasījumam vai lēmumam saskaņā ar 35.b panta 2. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētā naudas soda pamatsumma ir vismaz EUR 50 000 un nepārsniedz EUR 200 000.

3. Nosakot 2. punktā minēto naudas soda pamatsummu, iestāde ņem vērā attiecīgā finanšu tirgus dalībnieka gada apgrozījumu iepriekšējā darījumdarbības gadā, un šī pamatsumma:

a) tām vienībām, kuru gada apgrozījums ir mazāks par EUR 10 miljoniem, ir tuvāk intervāla zemākajai robežai;

b) tām vienībām, kuru gada apgrozījums ir no EUR 10 miljoniem līdz EUR 50 miljoniem, ir intervāla vidusdaļā;

a) tām vienībām, kuru gada apgrozījums pārsniedz EUR 50 miljonus, ir tuvāk intervāla augšējai robežai.

4. Pamatsummai, kas minēta 2. punktā, turpmāk norādītos korekcijas koeficientus piemēro kumulatīvi, pamatojoties uz turpmāk norādīto:

a) korekcijas koeficienti, kas saistīti ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem, ir šādi:

i) ja pārkāpums ir izdarīts atkārtoti, par katru atkārtotu tā izdarīšanu piemēro papildu koeficientu 1,1;

ii) ja pārkāpums ir ildzis vairāk nekā sešus mēnešus, piemēro koeficientu 1,5;

iii) ja pārkāpums ir izdarīts tīši, piemēro koeficientu 2;

iv) ja kopš pārkāpuma konstatēšanas nav veikti nekādi korektīvi pasākumi, piemēro koeficientu 1,7;

v) ja finanšu tirgus dalībnieka augstākā vadība nav sadarbojusies ar iestādi, piemēro koeficientu 1,5;

b) korekcijas koeficienti, kas saistīti ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem, ir šādi:

i) ja pārkāpums ir ildzis mazāk nekā 10 darbdienas, piemēro koeficientu 0,9;

ii) ja finanšu tirgus dalībnieka augstākā vadība var pierādīt, ka tā ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu to, ka netiek izpildīts pieprasījums saskaņā ar 35. panta 6. punkta a) apakšpunktu, piemēro koeficientu 0,7;

iii) ja finanšu tirgus dalībnieks ir ātri, efektīvi un pilnībā informējis iestādi par pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,4;

iv) ja finanšu tirgus dalībnieks ir brīvprātīgi veicis pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk nebūs iespējams izdarīt līdzīgu pārkāpumu, piemēro koeficientu 0,6.

5. Neatkarīgi no 2. un 3. punkta naudas soda kopsumma nepārsniedz 20 % no attiecīgā finanšu tirgus dalībnieka gada apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā, izņemot, ja finanšu tirgus dalībnieks ir tieši vai netieši guvis finansiālu labumu no šā pārkāpuma. Tādā gadījumā naudas soda kopsumma ir vismaz vienāda ar attiecīgo finansiālo labumu.

35.e pants

Periodiskie soda maksājumi

1. Iestāde pieņem lēmumus par periodiskā soda maksājuma piemērošanu, lai panāktu, ka 35.b panta 1. punktā minētie finanšu tirgus dalībnieki sniedz informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar 35.b panta 3. punktu pieņemtajā lēmumā.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu, līdz attiecīgais finanšu tirgus dalībnieks ievēro attiecīgo 1. punktā minēto lēmumu.

3. Neatkarīgi no 2. punkta periodiskā soda maksājuma summa ir 3 % no finanšu tirgus dalībnieka dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisko soda maksājumu.

4. Periodisko soda maksājumu var piemērot ne ilgāk kā sešus mēnešus no iestādes lēmuma paziņošanas dienas.

35.f pants

Tiesības paust viedokli

1. Pirms pieņemt lēmumu par naudas soda vai periodiskā soda maksājuma piemērošanu saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, iestāde finanšu tirgus dalībniekam, uz kuru attiecas informācijas pieprasījums, dod iespēju paust viedokli.

Iestāde savos lēmumos balstās vienīgi uz tiem konstatējumiem, par kuriem attiecīgajiem finanšu tirgus dalībniekiem ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

2. Procedūras laikā pilnībā ievēro 1. punktā minētās finanšu tirgus dalībnieka tiesības uz aizstāvību. Finanšu tirgus dalībnieks ir tiesīgs piekļūt iestādes lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju un iestādes iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

35.g pants

Informācijas izpaušana par naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, to raksturs, izpilde un ieskaitīšana

1. Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, ir administratīvs raksturs, un tie ir izpildāmi.

2. Naudas sodu un periodisko soda maksājumu izpildi reglamentē tās dalībvalsts procesuālās normas, kuras teritorijā notiek izpilde. Lēmumam par naudas soda vai periodiskā soda maksājuma piemērošanu pievieno izpildes rīkojumu, attiecībā uz kuru vienīgā formalitāte ir lēmuma autentiskuma pārbaude, ko veic tā iestāde, kuru katra dalībvalsts norīko šim nolūkam un dara zināmu iestādei (EVTI) un Eiropas Savienības Tiesai.

5. Iestāde publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 35.d un 35.e pantu, izņemot gadījumus, kad šīs informācijas publiskošana nopietni apdraudētu finanšu tirgus vai radītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

6. Naudas sodu un periodisko soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

35.h pants

Pārskatīšana Eiropas Savienības Tiesā

(22)regulas 36. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Saņēmusi kādai kompetentajai iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.”;

(23)regulas 37. pantu groza šādi:

a)panta 4. punkta pirmās daļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.”;

b)panta 5. punktā pievieno šādas daļas:

“Ja Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļi nespēj vienoties par kopēju atzinumu vai konsultāciju, vienas ieinteresēto personu grupas locekļiem ir atļauts izdot atsevišķu atzinumu vai atsevišķu konsultāciju.

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, Banku nozares ieinteresēto personu grupa, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas nozares ieinteresēto personu grupa un Aroda pensiju nozares ieinteresēto personu grupa var saskaņā ar šīs regulas 56. pantu “Kopējas nostājas un kopēji akti” izdot kopīgus atzinumus un konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar Eiropas uzraudzības iestāžu darbu.”;

(24)regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:

“39. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūra

1. Pieņemot šajā regulā paredzētos lēmumus, iestāde rīkojas saskaņā ar 2. līdz 6. pantu, izņemot attiecībā uz lēmumiem, kurus pieņem saskaņā ar 35.b, 35.d un 35.e pantu.

2. Iestāde informē lēmuma adresātu par nodomu pieņemt lēmumu un norāda termiņu, kurā adresāts var paust viedokli par lēmuma priekšmetu; termiņa noteikšanā pienācīgi ņem vērā jautājuma steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas. Pirmajā teikumā noteikto noteikumu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz ieteikumiem, kas minēti 17. panta 3. punktā.

3. Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

4. Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

5. Ja iestāde ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 18. panta 3. vai 4. punktu, tā šo lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

6. Iestādes saskaņā ar 17., 18. vai 19. pantu pieņemtos lēmumus publisko. Publiskojot lēmumus, norāda attiecīgās kompetentās iestādes vai finanšu tirgus dalībnieka identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, izņemot, ja šāda publiskošana ir pretrunā finanšu tirgus dalībnieka leģitīmajām interesēm vai komercnoslēpumu aizsardzībai vai varētu nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.”;

(25)regulas 40. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu groza šādi:

i)iekļauj šādu aa) apakšpunktu:

“aa) 45. panta 1. punktā minētās Valdes pilnas darba slodzes locekļi, kam nav balsstiesību;”;

(d)pievieno šādu 7. punktu:

“7. Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā valsts iestāde neatbild par patērētāju tiesību aizsardzības normu izpildes panākšanu, minētajā apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt pieaicināt dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību. Ja kādā dalībvalstī par patērētāju tiesību aizsardzību atbild vairākas iestādes, tās vienojas par kopēju pārstāvi.”;

(26)regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:

“41. pants

Iekšējās komitejas

(27)Uzraudzības padome var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei. Uzraudzības padome var paredzēt atsevišķu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām, Valdei vai priekšsēdētājam.”;

(28)regulas 42. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pildot tiem šajā regulā noteiktos uzdevumus, Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, kā arī CCP izpildsesijas konkrēto CCP un pastāvīgie locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības kopējās interesēs un nelūdz un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai citas publiskās vai privātās struktūras norādījumus.”;

(29)regulas 43. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības padome sniedz norādījumus par iestādes darbu.

Tā pieņem iestādes atzinumus, ieteikumus, pamatnostādnes un lēmumus un sniedz II nodaļā minētās konsultācijas, izņemot attiecībā uz tiem uzdevumiem un pilnvarām, par kuriem saskaņā ar 44.b pantu ir atbildīga CCP izpildsesija un saskaņā ar 47. pantu – Valde. Tā rīkojas, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu.”;

(c)panta 2. un 3. punktu svītro;

(d)panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Uzraudzības padome katru gadu līdz 30. septembrim, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, pieņem iestādes darba programmu nākamajam gadam un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informatīvā nolūkā.”;

(e)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Uzraudzības padome, balstoties uz 53. panta 7. punktā minēto ziņojuma projektu, uz Valdes priekšlikuma pamata pieņem iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Ziņojumu publisko.”;

(f)panta 8. punktu svītro;

(30)regulas 44. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punkta otrajā daļā pievieno šādu teikumu:

“Valdes pilnas darba slodzes locekļiem un priekšsēdētājam nav tiesību balsot par minētajiem lēmumiem.”;

(c)panta 1. punkta trešo un ceturto daļu svītro;

(d)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

Pirmo daļu nepiemēro priekšsēdētājam, locekļiem, kas ir arī Valdes locekļi, un Eiropas Centrālās bankas pārstāvim, kuru iecēlusi tās Uzraudzības valde.”;

(31)regulas III nodaļas 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Valde”;

(32)regulas 45. pantu aizstāj ar šādu:

“45. pants

Sastāvs

1. Valdi veido priekšsēdētājs un pieci pilnas darba slodzes locekļi. Priekšsēdētājs katram pilnas darba slodzes loceklim uztic skaidri noteiktus politikas un vadības uzdevumus. Vienam pilnas darba slodzes loceklim uztic atbildību par budžeta jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar iestādes darba programmu (turpmāk “atbildīgais loceklis”). Viens pilnas darba slodzes loceklis darbojas kā priekšsēdētāja vietnieks un saskaņā ar šo regulu pilda priekšsēdētāja uzdevumus viņa prombūtnē vai pamatotu šķēršļu gadījumā. CCP izpildsesijas vadītājs piedalās visās Valdes sanāksmēs novērotāja statusā.

2. Pilnas darba slodzes locekļus atlasa, balstoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu tirgus dalībniekiem un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu. Pilnas darba slodzes locekļiem ir plaša vadības pieredze. Atlase balstās uz atklātu kandidātu konkursu, kura sludinājums tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un pēc kura Komisija sagatavo kvalificēto kandidātu sarakstu.

4. Pilnas darba slodzes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi. Deviņos pēdējos mēnešos pirms pilnas darba slodzes locekļa piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome novērtē:

a) rezultātus, kas sasniegti pirmajā pilnvaru termiņā, un to, kā tie sasniegti;

b) iestādes paredzamos pienākumus un vajadzības nākamajos gados.

(33)iekļauj šādu 45.a pantu:

“45.a pants

Lēmumu pieņemšana

2. Komisijas pārstāvis Valdes sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām, izņemot jautājumus, kas minēti 63. pantā.

3. Valde pieņem savu reglamentu un publisko to.

4. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda Valdes locekļa pieprasījuma, un tās vada priekšsēdētājs.

Valde sanāk kopā pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik Valde to uzskata par nepieciešamu. Valde sanāk kopā vismaz piecreiz gadā.

5. Atbilstoši reglamentam Valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti. Dalībnieki bez balsstiesībām nepiedalās Valdes diskusijās par atsevišķiem finanšu tirgus dalībniekiem.”;

(34)iekļauj šādu 45.b pantu:

“45.b pants

Iekšējās komitejas

Valde var izveidot iekšējās komitejas konkrētu tai uzticēto uzdevumu izpildei.”;

(35)regulas 46. pantu aizstāj ar šādu:

“46. pants

Neatkarība

Nedz dalībvalstis, Savienības iestādes vai struktūras, nedz jebkura cita publiskā vai privātā struktūra necenšas ietekmēt Valdes locekļus viņu uzdevumu pildīšanā.”;

(36)regulas 47. pantu aizstāj ar šādu:

“47. pants

Uzdevumi

2. Valde pieņemšanai Uzraudzības padomē iesniedz gada un daudzgadu darba programmu priekšlikumus, kas ietver sadaļu par CCP lietām.

3. Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 63. un 64. pantu.

Valde ir kompetenta rīkoties un pieņemt lēmumus attiecībā uz 17., 19., 22., 29.a, 30., 31.a, 32. un 35.b līdz 35.h pantu, izņemot attiecībā uz CCP lietām, par kurām ir kompetenta CCP izpildsesija. Valde informē Uzraudzības padomi par lēmumiem, kurus tā pieņem.

3.a Valde izskata visus jautājumus, par kuriem lemj Uzraudzības padome, un par katru no tiem sniedz atzinumu un iesniedz priekšlikumu.

4. Valde izskata un sagatavo lēmumus pieņemšanai Uzraudzības padomē visos jautājumos, kuros iestādei ar 1. panta 2. punktā minētajiem aktiem ir noteiktas atļauju piešķiršanas vai uzraudzības funkcijas un attiecīgās pilnvaras. Valde pieņem iestādes personāla politikas plānu un saskaņā ar 68. panta 2. punktu – nepieciešamos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (“Civildienesta noteikumi”) īstenošanas pasākumus.

5. Valde saskaņā ar 72. pantu pieņem konkrētos noteikumus par tiesībām piekļūt iestādes dokumentiem.

6. Valde, balstoties uz 53. panta 7. punktā minēto gada ziņojuma projektu, iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai priekšlikumu par iestādes gada darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi.

7. Valde saskaņā ar 58. panta 3. un 5. punktu ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus.

8. Valdes locekļi publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem. .

9. Atbildīgā locekļa uzdevumi ir šādi:

a) īstenot iestādes gada darba programmu atbilstoši Uzraudzības padomes norādījumiem un CCP izpildsesijas norādījumiem attiecībā uz 44.b panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem un pilnvarām un Valdes kontrolē;

b) veikt visus nepieciešamos pasākumus un jo īpaši pieņemt iekšējās administratīvās instrukcijas un publicēt paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes darbību saskaņā ar šo regulu;

c) sagatavot 2. punktā minēto daudzgadu darba programmu;

d) katru gadu līdz 30. jūnijam sagatavot nākamā gada darba programmu, kas minēta 47. panta 2. punktā;

e) sagatavot provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 63. pantu un izpildīt iestādes budžetu saskaņā ar 64. pantu;

f) sagatavot gada ziņojuma projektu, kurā ietverta sadaļa par iestādes regulatīvajām un uzraudzības darbībām un sadaļa par finanšu un administratīvajiem jautājumiem;

g) attiecībā uz iestādes personālu īstenot 68. pantā noteiktās pilnvaras un pārvaldīt personāla jautājumus.

Tomēr attiecībā uz CCP lietām, kas minētas 2. punktā, uzdevumus, kuri minēti pirmās daļas c) un d) apakšpunktā, pilda CCP izpildsesija.

Attiecībā uz pirmās daļas f) apakšpunktā minēto gada ziņojuma projektu uzdevumus, kas tajā minēti attiecībā uz CCP lietām, pilda CCP izpildsesija.

.”;

(37)regulas III nodaļas III iedaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Priekšsēdētājs, CCP izpildsesijas vadītājs un CCP izpildsesijas direktori”;

(38)regulas 48. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu un vada Uzraudzības padomes un Valdes sanāksmes.”;

“2. Priekšsēdētāju izraugās, balstoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu tirgus dalībniekiem un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu uzraudzību un regulējumu, atklātā kandidātu konkursā, kura sludinājums tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija priekšsēdētāja amata kandidātu sarakstu iesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentā. Pēc saraksta apstiprināšanas Padome pieņem lēmumu par priekšsēdētāja iecelšanu amatā.

Ja priekšsēdētājs vairs neatbilst 49. panta nosacījumiem vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt lēmumu par viņa atbrīvošanu no amata.”;

(d)panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā izvērtējumu, var vienu reizi pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.”;

(e)panta 5. punktu svītro;

(39)iekļauj šādu 49.a pantu:

“49.a pants

Izdevumi

Priekšsēdētājs publisko informāciju par visām notikušajam sanāksmēm un baudīto viesmīlību. Izdevumus reģistrē publiski saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.”;

(40)regulas 51., 52. un 53. pantu svītro;

(41)regulas 54. panta 2. punktā pievieno šādu ievilkumu:

“— patērētāju un ieguldītāju aizsardzības jautājumiem.”;

(42)regulas 55. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Apvienotās komitejas, kā arī 57. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus aicina piedalīties vienu Valdes locekli, Komisijas pārstāvi un ESRK pārstāvi.”;

(43)regulas 58. pantu groza šādi:

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes Valde no Komisijas piedāvātā saraksta pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt ieinteresētību, un pēc apspriešanās ar Uzraudzības padomi.”;

(c)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi iestādes Valde, neatbrīvo no amata pilnvaru termiņa laikā, izņemot, ja ir pierādīta viņa vaina smagā pārkāpumā un Valde pieņem šādu lēmumu pēc apspriešanās ar Uzraudzības padomi.”;

(44)regulas 59. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Apelācijas padomes locekļi lēmumus pieņem neatkarīgi. Viņi neseko nekādiem norādījumiem. Viņi neveic nekādus citus pienākumus attiecībā uz iestādi, tās Valdi vai Uzraudzības padomi.”;

(45)regulas 60. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(46)regulas 62. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iestādes ieņēmumus, neskarot citus ieņēmumu veidus, veido jebkāda turpmāk minēto elementu kombinācija:

a) Savienības izlīdzinošā iemaksa, kas iekļauta Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā) un nepārsniedz 40 % no iestādes lēstajiem ieņēmumiem;

c) maksas, kas iestādei samaksātas Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos;

d) dalībvalstu vai novērotāju brīvprātīgās iemaksas;

e) maksas par publikācijām, mācībām un jebkādiem citiem pakalpojumiem, kurus pieprasījušas kompetentās iestādes.”;

(c)pievieno šādu 5. un 6. punktu:

(47)iekļauj šādu 62.a pantu:

“62.a pants

Deleģētie akti par finanšu iestāžu ikgadējo iemaksu aprēķināšanu

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 75.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka, kā aprēķināmas atsevišķu finanšu iestāžu ikgadējās iemaksas, kas minētas 62. panta e) punktā, un nosaka turpmāk minēto:

a) metodiku, atbilstoši kurai lēstos izdevumus sadala pa finanšu iestāžu kategorijām, ko izmanto par bāzi, lai noteiktu katras kategorijas finanšu iestāžu veicamo iemaksu īpatsvaru;

Ar kritērijiem, kas minēti pirmās daļas b) punktā, var noteikt vai nu de minimis sliekšņus, zem kuriem iemaksas nav jāveic, vai minimumus, par kuriem iemaksas nedrīkst būt zemākas.”;

(48)regulas 63. pantu aizstāj ar šādu:

“63. pants

Budžeta izveide

Nodrošina, ka pirmajā daļā minētajā tāmē var atsevišķi identificēt EVTI izdevumus un maksas saistībā ar 44.b panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem un pilnvarām. Pirms minētās tāmes pieņemšanas CCP izpildsesija apstiprina atbildīgā locekļa sagatavoto projektu attiecībā uz attiecīgajiem izdevumiem un maksām.

EVTI gada pārskatos, kas sagatavoti un publicēti saskaņā ar 64. panta 6. punktu, ietver ieņēmumus un izdevumus saistībā ar 44.b panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem.

1.a Valde, balstoties uz projektu, ko apstiprinājusi Uzraudzības padome un – attiecībā uz izdevumiem un maksām saistībā ar 44.b panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem – CCP izpildsesija, pieņem vienotā programmdokumenta projektu nākamajiem trim finanšu gadiem.

1.b Valde vienotā programmdokumenta projektu nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 31. janvārim.

3. Iestādes štatu sarakstu pieņem budžeta lēmējinstitūcija. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina iestādei paredzētās izlīdzinošās iemaksas apropriācijas.

4. Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

(49)regulas 64. pantu aizstāj ar šādu:

“64. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1. Atbildīgais loceklis pilda kredītrīkotāja funkcijas un izpilda iestādes budžetu.

2. Iestādes grāmatvedis provizoriskos pārskatus līdz nākamā gada 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

4. Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam nosūta Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldi.

Iestādes grāmatvedis Komisijas grāmatvedim līdz 1. jūlijam nosūta arī konsolidācijas nolūkā nepieciešamo ziņojumu paketi standartizētā formātā, kuru noteicis Komisijas grāmatvedis.

7. Galīgos pārskatus līdz nākamā gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. Atbildīgais loceklis līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi attiecībā uz tās apsvērumiem. Šīs atbildes kopiju viņš nosūta arī Valdei un Komisijai.

10. Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz iestādei apstiprinājumu par N finanšu gada budžeta izpildi.”;

(50)regulas 65. pantu aizstāj ar šādu:

“65. pants

Finanšu noteikumi

(51)regulas 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības iestādei ir bez ierobežojumiem piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013*.

(52)regulas 68. pantu groza šādi:

(b)panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Uz iestādes personālu, ieskaitot Valdes pilnas darba slodzes locekļus, priekšsēdētāju, CCP izpildsesijas vadītāju un 44.a panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētos direktorus, attiecas Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie to piemērošanai paredzētie noteikumi.

2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto kārtību.”;

(c)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.”;

(53)regulas 70. pantu groza šādi:

(b) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(c)panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

(d)iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Valde, CCP izpildsesija un Uzraudzības padome nodrošina, ka uz fiziskajām personām, kuras tieši vai netieši, pastāvīgi vai sporādiski sniedz pakalpojumus saistībā ar iestādes uzdevumiem, ieskaitot amatpersonas un citas personas, kuras šajā nolūkā pilnvarojusi Valde un Uzraudzības padome vai iecēlušas kompetentās iestādes, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības, kas līdzvērtīgas iepriekšējos punktos noteiktajām.

Tādas pašas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības attiecas arī uz novērotājiem, kas apmeklē Valdes, CCP izpildsesijas un Uzraudzības padomes sanāksmes un piedalās iestādes darbībās.”;

(e)panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

(54)regulas 71. pantu aizstāj ar šādu:

(55)regulas 72. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem praktisko kārtību Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.”;

(56)regulas 73. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Valde pieņem lēmumu par valodu iekšējo lietojumu iestādē.”;

(57)regulas 74. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

(58)iekļauj šādu 75.a pantu:

“75.a pants

Deleģēto pilnvaru īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā noteiktos nosacījumus.

2. Šīs regulas 35.c un 62.a pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 35.c un 62.a pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 35.c pantu vai 62. panta 2.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

(59)regulas 76. pantu aizstāj ar šādu:

“76. pants

Attiecības ar CESR

Iestāde ir uzskatāma par CESR tiesību un pienākumu pārņēmēju. Līdz iestādes izveidošanas dienai visi CESR aktīvi un pasīvi un visas CESR nepabeigtās darbības tiek automātiski nodotas iestādei. CESR sagatavo ziņojumu, kurā atspoguļots tās aktīvu un pasīvu beigu saldo minētās nodošanas datumā. CESR un Komisija veic minētā paziņojuma revīziju un to apstiprina.”;

(60)iekļauj jaunu 77.a pantu:

“77.a pants

Pārejas noteikumi

Izpilddirektora, kurš iecelts saskaņā ar Regulu Nr. 1095/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.

Priekšsēdētāja, kurš iecelts saskaņā ar Regulu Nr. 1095/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats turpina pastāvēt līdz pilnvaru termiņa beigām.

Valdes locekļu, kuri iecelti saskaņā ar Regulu Nr. 1095/2010, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2014/51/ES, un ir amatā [PB ieraksta datumu, kas ir 3 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], uzdevumi un amats beidz pastāvēt minētajā datumā.”;

4. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem

Regulu (ES) Nr. 345/2013 groza šādi:

(1)regulas 2. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punkta c) apakšpunktu svītro;

(c)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu, pārvalda kvalificētu riska kapitāla fondu portfeļus un plāno izmantot apzīmējumu “EuVECA” minēto fondu tirgošanai Savienībā, piemēro šīs regulas 3. līdz 6. pantu, 12. pantu, 13. panta 1. punkta c) un i) apakšpunktu, 14.a līdz 19., 19.a līdz 19.c, 20., 20.a līdz 20.c, 21., 21.a līdz 21.d un 25. pantu.”;

(2)regulas 3. panta pirmo daļu groza šādi:

(b)daļas m) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“m) “kompetentā iestāde” ir jebkura kompetentā iestāde, kas definēta Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā;”;

(c)daļas n) apakšpunktu svītro;

(3)regulas 7. pantā pievieno šādas daļas:

“EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu, vai kvalificēto riska kapitāla fondu pārvaldnieki pilda 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā noteiktos pienākumus, nodrošinot saskaņotību ar Direktīvas 2011/61/ES 12. panta 1. punktu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [[PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā]].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(4)regulas 8. pantā pievieno šādu 3. punktu:

“3. Komisija saskaņā ar 25. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka prasības attiecībā uz 2. punktā minēto funkciju deleģēšanu, nodrošinot saskaņotību ar Direktīvas 2011/61/ES 20. pantā noteiktajām prasībām, kas piemērojamas funkciju deleģēšanai.”;

(5)regulas 10. pantu groza šādi:

(b)panta 3. punkta otrajā un pēdējā teikumā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde” aizstāj ar “EVTI”;

(c)panta 5. punktā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde” aizstāj ar “EVTI”;

(d)pievieno šādu 7. punktu:

“7. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka attiecīgos cilvēkresursus un tehniskos resursus, kas vajadzīgi 1. punktā minēto kvalificēto riska kapitāla fondu pienācīgai pārvaldībai.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(6)regulas 11. pantā pievieno šādu 3. un 4. punktu:

“3. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka noteikumus un procedūras attiecībā uz 1. punktā minēto aktīvu novērtēšanu, nodrošinot saskaņotību ar Direktīvas 2011/61/ES 19. pantā noteiktajām prasībām, kas piemērojamas aktīvu novērtēšanai.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(7)regulas 12. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei” aizstāj ar “EVTI”;

(c)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. EVTI pēc attiecīga pieprasījuma kompetentajām iestādēm laikus dara pieejamu informāciju, kas ievākta saskaņā ar šo pantu.”;

(8)regulas 14. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu groza šādi:

i)ievaddaļā vārdus “savas izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi” aizstāj ar “EVTI”;

ii)iekļauj šādu -a) apakšpunktu:

“-a) dalībvalsts, kurā ir kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieka juridiskā adrese;”;

iii) tā b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) to kvalificēto riska kapitāla fondu identitāte un domicils, kuru daļas vai akcijas tiks tirgotas, un to ieguldījumu stratēģijas;”;

(c)panta 2. punkta ievaddaļā vārdus “Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde” aizstāj ar “EVTI”;

(d)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Vēlākais divu mēnešu laikā no dienas, kad 1. punktā minētais pārvaldnieks ir sniedzis visu minētajā punktā minēto informāciju, EVTI visus turpmāk minētos subjektus informē par to, vai tas ir reģistrēts kā kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks:

a) pārvaldnieks, kas minēts 1. punktā;

b) kompetentās iestādes tajā dalībvalstī, kas minēta 1. punkta -a) apakšpunktā;

c) kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā.”;

(e) panta 6. punktu groza šādi:

i)pirmajā daļā vārdus “piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei” aizstāj ar “EVTI”;

ii)otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja EVTI iebilst pret pirmajā daļā minētajām izmaiņām, tā informē kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieku divu mēnešu laikā no minēto izmaiņu paziņošanas un norāda iebildumu iemeslus. Pirmajā daļā minētās izmaiņas var īstenot vienīgi tad, ja EVTI minētajā periodā neiebilst pret šīm izmaiņām.”;

(f) panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem:

“7. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka kritērijus, pēc kuriem izvērtē 2. punkta a) apakšpunktā minētās pietiekami labas reputācijas un pietiekamas pieredzes esību.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

8. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka veidlapas, veidnes un procedūras 1. pantā minētās informācijas sniegšanai, ieskaitot informāciju, kuru sniedz 2. punkta a) apakšpunkta mērķiem.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”;

(9)regulas 14.a pantu groza šādi:

(b)panta 2. punkta ievaddaļā vārdus “kvalificēta riska kapitāla fonda kompetentajai iestādei” aizstāj ar “EVTI”;

(c)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Lai izvērtētu atbilstoši 1. punktam iesniegtu reģistrācijas pieteikumu, EVTI lūdz pieteikumu iesniegušā pārvaldnieka kompetento iestādi informēt, vai pārvaldnieka atļaujā pārvaldīt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ietilpst kvalificēta riska kapitāla fonds un vai ir izpildīti 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktie nosacījumi.

EVTI var pieprasīt skaidrojumu un informāciju par dokumentiem un informāciju, kas sniegti saskaņā ar pirmo daļu.

Pārvaldnieka kompetentā iestāde sniedz atbildi viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts EVTI pieprasījums saskaņā ar pirmo vai otro daļu.”;

(d)panta 5. punktā vārdus “kvalificēta riska kapitāla fonda kompetentā iestāde” aizstāj ar “EVTI”;

(e)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Vēlākais divu mēnešu laikā no dienas, kad fonda pārvaldnieks ir iesniedzis visus 2. punktā minētos dokumentus, EVTI visus turpmāk minētos subjektus informē par to, vai fonds ir reģistrēts kā kvalificēts riska kapitāla fonds:

a) pārvaldnieks, kas minēts 1. punktā;

b) kompetentās iestādes tajā dalībvalstī, kas minēta 14. panta 1. punkta -a) apakšpunktā;

c) kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kas minētas 14. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

d) kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kas minētas 14.a panta 2. punkta d) apakšpunktā.”;

(f)panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 2. punktā minētās informācijas sniegšanai.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”;

(g)panta 9. un 10. punktu svītro;

(10)regulas 14.b pantu aizstāj ar šādu:

“14.b pants

Par ikvienu lēmumu, ar ko tiek atteikts reģistrēt 14. pantā minēto pārvaldnieku vai 14.a pantā minēto fondu, EVTI paziņo minētajos pantos minētajiem pārvaldniekiem.”;

(11)iekļauj šādu 14.c pantu:

“14.c pants

1. Neskarot 20. pantu, EVTI atsauc EuVECA reģistrāciju, ja EuVECA pārvaldnieks atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

a) pārvaldnieks ir skaidri atteicies no atļaujas vai sešu mēnešu laikā no atļaujas piešķiršanas nav to izmantojis;

b) pārvaldnieks ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c) EuVECA vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tas saņēma atļauju.

2. Atļaujas atsaukšanai ir tūlītējs spēks visā Savienībā.”;

(12)regulas 15. pantā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi” aizstāj ar “EVTI”;

(13)regulas 16. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Tūlīt pēc kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka reģistrācijas vai izslēgšanas no reģistra, kvalificēta riska kapitāla fonda iekļaušanas reģistrā vai izslēgšanas no tā un dalībvalsts, kurā kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks plāno tirgot minētos fondus, iekļaušanas sarakstā vai izslēgšanas no tā EVTI par to paziņo kompetentajām iestādēm, kas minētas 14. panta 4. punktā un 14.a panta 6. punktā.”;

(c)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Lai nodrošinātu vienveidīgu šā panta piemērošanu, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka šajā pantā paredzētā paziņojuma formātu.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā panta 3. punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”;

(d)panta 4. un 5. punktu svītro;

(14)regulas 16.a pantu svītro;

(15)regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:

“18. pants

1. EVTI nodrošina šīs regulas pastāvīgu piemērošanu.

2. Attiecībā uz 2. panta 1. punktā minētajiem pārvaldniekiem EVTI uzrauga atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

3. Attiecībā uz 2. panta 2. punktā minētajiem pārvaldniekiem EVTI attiecībā uz kvalificēto riska kapitāla fondu uzrauga atbilstību normām, kas noteiktas 2. panta 2. punktā minētajos noteikumos, un attiecīgajām Direktīvas 2011/61/ES prasībām.

EVTI atbild par uzraudzību attiecībā uz kvalificētā riska kapitāla fonda atbilstību pienākumiem, kas noteikti fonda darbības noteikumos un dibināšanas dokumentos.

4. Lai veiktu ar šo regulu uzticētos uzdevumus un ar mērķi nodrošināt augstus uzraudzības standartus, EVTI piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un gadījumos, kad Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, kas transponē šīs direktīvas.

5. Kompetentās iestādes pārrauga, lai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību vai kas tiek tirgoti to teritorijās, neizmantotu apzīmējumu “EuVECA” vai neuzdotos par EuVECA, ja tie nav reģistrēti saskaņā ar šo regulu.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka kolektīvo ieguldījumu uzņēmums izmanto apzīmējumu “EuVECA” vai uzdodas par EuVECA, nebūdams reģistrējies saskaņā ar šo regulu, tā nekavējoties par to informē EVTI.”;

(16)regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:

“19. pants

Pilnvaras, kas EVTI, kādai tās amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai piešķirtas ar 19.a līdz 19.c pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu izpaušanu, uz ko attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.”;

(17)iekļauj šādu 19.a, 19.b un 19.c pantu:

“19.a pants

1. EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu turpmāk minētajām personām pieprasīt sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai EVTI varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus:

a) kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieki;

b) personas, kas ir iesaistītas kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldībā;

c) trešās personas, kurām kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieks ir deleģējis funkcijas;

d) personas, kuras ir citādi cieši un būtiski saistītas ar kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldību.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, kurā jāiesniedz attiecīgā informācija;

e) norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 20.a pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu ir lēmuma veidā, EVTI:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, kurā jāiesniedz attiecīgā informācija;

e) norāda periodiskos soda maksājumus, kas 20.b pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f) norāda naudas sodu, kas 20.a pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas;

g) norāda uz tiesībām lēmumu pārsūdzēt EVTI Apelācijas padomē un prasīt tā pārskatīšanu Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.

4. Pieprasīto informāciju sniedz 1. punktā minētās personas vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju bez juridiskas personas statusa gadījumā – personas, kam ar tiesību aktiem vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

5. EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā 1. punktā minētajām personām, uz kurām attiecas pieprasījums, ir domicils vai kurā tās veic uzņēmējdarbību.

19.b pants

1. Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz 19.a panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotās personas ir pilnvarotas:

a) pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un jebkādus citus materiālus, kas attiecas uz tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no nesēja, kurā šī informācija tiek glabāta;

b) izgatavot vai iegūt šādu reģistru, datu, procedūru un citu materiālu apstiprinātas kopijas vai izrakstus;

c) uzaicināt jebkuru personu, kas minēta 19.a panta 1. punktā, vai tās pārstāvjus vai darbiniekus un prasīt tai/tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz inspekcijas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kura attiecas uz izmeklēšanas priekšmetu;

e) pieprasīt telefonsakaru un datplūsmu reģistrus.

2. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā pilnvarā norāda arī periodiskos soda maksājumus, kas 20.b pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli vai atbildes uz 19.a panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegti vai ir nepilnīgi, un norāda naudas sodus, kas 20. pantā paredzēti gadījumā, ja atbildes uz 19.a panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas.

3. Personām, kas minētas 19.a panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Lēmumā norāda izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, 20.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus un tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

4. Pirms 1. punktā minētās izmeklēšanas EVTI laikus informē izmeklēšanas norises dalībvalsts kompetento iestādi par šo izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību minētajām pilnvarotajām personām to pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma turklāt var būt klāt izmeklēšanā.

5. Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punkta e) apakšpunktā minētajam pieprasījumam saņemt telefonsakaru vai datplūsmu reģistrus ir nepieciešama valsts tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī piesardzības nolūkā.

6. Valsts tiesu iestāde, saņēmusi atļaujas pieteikumu par 1. punkta e) apakšpunktā minēto pieprasījumu saņemt telefonsakaru vai datplūsmu reģistrus, pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 3. punktā, ir autentisks;

b) visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

7. Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, par iespējamā pārkāpuma smagumu un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārbauda izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārbaudīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā paredzēto procedūru.

19.c pants

1. Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var jebkurās 19.a panta 1. punktā minēto personu darījumdarbības telpās veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.

2. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt to personu darījumdarbības telpās, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 19.b panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Tās ir pilnvarotas arī aizzīmogot jebkuras darījumdarbības telpas un uzskaites dokumentus vai reģistrus uz laiku, kas nepieciešams pārbaudes veikšanai, un pārbaudes veikšanai nepieciešamajā apmērā.

3. Pirms pārbaudes veikšanas EVTI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā paredzēts veikt attiecīgo pārbaudi. Ja tas vajadzīgs pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI, informējusi attiecīgo kompetento iestādi, pārbaudi uz vietas var veikt, par to iepriekš nepaziņojot. Pārbaudes saskaņā ar šo pantu veic, ja attiecīgā iestāde ir apstiprinājusi, ka tā neiebilst pret šīm pārbaudēm.

4. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un periodiskie soda maksājumi, kas 20.b pantā paredzēti gadījumā, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.

5. Personām, kas minētas 19.a panta 1. punktā, ir pienākums sadarboties pārbaudēs uz vietas, kuras noteiktas ar EVTI lēmumu. Lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu, mērķi, dienu, kurā tā sāksies, 20.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus, kā arī tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

6. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā paredzēts veikt pārbaudi, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotās vai ieceltās personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotajām personām. Minētās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma turklāt var būt klāt attiecīgajās pārbaudēs uz vietas.

7. EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus šajā pantā un 19.b panta 1. punktā paredzētos izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm ir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 19.b panta 1. punktā.

8. Ja EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai šīs personas varētu veikt paredzēto pārbaudi uz vietas.

9. Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajai pārbaudei uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir nepieciešama valsts tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī piesardzības nolūkā.

10. Valsts tiesu iestāde, saņēmusi atļaujas pieteikumu par 1. punktā minēto pārbaudi uz vietas vai 7. punktā minēto palīdzību, pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 4. punktā, ir autentisks;

b) visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

11. Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, par iespējamā pārkāpuma smagumu un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārbauda izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārbaudīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā paredzēto procedūru.”;

(18)regulas 20. pantu aizstāj ar šādu:

“20. pants

1. Ja EVTI saskaņā ar 21. panta 5. punktu konstatē, ka persona ir izdarījusi kādu no 20.a panta 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a) atsauc kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieka vai kvalificētā riska kapitāla fonda reģistrāciju;

b) pieņem lēmumu, ar kuru attiecīgajai personai prasa izbeigt pārkāpumu;

c) pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodus;

d) izdod publiskus paziņojumus.

2. Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

a) pārkāpuma ilgums un biežums;

b) vai pārkāpums ir izraisījis finanšu noziegumu, atvieglojis tā izdarīšanu vai ir kā citādi saistāms ar to;

c) vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

d) par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpe;

e) par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālais stāvoklis, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

f) pārkāpuma ietekme uz privāto ieguldītāju interesēm;

g) par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu vai pārkāpuma rezultātā trešām personām radīto zaudējumu apmērs, ciktāl to var noteikt;

h) par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbošanās līmenis ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

i) par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējie pārkāpumi;

j) par pārkāpumu atbildīgās personas veiktie pasākumi nolūkā novērst pārkāpuma atkārtošanos.

3. Par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, EVTI bez liekas kavēšanās paziņo par pārkāpumu atbildīgajai personai un informē par to dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju. Tā publisko visus šos pasākumus savā tīmekļa vietnē desmit darbdienās no pasākuma pieņemšanas dienas.

4. Publiskošana, kas minēta pirmajā daļā, ietver vismaz:

a) paziņojumu, kas apliecina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;

b) attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apliecina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;

c) paziņojumu, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/20101 60. panta 3. punktu.”;

(19)iekļauj šādu 20.a, 20.b un 20.c pantu:

“20.a pants

1. Ja EVTI saskaņā ar 21. panta 8. punktu konstatē, ka persona ir tīši vai nolaidības dēļ izdarījusi vienu vai vairākus no 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Pārkāpums tiek uzskatīts par tīši izdarītu pārkāpumu, ja EVTI konstatē objektīvus faktorus, kas pierāda, ka persona, izdarot attiecīgo pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2. Šā panta 1. punktā minētais pārkāpumu saraksts ir šāds:

a) portfeļa sastāvam noteikto prasību neievērošana, tādējādi pārkāpjot 5. pantu;

b) kvalificēta riska kapitāla fonda ieguldījumu apliecību un daļu tirgošana personām, kas nav tiesīgie ieguldītāji, tādējādi pārkāpjot 6. pantu;

c) apzīmējuma “EuVECA” izmantošana, nereģistrējoties saskaņā ar 14. pantu vai nereģistrējot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu saskaņā ar 14.a pantu;

d) apzīmējuma “EuVECA” izmantošana tādu fondu tirgošanai, kas uzņēmējdarbību neveic saskaņā ar 3. panta pirmās daļas b) apakšpunkta iii) punktu;

e) reģistrēšanās, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot jebkādus citus nelikumīgus līdzekļus un tādējādi pārkāpjot 14. vai 14.a pantu;

f) darījumdarbības neveikšana godīgi, taisnīgi vai pietiekami prasmīgi, rūpīgi vai uzcītīgi, tādējādi pārkāpjot 7. panta pirmās daļas a) apakšpunktu;

g) atbilstošu ļaunprātīgas darbības novēršanas politiku un procedūru nepiemērošana, tādējādi pārkāpjot 7. panta pirmās daļas b) apakšpunktu;

h) atkārtota 12. panta prasību neizpilde attiecībā uz gada pārskatu;

i) atkārtota 13. pantā noteiktā ieguldītāju informēšanas pienākuma neizpilde.

3. Šā panta 1. punktā minētais naudas sods par 2. punkta a) līdz i) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem ir vismaz EUR 500 000 un nepārsniedz EUR 5 miljonus.

4. Nosakot 3. punktā minētā naudas soda apmēru, EVTI ņem vērā 20. panta 2. punktā noteiktos kritērijus.

5. Neatkarīgi no 3. punkta, ja persona ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no pārkāpuma, naudas soda summa ir vismaz vienāda ar attiecīgo labumu.

Ja personas darbība vai bezdarbība ir traktējama vairāk nekā viens no 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko naudas sodu, kas aprēķināts saskaņā ar 4. punktu un attiecas uz vienu no šiem pārkāpumiem.

20.b pants

1. EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:

a) persona izbeidz pārkāpumu saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 20. panta 1. punkta b) apakšpunktam;

b) šīs regulas 19.a panta 1. punktā minētā persona:

i) sniedz pilnīgu informāciju, kas ar lēmumu pieprasīta atbilstoši 19.a pantam;

ii) sadarbojas izmeklēšanā un jo īpaši uzrāda visus pieprasītos reģistrus, datus, procedūras vai jebkādus citus materiālus un papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts atbilstoši 19.b pantam;

iii) sadarbojas pārbaudē uz vietas, kuras veikšana uzdota ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 19.c pantam.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

3. Neatkarīgi no 2. punkta periodiskā soda maksājuma summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā vai – fizisku personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisko soda maksājumu.

Periodisko soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā sešus mēnešus no EVTI lēmuma paziņošanas dienas. Beidzoties minētajam periodam, EVTI pārskata šo pasākumu.

20.c pants

1. EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 20.a un 20.b pantu, izņemot gadījumus, kad šīs informācijas publiskošana nopietni apdraudētu finanšu tirgus vai radītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

2. Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 20.a un 20.b pantu, ir administratīvs raksturs.

3. Ja EVTI nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un pamato savu lēmumu.

4. Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 20.a un 20.b pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē tajā dalībvalstī vai trešā valstī spēkā esošās civilprocesuālās normas, kuras teritorijā notiek izpilde.

5. Naudas sodu un periodisko soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.”;

(20)regulas 21. un 21.a pantu aizstāj ar šādiem:

“21. pants

1. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par vienu vai vairākiem no 20.a panta 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, EVTI šīs lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts tā prospekta apstiprināšanā, uz kuru attiecas pārkāpums, un savas funkcijas pilda neatkarīgi no EVTI Uzraudzības padomes.

3. Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 19.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 19.b un 19.c pantu.

4. Pildot savus uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzības darbības, ir ievākusi EVTI.

5. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas, bet pirms izmeklēšanas darbinieks lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedz EVTI Uzraudzības padomei, viņš tām personām, uz kurām attiecās izmeklēšana, dod iespēju paust viedokli par jautājumiem, par kuriem notika izmeklēšana. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus balsta vienīgi uz tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

6. Izmeklēšanās, ko veic saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro personu, uz kurām attiecas izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību.

7. Lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedzot EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to paziņo personām, uz kurām attiecās izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8. Balstoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un, ja personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, to pieprasa, pēc to viedokļa paušanas saskaņā ar 20.b pantu EVTI lemj, vai personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus 20.a panta 2. punktā uzskaitītos pārkāpumus, un tādā gadījumā veic uzraudzības pasākumus saskaņā ar 20. pantu.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI Uzraudzības padomes apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

10. Komisija saskaņā ar 25. pantu līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētos aktus, kuros konkretizē procedūras noteikumus par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas pilnvaru īstenošanu, tostarp noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, par termiņiem, par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu un par noilguma termiņiem naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

11. Ja, pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, tā lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

21.a pants

1. Pirms pieņemt lēmumus saskaņā ar 20., 20.a un 20.b pantu, EVTI tām personām, kuru lieta tiek izskatīta, dod iespēju paust viedokli par EVTI konstatējumiem. EVTI savos lēmumos balstās vienīgi uz tiem konstatējumiem, par kuriem personām, kuru lieta tiek izskatīta, ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

Pirmo daļu nepiemēro, ja rīcībai saskaņā ar 20. pantu ir jābūt steidzamai, lai novērstu būtisku un tūlītēju kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā sniedz attiecīgajām personām iespēju paust viedokli iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas.

2. Izskatot lietu, pilnībā ievēro personu, kuru lieta tiek izskatīta, tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju un EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.”;

(21)iekļauj šādu 21.b, 21.c un 21.d pantu:

“21.b pants

Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var atcelt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

21.c pants

1. EVTI no kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldniekiem iekasē maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas nepieciešami kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieku un kvalificētu riska kapitāla fondu reģistrēšanai, atļauju izsniegšanai un uzraudzībai, un atlīdzina izmaksas, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu atbilstoši šai regulai, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 21.d pantu.

2. Individuālās maksas summa, ko iekasē no konkrēta kvalificēta riska kapitāla fonda pārvaldnieka, sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI rodas saistībā ar tās darbību attiecībā uz kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieka un kvalificētā riska kapitāla fonda reģistrēšanu un pastāvīgo uzraudzību. Tā ir samērīga ar attiecīgā kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldītajiem aktīviem vai attiecīgā gadījumā kvalificētā riska kapitāla fonda pārvaldnieka pašu kapitālu.

3. Komisija saskaņā ar 25. pantu līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētos aktus, kuros konkretizē maksu veidu, pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmēru un to maksāšanas kārtību.

21.d pants

1. Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai izpildei, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar pamatnostādnēm, ko EVTI izdevusi atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šie konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 19.a pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 19.b un 19.c pantu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, reģistrēšanu atbilstoši 14. un 14.a pantam nedeleģē.

2. Pirms uzdevuma deleģēšanas saskaņā ar 1. punktu EVTI apspriežas ar attiecīgo kompetento iestādi par:

a) deleģējamā uzdevuma apjomu;

b) uzdevuma izpildes grafiku; un

c) vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI.

3. Izmaksas, kas kompetentajai iestādei radušās, veicot deleģētos uzdevumus, EVTI atlīdzina saskaņā ar deleģēto aktu, kas minēts 21.c panta 3. punktā.

4. Deleģējumu saskaņā ar 1. punktu EVTI pārskata ik pēc atbilstīga laikposma. Deleģējumu var jebkurā laikā atsaukt.

5. Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību.”;

(22)regulas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā noteiktos nosacījumus.

2. Šīs regulas 8. panta 3. punktā, 21. panta 10. punktā un 21.c panta 3. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB ieraksta spēkā stāšanās datumu].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 3. punktā, 21. panta 10. punktā un 21.c panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 8. panta 3. punktu, 21. panta 10. punktu un 21.c panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divos mēnešos] no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem].”;

(23)regulas 26. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktā:

i) tā f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f) to naudas sodu un periodisko soda maksājumu efektivitāti, samērīgumu un piemērošanu, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu;”;

ii) pievieno šādu k) apakšpunktu:

“k) novērtējumu par EVTI lomu, tās izmeklēšanas pilnvarām, uzdevumu deleģēšanu kompetentajām iestādēm un veikto uzraudzības pasākumu efektivitāti.”;

(c)panta 2. punktā pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c) līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 84 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] – attiecībā uz f) un k) apakšpunktu.”;

(24)iekļauj šādu 27.a pantu:

“27.a pants

1. Visas kompetences un pienākumi saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību kvalificētu riska kapitāla fondu jomā, kuri uzticēti kompetentajām iestādēm, beidzas [PB ieraksta datumu, kas ir 36 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. Minētās kompetences un pienākumus tajā pašā datumā pārņem EVTI.

2. Visas lietas un darba dokumentus saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību kvalificētu riska kapitāla fondu jomā, ieskaitot notiekošās pārbaudes un izpildes nodrošināšanas darbības, vai to apliecinātas kopijas EVTI pārņem 1. punktā minētajā datumā.

Tomēr reģistrācijas pieteikumi, kurus kompetentās iestādes saņēmušas līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 30 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], netiek nodoti EVTI, un lēmumu par reģistrēšanu vai reģistrēšanas atteikumu pieņem attiecīgā iestāde.

3. Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, nodrošina, ka visi esošie reģistri un darba dokumenti vai to apstiprinātas kopijas tiek nodoti EVTI iespējami drīz un jebkurā gadījumā līdz [kvalificēti riska kapitāla fondi]. Minētās kompetentās iestādes sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu kvalificētu riska kapitāla fondu jomā.

4. EVTI darbojas kā 1. punktā minēto kompetento iestāžu tiesību un pienākumu pārņēmēja visos administratīvajos procesos vai tiesvedībās, kuri izriet no uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbības, ko minētās kompetentās iestādes ir veikušas saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

5. Visas kvalificētu riska kapitāla fondu pārvaldnieku un kvalificētu riska kapitāla fondu reģistrācijas, ko veikusi 1. punktā minētā kompetentā iestāde, pēc kompetenču nodošanas EVTI paliek spēkā.”;

5. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem

Regulu (ES) Nr. 346/2013 groza šādi:

(1)regulas 2. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punkta c) apakšpunktu svītro;

(c)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldniekiem, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Direktīvas 2011/61/ES 6. pantu, pārvalda kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu portfeļus un plāno izmantot apzīmējumu “EuSEF” minēto fondu tirgošanai Savienībā, piemēro šīs regulas 3. līdz 6. pantu, 10. un 13. pantu, 14. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktu, 15.a līdz 20., 20.a līdz 20.c, 21., 21.a līdz 21.c, 23., 22.a līdz 22.d un 26. pantu.”;

(2)regulas 3. panta pirmo daļu groza šādi:

(b)daļas m) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“m) “kompetentā iestāde” ir jebkura kompetentā iestāde, kas definēta Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā;”;

(c)daļas n) apakšpunktu svītro;

(3)regulas 7. pantā pievieno šādas daļas:

“EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka kritērijus, ko izmanto, lai novērtētu, vai kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki pilda 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā noteiktos pienākumus, nodrošinot saskaņotību ar Direktīvas 2011/61/ES 12. panta 1. punktu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(4)regulas 8. pantā pievieno šādu 3. punktu:

“3. Komisija saskaņā ar 26. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka prasības attiecībā uz 2. punktā minēto funkciju deleģēšanu, nodrošinot saskaņotību ar Direktīvas 2011/61/ES 20. pantā noteiktajām prasībām, kas piemērojamas funkciju deleģēšanai.”;

(5)regulas 11. pantu groza šādi:

(b)panta 3. punkta otrajā un pēdējā teikumā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde” aizstāj ar “EVTI”;

(c)panta 5. punktā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde” aizstāj ar “EVTI”;

(d)pievieno šādu 7. punktu:

“7. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka attiecīgos cilvēkresursus un tehniskos resursus, kas vajadzīgi 1. punktā minēto kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu pienācīgai pārvaldībai.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(6)regulas 12. pantā pievieno šādu 3. un 4. punktu:

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(7)regulas 13. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei” aizstāj ar “EVTI”;

(c)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. EVTI pēc attiecīga pieprasījuma kompetentajām iestādēm laikus dara pieejamu informāciju, kas ievākta saskaņā ar šo pantu.”;

(8)regulas 15. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu groza šādi:

i)ievaddaļā vārdus “savas izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi” aizstāj ar “EVTI”;

ii)iekļauj šādu -a) apakšpunktu:

“-a) dalībvalsts, kurā ir kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka juridiskā adrese;”;

iii)tā b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) to kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu identitāte un domicils, kuru daļas vai akcijas tiks tirgotas, un to ieguldījumu stratēģijas;”;

(d)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

a) pārvaldnieks, kas minēts 1. punktā;

b) kompetentās iestādes tajā dalībvalstī, kas minēta 1. punkta -a) apakšpunktā;

c) kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā.”;

(e) panta 6. punktu groza šādi:

i)pirmajā daļā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei” aizstāj ar “EVTI”;

ii)otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja EVTI iebilst pret pirmajā daļā minētajām izmaiņām, tā informē kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieku divu mēnešu laikā no minēto izmaiņu paziņošanas un norāda iebildumu iemeslus. Pirmajā daļā minētās izmaiņas var īstenot vienīgi tad, ja EVTI minētajā periodā neiebilst pret šīm izmaiņām.”;

(f)panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem:

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”;

(9)regulas 15.a pantu groza šādi:

(b)panta 2. punkta ievaddaļā vārdus “kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda kompetentajai iestādei” aizstāj ar “EVTI”;

(c)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Lai izvērtētu atbilstoši 1. punktam iesniegtu reģistrācijas pieteikumu, EVTI lūdz pieteikumu iesniegušā pārvaldnieka kompetento iestādi informēt, vai pārvaldnieka atļaujā pārvaldīt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ietilpst kvalificēts sociālās uzņēmējdarbības fonds un vai ir izpildīti 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktie nosacījumi.

EVTI var pieprasīt skaidrojumu un informāciju par dokumentiem un informāciju, kas sniegti saskaņā ar pirmo daļu.

Pārvaldnieka kompetentā iestāde sniedz atbildi viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts EVTI pieprasījums saskaņā ar pirmo vai otro daļu.”;

(d)panta 5. punktā vārdus “kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda kompetentā iestāde” aizstāj ar “EVTI”;

(e)panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

a) pārvaldnieks, kas minēts 1. punktā;

b) kompetentās iestādes tajā dalībvalstī, kas minēta 15. panta 1. punkta -a) apakšpunktā;

c) kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kas minētas 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

d) kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kas minētas 15.a panta 2. punkta d) apakšpunktā.”;

(f)panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“8. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 2. punktu.

Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

(g) panta 9. un 10. punktu svītro;

(10)regulas 15.b pantu aizstāj ar šādu:

“15.b pants

Par ikvienu lēmumu, ar ko tiek atteikts reģistrēt 15. pantā minēto pārvaldnieku vai 15.a pantā minēto fondu, EVTI paziņo minētajos pantos minētajiem pārvaldniekiem.”;

(11)iekļauj šādu 15.c pantu:

“15.c pants

1. Neskarot 21. pantu, EVTI atsauc EuSEF reģistrāciju, ja EuSEF pārvaldnieks atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

a) pārvaldnieks ir skaidri atteicies no atļaujas vai sešu mēnešu laikā no atļaujas piešķiršanas nav to izmantojis;

b) pārvaldnieks ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c) EuSEF vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tas saņēma atļauju.

2. Atļaujas atsaukšanai ir tūlītējs spēks visā Savienībā.”;

(12)regulas 16. pantā vārdus “izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi” aizstāj ar “EVTI”;

(13)regulas 17. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Tūlīt pēc kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka reģistrācijas vai izslēgšanas no reģistra, kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda iekļaušanas reģistrā vai izslēgšanas no tā un dalībvalsts, kurā kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks plāno tirgot minētos fondus, iekļaušanas sarakstā vai izslēgšanas no tā EVTI par to paziņo kompetentajām iestādēm, kas minētas 15. panta 4. punktā un 15.a panta 6. punktā.”;

(c)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Lai nodrošinātu vienveidīgu šā panta piemērošanu, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka šajā pantā paredzētā paziņojuma formātu.

Minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā panta 3. punktā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”;

(d)panta 4. un 5. punktu svītro;

(14)regulas 17.a pantu svītro;

(15)regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:

“19. pants

1. EVTI nodrošina šīs regulas pastāvīgu piemērošanu.

2. Attiecībā uz 2. panta 1. punktā minētajiem pārvaldniekiem EVTI uzrauga atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

3. Attiecībā uz 2. panta 2. punktā minētajiem pārvaldniekiem EVTI attiecībā uz kvalificēto sociālās uzņēmējdarbības fondu uzrauga atbilstību normām, kas noteiktas 2. panta 2. punktā minētajos noteikumos, un attiecīgajām Direktīvas 2011/61/ES prasībām.

EVTI atbild par uzraudzību attiecībā uz kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda atbilstību pienākumiem, kas noteikti fonda darbības noteikumos un dibināšanas dokumentos.

5. Kompetentās iestādes pārrauga, lai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību vai kas tiek tirgoti to teritorijās, neizmantotu apzīmējumu “EuSEF” vai neuzdotos par EuSEF, ja tie nav reģistrēti saskaņā ar šo regulu.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka kolektīvo ieguldījumu uzņēmums izmanto apzīmējumu “EuSEF” vai uzdodas par EuSEF, nebūdams reģistrējies saskaņā ar šo regulu, tā nekavējoties par to informē EVTI.”;

(16)regulas 20. pantu aizstāj ar šādu:

“20. pants

Pilnvaras, kas EVTI, kādai tās amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai piešķirtas ar 20.a līdz 20.c pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu izpaušanu, uz ko attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.”;

(17)iekļauj šādu 20.a, 20.b un 20.c pantu:

“20.a pants

a) kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieki;

b) personas, kas ir iesaistītas kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldībā;

c) trešās personas, kurām kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieks ir deleģējis funkcijas;

d) personas, kuras ir citādi cieši un būtiski saistītas ar kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldību.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, kurā jāiesniedz attiecīgā informācija;

f) norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 21.a pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu ir lēmuma veidā, EVTI:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, kurā jāiesniedz attiecīgā informācija;

e) norāda periodiskos soda maksājumus, kas 21.b pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f) norāda naudas sodu, kas 21.a pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas;

20.b pants

1. Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz 20.a panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotās personas ir pilnvarotas:

a) pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un jebkādus citus materiālus, kas attiecas uz tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no nesēja, kurā šī informācija tiek glabāta;

b) izgatavot vai iegūt šādu reģistru, datu, procedūru un citu materiālu apstiprinātas kopijas vai izrakstus;

c) uzaicināt jebkuru personu, kas minēta 20.a panta 1. punktā, vai tās pārstāvjus vai darbiniekus un prasīt tai/tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz inspekcijas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kura attiecas uz izmeklēšanas priekšmetu;

e) pieprasīt telefonsakaru un datplūsmu reģistrus.

2. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā pilnvarā norāda arī periodiskos soda maksājumus, kas 21.b pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli vai atbildes uz 20.a panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegti vai ir nepilnīgi, un norāda naudas sodus, kas 21. pantā paredzēti gadījumā, ja atbildes uz 20.a panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas.

3. Personām, kas minētas 20.a panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Lēmumā norāda izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, 21.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus un tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

a) EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 3. punktā, ir autentisks;

b) visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, par iespējamā pārkāpuma smagumu un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārbauda izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārbaudīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā paredzēto procedūru.

20.c pants

1. Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var jebkurās 20.a panta 1. punktā minēto personu darījumdarbības telpās veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.

2. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt to personu darījumdarbības telpās, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 20.b panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Tās ir pilnvarotas arī aizzīmogot jebkuras darījumdarbības telpas un uzskaites dokumentus vai reģistrus uz laiku, kas nepieciešams pārbaudes veikšanai, un pārbaudes veikšanai nepieciešamajā apmērā.

4. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un periodiskie soda maksājumi, kas 21.b pantā paredzēti gadījumā, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.

5. Personām, kas minētas 20.a panta 1. punktā, ir pienākums sadarboties pārbaudēs uz vietas, kuras noteiktas ar EVTI lēmumu. Lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu, mērķi, dienu, kurā tā sāksies, 21.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus, kā arī tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

7. EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus šajā pantā un 20.b panta 1. punktā paredzētos izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm ir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 20.b panta 1. punktā.

10. Valsts tiesu iestāde, saņēmusi atļaujas pieteikumu par 1. punktā minēto pārbaudi uz vietas vai 7. punktā minēto palīdzību, pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 4. punktā, ir autentisks;

b) visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

(18)regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

1. Ja EVTI saskaņā ar 22. panta 5. punktu konstatē, ka persona ir izdarījusi kādu no 21.a panta 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a) atsauc kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka vai kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda reģistrāciju;

b) pieņem lēmumu, ar kuru attiecīgajai personai prasa izbeigt pārkāpumu;

c) pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodus;

d) izdod publiskus paziņojumus.

2. Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

a) pārkāpuma ilgums un biežums;

b) vai pārkāpums ir izraisījis finanšu noziegumu, atvieglojis tā izdarīšanu vai ir kā citādi saistāms ar to;

c) vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

d) par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpe;

f) pārkāpuma ietekme uz privāto ieguldītāju interesēm;

g) par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu vai pārkāpuma rezultātā trešām personām radīto zaudējumu apmērs, ciktāl to var noteikt;

h) par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbošanās līmenis ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

i) par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējie pārkāpumi;

j) par pārkāpumu atbildīgās personas veiktie pasākumi nolūkā novērst pārkāpuma atkārtošanos.

4. Publiskošana, kas minēta pirmajā daļā, ietver vismaz:

a) paziņojumu, kas apliecina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;

b) attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apliecina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;

c) paziņojumu, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/20101 60. panta 3. punktu.”;

(19)iekļauj šādu 21.a, 21.b un 21.c pantu:

“21.a pants

1. Ja EVTI saskaņā ar 22. panta 8. punktu konstatē, ka persona ir tīši vai nolaidības dēļ izdarījusi vienu vai vairākus no 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Pārkāpums tiek uzskatīts par tīši izdarītu pārkāpumu, ja EVTI konstatē objektīvus faktorus, kas pierāda, ka persona, izdarot attiecīgo pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

3. Šā panta 1. punktā minētais pārkāpumu saraksts ir šāds:

a) portfeļa sastāvam noteikto prasību neievērošana, tādējādi pārkāpjot 5. pantu;

b) kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda ieguldījumu apliecību un daļu tirgošana personām, kas nav tiesīgie ieguldītāji, tādējādi pārkāpjot 6. pantu;

c) apzīmējuma “EuSEF” izmantošana, nereģistrējoties saskaņā ar 15. pantu vai nereģistrējot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu saskaņā ar 15.a pantu;

d) apzīmējuma “EuSEF” izmantošana tādu fondu tirgošanai, kas uzņēmējdarbību neveic saskaņā ar 3. panta pirmās daļas b) apakšpunkta iii) punktu;

e) reģistrēšanās, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot jebkādus citus nelikumīgus līdzekļus un tādējādi pārkāpjot 15. vai 15.a pantu;

f) darījumdarbības neveikšana godīgi, taisnīgi vai pietiekami prasmīgi, rūpīgi vai uzcītīgi, tādējādi pārkāpjot 7. panta pirmās daļas a) apakšpunktu;

g) atbilstošu ļaunprātīgas darbības novēršanas politiku un procedūru nepiemērošana, tādējādi pārkāpjot 7. panta pirmās daļas b) apakšpunktu;

h) atkārtota 13. panta prasību neizpilde attiecībā uz gada pārskatu;

i) atkārtota 14. pantā noteiktā ieguldītāju informēšanas pienākuma neizpilde.

3. Šā panta 1. punktā minētais naudas sods par 2. punkta a) līdz i) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem ir vismaz EUR 500 000 un nepārsniedz EUR 5 miljonus.

4. Nosakot 3. punktā minētā naudas soda apmēru, EVTI ņem vērā 21. panta 2. punktā noteiktos kritērijus.

5. Neatkarīgi no 3. punkta, ja persona ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no pārkāpuma, naudas soda summa ir vismaz vienāda ar attiecīgo labumu.

6. Ja personas darbība vai bezdarbība ir traktējama vairāk nekā viens no 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko naudas sodu, kas aprēķināts saskaņā ar 4. punktu un attiecas uz vienu no šiem pārkāpumiem.

21.b pants

1. EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:

a) persona izbeidz pārkāpumu saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 21. panta 1. punkta b) apakšpunktam;

b) šīs regulas 20.a panta 1. punktā minētā persona:

i) sniedz pilnīgu informāciju, kas ar lēmumu pieprasīta atbilstoši 20.a pantam;

iii) sadarbojas pārbaudē uz vietas, kuras veikšana uzdota ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 20.c pantam.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

Periodisko soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā sešus mēnešus no EVTI lēmuma paziņošanas dienas. Beidzoties minētajam periodam, EVTI pārskata šo pasākumu.

21.c pants

1. EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 21.a un 21.b pantu, izņemot gadījumus, kad šīs informācijas publiskošana nopietni apdraudētu finanšu tirgus vai radītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

2. Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 21.a un 21.b pantu, ir administratīvs raksturs.

3. Ja EVTI nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un pamato savu lēmumu.

4. Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 21.a un 21.b pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē tajā dalībvalstī vai trešā valstī spēkā esošās civilprocesuālās normas, kuras teritorijā notiek izpilde.

5. Naudas sodu un periodisko soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.”;

(20)regulas 22. un 22.a pantu aizstāj ar šādiem:

“22. pants

1. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par vienu vai vairākiem no 21.a panta 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, EVTI šīs lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts tā prospekta apstiprināšanā, uz kuru attiecas pārkāpums, un savas funkcijas pilda neatkarīgi no EVTI Uzraudzības padomes.

3. Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 20.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 20.b un 20.c pantu.

4. Pildot savus uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzības darbības, ir ievākusi EVTI.

6. Izmeklēšanās, ko veic saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro personu, uz kurām attiecas izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību.

8. Balstoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un, ja personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, to pieprasa, pēc to viedokļa paušanas saskaņā ar 21.b pantu EVTI lemj, vai personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus 21.a panta 2. punktā uzskaitītos pārkāpumus, un tādā gadījumā veic uzraudzības pasākumus saskaņā ar 21. pantu.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI Uzraudzības padomes apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

10. Komisija saskaņā ar 26. pantu līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētos aktus, kuros konkretizē procedūras noteikumus par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas pilnvaru īstenošanu, tostarp noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, par termiņiem, par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu un par noilguma termiņiem naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

22.a pants

1. Pirms pieņemt lēmumus saskaņā ar 21., 21.a un 21.b pantu, EVTI tām personām, kuru lieta tiek izskatīta, dod iespēju paust viedokli par EVTI konstatējumiem. EVTI savos lēmumos balstās vienīgi uz tiem konstatējumiem, par kuriem personām, kuru lieta tiek izskatīta, ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

2. Pirmo daļu nepiemēro, ja rīcībai saskaņā ar 21. pantu ir jābūt steidzamai, lai novērstu būtisku un tūlītēju kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā sniedz attiecīgajām personām iespēju paust viedokli iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas.

3. Izskatot lietu, pilnībā ievēro personu, kuru lieta tiek izskatīta, tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju un EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.”;

(21)iekļauj šādu 22.b, 22.c un 22.d pantu:

“22.b pants

22.c pants

1. EVTI no kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldniekiem iekasē maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas nepieciešami kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieku un kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu reģistrēšanai, atļauju izsniegšanai un uzraudzībai, un atlīdzina izmaksas, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu atbilstoši šai regulai, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 22.d pantu.

2. Individuālās maksas summa, ko iekasē no konkrēta kvalificēta sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka, sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI rodas saistībā ar tās darbību attiecībā uz kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka un kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda reģistrēšanu un pastāvīgo uzraudzību. Tā ir samērīga ar attiecīgā kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldītajiem aktīviem vai attiecīgā gadījumā kvalificētā sociālās uzņēmējdarbības fonda pārvaldnieka pašu kapitālu.

3. Komisija saskaņā ar 26. pantu līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētos aktus, kuros konkretizē maksu veidu, pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmēru un to maksāšanas kārtību.

22.d pants

1. Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai izpildei, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar pamatnostādnēm, ko EVTI izdevusi atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šie konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 20.a pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 20.b un 20.c pantu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, reģistrēšanu atbilstoši 15. un 15.a pantam nedeleģē.

2. Pirms uzdevuma deleģēšanas saskaņā ar 1. punktu EVTI apspriežas ar attiecīgo kompetento iestādi par:

a) deleģējamā uzdevuma apjomu;

b) uzdevuma izpildes grafiku; un

c) vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI.

3. Izmaksas, kas kompetentajai iestādei radušās, veicot deleģētos uzdevumus, EVTI atlīdzina saskaņā ar deleģēto aktu, kas minēts 22.c panta 3. punktā.

4. Deleģējumu saskaņā ar 1. punktu EVTI pārskata ik pēc atbilstīga laikposma. Deleģējumu var jebkurā laikā atsaukt.

5. Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību.”;

(22)regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā noteiktos nosacījumus.

2. Šīs regulas 8. panta 3. punktā, 22. panta 10. punktā un 22.c panta 3. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB ieraksta spēkā stāšanās datumu].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 3. punktā, 22. panta 10. punktā un 22.c panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģējumu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5. Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 8. panta 3. punktu, 22. panta 10. punktu un 22.c panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divos mēnešos] no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem].”;

(23)regulas 27. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktā:

i) pievieno n) apakšpunktu:

“n) to naudas sodu un periodisko soda maksājumu efektivitāti, samērīgumu un piemērošanu, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu;”;

ii) pievieno šādu o) apakšpunktu:

“o) novērtējumu par EVTI lomu, tās izmeklēšanas pilnvarām, uzdevumu deleģēšanu kompetentajām iestādēm un veikto uzraudzības pasākumu efektivitāti.”;

(c)panta 2. punktā pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c) līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 84 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] – attiecībā uz n) un o) apakšpunktu.”;

(24)iekļauj šādu 28.a pantu:

“28.a pants

1. Visas kompetences un pienākumi saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu jomā, kuri uzticēti kompetentajām iestādēm, beidzas [PB ieraksta datumu, kas ir 36 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. Minētās kompetences un pienākumus tajā pašā datumā pārņem EVTI.

2. Visas lietas un darba dokumentus saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu jomā, ieskaitot notiekošās pārbaudes un izpildes nodrošināšanas darbības, vai to apliecinātas kopijas EVTI pārņem 1. punktā minētajā datumā.

3. Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, nodrošina, ka visi esošie reģistri un darba dokumenti vai to apstiprinātas kopijas tiek nodoti EVTI iespējami drīz un jebkurā gadījumā līdz [kvalificēti sociālās uzņēmējdarbības fondi]. Minētās kompetentās iestādes sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu jomā.

5. Visas kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu pārvaldnieku un kvalificētu sociālās uzņēmējdarbības fondu reģistrācijas, ko veikusi 1. punktā minētā kompetentā iestāde, pēc kompetenču nodošanas EVTI paliek spēkā.

”.

6. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem

Regulu (ES) Nr. 600/2104 groza šādi:

(25)regulas 1. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktā pievieno šādu g) apakšpunktu:

“g) atļauju izsniegšanai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un to uzraudzībai.”;

(c)regulas 1. pantā iekļauj šādu 5.a punktu:

“5.a Šīs regulas 40. un 42. pants attiecas arī uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) pārvaldības sabiedrībām un PVKIU ieguldījumu sabiedrībām, kurām atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFP), kuriem atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES.”;

(26)regulas 2. panta 1. punktu groza šādi:

(b)panta 34), 35) un 36) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“34) “apstiprināta publicēšanas struktūra” jeb “APS” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ļauts ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā sniegt darījumu ziņojumu publicēšanas pakalpojumu atbilstoši 20. un 21. pantam;

35) “konsolidētu datu lentes nodrošinātājs” jeb “KDLN” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ļauts sniegt pakalpojumu, kas ir 6., 7., 10., 12., 13., 20 un 21. pantā minēto darījumu ziņojumu vākšana par finanšu instrumentiem no regulētajiem tirgiem, DTS, OTS un APS un to konsolidēšana nepārtrauktā elektroniskā reāllaika datu plūsmā, katram finanšu instrumentam nodrošinot datus par cenu un apjomu;

36) “apstiprināta ziņošanas sistēma” jeb “AZS” ir persona, kurai saskaņā ar šo regulu ļauts ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā sniegt pakalpojumu, kas ir ziņojumu sniegšana par darījumu informāciju kompetentajām iestādēm vai EVTI;”;

(c)iekļauj šādu 36.a) apakšpunktu:

“36.a) “datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji” ir personas, kas minētas 34) līdz 36) apakšpunktā, un personas, kas minētas 38.a27.a panta 2. punktā;”;

(27)regulas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“22. pants

Informācijas sniegšana pārredzamības un citu aprēķinu nolūkos

1. Lai veiktu aprēķinus, kuri vajadzīgi, lai noteiktu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības un tirdzniecības pienākuma režīmus, kas minēti 3. līdz 11. pantā, 14. līdz 21. pantā un 32. pantā, kurus piemēro finanšu instrumentiem, un lai noteiktu, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir sistemātisks internalizētājs, EVTI un kompetentās iestādes var pieprasīt informāciju no:

a) tirdzniecības vietām;

b) APS; un

c) KDLN.

2. Tirdzniecības vietas, APS un KDLN glabā vajadzīgos datus pietiekami ilgu laiku.

3. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka datu pieprasījumu saturu un biežumu, kā arī formātus un termiņus, kādos tirdzniecības vietām, APS un KDLN jāatbild uz datu pieprasījumiem, kas minēti 1. punktā, glabājamo datu veidu, un minimālo laikposmu, kurā tirdzniecības vietām, APS un KDLN jāglabā dati, lai tie varētu atbildēt uz datu pieprasījumiem saskaņā ar 2. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(28)regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Pienākums ziņot par darījumiem

1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izpilda darījumus ar finanšu instrumentiem, EVTI paziņo pilnīgu un precīzu informāciju par šiem darījumiem iespējami drīz un ne vēlāk kā nākamās darbdienas beigās.

EVTI kompetentajām iestādēm dara pieejamu visu saskaņā ar šo pantu paziņoto informāciju.

2. Šā panta 1. punktā noteiktais pienākums attiecas uz:

a) finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo tirdzniecības vietā, vai par kuriem iesniegts pieprasījums tirdzniecības atļaušanai;

b) finanšu instrumentiem, kuru pamatā ir finanšu instruments, kuru tirgo tirdzniecības vietā; un

c) finanšu instrumentiem, kuru pamatā ir indekss vai grozs, kuru veido finanšu instrumenti, kurus tirgo tirdzniecības vietā.

Šis pienākums attiecas uz darījumiem ar a) līdz c) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem neatkarīgi no tā, vai šos darījumus veic tirdzniecības vietā vai ne.

3. Ziņojumos it īpaši ietver informāciju par nopirkto un pārdoto finanšu instrumentu nosaukumu un skaitu, to daudzumu, izpildes datumu un laiku, darījumu cenām, norādi klientu identificēšanai, kuru labā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izpildījusi attiecīgo darījumu, norādi to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kuri ir atbildīgi par ieguldījumu lēmuma pieņemšanu un darījuma izpildi, norādi, kas ļauj identificēt piemērojamo atbrīvojumu, saskaņā ar kuru darījums ir noticis, līdzekļus attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību identificēšanai un norādi, kas ļauj identificēt akciju un valsts parāda vērtspapīru īso pārdošanu, kura definēta Regulas (ES) Nr. 236/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un uz ko attiecas minētās regulas 12., 13. un 17. pants. Attiecībā uz darījumiem, kuri nav veikti tirdzniecības vietā, ziņojumos ietver norādi, kas ļauj identificēt darījumu veidus atbilstoši aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 20. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 21. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem ziņojumos norāda, vai darījums objektīvi izmērāmi samazina risku saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. pantu.

4. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nosūta rīkojumus, nosūtītajā rīkojumā ietver visu informāciju, kura norādīta 1. un 3. punktā. Tā vietā, lai minēto informāciju ietvertu, nosūtot rīkojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība var izvēlēties paziņot par nosūtīto rīkojumu, ja tas ir izpildīts, kā par darījumu saskaņā ar 1. punkta prasībām. Tādā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība darījumu ziņojumā norāda, ka tas attiecas uz nosūtītu rīkojumu.

5. Tirdzniecības vietas operators paziņo informāciju par tiem darījumiem ar tā platformā tirgotiem finanšu instrumentiem, kurus, izmantojot tā sistēmas, izpilda brokeru sabiedrība, kurai saskaņā ar 1. un 3. punktu nepiemēro šo regulu.

6. Paziņojot informāciju par norādēm klientu identificēšanai atbilstoši 3. un 4. pantam, ieguldījumu brokeru sabiedrības to klientu identificēšanai, kuri ir juridiskas personas, izmanto tiesību subjektu identifikatorus.

EVTI līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka tiesību subjektu identifikatoru izmantošana Savienībā atbilst starptautiskajiem standartiem, jo īpaši tiem, ko izstrādājusi Finanšu stabilitātes padome.

7. Ziņojumus EVTI iesniedz vai nu pati ieguldījumu brokeru sabiedrība, AZS, kas rīkojas tās vārdā, vai tirdzniecības vieta, kuras sistēmā darījums tika noslēgts, saskaņā ar 1., 3. un 9. punktu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības ir atbildīgas par to, lai EVTI iesniegtie ziņojumi būtu pilnīgi un precīzi un lai tie tiktu iesniegti laikus.

Atkāpjoties no minētās atbildības noteikuma, gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība paziņo informāciju par šiem darījumiem ar tās vārdā darbojošās AZS vai ar tirdzniecības vietas starpniecību, ieguldījumu brokeru sabiedrība nav atbildīga par to, ka ziņojumi, kas piedēvējami AZS vai tirdzniecības vietai, ir nepilnīgi vai neprecīzi vai nav laikus iesniegti. Minētajos gadījumos, un ievērojot Direktīvas 2014/65/ES 66. panta 4. punktu, par minētajiem trūkumiem ir atbildīga AZS vai tirdzniecības vieta.

Tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir jāveic saprātīgi nepieciešamie pasākumi, lai pārbaudītu to vārdā iesniegto darījumu ziņojumu pilnīgumu, precizitāti un laicīgu iesniegšanu.

Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka tirdzniecības vietai, kura sniedz ziņojumus ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā, ir jābūt pienācīgiem drošības mehānismiem, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un novērš informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka tirdzniecības vietai ir jābūt atbilstīgiem resursiem un rezerves sistēmām, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

Darījumu savietošanas vai ziņošanas sistēmas, tostarp darījumu reģistrus, kas reģistrēti vai atzīti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļu, EVTI var apstiprināt kā AZS nolūkā sniegt EVTI darījumu ziņojumus saskaņā ar 1., 3. un 9. punktu.

Ja par darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu ir paziņots darījumu reģistram, kurš ir apstiprināts kā AZS, un minētie ziņojumi ietver 1., 3. un 9. punktā pieprasīto informāciju, un darījumu reģistrs tos nosūta EVTI 1. punktā noteiktajā termiņā, 1. punktā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu uzskata par izpildītu.

Ja darījumu ziņojumos ir kļūdas vai izlaidumi, AZS, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirdzniecības vieta, kas ziņo par darījumu, labo informāciju un iesniedz EVTI labotu ziņojumu.

8. Ja šajā pantā paredzētie ziņojumi ir nosūtīti EVTI saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 35. panta 8. punktu, EVTI minēto informāciju pārsūta ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja vien piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nenolemj, ka tās nevēlas saņemt minēto informāciju.

9. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) saskaņā ar 1. un 3. punktu ziņojamās informācijas datu standartus un formātu, tostarp metodes un kārtību, kas izmantojami, ziņojot par finanšu darījumiem, un šo ziņojumu formu un saturu;

b) kritērijus attiecīgā tirgus definēšanai saskaņā ar 1. punktu;

c) kā norādīt nopirktos un pārdotos finanšu instrumentus, to daudzumu, izpildes datumu un laiku, darījumu cenas, informāciju un ziņas par klienta identitāti, norādi klientu identificēšanai, kuru labā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izpildījusi attiecīgo darījumu, norādi to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kuri ir atbildīgi par ieguldījumu lēmuma pieņemšanu un darījuma izpildi, norādi, kas ļauj identificēt piemērojamo atbrīvojumu, saskaņā ar kuru darījums ir noticis, līdzekļus attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību identificēšanai, veidu, kādā darījums ir izpildīts, un datu laukus, kas nepieciešami darījumu ziņojumu apstrādei un analīzei saskaņā ar 3. punktu; un

d) norādi, kas ļauj identificēt akciju un valsts parāda vērtspapīru īso pārdošanu atbilstoši 3. punktam;

e) attiecīgās finanšu instrumentu kategorijas, par kurām jāziņo saskaņā ar 2. punktu;

f) nosacījumus dalībvalstu atbilstoši 6. punktam veiktajai tiesību subjektu identifikatoru izstrādei, piešķiršanai un uzturēšanai un nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto minētos tiesību subjektu identifikatorus, lai atbilstoši 3., 4. un 5. punktam sniegtu norādes klientu identificēšanai darījumu ziņojumos, kas jāsagatavo saskaņā ar 1. punktu;

g) to, kā darījumu ziņošanas pienākumu piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrību filiālēm;

h) to, kas šā panta mērķiem ir uzskatāms par darījumu un darījuma izpildi;

i) to, kad 4. punkta nolūkā tiek uzskatīts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir nosūtījusi rīkojumu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

10. EVTI līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai ziņojumu par šā panta piemērošanu, tostarp par tā mijiedarbību ar attiecīgajiem pienākumiem sniegt ziņojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, un par to, vai saņemto un kompetentajām iestādēm pārsūtīto darījumu ziņojumu saturs un formāts dod iespēju visaptveroši pārraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību saskaņā ar šīs regulas 24. pantu. Komisija attiecībā uz šo var veikt pasākumus izmaiņu ierosināšanai. Komisija EVTI ziņojumu pārsūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”;

(29)regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

“27. pants

Pienākums nodrošināt finanšu instrumentu atsauces datus

1. Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kurus tirgo DTS vai OTS, identificējošos atsauces datus 26. pantā minētās ziņošanas par darījumiem vajadzībām EVTI sniedz tirdzniecības vietas.

Attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas 26. panta 2. punkts un kurus sistemātiskais internalizētājs tirgo savā sistēmā, atsauces datus par minētajiem finanšu instrumentiem EVTI sniedz katrs sistemātiskais internalizētājs.

Identificējošos atsauces datus sagatavo iesniegšanai EVTI elektroniskā un standartizētā formātā, pirms tiek sākta tā finanšu instrumenta tirdzniecība, uz kuru minētie dati attiecas. Finanšu instrumentu atsauces datus atjaunina ikreiz, kad mainās dati attiecībā uz kādu finanšu instrumentu. EVTI minētos atsauces datus uzreiz publicē savā tīmekļa vietnē. EVTI nekavējoties sniedz kompetentajām iestādēm piekļuvi minētajiem atsauces datiem.

2. Lai kompetentajām iestādēm dotu iespēju atbilstoši 26. pantam pārraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nolūkā pārliecināties, ka tās rīkojas godīgi, taisnīgi, profesionāli un veidā, kas veicina tirgus integritāti, EVTI pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm nosaka nepieciešamo kārtību, lai nodrošinātu, ka:

a) EVTI patiešām saņem finanšu instrumentu atsauces datus saskaņā ar 1. punktu;

b) saņemto datu kvalitāte ir atbilstīga ziņošanas par darījumiem vajadzībām saskaņā ar 26. pantu;

c) finanšu instrumentu atsauces dati, kas saņemti saskaņā ar 1. punktu, tiek efektīvi un nekavējoties pārsūtīti attiecīgajām kompetentajām iestādēm;

d) EVTI un kompetentajās iestādēs ir ieviesti efektīvi datu piegādes un datu kvalitātes problēmu risināšanas mehānismi.

3. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) finanšu instrumentu atsauces datu standartus un formātus saskaņā ar 1. punktu, tostarp metodes un kārtību datu un to atjauninājumu iesniegšanai EVTI un pārsūtīšanai kompetentajām iestādēm saskaņā ar 1. punktu un šo datu formātu un saturu;

b) tehniskos pasākumus, kas nepieciešami saistībā ar kārtību, kuru EVTI un kompetentās iestādes nosaka saskaņā ar 2. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(30)iekļauj šādu IV.a sadaļu:

“IV.a SADAĻA

DATU ZIŅOŠANAS PAKALPOJUMI

1. NODAĻA

Atļaujas piešķiršana datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

27.a pants

Atļaujas saņemšanas prasība

1. APS, KDLN vai AZS darbībai, kas izpaužas kā pastāvīga nodarbošanās vai darījumdarbība, ir nepieciešama iepriekšēja EVTI atļauja saskaņā ar šo sadaļu.

2. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas ekspluatē tirdzniecības vietu, var sniegt arī APS, KDLN vai AZS pakalpojumus, ja EVTI ir iepriekš pārbaudījusi attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora atbilstību šai sadaļai. Šo pakalpojumu sniegšanai jābūt iekļautai to atļaujās.

3. EVTI izveido visu Savienības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju reģistru. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem, kurus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt, un to regulāri atjaunina.

Ja EVTI ir atsaukusi atļauju saskaņā ar 27.d pantu, informācija par šo atsaukšanu reģistrā ir publiski pieejama 5 gadus.

4. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji sniedz savus pakalpojumus EVTI uzraudzībā. EVTI regulāri izskata datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atbilstību šai sadaļai. EVTI pārrauga, vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji vienmēr atbilst šajā sadaļā noteiktajiem nosacījumiem, uz kuru pamata piešķirta sākotnējā atļauja.

27.b pants

Atļaujas piešķiršana datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

1. EVTI piešķir atļauju datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem IV.a sadaļas nolūkā, ja:

a) attiecīgais datu pakalpojumu sniedzējs ir juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā; un

b) attiecīgais datu pakalpojumu sniedzējs atbilst IV.a sadaļā noteiktajām prasībām.

2. Atļaujā, kas minēta 1. punktā, norāda to datu ziņošanas pakalpojumu, ko datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt. Ja atļauju saņēmušais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs vēlas izvērst darījumdarbību un sniegt vēl citus datu ziņošanas pakalpojumus, tas EVTI iesniedz pieprasījumu par atļaujas darbības jomas paplašināšanu.

3. Atļauju saņēmušais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs vienmēr nodrošina atbilstību atļaujas nosacījumiem, kas minēti IV.a sadaļā. Atļauju saņēmušais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs bez liekas kavēšanās paziņo EVTI par visām būtiskajām izmaiņām attiecībā uz atļaujas nosacījumiem.

4. Šā panta 1. punktā minētā atļauja ir spēkā un ir derīga visā Savienības teritorijā, un ļauj datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam sniegt atļaujā norādītos pakalpojumus visā Savienībā.

27.c pants

Atļaujas pieteikumu apmierināšanas un noraidīšanas procedūras

1. Atļauju pieprasošais datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz pieteikumu, kurā norāda visu informāciju, kas EVTI nepieciešama, lai pārliecinātos, ka šis datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs līdz sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdim ir veicis visus pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs sadaļas noteikumos paredzētos pienākumus, tostarp iesniedz darbības programmu, kurā cita starpā norādīti paredzēto pakalpojumu veidi un organizatoriskā struktūra.

2. EVTI 20 darbdienu laikā no pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai atļaujas pieteikums ir pilnīgs.

Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, kurā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir jāsniedz papildu informācija.

Pēc tam, kad EVTI pieteikumu ir atzinusi par pilnīgu, tā par to paziņo datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam.

3. EVTI sešu mēnešu laikā no pilnīga pieteikuma saņemšanas izvērtē datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atbilstību šai sadaļai un pieņem pilnīgi argumentētu lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai nepiešķiršanu, un piecu darbdienu laikā attiecīgi informē pieteikumu iesniegušo datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju.

4. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) tai saskaņā ar 6. punktu iesniedzamo informāciju, kas ietver darbības programmu;

b) informāciju, kas jāiekļauj paziņojumos saskaņā ar 27.b panta panta 3. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

8. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras šā panta 2. punktā un 27.e panta 3. punktā minētās informācijas paziņošanai vai sniegšanai.

Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

27.d pants

Atļaujas atsaukšana

1. EVTI var atsaukt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atļauju, ja tas:

a) 12 mēnešu laikā nav izmantojis atļauju, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējos sešus mēnešus nav sniedzis pakalpojumus;

b) ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c) vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tas saņēma atļauju;

d) ir smagi un sistemātiski pārkāpis šīs regulas noteikumus.

2. Lēmumu atsaukt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja atļauju EVTI bez liekas kavēšanās paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību.

27.e pants

Prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrai

1. Tiek nodrošināts, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūrai vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka tā velta pietiekami daudz laika savu pienākumu izpildei.

Tiek nodrošināts, ka vadības struktūrai kolektīvi ir pienācīgas zināšanas, prasmes un pieredze, lai spētu izprast datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darbības. Katrs vadības struktūras loceklis rīkojas pēc godīguma, godprātības un neatkarības principa, lai vajadzības gadījumā efektīvi apstrīdētu augstākās vadības lēmumus un lai vajadzības gadījumā efektīvi uzraudzītu un pārraudzītu vadības lēmumu pieņemšanu.

Ja tirgus operators atbilstoši 27.c pantam iesniedz pieteikumu, lai saņemtu APS, KDLN vai AZS ekspluatācijas atļauju, un APS, KDLN vai AZS vadības struktūras locekļi ir tie paši regulētā tirgus vadības struktūras locekļi, tiek uzskatīts, ka šīs personas atbilst šā punkta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

2. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs paziņo EVTI informāciju par visiem vadības struktūras locekļiem un visām izmaiņām struktūras locekļu sastāvā, kā arī informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai vienība atbilst 1. punktam.

3. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra nosaka un uzrauga tādu pārvaldības pasākumu īstenošanu, ar kuriem tiek nodrošināta efektīva un piesardzīga organizācijas pārvaldība, tostarp organizācijā veicamo pienākumu nodalīšana un interešu konfliktu novēršana, veicinot tirgus integritāti un klientu intereses.

4. EVTI nepiešķir atļauju, ja tā uzskata, ka personai vai personām, kuras faktiski pārvaldīs datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darījumdarbību, nav pietiekami laba reputācija, vai pastāv objektīvs un pierādāms pamats uzskatīt, ka ierosinātās izmaiņas pakalpojumu sniedzēja vadībā apdraud tā pienācīgu un piesardzīgu pārvaldību, tā klientu interešu pienācīgu ievērošanu un tirgus integritāti.

5. EVTI līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka, kā izvērtē vadības struktūras locekļu piemērotību atbilstoši 1. punktam, ņemot vērā to dažādās lomas un funkcijas un nepieciešamību novērst interešu konfliktus starp vadības struktūras locekļiem un APS, KDLN vai AZS lietotājiem.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

2. nodaļa

NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ APS, KDLN UN AZS

27.f pants

APS piemērojamās organizatoriskās prasības

1. APS ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi 20. un 21. pantā minētās informācijas publiskošanai tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, un atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem. Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad APS to ir publiskojusi. APS šo informāciju efektīvi un konsekventi izplata tādā veidā, kas nodrošina ātru piekļuvi informācijai nediskriminējošā veidā un tādā formātā, kas ir parocīgs šīs informācijas konsolidēšanai ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem.

2. Informācija, kuru APS publisko saskaņā ar 1. punktu, ietver vismaz šādus elementus:

a) finanšu instrumenta identifikators;

b) cena, par kādu darījums noslēgts;

c) darījuma apjoms;

d) darījuma veikšanas laiks;

e) darījuma paziņošanas laiks;

f) darījuma cenas pieraksta veids;

g) tās tirdzniecības vietas kods, kur darījums izpildīts, vai, ja darījums izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību, kods “SI”, vai pārējos gadījumos – kods “OTC”;

h) attiecīgā gadījumā norāde, ka darījumam piemēroti īpaši nosacījumi.

3. APS pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar tās klientiem. Konkrētāk, APS, kas ir arī tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar visu ievākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro atbilstīgus pasākumus dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.

4. APS ir ieviesti pienācīgi drošības mehānismi, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un novērš informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. APS rīcībā ir atbilstīgi resursi un rezerves sistēmas, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

5. APS ir ieviestas sistēmas, kas spēj efektīvi pārbaudīt darījumu ziņojumu pilnīgumu, identificēt trūkstošo informāciju un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt kļūdaino ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

6. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka kopējus formātus, datu standartus un tehniskos pasākumus, kas atvieglo informācijas konsolidēšanu atbilstoši 1. punktam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 50. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka, ko saprot ar pamatotiem komercnosacījumiem informācijas publiskošanai atbilstoši šā panta 1. punktam.

8. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) veidus, kā APS var izpildīt 1. punktā minēto informācijas sniegšanas pienākumu;

b) saskaņā ar 1. punktu publiskojamās informācijas saturu, kas ietver vismaz 2. punktā minēto informāciju tādā veidā, lai varētu publiskot šajā pantā prasīto informāciju;

c) konkrētās organizatoriskās prasības, kas noteiktas 3., 4. un 5. punktā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

27.g pants

KDLN piemērojamās organizatoriskās prasības

1. KDLN ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi, lai apkopotu saskaņā ar 6. un 20. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem.

Minētā informācija iever vismaz šādus elementus:

a) finanšu instrumenta identifikators;

b) cena, par kādu darījums noslēgts;

c) darījuma apjoms;

d) darījuma veikšanas laiks;

e) darījuma paziņošanas laiks;

f) darījuma cenas pieraksta veids;

h) attiecīgā gadījumā fakts, ka ieguldījuma lēmuma pieņemšana un darījuma izpilde balstījās uz ieguldījumu brokeru sabiedrībā izmantotu datoralgoritmu;

i) attiecīgā gadījumā norāde, ka darījumam piemēroti īpaši nosacījumi;

j) ja saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu bija piešķirts atbrīvojums no pienākuma publiskot 3. panta 1. punktā minēto informāciju, atzīme par to, kurš no minētajiem atbrīvojumiem darījumam piemērots.

Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad KDLN to ir publiskojis. KDLN spēj šo informāciju efektīvi un konsekventi izplatīt tādā veidā, kas nodrošina ātru piekļuvi informācijai nediskriminējošā veidā un tādos formātos, kas tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami.

2. KDLN ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi, lai apkopotu saskaņā ar 10. un 21. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski iespējams, atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem; šī informācija iever vismaz šādus elementus;

a) finanšu instrumenta identifikators vai identificējošas īpašības;

b) cena, par kādu darījums noslēgts;

c) darījuma apjoms;

d) darījuma veikšanas laiks;

e) darījuma paziņošanas laiks;

f) darījuma cenas pieraksta veids;

h) attiecīgā gadījumā norāde, ka darījumam piemēroti īpaši nosacījumi.

Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad KDLN to ir publiskojis. KDLN spēj šo informāciju efektīvi un konsekventi izplatīt tādā veidā, kas nodrošina ātru piekļuvi informācijai nediskriminējošā veidā un vispārpieņemtos formātos, kas ir savstarpēji savietojami un tirgus dalībniekiem viegli pieejami un izmantojami.

3. KDLN nodrošina, ka sniegtie dati ir konsolidēti no visiem regulētajiem tirgiem, DTS, OTS un APS un attiecas uz tiem finanšu instrumentiem, kas norādīti 8. punkta c) apakšpunktā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos.

4. KDLN pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus. Konkrētāk, tirgus operators vai APS, kas ekspluatē arī konsolidētu datu lenti, ar visu ievākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro atbilstīgus pasākumus dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.

5. KDLN ir ieviesti pienācīgi drošības mehānismi, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku. KDLN rīcībā ir atbilstīgi resursi un rezerves sistēmas, lai tas varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka saskaņā ar 6., 10., 20. un 21. pantu publiskojamās informācijas datu standartus un formātus, kas ietver finanšu instrumenta identifikatoru, cenu, apjomu, laiku, cenas pieraksta veidu, tirdzniecības vietas identifikatoru un norādes par īpašiem nosacījumiem, kuri piemēroti darījumam, kā arī tehniskos pasākumus, kuri veicina informācijas efektīvu un konsekventu izplatīšanu veidā, kas nodrošina, ka tā atbilstoši 1. un 2. punktam ir tirgus dalībniekiem viegli pieejama un izmantojama, ietverot citus pakalpojumus, ko KDLN varētu sniegt un kuri palielinātu tirgus efektivitāti.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

6. Komisija saskaņā ar 89. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros precizē, ko attiecībā uz piekļuves nodrošināšanu datu plūsmām saprot ar pamatotiem komercnosacījumiem atbilstoši šā panta 1. un 2. punktam.

7. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) veidus, kā KDLN var izpildīt 1. un 2. punktā minētos informācijas sniegšanas pienākumus;

b) saskaņā ar 1. un 2. punktu publiskojamās informācijas saturu;

c) finanšu instrumentus, kuru dati jāsniedz datu plūsmā, un attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, – iekļaujamās tirdzniecības vietas un APS;

d) citus līdzekļus, ar kuriem nodrošina, ka dažādu KDLN publiskotie dati ir saskaņoti un tos ir iespējams pilnībā kartēt un tiem veidot mijnorādes ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem, un apkopot Savienības līmenī;

c) konkrētās organizatoriskās prasības, kas noteiktas 4. un 5. punktā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

27.h pants

AZS piemērojamās organizatoriskās prasības

1. Nodrošina, ka AZS ir ieviesta atbilstoša politika un pasākumi 26. pantā minētās informācijas paziņošanai pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā līdz tās darbdienas beigām, kas seko dienai, kad notika darījums.

2. AZS pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu interešu konfliktus ar tās klientiem. Konkrētāk, AZS, kas ir arī tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar visu ievākto informāciju apejas nediskriminējošā veidā un pastāvīgi piemēro atbilstīgus pasākumus dažādu darījumdarbības funkciju nošķiršanai.

3. Nodrošina, ka AZS ir ieviesti pienācīgi drošības mehānismi, kas garantē informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazina datu sabojāšanas un neatļautas piekļuves risku un novērš informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. AZS rīcībā ir atbilstīgi resursi un rezerves sistēmas, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

4. Nodrošina, ka AZS ir ieviestas sistēmas, kas spēj efektīvi pārbaudīt darījumu ziņojumu pilnīgumu, identificēt trūkstošo informāciju un acīmredzamas kļūdas, ko izraisījusi konkrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, un, ja konstatēta šāda kļūda vai trūkstoša informācija, paziņot ieguldījumu brokeru sabiedrībai informāciju par attiecīgo kļūdu vai trūkstošo informāciju un pieprasīt kļūdaino ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

Nodrošina, ka AZS ir ieviestas sistēmas, kas AZS dod iespēju atklāt kļūdas vai trūkstošo informāciju, ko izraisījusi pati AZS, un dod iespēju AZS labot un nosūtīt vai attiecīgā gadījumā atkārtoti nosūtīt kompetentajai iestādei pareizus un pilnīgus darījumu ziņojumus.

5. EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka:

a) veidus, kā AZS var izpildīt 1. punktā minēto informācijas sniegšanas pienākumu; un

b) konkrētās organizatoriskās prasības, kas noteiktas 2., 3. un 4. punktā.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.”;

(31)iekļauj šādu VI.a sadaļu:

“VI.a SADAĻA

EVTI pilnvaras un kompetence

1. NODAĻA

KOMPETENCE UN PROCEDŪRAS

38.a pants

EVTI pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas EVTI, kādai tās amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai piešķirtas ar 38.b līdz 38.e pantu, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu izpaušanu, uz ko attiecas juridiskās konfidencialitātes prasība.

38.b pants

Informācijas pieprasījumi

1. EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu turpmāk minētajām personām pieprasīt sniegt visu informāciju, kas ir vajadzīga, lai EVTI varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus:

a) APS, KDLN un AZS un ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas ekspluatē tirdzniecības vietu, lai ekspluatētu APS, KDLN vai AZS datu ziņošanas pakalpojumus, un personas, kas tos kontrolē vai ir to kontrolē;

b) šā punkta a) apakšpunktā minēto personu pārvaldnieki;

b) šā punkta a) apakšpunktā minēto personu revidenti un konsultanti.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, kurā jāiesniedz attiecīgā informācija;

f) norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 38.e pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu ir lēmuma veidā, EVTI:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, kurā jāiesniedz attiecīgā informācija;

e) norāda periodiskos soda maksājumus, kas 38.g pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f) norāda naudas sodu, kas 38.f pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas;

38.c pants

Vispārīgas izmeklēšanas

1. Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz 38.b panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotās personas ir pilnvarotas:

a) pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un jebkādus citus materiālus, kas attiecas uz tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no nesēja, kurā šī informācija tiek glabāta;

b) izgatavot vai iegūt šādu reģistru, datu, procedūru un citu materiālu apstiprinātas kopijas vai izrakstus;

c) uzaicināt jebkuru personu, kas minēta 38.b panta 1. punktā, vai tās pārstāvjus vai darbiniekus un prasīt tai/tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz inspekcijas priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kura attiecas uz izmeklēšanas priekšmetu;

e) pieprasīt telefonsakaru un datplūsmu reģistrus.

2. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā pilnvarā norāda arī periodiskos soda maksājumus, kas 38.i pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli vai atbildes uz 38.b panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegti vai ir nepilnīgi, un norāda naudas sodus, kas 21. pantā paredzēti gadījumā, ja atbildes uz 38.b panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepatiesas vai maldinošas.

3. Personām, kas minētas 38.b panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Lēmumā norāda izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, 38.i pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus un tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

5. Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punkta e) apakšpunktā minētajam pieprasījumam saņemt telefonsakaru vai datplūsmu reģistrus ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī piesardzības nolūkā.

a) EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 3. punktā, ir autentisks;

b) visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

38.d pants

Pārbaudes uz vietas

1. Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var jebkurās 38.b panta 1. punktā minēto personu darījumdarbības telpās veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.

2. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt to personu darījumdarbības telpās, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 38.b panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Tās ir pilnvarotas arī aizzīmogot jebkuras darījumdarbības telpas un uzskaites dokumentus vai reģistrus uz laiku, kas nepieciešams pārbaudes veikšanai, un pārbaudes veikšanai nepieciešamajā apmērā.

4. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un periodiskie soda maksājumi, kas 38.g pantā paredzēti gadījumā, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.

5. Personām, kas minētas 38.b panta 1. punktā, ir pienākums sadarboties pārbaudēs uz vietas, kuras noteiktas ar EVTI lēmumu. Lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu, mērķi, dienu, kurā tā sāksies, 38.i pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzētos tiesību aizsardzības līdzekļus, kā arī tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Tiesā.

6. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā paredzēts veikt pārbaudi, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotās vai ieceltās personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotajām personām. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas turklāt var būt klāt šajās pārbaudēs uz vietas.

7. EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus šajā pantā un 38.b panta 1. punktā paredzētos izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas.

9. Ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajai pārbaudei uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir nepieciešama tiesu iestādes atļauja, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī piesardzības nolūkā.

10. Valsts tiesu iestāde, saņēmusi atļaujas pieteikumu par 1. punktā minēto pārbaudi uz vietas vai 7. punktā minēto palīdzību, pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 4. punktā, ir autentisks;

b) visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

38.e pants

Informācijas apmaiņa

EVTI un kompetentās iestādes cita citai bez liekas kavēšanās sniedz informāciju, kas nepieciešama šajā regulā paredzēto pienākumu izpildei.

38.f pants

Dienesta noslēpums

Direktīvas 2014/65/ES 76. pantā minētais pienākums ievērot dienesta noslēpumu ir piemērojams EVTI un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas EVTI vai pie jebkuras citas personas, kurai EVTI ir deleģējusi uzdevumus, ieskaitot revidentus un ekspertus, ar ko EVTI ir noslēgusi līgumus.

38 g. pants

EVTI veiktie uzraudzības pasākumi

1. Ja EVTI konstatē, ka 38.a panta 1. punktā minētā persona ir izdarījusi kādu no IV.a iedaļā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a) pieņem lēmumu, ar kuru attiecīgajai personai prasa izbeigt pārkāpumu;

b) pieņem lēmumu par naudas sodu piemērošanu saskaņā ar 38.h un 38.i pantu;

c) izdod publiskus paziņojumus.

2. Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

a) pārkāpuma ilgums un biežums;

b) vai pārkāpums ir izraisījis finanšu noziegumu, atvieglojis tā izdarīšanu vai ir kā citādi saistāms ar to;

c) vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

d) par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpe;

f) pārkāpuma ietekme uz ieguldītāju interesēm;

g) par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu vai pārkāpuma rezultātā trešām personām radīto zaudējumu apmērs, ciktāl to var noteikt;

h) par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbošanās līmenis ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

i) par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējie pārkāpumi;

j) par pārkāpumu atbildīgās personas veiktie pasākumi nolūkā novērst pārkāpuma atkārtošanos.

3. Par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, EVTI bez liekas kavēšanās paziņo par pārkāpumu atbildīgajai personai un informē par to dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju. Tā publisko visus šos lēmumus savā tīmekļa vietnē desmit darbdienās no pasākuma pieņemšanas dienas.

Publiskošana, kas minēta pirmajā daļā, ietver vismaz:

a) paziņojumu, kas apliecina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;

b) attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apliecina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;

c) paziņojumu, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.

2. NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE SODI UN CITI PASĀKUMI

38.h pants

Naudas sodi

1. Ja EVTI saskaņā ar 38.k panta 5. punktu konstatē, ka persona ir tīši vai nolaidības dēļ izdarījusi kādu no IV.a sadaļā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Pārkāpums tiek uzskatīts par tīši izdarītu pārkāpumu, ja EVTI konstatē objektīvus faktorus, kas pierāda, ka persona, izdarot attiecīgo pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2. Šā panta 1. punktā minētā naudas soda maksimālā summa ir EUR 200 000 vai – dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstošā vērtība attiecīgās valsts valūtā. .

3. Nosakot 1. punktā minētā naudas soda apmēru, EVTI ņem vērā 38.g panta 2. punktā noteiktos kritērijus.

38.i pants

Periodiskie soda maksājumi

1. EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:

a) persona izbeidz pārkāpumu saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 38.b panta 1. punkta a) apakšpunktam;

b) šīs regulas 38.b panta 1. punktā minētā persona:

–sniedz pilnīgu informāciju, kas ar lēmumu pieprasīta atbilstoši 38.b pantam;

–sadarbojas izmeklēšanā un jo īpaši uzrāda visus pieprasītos reģistrus, datus, procedūras vai jebkādus citus materiālus un papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts atbilstoši 38.c pantam;

–sadarbojas pārbaudē uz vietas, kuras veikšana uzdota ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 38.d pantam.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

4. Periodisko soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā sešus mēnešus no EVTI lēmuma paziņošanas dienas. Beidzoties minētajam periodam, EVTI pārskata šo pasākumu.

38.j pants

Informācijas izpaušana par naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, to raksturs, izpilde un ieskaitīšana

1. EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 38.h un 38.i pantu, izņemot gadījumus, kad šīs informācijas publiskošana nopietni apdraudētu finanšu tirgus vai radītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Šādi izpaustā informācija neietver personas datus Regulas (EK) Nr. 45/2001 nozīmē.

2. Naudas sodiem un periodiskajiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 38.h un 38.i pantu, ir administratīvs raksturs.

3. Ja EVTI nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un pamato savu lēmumu.

4. Naudas sodi un periodiskie soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 38.h un 38.i pantu, ir izpildāmi.

5. Izpildi reglamentē tajā valstī spēkā esošās civilprocesuālās normas, kuras teritorijā notiek izpilde.

6. Naudas sodu un periodisko soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

38.k pants

Procedūras noteikumi attiecībā uz uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu

1. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē nopietnas pazīmes tam, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par vienu vai vairākiem no IV.a sadaļā uzskaitītajiem pārkāpumiem, EVTI šīs lietas izmeklēšanai no savu darbinieku vidus ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku. Ieceltais darbinieks ir tāds, kurš nav iesaistīts un nav bijis tieši vai netieši iesaistīts attiecīgā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzraudzībā vai atļaujas izsniegšanas procesā un savas funkcijas pilda neatkarīgi no EVTI.

3. Lai varētu izpildīt noteiktos uzdevumus, izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 38.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 38.c un 38.d pantu.

4. Pildot savus uzdevumus, izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzības darbības, ir ievākusi EVTI.

5. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas, bet pirms izmeklēšanas darbinieks lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedz EVTI, viņš tām personām, uz kurām attiecās izmeklēšana, dod iespēju paust viedokli par jautājumiem, par kuriem notika izmeklēšana. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus balsta vienīgi uz tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

6. Izmeklēšanās, ko veic saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.

7. Lietas materiālus kopā ar konstatējumiem iesniedzot EVTI, izmeklēšanas darbinieks par to paziņo personām, uz kurām attiecās izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8. Balstoties uz lietas materiāliem, kas ietver izmeklēšanas darbinieka konstatējumus, un, ja personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, to pieprasa, pēc to viedokļa paušanas saskaņā ar 38.l pantu EVTI lemj, vai personas, uz kurām attiecās izmeklēšana, ir izdarījušas vienu vai vairākus IV.a sadaļā uzskaitītos pārkāpumus, un tādā gadījumā veic uzraudzības pasākumus saskaņā ar 38.m pantu.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI lēmumu pieņemšanas procesā.

10. Komisija saskaņā ar 50. pantu līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka papildu procedūras noteikumus par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas pilnvaru īstenošanu, tostarp noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, par termiņiem, par naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu un par noilguma termiņiem naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanai un izpildei.

38.l pants

Attiecīgo personu tiesības paust viedokli

1. Pirms pieņemt lēmumus saskaņā ar 38.g, 38.h un 38.i pantu, EVTI tām personām, kuru lieta tiek izskatīta, dod iespēju paust viedokli par EVTI konstatējumiem. EVTI savos lēmumos balstās vienīgi uz tiem konstatējumiem, par kuriem personām, kuru lieta tiek izskatīta, ir bijusi iespēja izteikt piezīmes.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami, lai novērstu būtisku un tūlītēju kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā sniedz attiecīgajām personām iespēju paust viedokli iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas.

2. Izskatot lietu, pilnībā ievēro personu, par kurām tiek veikta izmeklēšana, tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju un EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

38.m pants

Pārskatīšana Tiesā

38.n pants

Atļaujas piešķiršanas un uzraudzības maksas

1. EVTI no datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem iekasē maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstoši 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas nepieciešami datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atļauju izsniegšanai un uzraudzībai, un atlīdzina izmaksas, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu atbilstoši šai regulai, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu saskaņā ar 38.o pantu.

2. Individuālās maksas summa, ko iekasē no konkrēta datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja, sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI rodas saistībā ar tās darbību attiecībā uz prospektu (ieskaitot tā papildinājumus), ko sagatavojis emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz tikt pielaista tirdzniecībai regulētā tirgū. Tā ir samērīga ar apgrozījumu, kāds ir attiecīgajam emitentam, piedāvātājam vai personai, kas lūdz tikt pielaista tirdzniecībai regulētā tirgū.

3. Komisija saskaņā ar 50. pantu līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētos aktus, kuros konkretizē maksu veidu, pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmēru un to maksāšanas kārtību.

38.o pants

EVTI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm

1. Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai izpildei, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar pamatnostādnēm, ko EVTI izdevusi atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šie konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 38.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 38.c un 38.d pantu.

2. Pirms uzdevumu deleģēšanas EVTI apspriežas ar attiecīgo kompetento iestādi par:

a) deleģējamā uzdevuma apjomu;

b) uzdevuma izpildes grafiku; un

c) vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI.

3. Izmaksas, kas kompetentajai iestādei radušās, veicot deleģētos uzdevumus, EVTI atlīdzina saskaņā ar regulu par maksām, ko Komisija pieņēmusi atbilstoši 38.n panta 3. punktam.

4. Lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 1. punktam, EVTI pārskata ik pēc atbilstīga laikposma. Deleģējumu var jebkurā laikā atsaukt.

(32)5. Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību.”; regulas 50. pantu groza šādi:

(b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šīs regulas 1. panta 9. punktā, 2. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 2. un 3. punktā, 27.c pantā, 31. panta 4. punktā, 40. panta 8. punktā, 41. panta 8. punktā, 42. panta 7. punktā, 45. panta 10. punktā un 52. panta 10. un 12. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 2. jūlija.”;

“Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 9. punktā, 2. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 2. un 3. punktā, 27.c pantā, 31. panta 4. punktā, 40. panta 8. punktā, 41. panta 8. punktā, 42. panta 7. punktā, 45. panta 10. punktā un 52. panta 10. un 12. punktā minēto pilnvaru deleģējumu.”;

(d)panta 5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Saskaņā ar 1. panta 9. punktu, 2. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 15. panta 5. punktu, 17. panta 3. punktu, 19. panta 2. un 3. punktu, 27.c pantu, 31. panta 4. punktu, 40. panta 8. punktu, 41. panta 8. punktu, 42. panta 7. punktu, 45. panta 10. punktu un 52. panta 10. un 12. punktu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.”;

(33)regulas 52. pantā pievieno šādu 13. un 14. punktu:

“13. Komisija pēc apspriešanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumus par saskaņā ar IV.a sadaļu izveidotās konsolidētās datu lentes darbību. Ziņojumu par 27.d panta 1. punktu iesniedz līdz 2019. gada 3. septembrim. Ziņojumu par 27.d panta 2. punktu iesniedz līdz 2021. gada 3. septembrim.

Šā panta pirmajā daļā minētajos ziņojumos konsolidētās datu lentes darbība tiek vērtēta, balstoties uz šādiem kritērijiem:

a) vai laikus ir pieejama konsolidēta pēctirdzniecības informācija, kas aptver visus darījumus neatkarīgi no tā, vai tie ir veikti tirdzniecības vietās;

b) vai laikus ir pieejama augstas kvalitātes pilnīga un daļēja pēctirdzniecības informācija, kas ir tādos formātos, kuri tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami, un ir pieejama atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem.

Ja Komisija secina, ka KDLN nav snieguši informāciju tādā veidā, kas atbilst otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, tā savam EVTI adresētajam ziņojumam pievieno pieprasījumu sākt sarunu procedūru ar mērķi EVTI vadītas publiskā iepirkuma procedūras rezultātā iecelt komercvienību darbam ar konsolidēto datu lenti. EVTI sāk šo procedūru pēc tam, kad ir saņēmusi pieprasījumu no Komisijas, saskaņā ar Komisijas pieprasījumā norādītajiem nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(**).

14. Ja ir sākta 13. punktā minētā procedūra, Komisija saskaņā ar 50. pantu pieņem deleģētos aktus, kuros nosaka pasākumus ar mērķi:

a) noteikt darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzītās komercvienības līguma ilgumu un procesu un nosacījumus līguma pagarināšanai un jauna publiskā iepirkuma sākšanai;

b) paredzēt, ka darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzītā komercvienība šo darbu dara ekskluzīvā kārtā un ka neviena cita vienība nevar saskaņā ar 27.a pantu tikt pilnvarota kā KDLN;

c) pilnvarot EVTI pārliecināties, ka komercvienība, kas darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzīta publiskā iepirkuma procedūrā, ievēro konkursa nosacījumus;

d) nodrošināt, ka pēctirdzniecības informācija, ko sniedz darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzītā komercvienība, ir kvalitatīva, formātos, kas tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami, un konsolidētā formātā, kas aptver visu tirgu;

e) nodrošināt, ka pēctirdzniecības informācija gan konsolidētā, gan nekonsolidētā veidā tiek sniegta atbilstoši pamatotiem komercnosacījumiem un ka tā visā Savienībā apmierina šīs informācijas lietotāju vajadzības;

f) nodrošināt, ka tirdzniecības vietas un APS savus darījumu datus komercvienībai, kas darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzīta EVTI vadītā publiskā iepirkuma procedūrā, dara pieejamus par samērīgu cenu;

g) norādīt pasākumus, kas jāpiemēro, ja komercvienība, kas darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzīta publiskā iepirkuma procedūrā, neatbilst konkursa nosacījumiem;

h) norādīt pasākumus, saskaņā ar kuriem KDLN, kam izsniegta atļauja saskaņā ar 27.a pantu, gadījumā, ja netiek izmantotas šā punkta b) apakšpunktā paredzētās pilnvaras vai ja publiskā iepirkuma procedūrā netiek izraudzīta neviena vienība, var turpināt darboties līdz brīdim, kad ir pabeigta jauna publiskā iepirkuma procedūra un ir izraudzīta komercvienība darbam ar konsolidēto datu lenti.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).”;

(34)iekļauj šādu 54.a un 54.b pantu:

“54.a pants
Pārejas posma pasākumi attiecībā uz EVTI

1. Visas kompetences un pienākumi saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju jomā, kuri kompetentajām iestādēm uzticēti atbilstoši Direktīvas 2014/65/ES 67. pantam, beidzas [PB ieraksta datumu, kas ir 36 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā]. Minētās kompetences un pienākumus tajā pašā datumā pārņem EVTI.

2. Visas lietas un darba dokumentus saistībā ar uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju jomā, ieskaitot notiekošās pārbaudes un izpildes nodrošināšanas darbības, vai to apliecinātas kopijas EVTI pārņem 1. punktā minētajā datumā.

Tomēr atļaujas pieteikumi, kurus kompetentās iestādes saņēmušas līdz [PB ieraksta datumu, kas ir 30 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā], netiek nodoti EVTI, un lēmumu par reģistrēšanu vai reģistrēšanas atteikumu pieņem attiecīgā iestāde.

3. Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, nodrošina, ka visi esošie reģistri un darba dokumenti vai to apstiprinātas kopijas tiek nodoti EVTI iespējami drīz un jebkurā gadījumā līdz [datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji]. Minētās kompetentās iestādes sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu uzraudzības un izpildes nodrošināšanas darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju jomā.

5. Visas datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atļaujas, ko piešķīrusi 1. punktā minētā kompetentā iestāde, pēc kompetenču nodošanas EVTI paliek spēkā.

54.b pants
Attiecības ar revidentiem

1. Ikvienai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK(*) pilnvarotai personai, kas kādā datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmumā veic uzdevumu, kurš raksturots Direktīvas 2013/34/ES 34. pantā vai Direktīvas 2009/65/EEK 73. pantā, vai kādu citu likumā paredzētu uzdevumu, ir pienākums nekavējoties paziņot EVTI ikvienu faktu vai lēmumu attiecībā uz šo uzņēmumu, kas tai ir kļuvis zināms, veicot minēto uzdevumu, un kas var:

a) tikt uzskatīts par to normatīvo vai administratīvo aktu būtisku pārkāpumu, kuri paredz nosacījumus, kas reglamentē atļauju piešķiršanu, vai konkrēti reglamentē datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju darbību;

b) ietekmēt datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja darbības nepārtrauktību;

c) būt par iemeslu pārskatu neapstiprināšanai vai atrunām.

Minētajai personai ir arī pienākums ziņot par visiem faktiem un lēmumiem, kas tai kļūst zināmi, veicot kādu no pirmajā daļā minētajiem uzdevumiem uzņēmumā, kam ir ciešas saiknes ar datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju, kurā tā veic attiecīgo uzdevumu.

2. Ja personas, kas ir pilnvarotas saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK, labticīgi izpauž kompetentajām iestādēm 1. punktā minēto faktu vai lēmumu, šī rīcība nav uzskatāma par informācijas izpaušanas līgumiska vai likumiska ierobežojuma pārkāpumu un šīm personām neizraisa jebkāda veida atbildības iestāšanos.

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).”.

7. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem

Regulu (ES) 2015/760 groza šādi:

(1)regulas 2. pantu groza šādi:

(b)panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10) “kompetentā iestāde” ir jebkura kompetenta iestāde, kas minēta Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta f) un h) apakšpunktā;”;

(c)panta 11. punktu svītro;

(2)regulas 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. EVTI uztur centralizētu publisko reģistru, kurā norāda ikvienu ELTIF, kam piešķirta atļauja saskaņā ar šo regulu, un ELTIF pārvaldnieku. Reģistrs ir pieejams elektroniski.”;

(3)regulas 5. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu groza šādi:

i)pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pieteikumu atļaujai darboties kā ELTIF iesniedz EVTI.”;

ii)otrajā daļā pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e) to dalībvalstu saraksts, kurās ELTIF ir paredzēts tirgot.”;

iii)trešo daļu aizstāj ar šādu:

“EVTI var pieprasīt skaidrojumu un informāciju par dokumentiem un informāciju, kas sniegta saskaņā ar otro daļu.”;

(c)panta 2. punktu groza šādi:

i)pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Tikai ES AIFP, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, var iesniegt EVTI pieteikumu apstiprinājumam pārvaldīt to ELTIF, par kuru ir pieprasīta atļauja saskaņā ar 1. punktu.”;

ii)pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“EVTI var lūgt ES AIFP kompetento iestādi sniegt skaidrojumu un informāciju par otrajā daļā minētajiem dokumentiem vai atzinumu par to, vai piešķirtajā ES AIFP atļaujā pārvaldīt AIF ietilpst tiesības pārvaldīt ELTIF. ES AIFP kompetentā iestāde sniedz atbildi desmit darbdienu laikā no dienas, kad tā ir saņēmusi EVTI pieprasījumu.”;

(d)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Par jebkurām turpmākām izmaiņām dokumentos, kas minēti 1. un 2. punktā, nekavējoties informē EVTI.”;

(e)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Atkāpjoties no 1. līdz 3. punkta, ES AIF, kura juridiskā forma ļauj tam veikt iekšēju pārvaldību un ja tā pārvaldības struktūra izvēlas neiecelt ārēju AIFP, vienlaicīgi iesniedz EVTI pieteikumu atļaujai darboties kā ELTIF saskaņā ar šo regulu un kā AIFP saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES.

Pieteikumā atļaujai darboties kā iekšēji pārvaldītam ELTIF iekļauj šādus datus:

a) fonda nolikums vai dibināšanas dokumenti;

b) informācija par depozitārija identitāti;

c) tās informācijas apraksts, kas sniedzama ieguldītājiem, tostarp privāto ieguldītāju sūdzību izskatīšanas kārtības apraksts;

e) to dalībvalstu saraksts, kurās ELTIF ir paredzēts tirgot;

f) informācija, kas minēta Direktīvas 2011/61/ES 7. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā.

EVTI trīs mēnešu laikā no pilnīgi aizpildīta pieteikuma iesniegšanas dienas informē ES AIF par to, vai ir piešķirtas pirmajā daļā minētās atļaujas.”;

(f)pievieno šādu 6. un 7. punktu:

“6. EVTI saskaņā ar 31. panta 2. punktu nekavējoties informē to dalībvalstu kompetentās iestādes, kurās ELTIF ir paredzēts tirgot, par atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 6. pantu.

7. Šā panta 6. punktā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

a) ELTIF pārvaldnieka, ELTIF un tās dalībvalsts identifikācija, kurā ir ELTIF juridiskā adrese vai galvenais birojs;

b) ELTIF nolikums vai dibināšanas dokumenti;

c) ELTIF depozitārija identifikācija;

d) tās informācijas apraksts, kas būs pieejama ieguldītājiem;

e) apraksts par privāto ieguldītāju iesniegto sūdzību izskatīšanas kārtību;

f) prospekts un attiecīgā gadījumā pamatinformācijas dokuments, kas minēts Regulā (ES) Nr. 1286/2014;

g) informācija par 26. pantā minētajām sistēmām.”;

(4)regulas 6. pantu groza šādi:

(b)panta 1. līdz 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. ES AIF tiek piešķirta atļauja darboties kā ELTIF vienīgi tad, ja EVTI:

a) ir pārliecinājusies par to, ka ES AIF ir spējīgs izpildīt visas šīs regulas prasības;

b) ir apstiprinājusi ES AIFP, kuram piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES, pieteikumu pārvaldīt ELTIF, fonda nolikumu vai dibināšanas dokumentus un izvēlēto depozitāriju.

2. Ja ES AIF iesniedz pieteikumu saskaņā ar šīs regulas 5. panta 5. punktu, EVTI piešķir atļauju ES AIF darboties kā ELTIF tikai tad, ja tā:

a) ir pārliecinājusies par to, ka ES AIF atbilst šai regulai;

b) ir pārliecinājusies par to, ka ES AIF atbilst Direktīvas 2011/61/ES prasībām;

c) ir apstiprinājusi fonda nolikumu vai dibināšanas dokumentus un izvēlēto depozitāriju.

3. EVTI var atteikties apstiprināt ES AIFP pieteikumu pārvaldīt ELTIF vienīgi tad, ja ES AIFP:

a) neatbilst šai regulai;

b) neatbilst Direktīvai 2011/61/ES attiecībā uz ELTIF, ko tas plāno pārvaldīt;

c) nav saņēmis no ES AIFP pārvaldnieka kompetentās iestādes atļauju pārvaldīt AIF, kas izmanto tāda veida ieguldījumu stratēģijas, uz kurām attiecas šī regula;

d) nav iesniedzis 5. panta 2. punktā minētos dokumentus vai tajā prasīto skaidrojumu vai informāciju.

Pirms atteikties apstiprināt pieteikumu, EVTI apspriežas ar ES AIFP kompetento iestādi.”;

(c)panta 4. punktu svītro;

(d)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. EVTI paziņo ES AIF iemeslu, kāpēc atteikts piešķirt atļauju darboties kā ELTIF.”;

(e)panta 6. un 7. punktu svītro;

(5)iekļauj šādu 6.a pantu:

“6.a pants

Atļaujas atsaukšana

1. Neskarot 35. pantu, EVTI atsauc ELTIF atļauju, ja ELTIF pārvaldnieks atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

a) pārvaldnieks ir skaidri atteicies no atļaujas vai nav izmantojis atļauju sešu mēnešu laikā pēc atļaujas piešķiršanas;

b) pārvaldnieks ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas, vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c) ELTIF vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tas saņēma atļauju.

2. Atļaujas atsaukšana stājas spēkā nekavējoties visā Savienībā.”;

(6)regulas 7. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. ELTIF pārvaldnieks ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai un Direktīvas 2011/61/ES attiecīgajām prasībām attiecībā uz ELTIF. ELTIF pārvaldnieks arī ir atbildīgs par zaudējumiem vai kaitējumu, kas radies šīs regulas neievērošanas dēļ.”;

(7)regulas 17. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Dienu, kas minēta pirmās daļas a) apakšpunktā, nosaka, ņemot vērā to aktīvu specifiku un īpašības, kuros ELTIF paredzējis ieguldīt, un tā nav vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kad ir saņemta atļauja darboties kā ELTIF, vai tā nav vēlāk kā pusē no ELTIF darbības ilguma, kas noteikts saskaņā ar 18. panta 3. punktu, atkarībā no tā, kura no minētajām iestājas agrāk. Izņēmuma gadījumos EVTI pēc tam, kad ir iesniegts pienācīgi pamatots ieguldījumu plāns, var pagarināt šo termiņu ne vairāk kā par vēl vienu gadu.”;

(8)regulas 18. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) atļaujas piešķiršanas laikā un visā ELTIF darbības laikā ELTIF pārvaldnieks spēj apliecināt EVTI, ka ir izveidota atbilstīga likviditātes pārvaldības sistēma un efektīvas ELTIF likviditātes risku pārraudzības procedūras, kas atbilst ELTIF ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijai un piedāvātajai atpakaļpirkšanas politikai;”;

(9)regulas 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. ELTIF pieņem detalizētu grafiku savu aktīvu secīgai realizācijai, lai nodrošinātu ieguldītāju ieguldījumu apliecību vai daļu atpakaļpirkšanu pēc ELTIF darbības beigām, un atklāj to EVTI ne vēlāk kā vienu gadu pirms ELTIF darbības beigu datuma.”;

(10)regulas 23. panta 3. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f) jebkura cita informācija, ko EVTI uzskata par būtisku saistībā ar 2. punktu.”;

(11)regulas 24. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. ELTIF nosūta EVTI savu prospektu un visus grozījumus tajā, kā arī tā gada pārskatu. Pēc pieprasījuma ELTIF sniedz šos dokumentus ELTIF pārvaldnieka kompetentajai iestādei. ELTIF sniedz šos dokumentus laikposmā, ko norādījusi EVTI un ELTIF pārvaldnieka kompetentā iestāde.”;

(12)regulas 28. pantu papildina ar 3. punktu:

“3. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 36.a pantu līdz [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 24 mēnešus pēc stāšanās spēkā], lai precizētu iekšējo procesu nolūkā novērtēt, vai ELTIF ir piemērots tirgošanai 1. punktā minētajiem privātajiem ieguldītājiem, nodrošinot atbilstību noteikumiem attiecībā uz piemērotības un atbilstības novērtējumu, kas paredzēti Direktīvas 2014/65/ES* 25. pantā.

___________________________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar kuru groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).”;

(13)regulas 31., 32., 33. un 34. pantu aizstāj ar šādiem:

“31. pants

ELTIF ieguldījumu apliecību vai daļu tirdzniecība

ELTIF pārvaldnieks drīkst tirgot attiecīgā ELTIF ieguldījumu apliecības vai daļas nekavējoties pēc tam, kad EVTI ir informējusi pārvaldnieku par 5. panta 6. punktā minēto paziņojumu.

32. pants

Uzraudzība, ko veic EVTI

1. EVTI nodrošina šīs regulas pastāvīgu piemērošanu.

2. EVTI uzrauga atbilstību ELTIF nolikumam vai dibināšanas dokumentiem un prospektā izklāstītajiem pienākumiem, kuriem ir jāatbilst šai regulai.

3. Lai veiktu ar šo regulu uzticētos uzdevumus un ar mērķi nodrošināt augstus uzraudzības standartus, EVTI piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un gadījumos, kad Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, kas transponē šīs direktīvas.

4. Kompetentās iestādes pārrauga, lai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību vai kas tiek tirgoti to teritorijās, neizmanto apzīmējumu “ELTIF” vai neuzdodas par ELTIF, ja vien tie nav saņēmuši atļauju saskaņā ar šo regulu.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka kolektīvo ieguldījumu uzņēmums izmanto apzīmējumu “ELTIF” vai uzdodas par ELTIF, bet nav saņēmis atļauju saskaņā ar šo regulu, tā nekavējoties par to informē EVTI.

33. pants

Šīs regulas 34., 34.a un 34.b pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas 34., 34.a un 34.b pantā ir noteiktas EVTI vai kādai EVTI amatpersonai, vai citai EVTI pilnvarotai personai, neizmanto, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu publiskošanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

34. pants

Informācijas pieprasījumi

1. EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasīt šādām personām sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar šo regulu:

a) ELTIF pārvaldniekiem;

b) personām, kas iesaistītas ELTIF pārvaldībā;

c) trešām personām, kurām ELTIF pārvaldnieks ir deleģējis funkcijas;

d) personām, kuras citādi ir cieši un būtiski saistītas ar ELTIF pārvaldību.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

f) norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 35.a pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EVTI:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) norāda periodiskos soda maksājumus, kas 35.b pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f) norāda, ka 35.a panta 3. punktā saistībā ar 35.a panta 2. punkta n) apakšpunktu ir paredzēts naudas sods, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas;

g) norāda uz tiesībām lēmumu pārsūdzēt Apelācijas padomē un iespēju lēmumu nodot pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.

4. Personas, kas minētas 1. punktā, vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti. Klienti ir pilnībā atbildīgi, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepatiesa vai maldinoša.

5. EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību 1. punktā minētās personas, uz kurām attiecas pieprasījums sniegt informāciju.”;

(14)iekļauj šādu 34.a, 34.b, 34.c un 34.d pantu:

“34.a pants

Vispārēja izmeklēšana

1. Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz 34. panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a) pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;

b) iegūt šādu reģistru, datu, procedūru un citu materiālu apliecinātas kopijas vai izrakstus;

c) uzaicināt jebkuru personu, kas minēta 34. panta 1. punktā, vai tās pārstāvjus un darbiniekus, kā arī prasīt tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

e) pieprasīt telefonsakaru un datplūsmu reģistrus.

2. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un nolūks. Minētajā atļaujā norāda arī 35.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli, vai atbildes uz 34. panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegtas vai ir nepilnīgas, kā arī norāda 35.a panta 3. punktā saistībā ar 35.a panta 2. punkta o) apakšpunktu paredzētos naudas sodus, ja atbildes uz 34. panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3. Personām, kas minētas 34. panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Lēmumā nosaka izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 35.b pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības lēmumu pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā.

4. Pirms izmeklēšanas EVTI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību šīm pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī piedalīties izmeklēšanā.

5. Ja saistībā ar telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumu, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vajadzīga atļauja no tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

6. Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumam, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 3. punktā, ir autentisks;

b) visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā paredzēto procedūru.

34.b pants

Pārbaudes uz vietas

1. Lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, EVTI 34. panta 1. punktā minēto juridisko personu uzņēmumu telpās var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.

2. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, drīkst iekļūt to juridisko personu uzņēmumu telpās un teritorijā, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 34.a panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir arī tiesības uz vajadzīgo laiku, un ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus.

3. Pirms pārbaudes veikšanas EVTI laikus par to paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tā jāveic. Ja tas vajadzīgs pārbaudes pienācīgai un efektīvai veikšanai, EVTI pēc attiecīgās kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot. Pārbaudes saskaņā ar šo pantu veic, ja attiecīgā iestāde ir apstiprinājusi, ka tā neiebilst pret šīm pārbaudēm.

4. EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un nolūks un 35.b pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.

5. Personām, kas minētas 34. panta 1. punktā, ir jāsadarbojas ar EVTI lēmumu noteiktās pārbaudēs uz vietas. Lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un nolūku, nosaka tās sākuma datumu un 35.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības nodot lēmumu pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

6. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kurā pārbaude jāveic, kā arī šīs kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Minētās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī piedalīties pārbaudēs uz vietas.

7. EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas, kas paredzētas šajā pantā un 34.a panta 1. punktā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm piešķir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 34.a panta 1. punktā.

9. Ja saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajām pārbaudēm uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir vajadzīga atļauja no tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

10. Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju veikt 1. punktā paredzēto pārbaudi uz vietas vai sniegt 7. punktā paredzēto palīdzību, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 4. punktā, ir autentisks;

b) visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā paredzēto procedūru.

34.c pants

Informācijas apmaiņa

EVTI un kompetentās iestādes cita citai bez nepamatotas kavēšanās sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu šajā regulā paredzētos pienākumus.

34.d pants

Dienesta noslēpums

1. Pienākumu ievērot dienesta noslēpumu piemēro EVTI, kompetentajām iestādēm un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas EVTI, kompetentajās iestādēs vai pie jebkuras citas personas, kurai EVTI ir deleģējusi uzdevumus, arī revidentiem un ekspertiem, ar ko EVTI ir noslēgusi līgumus. Informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, neizpauž citai personai vai iestādei, ja vien šāda izpaušana nav nepieciešama tiesvedībai.

2. Visu informāciju, kuru saskaņā ar šo regulu iegūst vai ar kuru apmainās EVTI un kompetentās iestādes, uzskata par konfidenciālu, izņemot gadījumus, kad EVTI vai kompetentā iestāde paziņojuma sniegšanas laikā norāda, ka šādu informāciju drīkst atklāt, vai gadījumos, kad šāda publiskošana ir nepieciešama tiesvedībai.”;

(15)iekļauj šādu VIa nodaļu:

“VIa NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE SODI UN CITI PASĀKUMI”

(16)regulas 35. pantu aizstāj ar šādu:

“35. pants

EVTI veiktie uzraudzības pasākumi

1. Ja saskaņā ar 35.d panta 8. punktu EVTI konstatē, ka persona ir izdarījusi kādu no 35.a panta 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a) atsauc ELTIF atļauju;

b) uz laiku aizliedz ELTIF pārvaldniekam tirgot ELTIF visā Savienībā, līdz pārkāpums ir izbeigts;

c) pieņem lēmumu, prasot personai izbeigt pārkāpumu;

d) pieņem lēmumu, ar ko nosaka naudas sodu saskaņā ar 35.a pantu;

e) sniedz publiskus paziņojumus.

2. Pieņemot 1. punktā minētos lēmumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

a) pārkāpuma ilgumu un biežumu;

b) vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

c) vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

d) par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

e) par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, uz ko norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

f) pārkāpuma ietekmi uz privāto ieguldītāju interesēm;

g) par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu trešām personām, ciktāl to var noteikt;

h) par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

i) par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus;

j) par pārkāpumu atbildīgās personas veiktos pasākumus, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

3. EVTI bez nevajadzīgas kavēšanās par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, informē par pārkāpumu atbildīgo personu un dara to zināmu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publisko visus šādus pasākumus savā tīmekļa vietnē desmit darbdienās no pasākuma pieņemšanas dienas.

Publiskošana, kas minēta pirmajā daļā, ietver vismaz:

a) paziņojumu, kas apstiprina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;

b) attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apstiprina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;

c) paziņojumu, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.”;

(17)pievieno šādu 35.a, 35.b, 35.c, 35.d, 35.e, 35.f, 35.g un 35.h pantu:

“35.a pants

Naudas sodi

1. Ja saskaņā ar 35.d panta 8. punktu EVTI konstatē, ka ELTIF pārvaldnieks, 34. panta 1. punktā minētās personas vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmums tīši vai nolaidības dēļ ir izdarījuši vienu vai vairākus no 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, ar ko piemēro naudas sodu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka persona, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2. To pārkāpumu saraksts, kas minēti 1. punktā, ir šāds:

a) 8. pantā izklāstīto prasību neizpilde;

b) neattiecināmu ieguldījumu veikšana, pārkāpjot 9. līdz 12. pantu;

c) portfeļa veidošana un diversificēšana, pārkāpjot 13. un 17. pantu, vai portfeļa veidošana un diversificēšana, pārkāpjot 13. un 17. pantu un neveicot pasākumus saskaņā ar 14. pantu;

e) 15. pantā izklāstīto koncentrācijas prasību neizpilde;

f) 16. pantā izklāstīto naudas aizņemšanās prasību neizpilde;

g) 18. pantā izklāstīto ELTIF dzēšanas un termiņa prasību neizpilde;

h) informācijas neatklāšana saskaņā ar 19. panta 3. un 4. punktu;

i) jaunu ieguldījumu apliecību vai daļu nepiedāvāšana ELTIF esošajiem ieguldītājiem saskaņā ar 20. panta 2. punktu;

j) pārkāpjot 21. pantu, ELTIF aktīvu atsavināšana vai, pārkāpjot 22. pantu, peļņas un kapitāla sadale;

k) 23. līdz 25. pantā izklāstīto pārredzamības prasību neizpilde;

l) 26. līdz 31. pantā izklāstīto ELTIF ieguldījumu apliecību vai daļu tirdzniecības prasību neizpilde;

m) atļaujas saņemšana, iesniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

n) informācijas nesniegšana, reaģējot uz lēmumu, ar ko pieprasa informāciju saskaņā ar 34. panta 2. un 3. punktu, vai nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšana, reaģējot uz vienkāršu informācijas pieprasījumu vai lēmumu;

o) 34.a panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpšana, nesniedzot paskaidrojumu vai sniedzot nepatiesu vai maldinošu paskaidrojumu par faktiem vai dokumentiem saistībā ar pārbaudes priekšmetu un mērķi;

p) apzīmējuma “ELTIF” izmantošana, nesaņemot atļauju saskaņā ar šo regulu.

3. Šā panta 1. punktā minētā naudas soda summa ir vismaz EUR 500 000 un nepārsniedz EUR 5 miljonus par 2. punkta a) līdz p) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem.

4. Nosakot naudas soda apmēru saskaņā ar 3. punktu, EVTI ņem vērā 35. panta 2. punktā izklāstītos kritērijus.

5. Neatkarīgi no 3. punkta, ja persona ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no pārkāpuma, naudas soda summai jābūt vismaz vienādai ar šo ieguvumu.

6. Ja personas darbība vai bezdarbība ietver vairāk nekā vienu no 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko naudas sodu, kas aprēķināts atbilstīgi 4. punktam un attiecas uz vienu no šiem pārkāpumiem.

35.b pants

Periodiskie soda maksājumi

1. EVTI ar lēmumu piemēro periodisku soda maksājumu, lai panāktu, ka:

a) persona izbeidz pārkāpumu atbilstīgi lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 35. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

b) šīs regulas 34. panta 1. punktā minētā persona:

i) sniedz pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu saskaņā ar 34. pantu;

ii) sadarbojas izmeklēšanā, un jo īpaši uzrāda visus reģistrus, datus, procedūras vai jebkurus citus pieprasītos materiālus, papildina un izlabo citu informāciju, kura sniegta izmeklēšanai, kas sākta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 34.a pantu;

iii) sadarbojas pārbaudē uz vietas, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 34.b pantu.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

3. Neatkarīgi no 2. punkta periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – fizisku personu gadījumā – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisku soda maksājumu.

4. Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.

35.c pants

Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, izpilde un ieskaitīšana

1. EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 35.a un 35.b pantu, ja vien šādas informācijas publiskošana būtiski nekaitē finanšu tirgiem vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

2. Naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 35.a un 35.b pantu, ir administratīvs raksturs.

3. Ja EVTI nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā attiecīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī pamato savu lēmumu.

4. Naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 35.a un 35.b pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē tajā dalībvalstī vai trešā valstī spēkā esošās civilprocesuālās normas, kurā izpilde notiek.

4. Naudas sodu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

35.d pants

Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu

1. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par 35.a panta 2. punktā uzskaitītu pārkāpumu vai pārkāpumiem, EVTI lietas izmeklēšanai ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku, kas darbojas EVTI struktūrā. Izmeklēšanas darbinieks nav un nav bijis iesaistīts attiecīgās kredītreitingu aģentūras tiešā vai netiešā uzraudzībā vai reģistrācijā un savus uzdevumus pilda neatkarīgi no EVTI Uzraudzības padomes.

2. Izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā to personu komentārus, uz kurām attiecas izmeklēšana, un savu konstatējumu kopumu iesniedz EVTI Uzraudzības padomei.

3. Savu uzdevumu veikšanai izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 34. pantu un veikt izmeklēšanas un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 34.a un 34.b pantu. Īstenojot minētās pilnvaras, izmeklēšanas darbinieks ievēro 33. pantu.

4. Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.

5. Pabeidzot izmeklēšanu un pirms konstatējumu kopums tiek iesniegts EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks tām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, dod iespēju tikt uzklausītām par izmeklētajiem jautājumiem. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tiem faktiem, par kuriem personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, tika dota iespēja sniegt savus komentārus.

6. Izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.

7. Iesniedzot savu konstatējumu kopumu EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to informē personas, uz kurām attiecas izmeklēšana. Personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, tiek dotas tiesības piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8. Pamatojoties uz izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem un ja to pieprasa attiecīgās personas, uzklausot minētās personas saskaņā ar 35.e pantu, EVTI pieņem lēmumu par to, vai personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir izdarījušas kādu no 35.a panta 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, un – ja tā – veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 35. pantu un piemēro naudas sodu saskaņā ar 35.a pantu.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI Uzraudzības padomes apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

10. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 36.a pantu līdz [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 24 mēnešus pēc stāšanās spēkā], lai papildus precizētu procedūru pilnvaru īstenošanai piemērot naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus, naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu un sīki izstrādātus noteikumus par sankciju piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem.

11. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir stājies spēkā res judicata attaisnojošs vai notiesājošs spriedums, kas izriet no identiskiem faktiem vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

35.e pants

Procesā iesaistīto personu uzklausīšana

1. Pirms pieņemt jebkuru lēmumu saskaņā ar 35., 35.a pantu vai 35.b panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, EVTI dod iespēju procesā iesaistītām personām tikt uzklausītām par EVTI konstatējumiem. EVTI savus lēmumus pamato tikai ar konstatējumiem, par kuriem procesā iesaistītām personām bijusi iespēja sniegt piezīmes.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami saskaņā ar 35. pantu, lai novērstu būtisku draudošu kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā sniedz attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas.

2. Izskatot lietu, pilnībā ievēro procesā iesaistīto personu tiesības uz aizstāvību. Personām tiek dotas tiesības piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

35.f pants

Pārskatīšana Eiropas Savienības Tiesā

Eiropas Savienības Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir uzlikusi naudas sodu vai periodisku soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

35.g pants

Atļauju izsniegšanas un uzraudzības maksas

1. EVTI iekasē no ELTIF pārvaldītājiem maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas vajadzīgi ELTIF atļauju izsniegšanai un uzraudzībai, un jebkādu to izmaksu kompensāciju, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu atbilstīgi 35.h pantam.

2. Individuālas maksas summa, ko iekasē no konkrēta ELTIF pārvaldnieka, sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI radušās saistībā ar tās darbību attiecībā uz ELTIF pārvaldnieka un ELTIF atļauju izsniegšanu un uzraudzību. Tā ir samērīga ar attiecīgā ELTIF aktīviem pārvaldīšanā vai attiecīgā gadījumā ELTIF pārvaldnieka pašu kapitālu.

3. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 36.a pantu līdz [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 24 mēnešus pēc stāšanās spēkā], lai precizētu maksu veidu, pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmēru un veidu, kādā tās tiek maksātas.

35.h pants

EVTI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm

1. Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 34. pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 34.a un 34.b pantu.

2. Pirms uzdevuma deleģēšanas saskaņā ar 1. punktu EVTI konsultējas ar attiecīgo kompetento iestādi par:

a) deleģējamā uzdevuma apjomu;

b) deleģējamā uzdevuma izpildes termiņu;

c) vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI.

3. Saskaņā ar 35.g panta 3. punktā minēto deleģēto aktu EVTI kompetentajai iestādei atlīdzina izmaksas, kas radušās, veicot deleģētos uzdevumus.

4. Attiecīgos laikposmos EVTI pārskata 1. punktā minēto deleģējumu. Uzdevumu deleģējumu var atsaukt jebkurā laikā.

Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību. Uzraudzības pienākumi saskaņā ar šo regulu, tostarp lēmumi par reģistrāciju, galīgie novērtējumi un lēmumi par papildpasākumiem pārkāpumu gadījumos, netiek deleģēti.”;

(18)iekļauj šādu 36.a un 36.b pantu:

“36.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 28. panta 3. punktā, 35.d panta 10. punktā un 35.g panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku [PB: lūdzu, ievietot spēkā stāšanās datumu].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 28. panta 3. punktā, 35.d panta 10. punktā un 35.g panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 28. panta 3. punktu, 35.d panta 10. punktu un 35.g panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divos mēnešos] no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem].

36.b pants

Pārejas posma pasākumi attiecībā uz EVTI

1. Visas kompetences un pienākumi saistībā ar uzraudzības un izpildes darbību ELTIF jomā, kuri uzticēti kompetentajām iestādēm, beidzas [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 36 mēnešus pēc stāšanās spēkā]. Minētās kompetences un pienākumus tajā pašā datumā pārņem EVTI.

2. Visus lietas materiālus un darba dokumentus saistībā ar uzraudzības un izpildes darbību ELTIF jomā, tostarp notiekošas pārbaudes un izpildes darbības, vai to apliecinātas kopijas, EVTI pārņem 1. punktā minētajā datumā.

Tomēr ELTIF atļaujas pieteikums, kuru kompetentās iestādes saņēmušas pirms [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 30 mēnešus pēc stāšanās spēkā], netiek nodots EVTI, un lēmumu reģistrēt vai atteikt atļauju pieņem attiecīgā iestāde.

3. Kompetentās iestādes nodrošina, ka visi esošie reģistri un darba dokumenti vai to apliecinātas kopijas tiek nodotas EVTI iespējami drīz, bet ne vēlāk kā [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 36 mēnešus pēc stāšanās spēkā]. Minētās kompetentās iestādes sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu ar ELTIF saistītu uzraudzības un izpildes darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu.

4. EVTI darbojas kā 1. punktā minēto kompetento iestāžu tiesību pārņēmēja visos administratīvajos procesos vai tiesvedībās, kuri izriet no uzraudzības un izpildes darbības, ko minētās kompetentās iestādes ir veikušas saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

5. Jebkura ELTIF atļauja, kuru piešķīrusi 1. punktā minētā kompetentā iestāde, paliek spēkā pēc kompetenču nodošanas EVTI.”;

(19)regulas 37. pantu groza šādi:

(b)iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Līdz [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 84 mēnešus pēc stāšanās spēkā] Komisija sāk šīs regulas piemērošanas pārskatīšanu. Šajā pārskatā jo īpaši izvērtē:

a) to naudas sodu un periodisko soda maksājumu efektivitāti, samērīgumu un piemērošanu, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu;

b) EVTI lomu, tās izmeklēšanas pilnvaras, uzdevumu deleģēšanu kompetentajām iestādēm un veikto uzraudzības pasākumu efektivitāti.”;

(c)panta 2. punkta ievaddaļu: “Pēc tam, kad ir veikta 1. punktā minētā pārskatīšana” aizstāj ar šādu: “Pēc tam, kad ir veikta šā panta 1. vai 1.a punktā minētā pārskatīšana”.

8. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai

Regulu (ES) 2016/1011 groza šādi:

(1)regulas 4. pantam pievieno šādu punktu:

“9. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu prasības nolūkā nodrošināt, ka 1. punktā minētā pārvaldības kārtība ir pietiekami stigra.”;

(2)regulas 12. pantam pievieno šādu punktu:

“4. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu nosacījumus nolūkā nodrošināt, ka 1. punktā minētā metodoloģija atbilst minētā punkta a) līdz e) apakšpunktam.”;

(3)regulas 14. pantam pievieno šādu punktu:

“4. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu 1. punktā minēto sistēmu un kontroles iezīmes.”;

(4)regulas 20. pantu aizstāj ar šādu:

“20. pants

Kritiski svarīgi etaloni

1. Komisija par kritiski svarīgu etalonu atzīst etalonu, kuru izstrādājis administrators, kas atrodas Savienībā, un kuru tieši vai netieši kombinācijā ar citiem etaloniem izmanto kā atsauci tādos finanšu instrumentos vai finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, kuru kopējā vērtība attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz visu attiecīgā etalona beigu termiņu vai darbības laikposmu diapazonu, ir vismaz EUR 500 miljardi.

Ja dalībvalsts kompetentā iestāde vai EVTI uzskata, ka etalons būtu jāatzīst par kritiski svarīgu etalonu saskaņā ar pirmo daļu, šī kompetentā iestāde vai EVTI attiecīgi par to informē Komisiju un pamato savu viedokli rakstiski.

Komisija pārskata savu novērtējumu par kritiski svarīgiem etaloniem vismaz reizi divos gados.

2. EVTI par kritiski svarīgiem atzīst jebkurus etalonus, kuri kā atsauce izmantoti finanšu instrumentos vai finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, kuru kopējā vērtība ir mazāka nekā EUR 500 miljardi, kā noteikts 1. punktā, un kuri atbilst šādam a) kritērijam un b) vai c) kritērijam:

a) etalonam nav vai ir ļoti maz piemērotu tirgus darbībā balstītu aizstājēju,

b) būtu būtiska un negatīva ietekme uz tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vairāk nekā vienā dalībvalstī, ja etalons vairs netiktu izstrādāts, tiktu izstrādāts, pamatojoties uz ievades datiem, kas vairs pilnībā neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti, vai tiktu izstrādāts, pamatojoties uz neuzticamiem ievades datiem;

c) i) etalons balstās uz datu sniedzēju iesniegtiem datiem, kuru lielākā daļa atrodas šajā dalībvalstī, un

c) ii) būtu būtiska un negatīva ietekme uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vienā dalībvalstī, ja etalons vairs netiktu izstrādāts, tiktu izstrādāts, pamatojoties uz ievades datiem, kas vairs pilnībā neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti, vai tiktu izstrādāts, pamatojoties uz neuzticamiem ievades datiem.

3. Novērtējot, vai ir izpildīti a) un b) apakšpunktā noteiktie kritēriji, EVTI ņem vērā visus šos faktorus:

i) to finanšu instrumentu un finanšu līgumu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce, un ieguldījumu fondu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce darbības rezultātu mērīšanai, un to būtiskumu attiecīgajās dalībvalstīs spēkā esošo finanšu instrumentu un finanšu līgumu kopējās vērtības ziņā;

ii) to finanšu instrumentu un finanšu līgumu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce, un ieguldījumu fondu vērtību, kuros šis etalons izmantots kā atsauce darbības rezultātu mērīšanai, attiecīgajās dalībvalstīs un tā būtiskumu šo dalībvalstu nacionālā kopprodukta ziņā;

iii) jebkādus citus skaitļus, lai objektīvi izvērtētu etalona izstrādes neturpināšanas vai tā nedrošuma iespējamo ietekmi uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku stabilitāti vai tās mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu attiecīgajās dalībvalstīs.

4. Pirms kādu etalonu uzskatīt par kritiski svarīgu etalonu, EVTI apspriežas ar šā etalona administratora kompetento iestādi un ņem vērā novērtējumu, ko veikusi šī kompetentā iestāde.

EVTI pārskata savu novērtējumu par kritiski svarīgu etalonu vismaz reizi divos gados.

EVTI bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai par jebkura etalona uzskatīšanu par kritiski svarīgu etalonu un jebkuru lēmumu pārskatīt etalona uzskatīšanu par kritiski svarīgu etalonu, ja šā punkta ceturtajā daļā minētajā pārbaudē tiek secināts, ka etalons, kuru EVTI ir atzinusi par kritiski svarīgu, vairs netiek novērtēts kā kritiski svarīgs.

Ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka etalons būtu jāatzīst par kritiski svarīgu etalonu saskaņā ar šo daļu, šī kompetentā iestāde par to informē EVTI un pamato savu viedokli rakstiski. EVTI sniedz šai kompetentajai iestādei pamatotu atzinumu, ja tā nolemj neatzīt šo etalonu par kritiski svarīgu etalonu.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai sagatavotu sarakstu ar etaloniem, kas ir atzīti par kritiski svarīgiem etaloniem saskaņā ar 1. un 2. punktu. Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai bez liekas kavēšanās atjauninātu šo sarakstu šādos gadījumos:

a) Komisija atzīst etalonu par kritiski svarīgu etalonu vai pārskata šo atzīšanu saskaņā ar 1. punktu;

b) Komisija saņem paziņojumus no EVTI, kā minēts 2. punkta piektajā daļā.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai:

a) precizētu, kā jānovērtē finanšu instrumentu, kas nav atvasinātie instrumenti, nominālā summa, atvasināto instrumentu nosacītā summa un ieguldījumu fondu tīrā aktīvu vērtība, tostarp gadījumos, kad ir netieša atsauce uz etalonu kombinācijā ar citiem etaloniem, – lai varētu veikt salīdzināšanu ar šā panta 1. punktā un 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām robežvērtībām;

b) pārskatītu šā panta 1. punktā minēto robežvērtību aprēķināšanas metodi, ņemot vērā tirgus, cenu un regulatīvās izmaiņas,d un lai pārskatītu to etalonu klasifikācijas atbilstību, uz kuriem ir atsauce tādos finanšu instrumentos, finanšu līgumos vai ieguldījumu fondos, kuru kopējā vērtība ir tuva minētajai robežvērtībai; šādu pārskatīšanu veic vismaz reizi divos gados, sākot no ... [18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā];

c) precizētu to, kā tiek piemēroti šā panta 2. punkta otrās daļas i) līdz iii) apakšpunktā minētie kritēriji, ņemot vērā jebkādus datus, kas palīdz objektīvi izvērtēt attiecīgā etalona izstrādes sniegšanas pārtraukšanas vai tā nedrošuma iespējamo ietekmi uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu vienā vai vairākās dalībvalstīs.

Komisija ņem vērā atbilstīgo tirgus vai tehnoloģiju attīstību.”;

(5)regulas 21. pantu groza šādi:

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Pēc tam, kad kompetentā iestāde no administratora ir saņēmusi 1. punktā minēto izvērtējumu, tā:

a) informē par to EVTI;

b) četrās nedēļās pēc izvērtējuma saņemšanas veic savu izvērtējumu par veidu, kādā etalons jānodod jaunam administratoram vai jāpārtrauc tā izstrāde, ņemot vērā procedūru, kas noteikta saskaņā ar 28. panta 1. punktu.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā laikposmā administrators nepārtrauc etalona izstrādi bez EVTI rakstveida piekrišanas.”;

(c)pievieno jaunu 5. punktu:

“5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu kritērijus, uz kuriem ir jābalsta 2. punkta b) apakšpunktā minētais izvērtējums.”;

(6)regulas 23. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Kritiski svarīga etalona uzraudzīts datu sniedzējs, kas ir paredzējis pārtraukt ievades datu sniegšanu, par to nekavējoties rakstveidā paziņo administratoram. Administrators nekavējoties par to informē EVTI.

EVTI par to nekavējoties informē šā uzraudzītā datu sniedzēja kompetento iestādi. Administrators pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 14 dienās pēc iepriekšminētā paziņojuma saņemšanas, iesniedz EVTI izvērtējumu par to, kā varētu mainīties kritiski svarīgā etalona spēja mērīt tam pamatā esošo tirgu vai ekonomisko realitāti.

4. Saņemot 2. un 3. punktā minēto izvērtējumu un pamatojoties uz minēto izvērtējumu, EVTI veic savu izvērtējumu par etalona spēju mērīt tam pamatā esošo tirgu un ekonomisko realitāti, ņemot vērā administratora procedūru etalona izstrādes pārtraukšanai saskaņā ar 28. panta 1. punktu.”;

(7)regulas 26. pantam pievieno šādu punktu:

“6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu kritērijus, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes var pieprasīt izmaiņas paziņojumā par atbilstību, kā minēts 4. punktā.”;

(8)regulas 30. pantu groza šādi:

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar kuru konstatē, ka trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina, ka:

a) administratori, kas saņēmuši atļauju vai reģistrēti trešā valstī, atbilst saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas prasībām saskaņā ar šo regulu. Izvērtējot līdzvērtību, Komisija var ņemt vērā to, vai šīs trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām;

b) saistošās prasības attiecīgajā trešā valstī pastāvīgi tiek efektīvi uzraudzītas un tiek pastāvīgi nodrošināta to efektīva izpilde.

Komisija var pirmajā daļā minētā īstenošanas lēmuma piemērošanu padarīt atkarīgu no tā, vai šī trešā valsts efektīvi un pastāvīgi pilda jebkuru minētajā īstenošanas lēmumā izklāstīto nosacījumu, un no EVTI spējas efektīvi īstenot uzraudzības pienākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantā.

Minēto īstenošanas lēmumu pieņem saskaņā ar šīs regulas 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(c)iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a Komisija var pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu nosacījumus, kas minēti 2. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.”;

(d)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja nav pieņemts īstenošanas lēmums saskaņā ar 2. punktu, Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar kuru konstatē visu turpmākminēto:

a) saistošās prasības, ko trešā valstī piemēro konkrētiem administratoriem, etaloniem vai etalonu grupām, ir līdzvērtīgas prasībām saskaņā ar šo regulu, jo īpaši ņemot vērā to, vai šīs trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām;

b) attiecīgajā trešā valstī pastāvīgi ir nodrošināta šo konkrēto administratoru, etalonu vai etalonu grupu efektīva uzraudzība un attiecīgo saistošo prasību efektīva izpilde.

Minēto īstenošanas lēmumu pieņem saskaņā ar šīs regulas 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

(e)iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Komisija var pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu nosacījumus, kas minēti 3. punkta a) un b) apakšpunktā.”;

(f)panta 4. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“4. EVTI izveido sadarbības sistēmas ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse saskaņā ar 2. vai 3. punktu ir atzīti par līdzvērtīgiem, ja vien šī trešā valsts saskaņā ar spēkā esošu deleģētu aktu, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu, nav to jurisdikciju sarakstā, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas novēršanas valstu režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Savienības finanšu sistēmai. Šādās vienošanās nosaka vismaz:”;

(g)panta 4. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d) procedūras, lai regulāri un vismaz reizi ceturksnī apmainītos ar informāciju par šajā trešā valstī sniegtajiem etaloniem, kas atbilst kādam no nosacījumiem, kuri izklāstīti 20. panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktā.”;

(h)panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu EVTI iesniedz Komisijai līdz [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].”;

(9)regulas 32. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Kamēr saskaņā ar 30. panta 2. vai 3. punktu nav pieņemts lēmums par līdzvērtīgumu, etalonus, ko izstrādā administrators, kurš atrodas trešā valstī, var izmantot uzraudzītas vienības Savienībā ar noteikumu, ka attiecīgais administrators saskaņā ar šo pantu ir saņēmis iepriekšēju atzīšanu no EVTI saskaņā ar šo pantu.”;

(c)panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Lai noteiktu, vai ir izpildīts pirmajā daļā minētais nosacījums, un attiecīgi izvērtētu atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām, EVTI var ņemt vērā izvērtējumu, ko sniedzis neatkarīgs ārējais auditors, vai to, ka tās trešās valsts, kurā atrodas administrators, kompetentā iestāde ir administratoru sertificējusi.”;

(d)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Administratoram, kurš atrodas trešā valstī un vēlas saņemt iepriekšēju atzīšanu, kā norādīts 1. punktā, ir likumīgais pārstāvis. Likumīgais pārstāvis ir fiziska vai juridiska persona, kas atrodas Savienībā un kurš pēc tam, kad to nepārprotami iecēlis administrators, šāda administratora vārdā rīkojas, pildot administratora pienākumus saskaņā ar šo regulu. Likumīgais pārstāvis kopā ar administratoru pilda uzraudzības funkciju saistībā ar etalonu izstrādi, ko administrators veic saskaņā ar šo regulu, un šajā ziņā likumīgais pārstāvis ir atbildīgs EVTI.”;

(e)panta 4. punktu svītro;

(f)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Administrators, kurš atrodas trešā valstī un vēlas saņemt iepriekšēju atzīšanu, kā norādīts 1. punktā, pieteikumu par atzīšanu iesniedz EVTI. Pieteikumā administrators sniedz visu EVTI vajadzīgo informāciju, kas ļauj tai pārliecināties, ka atzīšanas brīdī administrators ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu 2. punktā minētās prasības, un sniedz sarakstu ar tā esošajiem vai topošajiem etaloniem, kurus paredzēts izmantot Savienībā, un attiecīgā gadījumā norāda trešās valsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par tā uzraudzību.

Deviņdesmit darbdienās pēc šā punkta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanas EVTI pārliecinās, vai ir izpildīti 2. un 3. punktā izklāstītie nosacījumi.

Ja EVTI uzskata, ka 2. un 3. punktā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, tā noraida pieteikumu par atzīšanu un sniedz minētā noraidījuma iemeslus. Turklāt – atzīšanu nesniedz, ja nav izpildīti šādi papildu nosacījumi:

a) ja administrators, kas atrodas trešā valstī, tiek uzraudzīts, tad starp EVTI un tās trešās valsts kompetento iestādi, kurā atrodas administrators, pastāv atbilstīga sadarbības sistēma, kura atbilst regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 30. panta 5. punktu, un kura nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj šīs trešās valsts kompetentajai iestādei veikt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu;

b) nedz tās trešās valsts normatīvie vai administratīvie akti, kurā atrodas administrators, nedz attiecīgā gadījumā – minētās trešās valsts kompetentās iestādes uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru ierobežojumi nekavē EVTI efektīvi īstenot uzraudzības pienākumus saskaņā ar šo regulu.”;

(g)panta 6. un 7. punktu svītro;

(h)panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. EVTI aptur vai attiecīgā gadījumā atsauc atzīšanu, kas sniegta saskaņā ar 5. punktu, ja, ņemot vērā dokumentētus pierādījumus, tai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka administrators:

a) rīkojas tādā veidā, kas nepārprotami kaitē to lietotāju interesēm, kuri izmanto administratora izstrādātos etalonus, vai kaitē tirgu netraucētai darbībai;

b) ir rupji pārkāpis attiecīgās prasības, kas noteiktas šajā regulā;

c) sniedzis nepatiesas ziņas vai izmantojis citus nelikumīgus līdzekļus, lai saņemtu atzīšanu.”;

(10)regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:

“33. pants
Trešā valstī izstrādātu etalonu apstiprināšana

1. Administrators, kas atrodas Savienībā un ir saņēmis atļauju vai ir reģistrēts saskaņā ar 34. pantu, vai jebkura cita uzraudzīta vienība, kas atrodas Savienībā un kam ir skaidri un precīzi noteikta loma trešās valsts administratora kontroles vai pārskatatbildības regulējumā, kas spēj efektīvi uzraudzīt etalona izstrādi, var iesniegt EVTI pieteikumu apstiprināt trešā valstī izstrādātu etalonu vai etalonu grupu izmantošanai Savienībā ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a) administrators vai cita uzraudzītā vienība, kas sniedz apstiprinājumu, ir pārbaudījusi un jebkurā brīdī var EVTI apliecināt, ka apstiprināmā etalona vai etalonu grupas izstrāde obligātā vai brīvprātīgā kārtā atbilst prasībām, kuras ir vismaz tikpat stingras kā šīs regulas prasības;

b) administratoram vai citai uzraudzītajai vienībai, kas sniedz apstiprinājumu, ir vajadzīgās specializētās zināšanas, lai varētu efektīvi novērot etalona izstrādes darbību trešā valstī un pārvaldīt ar to saistītos riskus;

c) ir objektīvs iemesls etalonu vai etalonu grupu izstrādāt trešā valstī un apstiprināt minēto etalonu vai etalonu grupu izmantošanai Savienībā.

Piemērojot a) apakšpunktu, EVTI, vērtējot, vai apstiprināmā etalona vai etalonu grupas izstrāde atbilst prasībām, kas ir vismaz tikpat stingras kā šīs regulas prasības, var ņemt vērā to, vai etalona vai etalonu grupas izstrādes atbilstība attiecīgā gadījumā IOSCO principiem par finanšu etaloniem vai IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām būtu līdzvērtīga atbilstībai šīs regulas prasībām.

2. Administrators vai cita uzraudzītā vienība, kas iesniedz 1. punktā minēto apstiprināšanas pieteikumu, sniedz visu EVTI vajadzīgo informāciju, kas ļauj tai pārliecināties, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī ir izpildīti visi minētajā punktā minētie nosacījumi.

3. EVTI 90 darbdienās pēc 1. punktā minētā apstiprināšanas pieteikuma saņemšanas izskata pieteikumu un pieņem lēmumu to apstiprināt vai noraidīt un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju.

4. Apstiprināto etalonu vai apstiprināto etalonu grupu uzskata par tādu etalonu vai etalonu grupu, ko izstrādā administrators vai cita uzraudzītā vienība, kura sniedz apstiprinājumu. Administrators vai cita uzraudzītā vienība, kas sniedz apstiprinājumu, neizmanto apstiprinājumu, lai izvairītos no šīs regulas prasībām.

5. Administrators vai cita uzraudzītā vienība, kas apstiprinājusi trešā valstī izstrādātu etalonu vai etalonu grupu, arī turpmāk ir pilnībā atbildīga par šādu etalonu vai etalonu grupu un par atbilstību pienākumiem saskaņā ar šo regulu.

6. Ja EVTI ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka vairs netiek pildīti saskaņā ar 1. punktu noteiktie nosacījumi, tai ir pilnvaras pieprasīt, lai administrators vai cita uzraudzītā vienība to pārtrauktu. Apstiprinājuma pārtraukšanas gadījumā piemēro 28. pantu.

7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai noteiktu nosacījumus, saskaņā ar kuriem EVTI var novērtēt, vai ir objektīvs iemesls izstrādāt etalonu vai etalonu grupu trešā valstī un apstiprināt tos izmantošanai Savienībā. Komisija ņem vērā tādus elementus kā, piemēram, to pamatā esošo tirgu vai ekonomiskās realitātes īpašās iezīmes, ko cenšas izmērīt ar attiecīgo etalonu, nepieciešamību nodrošināt etalona izstrādi šāda tirgus vai ekonomiskās realitātes tuvumā, nepieciešamību nodrošināt etalona izstrādi datu sniedzēju tuvumā, ievades datu faktisko pieejamību, ņemot vērā laika joslu atšķirības, kā arī etalona izstrādei vajadzīgās īpašās prasmes.”;

(11)regulas 34. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Ja 1. punktā minētās personas sniegtu vienu vai vairākus indeksus varētu uzskatīt par kritiski svarīgiem etaloniem, pieteikumu adresē EVTI.”;

(12)regulas 40. pantu aizstāj ar šādu:

“1. Šajā regulā EVTI ir kompetentā iestāde:

a) kritiski svarīgu etalonu administratoriem, kā minēts 20. panta 1. un 2. punktā;

b) regulas 30. un 32. pantā minēto etalonu administratoriem;

c) administratoriem vai citām uzraudzītām vienībām, kas piesakās apstiprinājumam vai ir apstiprinājušas trešā valstī sniegtu etalonu saskaņā ar 33. pantu;

d) uzraudzītiem datu sniedzējiem par kritiski svarīgiem etaloniem, kā noteikts 20. panta 1. punktā;

e) uzraudzītiem datu sniedzējiem par regulas 30., 32. un 33. pantā minētajiem etaloniem.

2. Katra dalībvalsts izraugās administratoriem un uzraudzītajām vienībām attiecīgu kompetento iestādi, kas ir atbildīga par šajā regulā noteikto pienākumu veikšanu, un par to informē Komisiju un EVTI.

3. Dalībvalsts, kas izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi saskaņā ar 2. punktu, skaidri nosaka šo kompetento iestāžu attiecīgās lomas un izraugās vienu iestādi, kas ir atbildīga par sadarbības koordinēšanu un informācijas apmaiņu ar Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

4. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar 1. līdz 3. punktu izraudzīto kompetento iestāžu sarakstu.”;

(13)regulas 41. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1. Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, 40. panta 2. punktā minētajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:”;

(c)panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1. Kompetentās iestādes, kas minētas 40. panta 2. punktā, īsteno savas 1. punktā minētās funkcijas un pilnvaras un 42. pantā minētās pilnvaras piemērot sankcijas saskaņā ar savas valsts tiesisko regulējumu jebkurā no turpmāk minētajiem veidiem:”;

(14)regulas 43. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis nodrošina, lai, nosakot administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu veidu un apmēru, kompetentās iestādes, ko tās ir izraudzījušās saskaņā ar 40. panta 2. punktu, ņemtu vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:”;

(15)regulas 44. pantu aizstāj ar šādu:

“44. pants

Pienākums sadarboties

1. Dalībvalstis, kas saskaņā ar 42. pantu izvēlējušās piemērot kriminālsodus par minētajā pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, nodrošina, ka ir veikti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm, ko tās ir izraudzījušās saskaņā ar 40. panta 2. punktu, būtu visas sadarbībai ar attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm vajadzīgās pilnvaras, kas ļauj kompetentajām iestādēm saņemt konkrētu informāciju saistībā ar krimināllietas izmeklēšanu vai kriminālprocesu, kurš uzsākts par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem. Minētās kompetentās iestādes sniedz minēto informāciju citām kompetentajām iestādēm un EVTI.

2. Kompetentās iestādes sniedz palīdzību citām kompetentajām iestādēm un EVTI. Tās jo īpaši apmainās ar informāciju un sadarbojas, īstenojot izmeklēšanas vai uzraudzības darbības. Kompetentās iestādes var arī sadarboties ar citām kompetentajām iestādēm, lai atvieglotu naudas sodu piedziņu.”;

(16)regulas 45. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“5. Dalībvalstis ik gadu sniedz EVTI kopsavilkuma informāciju par visiem administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 42. pantu. Minētais pienākums neattiecas uz izmeklēšanas rakstura darbībām. Minēto informāciju EVTI publicē savā gada pārskatā kopā ar kopsavilkuma informāciju par visiem administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kurus tā pati piemērojusi saskaņā ar 48.f pantu.”;

(17)regulas 46. pantu svītro;

(18)regulas 47. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Piemērojot šo regulu, 40. panta 2. punktā minētās kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2. Regulas 40. panta 2. punktā minētās kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu nekavējoties sniedz EVTI visu informāciju, kas tai nepieciešama pienākumu izpildei [To be checked against the amendments to ESMA's Regulation].”;

(19)VI sadaļā iekļauj šādu 4. nodaļu:

“4. NODAĻA

EVTI pilnvaras un kompetences

1. iedaļa

Kompetences un procedūras

48.a pants

EVTI pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas 48.b līdz 48.d pantā ir noteiktas EVTI, kādai EVTI amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai, nedrīkst izmantot, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu atklāšanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

48.b pants

Informācijas pieprasījums

1. EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasīt šādām personām sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar šo regulu:

a) personām, kas iesaistītas ievades datu nodrošināšanā vai sniegšanā etaloniem, kuri minēti 40. pantā;

b) vienībām, kas izmanto etalonus, kas minēti a) apakšpunktā, un saistītajām trešām personām;

c) trešām personām, ar kurām a) apakšpunktā minētās personas ir noslēgušas ārpakalpojumu līgumus par atsevišķām funkcijām vai darbībām;

d) personām, kuras citādi ir cieši un būtiski saistītas ar a) apakšpunktā minētajām personām.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda minētā pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija ir vajadzīga;

d) iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

f) norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar [48.f] pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EVTI:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda minētā pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija ir vajadzīga;

d) nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) norāda periodiskos soda maksājumus, kas [48.g] pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija ir nepilnīga;

f) norāda naudas sodu, kas [48.g] pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas;

g) norāda uz tiesībām šo lēmumu apstrīdēt EVTI Apelācijas padomē un uz iespēju to pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 pantiem [ex60 Appeals] un [ex61 Action before the Court…].

5. EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību 1. punktā minētais administrators vai uzraudzīts datu sniedzējs, uz kuriem attiecas pieprasījums sniegt informāciju.

48.c pants

Vispārēja izmeklēšana

1. Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu saistībā ar 48.b panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a) pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;

b) iegūt šādu reģistru, datu, procedūru un citu materiālu apliecinātas kopijas vai izrakstus;

c) uzaicināt jebkuru minēto personu vai tās pārstāvjus un darbiniekus, kā arī prasīt tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

e) pieprasīt telefonsakaru un datplūsmu reģistrus.

2. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā atļaujā norāda [48.g] pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli, vai atbildes uz [48.b] panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepilnīgas, kā arī norāda [48.f] pantā paredzētos naudas sodus, ja atbildes uz minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3. Personām, kas minētas 48.b panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Šajā lēmumā nosaka izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti [48.g] pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.

4. Pirms 1. punktā minētās izmeklēšanas EVTI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību šīm pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var piedalīties izmeklēšanā.

5. Ja saistībā ar telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumu, kas minēts 1. punkta e) apakšpunktā, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vajadzīga atļauja no valsts tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

6. Ja valsts tiesu iestāde saņem pieteikumu, lai saņemtu atļauju telefonsakaru vai datplūsmu reģistru pieprasījumam, kas minēts 5. punkta e) apakšpunktā, šī iestāde pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) šā panta 3. punktā minētais lēmums ir autentisks;

b) visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 [61.] pantā paredzēto procedūru.

48.d pants

Pārbaudes uz vietas

1. Lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, EVTI 48.b panta 1. punktā minēto personu uzņēmumu telpās var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.

2. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, drīkst iekļūt to personu uzņēmumu telpās, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 48.c panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir tiesības uz vajadzīgo laiku, un ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus.

4. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un [48.g] pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.

5. Personām, kas minētas 48.b panta 1. punktā, ir jāsadarbojas ar EVTI lēmumu noteiktās pārbaudēs uz vietas. Minētajā lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, dienu, kurā tā sāksies, un norāda periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti [48.g] pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, kā arī tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.

7. EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas, kas paredzētas šajā pantā un 48.c panta 1. punktā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm piešķir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 48.c panta 1. punktā.

9. Ja saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajām pārbaudēm uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir vajadzīga atļauja no valsts tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

a) EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 4. punktā, ir autentisks;

b) visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā paredzēto procedūru.

2. IEDAĻA

ADMINISTRATĪVIE SODI UN CITI PASĀKUMI

48.e pants

EVTI veiktie uzraudzības pasākumi

1. Ja saskaņā ar 48.i panta 5. punktu EVTI konstatē, ka persona ir izdarījusi kādu no 48.f panta 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a) pieņem lēmumu, prasot personai izbeigt pārkāpumu;

b) pieņem lēmumu, ar ko nosaka naudas sodu saskaņā ar 48.f pantu;

c) sniedz publiskus paziņojumus.

2. Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

a) pārkāpuma ilgumu un biežumu;

b) vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

c) vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ.

d) par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

f) pārkāpuma ietekmi uz privāto ieguldītāju interesēm;

g) par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu trešām personām, ciktāl to var noteikt;

h) par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

i) par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus;

j) par pārkāpumu atbildīgās personas veiktos pasākumus, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

3. EVTI bez nevajadzīgas kavēšanās par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, informē par pārkāpumu atbildīgo personu un dara to zināmu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publiski paziņo par visiem šādiem pasākumiem savā tīmekļa vietnē desmit darbdienās no pasākuma pieņemšanas dienas.

Publiska paziņošana, kas minēta pirmajā daļā, ietver vismaz:

a) paziņojumu, kas apliecina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;

b) attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apstiprina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;

c) paziņojumu, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.

48.f pants

Naudas sodi

1. Ja saskaņā ar 48.i panta 5. punktu EVTI konstatē, ka kāda persona tīši vai nolaidības dēļ ir izdarījusi vienu vai vairākus no 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, piemērojot naudas sodu saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka persona, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2. To pārkāpumu saraksts, kas minēti 1. punktā, ir šāds: Regulas (ES) 2016/1011 4. līdz 16., 21., 23. līdz 29. un 34. panta pārkāpumi

3. šā panta 1. punktā minētā naudas soda maksimālā summa ir:

i) juridiskām personām EUR 1 000 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 30. jūnijā, vai 10 % no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu, atkarībā no tā, kura no šīm summām ir lielāka;

ii) fiziskas personas gadījumā EUR 500 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 30. jūnijā.

Neatkarīgi no pirmās daļas, naudas soda maksimālā summa par Regulas (ES) 2016/1011 11. panta 1. punkta d) apakšpunkta vai 4. punkta pārkāpumu ir EUR 250 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 30. jūnijā, vai 2 % no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu, atkarībā no tā, kura no šīm summām ir lielāka, juridiskām personām, un EUR 100 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2016. gada 30. jūnijā fiziskām personām.

Piemērojot i) daļu, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētais finanšu pārskats saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem grāmatvedības jomā, ņemot vērā jaunāko pieejamo galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto konsolidēto pārskatu.

4. Nosakot naudas soda apmēru saskaņā ar 1. punktu, EVTI ņem vērā 48.e panta 2. punktā izklāstītos kritērijus.

5. Neatkarīgi no 4. punkta, ja juridiskā persona ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no pārkāpuma, naudas soda summai jābūt vismaz vienādai ar šo ieguvumu.

6. Ja personas darbība vai bezdarbība ietver vairāk nekā vienu no 48.f panta 2. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko naudas sodu, kas aprēķināts atbilstīgi 3. punktam un attiecas uz vienu no šiem pārkāpumiem.

48.g pants

Periodiskie soda maksājumi

1. EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:

a) persona izbeidz pārkāpumu atbilstīgi lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar [48.e panta 1. punkta a) apakšpunktu];

b) šīs regulas 48.b panta 1. punktā minētās personas:

i) sniedz pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu saskaņā ar [48.b] pantu;

iii) sadarbojas pārbaudē uz vietas, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar [48.d] pantu.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

4. Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.

48.h pants

Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana

1. EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 48.f un 48.g pantu, ja vien šādas informācijas publiskošana būtiski nekaitē finanšu tirgiem vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām. Šajā publiskotajā informācijā neiekļauj personas datus Regulas (EK) Nr. 45/2001 nozīmē.

2. Naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar [48.f] un [48.g] pantu, ir administratīvs raksturs.

3. Ja EVTI nolemj nepiemērot naudas sodu vai soda maksājumu, tā par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī pamato savu lēmumu.

4. Naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar [48.f] un [48.g] pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē tajā dalībvalstī vai trešā valstī spēkā esošās civilprocesuālās normas, kurā izpilde notiek.

5. Naudas sodu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

3. IEDAĻA

PROCEDŪRAS UN PĀRSKATĪŠANA

48.i pants

Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu

1. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par 48.f panta 2. punktā uzskaitītu pārkāpumu vai pārkāpumiem, EVTI lietas izmeklēšanai ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku, kas darbojas EVTI struktūrā. Ieceltais darbinieks nav vai nav bijis tieši vai netieši iesaistīts to elementu uzraudzībā, uz kuriem attiecas pārkāpums, un savus uzdevumus pilda neatkarīgi no EVTI Uzraudzības padomes.

2. Šā panta 1. punktā minētais izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņem vērā to personu komentārus, uz kurām attiecas izmeklēšana, un savu konstatējumu kopumu iesniedz EVTI Uzraudzības padomei.

3. Savu uzdevumu veikšanai izmeklēšanas darbinieks ir pilnvarots pieprasīt informāciju saskaņā ar 48.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 48.c un 48.d pantu.

4. Šo uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.

5. Pabeidzot izmeklēšanu un pirms konstatējumu kopums tiek iesniegts EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks tām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, dod iespēju tikt uzklausītām par izmeklētajiem jautājumiem. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja sniegt piezīmes.

6. Izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro to personu tiesības uz aizstāvību, uz kurām attiecas izmeklēšana.

7. Iesniedzot savu konstatējumu kopumu EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to informē personas, uz kurām attiecas izmeklēšana. Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir tiesīgas piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

8. Pamatojoties uz izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem un ja to pieprasa attiecīgās personas, uzklausot minētās personas saskaņā ar [48.j] pantu, EVTI pieņem lēmumu par to, vai personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir izdarījušas kādu no 48.f panta 1. punktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, un – ja tā – veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 48.e pantu un piemēro naudas sodu saskaņā ar [48.f] pantu.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI Uzraudzības padomes apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

10. Komisija pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu procedūras noteikumus, lai īstenotu pilnvaras piemērot sodanaudas vai periodiskos soda maksājumus, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus un naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu, un naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanas un izpildes noilguma termiņus.

11. Ja, veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tā pati.

48.j pants

To personu uzklausīšana, uz kurām attiecas izmeklēšana

1. Pirms pieņemt jebkuru lēmumu saskaņā ar 48.f, 48.g un 48.e pantu, EVTI dod iespēju procesā iesaistītām personām tikt uzklausītām par tās konstatējumiem. EVTI savus lēmumus balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem procesā iesaistītām personām bijusi iespēja sniegt piezīmes.

2. Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami saskaņā ar 48.e pantu, lai novērstu būtisku draudošu kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā sniedz attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas.

3. Izmeklēšanā pilnībā ievēro procesā iesaistīto personu tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem darba sagatavošanas dokumentiem.

48.k pants

Pārskatīšana Tiesā

Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir piemērojusi naudas sodu vai periodisko soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

4. IEDAĻA

MAKSAS UN DELEĢĒŠANA

48.l pants

Uzraudzības maksas

1. EVTI iekasē no administratoriem maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas vajadzīgi administratoru uzraudzībai, un jebkādu to izmaksu kompensāciju, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu atbilstīgi 48.m pantam.

2. Individuālas maksas summa, ko iekasē no administratora, sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI radušās saistībā ar tās darbību attiecībā uz uzraudzību. Tai jābūt samērīgai ar administratora apgrozījumu.

3. Komisija pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu maksas veidus, pakalpojumus, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un samaksas kārtību.

48.m pants

EVTI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm

1. Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šie konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 48.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 48.c un 48.d pantu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, kritiski svarīgu etalonu atļaujas nedrīkst deleģēt.

2. Pirms uzdevuma deleģēšanas saskaņā ar 1. punktu EVTI konsultējas ar attiecīgo kompetento iestādi par:

a) deleģējamā uzdevuma apjomu;

b) uzdevuma izpildes termiņu un

c) vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI.

3. EVTI kompetentajai iestādei atlīdzina izmaksas, kas radušās, veicot deleģētos uzdevumus saskaņā ar regulu par maksām, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 48.l panta 3. punktu.

4. Attiecīgos laikposmos EVTI pārskata saskaņā ar 1. punktu veikto deleģējumu. Deleģējumu var anulēt jebkurā laikā.

5. Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību.

48.o pants

Pārejas posma pasākumi attiecībā uz EVTI

1. Visas tās kompetences un pienākumi saistībā ar uzraudzības un izpildes darbību attiecībā uz 40. panta 1. punktā minētajiem administratoriem, kuri uzticēti kompetentajām iestādēm, beidzas [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 36 mēnešus pēc stāšanās spēkā]. Minētās kompetences un pienākumus tajā pašā datumā uzņemas EVTI.

2. Visus lietas materiālus un darba dokumentus saistībā ar uzraudzības un izpildes darbību attiecībā uz 40. panta 1. punktā minētajiem administratoriem, tostarp notiekošas pārbaudes un izpildes darbības, vai to apliecinātas kopijas, EVTI pārņem 1. punktā minētajā datumā.

Tomēr kritiski svarīga etalona administratora pieteikumi atļaujas saņemšanai, pieteikumi atzīšanai saskaņā ar 32. pantu un pieteikumi apstiprināšanai saskaņā ar 33. pantu, kurus kompetentās iestādes ir saņēmušas [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 34 mēnešus pēc stāšanās spēkā], netiek nodoti EVTI, un lēmumu atļaut vai atteikt atļauju, atzīt vai apstiprināt pieņem attiecīgā kompetentā iestāde.

3. Kompetentās iestādes nodrošina, ka visi esošie reģistri un darba dokumenti vai to apliecinātas kopijas tiek nodotas EVTI iespējami drīz, bet ne vēlāk kā [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 36 mēnešus pēc stāšanās spēkā]. Minētās kompetentās iestādes sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu 40. panta 1. punktā minēto administratoru uzraudzības un izpildes darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu.

5. Kritiski svarīga etalona administratora atļauja, atzīšana saskaņā ar 32. pantu un apstiprināšana saskaņā ar 33. pantu, kuru sniegušas 1. punktā minētā kompetentā iestāde, paliek spēkā pēc kompetenču nodošanas EVTI.”;

(20)regulas 53. pantu aizstāj ar šādu:

“53. pants

EVTI pārskati

EVTI ir pilnvaras pieprasīt no kompetentās iestādes dokumentētus pierādījumus jebkuriem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 51. panta 2. punkta pirmo daļu un 25. panta 3. punktu, kā arī darbībām, kas veiktas saistībā ar 24. panta 1. punkta izpildi.”.

9. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū

Regulu (ES) 2017/1129 groza šādi:

(1)regulas 2. pantu groza šādi:

(b)“izcelsmes dalībvalsts” definīcijas iii) apakšpunktu m) punktā svītro;

(c)iekļauj šādas definīcijas:

“za) “nekustamā īpašuma uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru galvenā darbība ir saistīta ar saimnieciskām darbībām, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006* I pielikuma L iedaļā;

zb) “kalnrūpniecības uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru galvenā darbība ir saistīta ar saimnieciskām darbībām, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma B iedaļas 05. līdz 08. nodaļā;

zc) “zinātniskās pētniecības uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru galvenā darbība ir saistīta ar saimnieciskām darbībām, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma M iedaļas 72. nodaļas 72.1. grupā;

zd) “kuģniecības uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuru galvenā darbība ir saistīta ar saimnieciskām darbībām, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma H iedaļas 50. nodaļā;

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām, OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.”;

(2)regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Uz šādu brīvprātīgi sastādītu prospektu, ko apstiprinājusi tās izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kas noteikta saskaņā ar 2. panta m) punktu, vai EVTI saskaņā ar 31.a pantu, attiecas visas tiesības un pienākumi, ko prospektam paredzēts piemērot saskaņā ar šo regulu, un tam piemēro visus šīs regulas noteikumus minētās kompetentās iestādes uzraudzībā.” ;

(3)regulas 20. panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pēc emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, pieprasījuma prospekta apstiprināšanu var nodot citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja minētā kompetentā iestāde tam ir piekritusi un, ja vien EVTI neuzņemas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes lomu saskaņā ar 31.a pantu, par to iepriekš paziņots EVTI. Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde iesniegto dokumentāciju kopā ar savu lēmumu atļaut nodošanu elektroniskā formātā pārsūta citas dalībvalsts kompetentajai iestādei lēmuma pieņemšanas dienā. Par tādu nodošanu paziņo emitentam, piedāvātājam vai personai, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, trīs darbdienu laikā no dienas, kad izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu. Termiņus, kas noteikti 2. punkta pirmajā daļā un 3. punktā, piemēro no dienas, kad izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu. Regulas (ES) Nr. 1095/2010 28. panta 4. punktu nepiemēro prospekta apstiprinājuma nodošanai saskaņā ar šo punktu. No brīža, kad apstiprinājuma nodošana ir pabeigta, kompetento iestādi, kurai nodota prospekta apstiprināšana, šīs regulas nolūkos uzskata par izcelsmes valsts kompetento iestādi attiecībā uz minēto prospektu.”;

(4)regulas 22. pantu groza šādi:

(b)iekļauj šādu 6.a punktu:

“6.a Atkāpjoties no 6. punkta, EVTI ir pilnvaras īstenot kontroli attiecībā uz reklāmas darbības atbilstību prasībām, kas izklāstītas 2. līdz 4. punktā katrā uzņēmējā dalībvalstī, kurā reklāmas tiek izplatītas, jebkurā no šādiem gadījumiem:

a) ja EVTI ir kompetentā iestāde saskaņā ar 31.a pantu;

b) par jebkuru prospektu, kas sastādīts saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem un ko izmanto Savienībā saskaņā ar 29. pantu.

Neskarot 32. panta 1. punktu, pārbaude, ko EVTI veic attiecībā uz reklāmu, nav priekšnosacījums tam, lai vērtspapīrus publiski piedāvātu vai atļautu tirgot regulētā tirgū kādā uzņēmējā dalībvalstī.

Par 32. pantā noteikto jebkuru uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru izmantošanu saistībā ar šī panta izpildi, ko veic EVTI, bez liekas kavēšanās paziņo attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma EVTI īsteno pirmajā daļā minēto kontroli attiecībā uz visām reklāmām, kuras izplata tās jurisdikcijā attiecībā uz visu vai dažu kategoriju prospektiem, ko EVTI apstiprinājusi saskaņā ar 31.a pantu. EVTI publicē un regulāri atjaunina sarakstu ar tām dalībvalstīm, kurās tā īsteno šādu kontroli, un attiecīgo prospektu kategorijas. ”;

(c)panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes un EVTI var iekasēt maksu tikai par uzraudzības uzdevumiem, ko tās veikušas, ievērojot šo pantu. Maksas apjomu publisko kompetento iestāžu un EVTI tīmekļa vietnēs. Maksa ir nediskriminējoša, pamatota un samērīga ar uzraudzības uzdevumu. Uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes un EVTI nenosaka nekādas prasības vai administratīvās procedūras papildus tām, kas nepieciešamas uzraudzības uzdevumu veikšanai, ievērojot šo pantu.”;

(d)panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Atkāpjoties no 6. un 6.a punkta, jebkuras divas kompetentās iestādes, tostarp attiecīgā gadījumā EVTI, var noslēgt vienošanos, ar ko reklāmas darbības atbilstības kontroles īstenošanas nolūkos pārrobežu gadījumos vai gadījumos, kad piemēro 6.a punktu, paredz, ka attiecībā uz minēto atbilstību kontrole jāpatur izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei vai, ja piemēro 6.a punktu, – uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Par jebkādu šādu vienošanos paziņo EVTI, ja vien EVTI nav parakstījusi vienošanos kā izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 31.a pantu. EVTI publicē un regulāri atjaunina sarakstu, kurā uzskaitītas šādas vienošanās.”;

(5)regulas 25. pantu groza šādi:

(b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Ja pamatprospekta galīgie noteikumi pamatprospektā vai papildinājumā nav iekļauti, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, cik vien drīz iespējams pēc to iesniegšanas, par tiem elektroniskā veidā informē EVTI un, ja par pamatprospektu ir iepriekš paziņots, – uzņēmējas(-u) dalībvalsts(-u) kompetento iestādi.”;

(c)iekļauj šādu 6.a punktu:

“6.a Visiem prospektiem, kurus sastādījis trešās valsts emitents saskaņā ar 29. pantu, šajā pantā minēto apstiprinājuma sertifikātu aizstāj ar iesniegšanas sertifikātu.”;

(6)regulas 27. pantā iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, ja EVTI ir kompetentā iestāde saskaņā ar 31.a pantu, prospektu sastāda valodā, ko atzinušas par pieņemamu katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, vai valodā, ko parasti lieto starptautisko finanšu jomā, pēc emitenta, piedāvātāja vai tās personas izvēles, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū.

Katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa, lai 7. pantā minētais kopsavilkums būtu pieejams tās oficiālajā valodā vai vismaz vienā no tās oficiālajām valodām, vai citā valodā, ko atzinusi par pieņemamu minētās dalībvalsts kompetentā iestāde, bet tā nevar pieprasīt nevienas citas prospekta daļas tulkojumu.”;

(7)regulas 28. pantu aizstāj ar šādu:

“28. pants

Vērtspapīru publiskais piedāvājums vai atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū atbilstīgi prospektam, kas sastādīts saskaņā ar šo regulu

Ja trešās valsts emitents vēlas Savienībā publiski piedāvāt vērtspapīrus vai lūgt atļauju vērtspapīru tirdzniecībai Savienībā izveidotā regulētā tirgū atbilstīgi prospektam, kas sastādīts saskaņā ar šo regulu, tas saņem sava prospekta apstiprinājumu no EVTI saskaņā ar 20. pantu.

Tiklīdz prospekts ir apstiprināts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, tas ietver visas saskaņā ar šo regulu prospektam paredzētās tiesības un pienākumus, un šim prospektam un trešās valsts emitentam piemēro visus šīs regulas noteikumus EVTI uzraudzībā.”;

(8)regulas 29. pantu aizstāj ar šādu:

“29. pants

Vērtspapīru publiskais piedāvājums vai atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū atbilstīgi prospektam, kas sastādīts saskaņā ar trešās valsts tiesībām

1. Trešās valsts emitents var publiski piedāvāt vērtspapīrus Savienībā vai lūgt atļauju veikt vērtspapīru tirdzniecību regulētā tirgū Savienībā, ja pirms tam ir publicēts prospekts, kas sastādīts un apstiprināts saskaņā ar trešās valsts emitenta valsts tiesību aktiem un kam šādus aktus piemēro, ar noteikumu, ka:

a) Komisija ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu saskaņā ar 3. punktu;

b) trešās valsts emitents ir iesniedzis prospektu EVTI;

c) trešās valsts emitents ir sniedzis rakstisku apstiprinājumu tam, ka prospektu ir apstiprinājusi trešās valsts uzraudzības iestāde, un ir sniedzis minētās iestādes kontaktinformāciju;

d) prospekts atbilst 27. pantā izklāstītajām valodas prasībām;

e) visas reklāmas, kuras Savienībā izplata trešās valsts emitents saistībā ar piedāvājumu vai atļauju veikt tirdzniecību, atbilst 22. panta 2. līdz 5. punktā izklāstītajām prasībām;

f) EVTI ir izveidojusi sadarbības sistēmas ar attiecīgajām trešās valsts emitenta valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar 30. pantu.

Atsauces uz “izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi” šajā regulā saprot kā atsauces uz EVTI attiecībā uz jebkuru noteikumu, ko piemēro šajā punktā minētajiem prospektiem.

2. Prasības, kas noteiktas 24. un 25. punktā, piemēro prospektam, kurš sastādīts saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, ja ir izpildīti 1. punktā paredzētie nosacījumi.

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot vispārējus līdzvērtības kritērijus, pamatojoties uz prasībām, kas noteiktas šīs regulas 6., 7., 11., 12., 13. pantā un IV nodaļā.

Pamatojoties uz kritērijiem, kas izklāstīti šajos deleģētajos aktos, Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumu, ar kuru konstatē, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka prospekti, kas sastādīti saskaņā ar šīs trešās valsts tiesību aktiem, atbilst juridiski saistošām prasībām, kurām ir līdzvērtīga reglamentējoša ietekme uz šajā regulā noteiktajām prasībām. Šādu īstenošanas lēmumu pieņem saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Komisija var noteikt, ka īstenošanas lēmuma piemērošana ir atkarīga no tā, vai trešā valsts pastāvīgi un efektīvi pilda minētajā īstenošanas lēmumā noteiktās prasības, un no EVTI spējas efektīvi veikt savus pienākumus saistībā ar uzraudzību, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. panta 2.a punktā.”;

(9)regulas 30. pantu groza šādi:

(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Šīs regulas 29. panta piemērošanas nolūkos un nepieciešamības gadījumā 28. panta piemērošanas nolūkos EVTI noslēdz sadarbības mehānismus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm par informācijas apmaiņu ar trešo valstu iestādēm un par pienākumu izpildi trešās valstīs saskaņā ar šo regulu. Minētie sadarbības mehānismi nodrošina vismaz efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj EVTI izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja trešā valsts ir iekļauta to jurisdikciju sarakstā, kuras tiek uzskatītas par tādām, kurām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas valsts politikā un teroristu finansēšanas novēršanas politikā ir stratēģiskas nepilnības, kas rada nopietnus draudus Savienības finanšu sistēmai, kā minēts spēkā esošā deleģētā aktā, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849* 9. pantu, EVTI nedrīkst noslēgt sadarbības mehānismus ar minētās trešās valsts uzraudzības iestādēm.

EVTI informē visas kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 31. panta 1. punktu, par jebkuru sadarbības mehānismu, kas noslēgts saskaņā ar pirmo daļu.

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;

(c)panta 2. punktu svītro;

(d)panta 3. punktu pārnumurē kā 2. punktu un aizstāj ar šādu:

“2. EVTI noslēdz sadarbības mehānismus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm vienīgi tad, ja uz atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 35. pantā.”;

(e)panta 4. punktu svītro;

(10)regulas VII nodaļā iekļauj šādu 31.a un 31.b pantu:

“31.a pants

Uzraudzība, ko EVTI veic noteiktu veidu prospektiem

Šādiem prospektiem, tostarp jebkuriem tā papildinājumiem, EVTI ir kompetentā iestāde attiecībā uz šo prospektu pārbaudi un apstiprināšanu, kā noteikts 20. pantā, un paziņojumiem uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kā noteikts 25. pantā:

a) prospektiem, kurus sastādījusi jebkura juridiskā persona vai persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, un kuri attiecas uz atļauju veikt tādu vērtspapīru tirdzniecību regulētā tirgū, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kas ir tirgojami tikai regulētā tirgū vai tā konkrētā segmentā, kam var piekļūt tikai kvalificēti ieguldītāji šādu vērtspapīru tirdzniecības nolūkā;

b) prospektiem, kurus sastādījusi jebkura juridiska persona vai persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas attiecas uz ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem;

c) prospektiem, kurus sastādījuši šāda veida uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā:

i) nekustamā īpašuma uzņēmumi;

ii) kalnrūpniecības uzņēmumi;

iii) zinātniskās pētniecības uzņēmumi;

iv) kuģniecības uzņēmumi.

d) prospektiem, kurus sastādījuši trešo valstu emitenti saskaņā ar šīs regulas 28. pantu.

Atsauces uz “izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi” šajā regulā saprot kā atsauces uz EVTI attiecībā uz jebkuru noteikumu, ko piemēro pirmajā daļā uzskaitītajiem prospektiem.”;

(11)iekļauj jaunu 34.b pantu:

"31.b pants

Pārejas posma pasākumi attiecībā uz EVTI

1. Regulas 31.a pantā uzskaitītos prospektus, kas iesniegti kompetentajai iestādei apstiprināšanai pirms [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 36 mēnešus pēc stāšanās spēkā], turpina uzraudzīt minētā kompetentā iestāde, tostarp attiecīgā gadījumā attiecībā uz jebkuriem to papildinājumiem un galīgajiem noteikumiem, līdz to derīguma termiņa beigām.

Apstiprinājums, kuru kompetentā iestāde piešķīrusi minētajiem prospektiem pirms [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 36 mēnešus pēc stāšanās spēkā], paliek spēkā pēc kompetenču nodošanas EVTI, kā minēts 2. punktā.

Minēto prospektu uzraudzībai, tostarp attiecīgā gadījumā attiecībā uz to papildinājumiem un galīgajiem noteikumiem, joprojām piemēro noteikumus, kas ir piemērojami brīdī, kad tos iesniedz kompetentajai iestādei.

2. Visas kompetences un pienākumus saistībā to prospektu uzraudzības un izpildes darbību, kas uzskaitīti 31.a pantā un iesniegti apstiprināšanai no [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 36 mēnešus pēc stāšanās spēkā], uzņemas EVTI

.”;

(12)regulas 32. pantu groza šādi:

(b)1. punkta pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“1. Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm un EVTI saskaņā ar valsts tiesībām ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:”;

“j) apturēt apstiprināšanai iesniegtā prospekta pārbaudi vai apturēt vai ierobežot vērtspapīru publisko piedāvājumu vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, ja EVTI vai kompetentā iestāde izmanto pilnvaras piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 40. vai 42. pantu, līdz tāda aizlieguma vai ierobežojuma atcelšanai;”;

(d)1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Vajadzības gadījumā saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompetentā iestāde vai EVTI var lūgt attiecīgo tiesu iestādi lemt par pirmajā daļā minēto pilnvaru izmantošanu.”;

(e)2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Kompetentās iestādes un EVTI savas 1. punktā minētās funkcijas un pilnvaras īsteno kādā no šādiem veidiem:

a) tieši;

b) sadarbībā ar citām iestādēm vai EVTI;

c) uz savu atbildību deleģējot pilnvaras šādām iestādēm vai EVTI;

d) izmantojot kompetentās tiesu iestādes.”;

(f)5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Ja persona kompetentajai iestādei vai EVTI dara pieejamu informāciju saskaņā ar šo regulu, neuzskata, ka tā pārkāpusi kādu informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas paredzēts līgumā vai kādā normatīvo vai administratīvo aktu noteikumā, un attiecīgo personu saistībā ar šādu paziņošanu nesauc ne pie kāda veida atbildības.”;

(13)regulas 35. panta otro punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajā iestādē, EVTI vai pie jebkuras trešās personas, kurai kompetentā iestāde vai EVTI ir deleģējusi savas pilnvaras. Informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums, nevar atklāt nevienai citai personai vai iestādei citādi, nekā ir paredzēts Savienības vai valsts tiesību noteikumos.”;

(14)regulas 38. panta 1. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Līdz 2019. gada 21. jūlijam dalībvalstis detalizēti paziņo Komisijai un EVTI pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus. Tās bez kavēšanās informē Komisiju un EVTI par jebkādiem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.”;

(15)iekļauj šādu nodaļu:

“VIIIA NODAĻA

EVTI PILNVARAS UN KOMPETENCES

1. IEDAĻA

KOMPETENCES UN PROCEDŪRAS

43.a pants

EVTI pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas 43.b līdz 43.d pantā ir noteiktas EVTI vai kādai EVTI amatpersonai, vai citai EVTI pilnvarotai personai, nedrīkst izmantot, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu atklāšanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

43.b pants

Informācijas pieprasījums

1. EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasīt šādām personām sniegt visu informāciju, kas ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar šo regulu:

a) emitentiem, piedāvātājiem vai personām, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, un personām, kuras tos kontrolē vai kuras tie kontrolē;

b) to personu pārvaldniekiem, kas minētas a) apakšpunktā;

c) to personu revidentiem un konsultantiem, kas minētas a) apakšpunktā;

d) finanšu starpniekiem, kurām a) apakšpunktā minētās personas uzdevušas veikt vērtspapīru publisko piedāvājumu vai lūgt atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū;

e) to vērtspapīru galvotājam, kas publiski piedāvāti vai pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū.

2. Ikvienā vienkāršā informācijas pieprasījumā, kas minēts 1. punktā:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) iekļauj termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

f) norāda, cik liels naudas sods piemērojams saskaņā ar 43.f pantu, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

3. Ja informācijas pieprasījums saskaņā ar 1. punktu pamatojas uz lēmumu, EVTI:

a) atsaucas uz šo pantu kā minētā pieprasījuma juridisko pamatu;

b) norāda pieprasījuma mērķi;

c) norāda, kāda informācija tiek prasīta;

d) nosaka termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz;

e) norāda periodiskos soda maksājumus, kas 43.g pantā paredzēti gadījumā, ja pieprasītā informācija netiek iesniegta pilnā apmērā;

f) norāda naudas sodu, kas 43.f pantā paredzēts gadījumā, ja atbildes uz uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas;

g) norāda uz tiesībām lēmumu pārsūdzēt EVTI Apelācijas padomē un iespēju lēmumu nodot pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. un 61. pantu.

43.c pants

Vispārēja izmeklēšana

1. Pildot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu saistībā ar 43.b panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

a) pārbaudīt visus reģistrus, datus, procedūras un pārējos materiālus, kas saistīti ar tās uzdevumu izpildi, neatkarīgi no tā, kādā veidā šī informācija tiek glabāta;

b) iegūt šādu reģistru, datu, procedūru un citu materiālu apliecinātas kopijas vai izrakstus;

c) uzaicināt jebkuru personu, kas minēta 43.b panta 1. punktā, vai tās pārstāvjus un darbiniekus, kā arī prasīt tiem sniegt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes;

d) iztaujāt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

e) pieprasīt telefonsakaru un datplūsmu reģistrus.

2. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis. Minētajā atļaujā norāda arī 43.g pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītie reģistri, dati, procedūras vai citi materiāli, vai atbildes uz 43.b panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem nav sniegtas vai ir nepilnīgas, kā arī norāda 43.f pantā paredzētos naudas sodus, ja atbildes uz 43.b panta 1. punktā minētajām personām uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3. Personām, kas minētas 43.b panta 1. punktā, ir jāsadarbojas izmeklēšanā, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Šajā lēmumā nosaka izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 43.g pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.

3. Pirms 1. punktā minētās izmeklēšanas EVTI laikus informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību šīm pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

a) EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 3. punktā, ir autentisks;

b) visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā paredzēto procedūru.

43.d pants

Pārbaudes uz vietas

1. Lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, EVTI 43.b panta 1. punktā minēto personu uzņēmumu telpās var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas.

2. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, drīkst iekļūt to personu uzņēmumu telpās, uz kurām attiecas EVTI pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 43.c panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tām ir arī tiesības uz vajadzīgo laiku, un ciktāl tas ir nepieciešams pārbaudes veikšanai, aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus.

4. Amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku atļauju, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un mērķis un 43.g pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nesadarbojas pārbaudē.

5. Personām, kas minētas 43.b panta 1. punktā, ir jāsadarbojas ar EVTI lēmumu noteiktās pārbaudēs uz vietas. Lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, nosaka dienu, kurā tā sāksies, un norāda periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 43.g pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, kā arī tiesības vērsties Tiesā, lai šo lēmumu pārskatītu.

7. EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas, kas paredzētas šajā pantā un 43.c panta 1. punktā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm piešķir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 43.c panta 1. punktā.

a) EVTI pieņemtais lēmums, kas minēts 4. punktā, ir autentisks;

b) visi veicamie pasākumi ir samērīgi un nav patvaļīgi vai pārmērīgi.

Piemērojot b) apakšpunktu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkus paskaidrojumus, jo īpaši par iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un par iespējamā pārkāpuma smagumu, kā arī par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu var pārskatīt vienīgi Tiesa, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 61. pantā paredzēto procedūru.

2. IEDAĻA

ADMINISTRATĪVIE SODI UN CITI PASĀKUMI

43.e pants

EVTI veiktie uzraudzības pasākumi

1. Ja saskaņā ar 43.i panta 5. punktu EVTI konstatē, ka persona ir izdarījusi kādu no 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a) pieņem lēmumu, prasot personai izbeigt pārkāpumu;

b) pieņem lēmumu, ar ko nosaka naudas sodu saskaņā ar 43.f pantu;

c) sniedz publiskus paziņojumus.

2. Veicot 1. punktā minētos pasākumus, EVTI ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

a) pārkāpuma ilgumu un biežumu;

b) vai pārkāpums ir veicinājis vai izraisījis finanšu noziegumu vai kā citādi ir ar to saistīts;

c) vai pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ.

d) par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

f) pārkāpuma ietekmi uz privāto ieguldītāju interesēm;

g) par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru vai pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu trešām personām, ciktāl to var noteikt;

h) par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar EVTI, neskarot nepieciešamību nodrošināt minētās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

i) par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus;

j) par pārkāpumu atbildīgās personas veiktos pasākumus, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

3. EVTI bez nevajadzīgas kavēšanās par ikvienu pasākumu, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, informē par pārkāpumu atbildīgo personu un dara to zināmu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai. Tā publiski paziņo par visiem šādiem pasākumiem savā tīmekļa vietnē desmit darbdienās no pasākuma pieņemšanas dienas.

Publiska paziņošana, kas minēta pirmajā daļā, ietver vismaz:

a) paziņojumu, kas apliecina par pārkāpumu atbildīgās personas tiesības pārsūdzēt lēmumu;

b) attiecīgā gadījumā paziņojumu, kas apstiprina, ka ir iesniegta pārsūdzība, un kurā norāda, ka šādai pārsūdzībai nav apturošas iedarbības;

c) paziņojumu, kurā norāda, ka EVTI Apelācijas padome var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktu.

43.f pants

Naudas sodi

1. Ja saskaņā ar 43.i panta 5. punktu EVTI konstatē, ka kāda persona tīši vai nolaidības dēļ ir izdarījusi vienu vai vairākus no 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, piemērojot naudas sodu saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu pārkāpumu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus apstākļus, kuri pierāda, ka persona, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2. šā panta 1. punktā minētā naudas soda maksimālā summa ir:

i) juridiskām personām EUR 10 000 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2017. gada 20. jūlijā, vai 6 % no minētās juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar jaunāko pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu;

ii) fiziskas personas gadījumā EUR 1 400 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, – atbilstoša vērtība attiecīgās valsts valūtā 2017. gada 20. jūlijā.

3. Nosakot naudas soda apmēru saskaņā ar 1. punktu, EVTI ņem vērā 43.e panta 2. punktā izklāstītos kritērijus.

4. Neatkarīgi no 3. punkta, ja persona ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu no pārkāpuma, naudas soda summai jābūt vismaz vienādai ar šo ieguvumu.

5. Ja personas darbība vai bezdarbība ietver vairāk nekā vienu no 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko naudas sodu, kas aprēķināts atbilstīgi 3. punktam un attiecas uz vienu no šiem pārkāpumiem.

43.g pants

Periodiskie soda maksājumi

1. EVTI ar lēmumu piemēro periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka:

a) persona izbeidz pārkāpumu atbilstīgi lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 43.e panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b) šīs regulas 43.b panta 1. punktā minētā persona:

i) sniedz pilnīgu informāciju, kas pieprasīta ar lēmumu saskaņā ar 43.b pantu;

iii) sadarbojas pārbaudē uz vietas, kas pieprasīta ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 43.d pantu.

2. Periodiskais soda maksājums ir iedarbīgs un samērīgs. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu.

4. Periodisku soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem pēc EVTI lēmuma paziņošanas. Beidzoties termiņam, EVTI pārskata šo pasākumu.

43.h pants

Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, piemērošanas kārtība un izmantošana

1. EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 43.f un 43.g pantu, ja vien šādas informācijas publiskošana būtiski nekaitē finanšu tirgiem vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

2. Naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 43.f un 43.g pantu, ir administratīvs raksturs.

4. Naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 43.f un 43.g pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē tajā dalībvalstī vai trešā valstī spēkā esošās civilprocesuālās normas, kurā izpilde notiek.

5. Naudas sodu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

3. IEDAĻA

PROCEDŪRAS UN PĀRSKATĪŠANA

43.i pants

Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu

1. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītu pārkāpumu vai pārkāpumiem, EVTI lietas izmeklēšanai ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku, kas darbojas EVTI struktūrā. Ieceltais darbinieks nav vai nav bijis tieši vai netieši iesaistīts tā prospekta apstiprināšanā, uz kuru attiecas pārkāpums, un savus uzdevumus pilda neatkarīgi no EVTI Uzraudzības padomes.

2. Šā panta 1. punktā minētais izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā to personu komentārus, uz kurām attiecas izmeklēšana, un savu konstatējumu kopumu iesniedz EVTI Uzraudzības padomei.

3. Savu uzdevumu veikšanai izmeklēšanas darbinieks ir pilnvarots pieprasīt informāciju saskaņā ar 43.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 43.c un 43.d pantu.

4. Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.

5. Pabeidzot izmeklēšanu un pirms konstatējumu kopums tiek iesniegts EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks tām personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, dod iespēju tikt uzklausītām par izmeklētajiem jautājumiem. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tādiem faktiem, par kuriem attiecīgajām personām ir bijusi iespēja sniegt piezīmes.

6. Izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro to personu tiesības uz aizstāvību, uz kurām attiecas izmeklēšana.

8. Pamatojoties uz izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem un ja to pieprasa personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, uzklausot minētās personas saskaņā ar 43.j pantu, EVTI pieņem lēmumu par to, vai personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir izdarījušas kādu no 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem pārkāpumiem, un – ja tā – veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 43.e pantu un piemēro naudas sodu saskaņā ar 43.f pantu.

9. Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI Uzraudzības padomes apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

10. Komisija pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 44. pantu, lai precizētu procedūras noteikumus, lai īstenotu pilnvaras piemērot sodanaudas vai periodiskos soda maksājumus, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus un naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu, un naudas sodu un periodisko soda maksājumu piemērošanas un izpildes noilguma termiņus.

11. Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas pazīmes, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm kriminālvajāšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem res judicata spēku jau ir ieguvusi attaisnošana vai notiesāšana, kas izriet no identiska fakta vai faktiem, kuru būtība ir tā pati.

43.j pants

To personu uzklausīšana, uz kurām attiecas izmeklēšana

1. Pirms pieņemt jebkuru lēmumu saskaņā ar 43.e, 43.f un 43.g pantu, EVTI dod iespēju personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, tikt uzklausītām par tās konstatējumiem. EVTI savus lēmumus balsta vienīgi uz konstatējumiem, par kuriem personām, uz kurām attiecas izmeklēšana, bijusi iespēja sniegt piezīmes.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami saskaņā ar 43.e pantu, lai novērstu būtisku draudošu kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā EVTI var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā sniedz attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas.

2. Izmeklēšanā pilnībā ievēro to personu tiesības uz aizstāvību, uz kurām attiecas izmeklēšana. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem darba sagatavošanas dokumentiem.

43.k pants

Pārskatīšana Tiesā

4. IEDAĻA

MAKSAS UN DELEĢĒŠANA

43.l pants

Uzraudzības maksas

1. EVTI iekasē no emitentiem, piedāvātājiem vai personām, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, maksu saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi 3. punktam. Minētā maksa pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas vajadzīgi prospektu, tostarp to papildinājumu, pārbaudei un apstiprināšanai, un to paziņošanai uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un jebkādu to izmaksu kompensāciju, kas kompetentajām iestādēm var rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu atbilstīgi 43.m pantam.

2. Individuālas maksas summa, kuru iekasē no konkrēta emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, sedz visas administratīvās izmaksas, kas EVTI radušās par tās darbībām saistībā ar prospektu, tostarp tā papildinājumiem, kuru sastāda šis emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū. Tai jābūt samērīgai ar emitenta, piedāvātāja vai personas, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, apgrozījumu.

3. Komisija pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 44. pantu, lai precizētu maksas veidus, pakalpojumus, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un samaksas kārtību.

43.m pants

EVTI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm

1. Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevumu pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantam. Šie konkrētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 43.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 43.c un 43.d pantu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, prospektu, tostarp to papildinājumu, pārbaudi, apstiprināšanu un paziņošanu, galīgos novērtējumus un lēmumus par papildpasākumiem pārkāpumu gadījumos nedeleģē.

2. Pirms uzdevuma deleģēšanas saskaņā ar 1. punktu EVTI konsultējas ar attiecīgo kompetento iestādi par:

a) deleģējamā uzdevuma apjomu;

b) uzdevuma izpildes termiņu un

c) vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI.

3. EVTI kompetentajai iestādei atlīdzina izmaksas, kas radušās, veicot deleģētos uzdevumus saskaņā ar 43.l panta 3. punktā minēto deleģēto aktu.

4. Attiecīgos laikposmos EVTI pārskata saskaņā ar 1. punktu veikto deleģējumu. Deleģējumu var anulēt jebkurā laikā.

5. Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību.

10. pants

Pārejas noteikumi

4.1. pants. Izpildvaldes locekļu iecelšanas procedūru publicē pēc 1., 2. un 3. panta stāšanās spēkā. Līdz brīdim, kad visi Izpildvaldes locekļi sāk pildīt savus pienākumus, Uzraudzības padome un Valde turpina veikt savus uzdevumus.

5.Priekšsēdētāji, kas iecelti pirms 1., 2. un 3. panta stāšanās spēkā, turpina veikt savus uzdevumus un pienākumus līdz pilnvaru laika beigām. Priekšsēdētājus, kas jāieceļ pēc 1., 2. un 3. panta stāšanās spēkā, atlasa un ieceļ saskaņā ar jauno iecelšanas procedūru.

11. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [24 mēneši pēc stāšanās spēkā].

Regulas 1., 2. un 3. pantu piemēro no [PB: lūdzu, ievietot datumu, kas ir 3 mēnešus pēc spēkā stāšanās datuma]. Tomēr 1. panta punktu [62. pants], 2. panta punktu [62. pants] un 3. panta punktu [62. pants] piemēro no 1. janvāra [PB: lūdzu, ievietot tā gada 1. janvāra datumu, kas ir pēc tam, kad beidzas viena gada periods pēc spēkā stāšanās datuma].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats – „Aģentūras”

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz [struktūras] darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz [struktūras] cilvēkresursiem

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza:

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi),

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi),

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi),

un ar kuru groza:

Regulu (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem;

Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem;

Regulu (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem; ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem;

Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem;

Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai;

Regulu (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū;

Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)

1.2.Attiecīgās politikas jomas

Politikas joma: Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

Darbība: Finanšu stabilitāte

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 39

⌧ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Veicināt padziļinātāku un taisnīgāku iekšējo tirgu ar pastiprinātu rūpniecisko pamatu

1.4.2.Konkrētais(-ie) mērķis(-i)

Konkrētais mērķis Nr.

2.5. Finanšu tiesiskais regulējums ir jāizvērtē, pienācīgi jāīsteno un jāpiemēro visā ES

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

EUI nodrošinās lielāku uzraudzības konverģenci ar nostiprinātu ES dimensiju. Pastiprinātai uzraudzības konverģencei piemīt potenciāls samazināt administratīvo slogu visām uzraudzītajām vienībām un papildu sinerģija, samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas pārrobežu vienībām, vienlaikus pasargājot sistēmu no uzraudzības arbitrāžas, ko veic tirgus dalībnieki.

EUI varēs labāk koordinēt valstu iestādes un vajadzības gadījumā veikt tiešu uzraudzību. Šī pastiprinātā EUI loma var veicināt tirgu integrāciju, sekmējot pārrobežu uzņēmējdarbību.

Uzraudzības konverģences pastiprināšana un vienlīdzīgu konkurences apstākļu izveide vienotajā tirgū ar vienotu maksas noteikšanas mehānismu ļautu EUI piesaistīt līdzekļus (saskaņā ar skaidru un pārredzamu mehānismu, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu), lai pilnībā izpildītu savus pašreizējos un turpmākos uzdevumus un pilnvaras. Šāds rezultāts galu galā būs izdevīgs visiem tirgus dalībniekiem.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Iespējamie rādītāji:

• Pieņemto tehnisko standartu skaits salīdzinājumā ar to standartu skaitu, kuri jāizstrādā

• Iesniegto tehnisko standartu projektu skaits, kas iesniegti Komisijai apstiprināšanai termiņos

• Ierosināto, bet Komisijas noraidīto tehnisko standartu skaits

• Pieņemto nesaistošo ieteikumu skaits salīdzinājumā ar to standartu skaitu, kuri jāizstrādā

• Līgumslēdzēju iestāžu skaidrojumu pieprasījumu skaits

• ES tiesību aktu pārkāpumu veiksmīgi pabeigto izmeklēšanu skaits

• ES tiesību aktu pārkāpumu izmeklēšanas vidējais ilgums

• Brīdinājumu skaits par ES tiesību aktu acīmredzamiem pārkāpumiem

• Sekmīgi izšķirtu strīdu skaits bez saistošas vienošanās

• Kolēģiju skaits ar EBI/EAAPI/EVTI līdzdalību

• Divpusējo sanāksmju ar līgumslēdzējām iestādēm skaits

• Kopīgu pārbaužu uz vietas skaits

• Apmācības stundu skaits uzraudzītājiem

• To darbinieku skaits, kuri piedalās apmaiņas programmās/norīkošanā uz citu darba vietu

• Speciālistu veiktu salīdzinošu novērtējumu skaits

• Konstatēto un novērsto konverģences šķēršļu skaits

• Jauni praktiski rīki un instrumenti konverģences veicināšanai

• Finanšu lietpratības un izglītības iniciatīvu skaits

• Publicēto analītisko pētījumu skaits

• Pārbaužu uz vietas un īpašu izmeklēšanu skaits

• Sanāksmju ar uzraudzītajām vienībām skaits

• Uzraudzīto uzņēmumu sūdzību/apelāciju skaits

• Oficiālo lēmumu skaits, kas pieņemti ārkārtas situācijās

• Aizpildīto datubāzu skaits

• Spriedzes testu vai līdzvērtīgu veikto pasākumu skaits

• Ierosinātā budžeta attiecība pret pieņemto galīgo budžetu (gadā)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Šim priekšlikumam vajadzētu risināt šādus jautājumus:

1) pilnvaras: Lai gan saskaņots regulējums, izmantojot vienotu noteikumu kopumu, ir būtisks vienotajam tirgum, tas nav pietiekams. Saskaņota pieeja, interpretējot un piemērojot ES tiesību aktus, ir vienlīdz svarīga, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību un samazinātu riskus, kas saistīti ar uzraudzības arbitrāžu un konkurenci. Šajā nolūkā EUI ir vajadzīgi līdzekļi, lai veicinātu ES tiesību aktu un efektīvu kopēju uzraudzības standartu pareizu piemērošanu visā ES, izmantojot uzraudzības konverģences pasākumus un tiešu uzraudzību atsevišķās jomās. Tas jo īpaši attiecas uz EVTI saistībā ar kapitāla tirgu savienību. Tāpēc tiesību akta priekšlikuma mērķis ir piešķirt jaunas pilnvaras, lai uzlabotu tirgus integrāciju (EVTI), un nostiprināt vai precizēt esošās pilnvaras, kas noteiktas EUI regulās.

2) pārvaldība: Galvenā problēma ar pašreizējo pārvaldības struktūru ir Uzraudzības padomes un Valdes sastāvs, kas pietiekami neveicina ES intereses lēmumu pieņemšanā un kavē EUI pilnībā pildīt savas pilnvaras, bremzējot dažu esošo instrumentu izmantošanu. Problēma ir tā, ka EUI Valdēs un Uzraudzības padomēs galvenokārt ir valstu kompetento iestāžu pārstāvji, kas ir arī vienīgie, kam ir balsstiesības (izņemot Komisiju, balsojot par budžetu katrā no Valdēm). Tas rada interešu konfliktu. Turklāt arī priekšsēdētāju loma un pilnvaras ir ļoti ierobežotas, un tos ieceļ Uzraudzības padomes, kas mazina to autoritāti un neatkarību. Turklāt Uzraudzības padomes ir pārslogotas, bet Valdēm ir ierobežotāki uzdevumi, kas neļauj ātri pieņemt lēmumus. Turklāt pārvaldības struktūra ietekmē EUI stimulus izmantot noteiktus instrumentus, piemēram, saistošo starpniecību, salīdzinošās izvērtēšanas darbības jomu, ES tiesību aktu pārkāpumu procedūras sākšanu vai paveiktā darba pārbaudes ziņojumu pieņemšanu.

3) finansēšana: Būtu nepieciešams pārskatīt pašreizējo finansēšanas sistēmu, lai nodrošinātu EUI efektīvu darbību un to darbības izmaksu taisnīgu sadali. Tā kā tiesību akta priekšlikuma mērķis ir uzlabot EUI lomu uzraudzībā, finansēšanai būs jāpielāgojas (visticamāk, augšupejoši) vidē, kurā ES un valstu budžeti ir pakļauti spiedienam. Turklāt EUI pilnībā publiskais finansējums nozīmē, ka ar publiskiem līdzekļiem tiek apmaksāts pakalpojums, kas paredzēts privātā sektora noteiktai daļai. EUI izmaksu efektīvāku un taisnīgu sadale ekonomikas dalībniekiem būtu iespējama, piemērojot principu “sadale ar pamatojumu” un nodrošinot vismaz daļēju finansējumu no minētās nozares. Visbeidzot, pastāvošā sistēma nav pilnībā taisnīga dažām valstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina nesamērīgu finansējuma daļu salīdzinājumā ar nozares apmēru to attiecīgajās dalībvalstīs.

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka efektivitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kas citādi veidotos, ja dalībvalsts rīkotos atsevišķi.

Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

2017. gada novērtējums liecina, ka ES rīcība ir pamatota un nepieciešama, lai novērstu konstatētās problēmas saistībā ar EUI pieejamām pilnvarām, to pārvaldības sistēmu un to finansēšanas sistēmu. Šajā sakarā jebkuru pasākumu rezultātā būs jāizdara grozījumi EUI regulās. EUI ir Savienības struktūras, kuru pilnvaras un darbību var grozīt vienīgi Savienības likumdevējs – šajā gadījumā, pamatojoties uz LESD 114. pantu.

Sagaidāmā radītā Savienības pievienotā vērtība (ex post)

Ar EUI izveidi tika atzīts, ka ir nepieciešama ES līmeņa uzraudzības sistēma, lai uzlabotu patērētāju un ieguldītāju aizsardzību un ilgtspējīgi stiprinātu finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti visā ES. Šie mērķi ir labāk sasniedzami Savienības līmenī.

Ieinteresētās personas ir vienisprātis, ka EUI ir ievērojami palīdzējušas stiprināt koordināciju un sadarbību starp valstu uzraudzības iestādēm un tām bija liela nozīme tajā, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgi visā ES darbojas pienācīgi, ir labi regulēti un uzraudzīti un patērētāju aizsardzība ir uzlabota.

EUI nepieciešamība un to ieguldījums efektīvā uzraudzībā visā ES būs pat vēl svarīgāki, ņemot vērā finanšu tirgu aizvien lielāko savstarpējo saistību ES un pasaules mērogā. EUI būs kapitāla tirgu savienības (“KTS”) izveides centienu pamatā, ņemot vērā centrālo lomu, kāda tām ir attiecībā uz tirgus integrācijas veicināšanu un vienotā tirgus iespēju radīšanu finanšu sabiedrībām un ieguldītājiem.

Atgriežoties pie valstī pastāvošas uzraudzības sistēmas, kuras pamatā ir princips, kas paredz piederības valsts īstenotu kontroli apvienojumā ar obligātiem prudenciāliem standartiem un savstarpēju atzīšanu, vienkārši nebūtu iespējams nodrošināt neatliekamās vajadzības vēl vairāk integrēt ES finanšu tirgus un jo īpaši kapitāla tirgu regulējumu. Tas negatīvi ietekmētu ES spēju stiprināt ilgtermiņa ieguldījumus un radīt finansējuma avotus ES uzņēmumiem, kas ir nepieciešami elementi, lai stiprinātu ES ekonomiku un stimulētu ieguldījumus nolūkā radīt darbvietas.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Trīs EUI sāka darboties kā neatkarīgas ES aģentūras 2011. gada janvārī saskaņā ar 2010. gada EUI regulām.

Komisija veica novērtējumu par EUI darbību 2014. gadā. Tobrīd tā secināja, ka EUI ir labi darbības rezultāti, tomēr noteica četras jomas, kurās varētu apsvērt vairākus jautājumus uzlabojumu veikšanai: 1) finansēšanas sistēma (pašreizējās sistēmas aizstāšana); 2) pilnvaras (piemēram, lielāku uzsvaru liekot uz uzraudzības konverģenci, pašreizējo pilnvaru efektīvāku izmantošanu un pašreizējo pilnvaru precizējumus un iespējamos termiņa pagarinājumus); 3) pārvaldība (piemēram, pastiprināta iekšējā pārvaldība, lai nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti ES interesēs kopumā) un 4) uzraudzības sistēma (strukturālu izmaiņu novērtējums, piemēram, iestāžu apvienošana vienotā struktūrā un atrašanās vietā vai divu pīlāru pieejas ieviešana).

Arī Eiropas Parlaments 2013. gada oktobrī veica EUI pārskatīšanu. Daži no secinājumiem bija līdzīgi Komisijas secinājumiem attiecībā uz EUI darbību, tostarp to, ka novērošanas periods bija ļoti īss. Parlamenta ziņojumā bija iekļauts sīki izstrādāts saraksts ar jautājumiem uzlabojumu veikšanai, no kuriem dažiem būtu vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos. Turklāt 2014. gada marta rezolūcijā par EFUS pārskatīšanu Parlaments pieprasīja Komisijai iesniegt jaunus tiesību aktu priekšlikumus, lai pārskatītu EUI, tostarp tādās jomās kā pārvaldība, pārstāvība, uzraudzības sadarbība un konverģence un pilnvaru palielināšana.

Padome 2014. gada novembrī secināja, ka būtu jāapsver mērķtiecīgi pielāgojumi, lai uzlabotu EUI darbību, pārvaldību un finansēšanu.

Šajā tiesību akta priekšlikumā ir ņemti vērā jautājumi, kas izvirzīti iepriekšējos novērtējumos un ieinteresēto personu pieprasījumos (tostarp saistībā ar Komisijas aicinājumu sniegt liecības un ar KTS). Tomēr īpaša uzmanība ir pievērsta novērtējumam, kas veikts 2017. gada pavasarī un kurā secināts, ka EUI ir lielā mērā izpildījušas savus pašreizējos mērķus un ka EUI pašreizējā nozares uzraudzības sistēma ir atbilstīga. Tomēr tika ieteikts mērķtiecīgs uzlabojumi, lai risinātu turpmākās problēmas, jo īpaši saistībā ar EUI pilnvaru palielināšanu, pārvaldības sistēmu un finansēšanas sistēmu.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Šā priekšlikuma mērķi saskan ar vairākām citām ES politikas jomām un pašreizējām iniciatīvām, kuru mērķis ir: i) ekonomiskās un monetārās savienības (“EMS”) izveide; ii) KTS izveide; iii) ES līmeņa uzraudzības efektivitātes un iedarbīguma palielināšana gan ES, gan ārpus tās.

Pirmkārt, šis priekšlikums saskan ar EMS. Piecu priekšsēdētāju ziņojumā par Eiropas EMS izveides pabeigšanu uzsvērts, ka kapitāla tirgu ciešāka integrācija un atlikušo valsts šķēršļu pakāpeniska likvidēšana varētu radīt jaunus riskus finanšu stabilitātei. Saskaņā ar šo ziņojumu būs nepieciešams paplašināt un stiprināt uzraudzības sistēmu, lai nodrošinātu stabilitāti visiem finanšu dalībniekiem. Piecu priekšsēdētāju ziņojumā secināts, ka šai situācijai galu galā būtu jānoved pie vienotas Eiropas kapitāla tirgu uzraudzības iestādes. Turklāt nesenajā pārdomu dokumentā par EMS padziļināšanu uzsvērts, ka: “Integrētāka uzraudzības sistēma, lai nodrošinātu noteikumu vienotu īstenošanu attiecībā uz finanšu nozari un centralizētāku uzraudzības tiesību aktu izpildi, ir pamatprincips”. Lai gan tiesību akta priekšlikumā nav apņemšanās izveidot vienotu uzraudzības iestādi kapitāla tirgiem, šā priekšlikuma mērķis ir stiprināt uzraudzības sistēmu. Tajā arī paredzēta atsevišķu uzraudzības pienākumu (piemēram, dažu ES prospektu, etalonu administratoru, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju, dažu ES fondu apstiprināšana) nodošana ES līmenī un jo īpaši EVTI.

Otrkārt, šis priekšlikums saskan ar KTS projektu. Veicinot daudzveidīgākus finansējuma avotus, KTS palīdzēs palielināt ES finanšu sistēmas noturību. Tajā pašā laikā ir nepieciešams ņemt vērā finanšu riskus, kas rodas kapitāla tirgos. Tādēļ uzraudzības sistēmas kvalitāte ir elements, kas nepieciešams labi funkcionējošiem un integrētiem kapitāla tirgiem. Tiesību akta priekšlikumam vajadzētu nodrošināt, ka vienots noteikumu kopums tiek īstenots vienotā veidā visā vienotajā tirgū. Tāpēc finanšu sabiedrībām ar līdzīga apmēra darījumdarbību un riska profiliem tiktu piemērots viens un tas pats uzraudzības standarts neatkarīgi no tā, kur minētās sabiedrības atrodas ES, un būtu jāizvairās no regulējuma arbitrāžas.

Treškārt, priekšlikums saskan ar vispārējo mērķi palielināt ES līmeņa uzraudzības efektivitāti un iedarbīgumu gan ES, gan ārpus tās. Pēdējos gados ES ir ieviesusi virkni reformu, lai banku, apdrošināšanas un kapitāla tirgu nozares padarītu pārredzamākas, labi reglamentētas un stabilas. Precizējot EUI uzticētās dažas pilnvaras (piemēram, strīdu izšķiršana, neatkarīgi pārskati) un grozot minēto aģentūru pārvaldības struktūru, ar šo priekšlikumu tiks uzlabota uzraudzība Eiropas Savienībā. Turklāt ES finanšu tiesību aktos arvien vairāk ir iekļauti “trešo valstu režīmi”, kas ļauj ārpussavienības uzņēmumiem piekļūt ES, parasti ar nosacījumu, ka tie ir atļauti valstī, kuras regulatīvais režīms ir līdzvērtīgs ES režīmam un kura nodrošina efektīvu savstarpējības mehānismu, kas ES uzņēmumiem nodrošina piekļuvi. Tiesību akta priekšlikumā tiktu skaidrāk norādīts, ka EUI var palīdzēt Komisijai uzraudzīt trešo valstu attīstību (t. i., regulatīvo, uzraudzības un tirgus attīstību trešā valstī, kā arī trešo valstu iestāžu uzraudzības reģistrus) jurisdikcijās, ja saņemts pozitīvs Komisijas lēmums par līdzvērtību. Šīs uzraudzības mērķis ir nodrošināt, ka joprojām pastāvīgi tiek izpildīti nosacījumi, uz kuriem ir balstīts lēmums par līdzvērtību, īpašu uzmanību pievēršot trešo valstu attīstībai, kas var ietekmēt finanšu stabilitāti Savienībā vai vienā vai vairākās tās dalībvalstīs.

Ceturtkārt, šis tiesību akta priekšlikums ir saskaņā arī ar neseno Komisijas priekšlikumu par centrālo darījumu partneru (“CCP”) atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām 40 . Ar CCP priekšlikumu tiek ieviesta vairāk Eiropas mēroga pieeja ES CCP uzraudzībai. Jaunais uzraudzības mehānisms tiks izveidots EVTI ietvaros, kura būs atbildīga par to, lai nodrošinātu ES CCP saskaņotāku un konsekventāku uzraudzību, kā arī CCP stabilāku uzraudzību ārpussavienības valstīs jeb “trešās valstīs”.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.

⌧ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2019. līdz 2020. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 41

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

⌧ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

⌧ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Piezīmes

Neattiecas

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Saskaņā ar jau spēkā esošo kārtību EUI regulāri sagatavo ziņojumus par savu darbību (tostarp iekšējo ziņošana augstākajai vadībai, ziņošana valdēm un gada ziņojuma sagatavošana), un Revīzijas palāta un Komisijas Iekšējās revīzijas dienests veic revīzijas par tās resursu izmantošanu un darbības rezultātiem. Priekšlikumā iekļauto darbību uzraudzība un ziņošana atbildīs jau esošajām prasībām, kā arī visām jaunajām prasībām, kas izriet no šī priekšlikuma.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Saistībā ar juridisku, ekonomisku, efektīvu un konstruktīvu apropriāciju izmantošanu, kas izriet no priekšlikuma, paredzams, ka priekšlikums neradīs jaunus būtiskus riskus, ko pašlaik nesedz esošā iekšējās kontroles sistēma.

Tomēr jauns uzdevums varētu būt saistīts ar finansējuma novirzīšanu, proti, nodrošinot ikgadējo iemaksu laicīgu iekasēšanu no finanšu iestādēm un attiecīgajiem finanšu tirgus dalībniekiem.

2.2.2.Paredzētās kontroles metodes

Pārvaldības un kontroles sistēmas, kā noteikts EUI regulās, jau ir ieviestas. EUI cieši sadarbojas ar Komisijas Iekšējās revīzijas dienestu, lai nodrošinātu, ka attiecīgie standarti tiek ievēroti visās iekšējās kontroles sistēmas jomās. Šo kārtību piemēros arī attiecībā uz EUI lomu saskaņā ar šo priekšlikumu.

Turklāt katru finanšu gadu Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma sniedz apstiprinājumu katrai EUI par budžeta izpildi.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai EUI bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

EUI ir īpaša krāpšanas apkarošanas stratēģija un no tās izrietošs rīcības plāns. EUI stiprinātas darbības krāpšanas apkarošanas jomā atbildīs noteikumiem un norādījumiem, kas sniegti Finanšu regulā (krāpšanas apkarošanas pasākumi kā daļa no pareizas finanšu pārvaldības), OLAF krāpšanas apkarošanas politikai, noteikumiem, kas paredzēti Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģijā (COM(2011)376), kā arī izklāstīti kopējā pieejā par ES decentralizētajām aģentūrām (2012. gada jūlijs) un saistītajā ceļvedī.

Turklāt regulās, ar ko izveido EUI, kā arī EUI Finanšu regulās paredzēti noteikumi par EUI budžeta izpildi un kontroli un piemērojamie finanšu noteikumi, tostarp tie, kuru mērķis ir novērst krāpšanu un pārkāpumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs
[Izdevumu kategorija………………………...…………]

Dif./nedif 42 .

no EBTA valstīm 43

no kandidātvalstīm 44

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

1.a

12 02 04 EBI

12 02 05 EAAPI

12 02 06 EVTI

Dif.

JĀ

NĒ

·No jauna veidojamās budžeta pozīcijas Neattiecas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs
[Izdevumu kategorija………………………………………]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[…]

[XX.YY.YY.YY.]

[…]

JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Šai likumdošanas iniciatīvai būs šāda ietekme uz izdevumiem:

1. Kopā 210 jaunu darbinieku pieņemšana darbā EBI, EAAPI un EVTI 2019.–2022. gada laikā.

2. Šo jauno darbinieku izmaksas (un citi izdevumi saistībā ar EUI jaunajiem uzdevumiem) tiks pilnībā finansētas ar gada iemaksām par netiešo uzraudzību un maksām par tiešo uzraudzību no nozares (neietekmēs ES budžetu). Attiecībā uz EVTI ir jāatzīmē, ka papildu darbinieki un visas papildu izmaksas par tiešo uzraudzību tiks pilnībā segtas no maksām, ko iekasē no nozares.

Tomēr, pieņemot, ka pieņemšana un stāšanās spēka notiktu 2019. gada pirmajā ceturksnī, to, ka Komisijai būtu jāsagatavo deleģētais akts, kurā precizētas gada iemaksas, lietas, par kurām pienākas maksas, maksu apmērs un veids, kādā tās veicamas, priekšlikumā paredzēts, ka gada iemaksas tiek iekasētas no tā gada sākuma, kurš sākas vienu pilnu gadu pēc stāšanās spēkā, – kas šajā scenārijā nozīmē, ka no 2021. gada 1. janvāra papildu izdevumus par netiešo uzraudzību šā priekšlikuma rezultātā var finansēt no gada iemaksām. Tā kā EUI tomēr rastos izmaksas saskaņā ar regulu no regulas stāšanās spēkā, tomēr ir nepieciešams saņemt papildu budžetu no ES 2019. un 2020. gadā, lai kā pārejas pasākumu segtu darbības sākumposmu, kamēr tiks iekasētas gada iemaksas, un faktiski, sākot no 2021. gada, varēs atmaksāt ES budžetā iepriekš minēto pārejas segumu, ko tas ir sniedzis 2019. un 2020. gadā.

Tāpat maksas, kas pilnībā segs izdevumus par tiešo uzraudzību (kas atbilstīgi šim priekšlikumam tiktu piemērotas pēc 24 mēnešiem pēc tā stāšanās spēkā, i. i., 2021. gadā šajā scenārijā), arī tiks iekasētas tikai pēc konkrēto deleģēto aktu stāšanās spēkā. Šajā dokumentā tika pieņemts, ka 2021. gadā ES budžetu ietekmē avansi, pirms šīs maksas var iekasēt, un ka EUI atmaksās ES piešķirto avansu vēlākais 2022. gadā. Tādējādi 2022. gadā nav paredzami papildu izdevumi ES budžetam; principā papildu izdevumi tiešās uzraudzības jomā tiks finansēti no maksām, kas jāiekasē no uzraugāmajiem tirgus dalībniekiem.

Šis papildu budžets būtu jānodrošina no ES vispārējā budžeta, jo no FISMA ĢD budžeta nevar segt šādu summu.

Jau esošo un iesākto EUI uzdevumu un darbību izmaksas 2019. un 2020. gadā tiks finansētas atbilstīgi pašreizējai finansēšanas sistēmai saskaņā ar 2014.–2020. gada DFS.

APLĒSTĀ IETEKME UZ IZDEVUMIEM UN DARBINIEKIEM 2021. UN TURPMĀKAJOS GADOS ŠAJĀ TIESĪBU AKTA PĀRSKATĀ IR PIEVIENOTA ILUSTRATĪVĀ NOLŪKĀ UN NESKAR PRIEKŠLIKUMU PAR DAUDZGADU FINANŠU SHĒMU PĒC 2020. GADA, KURŠ JĀIESNIEDZ LĪDZ 2018. GADA MAIJAM. Šajā sakarā jāatzīmē arī, ka, lai gan tiešajai uzraudzībai nepieciešamo darbinieku skaits laika gaitā būs atkarīgs no uzraugāmo tirgus dalībnieku skaita un apmēra izmaiņām, attiecīgie izdevumi principā tiks finansēti no maksām, kuras jāiekasē no šiem tirgus dalībniekiem.

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija:

Numurs

1.a izdevumu kategorija – Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

ĢD: FISMA			2019.	2020.	2021.	2022.	KOPĀ
12.0204 EBI	Saistības	(1)	2 493,0	4 096,3	0		6 589,3
	Maksājumi	(2)	2 493,0	4 096,3	0.		6 589,3
12.0205 EAAPI	Saistības	(1.a)	3 759,7	5 356,0	0		9 115,7
	Maksājumi	(2.a)	3 759,7	5 356,0	0.		9 115,7
12.0206 EVTI	Saistības	(3.a)	17 728,6	20 589,6	10 142,8		48 461,0
	Maksājumi	(3.b)	17 728,6	20 589,6	10 142,8		48 461,0
KOPĀ apropriācijas FISMA ĢD	Saistības	=1.+1.a +3.a	23 981,3	30 041,9	10 142,8		64 166,0
	Maksājumi	=2.+2.a+3.b	23 981,3	30 041,9	10 142,8		64 166,0

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija:

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
ĢD: <…….>
• Cilvēkresursi
• Pārējie administratīvie izdevumi
KOPĀ — ĢD<…….>	Apropriācijas

KOPĀ apropriācijas
5. IZDEVUMU KATEGORIJA
daudzgadu finanšu shēma

(Saistību summa = maksājumu summa)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		2019.	2020.	2021.	2022.	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
KOPĀ apropriācijas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJA daudzgadu finanšu shēma	Saistības	23 981,3	30 041,9	10 142,8			64 166,0
	Maksājumi	23 981,3	30 041,9	10 142,8			64 166,0

3.2.2.Paredzamā ietekme uz [struktūras] darbības apropriācijām

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus

⇩

Gads
N

Gads
N+1

Gads
N+2

Gads
N+3

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids 45

Rezultāta vidējās izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 46

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

3.2.3.Paredzamā ietekme uz [struktūras] cilvēkresursiem — lūdzam skatīt tiesību akta finanšu pārskata pielikumu.

1.Kopsavilkums

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Gads
N 47

Gads
N+1

Gads
N+2

Gads
N+3

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Ierēdņi (AD kategorija)
Ierēdņi (AST kategorija)
Līgumdarbinieki
Pagaidu darbinieki
Norīkotie valsts eksperti

KOPĀ

Paredzamā ietekme uz darbiniekiem (papildu FTE) – štatu saraksts

Funkciju grupa un pakāpe	N gads	N+1 gads	N+2 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
AD16
AD15
AD14
AD13
AD12
AD11
AD10
AD9
AD8
AD7
AD6
AD5

AD kopā
AST11
AST10
AST9
AST8
AST7
AST6
AST5
AST4
AST3
AST2
AST1
AST kopā
AST/SC 6
AST/SC 5
AST/SC 4
AST/SC 3
AST/SC 2
AST/SC 1
AST/SC kopā
KOPSUMMA

Paredzamā ietekme uz darbiniekiem (papildu) — ārštata darbinieki

Līgumdarbinieki	N gads	N+1 gads	N+2 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
IV funkciju grupa
III funkciju grupa
II funkciju grupa
I funkciju grupa
Kopā

Norīkotie valsts eksperti	N gads	N+1 gads	N+2 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
Kopā

Norādiet paredzamo darbā pieņemšanas datumu un attiecīgi pielāgojiet summu (ja darbinieks tiek pieņemts darbā jūlijā, vērā ņem tikai 50 % no vidējām izmaksām), un pielikumā sniedziet sīkāku paskaidrojumu.

2.Paredzamās iesaistītā ĢD vajadzības pēc cilvēkresursiem

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

		Gads N	Gads N+1	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
·Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)

• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 48
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy 49	- galvenajā mītnē 50
	- delegācijās
XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki
Ārštata darbinieki

Izmaksu aprēķina apraksts, izsakot pilnslodzes ekvivalenta vienībās, jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–◻ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–⌧ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

Jāpārplāno EUI budžeta pozīcijas (12.0204, 12.0205 un 12.0206). Lai gan visas paredzētās summas galu galā tiks segtas no maksām, no ES budžeta būs vajadzīgs avanss, lai segtu izmaksas, kas radušās vismaz pirmajos 18 darbības mēnešos.

Pēc priekšlikuma pieņemšanas Komisijai būs jāpieņem deleģētais akts, kurā precizēta metodika maksu aprēķināšanai un iekasēšanai. Tas tad prasīs Eiropas Parlamenta un Padomes atturēšanos izteikt iebildumus un publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī, pirms var sākt iekasēt maksas. Tomēr šīs izmaksas vajadzētu atgūt laika gaitā, vēlākais, 2021. gadā.

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 51

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

[…]

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–⌧ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 52
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[…]

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

[…]

PIELIKUMS

Izmaksas, kas saistītas ar EUI uzdevumu veikšanu, ir aprēķinātas attiecībā uz personāla izdevumiem atbilstoši izmaksu klasifikācijai EUI budžeta projektā 2018. gadam. Šī likumdošanas iniciatīva ietekmēs izmaksas, kas radušās EUI sakarā ar izmaiņām, kas ieviestas: I.) pārvaldībā, II.) EUI netiešās uzraudzības pilnvarās, III.) finansēšanas sistēmā, lai finansētu šīs aģentūras, un IV.) tiešās uzraudzības pilnvarās, kas piešķirtas EVTI. Papildu darbiniekiem būs nepieciešams arī pieskaitāmo izmaksu resursu un juridisko ekspertu atbalsts (V.). Ņemot vērā darbinieku skaita pieaugumu, šis tiesību akta priekšlikums var nozīmēt arī dažas izmaiņas EUI telpās (VI.).

I. EUI pārvaldība:

Šā tiesību akta priekšlikuma rezultātā esošā Valde (ko veido priekšsēdētājs, izpilddirektors un Uzraudzības padomes locekļi) tiktu aizstāta ar Izpildvaldi, jaunizveidotu struktūru ar četriem pilnslodzes neatkarīgiem locekļiem (tostarp priekšsēdētāju) EBI un EAAPI un 6 pilnslodzes neatkarīgiem locekļiem (tostarp priekšsēdētāju) EVTI ar galveno uzsvaru uz EUI pilnvarām. Pašreizējais izpilddirektors varētu kļūt par daļu no Izpildvaldes. Šo izmaiņu rezultātā var būt nepieciešami divi papildu darbinieki EBI un EAAPI un četri papildu darbinieki 53 EVTI (ar nosacījumu, ka šie darbinieki tiek pieņemti darbā ārpus organizācijas). Tie tiks apmaksāti no EUI budžeta. Šiem 2 jauniem darbiniekiem EBI un EAAPI un 4 darbiniekiem EVTI vajadzētu būt pieredzējušiem, un tie būtu jāpieņem darbā kā vismaz AD 13 pakāpes pagaidu darbinieki. Ar darbinieku pieņemšanu saistītās izmaksas (ceļa izdevumi, viesnīca, medicīniskās pārbaudes un citi pabalsti, pārcelšanās izmaksas u. c.), kas tiek lēstas EUR 12 700 apmērā katrai personai, nenovēršami radīsies par šiem papildu darbiniekiem.

Saskaņā ar tiesību akta priekšlikumu šai Izpildvaldei tiktu piešķirtas lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz noteiktiem nereglamentējošiem uzdevumiem, kad stimulu neatbilstības, ko rada pašreizējais pārvaldības modelis, ir visproblemātiskākās (piemēram, Savienības tiesību aktu pārkāpuma procedūras un strīdu izšķiršana). Tā kā viens no šā priekšlikuma mērķiem ir palielināt šo pilnvaru izmantošanu, Izpildvaldes pastāvīgajiem locekļiem būtu jāsaņem pienācīgs atbalsts to uzdevumu izpildē no papildu cilvēkresursiem. Piemēram, izmaiņām, kas veiktas šajās pilnvarās, vajadzētu nozīmēt lielāku skaitu informācijas pieprasījumu (kurus nosūta kompetentajām iestādēm vai tirgus dalībniekiem) un strīdu izšķiršanas pilnvaru pastiprinātu izmantošanu. Lielāko daļu no šiem jaunajiem uzdevumiem var veikt esošie EUI darbinieki, kurus var pārorientēt no kvazilikumdošanas darba uz uzraudzības konverģences uzdevumiem. Patiešām, nākotnē paredzams, ka reglamentējošais darbs var nedaudz samazināties vai palikt nemainīgs un vairāki EUI FTE varētu strādāt pie uzraudzības konverģences. Tāpēc, lai atbalstītu jauno Izpildvaldi tās jaunajos uzdevumos, būtu nepieciešami tikai 2 papildu FTE EBI un EAAPI un 3 papildu FTE EVTI.

Apkopojot iepriekš teikto, šā tiesību akta finanšu pārskata pamatā ir pieņēmums, ka izmaiņas EUI pārvaldībā var nozīmēt katrai no šīm aģentūrām:

·pieņemt darbā 4 jaunus AD pagaidu darbiniekus EVTI un 2 jaunus AD pagaidu darbiniekus EBI un EAAPI vismaz AD 13 pakāpē ar augsta līmeņa profesionālo pieredzi;

·2 FTE (visi pagaidu darbinieki) EBI un EAAPI un 3 FTE EVTI, lai palīdzētu jaunās Izpildvaldes locekļiem to jauno uzdevumu izpildē, un kompensēs gaidāmo darba slodzes palielināšanos saistībā ar uzraudzības konverģences darbu;

·ar darbinieku pieņemšanu saistītās izmaksas par šiem papildu darbiniekiem (ceļa izdevumi, viesnīca, medicīniskās pārbaudes un citi pabalsti, pārcelšanās izmaksas u. c.).

II. EUI īstenotā netiešā uzraudzība:

i. Kopēji uzdevumi, kuriem nepieciešami tādi paši resursi 3 EUI

Lai veicinātu saskaņotību finanšu uzraudzības iestāžu tīklā, EUI veiktā salīdzinošā izvērtēšana tiktu aizstāta ar neatkarīgām pārbaudēm. Lai gan salīdzinošo izvērtēšanu pašlaik veic salīdzinošās izvērtēšanas komisijas, kuru sastāvā galvenokārt ir personāls no ES-28 valstu kompetentajām iestādēm, neatkarīgās pārbaudes tiks veiktas jaunizveidotās Izpildvaldes uzraudzībā. Lai izpildītu šo uzdevumu, tiesību akta priekšlikums paredz, ka Izpildvalde varētu izveidot pārbaudes komiteju. Šajā komiteja būtu vienīgi EUI darbinieki, lai nodrošinātu pārbaužu neatkarību. Šādas komitejas izveidei būtu nepieciešami papildu darbinieki, pat ja daži EUI darbinieki jau piedalās pašreizējā salīdzinošā izvērtēšanā. Šo EUI darbinieku skaita pieaugumu var lēst kā piecus papildu darbiniekus katrai EUI, lai kompensētu to cilvēkresursu trūkumu, kurus šādiem uzdevumiem nodrošinājušas kompetentās iestādes.

EUI tiks uzticēta arī jauna misija, kuras mērķis ir koordinēt kompetentās iestādes, lai nodrošinātu uzraudzības prakses konverģenci un Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu. Šajā sakarā EUI noteiktu kopīgus mērķus un uzdevumus uzraudzības jomā kā ES daudzgadu stratēģisku plānu. EUI jau sagatavo ikgadējo darba programmu. Tomēr pašreizējā EUI gada darba programma attiecas uz regulatīvām un uzraudzības darbībām, kas jāveic pašām EUI, savukārt jaunais ES stratēģiskais plāns attiektos uz uzraudzības darbībām, kuras jāveic kompetentajām iestādēm. Turklāt jaunās koordinācijas pilnvaras nozīmē arī, ka kompetentajām iestādēm (tostarp vienotais uzraudzības mehānisms un vienotais noregulējuma mehānisms/padome) būtu jāsagatavo gada darba programmas (atbilstīgi ES stratēģiskajam plānam) un jāiesniedz tās EUI, kuras novērtēs tās pret ES stratēģisko plānu. EUI tad sniegtu ieteikumu vai individuālu apstiprinājuma lēmumu, kas adresēts katrai kompetentajai iestādei par tās attiecīgo gada programmu un pārbaudītu tās īstenošanu. Šai mijiedarbībai ar kompetentajām iestādēm un koordinācijas darbam ar attiecīgām vienībām katrā EUI būtu nepieciešami papildu cilvēkresursi. Katrā EUI būtu nepieciešami trīs papildu darbinieki.

EUI tiktu uzticēti arī jauni uzdevumi, kas saistīti ar finanšu tehnoloģijām (FinTech). Saskaņā ar tiesību akta priekšlikumu EUI būtu pienākums: i) nodrošināt licencēšanas prasību konverģenci Fintech uzņēmumiem, ii) precizēt un atjaunināt uzraudzības ārpakalpojumu sistēmas, it īpaši attiecībā uz ārpakalpojumu izmantošanu mākoņpakalpojumiem; iii) koordinēt valstu tehnoloģisko inovāciju centrus un, iespējams, sniegt pamatnostādnes par tehnoloģisko inovāciju centriem/regulatīvām smilšukastēm, ko izveidojušas dalībvalstis; un iv) kiberdrošības jomā nodrošināt IT risku pārvaldības konverģenci un kopā ar Komisiju un Eiropas Centrālo banku palīdzēt izstrādāt kiberdrošības spriedzes testa kārtību. Lai veiktu šos papildu uzdevumus, būtu nepieciešami FinTech paredzēti īpaši resursi, aptuveni 3 papildu darbinieki.

ii. Uzdevumi, kuriem nepieciešami atšķirīgi resursi trijām EUI

EUI būtu arī skaidrāk noteikti pienākumi saistībā ar uzraudzību pār Komisijas lēmumu par līdzvērtību, kas piemērojams trešās valsts regulatīvai un uzraudzības sistēmai. Agrāk, kad nebija skaidra juridiskā pamata, lai EUI palīdzētu Komisijai veikt uzraudzību pēc līdzvērtības nodrošināšanas, dažas EUI nespēja palīdzēt, jo trūka resursu. Pašlaik EUI sniedz sākotnējo analīzi, kuru izmanto Komisijas līdzvērtības novērtējumā vienā no diviem šādiem scenārijiem: Komisija ir īpaši lūgusi EBI sniegt tehniskas konsultācijas vai EBI ir īpašs pienākums to darīt saskaņā ar primārajiem tiesību aktiem. EUI tiesību akta priekšlikumā tiktu skaidrāk norādīts, ka EUI var palīdzēt Komisijai uzraudzīt trešo valstu attīstību (t. i., regulatīvo, uzraudzības un tirgus attīstību trešā valstī, kā arī trešo valstu iestāžu uzraudzības reģistrus) jurisdikcijās, ja saņemts pozitīvs Komisijas lēmums par līdzvērtību. Šīs uzraudzības mērķis ir nodrošināt, ka joprojām pastāvīgi tiek izpildīti nosacījumi, uz kuriem ir balstīts lēmums par līdzvērtību, īpašu uzmanību pievēršot trešo valstu attīstībai, kas var ietekmēt finanšu stabilitāti Savienībā vai vienā vai vairākās tās dalībvalstīs. EUI jo īpaši iesniegtu Komisijai gada ziņojumu par saviem konstatējumiem. Šai precizētajai lomai būtu nepieciešama pastāvīga analīze par trešo valstu attīstību un darba koordinācija ar partneriem organizācijā vai ārpus tās.

Tomēr trim EUI nav tāda pati darba slodze attiecībā uz lēmumiem par līdzvērtību. EVTI ir atbildīga par 11 tiesību aktiem no trīs EUI 13 regulām, kas nodrošina trešās valsts līdzvērtības lēmumus. EAAPI un EBI ir atbildīgas par vienu tiesību aktu, katra nodrošina trešās valsts līdzvērtību (t. i., attiecīgi Maksātspēja II un KPD IV/KPR. Rezultātā EVTI nepieciešamajiem papildu resursiem vajadzētu būt lielākiem nekā EAAPI un EBI nepieciešamajiem resursiem.

EVTI papildu resursus var lēst kā 9 FTE un saistīto darījumu izmaksas var lēst EUR 1 miljona apmērā gadā. EAAPI un EBI papildu cilvēkresursus var lēst kā 2 FTE un saistīto darījumu izmaksas var lēst EUR 200 000 apmērā gadā.

iii. EVTI īpašais uzdevums

Priekšlikums paredz EVTI pilnvaru pastiprināšanu, lai veicinātu sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm saistībā ar iespējamiem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas pārrobežu gadījumiem, lai gan izmeklēšana, izpilde un kriminālvajāšana joprojām būtu valsts līmenī. Saskaņā ar šo tiesību akta priekšlikumu EVTI būtu jāuzņemas “informācijas centra” loma, lai pēc regulatoru pieprasījuma vāktu un izplatītu tirdzniecības datus, kas ietver vairākas ES jurisdikcijas. Turklāt, ja un kad kompetentā iestāde konstatē aizdomīgu pārrobežu darījumu pārraudzības procesā, tai par to būtu jāziņo EVTI, kuras pienākums, savukārt, būtu aktīvi koordinēt izmeklēšanas darbību ES līmenī. Šāda struktūra būtu ārpus spēkā esošās Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulas un Finanšu instrumentu tirgus regulas piešķirtajām pilnvarām, jo tā piešķirtu EVTI lielākas koordinācijas pilnvaras un veicinātu pārrobežu izmeklēšanā iesaistīto regulatoru darbu. Šo jauno uzdevumu veikšanai būtu nepieciešami 2 papildu FTE (viens koordinācijai, viens IT pakalpojumiem) papildus IT izmaksām, kas nepieciešamas, lai izveidotu “drop box”, kur kompetentās iestādes var lejupielādēt un augšupielādēt dokumentus, kurus snieguši to līdzinieki un kuri saistīti ar tirgus ļaunprātīgas izmantošanas uzraudzību un izmeklēšanu. Šīs periodiskās IT izmaksas tiek lēstas EUR 100 000 apmērā gadā un vienreizējās IT izmaksas tiek lēstas EUR 500 000 apmērā.

Starp ziņošanas prasības, kas noteiktas FITD II/FITR, ir pienākums valsts kompetentajām iestādēm vākt datus no tirdzniecības vietām par lielu skaitu finanšu instrumentu un darījumu ziņojumu (aptuveni 15 miljoni ES mērogā), kurus iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrības. Saskaņā ar priekšlikumu EVTI uzdevums būs centralizēt atsauces datu vākšanu saskaņā ar FITD II/FITR un vākt tos tieši no tirdzniecības vietām. Kopīga IT infrastruktūra EVTI ietvaros ir veids, kā uzlabot uzraudzības konverģenci attiecībā uz FITD II/FITR īstenošanu. Ņemot vērā paziņojamo datu pieaugumu, EVTI būs nepieciešami papildu resursi, tostarp IT resursi. Darījumu paziņošanas centralizācijai būtu nepieciešami 8 FTE, kā arī IT izmaksas (EUR 3 miljoni pirmajā gadā un EUR 2 miljoni uzturēšanai turpmākajos gados).

iv. EAAPI īpašais uzdevums

Saskaņā ar šo tiesību akta priekšlikumu EAAPI arī tiktu piešķirtas jaunas pilnvaras attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību iekšējiem modeļiem. EAAPI jo īpaši būtu pilnvarota veikt neatkarīgu novērtējumu par pieteikumiem izmantot vai mainīt iekšējo modeli un sniegt atzinumu attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ja rodas strīdi starp kompetentajām iestādēm par iekšējo modeli, tiks uzlabota EAAPI iespēja palīdzēt strīdu izšķiršanā, veicot saistošu starpniecību. EAAPI pašlaik ir “iekšējā modeļa vienība”, kurā ir 4 pilnslodzes darbinieki (un tuvākajā nākotnē 5 darbinieki). Šis jaunais uzdevums, kas uzticēts EAAPI, ievērojami palielinātu šādas vienības darba slodzi un tam būs vajadzīgi papildu darbinieki, kas specializējušies iekšējos modeļos. Šīs vajadzības attiecībā uz cilvēkresursiem var aplēst kā 5 FTE, ņemot vērā darba tehnisko raksturu.

Apkopojot iepriekš teikto, šī tiesību akta finanšu pārskatā pieņemts, ka jaunu un pastiprinātu netiešas uzraudzības pilnvaru piešķiršana EUI var nozīmēt:

·EAAPI: būtu vajadzīgi 18 FTE (15 TA un 3 SNE); tulkošanas izmaksas EUR 200 000 apmērā gadā.

·EVTI: būtu vajadzīgi 30 FTE (24 TA un 6 SNE); vienreizējās IT izmaksas EUR 3,5 miljonu apmērā; IT uzturēšanas izmaksas EUR 2,1 miljona apmērā gadā; tulkošanas izmaksas EUR 1 miljona apmērā gadā.

·EBI: būtu vajadzīgi 13 FTE (11 TA un 2 SNE); tulkošanas izmaksas EUR 200 000 apmērā gadā.

III. Finansēšana

i. Resursi gada iemaksu aprēķināšanai

Šā tiesību akta priekšlikuma mērķis ir mainīt EUI finansēšanu. Šis finansējums galvenokārt balstīsies uz subsīdiju no ES vispārējā budžeta, kā arī gada iemaksām no vienībām, kas ir iestādes pārziņā. Tiesību akta priekšlikumā norādīts, ka gada iemaksas no privātā sektora EUI būtu jāiekasē netieši ar to iestāžu starpniecību, ko izraudzījusies katra dalībvalsts. Pat saskaņā ar šo scenāriju EUI būtu: i) jāpieprasa informācija no valstu kompetentajām iestādēm; ii) jāaprēķina gada iemaksas un iii) jānosūta šī informācija dalībvalstīm/valstu kompetentajām iestādēm. Tad valstu kompetentās iestādes vai dalībvalstis: i) sagatavotu rēķinus un ii) iekasētu gada iemaksas no privātā sektora. Visbeidzot, EUI pārbaudītu no dalībvalstīm/valstu kompetentajām iestādēm saņemto gada iemaksu summas. Dalībvalstis/valstu kompetentās iestādes būtu atbildīgas par izpildes pasākumu veikšanu nemaksāšanas gadījumā. EUI pārziņā esošo vienību skaits ir ļoti nozīmīgs. Tās pārziņā ir vairāk nekā 11 600 kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību, EVTI pārziņā – 20 000 vienību un EAAPI pārziņā – 20 000 apdrošināšanas un pensiju sabiedrību. Līdz ar to šī jaunā uzdevuma veikšanai nepieciešamos papildu darbiniekus var aplēst kā 4 papildu FTE (tostarp 3 datu vākšanai un maksu aprēķināšanu un 1 IT sistēmas darbībai).

Turklāt šai jaunajai finansēšanas sistēmai būs vajadzīgs izveidot jaunu IT sistēmu. Tā vietā, lai izveidotu savu IT sistēmu, trīs EUI varētu izveidot kopīgu IT infrastruktūru, kas radītu sinerģiju. Kopīga IT saskarne būtu arī praktiskāka finanšu tirgus dalībniekiem, kuriem var būt jāmaksā maksa vairāk nekā vienai EUI (piemēram, ieguldījumu brokeru sabiedrības).

Šāda IT sistēma varētu tikt novērtēta EUR 1,5 miljonu apmērā (vienreizējas izmaksas, t. i., EUR 500 000 katrai EUI) un tad uzturēšanas izmaksas EUR 300 000 apmērā gadā (t. i., EUR 100 000 katrai EUI). Šai jaunajai IT sistēmai būtu vajadzīga saskarne ar EUI uzskaites sistēmu pa darbības jomām.

ii. Resursi uzraudzības maksu aprēķināšanai, rēķinu izrakstīšanai un iekasēšanai (EVTI)

Ar šo tiesību akta priekšlikumu EVTI tiktu piešķirtas jaunas tiešas uzraudzības pilnvaras (skatīt nākamo iedaļu). Tāpēc EVTI iekasētu maksas no vienībām, kuras tā uzraudzīs tieši, vai saņems maksas par pakalpojumiem, ko tās sniegtu. EVTI ir vajadzīgi jauni resursi, lai izrakstītu rēķinus minētajām vienībām un iekasētu maksas no tām.

EVTI tiks nodotas četras jaunas nozares (fondi, prospekti, elementi, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji). Var aplēst, ka būtu vajadzīgs viens FTE katrai nozarei, t. i., 3 papildu FTE.

Apkopojot iepriekš teikto, šā tiesību akta finanšu pārskata pamatā ir pieņēmums, ka izmaiņas EUI finansēšanā var nozīmēt:

·EBI un EAAPI: 4 papildu FTE (1 TA un 3 CA) un IT sistēmas tiek lēstas EUR 0,5 miljonu apmērā (vienreizējas izmaksas) un EUR 100 000 apmērā gadā (uzturēšanas izmaksas).

·EVTI: 7 papildu FTE (1 TA un 6 CA) un IT sistēmas tiek lēstas EUR 0,5 miljonu apmērā (vienreizējas izmaksas) un EUR 100 000 apmērā gadā (uzturēšanas izmaksas).

IV. Tiešas uzraudzības pilnvaras – EVTI

Vispirms jāatgādina, ka vienībām, ko tieši uzrauga EVTI, būtu jāveic maksas EVTI (vienreizējas izmaksas par reģistrāciju un regulāras izmaksas par pastāvīgu uzraudzību). Tas attiecas uz kredītreitingu aģentūrām (skatīt Komisijas Deleģēto regulu 272/2012) un darījumu reģistriem (Komisijas Deleģētā regula 1003/2013).

Saskaņā ar šo tiesību akta priekšlikumu EVTI būs atbildīga par Eiropas riska kapitāla fondu (EuVECA), Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu (EuSEF) un Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondu (ELTIF) tiešu uzraudzību. Uzraudzības pienākumi ietvertu šo fondu atļaujas/paziņošanu (atļaujas piešķiršanu) un ikdienas uzraudzību. EVTI būs arī tiešas izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz šiem fondiem. Pašlaik ir 117 EuVECA fondi (pārvalda 97 EuVECA pārvaldītāji), 7 EuSEF (pārvalda 3 EuSEF pārvaldītāji) un mazāk nekā 10 ELTIF, kas atļauti ES. Tā kā šie fondi ir salīdzinoši jaunas struktūras, reģistrāciju skaits ir augsts (piemēram, 22 jauni EuVECA 2016. gadā). Ar jauno tiesisko regulējumu, ko piemēro EuVECA vai EuSEF, un izmaiņām kapitāla prasībās attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumiem ELTIF, paredzams, ka atļaujas pieprasījumu skaits palielināsies. Tāpēc EVTI jāpieņem darbā papildu darbinieki, kas specializējušies aktīvu pārvaldībā. Šīs vajadzības cilvēkresursu izteiksmē var aplēst kā 7 FTE (tostarp viens FTE, kas specializējies IT, un viens datu analītiķis). Lai pārvaldītu atļauju un uzraudzības procesu, kā arī datu vākšanai no fondiem ir vajadzīga arī viena IT sistēma. Šīs izmaksas tiek lēstas EUR 500 000 apmērā (vienreizējas izmaksas), kā arī EUR 100 000 gadā par uzturēšanu.

Jāatzīmē, ka šī valstu kompetento iestāžu pilnvaru nodošana EVTI attiecībā uz šo fondu (ELTIF, EuVECA un EuSEF fondu) atļaujām un ikdienas uzraudzību varētu nozīmēt arī to valstu kompetento iestāžu darbinieku skaita samazināšanu, kuri pašlaik veic to uzraudzību. Valstu kompetentās iestādes ar lielāko aktīvu pārvaldības nozari nodarbina lielu skaitu FTE, kas nodarbojas ar fondiem, galvenokārt PVKIU un alternatīvo ieguldījumu fondiem (AIF) (t. i., LU 197 FTE, FR 102, DE 120, NL 25, IT 65/70 plus reģionālās filiāles, UK 100). Var aplēst, ka 7 FTE izveidei ES līmenī, lai uzraudzītu ELTIF, EuVECA un EuSEF, vajadzētu arī kopumā samazināt valstu kompetento iestāžu darbinieku skaitu par 7 FTE. Ja turpmākajos gados fondu skaits palielināsies, būs vajadzīgs vairāk resursu, bet tad tos finansēs no maksām, ko iekasē no nozares.

Saskaņā ar tiesību akta priekšlikumu EVTI būs atbildīga arī par dažu prospektu (korporatīvu, ar pašu kapitālu nesaistītu prospektu, prospektu, kurus sastāda specializēti emitenti, ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru prospektu un trešo valstu emitentu prospektu), tostarp to papildinājumu, apstiprināšanu. Var aplēst, ka EVTI apstiprinās 1600 prospektu gadā (1100 prospektus, 400 ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru prospektus, 60 specializēto emitentu prospektus). Turklāt ar šo priekšlikumu EVTI tiek nodota arī ar šiem prospektiem saistītās reklāmas uzraudzība, kuru apstiprinātu EVTI. Lai veiktu iepriekš minēto uzdevumu, EVTI būtu jānodrošina pienācīgi cilvēkresursi ar vajadzīgajām valodas prasmēm un pietiekamām zināšanām par attiecīgās valsts noteikumiem attiecībā uz patērētāju aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz mārketinga materiālu kontroli. Tiek lēsts, ka EVTI būtu jānodarbina 35 FTE (tostarp 33, kas specializējas prospektos, 1 FTE, kas specializējas IT sistēmā, un 1 datu analītiķis). Šīs jaunās pilnvaras nozīmētu arī IT izmaksas, lai pārvaldītu prospektu apstiprināšanas procesu. Šīs izmaksas tiek lēstas EUR 500 000 apmērā (vienreizējas izmaksas), kā arī EUR 100 000 gadā par uzturēšanu. Tā kā prospektu projektus var iesniegt apstiprināšanai ES 23 oficiālajās valodās, šīs jaunās EVTI piešķirtās pilnvaras nozīmētu arī tulkošanas izmaksas, kas tiek lēstas EUR 1,2 miljonu apmērā gadā.

EVTI apstiprinātu 1600 prospektu no 3500 prospektu, kurus apstiprina visas valstu kompetentās iestādes visā ES, t. i., 45 % no visiem ES prospektiem. Rezultātā šo pilnvaru nodošanai vajadzētu samazināt to valstu kompetento iestāžu darbinieku skaitu, kuri nodarbojas ar to prospektu apstiprināšanu, kurus apstiprinātu EVTI.

Šajā tiesību akta priekšlikumā ir arī paredzēts, ka EVTI atļaus un uzraudzīs kritiski svarīgo etalonu administratorus, apstiprinās trešo valstu etalonu apstiprinājumu un atzīs administratorus, kuri atrodas trešās valstīs. EVTI būs arī piešķirtas izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz šo etalonu administratoriem. Ņemot vērā sinerģijas, ko nodrošinātu tieša uzraudzība ES līmenī, var aplēst, ka būtu jāpieņem darbā 10 papildu FTE. Šī pilnvaru nodošana EVTI ļautu izvairīties no papildu darbinieku pieņemšanas darbā valstu kompetentajās iestādēs, lai veiktu kritiski svarīgo etalonu administratoru uzraudzību 54 .

EVTI būs atbildīga par datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju (t. i., apstiprinātu ziņošanas mehānismu, apstiprinātu publicēšanas struktūru un konsolidētu datu lentes nodrošinātāju) reģistrāciju, kas ir jauna veida vienības, kuras izveidotas ar Finanšu instrumentu tirgus direktīvu. EVTI nodrošinās arī to pastāvīgu uzraudzību, un tā būs pilnvarota veikt izmeklēšanu. Tam arī būs nepieciešami papildu specializēti darbinieki, kas tiek lēsti kā 20 FTE, tostarp 3 FTE, kas specializējas IT sistēmās, un 2 datu analītiķi. Ņemot vērā šo vienību pārvaldīto lielo skaitu datu, ir nepieciešama liela IT sistēma, lai novērtētu to kvalitāti, veidu, kādā tos apstrādā un publicē. Šīs izmaksas tiek lēstas EUR 2 miljonu apmērā (vienreizējas izmaksas), kā arī EUR 400 000 gadā (uzturēšanas izmaksas). Šī pilnvaru nodošana EVTI ļautu izvairīties no papildu darbinieku pieņemšanas darbā valstu kompetentajās iestādēs, lai veiktu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību.

Rezumējot, šajā tiesību akta finanšu pārskata pieņemts, ka EVTI jaunās tiešās uzraudzības pilnvaras pār iepriekš minētajām vienībām nozīmētu:

·65 papildu FTE pieņemšanu darbā līdz 2022. gadam.

·Vienreizējās IT izmaksas tiek lēstas EUR 3 miljonu apmērā.

·Pastāvīgās IT izmaksas tiek lēstas EUR 600 000 apmērā gadā.

·Tulkošanas izmaksas tiek lēstas EUR 1,2 miljonu apmērā gadā.

V. Pieskaitāmās izmaksas un juridiskais atbalsts

Pieskaitāmās izmaksas resursu atbalsta ziņā aģentūru līmenī sedz cilvēkresursus, finanses, mehānisma pārvaldību, koordināciju un IT pamata atbalstu (izņemot IT Eiropas projektus). Ņemot vērā plašo regulatīvo darbu, EUI ir arī svarīgas vajadzības saistībā ar juridisko atbalstu. Pamatojoties uz EVTI pārvaldības sistēmu pa darbības jomām, resursu pieskaitāmās izmaksas un juridiskais atbalsts veido attiecīgi 22 % un 13 % no kopējā darbinieku skaita. Citiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka 7 FTE, kas veic pamatdarbību, aptuveni 2 papildu darbinieki tiek piešķirti resursu pieskaitāmām izmaksām un 1 darbinieks juridiskajam atbalstam. Ņemot vērā, ka EUI attīstības laikā var vairot apjomradītus ietaupījumus, mēs šajā tiesību akta finanšu pārskatā pieņēmām, ka pieskaitāmās izmaksas resursu izteiksmē un juridiskais atbalsts būtu attiecīgi 18 % un 8 % no kopējā darbinieku skaita.

Rezultātā līdz 2022. gadam palielinājumu cilvēkresursu izteiksmē (FTE) var apkopot šādi:

EBI:

	Pamatdarbība	Resursu pieskaitāmās izmaksas	Juridiskais atbalsts	Kopā
Pārvaldība	4	1	1	6
Netiešas uzraudzības pilnvaras	13	3	2	18
Finansēšana	4	1	0	5
Kopā	21	5	3	29

EAAPI:

	Pamatdarbība	Resursu pieskaitāmās izmaksas	Juridiskais atbalsts	Kopā
Pārvaldība	4	1	1	6
Netiešas uzraudzības pilnvaras	18	4	2	24
Finansēšana	4	1	0	5
Kopā	26	6	3	35

EVTI:

	Pamatdarbība	Resursu pieskaitāmās izmaksas	Juridiskais atbalsts	Kopā
Pārvaldība	7	2	1	10
Netiešas uzraudzības pilnvaras	30	7	3	40
Finansēšana	7	2	0	9
Tiešas uzraudzības pilnvaras	65	16	6	87
Kopā	109	27	10	146

Lai vēl vairāk samazinātu izmaksas, kas rodas EUI, liels skaits jaunu FTE varētu tikt nodarbināti kā līgumdarbinieki (CA) vai valstu norīkotie eksperti (SNE). Tomēr SNE skaitu nevajadzētu novērtēt pārāk augstu. EUI varētu rasties grūtības pieņemt darbā šādus ekspertus sakarā ar izmaksām, ko tas varētu radīt dalībvalstīm un valstu kompetentajām iestādēm. Papildus šīm grūtībām ar to pieejamību tiešās uzraudzības jomā sagaidāms, ka tie nodrošinās svarīgu pieredzi, kad EVTI uzņemsies šos uzdevumus, bet ilgtermiņā pēc darbības sākšanas posma EVTI būs svarīgāk saglabāt zināšanas iekšienē un samērā vairāk paļauties uz pagaidu darbiniekiem. Turpmāk tabulā sniegts orientējošs darbinieku sadalījums šajās kategorijās.

	2019.	2020.	2021.	2022.
Pagaidu darbinieki	63	104	121	147
Norīkotie valsts eksperti	5	11	15	15
Līgumdarbinieki	29	37	41	48
Kopā	97	152	177	210

(darbinieku skaits 2021. gadā un vēlākos gados ir orientējošs)

VI. Telpas

Uzdevumu izmaiņas nozīmēs arī jaunus resursus EUI telpu izteiksmē. Paredzamās papildu izmaksas tika ņemtas vērā attiecībā uz EVTI un EAAPI. Attiecībā uz EBI šajā dokumentā nav ņemtas vērā papildu izmaksas, jo šobrīd nav pieejama informācija par dalībvalstu ierosinātās ēkas jauno atrašanās vietu un platību.

(1) Piecu priekšsēdētāju ziņojums “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”, 2015. gada 22. jūnijs.

(2) Komisijas pārdomu dokuments par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, COM(2017) 291, 2017. gada 31. maijs.

(3) Sk. Eiropas Parlamenta 2013. gada pētījumu “The Review of the New European System of Financial Supervision, Part 1: the Work of the European Supervisory Authorities (EBA, EIOPA and EVTI)” (http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/etudes/join/2013/507446/IPOL-ECON_ET(2013)507446_EN.pdf).

(4) “Integrētāks uzraudzības satvars, kas nodrošinātu finanšu nozares noteikumu vienotu īstenošanu, un centralizētāka uzraudzības izpilde ir īpaši nozīmīgi.” Komisijas pārdomu dokuments par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, COM(2017) 291, 2017. gada 31. maijs, 20. lpp.

(5) Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi); Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi); Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi).

(6) Regula (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai; Regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem; Regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem; Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem; Regula (ES) Nr. 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem; Regula (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū.

(7) Priekšlikums Regulai, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), un Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz CCP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām, COM(2017) 331 final.

(8) Priekšlikums Regulai par Viseiropas privāto pensiju produktu, COM/2017/0343 final — 2017/0143 (COD).

(9) “EU equivalence decisions in financial services policy: an assessment”, SWD(2017) 102 final.

(10) https://ec.europa.eu/commission/publications/five-presidents-report-completing-europes-economic-and-monetary-union_lv

(11) “Kapitāla tirgu savienība — reformu paātrināšana”, COM(2016) 601 final.

(12) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu, COM(2017) 292 final.

(13) Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi); Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi); Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi); Regula (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai; Regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem; Regula (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem; Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem; Regula (ES) Nr. 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem; Regula (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū.

(14) Finanšu instrumentu tirgi (FITD II) — Direktīva 2014/65/ES.

(15) Priekšlikums Regulai, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), un Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz CCP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām, COM(2017) 331 final.

(16) Komisijas priekšlikums attiecībā uz CCP jau ir pieņemts, tāpēc šajā ietekmes novērtējumā tas netiek aplūkots. Ar to tiek ieviesta Eiropas mēroga pieeja attiecībā uz ES CCP uzraudzību, lai nodrošinātu turpmāku uzraudzības konverģenci un paātrinātu noteiktas procedūras. EVTI būs atbildīga par to, lai tiktu nodrošināta saskaņotāka un konsekventāka ES CCP uzraudzība un stingrāka CCP uzraudzība valstīs, kas nav ES dalībvalstis.

(17) Tiešā uzraudzība (EVTI gadījumā) joprojām tiktu pilnībā finansēta no nozares līdzekļiem.

(18) Piemēram, attiecībā uz finansējumu — ilgtspējība, proporcionalitāte un pietiekamība, attiecībā uz pārvaldību — attiecīgi stimuli efektīvi izmantot pilnvaras un rīkoties ES interesēs, bet attiecībā uz pilnvarām — efektīvas un lietderīgas uzraudzības nodrošināšana attiecībā uz pārrobežu darbībām un uzņēmumiem.

(19) Komisijas pārdomu dokuments par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, COM(2017) 291, 2017. gada 31. maijs.

(20) OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.

(21) Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi); Regula (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi); Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi).

(22) “EU equivalence decisions in financial services policy: an assessment”, SWD(2017) 102 final.

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 345/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 346/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18. lpp.).

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/760 (2015. gada 29. aprīlis) par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (OV L 123, 19.5.2015., 98.–121. lpp.).

(26) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem un Regulu (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem, COM/2016/0461 final.

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/.., ar ko groza Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem un Regulu (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem, par ko panākta provizoriska vienošanās ar Eiropas Parlamentu, 2017. gada 27. jūnijs, 2016/0221/COD.

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

(30) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(31) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(32) Eiropas Parlamenta …nostāja (OV…) un Padomes ….lēmums

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(35) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.).

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 346/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18. lpp.).

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (OV L 123/98, 19.5.2015., 98. lpp.).

(38) Regula (ES) Nr. 600/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

(39) Kā minēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(40) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), un Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz CCP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām

(41) Sīkāka informācija par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu atrodamas BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(42) Dif. = Diferencētas apropriācijas / Nedif. = Nediferencētas apropriācijas.

(43) EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(44) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(45) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(46) Kā aprakstīts 1.4.2. punktā. “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)...”

(47) N gads ir gads, kurā sāk īstenot priekšlikumu/iniciatīvu.

(48) AC = līgumdarbinieki; AL = vietējie darbinieki; END = valstu norīkotie eksperti; INT = aģentūras darbinieki; JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(49) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(50) Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

(51) Skatīt 11. un 17. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

(52) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

(53) Izpildvalžu 6 pastāvīgie locekļi – 1 izpilddirektors – 1 priekšsēdētājs = 4 jauni pastāvīgie locekļi.

(54) Piemēram, saskaņā ar Apvienotās Karalistes FCA lēš, ka LIBOR kritiski svarīga etalona uzraudzība, piemēram, veidotu vienreizējās izmaksas GBP 0,2 miljonu apmērā un pastāvīgās izmaksas GBP 0,9 miljonu apmērā , tostarp algas un pieskaitāmās izmaksas.