EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52017PC0384
Proposal for a COUNCIL DECISION establishing the position to be taken on behalf of the European Union within the Joint Committee set up under the Agreement between the European Union and the Republic of Armenia on the facilitation of the issuance of visas, with regard to the adoption of common guidelines for the implementation of the Agreement
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, attiecībā uz kopēju pamatnostādņu pieņemšanu nolīguma īstenošanai
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, attiecībā uz kopēju pamatnostādņu pieņemšanu nolīguma īstenošanai
COM/2017/0384 final - 2017/0162 (NLE)
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 25.7.2017
COM(2017) 384 final
2017/0162(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, attiecībā uz kopēju pamatnostādņu pieņemšanu nolīguma īstenošanai
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Nolīgums starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu 1 stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī. Nolīgums uz savstarpīguma pamata nosaka juridiski saistošas tiesības un pienākumus ar nolūku vienkāršot procedūras vīzu izsniegšanai Armēnijas pilsoņiem. Ar nolīguma 12. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja, kuras uzdevums cita starpā ir uzraudzīt nolīguma īstenošanu. Apvienotā komiteja norādīja, ka ir nepieciešamas kopējas pamatnostādnes, lai nodrošinātu to, ka Šengenas zonas dalībvalstu konsulāti nolīgumu īsteno pilnīgi saskaņotā veidā, un precizētu saikni starp nolīgumu un citiem līgumslēdzēju pušu noteikumiem, kurus joprojām piemēro tiem vīzu jautājumiem, uz kuriem neattiecas nolīgums.
Šīs pamatnostādnes nav nolīguma daļa un nav juridiski saistošas. Tomēr diplomātiskajiem un konsulārajiem darbiniekiem ir ļoti ieteicams tās konsekventi ievērot.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā
Nolīgums prevalē pār Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu Kodekss) 2 , jautājumos, ko regulē tie abi.
Vīzu kodeksa noteikumus piemēro visiem jautājumiem, uz kuriem neattiecas nolīgums, piemēram, tās Šengenas zonas dalībvalsts noteikšana, kura ir atbildīga par vīzas pieteikuma apstrādi, vīzu izsniegšanas atteikuma iemesli, tiesības pārsūdzēt negatīvu lēmumu vai vispārīgi noteikumi par individuālas pārrunas ar pieteikuma iesniedzēju.
Šengenas noteikumus un – vajadzības gadījumā – valsts tiesību aktus arī joprojām piemēro jautājumiem, uz kuriem neattiecas nolīgums, piemēram, ceļošanas dokumentu atzīšana, pierādījumi par pietiekamiem iztikas līdzekļiem, liegums ieceļot dalībvalstu teritorijā un izraidīšanas pasākumi.
Atbilstīgi nolīguma 2. panta 1. punktam nolīgumā paredzētie vīzu režīma atvieglojumi attiecas uz Armēnijas pilsoņiem tikai tad, ja tie jau nav atbrīvoti no vīzas prasības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 539/2001 3 . Proti, ja Armēnijas Republika tiktu pārcelta uz Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumu, kurā ir uzskaitītas valstis, uz kuru valstspiederīgajiem neattiecas vīzas prasība, nolīgums vairs netiktu piemērots. Tomēr, tā kā šāds atbrīvojums tiktu piešķirts vienīgi biometrisko pasu turētājiem (atbrīvojums, kas jāprecizē II pielikuma zemsvītras piezīmē), nolīgumu turpinātu piemērot Armēnijas pilsoņiem, kuriem nav biometriskās pases.
2.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI
Pamatnostādnēm, kas Apvienotajai komitejai jāpieņem pēc tam, kad uz šā priekšlikuma pamata tiks pieņemta ES nostāja, ir nolūks sīki izskaidrot nolīguma noteikumus, lai nodrošinātu tā pareizu un konsekventu īstenošanu.
Pamatnostādnēs ir ņemts vērā Vīzu kodekss un citi leģislatīvie akti ES vīzu politikas jomā. Mērķis ir nodrošināt to, ka dalībvalstu konsulārie darbinieki, īstenojot nolīgumu, rīkojas saskaņā ar ES vīzu acquis.
3.APSPRIEŠANĀS UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
Komisija ar atbildīgajām Armēnijas Republikas iestādēm apsprieda šo pamatnostādņu projektu Apvienotās komitejas sanāksmēs, kas notika 2014. gada 10. septembrī, 2015. gada 29. aprīlī un 2016. gada 15. jūnijā, kā arī izmantojot komitejas sanāksmju starplaikos e-pasta saraksti starp līgumslēdzējām pusēm. Pirms bija iespējams panākt savstarpēji apmierinošu kompromisu, vairāku neatrisinātu jautājumu gadījumā bija vajadzīga dziļāka analīze, jo īpaši žurnālistu un pārvadātāju profesionālo organizāciju jautājumā (skatīt pamatnostādņu 2.2.1. punkta e) un k) apakšpunktu).
Pamatnostādņu projekts, kas pievienots šā Padomes lēmuma priekšlikuma pielikumā, tika apspriests ar dalībvalstīm Erevānā vietējās Šengenas sadarbības ietvaros, kā arī Vīzu jautājumu darba grupā (pēdējā apspriešanās notika 2016. gada 26. novembrī). Apvienotā komiteja vienojās par pamatnostādņu galīgo redakciju savā trešajā sanāksmē, kas notika 2016. gada 15. jūnijā.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Šis priekšlikums neietekmē ES budžetu.
2017/0162 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, attiecībā uz kopēju pamatnostādņu pieņemšanu nolīguma īstenošanai
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Ar Nolīguma starp Eiropas Savienību un Armēniju par vīzu atvieglotu izsniegšanu 4 („nolīgums”) 12. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja. Minētajā pantā jo īpaši paredzēts, ka Apvienotajai komiteja uzrauga nolīguma īstenošanu.
(2)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 810/2009 5 tika noteiktas procedūras un nosacījumi vīzu izsniegšanai tranzītam vai plānotām uzturēšanās reizēm dalībvalstu teritorijā, kuras nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā.
(3)Kopējās pamatnostādnes ir vajadzīgas, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstu konsulāti nolīgumu īsteno pilnīgi saskaņotā veidā, un precizētu saikni starp nolīgumu un līgumslēdzēju pušu noteikumiem, kurus joprojām piemēro tiem vīzu jautājumiem, uz kuriem neattiecas nolīgums.
(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā attiecībā uz kopēju pamatnostādņu pieņemšanu nolīguma īstenošanai.
(5)Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuros Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā 6 . Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.
(6)Šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuros Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā 7 . Tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.
(7)Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Tās nostājas pamatā, kas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 12. pantu Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, attiecībā uz kopēju pamatnostādņu pieņemšanu nolīguma īstenošanai, ir Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 25.7.2017
COM(2017) 384 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, attiecībā uz kopēju pamatnostādņu pieņemšanu nolīguma īstenošanai
PROJEKTS
LĒMUMS Nr. ../201.., KO PIEŅĒMUSI APVIENOTĀ KOMITEJA,
KURA IZVEIDOTA AR NOLĪGUMU
STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN ARMĒNIJAS REPUBLIKU
PAR VĪZU ATVIEGLOTU IZSNIEGŠANU
(... gada ...)
attiecībā uz kopēju pamatnostādņu pieņemšanu nolīguma īstenošanai
KOMITEJA,
ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu( 1 ) („nolīgums”) un jo īpaši tā 12. pantu,
tā kā nolīgums stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī,
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Kopējās pamatnostādnes par to, kā īstenot Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, ir izklāstītas šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
[vieta],
Eiropas Savienības vārdā – Armēnijas Republikas vārdā –
PROJEKTS
PAMATNOSTĀDNES
PAR TO, KĀ ĪSTENOT
NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN ARMĒNIJAS REPUBLIKU
PAR VĪZU ATVIEGLOTU IZSNIEGŠANU
Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu, kurš stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, mērķis ir uz savstarpīguma pamata atvieglot vīzu izsniegšanas procedūras Armēnijas pilsoņiem, kuru paredzētā uzturēšanās 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.
Nolīgums nosaka juridiski saistošas tiesības un pienākumus nolūkā vienkāršot vīzu izsniegšanas procedūras Armēnijas pilsoņiem.
Šo pamatnostādņu mērķis, kuras pieņēmusi ar nolīguma 12. pantu izveidotā Apvienotā komiteja, ir nodrošināt, ka dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti nolīguma noteikumus īsteno saskaņoti. Šīs pamatnostādnes nav nolīguma daļa, un tādēļ tās nav juridiski saistošas. Tomēr diplomātiskajiem un konsulārajiem darbiniekiem, īstenojot nolīguma noteikumus, ir ļoti ieteicams tās konsekventi ievērot.
Pamatnostādnes ir plānots atjaunināt, ņemot vērā nolīguma īstenošanas pieredzi, un par to ir atbildīga Apvienotā komiteja.
Lai nodrošinātu nolīguma nepārtrauktu un saskaņotu īstenošanu un, ievērojot Apvienotās komitejas vīzu atvieglotas izsniegšanas jautājumos reglamentu, puses vienojās Apvienotās komitejas oficiālo sanāksmju starplaikos veidot neformālus kontaktus nolūkā risināt steidzamus jautājumus. Detalizēti ziņojumi par šiem jautājumiem un neformāliem kontaktiem tiks iesniegti nākamajā Apvienotās komitejas vīzu atvieglotas izsniegšanas jautājumos sanāksmē.
I. VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI
1.1. Piemērošanas joma un mērķis
Nolīguma 1. panta 1. punktā ir noteikts: „Šā nolīguma mērķis ir atvieglot vīzu izsniegšanu Armēnijas pilsoņiem, kuru paredzētā uzturēšanās 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.”
Nolīgumu piemēro visiem Armēnijas pilsoņiem, kas iesniedz pieteikumus īstermiņa vīzai, neatkarīgi no valsts, kurā viņi uzturas.
Nolīgumu nepiemēro bezvalstniekiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi Armēnija. Šai personu kategorijai piemēro parastos ES vīzu acquis noteikumus.
No 2013. gada 10. janvāra visi ES pilsoņi un Šengenas asociēto valstu pilsoņi ir atbrīvoti no vīzas prasības, ieceļojot Armēnijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas.
Nolīguma 1. panta 2. punktā ir noteikts: „Ja Armēnija atjauno vīzas prasību Savienības pilsoņiem vai dažām to kategorijām, pamatojoties uz savstarpīguma principu, uz attiecīgajiem Savienības pilsoņiem automātiski attiecas tādi paši vīzu režīma atvieglojumi, kādi saskaņā ar šo nolīgumu ir piešķirti Armēnijas pilsoņiem.”
1.2. Nolīguma piemērošanas joma
Nolīguma 2. pantā ir noteikts:
„1. Šajā nolīgumā paredzētie vīzu režīma atvieglojumi attiecas uz Armēnijas pilsoņiem, ja viņi jau nav atbrīvoti no vīzas prasības saskaņā ar Savienības vai dalībvalstu normatīvajiem aktiem, šo nolīgumu vai citiem starptautiskiem nolīgumiem.
2. Jautājumiem, kas nav reglamentēti ar šo nolīgumu, piemēram, atteikums izsniegt vīzu, ceļošanas dokumentu atzīšana, pierādījumi par pietiekamiem iztikas līdzekļiem, ieceļošanas atteikums un izraidīšanas pasākumi, ir piemērojami Armēnijas vai dalībvalstu, vai Savienības tiesību akti.”
Neskarot nolīguma 10. pantu (kurā paredzēts atbrīvot no vīzas prasības Armēnijas diplomātisko pasu turētājus), nolīgums neietekmē esošos noteikumus par vīzas prasībām un atbrīvojumiem no vīzas prasības. Piemēram, saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 539/2001 2 4. pantu dalībvalstīm ir atļauts atbrīvot no vīzas prasības, citu kategoriju starpā, civilās gaisa un jūras transporta apkalpes.
Šajā kontekstā būtu jāpiebilst, ka saskaņā ar 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu 3 , visām minētās konvencijas līgumslēdzējām pusēm ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas, ko izsniegusi kāda cita līgumslēdzēja puse, ir jāatzīst par derīgām īstermiņa uzturēšanās nolūkā to teritorijā. Visas minētās konvencijas līgumslēdzējas puses ieceļošanas un īstermiņa uzturēšanās nolūkā pieņem Šengenas asociēto valstu izsniegtas uzturēšanās atļaujas, D vīzas un īstermiņa vīzas, un otrādi.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 810/2009 („Vīzu kodekss”) 4 piemēro visiem jautājumiem, uz kuriem neattiecas nolīgums, piemēram, tās Šengenas nolīguma īstenošanas konvencijas līgumslēdzējas puses noteikšanai, kura ir atbildīga par vīzas pieteikuma apstrādi, vīzas izsniegšanas atteikuma iemesliem, tiesībām pārsūdzēt negatīvu lēmumu vai vispārīgiem noteikumiem par individuālām pārrunām ar vīzas pieteikuma iesniedzēju un informācijas sniegšanu saistībā ar vīzas pieteikumu. Turklāt Šengenas noteikumus 5 (t. i., liegumu ieceļot teritorijā, pierādījumus par pietiekamiem iztikas līdzekļiem u. tml.) un valsts tiesību aktus (t. i., ceļošanas dokumentu atzīšanu, izraidīšanas pasākumus u. tml.) arī turpmāk piemēro jautājumiem, uz kuriem neattiecas nolīgums.
Pat tad, ja ir izpildīti nolīgumā noteiktie nosacījumi, piemēram, vīzas pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis dokumentāru pierādījumu par ceļojuma mērķi, kas jāiesniedz nolīguma 4. pantā uzskaitītajām kategorijām, vīzas izsniegšanu tik un tā var atteikt, ja nav izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 6 („Šengenas Robežu kodekss”) 6. panta nosacījumi, proti, personai nav derīga ceļošanas dokumenta, ir izdots brīdinājums Šengenas informācijas sistēmā (SIS), tiek uzskatīts, ka persona rada draudus sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai u. tml.
Joprojām piemēro citas Vīzu kodeksā atļautās vīzu izsniegšanas iespējas. Piemēram, ja ir izpildīti Vīzu kodeksā (24. pantā) noteiktie nosacījumi, daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar ilgu derīguma termiņu – līdz pieciem gadiem – var izsniegt vēl citām personu kategorijām, ne vien tām, kas minētas nolīguma 5. pantā. Tāpat joprojām piemēros Vīzu kodeksā ietvertos noteikumus, kas atļauj atcelt vai samazināt vīzas nodevu (Vīzu kodeksa 16. panta 5. un 6. punkts).
1.3. Vīzu veidi, uz kuriem attiecas nolīgums
Nolīguma 3. panta d) punktā „vīza” ir definēta šādi: „dalībvalsts izsniegta atļauja, kas vajadzīga tranzītam caur dalībvalstu teritoriju vai priekš uzturēšanās dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā”.
Nolīgumā paredzētie atvieglojumi attiecas gan uz vienotajām vīzām, kas ir derīgas visā dalībvalstu teritorijā, gan uz vīzām ar ierobežotu teritoriālo derīgumu (LTV) 7 .
1.4. Ar vīzu atļautā uzturēšanās ilguma aprēķināšana
Šengenas Robežu kodeksā 8 „īslaicīga uzturēšanās” ir definēta šādi: „90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, katru reizi ņemot vērā pēdējās uzturēšanās 180 dienu laikposmu”.
Ieceļošanas dienu rēķinās kā pirmo uzturēšanās dienu dalībvalstu teritorijā, bet izceļošanas dienu rēķinās kā pēdējo uzturēšanās dienu dalībvalstu teritorijā. Jēdziens „jebkurš” nozīmē, ka tiek piemērots „kustīgs” 180 dienu atsauces laikposms, skaitot atpakaļ katru uzturēšanās dienu pēdējo 180 dienu laikposmā, lai pārbaudītu, vai joprojām tiek izpildīta prasība par 90 dienām 180 dienu laikposmā. Tas nozīmē, ka pēc nepārtrauktas 90 dienu ilgas prombūtnes no dalībvalstu teritorijas var atkal uzturēties uz laiku līdz 90 dienām.
Definīcija ir spēkā kopš 2013. gada 18. oktobra. Īstermiņa uzturēšanās aprēķināšanas kalkulators, ko var izmantot, lai aprēķinātu atļauto uzturēšanās laikposmu saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/what-we-do/policies/borders-and-visas/border-crossing/index_en.htm .
Uzturēšanās ilguma aprēķināšanas piemērs pēc jaunās definīcijas
Persona, kurai ir daudzkārtēja ieceļošanas vīza uz 1 gadu (2014. gada 18. aprīlis – 2011. gada 18. aprīlis), pirmo reizi ieceļo 2014. gada 19. aprīlī un uzturas 3 dienas. Pēc tam šī pati persona atkal ieceļo 2014. gada 18. jūnijā un uzturas 86 dienas. Kāda ir situācija konkrētos datumos? Kad šī persona atkal drīkst ieceļot?
2014. gada 11. septembrī: pēdējo 180 dienu laikā (2014. gada 16. marts – 2014. gada 11. septembris) persona ir uzturējusies 3 dienas (2014. gada 19.–21. aprīlis) plus 86 dienas (2014. gada 18. jūnijs – 2014. gada 11. septembris) = 89 dienas = atļautais uzturēšanās laiks nav pārsniegts. Persona vēl drīkst palikt 1 dienu.
2014. gada 16. oktobrī: persona varētu ieceļot, lai uzturētos vēl 3 dienas. 2014. gada 16. oktobrī zaudē nozīmi 2014. gada 19. aprīļa uzturēšanās (ārpus 180 dienu laikposma); 2014. gada 17. oktobrī zaudē nozīmi 2014. gada 20. aprīļa uzturēšanās (ārpus 180 dienu laikposma) utt.).
2014. gada 15. decembrī: persona varētu ieceļot, lai uzturētos vēl 86 dienas (2014. gada 15. decembrī zaudē nozīmi 2014. gada 18. jūnija uzturēšanās (ārpus 180 dienu laikposma); 2014. gada 16. decembrī zaudē nozīmi 2014. gada 19. jūnija uzturēšanās utt.).
1.5. Situācija attiecībā uz dalībvalstīm, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnībā, dalībvalstīm, kuras nepiedalās ES kopējā vīzu politikā, un asociētajām valstīm
Dalībvalstīm, kuras Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā (Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija), 2007. gadā (Bulgārija un Rumānija) un 2013. gadā (Horvātija), nolīgums ir saistošs no tā spēkā stāšanās brīža.
Bulgārija, Horvātija, Kipra un Rumānija Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnībā. Tās arī turpmāk izsniegs valsts vīzas, kuras būs derīgas vienīgi attiecīgās valsts teritorijā. Kolīdz šīs dalībvalstis Šengenas acquis piemēros pilnībā, tās turpinās piemērot nolīgumu.
Visiem jautājumiem, kas nolīgumā nav skarti, turpina piemērot valsts tiesību aktus līdz dienai, kad minētās dalībvalstis sāk pilnībā piemērot Šengenas acquis. Sākot no minētās dienas, jautājumiem, ko nolīgums nereglamentē, piemēros Šengenas noteikumus / valsts tiesību aktus.
Bulgārijai, Horvātijai, Kiprai un Rumānijai ir atļauts atzīt uzturēšanās atļaujas, D vīzas un īstermiņa vīzas, ko izsniegušas visas Šengenas nolīguma īstenošanas konvencijas līgumslēdzējas puses un asociētās valstis attiecībā uz īstermiņa uzturēšanos to teritorijā 9 .
Saskaņā ar 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, visām minētās konvencijas līgumslēdzējām pusēm ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas, ko izdevusi kāda cita līgumslēdzēja puse, ir jāatzīst par derīgām īstermiņa uzturēšanās nolūkā to teritorijā. Tās ieceļošanas un īstermiņa uzturēšanās nolūkā pieņem asociēto valstu izsniegtas uzturēšanās atļaujas, D vīzas un īstermiņa vīzas un otrādi.
Nolīgums neattiecas uz Dāniju, Īriju un Apvienoto Karalisti, bet tajā ir ietvertas kopīgas deklarācijas par to, ka ir vēlams, lai minētās dalībvalstis noslēgtu divpusējus nolīgumus ar Armēniju par vīzu atvieglotu izsniegšanu.
Lai gan Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice ir Šengenas asociētās valstis, nolīgums tām nav saistošs. Tomēr nolīgumā ir ietverta kopīga deklarācija par to, ka ir vēlams, lai minētās Šengenas asociētās valstis nekavējoties noslēgtu divpusējus nolīgumus ar Armēniju par vīzu atvieglotu izsniegšanu.
1.6. Nolīgums/divpusējie nolīgumi
Nolīguma 13. pantā ir noteikts:
„Šis nolīgums no stāšanās spēkā brīža prevalē pār jebkuriem starp atsevišķām dalībvalstīm un Armēniju noslēgtu divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu vai vienošanos noteikumiem, ciktāl šo nolīgumu vai vienošanos noteikumi attiecas uz ar šo nolīgumu reglamentētiem jautājumiem.”
Sākot no nolīguma spēkā stāšanās dienas, spēkā esošajos divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un Armēniju ietvertie noteikumi par jautājumiem, kurus skar šis nolīgums, vairs netiek piemēroti. Saskaņā ar ES tiesību aktiem dalībvalstīm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neatbilstības starp saviem divpusējiem nolīgumiem un nolīgumu.
Ja kāda dalībvalsts ir noslēgusi divpusēju nolīgumu vai vienošanos ar Armēniju par jautājumiem, kurus neskar nolīgums, šādu nolīgumu vai vienošanos turpina piemērot pēc nolīguma stāšanās spēkā.
II.
PAMATNOSTĀDNES PAR KONKRĒTIEM NOTEIKUMIEM
2.1. Jauni noteikumi, kas attiecas uz visiem vīzas pieteikumu iesniedzējiem
Svarīgs atgādinājums. Atgādinām, ka turpmāk minētie atvieglojumi attiecībā uz vīzas nodevu, vīzas pieteikumu izskatīšanas procedūru ilgumu, izceļošanu dokumentu nozaudēšanas vai zādzības gadījumā un vīzas pagarināšanu ārkārtas apstākļos attiecas uz visiem vīzas pieteikumu iesniedzējiem un vīzu turētājiem no Armēnijas, tostarp, piemēram, uz tūristiem.
2.1.1. Nodeva (maksa) par vīzas pieteikuma apstrādi
Nolīguma 6. panta 1. punktā ir noteikts:
„1.Maksa par vīzas pieteikuma izskatīšanu ir EUR 35.”
Saskaņā ar 6. panta 1. punktu maksa par vīzas pieteikumu izskatīšanu ir EUR 35. Šo maksu piemēro visiem vīzas pieteikumu iesniedzējiem no Armēnijas (tostarp tūristiem), un tā attiecas uz īstermiņa vīzām neatkarīgi no ieceļošanu skaita.
Nolīguma 6. panta 2. punktā ir noteikts (NB! Visi īstenošanas pasākumi tiek veikti atbilstīgi konkrētajai kategorijai):
„2. Neskarot šā panta 3. punktu, no maksas par vīzas pieteikuma izskatīšanu ir atbrīvotas šādas personu kategorijas:
a) pensionāri;”
Lai šī personu kategorija saņemtu atbrīvojumu no maksas, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda pierādījums par savu pensionāra statusu, t. i., pensijas grāmatiņa vai apliecinājums par pensijas saņemšanu. Atbrīvojums nav attaisnots tajos gadījumos, kad ceļojuma mērķis ir algots darbs.
„b) bērni līdz 12 gadu vecumam;”
Lai šī personu kategorija saņemtu atbrīvojumu no maksas, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda pierādījums par savu vecumu.
„c) valstu un reģionālo valdību, kā arī augstāko un konstitucionālo tiesu locekļi, ja viņi ar šo nolīgumu nav jau atbrīvoti no vīzas prasības;”
Par reģionālo valdību locekļiem tiks uzskatīti teritoriālās administrācijas locekļi, t. i., reģionu (marzpet) gubernatori un viņu vietnieki, kā arī Erevānas mērs un viņa vietnieks. Lai šī personu kategorija saņemtu atbrīvojumu no maksas, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda Armēnijas iestāžu izsniegts pierādījums, kas apliecina šo personu amatu.
„d) personas ar invaliditāti un, ja vajadzīgs, tās pavadošās personas;”
Lai saņemtu atbrīvojumu no maksas, būtu jāuzrāda pierādījums, ka abi vīzas pieteikuma iesniedzēji ietilpst šajā kategorijā. Invaliditātes gadījumos vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda izraksts no medicīniskās izziņas, kas apliecina invaliditāti. Gadījumos, kad pieteikuma iesniedzēju invaliditāte ir acīmredzama (neredzīgas personas, personas, kurām trūkst ekstremitāšu), ir pieņemama vizuāla atzīšana, kas tiek veikta konsulārajā iestādē.
Pamatotos gadījumos vīzas pieteikumu var iesniegt invalīda pārstāvis vai aizbildnis.
„e) Armēnijas pilsoņu, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai Savienības pilsoņu, kas uzturas dalībvalstī, kuras valstspiederīgie viņi ir, tuvi radinieki – laulātais, bērni (arī adoptētie), vecāki (arī aizbildņi), vecvecāki vai mazbērni;
f) oficiālu delegāciju dalībnieki, tostarp oficiālo delegāciju pastāvīgie dalībnieki, kas pēc Armēnijai adresēta oficiāla ielūguma piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko kādas dalībvalsts teritorijā;
g) skolēni, studenti, pēcdiploma studenti un pavadošie pedagogi, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp apmaiņas programmās, kā arī citu ar mācībām saistītu pasākumu dēļ;
h) žurnālisti un tehniskie darbinieki, kas viņus pavada profesionālā statusā;”
Lai šī personu kategorija saņemtu atbrīvojumu no maksas, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda pierādījums, kas apliecina, ka viņi ir profesionālu žurnālistikas vai plašsaziņas līdzekļu organizāciju biedri – saikne ar nolīguma 4. pantu un pamatnostādņu 2.2.1. punkta e) apakšpunktu.
„i) starptautisku sporta pasākumu dalībnieki un personas, kas viņus pavada profesionālā statusā;”
Līdzjutēji netiks atzīti par pavadošām personām.
„j) pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji un personas, ko uzaicinājušas dalībvalstīs reģistrētas armēņu kopienas bezpeļņas organizācijas, ja šo personu ceļojuma mērķis ir izglītošanās, semināri un konferences, tostarp apmaiņas programmās vai pasaules armēņu un kopienas atbalsta programmās;”
Lai šī personu kategorija saņemtu atbrīvojumu no maksas, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda pierādījums, kas apliecina, ka viņi ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju vai bezpeļņas organizāciju locekļi – saikne ar nolīguma 4. pantu.
„k) personas, kas piedalās zinātniskos, akadēmiskos, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitāšu un citās apmaiņas programmās;
l) personas, kas iesniegušas dokumentus, kas pierāda to vajadzību ceļot humānu apsvērumu dēļ, tostarp lai saņemtu neatliekamu ārstēšanos, un persona, kas šādu personu pavada; vai lai piedalītos tuva radinieka bēres vai apmeklētu smagi slimu tuvu radinieku.”
Iepriekš minētās personu kategorijas ir pilnībā atbrīvotas no maksas. Turklāt saskaņā ar Vīzu kodeksa 16. panta 4. punktu atbrīvojumu no maksas arī piešķir šādām personu kategorijām:
-pētniekiem, kuri ceļo Eiropas Savienībā, lai veiktu zinātnisku pētniecību, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra Ieteikumā 2005/761/EK;
-bezpeļņas organizāciju pārstāvjiem, kas nav vecāki par 25 gadiem un piedalās semināros, konferencēs, sporta, kultūras vai izglītības pasākumos, kurus organizējušas bezpeļņas organizācijas.
Kā noteikts Vīzu kodeksa 16. panta 6. punktā, „Atsevišķos gadījumos iekasējamo vīzas nodevu var atcelt vai samazināt, ja tas palīdz veicināt kultūras vai sporta intereses, kā arī intereses ārpolitikas un attīstības politikas jomā, kā arī citās svarīgu sabiedrības interešu jomās vai humānu iemeslu dēļ.”.
Vīzu kodeksa 16. panta 7. punktā ir noteikts, ka vīzas nodevu iekasē euro, trešās valsts valūtā vai valūtā, ko parasti lieto tajā trešā valstī, kurā iesniedz pieteikumu. Vīzas nodeva netiks atmaksāta, izņemot gadījumus, kad pieteikums nav pieņemams vai ja konsulāts nav kompetents.
Lai nepieļautu neatbilstības, kuru rezultāts varētu būt vīzu izdevīgāka iegāde, dalībvalstīm Armēnijā būtu jānodrošina, ka visi vīzas pieteikuma iesniedzēji Armēnijā maksā vienādu vīzas nodevu, ja tā tiek iekasēta ārvalstu valūtās.
Saskaņā ar Vīzu kodeksa 16. panta 8. punktu pieteikuma iesniedzējiem no Armēnijas izdos kvīti par samaksāto vīzas nodevu.
Nolīguma 6. panta 3. punktā ir noteikts:
„3. Ja dalībvalsts vīzas izsniegšanas nolūkā sadarbojas ar ārpakalpojumu sniedzēju, ārpakalpojumu sniedzējs var iekasēt maksu par pakalpojumu. Minētā maksa ir samērīga ar izmaksām, kas ārpakalpojuma sniedzējam radušās, pildot tā uzdevumus, un tā nepārsniedz EUR 30. Dalībvalstis saglabā iespēju visiem vīzas pieprasītājiem iesniegt pieteikumus tieši to konsulātos.”.
Attiecībā uz sadarbības kārtību ar ārpakalpojumu sniedzējiem Vīzu kodeksa 43. pantā ir sniegta sīka informācija par viņu uzdevumiem.
2.1.2. Vīzas pieteikumu izskatīšanas procedūru ilgums
Nolīguma 7. pantā ir noteikts:
„1. Dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības lēmumu par pieprasījumu izsniegt vīzu pieņem 10 kalendārajās dienās no pieteikuma un vīzas izsniegšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas.
2. Atsevišķos gadījumos termiņu, kas vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par vīzas pieteikumu, var pagarināt līdz 30 kalendārajām dienām, ja nepieciešama pieteikuma padziļināta pārbaude.
3. Steidzamos gadījumos lēmuma par vīzas pieteikumu pieņemšanas termiņu var samazināt līdz 2 darbdienām vai mazāk.”.
Principā lēmums par vīzas izsniegšanu tiks pieņemts 10 kalendāro dienu laikā no dienas, kad ir iesniegts pieņemams pieteikums.
Atsevišķos gadījumos, jo īpaši ja ir vajadzīga pieteikuma papildu pārbaude, vai pārstāvības gadījumā, ja jāapspriežas ar pārstāvētās dalībvalsts iestādēm, šo termiņu var pagarināt līdz, ilgākais, 30 kalendārajām dienām.
Visus minētos termiņus sāk skaitīt vienīgi tad, kad pieteikuma datne ir pilnīga, proti, no dienas, kad ir saņemts vīzas pieteikums un apliecinošie dokumenti.
Tajās diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulārajos dienestos, kuros ir apmeklējumu sistēma, apmeklējuma saņemšanai nepieciešamo laiku principā neieskaita pieteikuma izskatīšanas laikā. Šo jautājumu, kā arī cita veida praktisko kārtību vīzas pieteikuma iesniegšanai reglamentē Vīzu kodekss (9. pants).
Nolīguma 7. panta 4. punktā ir noteikts, ka gadījumā, kad pieteikuma iesniegšanai ir nepieciešams apmeklējums, tas parasti „notiek divu nedēļu laikā pēc dienas, kad apmeklējums lūgts.”.
Pamatotos steidzamības gadījumos (kad vīzas pieteikumu nevarēja iesniegt agrāk tādu iemeslu dēļ, kurus pieteikuma iesniedzējs nevarēja paredzēt) „konsulāts vīzas pieprasītājiem var atļaut iesniegt pieteikumus, iepriekš nenosakot apmeklējuma laiku vai pieņemot viņus nekavējoties.”.
Nosakot apmeklējuma laiku, būtu jāņem vērā iespējamā steidzamība, ko norādījis vīzas pieteikuma iesniedzējs. Lēmumu par laika saīsināšanu lēmuma pieņemšanai par vīzas pieteikumu pieņem konsulārais darbinieks.
2.1.3. Vīzas pagarināšana ārkārtas apstākļos
Nolīguma 9. pantā ir noteikts:
„Armēnijas pilsoņiem, kuriem nepārvaramas varas vai humānu apsvērumu dēļ nav iespējams atstāt dalībvalstu teritoriju līdz vīzā norādītajam laikam, vīzas termiņu saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem bez maksas pagarina uz laiku, kas vajadzīgs, lai viņi atgrieztos savā dzīvesvietas valstī.”.
Attiecībā uz iespēju pagarināt vīzas derīguma termiņu pamatotu personisku iemeslu gadījumos, kad vīzas turētājs nespēj atstāt dalībvalsts teritoriju līdz vīzas uzlīmē norādītajam datumam, tiks piemērots Vīzu kodeksa 33. pants, ciktāl tas ir saderīgs ar nolīgumu. Tāpēc saskaņā ar nolīgumu force majeure apstākļos vai humānu iemeslu dēļ vīzu pagarina bez maksas.
2.2. Jauni noteikumi, kas attiecas uz konkrētām vīzas pieteikuma iesniedzēju kategorijām
2.2.1. Dokumentārs pierādījums, kas apliecina brauciena mērķi
4. panta 1. punktā uzskaitītajām personu kategorijām būs nepieciešams vienīgi norādītais dokumentārais pierādījums, kas apliecina ceļojuma mērķi. Kā noteikts 4. panta 3. punktā, netiks pieprasīti nekādi citi pamatojumi, ielūgumi vai ceļojuma mērķa apstiprinājumi. Tomēr tas nenozīmē, ka tiek atcelta prasība ierasties personīgi, lai iesniegtu vīzas pieteikumu vai apliecinošos dokumentus, kuri, piemēram, attiecas uz iztikas līdzekļiem.
Ja atsevišķos gadījumos joprojām pastāv šaubas par tā dokumenta autentiskumu, kas apliecina ceļojuma mērķi, tad saskaņā ar Vīzu kodeksa 21. panta 8. punktu vīzas pieteikuma iesniedzēju var aicināt uz papildu padziļinātām pārrunām vēstniecībā/konsulātā, kur viņu var iztaujāt par apmeklējuma faktisko mērķi vai pieteikuma iesniedzēja nodomu atgriezties. Šādos atsevišķos gadījumos vīzas pieteikuma iesniedzējs var iesniegt papildu dokumentus, vai tos izņēmuma kārtā var pieprasīt konsulārais darbinieks. Apvienotā komiteja rūpīgi uzraudzīs šo jautājumu.
Tām personu kategorijām, kuras nav minētas 4. pantā (piemēram, tūristiem), arī turpmāk piemēros vispārējos noteikumus par ceļojuma mērķa apliecinājumu. Tas pats attiecas uz dokumentiem, kas apliecina vecāku piekrišanu tam, ka ceļo viņu bērni, kuri ir jaunāki par 18 gadiem.
Jautājumos, kurus neskar šis nolīgums, piemēram, ceļošanas dokumentu atzīšana, garantijas saistībā ar atgriešanos un pietiekami iztikas līdzekļi, arī turpmāk piemēros Šengenas noteikumus vai valsts tiesību aktus.
Principā kopā ar vīzas pieteikumu tiks iesniegts 4. panta 1. punktā prasītā dokumenta oriģināls. Tomēr konsulāts var sākt apstrādāt vīzas pieteikumu, pamatojoties uz dokumenta faksimilu vai kopijām. Taču konsulāts var pieprasīt dokumenta oriģinālu, ja pieteikums tiek iesniegts pirmo reizi, un pieprasīs to atsevišķos gadījumos, kad pastāv šaubas.
„4. pants. Dokumentārs pierādījums, kas apliecina brauciena mērķi
1.Turpmāk norādīto Armēnijas pilsoņu kategorijām attiecīgi norādītie dokumenti ir pietiekami, lai pamatotu mērķi ieceļošanai otras Puses teritorijā:
a) tuviem radiniekiem – laulātajam, bērniem (arī adoptētiem), vecākiem (arī aizbildņiem), vecvecākiem un mazbērniem, kas apmeklē Armēnijas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai Savienības pilsoņus, kas uzturas dalībvalstī, kuras valstspiederīgie viņi ir:
– uzņēmēja rakstisks uzaicinājums;”.
Šis apakšpunkts reglamentē to tuvo radinieku no Armēnijas situāciju, kuri ceļo uz dalībvalstīm, lai apmeklētu Armēnijas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai Eiropas Savienības pilsoņus, kuri uzturas savas valstspiederības dalībvalsts teritorijā.
Kompetentajai iestādei saskaņā ar dzīvesvietas valsts tiesību aktiem ir jāapliecina uzaicinātāja paraksta autentiskums. Kompetentajām iestādēm būtu jāapstiprina ielūguma derīgums. To diplomātu, tehnisko un administratīvo darbinieku un citu amatpersonu gadījumā, kurus Armēnijas Republikas valdība norīkojusi darbā dalībvalstīs, paraksta autentiskums tiks apliecināts ar diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vadītāja izdotu vēstuli vai verbālnotu.
„b) oficiālu delegāciju dalībniekiem, tostarp šādu delegāciju pastāvīgajiem dalībniekiem, kas pēc Armēnijai adresēta oficiāla ielūguma piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko kādas dalībvalsts teritorijā:
– kompetentas Armēnijas iestādes vēstule, kas apliecina, ka vīzas pieprasītājs ir tās delegācijas dalībnieks vai attiecīgi tās delegācijas pastāvīgais dalībnieks, un ieceļo otras Puses teritorijā, lai piedalītos iepriekš minētajos pasākumos, vēstulei pievieno oficiālā ielūguma kopiju;”.
Vēstulē, kuru kompetentā iestāde izsniedz, lai apliecinātu, ka konkrētā persona ir delegācijas loceklis un ieceļo otras puses teritorijā, lai piedalītos oficiālā sanāksmē, jābūt norādītam pieteikuma iesniedzēja vārdam un uzvārdam. Pieteikuma iesniedzēja vārdam un uzvārdam nav obligāti jābūt norādītam oficiālajā ielūgumā piedalīties sanāksmē, taču tas var būt jānorāda, ja oficiālais ielūgums ir adresēts konkrētai personai.
Šis noteikums attiecas uz oficiālo delegāciju locekļiem neatkarīgi no tā, kāda pase viņiem ir.
„c) skolēniem, studentiem, personām, kas iegūst pēcdiploma izglītību, un pavadošiem pedagogiem, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp apmaiņas programmu, kā arī citu ar mācībām saistītu pasākumu ietvaros:
– uzņemošās universitātes, koledžas vai skolas rakstisks uzaicinājums vai dokuments, kas apliecina uzņemšanu, vai studenta apliecība, vai cits apliecinošs dokuments par apmeklējamiem kursiem;”.
Studenta apliecība tiek pieņemta par ceļojuma mērķa apliecinājumu tikai tad, ja to izsniegusi uzņēmēja universitāte, koledža vai skola, kurā norisināsies mācības vai izglītošanās.
„d) personām, kas ceļo medicīnisku iemeslu dēļ, un nepieciešamajām pavadošajām personām:
– medicīniskās iestādes oficiāls dokuments, kas apliecina medicīniskās aprūpes nepieciešamību šajā iestādē un pavadoņa nepieciešamību, un pierādījums par pietiekamiem finansiāliem līdzekļiem medicīniskās aprūpes izdevumu segšanai;”.
Tiks iesniegts medicīniskās iestādes dokuments, kas apliecina minētos trīs elementus (medicīniskās aprūpes nepieciešamība šajā iestādē, pavadoņa nepieciešamība un pierādījums par pietiekamiem finansiāliem līdzekļiem medicīniskās aprūpes izdevumu segšanai, piemēram, pierādījums par priekšapmaksu).
„e) žurnālistiem un tehniskajiem darbiniekiem, kas viņus pavada profesionālā statusā:
– apliecība vai cits dokuments, ko izsniegusi arodorganizācija vai vīzas pieprasītāja darba devējs, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir kvalificēts žurnālists, un apstiprina, ka brauciena mērķis ir veikt žurnālista darbu, vai kas apliecina, ka attiecīgā persona ir tehniskais darbinieks, kas pavada žurnālistu profesionālā statusā;”.
Šajā kategorijā nav ietverti ārštata žurnālisti un viņu palīgi.
Ir jāuzrāda apliecība vai dokuments, kas apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs ir profesionāls žurnālists vai persona, kura to profesionālā statusā pavada, un darba devēja izsniegta dokumenta oriģināls, kurā norādīts, ka brauciena mērķis ir veikt žurnālista darbu vai palīdzēt veikt šādu darbu.
Armēnijā ir vairākas arodorganizācijas, kas pārstāv žurnālistu vai personu, kuras tos profesionālā statusā pavada, intereses un varētu izsniegt apliecības, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir profesionāls žurnālists konkrētā jomā vai persona, kura to profesionālā statusā pavada. Lai novērtēto šo organizāciju profesionālo statusu, konsulāti var iegūt informāciju tīmekļa vietnē www.e-register.am . Konsulāti var arī pieņemt apliecību, ko izsniedzis pieteikuma iesniedzēja darba devējs.
„f) starptautisku sporta pasākumu dalībniekiem un personām, kas viņus pavada profesionālā statusā:
– rakstisks uzaicinājums no uzņēmējorganizācijas, dalībvalsts kompetentajām iestādēm, valsts sporta federācijām vai valsts olimpiskajām komitejām;”.
Saistībā ar starptautiskiem sporta pasākumiem pavadošo personu sarakstā iekļauj vienīgi tās personas, kuras šos pasākumus apmeklē profesionālā statusā – trenerus, masierus, menedžeri, medicīnas personālu un sporta kluba vadītāju. Tāpēc līdzjutēji netiks atzīti par pavadošām personām.
„g) darījumu cilvēkiem un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem:
– uzņēmējas juridiskās personas, uzņēmuma vai organizācijas vai šādas juridiskās personas vai uzņēmuma biroja vai filiāles, vai dalībvalstu valsts vai reģionālās iestādes, vai kādas dalībvalsts teritorijā notiekošu tirdzniecības un rūpniecības izstāžu, konferenču un simpoziju rīkošanas komitejas rakstisks uzaicinājums, ko atbilstoši valsts tiesību aktiem apstiprinājušas kompetentās iestādes;”.
Lai pārbaudītu uzņēmējdarbības organizācijas esamību, konsulāti var iegūt informāciju tīmekļa vietnē www.e-register.am.
„h) profesiju pārstāvjiem, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs, simpozijos, semināros vai citos līdzīgos pasākumos:
– uzņēmējorganizācijas rakstisks uzaicinājums, kas apstiprina, ka konkrētā persona piedalās attiecīgajā pasākumā;
i) pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem un personām, ko uzaicinājušas dalībvalstīs reģistrētas armēņu kopienas bezpeļņas organizācijas, ja šo personu ceļojuma mērķis ir izglītošanās, semināri un konferences, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām vai pasaules armēņu un kopienas atbalsta programmām:
– uzņēmējorganizācijas rakstveida uzaicinājums, apstiprinājums, ka persona pārstāv pilsoniskās sabiedrības organizāciju vai piedalās pasaules armēņu vai kopienas atbalsta programmās, un attiecīgā reģistra izziņa par minētās organizācijas nodibināšanu, ko valsts iestāde izsniegusi saskaņā ar valsts tiesību aktiem;”.
Ir jāuzrāda pilsoniskās sabiedrības organizācijas izsniegts dokuments, ar kuru apstiprina, ka pieteikuma iesniedzējs pārstāv šo organizāciju.
Kompetentā Armēnijas valsts iestāde, kas izsniedz apliecību par pilsoniskās sabiedrības organizācijas nodibināšanu, ir Tieslietu ministrija.
Reģistrs, kurā tiek reģistrētas apliecības par pilsoniskās sabiedrības organizāciju nodibināšanu, ir Juridisko personu valsts reģistrs. Tieslietu ministrija pārvalda elektronisko datubāzi, kurā ietvertas nevalstiskās organizācijas un kura ir pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē https://www.e-register.am/.
Nolīgums neattiecas uz atsevišķiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļiem.
„j) personām, kas piedalās zinātniskos, akadēmiskos, kultūras vai mākslas pasākumos, tostarp universitāšu un citās apmaiņas programmās:
– uzņēmējorganizācijas rakstisks uzaicinājums piedalīties šajos pasākumos;
k) šoferiem, kas veic starptautiskus kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar Armēnijā reģistrētiem transportlīdzekļiem:
– Armēnijas valsts starptautiskā autotransporta pārvadātāju sabiedrības (apvienības) rakstisks pieprasījums, kurā norādīts braucienu mērķis, maršruts, ilgums un biežums;”.
Armēnijas valsts pārvadātāju apvienība, kas ir kompetenta izsniegt rakstisku pieprasījumu profesionāliem transportlīdzekļa vadītājiem, ir Armēnijas starptautiskā autotransporta pārvadātāju apvienība (AIRCA).
„l) sadraudzības pilsētu un citu pašvaldības vienību organizēto oficiālo apmaiņas programmu dalībniekiem:
– attiecīgo pilsētu vai pašvaldības administrācijas vadītāja/ mēra rakstisks uzaicinājums;”.
Pilsētas vai citas apdzīvotas vietas administrācijas vadītājs/mērs, kas ir kompetents izsniegt rakstisku uzaicinājumu, ir tās uzņemošās pilsētas vai citas apdzīvotās vietas administrācijas vadītājs/mērs, kurā norisināsies sadraudzības pasākums. Šajā kategorijā ietilpst tikai oficiālās sadraudzības dalībnieki.
„m) militāro un civilo apbedījumu vietu apmeklējumam:
– oficiāls dokuments, kas apliecina kapa esamību un saglabāšanu un ģimenes vai cita veida saikni starp vīzas pieprasītāju un apglabāto personu.”.
Nolīgumā nav sīkāk norādīts, vai minētais oficiālais dokuments būtu jāizsniedz tās valsts iestādēm, kurā atrodas apbedījumu vieta, vai tās valsts iestādēm, kurā uzturas persona, kas vēlas apmeklēt apbedījumu vietu. Būtu jāpieņem, ka šo oficiālo dokumentu varētu izsniegt katras valsts kompetentās iestādes.
Jāuzrāda minētais oficiālais dokuments, kas apliecina kapa esamību un saglabāšanu, kā arī dokuments, kas pierāda ģimenes vai cita veida saikni starp mirušo un pieprasītāju.
Svarīgs atgādinājums. Nolīgums nerada jaunus noteikumus par to fizisko vai juridisko personu atbildību, kuras izsniedz rakstveida pieprasījumus. Ja šādi pieprasījumi ir izsniegti fiktīvi, piemēro attiecīgos ES/valsts tiesību aktus.
2.2.2. Daudzkārtējo ieceļošanas vīzu izsniegšana
Gadījumos, kad vīzas pieteikuma iesniedzējam ir bieži jāceļo uz dalībvalstu teritoriju, īstermiņa vīzas var izsniegt vairākiem apmeklējumiem ar noteikumu, ka šo apmeklējumu kopējais ilgums nepārsniedz 90 dienas 180 dienu laikposmā.
Nolīguma 5. pantā ir noteikts:
„1. Dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu līdz 5 gadiem šādām personu kategorijām:
a) laulātajiem, bērniem (arī adoptētiem), kas ir jaunāki par 21 gadu vai atrodas apgādībā, un vecākiem (tostarp aizbildņiem), kas apciemo Armēnijas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai Savienības pilsoņus, kas uzturas dalībvalstī, kuras valstspiederīgie viņi ir;
b) valstu un reģionālo valdību, kā arī augstāko un konstitucionālo tiesu locekļiem, kas pilda dienesta pienākumus, ja viņi ar šo nolīgumu jau nav atbrīvoti no vīzas prasības;
c) oficiālu delegāciju pastāvīgajiem dalībniekiem, kas pēc Armēnijai adresēta oficiāla ielūguma regulāri piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko kādas dalībvalsts teritorijā.
Atkāpjoties no iepriekš minētā, ja nepieciešamība vai nodoms ceļot bieži vai regulāri nepārprotami attiecas uz īsāku laikposmu, daudzkārtējās ieceļošanas vīzas derīguma termiņu ierobežo uz minēto laikposmu, jo īpaši, ja:
– šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām personām – Armēnijas pilsoņu, kas likumīgi uzturas Savienībā, uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš,
– šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām personām – amata pilnvaru termiņš,
– šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām personām – oficiālas delegācijas pastāvīga dalībnieka statusa termiņš
ir īsāks par pieciem gadiem.”.
Ņemot vērā šo personu kategoriju profesionālos statusu vai viņu ģimenes saites ar Armēnijas pilsoni, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, vai ar ES pilsoni, kas uzturas dalībvalstī, kuras valstspiederība viņam ir, ir pamatoti piešķirt viņiem daudzkārtēju ieceļošanas vīzu ar piecu gadu derīguma termiņu vai ar derīguma termiņu līdz viņu amata pilnvaru termiņa beigām vai likumīgās uzturēšanās termiņa beigām, ja tie ir īsāki par pieciem gadiem.
Personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts, jāuzrāda pierādījums par uzņēmējas personas likumīgo dzīvesvietu.
Par personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts, būtu jāiesniedz apstiprinājums par viņu profesionālo statusu un pilnvaru termiņu.
Šo noteikumu nepiemēros personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts, ja tās ar šo nolīgumu ir atbrīvotas no vīzas prasības, t. i., ja tās ir diplomātisko pasu turētājas.
Personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts, jāuzrāda pierādījums par viņu kā delegācijas pastāvīgo dalībnieku statusu un nepieciešamību regulāri piedalīties sanāksmēs, apspriedēs, sarunās vai apmaiņas programmās.
Gadījumos, kad nepieciešamība vai nodoms bieži vai regulāri ceļot nepārprotami attiecas uz īsāku laikposmu, vairākkārtējas ieceļošanas vīzas derīguma termiņš tiks ierobežots uz minēto laikposmu.
„2. Dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu līdz vienam gadam šādu personu kategorijām ar noteikumu, ka iepriekšējā gadā tās ir saņēmušas vismaz vienu vīzu un to ir izmantojušas atbilstoši apmeklētās valsts tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos:
a) oficiālu delegāciju dalībniekiem, kas pēc Armēnijai adresēta oficiāla ielūguma regulāri piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko dalībvalstu teritorijā;
b) pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem un personām, ko uzaicinājušas dalībvalstīs reģistrētas armēņu kopienas bezpeļņas organizācijas, ja šo personu ceļojuma uz dalībvalstīm mērķis ir izglītošanās, semināri un konferences, tostarp apmaiņas programmās vai pasaules armēņu un kopienas atbalsta programmās;
c) profesiju pārstāvjiem, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs, simpozijos, semināros vai citos līdzīgos pasākumus un regulāri dodas uz dalībvalstīm;
d) personām, kas piedalās zinātniskos, kultūras vai mākslas pasākumos, tostarp universitātes un citās apmaiņas programmās, un kas regulāri dodas uz dalībvalstīm;
e) studentiem un personām, kuras iegūst pēcdiploma izglītību, kas regulāri ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām;
f) sadraudzības pilsētu un citu pašvaldības vienību organizēto oficiālo apmaiņas programmu dalībniekiem;
g) personām, kam nepieciešams regulāri ieceļot medicīnisku iemeslu dēļ, un nepieciešamām pavadošām personām;
h) žurnālistiem un tehniskajiem darbiniekiem, kas viņus pavada profesionālā statusā;
i) uzņēmējiem un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem, kas regulāri ceļo uz dalībvalstīm;
j) starptautisku sporta pasākumu dalībniekiem un personām, kas viņus pavada profesionālā statusā;
k) šoferiem, kas veic starptautiskus kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar Armēnijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.
Atkāpjoties no pirmā teikuma, ja nepieciešamība vai nodoms ceļot bieži vai regulāri nepārprotami attiecas uz īsāku laikposmu, daudzkārtējās ieceļošanas vīzas derīguma termiņu ierobežo uz minēto laikposmu.”.
Principā daudzkārtējās ieceļošanas vīzas, kas derīgas vienu gadu, tiks izsniegtas iepriekš minētajām personu kategorijām, ja iepriekšējā gada laikā (12 mēnešos) vīzas pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis vismaz vienu vīzu un to izmantojis atbilstīgi apmeklētās(-o) valsts(-u) tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos (piemēram, persona nav pārsniegusi atļauto uzturēšanās ilgumu) un pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai.
Gadījumos, kad nav pamata izsniegt vīzu ar derīguma termiņu uz vienu gadu (piemēram, ja apmaiņas programma ilgst mazāk par vienu gadu vai personai nav nepieciešams ceļot visu gadu), vīzas derīguma termiņš būs īsāks par vienu gadu ar nosacījumu, ka ir izpildītas pārējās prasības attiecībā uz vīzas izsniegšanu.
„3. Šā panta 2. punktā minēto kategoriju personām dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu no 2 līdz 5 gadiem ar noteikumu, ka iepriekšējos 2 gados tās ir izmantojušas uz vienu gadu izsniegto daudzkārtējo ieceļošanas vīzu atbilstoši uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos, izņemot gadījumus, kad nepieciešamība vai nodoms ceļot bieži vai regulāri nepārprotami attiecas uz īsāku laikposmu, – tādā gadījumā daudzkārtējās ieceļošanas vīzas derīguma termiņu ierobežo uz minēto laikposmu.
4. Šā panta 1. līdz 3. punktā minēto personu kopējais uzturēšanās ilgums dalībvalstu teritorijā 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.”.
Daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu no 2 līdz 5 gadiem tiks izsniegtas nolīguma 5. panta 2. punktā minētajām personu kategorijām ar nosacījumu, ka iepriekšējo divu gadu laikā (24 mēnešos) šīs personas ir izmantojušas divas uz 1 gadu izsniegtās daudzkārtējās ieceļošanas vīzas atbilstīgi tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos apmeklētās(-o) valsts(-u) teritorijā(-ās) un joprojām pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai. Jānorāda, ka vīza, kuras derīguma termiņš ir no 2 līdz 5 gadiem, tiks izsniegta vienīgi tad, ja vīzas pieteikuma iesniedzējam iepriekšējo divu gadu laikā ir izsniegtas divas vīzas, kuru derīguma termiņš ir viens gads – un ne mazāk –, un viņš ir izmantojis šīs vīzas atbilstīgi tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos apmeklētās(-o) valsts(-u) teritorijā(-ās). Pamatojoties uz katra vīzas pieteikuma novērtējumu, diplomātiskās pārstāvniecības un konsulāti lems par šo vīzu derīguma termiņu, t. i., no 2 līdz 5 gadiem.
Nav pienākuma izsniegt daudzkārtēju ieceļošanas vīzu, ja pieteikuma iesniedzējs nav izmantojis iepriekšējo vīzu.
2.2.3. Diplomātisko pasu turētāji
Nolīguma 10. pantā ir noteikts:
„1. Armēnijas pilsoņi, kas ir derīgu diplomātisko pasu turētāji, drīkst bez vīzas ieceļot dalībvalstu teritorijā, izceļot no tās vai šķērsot to tranzītā.
2. Šā panta 1. punktā minētās personas bez vīzas drīkst uzturēties dalībvalstu teritorijā ne ilgāk kā 90 dienas 180 dienu laikposmā.”.
Nolīgumā nav reglamentētas procedūras diplomātu norīkošanai darbā uz dalībvalstīm. Piemēro parasto akreditācijas procedūru.
III. SADARBĪBA JAUTĀJUMOS, KAS SAISTĪTI AR CEĻOŠANAS DOKUMENTIEM
Nolīgumam pievienotajā kopīgajā deklarācijā puses vienojas, ka Apvienotajai komitejai, kas izveidota ar nolīguma 12. pantu, uzraugot nolīguma īstenošanu, būtu jāizvērtē attiecīgo ceļošanas dokumentu drošības līmeņa ietekme uz nolīguma darbību. Tāpēc puses apņēmās regulāri informēt viena otru par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu ceļošanas dokumentu pavairošanu, izstrādātu ceļošanas dokumentu drošības tehniskos aspektus, kā arī par pasākumiem, kas saistīti ar ceļošanas dokumentu personalizācijas procesu.
IV. STATISTIKA
Lai ar nolīgumu izveidotā Apvienotā komiteja varētu efektīvi uzraudzīt nolīguma īstenošanu, dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem ik pēc 6 mēnešiem būtu jāiesniedz Komisijai statistikas dati. Ja iespējams, tajos būtu jāiekļauj šāda informācija, norādot to pa mēnešiem:
- to katra veida vīzu skaits, kas izsniegtas dažādajām personu kategorijām, uz kurām attiecas nolīgums;
-to vīzu skaits, kas atteiktas dažādajām personu kategorijām, uz kurām attiecas nolīgums;
-izsniegto daudzkārtējo ieceļošanas vīzu skaits;
-izsniegto daudzkārtējo ieceļošanas vīzu derīguma termiņš;
-to vīzu skaits, kas izsniegtas bez maksas dažādajām personu kategorijām, uz kurām attiecas nolīgums.
OV L 289, 30.10.2013., 2.–11. lpp.
Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, OV L 81, 21.3.2001., kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 1289/2013, 11.12.2013., OV L 347, 20.12.2013., 74. lpp.
OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.
Konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.
Sal. ar Vīzu kodeksa 2., 24. un 25. pantu.
Skatīt jo īpaši grozījumus, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 610/2013, OV L 182, 29.6.2013., 1. lpp.
2014. gada 15. maija Lēmums Nr. 565/2014/ES stājās spēkā 2014. gada 16. jūnijā; ar šo lēmumu Bulgārijai, Horvātijai, Kiprai un Rumānijai atļauj vienpusēji atzīt tikai tādas vienotas īstermiņa vīzas, kuras ir derīgas divām vai vairāk ieceļošanas reizēm, un ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas, ko izsniedz Šengenas nolīguma līgumslēdzējas puses, un vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, kuras izsniegtas Kosovas izsniegto pasu turētājiem, kā arī valsts vīzas un uzturēšanās atļaujas, ko izsniedz Horvātija, par līdzvērtīgām savām valsts vīzām attiecībā gan uz tranzītu, gan iecerēto uzturēšanos šo valstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā. Bulgārija, Horvātija, Kipra un Rumānija no 2014. gada 14. jūlija var piemērot jaunos noteikumus, ar kuriem aizstāj 2006. gada 14. jūnija Lēmumu Nr. 895/2006/EK un 2008. gada 17. jūnija Lēmumu Nr. 582/2008 EK.
